Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Zviedrijas J20 Elit’

Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL

Posted by petrovich27 uz 2013/10/17

Egle_H_2013_muskegonlumberjacks_comVisiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas tiecas uz ASV vadošo junioru līgu – USHL, “gaisma tuneļa galā” ir Zemgus Girgensons un viņa piemērs. Šī brīža vienīgais Latvijas pārstāvis uz “lielās skatuves” – NHL – ir izsities, par atbalsta punktu izmantojot arī šo līgu, kur cīnījās divas sezonas. Tagad USHL čempionātā cīnās divi latviešu hokejisti.

Girgensons ir vienīgais USHL spēlējušais Latvijas pārstāvis, kas ir ticis līdz Nacionālajai Hokeja Līgai. Taču savas karjeras laikā USHL čempionātā ir uzspēlējusi virkne Latvijas hokejistu, t.sk., Latvijas izlases aizsargi Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Ralfs Freibergs, Aleksandrs Jerofejevs.

Atšķirībā no pieciem Kanādas elites junioru līgās spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, mūsu valsts aktuālie pārstāvji USHL – United States Hockey League – čempionātā ir nonākuši bez Rīgas Dinamo jaunatnes komandu starpniecības. “Kanādieši” CHL līgās ieleca no HK Rīga vai Juniors vienību sastāviem, bet abi Latviju pārstāvošie juniori USHL čempionātā ienāca pa citu ceļu. Haralds Egle – no ASV junioru sistēmas “zemākiem plauktiem”, bet Sandis Zolmanis – no Zviedrijas hokeja sistēmas. Abus vieno fakts, ka ir spēlējuši Liepājas Metalurgs jauniešu komandās. Abi ir uzbrucēji.

Haralds Egle (dz. 1996.)

Liepājas Metalurga hokeja skolas audzēknis Haralds Egle (augstāk pa labi novietotā attēlā) jau 15 gadu vecumā devās pāri Atlantijas okeānam, lai pievienotos Green Mountain Glades klubam, kura komandas cīnījās ASV trešā līmeņa (Tier III) hokeja līgās – EmJHL un EJHL. Tieši šajā klubā un šajās līgās, starp citu, savas Ziemeļamerikas gaitas iepriekš bija uzsācis Zemgus Girgensons. Savā pirmajā Ziemeļamerikas sezonā (2011./2012.) Egle bija ļoti pat pamanāms un rezultatīvs, bet plānus nedaudz aizkavēja gūtā trauma. Sekoja pilna sezona EJHL čempionātā Portland Jr. Pirates krāsās. Te 2012./2013. g. regulārajā sezonā Haralds Egle 39 spēlēs iekrāja 48 punktus (22+26). Ar to pietika, lai saņemtu komandas rezultatīvākā spēlētāja “laurus”, bet visas līgas rezultativitātes TOPā ierindotos 15. vietā. Der atcerēties, ka to visu jaunais uzbrucējs “sastrādāja” 16 gadu vecumā.

Jāvērš uzmanību arī H.Egles gaitām Latvijas jauniešu valstsvienībās – U-16, U-17, U-18 un arī U-20 izlasēs. Egle ir bijis viens no valstsvienību līderiem dažādos jauniešu turnīros, U-17 ziemas olimpiādi un U-18 pasaules čempionātu ieskaitot.

Haralda Egles gaitas atzinīgi novērtētas 2013. gada starpsezonā, kad viņu “aizrunāja” USHL draftā un arī KHL draftā. NHL draftam viņš vēl bija par jaunu… KHL drafta pirmajā kārtā ar kopējo 27. numuru interesi izrādīja Jaroslavļas Lokomotiv, bet USHL Entry draft procedūrā – Muskegon Lumberjacks komanda viņu nosauca pirmajā kārtā ar kopējo 8. numuru! USHL-ā tas ir visaugstākais drafts Latvijas hokejistam. Augstā izvēle arī norāda uz cerībām, kas tiek saistītas ar jaunā hokejista vārdu.

17 gadus vecais Haralds Egle sezonu ir iesācis Lumberjacks komandā, 6 spēlēs iekrājot divus rezultativitātes punktus (0+2) un lietderības koeficientu +2. Jādomā, ka tas ir tikai sākums.

Sandis Zolmanis (dz. 1994.)

Zolmanis_2013-rud_Buccaneers_facebook_(Bryce_Loshman)Zviedru hokeja saimniecība izslavēta kā viena no sakārtotākajām Eiropas hokejā. Tur arī divas pilnas sezonas aizvadījis latviešu hokeja uzbrucējs Sandis Zolmanis (attēlā līdzās pa labi), spēlējot dažādu vecumu un ranga komandās hokeja klubos – Örebro HockeyMjölby Hockey, Motala AIF Hockey. Bet jauno sezonu viņš 19 gadu vecumā uzsāka USHL komandā Des Moines Buccaneers.

Kāpēc nolēmi pamest Zviedriju un doties uz USHL? Sandis Zolmanis: “Viens no maniem bērnības sapņiem vienmēr ir bijis pamēģināt savus spēkus Amerikā. Biju nometnē Zviedrijā, kurā bija daži Amerikas augstāko junioru līgu treneri no USHL un [koledžu čempionāta] NCAA D1; saņēmu uzaicinājumu no Des Moines Buccaneers trenera un bez domāšanas atbildēju viņam: kad man ir jābūt uz treniņa nometni. Galvenais faktors bija tas, ka gribēju pamēģināt ko citu un apzinājos, ka Amerikā ir lielākas izaugsmes iespējas.”

Ar ko USHL hokejs līmeņa un citādā ziņā ir atšķirīgs no Zviedrijas J20 elites“Teiksim tā, šeit viss ir daudz, daudz augstākā līmenī. Pašu spēli pat nevar salīdzināt, jo no šīs līgas katru gadu tiek draftēti apmēram 30 spēlētāji NHL; [Zviedrijas] U-20 elitē neesmu dzirdējis, kad kāds būtu draftēts. U-20 elitē daudzi čaļi spēlē priekam, nedomā saistīt savu nākotni ar hokeju, bet USHL katrs cer kādreiz nokļūt NHL.”

Kā esi iejuties Buccaneers sastāvā? Kas tur izdodas vieglāk nekā gaidīji? Kas grūtāk? “Sākumā nebija viegli, viss jauns, plus vēl bija tā saucamais try-out jāiztur, kopā bijām 32 [spēlētāji], tagad esam palikuši 24, bet, laikam ejot, esmu iejuties komandā. Un esmu priecīgs, ka esmu komandā; tagad atliek sevi apliecināt, ka esmu gatavs spēlēt šajā līmenī. Kā jau zināt, tad šeit laukumi ir mazāki nekā Eiropā, un spēle – asāka, tādēļ sākumā likās, ka būs grūti adaptēties gan laukumiem, gan spēles stilam, ko viņi šeit piekopj, bet pašam par izbrīnu tas sanāca tīri labi. Neteiksim grūtāk, bet bija jāpielāgojas tam, ka treniņi šeit nav tik intensīvi, bet ilgāki nekā man tādi ir bijuši Zviedrijā.”

Pagaidām Des Moines Buccaneers vienība un Sandis Zolmanis tās sastāvā aizvadījis 5 spēles, kurās Latvijas pārstāvim rezultativitātes uzskaitē ailītes tukšas, bet lietderības koeficients -3. Jāpiebilst, ka Buccaneers sezonu sāka “lēni” un ierindojas USHL Rietumu 7. vietā astoņu komandu konkurencē. Attiecīgi no 24 laukuma spēlētājiem, kas šosezon ir spēlējuši, tikai 3 spēlētājiem lietderības koeficients ir “pa nullēm”. Plusos nav neviens.

P.S.

USHL rezultativitātes rekorda īpašnieks starp Latvijas hokejistiem ir Zemgus Girgensons. Viņš 2011./2012. g. regulārajā sezonā Dubuque Fighting Saints ierindā 49 spēlēs iekrāja 55 punktus (24+31).

Ieskatam:

  • Par USHL draftu, USHL spēlētāju izredzēm spēlēt NHL, Latvijas hokejistu statistiku USHL utt.: tepat
  • Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
  • Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
  • Haralda Egles intervija: tepat
  • Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
  • USHL čempionāta kopējā statistikas lapa – pointstreak.com
  • USHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – pointstrek.com
  • USHL mājaslapa – ushl.com

[Secīgi. Haralda Egles attēla avots: muskegonlumberjacks.com. Sanda Zolmaņa foto avots: Des Moines Buccaneers oficiālais profils facebook.com lapā (Bryce Loshman).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo Juniors. Rīga – Kandava – Piņķi

Posted by petrovich27 uz 2013/07/15

Juniors_2012_rudens_lhf_lv_VERSDinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.

Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.

Konkurence ir!

Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.

Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.

„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.

Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Nazarova stils

No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.

Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.

Vairāk laika mācībām un treniņiem?

Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.

Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.

Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):

spēlētājs dz. 2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis 1994. Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers 1998. Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs 1994. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis 1995. trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis 1995. Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis 1996. HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs 1994. Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas 1995. HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons 1995. Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs 1995. Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)

* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.

Ieskatam:

[Attēlā: Juniors vienības ierinda 2012. gada rudenī;  foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Krists Kalniņš, Latvijas U-20 izlases lietderīgākais aizsargs

Posted by petrovich27 uz 2012/06/11

Pēc statistiķu aprēķiniem aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā Zviedrijā savu laimi kala vismaz 25 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību, un Latvijas U-20 izlases aizsargs Krists Kalniņš bija viens no viņiem. Par to arī stāsts – par leģionāra gaitām Zviedrijas klubos, par varēšanām U-20 pasaules čempionātā, par to, ka līgums ar HK Rīga var būt kļūda.

TUVPLĀNĀ: Krists Kalniņš

  • Dzimis 1992. gada 13. septembrī
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 189 cm; 90 kg
  • 2011./2012. g. sezonā AIK Hockey Härnösand komanda Zviedrijas Division 1 (3.-šā stipruma līmenis), kā arī AIK Hockey Härnösand J20 vienība J20 Elit (U-20 2.-ais līmenis) līgā
  • Iepriekšējās sezonas: Arlanda Wings HC komandas Zviedrijā: pieaugušo – Division 1 līmenī, U-20 vecuma – J20 Division 1 līgā, U-18 vecuma – J18 Elit līgā; HS Rīga/LB 92 u.c.
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē
  • Pirmais treneris: Oļegs Jurenko (HK Sāga 91/92)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Vasara ir pienākusi – tas nozīmē, ka var kārt uz kādu brīdi slidas uz naglas? Kādu atpūtas un sagatavošanās ciklu esi paredzējis šovasar?

Krists Kalniņš: Nu tā nosacīti, nedaudz var atpūsties no hokeja, bet tā kā man šogad sezona beidzās salīdzinoši ātri, tad jau pats eju uz trenažieru zāli, gan pa retam uz ledus uzkāpju, bet intensīvāki treniņi jau sāksies jūlijā.

Kas Tavā pirmssezonas sagatavošanās ciklā ir mainījies pēdējo 3 sezonu gaitā, kopš esi „ieviesies” Zviedrijas hokeja saimniecībā? Esi sācis vairāk piestrādāt pie sausajiem treniņiem un svaru stieņa?

Pēdējos divos gados ir tā sanācis, ka jāgatavojas vairāk patstāvīgi, un, protams, esmu kļuvis vecāks; tāpēc eju vairāk uz trenažieriem.

Pēdējās atmiņas par Tevi Latvijas hokeja līgu hronikās attiecas uz 2008./2009. gada sezonu, kad Latvijas Hokeja federācijas statistikā esi fiksēts kā uzbrucējs HS Rīga / LB 92 komandā. Kas šo trīs prombūtnes sezonu gaitā ir principiāli mainījies Tavā hokeja karjerā un uztverē? Esi kļuvis zviedriskāks?

Jā, pēdējo pusotru gadu Latvijā nospēlēju kā universālais spēlētājs; spēlēju gan kā uzbrucējs, gan arī kā aizsargs. Mainījies, pirmkārt, ir tas, ka tagad esmu 100% aizsargs un uzbrukumā vairs pat negribētu spēlēt. Otrkārt, ļoti esmu audzis tieši individuālā ziņa, jo Zviedrijā it īpaši pirmajos divos gados mums bija pat ledus trīs reizes dienā, no kuriem divas reizes bija tieši individuālie – tehnikas, slidošanas utt. – treniņi.

Tagad Tavā hokeja specialitātes ailītē rakstīts D vai zviedru tabulās B (Backar), kas liecina par piederību aizsargiem. Kurā brīdī izvēlējies savu ampluā? Vai Tavā gadījumā tradicionāli izšķirošais bija lielāks augums, salīdzinot ar vienaudžiem?

Būtībā jau no paša sākuma mani lika aizsardzībā, un tāpēc to pusotru gadu gribēju pamēģināt arī uzbrukumā spēlēt, bet nu jau pats labāk spēlēju aizsardzībā.

Kā nonāci līdz savai izvēlei – pirms 3 gadiem pārcelties uz Arlanda Wings HC saimniecību Zviedrijā? Kāpēc tieši Zviedrija, kāpēc Wings?

Bija situācija, ka likvidēja HS Rīga / LB 92, un īsti nebija zināms, kas notiks tālāk. Tāpēc sāku apsvērt domu kaut kur braukt spēlēt ārpus Latvijas, nekur tālu negribējās braukt, tāpēc Zviedrija šķita labs variants. Valtera Ozoliņa tētis apzvanīja vairākas (Zviedrijas) J18 Elit komandas līdz Wings izrādīja interesi, tā arī tur nokļuvām.

Tava pirmā Zviedrijas sezona (2009./2010.) bija Arlanda Wings HC J18 komandā J18 Elit līgā. Kādi bija Tavi pirmie iespaidi? Vai nenācās piedzīvot nelielu kultūršoku? Adaptācijas posms bija ātrs?

Sākumā bija tā savādi, bet bijām pirms tam pavasarī aizbraukuši uz turnīru, kā teikt, atrādīties šajā komandā, tāpēc nedaudz zināju, kas mani sagaida. Pēc kāda mēneša, kad iedzīvojos un sapazinos ar komandas biedriem, jau nebija nekādu problēmu.

Kas vispār, Tavuprāt, ir salīdzinoši grūtākais, dodoties spēlēt uz Zviedriju? Attālinātība no mājām, nepieciešamība sadzīviskās lietas kārtot pašam, kas cits?

Sadzīvē man vismaz problēmu nebija, jo klubs tiešām tādas lietas nokārtoja. Grūtākais, manuprāt, bija tieši attālums līdz mājām un arī valodas nezināšana.

Jādomā, ka „trimdu” atviegloja apstāklis, ka Wings saimniecībā bijāt trīs hokejisti no Latvijas – Tu, Valters Ozoliņš un Martins Lavrovs. Parasti tiek uzsvērts, ka tautiešu klātbūtne atvieglo ceļu. Tā bija?

Pirmajā gadā (2009./2010.) bijām tikai es un Valters, bet, protams, tas padarīja sadzīvi vieglāku. Leģionāri jau vienmēr vairāk turas kopā, un arī šeit mēs dzīvojām 4 ārzemnieki kopā.

Un kādi varētu būt mīnusi, tam, ka vienā klubā kā leģionāri cīnās vienas valsts – šajā gadījumā Latvijas – pārstāvji? Varbūt cieš spēle, treniņu process? Varbūt tomēr labāk būt pilnīgi vienam bez jebkādiem „savējiem”?

Nezinu, man tā liekas, ka mīnusi varētu būt, ja mēs būtu konkurenti, bet tā kā es esmu aizsargs un Valters – uzbrucējs, mēs viens ar otru nekonkurējām.

Pēdējās sezonas – kā Wings saimniecībā, tā aizvadīto (2011./2012.) – Hērnēsandas klubā – sanācis spēlēt „pa ceļam” ar Valteru Ozoliņu. Vai tā mērķtiecīgi izvēlējāties savu karjeru attīstīt kopā vai arī drīzāk tā ir lielāka vai mazāka sakritība?

Spēlējām divus gadus kopā Wings, pazinu viņu jau pirms Zviedrijas. Speciāli jau kopā nemeklējām klubu, bet diži nekāds cits variants nebija, tāpēc tā vairāk vai mazāk vienkārši sanāca.

Pirms gada pārcēlies no Arlanda Wings HC uz citu Zviedrijas klubu AIK Härnösand. Kāpēc tika mainīts klubs? Wings komandas kļuva par „garlaicīgu”? Ar ko jaunais klubs Tevi pievilināja?

Gribējās spēlēt 1. Divīzijā; biju jau pāris spēles nospēlējis tajā līgā un zināju, ka varu tur spēlēt. Arlandas Wings krasi mainīja sastāvu, nomainīja treneri un pārsvarā visus ārzemniekus izmeta; tā, ka tur jau ātri bija skaidrs, ka iespējas tur spēlēt nebūs, tāpēc tika meklēts cits klubs. Gribējās nedaudz arī pamainīt vidi, un tajā ziņa arī reģionu, un atkal bija klubs, kurš atsaucās, bija ieinteresēts – ar to arī bija pietiekami.

(Piebilde: Division 1 = Zviedrijas pieaugušo 3.-šais līmenis, aiz Elitserien un HockeyAllsvenskan.]

Jaunajā klubā spēlēji pamatā pie pieaugušajiem Division 1 līgā un, saskaņā ar statistikas uzskaitēm, tikai vienu spēli pie junioriem J20 Elit līgā. Kā Tu kopumā novērtētu savu sezonu AIK Härnösand klubā? Esi pilnībā apmierināts, vai arī kaut kas pietrūka līdz „pilnai laimei”?

Jā, tā U-20 līga sākuma nemaz nebija paredzēta, bet beigās nepietika komandu un tāpēc ātri tika savākti visi, kuriem vecums atļauj spēlēt tajā līgā. Pie pieaugušajiem sezona bija diezgan interesanta; sākumā bija jāpierod, bija jābūt stabilam sniegumam, un pieaugušo hokejs tomēr ir citādāks. Sniegums varēja būt labāks, bet pirmajai sezonai varbūt arī pieņemams.

Tavā pirmajā sezonā J18 Elit līgā Tev 34 spēlēs fiksēts lietderības koeficients „+23”, bet tikko aizvadītajā sezonā pieaugušo Division 1 līmenī Tavs lietderības koeficients „pazudis” līdz pat „-18”. Arī rezultativitāte ir cita. Protams, U-18 un pieaugušo hokejs nav tiešā veidā salīdzināmi. Taču, kā Tev veicas pāreja uz pieaugušo hokeju? Kas pirmajā īstajā „lielo” sezonā Tev bija kļuvis savādāk? Kas pieaugušo hokejā Tev sagādā lielākas, kas – mazākas grūtības? Borti kļuvuši cietāki, pretinieki gudrāki?

Pirmkārt, par rezultativitāti: J18 Elit spēlēju pirmajā maiņā un, protams, spēlēju vairākumā, bet šogad vairāk biju tendēts uz aizsardzību, bet nu, protams, šogad arī bija grūtāk. Lietderības koeficients arī izmainījies diezgan, jo šogad bijām pastarīši un pat zaudējām vienu spēli 0:11; tādā variantā grūti cerēt uz labu koeficientu, bet arī statistika bija diezgan kļūdaina, bieži vien plusi netika ieskaitīti.

Aizvadītajā sezonā nonāci Latvijas U-20 izlases sastāvā Junioru pasaules čempionātā elitē. Centies apliecināt savu noderību izlasei arī pārbaudes spēlēs. Vai bija grūti konkurēt uz vietu valstsvienībā? Vai arī biji pārliecināts, ka uz čempionātu brauksi?

Pirms (pārbaudes spēļu) turnīra Lidā biju diezgan skeptisks par spēlēšanu pasaules čempionātā, bet, nospēlējot tās trīs spēles, jutu, ka droši varu konkurēt uz vietu izlasē. Pēc tam jau, kad sākās (Latvijas U-20 izlases) nometne Volvo hallē, bija grūti spriest, ko treneris īsti meklē, tāpēc bija varbūt tāda neticība, ka tikšu sastāvā.

Galveno uzdevumu – saglabāt vietu elitē izpildījāt. Kas pietrūka, lai „aizsniegtu” kaut ko vairāk? Vai tomēr „ap 9. vietu” ir Latvijas objektīvā vieta pasaules junioru un jauniešu hokejā?

Vieta varbūt nav tik slikta, kā tas, ka varējām daudz labāk nocīnīties pret krieviem un pārējiem. Manuprāt, vismaz šogad, izlasē ir spēlētāji, kuriem tomēr ir nedaudz jāmaina sava attieksme, un mūs lielā mērā iegāza sportiskā disciplīna, ja treneris ir pateicis, ka nedrīkst visi skriet uz priekšu, ka ir jāpaliek aizsardzībā, tad tā arī ir jādara. Tādā ziņā, manuprāt, ir vajadzīgs radikālāks treneris.

Latvijas U-20 izlases ierindā statistiķi Tev fiksējuši stabilāko sniegumu – lietderības koeficients „0” ir labākais Latvijas valstsvienības aizsargu rindās šajā čempionātā; pārējiem aizsargiem – mazāki vai lielāki mīnusi. „Neitrāls” izlasē bija vēl tikai viens spēlētājs – uzbrucējs Ņikita Jevpalovs. Tā ir sakritība, statistikas kļūdai vai arī, Tavuprāt, Tavs sniegums bija manāmi stabilāks nekā cīņu biedriem? Kā kopumā vērtē savu sniegumu U-20 pasaules čempionātā?

Kļūda tā noteikti nav, varēja pat būt +1, ja pirmajā spēlē pie mūsu pirmajiem vārtiem nebūtu nomainījies, bet es uzskatu, ka nospēlēju labi; bija situācijas, kur varēju labāk nospēlēt, piemēram, pret Šveici nenobloķēju metienu, kurš man bija jāņem. Bet to stabilitāti jau varēja manīt, arī tāpēc, ka mums uzbrucēji mainījās – nebija tā, ka Ņikita Jevpalovs tikai sameta golus. Pēc tam, lasot Sporta Avīzē sapratu, ka treneris Miļuns arī bija apmierināts ar manu spēli.

Vai pēc pasaules čempionāta HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs neaicināja Tevi pievienoties HK Rīga komandai MHL čempionātā? Ja šāds piedāvājums bija/būtu, kā Tu vērtētu šādu iespēju?

Nē, neesmu ar viņu vispār runājis. Pagaidām MHL neietilpst manos mērķos.

Daudzi Latvijas jauniešu un junioru vecuma hokejisti līdz ar HK Rīga startu MHL čempionātā ir sākuši atteikties no iespējamām leģionāra gaitām citur Eiropā vai pat Ziemeļamerikā, saskatot HK Rīga kā labu vietu, lai pietuvotos vietējam hokeja gigantam Dinamo un arī Latvijas hokeja izlasei. Kāpēc šis „magnēts” pievelk vai tieši pretēji – atgrūž – Tevi?

No vienas puses, tā ir ļoti laba jauniešu līga, bet tas, ka tev tik ātri ir jāparaksta pusprofesionāls līgums, var būt liela kļūda, jo tad tu vairs nevari spēlēt ASV koledžu līgās, kas, manuprāt, ir labākais risinājums labiem hokejistiem, jo tu vari iegūt izglītību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Kādi ir Tavi plāni tuvākajām 3 sezonām? Plāno atgriezties Zviedrijā, pamēģināt un sevi apliecināt citviet pasaulē? Vai arī tik tālu nemaz nedomā?

Esmu jau vienojies spēlēt ASV nākamgad.

Kāda būtu Tava „ceļa maize” Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas 17 gadu vecumā dodas leģionāra gaitās uz Zviedriju? Ko Tu ieteiktu jaunajiem censoņiem – kam būt gataviem, ar ko rēķināties, no kā izvairīties, bet ko pieņemt pilnībā?

Ārzemēs, it īpaši dominējošajās hokeja valstīs, hokeja saimniecība ir ļoti attīstīta; un Latvijā vēl paies laiks (līdz tam). Es domāju, ja ir iespēja spēlēt labā līmenī ārzemēs, tad tā ir jāizmanto.

Lai veicas!

Izziņām:

[Foto no Krista Kalniņa personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mareks Ķepals – latviešiem jauns hokeja policists?

Posted by petrovich27 uz 2011/12/25

198 centimetri auguma un 108 kilogrami svara 19 gadus jaunam hokejistam nav maz. Marekam Ķepalam kā šī auguma īpašniekam nākas biežāk nekā citiem aizstāvēt komandas biedrus un ieviest kārtību laukumā; kā viņš pats atzīst, ja vajadzētu, tad nekautrētos stāties pretī arī Mirastijam. Ķepals stāsta par savām gaitām ASV junioru līgās un Zviedrijā, par trenēšanos kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem, no kuriem ir, ko pamācīties, par iecerēm izsisties caur ECHL – Ziemeļamerikas pieaugušo hokeja trešo līmeni, uzreiz aiz NHL un AHL.

TUVPLĀNĀ: Mareks Ķepals

  • dzimis: 1992. gada 27. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 198 cm; 108 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Toledo Cherokee sastāvā ASV junioru trešā līmeņa (Tier III) līgā – NA3HL (North American Tier III Hockey League); 26 spēlēs 10 punktu (1+9) un 123 soda minūtes
  • iepriekšējās sezonas: Boston Jr. Blackhawks (IJHL; ASV); Sunne IK J20 un Sunne IK J18 (Zviedrija); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 16 gadu vecumā nolēmi pārcelties un turpināt savas hokejista gaitas ārpus Latvijas. kāpēc izvēle nāca par labu Zviedrijai un hokeja kluba Sunne IK sistēmai?

Mareks Ķepals: Sākums bija pavisam vienkāršs. Pabeidzu 9. klasi un vasarā Kristapa Legzdiņa tēvs bija sarunājis piedalīties Hockey camp Sweden, kas notika Zviedrijas pilsētā Rimbo, un kuru vadīja Gints Bikars. Tur bija čaļi un treneri no Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī – no Latvijas. Pēc Rimbo jau braucām atrādīties uz Sunni. Sunne piedāvāja spēlēt U-18 Elitē, kas ir augstākais līmenis Zviedrijā līdz 18 gadiem, plus vēl trenēties un spēlēt pie U-20 Elit.

(piebilde: Zviedrijas J18 Elit līgas stiprākās komandas turpina cīņu visaugstākajā Zviedrijas U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.]

kas bija būtiskākie jauninājumi un “savādās lietas”, kuras bija jāpieņem un, iespējams, jāmaina sava izpratne par šīm lietām, pārceļoties no Liepājas Metalurgs sistēmas uz Zviedrijas jauniešu-junioru hokeju?

Zviedri ļoti daudz piekopj spēka spēli un strādā pie ātruma, lai varētu skriet visas 60 minūtes. Metalurgs vairāk kombinē un izspēlē līdz metienam. Zviedriem ir daudz vienādi spēcīgu komandu, Latvijā tikai 2 – 3.

savā pirmajā Zviedrijas sezonā (2008./2009.) pamatā spēlēji Sunne IK J18 komandā Zviedrijas U-18 otrajā stiprākajā līmenī (J18 Elit), kā arī kluba vecākajā U komandā – Sunne IK J20 Zviedrijas U-20 otrajā stiprākajā līmenī (J20 Elit). vai 16 gadu vecumā nebija sarežģīti iekļauties sastāvos, kur spēlē vecāki hokejisti? vai nebija problēmas “noķert” viņu līmeni?

Ieļauties nebija problēmu, bet nebija arī viegli. Viss atkarīgs no paša – notrenējies kārtīgi, spēlē 1. maiņā, ja ir kāds labāks, (tad) tu esi jau otrajā. Viss mainās pēc katra treniņa un spēles.

nākamajā (2009./2010.) sezonā Tev statistikas ailītēs uzskaitītas vien dažas spēles tikai vecākajā Sunne IK J20 komandā, lai gan pēc vecuma “kvalificējies” vēl arī U-18 vecuma komandai. vai statistika ir pilnīga? vai tiešām šī sezona Tev bija “patukša”? un kāpēc?

Jā, sezona iznāca ne tāda kā vēlējos. U-18 (komandā) nomainījās treneris, kurš atnāca ar saviem spēlētājiem un sponsoriem. Plus vēl aizkavējās transfērs, un vēl iedzīvojos traumā. Kamēr viss sakārtojās, U-18 (vienības) sastāvā tikt bija jau praktiski neiespējami. Spēlējām kopā ar Kristapu (Legzdiņu) U-20 Elit. Plus vēl braucām uz blakus pilsētu Munkfors spēlēt pie 2. divīzijas pieaugušo komandas.

(piebilde: IFK Munkfors vienība spēlē Zviedrijas Division 2 – ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā.]

abās Tavās “zviedru sezonās” Sunne IK U-18 un U-20 komandās bijāt divi latvieši – Tu un Kristaps Legzdiņš. vai tas atviegloja spēlēšanu, mācības, sadzīvi? turējāties kopā?

Pirmo gadu dzīvojām abi vienā dzīvoklī. Visur bijām kopā – gan skolā, gan komandā.

2010. gada martā biji arī starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem pirms U-18 pasaules čempionāta. vai Ozolniekos notiekošajā treniņnometnē izdevās parādīt visu, ko vēlējies? cik daudz Tev pietrūka līdz tikšanai pamatsastāvā un čempionātā?

Kā jau teicu ka sezona iznāca saraustīta un tāpēc nebiju labākajā formā.

sekojošajā (2010./2011.) sezonā, atšķirībā no sava cīņubiedra Kristapa Legzdiņa, kurš vēl uz sezonu palika Sunne IK J20 komandā, Tu pārcēlies uz Ziemeļameriku. kāpēc nolēmi mainīt Eiropu pret ASV? kā tagad pēc pusotra gada “attāluma” vērtē šo savu lēmumu? tas bija pareizākais?

No U-18 vecuma jau biju izaudzis, un atlika spēlēt U-20 Elit, kā arī pabeigt skolu; Kristaps tā arī izdarīja. Man bija piedāvājums braukt uz Bostonu, ko arī izvēlējos. Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; domāju, ka izdarīju pareizu izvēli.

kāpēc izvēlējies tieši IJHL – International Junior Hockey League, kas ir ASV trešajam līmenim (Tier III) piederīga, neatkarīga junioru līga? un kāpēc tieši šīs līgas Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda?

No Blackhawks bija piedāvājums.

IJHL sistēmā ir divi līmeņi Super Elite Division un Elite Division; abos spēlē Boston Jr. Blackhawks komandas. Tu spēlēji pirmajā komandā Superelites divīzijā. ar ko spēle šajā komandā un šajā līgā atšķīrās no Sunne IK J20 komandas un Zviedrijas J20 Elit līgas? vai Zviedrijas līgas līmenis nebija jaudīgāks?

(Zviedrijas) U-20 Elit top komandās līmenis varbūt ir nedaudz augstāks, bet ar Sunnes U-20 (komandu) apmēram vienāds. Kā jau teicu, viss atkarīgs no sevis paša.

2010./2011. g. sezonā IJHL Super Elite Division čempionātā ir fiksēta arī apakšgrupa Associates ar 3 komandām, no kurām spēlējušas tikai divas un turklāt mazu un atšķirīgu spēles laiku (11 un 3 spēles). kas šī ir par apakšgrupu, un kādi bija līgas izspēles principi?

Tā bija eksperimentāla apakšgrupa ar koledžas komandām, bet tā īsti sevi neattaisnoja.

“normālajām” IJHL Superelites divīzijas komandām turnīra tabulā arī fiksēts atšķirīgs spēļu skaits (44 – 49). kāpēc? vai tabulā summētas arī kādas play off vai citas papildu spēles?

Tas ir kopējais spēļu skaits kopā ar play off spēlēm.

Tavai Boston Jr. Blackhawks pirmajai komandai 2010./2011. g. sezonā fiksētas 46 spēles. Tev oficiālajā līgas statistikā saskaitītas 36 spēles. turklāt šajās spēlēs esi guvis 36 punktus (18+18), t.i. 1 punktu vidēji spēlē, kas ir aizsargam ir īpaši vērtīgs sniegums. vai Bostonas komandā biji pārkvalificējies par uzbrucēju? un cik grūti/viegli nāca šī rezultativitāte?

Lielākais punktu skaits ir gūts, spēlējot vairākumā. Saspēle gāja caur mani, un treneris ļāva pieslēgties uzbrukumam. Arī ar partneriem sapratos labi.

savā Bostonas sezonā biji ne tikai 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs komandā, bet arī soda minūtēm “bagātākais” spēlētājs, 36 spēlēs salasot 105 minūtes. kā Tev tās “iegadījās” – spēlēji parupji, nācās bieži glābt bezcerīgas situācijas vai arī biji specializējies “policista” funkcijām?

Amerikā spēka spēle notiek nepārtraukti, un mana auguma dēļ pret kādu pielietotais paņēmiens iznāk sāpīgs. Seko kautiņš, un tiesnesis iedod 5+20 (soda minūtes). Sezonā tā 4 reizes, un 100 minūtes ir sakrātas.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā arī tikai nosaukts starp IJHL 6 vērtīgākajiem spēlētājiem jeb “zvaigžņu sastāvā” (3 uzbrucēji + 2 aizsargi + 1 vārtsargs), kas nozīmē, ka biji atzīts par vienu no diviem labākajiem IJHL aizsargiem. ko Tev nozīmē šī atzinība? cik būtisks ir šis ieraksts hokejists CV?

Nezinu, vai tieši šis ieraksts palīdzēja, bet saņēmu uzreiz 3 piedāvājumus no dažādām līgām. No NAHL Fighting Falcons, USHL no Omaha Lancers un ECHL no Toledo Walleye.

(piebilde: Port Huron Fighting Falcons ir komanda ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL = North American Hockey League. Omaha Lancers – komanda ASV stiprākajā junioru līgā USHL = United States Hockey League. Toledo Walleye – komanda ECHL (East Coast Hockey League), ASV un Ziemeļamerikas trešā līmeņa profesionālajā, pieaugušo līgā (pēc NHL un AHL).)

Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda ir diezgan krieviska – kā šosezon, tā arī 2010./2011. g. sezonā. kopā ar Tevi spēlēja Vadims Kravčenko, Sergejs Voroņins, Aleksandrs Kločkovs, Sergejs Kuzņecovs, Artjoms Kotovs un vēl vismaz 4 slāviskas izcelsmes hokejisti, ko par nejaušību saukt nevarētu. kāpēc bija šāda komandas komplektācija?

Komandas menedžerim patīk krievu hokejs, un viņš katru gadu rīko try-out nometnes Krievijā, un komandas kodols pamatā sastāv no Krievijas spēlētājiem.

šosezon Latvijas U-20 izlase komplektējās vairākos posmos, sākot ar Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru augustā un beidzot ar pirmsčempionāta treniņiem decembrī. tiesa, Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs bija pārstāvēti ļoti minimāli. vai Latvijas U-20 izlases pārstāvji Tevi aicināja piebiedroties kandidātu lokam šosezon? ja nē, tad vai Tu būtu piedalījies izlases sastāvā, ja Tevi aicinātu? kāpēc jā/nē?

Žoltoka piemiņas turnīrā nevarēju piedalīties, jo Amerikā izgāju try-out (pārbaudes) augstāk minētajās komandās. Oficiālu uzaicinājumu uz izlasi nesaņēmu, vien vārdiski tika teikts, ka varbūt pievienošos Kanādā, ja vajadzēs. Es domāju, ka treneriem par mani bija ļoti maz informācijas – kur spēlēju un ko daru, un kādā formā esmu. Ja būtu uzaicināts, būtu piebiedrojies, jo biju tam gatavs. Vasarā jau otro gadu izgāju fizisko sagatavošanos sezonai kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem. No šiem cilvēkiem ir ko mācīties, kā sevi motivēt mērķa sasniegšanai. Ļoti pozitīvi un profesionāli cilvēki. Paldies viņiem un viņu tēvam Dainim par doto iespēju pastrādāt tādā līmenī. Pēc tādiem treniņiem ASV man nebija problēmu ar fizisko izturību.

šajā sezonā (2011./2012.) paliki ASV, bet nomainīji līgu un komandu – pārcēlies uz NA3HL (North American Tier III Hockey League) un komandu Toledo Cherokee. kāpēc mainīji līgu un komandu? NA3HL it kā tā paša Tier III līmeņa līga, bet ir jaudīgāka? citi iemesli?

ECHL komandas Toledo Walleye trenerim iepatikos, un viņš teica, ka gribot redzēt mani savā komandā, bet pēc gada, jo vēl esot par agru. Lai es nepazustu viņam no acīm, viņš ieteica sezonu nospēlēt Cherokee komandā. Pluss vēl ir tas, ka varu trenēties kopā ar Walleye, kad viņi nav izbraukumā. Amerikā ar profesionālo komandu jābūt uzmanīgam, ja kaut vienu spēli nospēlē pie profiem, atpakaļ ceļa uz junioriem vairs nav.

šosezon Toledo Cheerokee, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, ir starp NA3HL līderiem. vai Tev kā leģionāram ir būtiski tas, kurā vietā čempionātā atrodas kaut kāda Toledo komanda, kurā Tu jau vari nebūt pēc dienas vai divām?

Protams, ka ir svarīgi, kurā vietā atrodamies, jo tas jau ir sportiskais azarts, un man patīk būt komandā iekšā nevis tā virspusēji. Par to, kur būsi pēc dienas gan tā ir, kā ir. Te viss mainās ļoti ātri, un dažreiz pat nezini, kur esi aizmainīts.

sezonas sākums Tev, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas rezultatīvo sniegumu, bija pasauss; pie pirmā punkta tiki savā 10.-ajā spēlē. kā esi iejuties Toledo komandā?

Sākumā treneris lika, lai vairāk spēlēju aizsardzībā, jo komanda vēl nebija saspēlējusies, tāpēc arī punkti nenāca. Tagad jau atļauj iet tālāk (pretinieka) zonā, un punkti arī parādās vairāk.

tagad esi sakopis gan rezultativitāti, esot vienam no komandas rezultatīvākajiem aizsargiem – 10 punkti (1+9) 26 spēlēs. un arī šajā komandā esi noraidījumiem bagātākais – krājumā jau 123 soda minūtes. stiprini savu hokeja kaušļa vai “nopietnā puiša” reputāciju? kā komandas treneri attiecas pret šīm 123 minūtēm?

Apmēram 70 – 90 minūtes ir tieši ar trenera ziņu. Viņš pienāk pie manis un saka: ej, ieved laukumā kārtību. Tas parasti sākas, kad esam pāris ripas priekšā, un pretinieks sāk uzbrukt gan vārtsargam, gan atļaujas rupjības uz laukuma. Nākas šos pārmācīt, un tā tās minūtes krājās. Reāli atsēdēt jau nesanāk, jo parasti tas notiek spēles beigās. Bet, ja komanda būtu jāaizstāv, cīnītos kaut vai pret Mirasty.

vai nav arī tā, ka Tev kā augumā raženākam hokejistam pret vienaudžiem (U-20) sanāk salasīt arī soda minūtes tikai auguma starpības dēļ? piemēram, augumā mazākie atlec, “aizlido” bez jebkādas speciālas piepūles, un tiesneši automātiski dod noraidījumu lielākajam vai tam, kurš paliek kājās?

Dažreiz tā arī notiek. Izpildi precīzu spēka paņēmienu, šis nokrīt, pietēlo, un man 2 minūtes.

18. decembrī aizvadīji šī gada pēdējo spēli; nākamā spēle Toledo komandai – tikai 7. janvārī. ko komanda dara pauzes laikā? visi dodas pagarinātās Ziemassvētku brīvdienās vai arī turpinās kopēji treniņi?

Līdz 23.decembrim notika treniņi; pēc tam visi dodas brīvdienās līdz 3. janvārim.

Liepājas Metalurgs jauniešu komandās esi uzspēlējis kopā ar diezgan plašu kompāniju, no kuras tagad daļa spēlē Ziemeļamerikā – piemēram, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, pa kādam ir devušies leģionāra gaitās Eiropā, piemēram, Ronalds Ķēņiņš, liela daļa cīnās HK Rīga komandā (MHL) – piemēram, Kristers Freibergs, Artūrs Kuzmenkovs, Andrejs Smirnovs, Ēriks Ševčenko, citi – Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. vai uzturi sakarus ar saviem Liepājas laiku cīņubiedriem? vai seko līdzi viņu panākumiem Ziemeļamerikā un, piemēram, MHL abās grupās?

Ar visiem nosauktajiem ir iznācis uzspēlēt. Sekoju līdzi viņu gaitām, bet kontaktējos vairāk ar tiem, kas spēlē Ziemeļamerikā, jo laika joslu dēļ ir grūti kontaktēties ar Latvijā esošajiem spēlētajiem.

Ziemeļamerikas junioros, neskaitot šo sezonu, vecums Tev ļautu spēlēt vēl vienu sezonu? vai plāno šo iespēju izmantot? kādi vispār ir Tavi plāni attiecībā uz hokeju tuvākajos 2 – 3 gados?

Centīšos tikt ECHL komandas Toledo Walleye sastāvā; ja nē, tad vēl vienu gadu spēlēšu junioros.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[foto no Mareka Ķepala personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristers Freibergs

Posted by petrovich27 uz 2011/06/11

Kristers Freibergs 2010./2011. g. sezonā atgriezās spēlēt Liepājas Metalurgs komandu ierindā. parasti 18 gadi ir tas vecums, kad hokejisti lūko “aizmukt” no Latvijas, lai izmēģinātu sevi leģionāra gaitās, taču K.Freiberga gadījumā sanāca otrādi – pēc 4 sezonām Zviedrijā atpakaļ Liepājā. “Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās,” skaidro Kristers Freibergs; iemesls bija trauma un atveseļošanās posms. bet tagad viņš ir vesels un gatavs turpmākajām cīņām!

par nokļūšanu Zviedrijas hokeja saimniecībā un savām četrām sezonām Zviedrijā, par nepieciešamību cīnīties spraigā konkurencē, lai kaut ko sasniegtu, par traumām, ko “neņem” rentgeni un kompjūtertomogrāfijas, par motivāciju spēlēt Latvijas izlasēs.

izziņai: Kristers Freibergs

  • dzimis 1992. gada 3. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 184 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā un Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Linköpings HC J18; SDE Hockey J18; Stocksunds IF junioru un jauniešu komandas (visi – Zviedrija); Liepājas Metalurgs komandas
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā un 2010. gada PČ elitē
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis (Kristers Freibergs par viņu: “Paldies viņam! Viņš man iemācija strādāt un mīlēt šo spēli!”)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Līdz 2005./2006. g. sezonai cīnījies Liepājas Metalurgs hokeja sistēmā, bet no 2006. gada rudens pārcēlies uz Stocksunds IF Stokholmas priekšpilsētā. kas tā bija par komandu, vecumu, līgu? kāpēc izvēlējies tieši šo vai kāpēc komanda izvēlējās Tevi?

Kristers Freibergs: Stocksund es spēlēju pie 92. gadā dzimušiem – tas ir attiecīgi mans vecums, gan [arī] pie U-18 elites komandas un dažas spēles aizvadīju pie 2. divīzijas u-20 komandas. Šo komandu izvēlējās aģents, kurš pirms tam bija ieradies Latvijā, lai atrastu kādu 16-gadīgu hokejistu. Sagadījās tā, ka šis aģents skatījās spēli starp LM-91 un LM-89. Pēc šīs spēles aģents pienāca pie manis un teica, ka vēlētos mani redzēt spēlējam hokeju Zviedrijā. Man bija tikai 13 gadi, bet es piekritu braukt uz Zviedriju. Šajā Zviedrijas komandā treneris bija tāds, kurš var iemācīt pirmos soļus zviedru hokejā un ielikt labus fiziskās sagatavotības pamatus.

[piebilde: J18 Elit = Zviedrijas U-18 otrā stiprākā līga. J20 Division 2 = Zviedrijas U-20 ceturtais stiprākais līmenis. LM = Liepājas Metalurgs.]

jautājums: kā bija 14 gadu vecumā iejusties jaunā komandā, Zviedrijas hokejā un jaunā valstī? kas nācās grūtāk, bet kas bija vieglāk nekā plānoji?

Nepavisam nebija viegli, viss apkārt bija svešs, valodu nepārvaldīju, draugu un vecāku tur nebija, skola jauna. Bija sākumā grūti, kamēr pierādīju, ka varu dzīvot patstāvīgi un būt viens no līderiem komandā. Viegls nebija nekas, pašam jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes utt. Biju tikai pārsteigts, ka valodu iemācījos tik ātri.

jautājums: nākamajā (2007./2008.) sezonā esi fiksēts apvienotā SDE Hockey kluba, kas sevī “uzsūcis” Stocksunds IF, Enebybergs IF un un Danderyds SK klubus, U-18 komandas sastāvā Zviedrijas U-18 “otrajā līmenī” – J18 Elit. kā vērtē savu sniegumu otrajā sezonā? kā vērtē Zviedrijas J18 Elit līmeni?

Otrajā sezonā jau biju pieradis pie zviedru ikdienas, kas ir 2 treniņi dienā, plus sausais treniņš. Gāja tiešām labi, biju iedzīvojies un pieradis pie zviedru hokeja stila. J18 [Elit] vērtēju augstā līmenī, tā ir līga, kurā sākas profesionālais hokejs, manuprāt. Jo jāpierod gan pie lielajām slodzēm, gan iknedēļas 2 spēlēm.

jautājums: pēc SDE Hockey J18 komandas uz 2 sezonām pārcēlies uz Linköpings HC (arī LHC, Linköping) kluba sistēmu, kur turpināji cīnīties U-18 līmenī. kāpēc notika šī kluba maiņa? ko ieguvi no šīs maiņas un ko, iespējams, zaudēji?

Biju aizvadījis diezgan veiksmīgu sezonu, un bija piedāvājumi no citiem Zviedrijas [J18] elites klubiem. Maiņa notika tādēļ, ka bija laiks nokļūt kādā ”lielā” kluba sistēmā, kurā ir spēcīgas visu vecumu komandas ar nodomu trenēties un piedalīties spēlēs pie J20 komandas.

jautājums: cik noprotams, Linköping J18 komanda bija spēcīgāka par SDE Hockey J18. kopā ar Linčēpingas komandu abas sezonas nonāci līdz Zviedrijas U-18 augstākajam līmenim – J18 Allsvenskan, abas sezonas – cīnījāties play off-os. kā pats vērtē savas sezonas Linköping J18 sastāvā?

Jā, Linköping komandā viss notika daudz nopietnāk nekā citur, kur biju spēlējis. Komandā bija jācīnās par savu vietu, kas palīdzēja uzrādīt komandai labus rezultātus. Vērtēju [šīs] sezonas, protams, ar plus zīmi, jo iemācījos jaunas lietas gan hokejā, gan ārpus tā un aizvadīju gan daudzus augsta līmeņa turnīrus, gan labas regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Linköping J18 komanda abās “Tavējās” sezonās uzrādīja vērā ņemamus rezultātus. piemēram, 2009./2010. g. sezonā J18 Elit līmenī Dienvidu (Södra) grupā 12 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu, J18 Allsvenskan līmenī, kur palika 20 jaudīgākās U-18 komandas no 48, ieņēma 2. vietu Dienvidu grupā (starp grupas 10 komandām), iekļuva izslēgšanas spēlēs bez kvalifikācijas spēļu nepieciešamības. tiesa, izkrita play off ceturtdaļfinālā. daži spēlētāji uzskata, ka labāk ir spēlēt vājākās komandās, kur iespējams vieglāk tikt sastāvā, pamanāmāk parādīt savus spēkus. kā ir Tavuprāt – labāk uzreiz censties uzrādīt sevi stiprā komandā vai tomēr “lauzt ceļu” caur ne tik stipru?

Domāju, ka ir jāiziet caur to grūto un spēcīgo konkurenci, lai tu kaut ko sasniegtu. Tādēļ uzskatu, ja spēlēsi komandā, kurā tu esi līderis, tu tikai zaudē un necel savu līmeni, bet, ja spēlēsi kopā ar čaļiem, kuri ir tādi paši kā tu – ja ne labāki, tad konkurence būs garantēta, un katru treniņu vai spēli centīsies būt labāks par citiem. Komandā iekšējā konkurence ceļ gan spēlētāju līmeni, gan visas komandas sniegumu kopumā.

jautājums: kāpēc 2010. gadā pameti Linköpings HC kluba sistēmu? klubam taču ir arī augstā līmenī spēlējoša U-20 komanda, nemaz neskaitot galveno komandu Elitserien līmenī. turpat “netālu” ir arī HF Linköping kluba sistēma ar savām komandām zemāka līmeņa pieaugušo, U-20 līgās.

Visu sezonu mocījos ar pleca sāpēm, neviens dakteris nevarēja pateikt, kas īsti ir noticis. Spēlēju un trenējos ar speciālu plecam uzvelkamu aizsargu. Sāpēja, bet spēlēju.

Tad Latvijas U-18 izlases sastāvā draudzības spēlē ar Zviedriju, spēles laikā, pārrāvu plecam saites. Vēlāk operācijas laikā atklājās, ka iepriekš plecam bijis pārrauts lāpstiņas muskulis, ko neuzrādīja neviens rentgens vai kompjūtertomogrāfija. Divas operācijas vienā. Paldies dr. Andersonam, esu vesels par visiem 100%!!!

Klubs domādams par nākamo sezonu, uzskatīja, ka ilgi nevarēšu spēlēt uz 110 procentiem, tādēļ arī visa sadarbība ar Linköpings HC beidzās.

jautājums: 2010./2011. g. sezonā atgriezies Latvijā – atpakaļ Liepājas Metalurgs sistēmā. parasti 18 gadu vecumā spēlētāji cenšas izkarot “vietu zem Saules” un dodas prom leģionāra gaitās, bet Tu otrādi. kāpēc atbrauci atpakaļ Liepājā, Latvijā? kāpēc neturpināji cīņas Zviedrijas hokeja “piramīdā”?

Kā jau iepriekš minēju, trauma un atgūšanās pēc tās prasīja gandrīz pusgadu. Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās; vienkārši liktenim tā labpatikās.

jautājums: Liepājā tiki spēlēt gan “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. vai Tev nebija sarežģīti pēc 4 sezonām Zviedrijā atgriezties pie Latvijas un Baltkrievijas hokeja realitātes? kas Tev atgriežoties nāca viegli, bet kas ir lietas, kas grūtāk?

Nu, nebija viegli, jo atkal nācās pierast pie cita tipa hokeja un arī treneru attieksmes. Šeit pastāv citas treneru – spēlētāju attiecības, bet es esmu pateicīgs LM, ka atļāva man spēlēt.

jautājums: vai 18 gadu vecumā iekļauties pieaugušo hokejā bija preizā izvēle? vai nepietrūka U-20 līmeņa “pa ceļam”?

Nu, gribējās jau man uzspēlēt tajā [Zviedrijas] J20 elitē, bet nesanāca man to izbaudīt. Varbūt man izdosies uzspēlēt šogad… Bez varbūt.

[piebilde: J20 Elit = Zviedrijas otrā stiprākā U-20 līga.]

jautājums: 2009. un 2010. gadā piedalījies U-18 pasaules čempionātos Latvijas izlases krāsās, esi bijis Latvijas U-18 izlases kapteinis. ko Tev vispār nozīmē spēlēšana Latvijas izlasēs? kas Tevi motivē cīnīties?

Tad, kad spēlēju citā valstī, pie svešiem līdzjutējiem, es eju laukumā, izdaru visu pēc vislabākās sirdsapziņas, esmu priecīgs, ja man un komandai izdodas labas spēles, bet nav TĀ gandarījuma, ko var gūt, spēlējot savās mājās, savas valsts izlasē, saviem līdzjutējiem… Tās nav salīdzināmas izjūtas. Es vienmēr esmu pagodināts spēlēt savas valsts izlasē un ceru, ka to vēl varēšu darīt un nekas to nespēs mainīt. Pagaidām tas mani spēj motivēt…

jautājums: biji Latvijas U-20 izlases kandidātu lokā U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas notika 2010. gada decembrī. Latvijas U-20 izlases sastāvā piedalījies pārbaudes spēļu turnīrā U20 Sino Cup Dānijā 2010. gada novembrī. kā vērtē savu sniegumu Dānijas turnīrā? un kas Tev pietrūka, lai spēlētu Latvijas U-20 izlases sastāvā arī pasaules čempionātā?

Turnīru Dānijā aizvadīju, manuprāt, tiešām labi, darīju visu, kas bija manos spēkos, bet laikam treneriem kaut kas nepatika. Bet to man tā īsti arī nepaskaidroja, kāda vaina man vai, kur esmu kļūdījies.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu? esi ieplānojis turpināt savas gaitas Liepājā vai, iespējams, no jauna doties leģionāra “maizē”?

Laiks parādīs! Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristera Freiberga personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

Posted by petrovich27 uz 2011/04/19

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

  • dzimis 1992. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 77 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  • iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »