“Lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem!” jaunajiem hokejistiem, kuri tikai uzsāk sportista gaitas, iesaka Mikus Ozols, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes students.
vēl 2009./2010. gada sezonā Mikus Ozols bija hokeja uzbrucējs Zviedrijas IFK Arboga kluba U-18 un U-20 komandās. tomēr šosezon ir nācies izšķirties starp hokeju un studijām augstskolā. dažādu iemeslu dēļ “svaru kausos” studijas bija “smagākas”.
Mikus Ozols savās atbildēs stāsta par Zviedrijas un Latvijas hokeja atšķirībām, par “latviešu partiju” IFK Arboga klubā, par nepalikšanu Zviedrijā un neiekļūšanu HK Rīga sastāvā, par iemesliem nespēlēšanai Latvijas Virslīgā.
izziņai: Mikus Ozols
- dzimis 1991. gada 25. janvārī
- hokeja ampluā: uzbrucējs
- 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
- iepriekšējās sezonas: Arboga J20 (Zviedrija U-20 1. divīzija), Arboga J18 (Zviedrija U-18 1. divīzija); SK Rīga komandas
- pirmais treneris: Ilgvars Plētiens
JAUTĀJUMI / ATBILDES
jautājums: 2009./2010. g. sezonā pēc SK Rīga “laikiem” nokļuvi IFK Arboga kluba sistēmā, kur spēlēji U-18 un U-20 vienībās. kas bija principiāli mainījies “zviedru maizē” – smagāki treniņi, grūtākas spēles, kas cits?
Mikus Ozols: Teorētiski jau hokejs ir vienāds visā pasaulē. Bet tik un tā katrā vietā ir savas īpatnības. Zviedrijā jau hokejs pats par sevi nebija īpaši mainījies; mainījies bija viss pārējais – sadzīves lietas, viss kas notiek ģērbtuvē un tā tālāk. Un treniņi tur pavisam noteikti nebija tie smagākie, drīzāk pat vieglāki! Piemēram, Zviedrijā treneri balsi paceļ ļoti reti, bet Latvijā tas notiek stipri biežāk. Tās, manuprāt, arī ir galvenās atšķirības.
jautājums: IFK Arboga ir zināma kā sava veida “Latvijas hokejistu kolonija” – prāvs Latvijas hokejistu pulciņš ir “gājis cauri” šim klubam un arī 2009./2010. g. sezonā to bija daudz. kā nokļuvi IFK Arboga sistēmā?
Iepriekšējo sezonu es spēlēju SK Rīga pie trenera Leonīda Tambijeva. Un viņš man jau gandrīz pēc sezonas piedāvāja variantu spēlēt Arbogā. Piekritu gandrīz nekavējoties, jo labi apzinājos, ka Latvijā Dinamo Juniors sastāvā man tikt būtu grūti, un tāpēc jau laicīgi atradu komandu, kur spēlēt. Jo tad varētu izveidoties situācija, ka man komanda būtu jāmeklē kaut kad augustā, un tad to būtu izdarīt stipri grūtāk.
jautājums: vai Latvijas hokejisti bija “integrējušies” U-18 un U-20 komandās pilnībā vai tomēr darbojās kā “atsevišķs spēks”?
Tā kā mēs tur bijām vairāki latvieši un cits citu jau pirms tam diezgan labi pazinām, loģiski, ka bija tāda situācija, ka ģērbtuvēs pārsvarā runājām tikai savā starpā. Spēles laikā jau, protams, nebija tādas situācijas, kad tur kāds šķiroja no kurienes tu esi, bet ārpus laukuma tam gan pievērsa lielu uzmanību.
jautājums: vai no Tavas puses, spēlējot IFK Arboga komandās, bija nepieciešams būtisks līdzekļu ieguldījums? vai arī klubs sedza visu, ieskaitot dzīvošanas izmaksas?
Bija gan diezgan būtisks ieguldījums jāveic, jo it kā par pašu spēlēšanu nekas īpaši nebija jāmaksā, bet par dzīvokļa īri un ēšanu viss bija pašam jāmaksā.
jautājums: vai Tu ieteiktu citiem vienaudžiem pamēģināt hokejista gaitas Zviedrijā? kāpēc?
Tur ir jāskatās katrs gadījums atsevišķi. Es uzskatu, ka labāk ir braukt projām nekā 20 gadu vecumā spēlēt Latvijas Virslīgā. Bet, ja ir iespēja spēlēt MHL, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu jābrauc prom.
jautājums: teorētiski pēc vecuma limitiem vēl varēji šosezon turpināt spēlēt Zviedrijas U-20 pirmajā divīzijā. kāpēc nepaliki Zviedrijā?
Nepaliku tāpēc, ka negribēju vēl vienu gadu spēlēt U-20 līgā. Ja piedāvātu spēlēt pirmajā komandā, tad noteikti paliktu tur, bet, redzot, ko viņi mums solīja un ko viņi reāli darīja, man nebija pārliecības, ka es tur kādam esmu vajadzīgs vēl vienu gadu.
jautājums: šovasar biji iekļauts topošās MHL vienības HK Rīga kandidātu sarakstā. kāpēc “neuzkavējies” šajā komandā?
Neuzkavējos tikai un vienīgi tāpēc, ka treneris mani atskaitīja no sastāva.
jautājums: kaut kad novembrī minēji, ka esi izbeidzis savas hokejista gaitas. vai tas joprojām atbilst patiesībai? kādēļ esi pieņēmis šādu lēmumu?
Tā ir absolūta taisnība, ka mana hokejista karjera ir beigusies. Kad mani atskaitīja no HK Rīga, es uzskatīju, ka, lai turpinātu savu karjeru, ir atkal jābrauc prom no Latvijas, jo te nav komandas, kur man spēlēt. Neaizbraucu projām, jo nesaņēmu nevienu tik labu piedāvājumu, kura dēļ es būtu gatavs nestāties augstskolā un neturpināt mācības. Iepriekšējo sezonu, spēlējot Zviedrijā, es varēju atļauties vidusskolas pēdējo klasi pabeigt, skolā esot labi ja 3 mēnešus. Bet augstskolā, es domāju, ka mani ar tādu apmeklējumu diez vai ilgi paturētu. Un tāpēc nācās izvēlēties starp hokeju un mācībām.
jautājums: kāpēc neturpini hokejista gaitas, piemēram, Latvijas Virslīgas komandās?
Tāpēc, es uzskatu, ka Virslīga ir tīrākais amatieru čempionāts, un no tādas Virslīgas, kāda tā ir tagad, diez vai var izaugt par labu hokejistu. Virslīgā 99% spēlē prieka pēc, kaut gan dažs labs tur pat saņem kaut kādu naudu. Bet neviens nesaņem tik daudz, lai varētu nedomāt par papildus darbu.
jautājums: ko Tev devuši šie daudzie gadi? ko Tu novēlētu jaunākajiem hokejistiem, kuri tikai dažus gadus kā sākuši trenēties? ar ko viņiem būtu jārēķinās visvairāk? uz ko jābūt gataviem?
Hokejs mani ir norūdījis un disciplinējis, un tas man paliks uz visu mūžu; un es nenožēloju nevienu sekundi, ko esmu pavadījis hokejā. Jaunajiem hokejistiem es novēlu, lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem!
lai veicas!
[fotoattēlos Mikus Ozols; foto no viņa personīgā arhīva.]
lasāmvielai & izziņām:
- M.Ozola personīgā statistika – eliteprospects.com, eurohockey.net, lhf.lv
- IFK Arboga mājaslapa – arbogahockey.se