TUVPLĀNĀ: Mikus Ozols

“Lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem!” jaunajiem hokejistiem, kuri tikai uzsāk sportista gaitas, iesaka Mikus Ozols, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes students.

vēl 2009./2010. gada sezonā Mikus Ozols bija hokeja uzbrucējs Zviedrijas IFK Arboga kluba U-18 un U-20 komandās. tomēr šosezon ir nācies izšķirties starp hokeju un studijām augstskolā. dažādu iemeslu dēļ “svaru kausos” studijas bija “smagākas”.

Mikus Ozols savās atbildēs stāsta par Zviedrijas un Latvijas hokeja atšķirībām, par “latviešu partiju” IFK Arboga klubā, par nepalikšanu Zviedrijā un neiekļūšanu HK Rīga sastāvā, par iemesliem nespēlēšanai Latvijas Virslīgā.

izziņai: Mikus Ozols

• dzimis 1991. gada 25. janvārī
• hokeja ampluā: uzbrucējs
• 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
• iepriekšējās sezonas: Arboga J20 (Zviedrija U-20 1. divīzija), Arboga J18 (Zviedrija U-18 1. divīzija); SK Rīga komandas
• pirmais treneris: Ilgvars Plētiens

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009./2010. g. sezonā pēc SK Rīga “laikiem” nokļuvi IFK Arboga kluba sistēmā, kur spēlēji U-18 un U-20 vienībās. kas bija principiāli mainījies “zviedru maizē” – smagāki treniņi, grūtākas spēles, kas cits?

Mikus Ozols: Teorētiski jau hokejs ir vienāds visā pasaulē. Bet tik un tā katrā vietā ir savas īpatnības. Zviedrijā jau hokejs pats par sevi nebija īpaši mainījies; mainījies bija viss pārējais – sadzīves lietas, viss kas notiek ģērbtuvē un tā tālāk. Un treniņi tur pavisam noteikti nebija tie smagākie, drīzāk pat vieglāki! Piemēram, Zviedrijā treneri balsi paceļ ļoti reti, bet Latvijā tas notiek stipri biežāk. Tās, manuprāt, arī ir galvenās atšķirības.

jautājums: IFK Arboga ir zināma kā sava veida “Latvijas hokejistu kolonija” – prāvs Latvijas hokejistu pulciņš ir “gājis cauri” šim klubam un arī 2009./2010. g. sezonā to bija daudz. kā nokļuvi IFK Arboga sistēmā?

Iepriekšējo sezonu es spēlēju SK Rīga pie trenera Leonīda Tambijeva. Un viņš man jau gandrīz pēc sezonas piedāvāja variantu spēlēt Arbogā. Piekritu gandrīz nekavējoties, jo labi apzinājos, ka Latvijā Dinamo Juniors sastāvā man tikt būtu grūti, un tāpēc jau laicīgi atradu komandu, kur spēlēt. Jo tad varētu izveidoties situācija, ka man komanda būtu jāmeklē kaut kad augustā, un tad to būtu izdarīt stipri grūtāk.

jautājums: vai Latvijas hokejisti bija “integrējušies” U-18 un U-20 komandās pilnībā vai tomēr darbojās kā “atsevišķs spēks”?

Tā kā mēs tur bijām vairāki latvieši un cits citu jau pirms tam diezgan labi pazinām, loģiski, ka bija tāda situācija, ka ģērbtuvēs pārsvarā runājām tikai savā starpā. Spēles laikā jau, protams, nebija tādas situācijas, kad tur kāds šķiroja no kurienes tu esi, bet ārpus laukuma tam gan pievērsa lielu uzmanību.

jautājums: vai no Tavas puses, spēlējot IFK Arboga komandās, bija nepieciešams būtisks līdzekļu ieguldījums? vai arī klubs sedza visu, ieskaitot dzīvošanas izmaksas?

Bija gan diezgan būtisks ieguldījums jāveic, jo it kā par pašu spēlēšanu nekas īpaši nebija jāmaksā, bet par dzīvokļa īri un ēšanu viss bija pašam jāmaksā.

jautājums: vai Tu ieteiktu citiem vienaudžiem pamēģināt hokejista gaitas Zviedrijā? kāpēc?

Tur ir jāskatās katrs gadījums atsevišķi. Es uzskatu, ka labāk ir braukt projām nekā 20 gadu vecumā spēlēt Latvijas Virslīgā. Bet, ja ir iespēja spēlēt MHL, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu jābrauc prom.

jautājums: teorētiski pēc vecuma limitiem vēl varēji šosezon turpināt spēlēt Zviedrijas U-20 pirmajā divīzijā. kāpēc nepaliki Zviedrijā?

Nepaliku tāpēc, ka negribēju vēl vienu gadu spēlēt U-20 līgā. Ja piedāvātu spēlēt pirmajā komandā, tad noteikti paliktu tur, bet, redzot, ko viņi mums solīja un ko viņi reāli darīja, man nebija pārliecības, ka es tur kādam esmu vajadzīgs vēl vienu gadu.

jautājums: šovasar biji iekļauts topošās MHL vienības HK Rīga kandidātu sarakstā. kāpēc “neuzkavējies” šajā komandā?

Neuzkavējos tikai un vienīgi tāpēc, ka treneris mani atskaitīja no sastāva.

jautājums: kaut kad novembrī minēji, ka esi izbeidzis savas hokejista gaitas. vai tas joprojām atbilst patiesībai? kādēļ esi pieņēmis šādu lēmumu?

Tā ir absolūta taisnība, ka mana hokejista karjera ir beigusies. Kad mani atskaitīja no HK Rīga, es uzskatīju, ka, lai turpinātu savu karjeru, ir atkal jābrauc prom no Latvijas, jo te nav komandas, kur man spēlēt. Neaizbraucu projām, jo nesaņēmu nevienu tik labu piedāvājumu, kura dēļ es būtu gatavs nestāties augstskolā un neturpināt mācības. Iepriekšējo sezonu, spēlējot Zviedrijā, es varēju atļauties vidusskolas pēdējo klasi pabeigt, skolā esot labi ja 3 mēnešus. Bet augstskolā, es domāju, ka mani ar tādu apmeklējumu diez vai ilgi paturētu. Un tāpēc nācās izvēlēties starp hokeju un mācībām.

jautājums: kāpēc neturpini hokejista gaitas, piemēram, Latvijas Virslīgas komandās?

Tāpēc, es uzskatu, ka Virslīga ir tīrākais amatieru čempionāts, un no tādas Virslīgas, kāda tā ir tagad, diez vai var izaugt par labu hokejistu. Virslīgā 99% spēlē prieka pēc, kaut gan dažs labs tur pat saņem kaut kādu naudu. Bet neviens nesaņem tik daudz, lai varētu nedomāt par papildus darbu.

jautājums: ko Tev devuši šie daudzie gadi? ko Tu novēlētu jaunākajiem hokejistiem, kuri tikai dažus gadus kā sākuši trenēties? ar ko viņiem būtu jārēķinās visvairāk? uz ko jābūt gataviem?

Hokejs mani ir norūdījis un disciplinējis, un tas man paliks uz visu mūžu; un es nenožēloju nevienu sekundi, ko esmu pavadījis hokejā. Jaunajiem hokejistiem es novēlu, lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem! 

lai veicas!

[fotoattēlos Mikus Ozols; foto no viņa personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• M.Ozola personīgā statistika – eliteprospects.com, eurohockey.net, lhf.lv
• IFK Arboga mājaslapa – arbogahockey.se

TUVPLĀNĀ: Edvards Zariņš

hokeja aizsargs Edvards Zariņš šosezon ir “pārcēlies” no IFK Arboga klubu sistēmas Zviedrijā atpakaļ uz Latviju, kur Virslīgā cīnās HS Rīga / Prizma komandas ierindā.

Edvards Zariņš stāsta par Zviedrijas hokeja saimniecību, par savām gaitām Dinamo Juniors un HK Rīga treniņnometnēs, par to, ka treneriem vienmēr taisnība, par HS Rīga / Prizma cīņu gaitām Latvijas Virslīgā, par Latvijas hokeja reālijām, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Edvards Zariņš

• dzimis 1991. gada 2. decembrī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 177 cm; 70 kg
• 2010./2011. g. sezonā HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Arboga J18, Arboga J20 (Zviedrija); SK Rīga komandas
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējā sezonā (2009./2010.) “ietrāpīji” Zviedrijas kluba IFK Arboga sistēmā. kā tur nokļuvi?

Edvards Zariņš: Pirms iepriekšējās sezonas es saņēmu piedāvājumu no šī kluba nākamo sezonu spēlēt Zviedrijā un vienlaicīgi es biju arī Dinamo Juniors kandidāts. Es īsti nezināju, kur es aizvadīšu nākamo sezonu līdz pat augustam, jo vēl joprojām biju Juniors treniņnometnē. Tā kā es tiku atskaitīts no Dinamo Juniors augusta sākumā, un man bija šis piedāvājums no Zviedrijas kluba Arboga, es izvēlējos pamēģināt Zviedrijas hokeju.

jautājums: Zviedrijā Tev sanāca uzspēlēt gan Arboga J18, gan Arboga J20 komandās attiecīgo vecumu 1. divīzijās. kā pats vērtē savu sniegumu Arboga komandās?

Savu sniegumu Arboga sistēmas komandās es vērtēju labi, bet es, protams, uzskatu, ka varēju aizvadīt sezonu daudz labāk. Uzskatu, ka man personīgi un visai komandai vajadzēja rādīt daudz labāku sniegumu uz ledus. Mums pirms sezonas gan U18, gan U20 komandās tika dots uzdevums tikt play off turnīrā, bet mēs neizpildījām šo uzdevumu. Bet kopsummā viss bija labi. Es guvu lielisku pieredzi, spēlējot ārzemēs, un iepazinu zviedru hokeju.

jautājums: Zviedrijas U-18 un U-20 sistēmās 1. divīzija ir 3.-ās stiprākās līgas. kā vērtē abu šo līgu līmeni? piemēram, salīdzinot ar Latvijas U-18 līgu un Latvijas Virslīgu, kuru daži speciālisti ir pamanījušies nodēvēt par “Latvijas U-20 līgu ar dažiem izņēmumiem”?

Abu šo līgu līmeni es vērtēju kā pietiekami labu, lai tur spēlētu. Salīdzināt ar Latvijas U-18 man ir diezgan grūti, jo es īsti nezinu kāds šajā līgā ir līmenis tagad, bet es domāju, ka Latvijas U-18 līga, būtu diezgan līdzīga Zviedrijas 1. divīzijas U-18 līgai. Zviedrijas 3. stiprākās U-20 līgas līmenis varētu arī būt stipri līdzīgs Latvijas Virslīgas līmenim, varbūt tikai nedaudz zemāks. Zviedrijā tas hokejs ir nedaudz citādāks, un ir grūti salīdzināt ar Latvijas hokeju.

jautājums: šovasar biji minēts starp HK Rīga kandidātiem. kāpēc nenokļuvi šīs MHL vienības sastāvā?

Es uzskatu, ka neparādīju pietiekami labi sevi komandas treniņnometnē Brocēnos, un Leonīds Tambijevs pateica man, ka pēc viņa domām es neesmu pietiekami labs, lai nākamo sezonu aizvadītu HK Rīga sastāva. Trenerim jau, laikam, vienmēr ir taisnība.

jautājums: jauno sezonu (2010./2011.) esi uzsācis HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā. Arboga komandu sakarā biji fiksēts kā aizsargs, bet LHF “reģistros” tagad HS Rīga / Prizma sastāvā esi fiksēts kā uzbrucējs. kā ir patiesībā? kāds ir Tavs īstais “aicinājums” laukumā – veidot vai jaukt?

Es jau diezgan ilgi spēlēju aizsarga pozīcijā, un nekas vēl nav mainījies; tā ir tehniska kļūme LHF datos. Es nenoliegšu, ka man patīk spēlēt arī uzbrukumā. Bieži vien es ceru, ka mani treneris izlaidīs kā uzbrucēju un dos iespēju kaut ko arī izveidot pie pretinieku vārtiem. Aizsargiem tā domāšana, spēlējot uzbrukumā, ir citādāka.

jautājums: kā bija pāriet no Zviedrijas hokeja organizācijas uz Latvijas “reālijām”?

Aprast atpakaļ ar Latvijas hokeja organizāciju man nesagādāja nekādas grūtības. Jā, Zviedrijā viss ir citādāk. Viņu domāšana, organizēšana un sistematizācija ir citādāka. Viņu hokejs ir ļoti labi noorganizēts un sakārtots. Visticamāk, ka tas arī ir tāpēc, ka Zviedrijā ir daudz labvēlīgāki finansiālie apstākļi. Visas līgas spēles atmaksā valsts, un klubiem nav izmaksu par ledus īri un spēļu organizēšanu; toties Latvijā situācija ir nedaudz bēdīgāka, un mums nav tik labi sakārtota un organizēta sistēma, bet, manuprāt, ka iemesls tam ir sliktais finansiālais stāvoklis valstī un arī Latvijas hokejā.

jautājums: pašreiz HS Rīga / Prizma ar HK Ogre “konkurē” par pēdējo vietu Latvijas Virslīgas turnīra tabulā. vai tiešām HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte ir manāmi vājāka par citām līgas komandām? kādi ir iemesli “būšanai” tabulas lejasdaļā – komandas jaunums, pieredzes trūkums, citi?

Nē, manuprāt, HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte nav manāmi vājāka par citām līgas komandām. Mums ir pietiekami daudz labu un nosacīti pieredzējušu spēlētāju, kuri ir aizvadījuši sezonas ārzemēs un kandidējuši uz Latvijas jauniešu izlasēm. Ja skatās pēc uzvārdiem, tad mums vajadzētu būt vismaz tabulas vidusdaļā, bet uzvārdi jau nespēlē, spēlē komanda. Mēs neesam vēl saspēlējušies un komandas mikroklimats arī nav tas labākais. Bet es uzskatu, ka sezonas otrajā pusē viss labosies un HS Rīga/Prizma būs spējīga cienīgi cīnīties Latvijas Virslīgas play off turnīrā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz turpmāko hokejista karjeru? vai doma atkal pamēģināt spēkus ārpus Latvijas?

Grūti spriest par maniem tālākajiem plāniem, bet tuvākie plāni būtu lieliski nospēlēt šo sezonu ar HS Rīga / Prizma un pēc tam jau gatavoties nākamajai sezonai. Ja būs piedāvājumi no ārzemju klubiem, es, noteikti, vēlētos pamēģināt savus spēkus ārpus Latvijas vēlreiz. Iespējams, ka Latvijas hokejā situācija uzlabosies un kāds piedāvājums no kāda Latvijas kluba būs jau uz nākamo sezonu; iespējams, atgriezīšos vēlreiz Zviedrijas hokejā. Ir ļoti grūti paredzēt tagad kaut ko. Laiks rādīs, un tad jau redzēs.

lai veicas!

[fotoattēli no Edvarda Zariņa personīgā arhīva.]

informācijai:

• Edvarda Zariņa statistikas dati – eliteprospects.com, lhf.lv (neprecīza), eurohockey.net
• IFK Arboga kluba mājaslapa – arbogahockey.se