Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Zviedrijas J18 Elit’

Krists Kalniņš, Latvijas U-20 izlases lietderīgākais aizsargs

Posted by petrovich27 uz 2012/06/11

Pēc statistiķu aprēķiniem aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā Zviedrijā savu laimi kala vismaz 25 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību, un Latvijas U-20 izlases aizsargs Krists Kalniņš bija viens no viņiem. Par to arī stāsts – par leģionāra gaitām Zviedrijas klubos, par varēšanām U-20 pasaules čempionātā, par to, ka līgums ar HK Rīga var būt kļūda.

TUVPLĀNĀ: Krists Kalniņš

  • Dzimis 1992. gada 13. septembrī
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 189 cm; 90 kg
  • 2011./2012. g. sezonā AIK Hockey Härnösand komanda Zviedrijas Division 1 (3.-šā stipruma līmenis), kā arī AIK Hockey Härnösand J20 vienība J20 Elit (U-20 2.-ais līmenis) līgā
  • Iepriekšējās sezonas: Arlanda Wings HC komandas Zviedrijā: pieaugušo – Division 1 līmenī, U-20 vecuma – J20 Division 1 līgā, U-18 vecuma – J18 Elit līgā; HS Rīga/LB 92 u.c.
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē
  • Pirmais treneris: Oļegs Jurenko (HK Sāga 91/92)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Vasara ir pienākusi – tas nozīmē, ka var kārt uz kādu brīdi slidas uz naglas? Kādu atpūtas un sagatavošanās ciklu esi paredzējis šovasar?

Krists Kalniņš: Nu tā nosacīti, nedaudz var atpūsties no hokeja, bet tā kā man šogad sezona beidzās salīdzinoši ātri, tad jau pats eju uz trenažieru zāli, gan pa retam uz ledus uzkāpju, bet intensīvāki treniņi jau sāksies jūlijā.

Kas Tavā pirmssezonas sagatavošanās ciklā ir mainījies pēdējo 3 sezonu gaitā, kopš esi „ieviesies” Zviedrijas hokeja saimniecībā? Esi sācis vairāk piestrādāt pie sausajiem treniņiem un svaru stieņa?

Pēdējos divos gados ir tā sanācis, ka jāgatavojas vairāk patstāvīgi, un, protams, esmu kļuvis vecāks; tāpēc eju vairāk uz trenažieriem.

Pēdējās atmiņas par Tevi Latvijas hokeja līgu hronikās attiecas uz 2008./2009. gada sezonu, kad Latvijas Hokeja federācijas statistikā esi fiksēts kā uzbrucējs HS Rīga / LB 92 komandā. Kas šo trīs prombūtnes sezonu gaitā ir principiāli mainījies Tavā hokeja karjerā un uztverē? Esi kļuvis zviedriskāks?

Jā, pēdējo pusotru gadu Latvijā nospēlēju kā universālais spēlētājs; spēlēju gan kā uzbrucējs, gan arī kā aizsargs. Mainījies, pirmkārt, ir tas, ka tagad esmu 100% aizsargs un uzbrukumā vairs pat negribētu spēlēt. Otrkārt, ļoti esmu audzis tieši individuālā ziņa, jo Zviedrijā it īpaši pirmajos divos gados mums bija pat ledus trīs reizes dienā, no kuriem divas reizes bija tieši individuālie – tehnikas, slidošanas utt. – treniņi.

Tagad Tavā hokeja specialitātes ailītē rakstīts D vai zviedru tabulās B (Backar), kas liecina par piederību aizsargiem. Kurā brīdī izvēlējies savu ampluā? Vai Tavā gadījumā tradicionāli izšķirošais bija lielāks augums, salīdzinot ar vienaudžiem?

Būtībā jau no paša sākuma mani lika aizsardzībā, un tāpēc to pusotru gadu gribēju pamēģināt arī uzbrukumā spēlēt, bet nu jau pats labāk spēlēju aizsardzībā.

Kā nonāci līdz savai izvēlei – pirms 3 gadiem pārcelties uz Arlanda Wings HC saimniecību Zviedrijā? Kāpēc tieši Zviedrija, kāpēc Wings?

Bija situācija, ka likvidēja HS Rīga / LB 92, un īsti nebija zināms, kas notiks tālāk. Tāpēc sāku apsvērt domu kaut kur braukt spēlēt ārpus Latvijas, nekur tālu negribējās braukt, tāpēc Zviedrija šķita labs variants. Valtera Ozoliņa tētis apzvanīja vairākas (Zviedrijas) J18 Elit komandas līdz Wings izrādīja interesi, tā arī tur nokļuvām.

Tava pirmā Zviedrijas sezona (2009./2010.) bija Arlanda Wings HC J18 komandā J18 Elit līgā. Kādi bija Tavi pirmie iespaidi? Vai nenācās piedzīvot nelielu kultūršoku? Adaptācijas posms bija ātrs?

Sākumā bija tā savādi, bet bijām pirms tam pavasarī aizbraukuši uz turnīru, kā teikt, atrādīties šajā komandā, tāpēc nedaudz zināju, kas mani sagaida. Pēc kāda mēneša, kad iedzīvojos un sapazinos ar komandas biedriem, jau nebija nekādu problēmu.

Kas vispār, Tavuprāt, ir salīdzinoši grūtākais, dodoties spēlēt uz Zviedriju? Attālinātība no mājām, nepieciešamība sadzīviskās lietas kārtot pašam, kas cits?

Sadzīvē man vismaz problēmu nebija, jo klubs tiešām tādas lietas nokārtoja. Grūtākais, manuprāt, bija tieši attālums līdz mājām un arī valodas nezināšana.

Jādomā, ka „trimdu” atviegloja apstāklis, ka Wings saimniecībā bijāt trīs hokejisti no Latvijas – Tu, Valters Ozoliņš un Martins Lavrovs. Parasti tiek uzsvērts, ka tautiešu klātbūtne atvieglo ceļu. Tā bija?

Pirmajā gadā (2009./2010.) bijām tikai es un Valters, bet, protams, tas padarīja sadzīvi vieglāku. Leģionāri jau vienmēr vairāk turas kopā, un arī šeit mēs dzīvojām 4 ārzemnieki kopā.

Un kādi varētu būt mīnusi, tam, ka vienā klubā kā leģionāri cīnās vienas valsts – šajā gadījumā Latvijas – pārstāvji? Varbūt cieš spēle, treniņu process? Varbūt tomēr labāk būt pilnīgi vienam bez jebkādiem „savējiem”?

Nezinu, man tā liekas, ka mīnusi varētu būt, ja mēs būtu konkurenti, bet tā kā es esmu aizsargs un Valters – uzbrucējs, mēs viens ar otru nekonkurējām.

Pēdējās sezonas – kā Wings saimniecībā, tā aizvadīto (2011./2012.) – Hērnēsandas klubā – sanācis spēlēt „pa ceļam” ar Valteru Ozoliņu. Vai tā mērķtiecīgi izvēlējāties savu karjeru attīstīt kopā vai arī drīzāk tā ir lielāka vai mazāka sakritība?

Spēlējām divus gadus kopā Wings, pazinu viņu jau pirms Zviedrijas. Speciāli jau kopā nemeklējām klubu, bet diži nekāds cits variants nebija, tāpēc tā vairāk vai mazāk vienkārši sanāca.

Pirms gada pārcēlies no Arlanda Wings HC uz citu Zviedrijas klubu AIK Härnösand. Kāpēc tika mainīts klubs? Wings komandas kļuva par „garlaicīgu”? Ar ko jaunais klubs Tevi pievilināja?

Gribējās spēlēt 1. Divīzijā; biju jau pāris spēles nospēlējis tajā līgā un zināju, ka varu tur spēlēt. Arlandas Wings krasi mainīja sastāvu, nomainīja treneri un pārsvarā visus ārzemniekus izmeta; tā, ka tur jau ātri bija skaidrs, ka iespējas tur spēlēt nebūs, tāpēc tika meklēts cits klubs. Gribējās nedaudz arī pamainīt vidi, un tajā ziņa arī reģionu, un atkal bija klubs, kurš atsaucās, bija ieinteresēts – ar to arī bija pietiekami.

(Piebilde: Division 1 = Zviedrijas pieaugušo 3.-šais līmenis, aiz Elitserien un HockeyAllsvenskan.]

Jaunajā klubā spēlēji pamatā pie pieaugušajiem Division 1 līgā un, saskaņā ar statistikas uzskaitēm, tikai vienu spēli pie junioriem J20 Elit līgā. Kā Tu kopumā novērtētu savu sezonu AIK Härnösand klubā? Esi pilnībā apmierināts, vai arī kaut kas pietrūka līdz „pilnai laimei”?

Jā, tā U-20 līga sākuma nemaz nebija paredzēta, bet beigās nepietika komandu un tāpēc ātri tika savākti visi, kuriem vecums atļauj spēlēt tajā līgā. Pie pieaugušajiem sezona bija diezgan interesanta; sākumā bija jāpierod, bija jābūt stabilam sniegumam, un pieaugušo hokejs tomēr ir citādāks. Sniegums varēja būt labāks, bet pirmajai sezonai varbūt arī pieņemams.

Tavā pirmajā sezonā J18 Elit līgā Tev 34 spēlēs fiksēts lietderības koeficients „+23”, bet tikko aizvadītajā sezonā pieaugušo Division 1 līmenī Tavs lietderības koeficients „pazudis” līdz pat „-18”. Arī rezultativitāte ir cita. Protams, U-18 un pieaugušo hokejs nav tiešā veidā salīdzināmi. Taču, kā Tev veicas pāreja uz pieaugušo hokeju? Kas pirmajā īstajā „lielo” sezonā Tev bija kļuvis savādāk? Kas pieaugušo hokejā Tev sagādā lielākas, kas – mazākas grūtības? Borti kļuvuši cietāki, pretinieki gudrāki?

Pirmkārt, par rezultativitāti: J18 Elit spēlēju pirmajā maiņā un, protams, spēlēju vairākumā, bet šogad vairāk biju tendēts uz aizsardzību, bet nu, protams, šogad arī bija grūtāk. Lietderības koeficients arī izmainījies diezgan, jo šogad bijām pastarīši un pat zaudējām vienu spēli 0:11; tādā variantā grūti cerēt uz labu koeficientu, bet arī statistika bija diezgan kļūdaina, bieži vien plusi netika ieskaitīti.

Aizvadītajā sezonā nonāci Latvijas U-20 izlases sastāvā Junioru pasaules čempionātā elitē. Centies apliecināt savu noderību izlasei arī pārbaudes spēlēs. Vai bija grūti konkurēt uz vietu valstsvienībā? Vai arī biji pārliecināts, ka uz čempionātu brauksi?

Pirms (pārbaudes spēļu) turnīra Lidā biju diezgan skeptisks par spēlēšanu pasaules čempionātā, bet, nospēlējot tās trīs spēles, jutu, ka droši varu konkurēt uz vietu izlasē. Pēc tam jau, kad sākās (Latvijas U-20 izlases) nometne Volvo hallē, bija grūti spriest, ko treneris īsti meklē, tāpēc bija varbūt tāda neticība, ka tikšu sastāvā.

Galveno uzdevumu – saglabāt vietu elitē izpildījāt. Kas pietrūka, lai „aizsniegtu” kaut ko vairāk? Vai tomēr „ap 9. vietu” ir Latvijas objektīvā vieta pasaules junioru un jauniešu hokejā?

Vieta varbūt nav tik slikta, kā tas, ka varējām daudz labāk nocīnīties pret krieviem un pārējiem. Manuprāt, vismaz šogad, izlasē ir spēlētāji, kuriem tomēr ir nedaudz jāmaina sava attieksme, un mūs lielā mērā iegāza sportiskā disciplīna, ja treneris ir pateicis, ka nedrīkst visi skriet uz priekšu, ka ir jāpaliek aizsardzībā, tad tā arī ir jādara. Tādā ziņā, manuprāt, ir vajadzīgs radikālāks treneris.

Latvijas U-20 izlases ierindā statistiķi Tev fiksējuši stabilāko sniegumu – lietderības koeficients „0” ir labākais Latvijas valstsvienības aizsargu rindās šajā čempionātā; pārējiem aizsargiem – mazāki vai lielāki mīnusi. „Neitrāls” izlasē bija vēl tikai viens spēlētājs – uzbrucējs Ņikita Jevpalovs. Tā ir sakritība, statistikas kļūdai vai arī, Tavuprāt, Tavs sniegums bija manāmi stabilāks nekā cīņu biedriem? Kā kopumā vērtē savu sniegumu U-20 pasaules čempionātā?

Kļūda tā noteikti nav, varēja pat būt +1, ja pirmajā spēlē pie mūsu pirmajiem vārtiem nebūtu nomainījies, bet es uzskatu, ka nospēlēju labi; bija situācijas, kur varēju labāk nospēlēt, piemēram, pret Šveici nenobloķēju metienu, kurš man bija jāņem. Bet to stabilitāti jau varēja manīt, arī tāpēc, ka mums uzbrucēji mainījās – nebija tā, ka Ņikita Jevpalovs tikai sameta golus. Pēc tam, lasot Sporta Avīzē sapratu, ka treneris Miļuns arī bija apmierināts ar manu spēli.

Vai pēc pasaules čempionāta HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs neaicināja Tevi pievienoties HK Rīga komandai MHL čempionātā? Ja šāds piedāvājums bija/būtu, kā Tu vērtētu šādu iespēju?

Nē, neesmu ar viņu vispār runājis. Pagaidām MHL neietilpst manos mērķos.

Daudzi Latvijas jauniešu un junioru vecuma hokejisti līdz ar HK Rīga startu MHL čempionātā ir sākuši atteikties no iespējamām leģionāra gaitām citur Eiropā vai pat Ziemeļamerikā, saskatot HK Rīga kā labu vietu, lai pietuvotos vietējam hokeja gigantam Dinamo un arī Latvijas hokeja izlasei. Kāpēc šis „magnēts” pievelk vai tieši pretēji – atgrūž – Tevi?

No vienas puses, tā ir ļoti laba jauniešu līga, bet tas, ka tev tik ātri ir jāparaksta pusprofesionāls līgums, var būt liela kļūda, jo tad tu vairs nevari spēlēt ASV koledžu līgās, kas, manuprāt, ir labākais risinājums labiem hokejistiem, jo tu vari iegūt izglītību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Kādi ir Tavi plāni tuvākajām 3 sezonām? Plāno atgriezties Zviedrijā, pamēģināt un sevi apliecināt citviet pasaulē? Vai arī tik tālu nemaz nedomā?

Esmu jau vienojies spēlēt ASV nākamgad.

Kāda būtu Tava „ceļa maize” Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas 17 gadu vecumā dodas leģionāra gaitās uz Zviedriju? Ko Tu ieteiktu jaunajiem censoņiem – kam būt gataviem, ar ko rēķināties, no kā izvairīties, bet ko pieņemt pilnībā?

Ārzemēs, it īpaši dominējošajās hokeja valstīs, hokeja saimniecība ir ļoti attīstīta; un Latvijā vēl paies laiks (līdz tam). Es domāju, ja ir iespēja spēlēt labā līmenī ārzemēs, tad tā ir jāizmanto.

Lai veicas!

Izziņām:

[Foto no Krista Kalniņa personīgā arhīva.]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Posted by petrovich27 uz 2012/05/24

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

  • Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 188 cm; 84 kg
  • 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
  • pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

  • Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
  • Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas U-18 izlase: kam tā vajadzīga?

Posted by petrovich27 uz 2012/02/07

Latvijas Hokeja federācija jauniešu izlases vadību tikai 1. februārī oficiāli uzticējusi Leonīdam Tambijevam, kuram jau nedēļu pēc oficiālās iecelšanas – 8. februārī kopā ar Latvijas jauniešu izlasi jādodas uz U-18 izlašu turnīru Esbjergā, Dānijā. U-18 “Četru nāciju kausa” turnīra nozīmi pārspīlēt nevajadzētu, taču tas zināmā mērā ir atskaites punkts MHL un īpaši MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai saistībā ar Latvijas U-18 izlases vajadzībām un varēšanām.

Latvijas jauniešu valstsvienības galvenā trenera gods nav tas iekārojamākais, atzinuši vairāki tuvāk vai tālāk no Latvijas hokeja saimniecības stāvoši un sēdoši cilvēki. šoziem tas ir apliecinājies atkal – alkas pēc tā neizrādīja līdzšinējais treneru korpuss, citi – iedeva kurvīti, taču HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs piedāvājumu nesmādēja. viņam vajag, un tas ir apsveicami. daži jaunie hokejisti, saņemot šo ziņu, nedaudz sarāvās, jo ne visiem Tambijevs un ne visi Tambijevam “glauda pa spalvai”.

“Četru nāciju kauss”

Esbjergā (Esbjerg), ap 70 000 ļaužu apdzīvotā pilsētā Ziemeļjūras piekrastē Dānijā, pulcēsies un 3 dienu gaitā, 9.- 11. februārī, savstarpējas spēles aizvadīs četras U-18 kategorijas izlases no Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas. saskaņā ar aktuālās sezonas rangu, Dānijas un Latvijas jauniešu valstsvienības ir piederīgas U-18 elitei, kas nozīmē, ka abas izlases cīnīsies Čehijā no 12. līdz 22. aprīlim notiekošajā elites U-18 pasaules čempionātā, ar pamatdomu noturēties elitē. savukārt, Baltkrievijas un Norvēģijas U-18 izlases šosezon ir 1. divīzijas vienības, kas katra savā apakšgrupā, bet citos aprīļa datumos (11.-17.), mēģinās elitē ielauzties.

“Sagaidu augsta līmeņa hokeju un izlasei labu sagatavošanos posmu pirms U-18 pasaules čempionāta. Domāju, kad neviena spēle nebūs viegla, jo līmenis būs diezgan augsts,” turnīra jaudīgumu prognozē Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Daniels Riekstiņš. kurš no pretiniekiem turnīrā būs grūtākais? “Pēc manām domām tie varētu būt baltkrievi. Esmu gadu spēlējis Baltkrievijas čempionātā un zinu, ka baltkrievi ir labi spēlētāji; pret dāņiem un norvēģiem vēl nav nācies spēlēt, bet nedomāju ka viņi ir vāji. Nav vāju komandu. Dānijas izlase būs tieši tā komanda, ar kuru mēs cīnīsimies par palikšanu pasaules čempionāta elitē,” spriež izlases aizsargs Krists Apsītis. “Domāju, ka visi pretinieki būs spēcīgi, īpaši dāņi, jo viņi spēlēs mājās. Pret baltkrieviem vienmēr bija un būs principiāla spēle. Nezinu, kāda būs Baltkrievijas izlase; kad spēlēju (pret Baltkrievijas spēlētājiem), nebiju ievērojis, kam cik gadi. Cik spējīgi viņi ir, turnīrā redzēsim,” Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artūrs Ševčenko liek uzsvaru uz Dānijas jauniešu izlasi.

U-18 izlašu turnīra spēles Dānijā (2012.g. februārī):

datums pretinieki
2012-02-09 Norvēģijas U-18 izlase vs. Latvijas U-18 izlase
2012-02-09 Dānijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10 Latvijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10 Dānijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11 Baltkrievijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11 Latvijas U-18 izlase vs. Dānijas U-18 izlase

*

MHL un Virslīgas izlase?

protams, uz “Četru nāciju kausu”, arī šo turnīru tā mēdz dēvēt dažviet Ziemeļvalstīs, izlases ved savus vairāk vai mazāk pārbaudāmos sastāvus. arī Latvijas U-18 izlasei turnīrs Dānijā ir paredzēts salīdzinoši eksperimentāls – gan tāpēc, ka jauniešu izlasēs vecuma ierobežojuma dēļ ir ātra rotācija, un tāpēc izlase ir jauna tiešā un pārnestā nozīmē, gan tāpēc, ka treneru sastāvs, Leonīda Tambijeva un viņa palīga Andreja Banadas personā, ir svaigi “izcepts”, gan tāpēc, ka treneri ir nobrieduši notestēt plašāku loku Latvijas komandās spēlējošu kadru, mazāk “traucējot” U-18 vecuma leģionārus citviet pasaulē.

kopumā no 23 personāžiem (t.sk., 13 uzbrucējiem, 8 aizsargiem, 2 vārtsargiem), kas iesaukti februāra Latvijas izlasē, tikai 5 spēlētāji izsaukti no neLatvijas komandām – 2 uzbrucēji, 1 aizsargs, 2 uzbrucēji. protams, sarežģīti šajā sezonas daļā izlasei piesaistīt Ziemeļamerikā spēlējošos, taču šoreiz uzsvars ir uz Dinamo, Liepājas Metalurgs un Prizma saimniecībā spēlējošiem; izlasē nav “ieviesti” arī daži iepriekš uz šīm pārbaudes spēlēm plānotie leģionāri. tomēr verdikts ir par labu iespējas došanai plašākam lokam, kas pēc būtības ir apsveicama padarīšana.

Latvijas U-18 izlases 12 spēlētāji šo sezonu aizvada MHL čempionāta abās grupās, ar uzsvaru uz B grupu. no tiem 9 spēlētāji “iekasēti” no Dinamo (HK Rīga un Juniors) “vertikāles”, 3 spēlētāji ir “pasmelti” no MHL B grupā spēlējošās Prizma-Rīga jeb, ja patīk “patriotiskāki” Latvijas Virslīgas apzīmējumi, HS Rīga / Prizma. diezgan plaša pārstāvniecība, sešu spēlētāju izmērā, rezervēta Liepājas Metalurgs jaunatnei.

apskatīt klātienē Austrijas līgu spēku?

piecu Dānijas turnīrā iesaistīto leģionāru vidū divi Austrijas Moser Medical Graz 99ers saimniecībā un tās uzdevumā spēlējošie – uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics un aizsargs Matīss Gelažis. interesanti, ka abi spēlētāji, būdami U-18 vecumam atbilstoši, ir starp Austrijas U-20 līgas līderiem. Zuševics šobrīd ar 52 punktiem 20 spēlēs ir visas Austrijas junioru līgas trešais rezultatīvākais spēlētājs, no pirmās pozīcijas atpaliekot vien par diviem punktiem. viņš arī “nepazūd” Austrijas otrajā stiprākajā pieaugušo līgā (saucas Nationalliga), kur 29 spēlēs iekrāti 19 punkti. savukārt Gelažis, būdams aizsargs, ir 24.-ais rezultatīvākais Austrijas U-20 līgā (29 punkti 20 spēlēs). pie lielajiem, arī Nationalliga līmenī, ar rezultativitāti tik raiti neiet, taču savas 27 spēles aizvadītas. 1994. gadā dzimušiem hokejistiem neslikti cipari. protams, rodas jautājums (-i): vai puiši tik labi, vai līgas nav tik stipras, vai viss kopā? acīmredzot šī jautājuma noskaidrošana ir viens no iemesliem, kāpēc izlases vadoņi grib redzēt Austrijas puišus izlases sastāvā jau februārī. starp citu, galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam Austrijas hokejs nav galīgi svešs, jo viņš savas hokejista karjeras norietā aizvadīja sezonu (2007./2008.) kā reizi Austrijas otrā līmeņa komandā EV Aicall Zeltweg (agrāk nos. – EV Zeltweg; tagad – EV Zeltweg 2010).

beidzot Latvijas jebkāda vecuma izlases kontekstā ir uzlūkots ilgstoši dažāda vecuma Zviedrijas čempionātos spēlējošais un ar cipariski ievērojamu rezultativitāti pamanāmais uzbrucējs Romāns Semjonovs. pērnsezon tie bija 83 punkti (43+40) regulārā čempionāta 21 spēlē Zviedrijas J18 Division 1, kas ir šīs valsts U-18 vecuma trešais līmenis. šosezon Semjonova pārstāvētā IFK Arboga IK J18 ir parāpusies vienu līmeni augstāk – uz J18 Elit, un Romāns atkal turpina “bliezt” – 39 punkti 22 spēlēs. ar to pietiek, lai būtu J18 Elit Rietumu (Västra) grupas rezultatīvākajam spēlētājam! te nu Latvijas U-18 izlases sastāva komplektētāji ir sarosījušies un noreaģējuši jau uz agrāk izskanējušiem aicinājumiem piesaistīt Romānu Semjonovu Latvijas krāsām, kamēr kāds starptautisks turnīrs nav nejauši vai apzināti padarījis viņu par oficiāli piederīgu tikai Zviedrijas hokeja krāsām. labāk vēlāk nekā nekad, un vēl labāk – ja nav nokavēts.

divi citi leģionāri turnīram Dānijā ir abi vārtsargi – Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, kuri abi izsaukti no Šveices junioru hokeja elites – Elite Jr. A klubiem. no šī žesta, šķietami, rodas iespaids, ka Latvijas U-18 izlases treneri pārvelk strīpu Latvijā pieejamajiem U-18 vecuma vārtsargiem un parakstās zem lozunga “Latvijas klubos U-18 līmeņa vārtsargu nav!”. ja jau dod paplašinātu iespēju Latvijas komandās spēlējošiem, tad – kāpēc ne vārtsargiem? taču no otras puses raugoties, kā lai novērtē abu “šveiciešu”, ar mazu Elite Jr. A līmeņa spēļu praksi esošo savu klubu otro-trešo vārtsargu varēšanu, ja ne šajās pārbaudes spēlēs? Latvijas komandās spēlējošos vārtsargus varot apskatīt tepat Rīgā, nebraucot uz Lugano vai Kloteni… tiesa, Elvis Merzļikins šosezon jau testēts Latvijas U-20 izlases kontekstā, un tādēļ pilnīgs “noslēpums” nav, ja esošie treneri ir sekojuši junioru izlases gaitām.

eksāmens Latvijas jauniešu hokeja politikai

par galīgi švaku februāra Latvijas U-18 izlases modeli uzskatīt īsti nevar. galu galā – sastāvā ir divi rezultatīvākie Latvijas U-20 izlases spēlētāji šīs sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē. runa ir par Ņikitu Jevpalovu un Robertu Lipsbergu, kurš, cita starpā, būdams viens no jaunākajiem komandā, ir izvirzījies par rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā MHL čempionātā. ir arī citi MHL čempionātos Latvijas komandu ierindā pamanītākie 1994.-tie gadi. tā kā 12 puiši ir no MHL vienību apcirkņiem, tad šis Dānijas turnīrs ir, ja ne eksāmens, tad zināma veida ieskaite MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai un pienesumam virzienā uz Latvijas U-18 izlasi. “mācību gada” gala eksāmens gaidāms aprīlī pasaules čempionātā. tāpat zināmu vērtējumu varēs sniegt par Latvijas Virslīgas “ieguldījumu” Latvijas jauniešu audzināšanā, kas līdz ar krasu Virslīgas vidējā vecuma samazināšanos ir kļuvusi par šī čempionāta būtiskāko darba uzdevumu.

“Mums ir laba iespēja parādīt sevi no labākās puses; pazīstu daudzus čaļus no komandas, zinu, ka viņos ir potenciāls, un cerēsim uz to labāko. Mūsu lielākais spēks būs komandas gars, ar to varam uzvarēt jebkādu pretinieku,” rezumē Krists Apsītis. lai izdodas!

Latvijas U-18 izlases sastāvs pārbaudes spēļu turnīram Dānijā (2012. g. februārī; statistika pēc 2012-02-05 spēlēm):

spēlētāji dz. komanda 2011./2012. līga sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
Edgars Ārinieks 1994. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 26 9+3 n/d
Valters Freijs 1994. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 22 5+6 n/d
Georgs Golovkovs 1995. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 2 1+0 n/d
Liepājas Metalurgs U18 Latvijas U-18 12 17+21 n/d
Nikolajs Jeļisejevs 1994. HK Rīga MHL 31 6+4 +2
Juniors MHL B 10 7+5 +5
Juniors Latvijas Virslīga 7 7+4 n/d
Ņikita Jevpalovs 1994. HK Rīga MHL 48 6+10 +1
Latvijas U-20 izlase U-20 PČ elitē 6 2+3 0
Latvijas U-20 izlase pārbaudes sp. 5 1+3 n/d
Edgars Kulda 1994. Juniors MHL B 30 11+11 +5
Juniors Latvijas Virslīga 21 19+13 n/d
HK Rīga MHL 1 0+0 0
Roberts Lipsbergs 1994. HK Rīga MHL 48 11+13 -1
Latvijas U-20 izlase U-20 PČ elitē 6 2+1 -3
Latvijas U-20 izlase pārbaudes sp. 5 3+2 n/d
Kārlis Ozoliņš 1994. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 25 13+15 n/d
Filips Plostnieks 1994. Rīga-Prizma MHL B 31 8+3 -8
HS Rīga / Prizma Latvijas Virslīga 20 5+8 n/d
Daniels Riekstiņš 1994. Rīga-Prizma MHL B 32 8+14 -14
HS Rīga / Prizma Latvijas Virslīga 19 5+3 n/d
Romāns Semjonovs 1994. IFK Arboga IK J18 J18 Elit (Zv. U-18 2.) Västra 22 21+18 +6
IFK Arboga IK J18 J18 Elit Västra Forts. 6 5+5 +2
IFK Arboga IK Division 1 (Zv. 3.) E 3 0+0 -2
IFK Arboga IK Division 1 E Forts. 5 1+0 -2
Artūrs Ševčenko 1994. HK Rīga MHL 8 1+0 +1
Juniors MHL B 24 5+8 -5
Juniors Latvijas Virslīga 19 10+11 n/d
Zintis Nauris Zuševics 1994. Moser Medical Graz 99ers U20 Austrijas U-20 20 30+22 n/d
ece Bulls Kapfenberg Nationalliga (Austrijas 2.) 29 12+7 +1
Moser Medical Graz 99ers EBEL (Austrijas 1.) 2 0+0 0
AIZSARGI
Krists Apsītis 1994. Prizma-Rīga MHL B 32 0+5 -16
HS Rīga / Prizma Latvijas Virslīga 18 1+2 n/d
Edmunds Augstkalns 1994. Juniors MHL B 30 2+2 -7
Juniors Latvijas Virslīga 26 3+5 n/d
Jānis Eisaks 1994. Juniors MHL B 30 3+6 +4
Juniors Latvijas Virslīga 25 1+8 n/d
Mārtiņš Oskars Freimanis 1994. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 27 1+2 n/d
Matīss Gelažis 1994. Moser Medical Graz 99ers U20 Austrijas U-20 20 12+17 n/d
ece Bulls Kapfenberg Nationalliga (Austrijas 2.) 27 0+2 -5
Iļja Makarovs 1994. Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga 24 0+3 n/d
Rinalds Rosinskis 1994. Juniors MHL B 33 1+6 +5
Juniors Latvijas Virslīga 26 1+9 n/d
Patriks Škuratovs 1994. Juniors MHL B 29 1+3 -9
Juniors Latvijas Virslīga 26 3+5 n/d
VĀRTSARGI dz. komanda 2011./2012. līga sp. GAA atv.%
Elvis Merzļikins 1994. HC Lugano U20 Elite Jr. A (Šv. U-20 1.) 4 n/d n/d
Latvijas U-20 izlase U-20 PČ elitē 1 14.00 72.00%
Latvijas U-20 izlase pārbaudes sp. 2 n/d n/d
Ivars Punnenovs 1994. Kloten Flyers U20 Elite Jr. A (Šv. U-20 1.) 6 n/d n/d

*

P.S. statistikas ciparos nav iekļauti rādītāji Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, ja kāds no Liepājas Metalurgs puišiem ir piedalījies, un RAMH (Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā) čempionātā, kur daži Prizma-Rīga puiši piedalījušies komandas Prizma / Pārdaugava sastāvā. ārpus Latvijas komandām spēlējošiem nav ņemtas vērā spēles ārpus oficiālā regulārā čempionāta un, iespējams, arī zemāka ranga čempionātos, ja tādas bijušas.

izziņām:

  • U-18 izlašu turnīra Esbjergā statistikas un kalendāra lapa (ar paredzētu vietu online teksta translācijai) – diustats.sportsadmin.dk
  • Dānijas hokeja federācijas lapa un U-18 izlašu februāra turnīra kalendārs – ishockey.dk
  • Norvēģijas U-18 izlases ziņu sadaļa – hockey.no
  • Baltkrievijas U-18 izlases oficiālā web sadaļa (citās sadaļās arī jaunumi) – hockey.by
  • Latvijas U-18 izlases sastāvs turnīram Dānijā (2012. g. februārī) – lhf.lv
  • Moser Medical Graz 99ers U20 spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
  • ece Kapfenberg Bulls spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
  • 2012. gada elites U-18 pasaules čempionāta lapa – iihf.com

[Leonīda Tambijeva foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Loko 2011. gada 21. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mareks Ķepals – latviešiem jauns hokeja policists?

Posted by petrovich27 uz 2011/12/25

198 centimetri auguma un 108 kilogrami svara 19 gadus jaunam hokejistam nav maz. Marekam Ķepalam kā šī auguma īpašniekam nākas biežāk nekā citiem aizstāvēt komandas biedrus un ieviest kārtību laukumā; kā viņš pats atzīst, ja vajadzētu, tad nekautrētos stāties pretī arī Mirastijam. Ķepals stāsta par savām gaitām ASV junioru līgās un Zviedrijā, par trenēšanos kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem, no kuriem ir, ko pamācīties, par iecerēm izsisties caur ECHL – Ziemeļamerikas pieaugušo hokeja trešo līmeni, uzreiz aiz NHL un AHL.

TUVPLĀNĀ: Mareks Ķepals

  • dzimis: 1992. gada 27. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 198 cm; 108 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Toledo Cherokee sastāvā ASV junioru trešā līmeņa (Tier III) līgā – NA3HL (North American Tier III Hockey League); 26 spēlēs 10 punktu (1+9) un 123 soda minūtes
  • iepriekšējās sezonas: Boston Jr. Blackhawks (IJHL; ASV); Sunne IK J20 un Sunne IK J18 (Zviedrija); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 16 gadu vecumā nolēmi pārcelties un turpināt savas hokejista gaitas ārpus Latvijas. kāpēc izvēle nāca par labu Zviedrijai un hokeja kluba Sunne IK sistēmai?

Mareks Ķepals: Sākums bija pavisam vienkāršs. Pabeidzu 9. klasi un vasarā Kristapa Legzdiņa tēvs bija sarunājis piedalīties Hockey camp Sweden, kas notika Zviedrijas pilsētā Rimbo, un kuru vadīja Gints Bikars. Tur bija čaļi un treneri no Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī – no Latvijas. Pēc Rimbo jau braucām atrādīties uz Sunni. Sunne piedāvāja spēlēt U-18 Elitē, kas ir augstākais līmenis Zviedrijā līdz 18 gadiem, plus vēl trenēties un spēlēt pie U-20 Elit.

(piebilde: Zviedrijas J18 Elit līgas stiprākās komandas turpina cīņu visaugstākajā Zviedrijas U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.]

kas bija būtiskākie jauninājumi un “savādās lietas”, kuras bija jāpieņem un, iespējams, jāmaina sava izpratne par šīm lietām, pārceļoties no Liepājas Metalurgs sistēmas uz Zviedrijas jauniešu-junioru hokeju?

Zviedri ļoti daudz piekopj spēka spēli un strādā pie ātruma, lai varētu skriet visas 60 minūtes. Metalurgs vairāk kombinē un izspēlē līdz metienam. Zviedriem ir daudz vienādi spēcīgu komandu, Latvijā tikai 2 – 3.

savā pirmajā Zviedrijas sezonā (2008./2009.) pamatā spēlēji Sunne IK J18 komandā Zviedrijas U-18 otrajā stiprākajā līmenī (J18 Elit), kā arī kluba vecākajā U komandā – Sunne IK J20 Zviedrijas U-20 otrajā stiprākajā līmenī (J20 Elit). vai 16 gadu vecumā nebija sarežģīti iekļauties sastāvos, kur spēlē vecāki hokejisti? vai nebija problēmas “noķert” viņu līmeni?

Ieļauties nebija problēmu, bet nebija arī viegli. Viss atkarīgs no paša – notrenējies kārtīgi, spēlē 1. maiņā, ja ir kāds labāks, (tad) tu esi jau otrajā. Viss mainās pēc katra treniņa un spēles.

nākamajā (2009./2010.) sezonā Tev statistikas ailītēs uzskaitītas vien dažas spēles tikai vecākajā Sunne IK J20 komandā, lai gan pēc vecuma “kvalificējies” vēl arī U-18 vecuma komandai. vai statistika ir pilnīga? vai tiešām šī sezona Tev bija “patukša”? un kāpēc?

Jā, sezona iznāca ne tāda kā vēlējos. U-18 (komandā) nomainījās treneris, kurš atnāca ar saviem spēlētājiem un sponsoriem. Plus vēl aizkavējās transfērs, un vēl iedzīvojos traumā. Kamēr viss sakārtojās, U-18 (vienības) sastāvā tikt bija jau praktiski neiespējami. Spēlējām kopā ar Kristapu (Legzdiņu) U-20 Elit. Plus vēl braucām uz blakus pilsētu Munkfors spēlēt pie 2. divīzijas pieaugušo komandas.

(piebilde: IFK Munkfors vienība spēlē Zviedrijas Division 2 – ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā.]

abās Tavās “zviedru sezonās” Sunne IK U-18 un U-20 komandās bijāt divi latvieši – Tu un Kristaps Legzdiņš. vai tas atviegloja spēlēšanu, mācības, sadzīvi? turējāties kopā?

Pirmo gadu dzīvojām abi vienā dzīvoklī. Visur bijām kopā – gan skolā, gan komandā.

2010. gada martā biji arī starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem pirms U-18 pasaules čempionāta. vai Ozolniekos notiekošajā treniņnometnē izdevās parādīt visu, ko vēlējies? cik daudz Tev pietrūka līdz tikšanai pamatsastāvā un čempionātā?

Kā jau teicu ka sezona iznāca saraustīta un tāpēc nebiju labākajā formā.

sekojošajā (2010./2011.) sezonā, atšķirībā no sava cīņubiedra Kristapa Legzdiņa, kurš vēl uz sezonu palika Sunne IK J20 komandā, Tu pārcēlies uz Ziemeļameriku. kāpēc nolēmi mainīt Eiropu pret ASV? kā tagad pēc pusotra gada “attāluma” vērtē šo savu lēmumu? tas bija pareizākais?

No U-18 vecuma jau biju izaudzis, un atlika spēlēt U-20 Elit, kā arī pabeigt skolu; Kristaps tā arī izdarīja. Man bija piedāvājums braukt uz Bostonu, ko arī izvēlējos. Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; domāju, ka izdarīju pareizu izvēli.

kāpēc izvēlējies tieši IJHL – International Junior Hockey League, kas ir ASV trešajam līmenim (Tier III) piederīga, neatkarīga junioru līga? un kāpēc tieši šīs līgas Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda?

No Blackhawks bija piedāvājums.

IJHL sistēmā ir divi līmeņi Super Elite Division un Elite Division; abos spēlē Boston Jr. Blackhawks komandas. Tu spēlēji pirmajā komandā Superelites divīzijā. ar ko spēle šajā komandā un šajā līgā atšķīrās no Sunne IK J20 komandas un Zviedrijas J20 Elit līgas? vai Zviedrijas līgas līmenis nebija jaudīgāks?

(Zviedrijas) U-20 Elit top komandās līmenis varbūt ir nedaudz augstāks, bet ar Sunnes U-20 (komandu) apmēram vienāds. Kā jau teicu, viss atkarīgs no sevis paša.

2010./2011. g. sezonā IJHL Super Elite Division čempionātā ir fiksēta arī apakšgrupa Associates ar 3 komandām, no kurām spēlējušas tikai divas un turklāt mazu un atšķirīgu spēles laiku (11 un 3 spēles). kas šī ir par apakšgrupu, un kādi bija līgas izspēles principi?

Tā bija eksperimentāla apakšgrupa ar koledžas komandām, bet tā īsti sevi neattaisnoja.

“normālajām” IJHL Superelites divīzijas komandām turnīra tabulā arī fiksēts atšķirīgs spēļu skaits (44 – 49). kāpēc? vai tabulā summētas arī kādas play off vai citas papildu spēles?

Tas ir kopējais spēļu skaits kopā ar play off spēlēm.

Tavai Boston Jr. Blackhawks pirmajai komandai 2010./2011. g. sezonā fiksētas 46 spēles. Tev oficiālajā līgas statistikā saskaitītas 36 spēles. turklāt šajās spēlēs esi guvis 36 punktus (18+18), t.i. 1 punktu vidēji spēlē, kas ir aizsargam ir īpaši vērtīgs sniegums. vai Bostonas komandā biji pārkvalificējies par uzbrucēju? un cik grūti/viegli nāca šī rezultativitāte?

Lielākais punktu skaits ir gūts, spēlējot vairākumā. Saspēle gāja caur mani, un treneris ļāva pieslēgties uzbrukumam. Arī ar partneriem sapratos labi.

savā Bostonas sezonā biji ne tikai 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs komandā, bet arī soda minūtēm “bagātākais” spēlētājs, 36 spēlēs salasot 105 minūtes. kā Tev tās “iegadījās” – spēlēji parupji, nācās bieži glābt bezcerīgas situācijas vai arī biji specializējies “policista” funkcijām?

Amerikā spēka spēle notiek nepārtraukti, un mana auguma dēļ pret kādu pielietotais paņēmiens iznāk sāpīgs. Seko kautiņš, un tiesnesis iedod 5+20 (soda minūtes). Sezonā tā 4 reizes, un 100 minūtes ir sakrātas.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā arī tikai nosaukts starp IJHL 6 vērtīgākajiem spēlētājiem jeb “zvaigžņu sastāvā” (3 uzbrucēji + 2 aizsargi + 1 vārtsargs), kas nozīmē, ka biji atzīts par vienu no diviem labākajiem IJHL aizsargiem. ko Tev nozīmē šī atzinība? cik būtisks ir šis ieraksts hokejists CV?

Nezinu, vai tieši šis ieraksts palīdzēja, bet saņēmu uzreiz 3 piedāvājumus no dažādām līgām. No NAHL Fighting Falcons, USHL no Omaha Lancers un ECHL no Toledo Walleye.

(piebilde: Port Huron Fighting Falcons ir komanda ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL = North American Hockey League. Omaha Lancers – komanda ASV stiprākajā junioru līgā USHL = United States Hockey League. Toledo Walleye – komanda ECHL (East Coast Hockey League), ASV un Ziemeļamerikas trešā līmeņa profesionālajā, pieaugušo līgā (pēc NHL un AHL).)

Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda ir diezgan krieviska – kā šosezon, tā arī 2010./2011. g. sezonā. kopā ar Tevi spēlēja Vadims Kravčenko, Sergejs Voroņins, Aleksandrs Kločkovs, Sergejs Kuzņecovs, Artjoms Kotovs un vēl vismaz 4 slāviskas izcelsmes hokejisti, ko par nejaušību saukt nevarētu. kāpēc bija šāda komandas komplektācija?

Komandas menedžerim patīk krievu hokejs, un viņš katru gadu rīko try-out nometnes Krievijā, un komandas kodols pamatā sastāv no Krievijas spēlētājiem.

šosezon Latvijas U-20 izlase komplektējās vairākos posmos, sākot ar Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru augustā un beidzot ar pirmsčempionāta treniņiem decembrī. tiesa, Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs bija pārstāvēti ļoti minimāli. vai Latvijas U-20 izlases pārstāvji Tevi aicināja piebiedroties kandidātu lokam šosezon? ja nē, tad vai Tu būtu piedalījies izlases sastāvā, ja Tevi aicinātu? kāpēc jā/nē?

Žoltoka piemiņas turnīrā nevarēju piedalīties, jo Amerikā izgāju try-out (pārbaudes) augstāk minētajās komandās. Oficiālu uzaicinājumu uz izlasi nesaņēmu, vien vārdiski tika teikts, ka varbūt pievienošos Kanādā, ja vajadzēs. Es domāju, ka treneriem par mani bija ļoti maz informācijas – kur spēlēju un ko daru, un kādā formā esmu. Ja būtu uzaicināts, būtu piebiedrojies, jo biju tam gatavs. Vasarā jau otro gadu izgāju fizisko sagatavošanos sezonai kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem. No šiem cilvēkiem ir ko mācīties, kā sevi motivēt mērķa sasniegšanai. Ļoti pozitīvi un profesionāli cilvēki. Paldies viņiem un viņu tēvam Dainim par doto iespēju pastrādāt tādā līmenī. Pēc tādiem treniņiem ASV man nebija problēmu ar fizisko izturību.

šajā sezonā (2011./2012.) paliki ASV, bet nomainīji līgu un komandu – pārcēlies uz NA3HL (North American Tier III Hockey League) un komandu Toledo Cherokee. kāpēc mainīji līgu un komandu? NA3HL it kā tā paša Tier III līmeņa līga, bet ir jaudīgāka? citi iemesli?

ECHL komandas Toledo Walleye trenerim iepatikos, un viņš teica, ka gribot redzēt mani savā komandā, bet pēc gada, jo vēl esot par agru. Lai es nepazustu viņam no acīm, viņš ieteica sezonu nospēlēt Cherokee komandā. Pluss vēl ir tas, ka varu trenēties kopā ar Walleye, kad viņi nav izbraukumā. Amerikā ar profesionālo komandu jābūt uzmanīgam, ja kaut vienu spēli nospēlē pie profiem, atpakaļ ceļa uz junioriem vairs nav.

šosezon Toledo Cheerokee, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, ir starp NA3HL līderiem. vai Tev kā leģionāram ir būtiski tas, kurā vietā čempionātā atrodas kaut kāda Toledo komanda, kurā Tu jau vari nebūt pēc dienas vai divām?

Protams, ka ir svarīgi, kurā vietā atrodamies, jo tas jau ir sportiskais azarts, un man patīk būt komandā iekšā nevis tā virspusēji. Par to, kur būsi pēc dienas gan tā ir, kā ir. Te viss mainās ļoti ātri, un dažreiz pat nezini, kur esi aizmainīts.

sezonas sākums Tev, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas rezultatīvo sniegumu, bija pasauss; pie pirmā punkta tiki savā 10.-ajā spēlē. kā esi iejuties Toledo komandā?

Sākumā treneris lika, lai vairāk spēlēju aizsardzībā, jo komanda vēl nebija saspēlējusies, tāpēc arī punkti nenāca. Tagad jau atļauj iet tālāk (pretinieka) zonā, un punkti arī parādās vairāk.

tagad esi sakopis gan rezultativitāti, esot vienam no komandas rezultatīvākajiem aizsargiem – 10 punkti (1+9) 26 spēlēs. un arī šajā komandā esi noraidījumiem bagātākais – krājumā jau 123 soda minūtes. stiprini savu hokeja kaušļa vai “nopietnā puiša” reputāciju? kā komandas treneri attiecas pret šīm 123 minūtēm?

Apmēram 70 – 90 minūtes ir tieši ar trenera ziņu. Viņš pienāk pie manis un saka: ej, ieved laukumā kārtību. Tas parasti sākas, kad esam pāris ripas priekšā, un pretinieks sāk uzbrukt gan vārtsargam, gan atļaujas rupjības uz laukuma. Nākas šos pārmācīt, un tā tās minūtes krājās. Reāli atsēdēt jau nesanāk, jo parasti tas notiek spēles beigās. Bet, ja komanda būtu jāaizstāv, cīnītos kaut vai pret Mirasty.

vai nav arī tā, ka Tev kā augumā raženākam hokejistam pret vienaudžiem (U-20) sanāk salasīt arī soda minūtes tikai auguma starpības dēļ? piemēram, augumā mazākie atlec, “aizlido” bez jebkādas speciālas piepūles, un tiesneši automātiski dod noraidījumu lielākajam vai tam, kurš paliek kājās?

Dažreiz tā arī notiek. Izpildi precīzu spēka paņēmienu, šis nokrīt, pietēlo, un man 2 minūtes.

18. decembrī aizvadīji šī gada pēdējo spēli; nākamā spēle Toledo komandai – tikai 7. janvārī. ko komanda dara pauzes laikā? visi dodas pagarinātās Ziemassvētku brīvdienās vai arī turpinās kopēji treniņi?

Līdz 23.decembrim notika treniņi; pēc tam visi dodas brīvdienās līdz 3. janvārim.

Liepājas Metalurgs jauniešu komandās esi uzspēlējis kopā ar diezgan plašu kompāniju, no kuras tagad daļa spēlē Ziemeļamerikā – piemēram, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, pa kādam ir devušies leģionāra gaitās Eiropā, piemēram, Ronalds Ķēņiņš, liela daļa cīnās HK Rīga komandā (MHL) – piemēram, Kristers Freibergs, Artūrs Kuzmenkovs, Andrejs Smirnovs, Ēriks Ševčenko, citi – Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. vai uzturi sakarus ar saviem Liepājas laiku cīņubiedriem? vai seko līdzi viņu panākumiem Ziemeļamerikā un, piemēram, MHL abās grupās?

Ar visiem nosauktajiem ir iznācis uzspēlēt. Sekoju līdzi viņu gaitām, bet kontaktējos vairāk ar tiem, kas spēlē Ziemeļamerikā, jo laika joslu dēļ ir grūti kontaktēties ar Latvijā esošajiem spēlētajiem.

Ziemeļamerikas junioros, neskaitot šo sezonu, vecums Tev ļautu spēlēt vēl vienu sezonu? vai plāno šo iespēju izmantot? kādi vispār ir Tavi plāni attiecībā uz hokeju tuvākajos 2 – 3 gados?

Centīšos tikt ECHL komandas Toledo Walleye sastāvā; ja nē, tad vēl vienu gadu spēlēšu junioros.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[foto no Mareka Ķepala personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

jaunākās paaudzes Semjonovs

Posted by petrovich27 uz 2011/08/28

pagājis jau pietiekošs laika posms kopš Latvijas hokeja valstsvienības atjaunošanās starptautiskajā hokeja kartē, lai varētu sākt fiksēt paaudžu maiņu šī vārda burtiskā nozīmē. pagaidām gan ne visiem ceļš “lokās” lielās izlases virzienā vai tuvumā; tomēr Latvijas izlases vilcēji aiz sevis ir atstājuši ne tikai ierakstus statistikas ailītēs, bet arī dēlus, kuri spēlē hokeju. uzbrucējs Romans Semjonovs ir viens no šādiem gadījumiem. ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja Aleksandra Semjonova (pēc kārtas 14 pasaules čempionāti un 2 olimpiādes; 1994. – 2007.) dēls Romans ir pārņēmis arodu no tēva. un ar vērā ņemamām sekmēm cīnās Zviedrijas jauniešu – junioru hokeja druvās un arumos.

TUVPLĀNĀ: Romans Semjonovs

Romans Semjonovs par savu hokejista gaitu aizsākšanu, par “iemājošanu” Zviedrijā, par savām un sava kluba IFK Arboga Hockey (īsināti – IFK Arboga vai Arboga) U-18 vecuma komandas panākumiem 2010./2011. g. sezonā, par debiju pieaugušo hokejā kopā ar tēvu, par atzīmēšanos Zviedrijas hokeja pavalstniecībā.

izziņai: Romans Semjonovs

  • dzimis 1994. gada 8. jūlijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 181 cm; 77 kg
  • 2010./2011. g. sezonā IFK Arboga J18 sastāvā Zviedrijas U-18 trešajā līmenī (J18 Division 1), kā arī IFK Arboga J20 rindās Zviedrijas U-20 trešajā līmenī (J20 Division 1) un IFK Arboga ierindā Zviedrijas pieaugušo hokeja trešajā stiprākajā līgā (Division 1)
  • iepriekšējās sezonas: IFK Arboga Hockey un IF Björklöven komandas
  • pirmais treneris: Aleksandrs Semjonovs; Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kur un kā sākās Tavi pirmie soļi hokejā?

Romans Semjonovs: Pirmo reizi kāpu uz ledus, kad tētis spēlēja Dānijā. Man bija aptuveni 2,5 gadi; hokeja apmācības apmeklēju kopā ar mammu un tēti sporta pilī. Pirmo reizi komandā trenējos Umeå pilsētā 1997.-1998. gados, bet pēc tam viss tikai turpinājās.

cik sen Tu pārcēlies uz Zviedriju? ar kādiem panākumiem “pieslēdzies” Zviedrijas hokeja sistēmai? bija viegli? viss izdevās uzreiz? un kas – ne-uzreiz?

Pirmoreiz mēs pārcēlāmies uz Zviedriju 1998./1999. gada sezonā, kad tētis spēlēja Björklöven komandā, bet pēc tam mēs braucām uz vienu gadu Vācijā; es tad visu savu zviedru valodu aizmirsu, bet pēc tam braucām atpakaļ uz Umeå, Björklöven komandu. Pēc atgriešanās no Vācijas bērnudārzā es visu laiku klusēju, nerunāju ne vārda, bet pēc 3 mēnešiem sāku runāt.

Zviedrijā hokeju sāku spēlēt uzreiz; tā, ka man nebija nekādu problēmu; tikai, ka man sākotnēji mēģināja ieskaidrot, ka jāatdod piespēli, bet es vienkārši nevienam ripu nedevu un guvu vārtus pats. Bet tā viss bija mierīgi.

kas, Tavuprāt, ir jauna spēlētāja ieguvumi apstāklī, ka viņš jau salīdzinoši agrā bērnībā spēlē Zviedrijā? piemēram, salīdzinājumā ar Latviju?

Domāju, ka te, Zviedrijā, ir vairāk iespēju attīstīties tālāk. Jau, kad tev ir apmēram 14 gadu, tu brauc uz dažādām nometnēm, kur skauti tevi vēro. Iespējams, ka šeit, Zviedrijā, līmenis ir labāks nekā Latvijā, bet to precīzi nezinu.

IFK Arboga Hockey klubs ir jau kļuvis par Tavu “dzimto” komandu. jūties tur kā mājās? vai viss ir ideāli kā jaunam hokejistam pieredzes uzkrāšanai? kas ir īpaši noderīgi un ērti? bet kas, iespējams, varētu būt labāk?

Principā Arboga man ir kā dzimtā pilsēta; šeit man ir kaudze draugu, šeit eju skolā, visu šeit zinu. Mums vienkārši ir maziņa pilsēta, dzīvo 13 000 un viss ir pie rokas. Mums šeit ir viss, kas nepieciešams hokejam, brīvais ledus, bezmaksas zāle, skrejceliņš. Es domāju, ka pati labākā ir sporta zāle, bet bez zāles nekādi nevar; tā ir tieši pie sporta pils. Man te ļoti patīk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) un tieši J18 komandā Tev rezultativitātē fiksēta pilnīga fantastika – 83 punkti 21 spēlē regulārajā čempionātā un 20 punkti, kas nopelnīti kvalifikācijas 7 spēlēs. kā ir – statistika “piemelo” vai arī Tu esi tik labs? kā vērtē savu aizvadīto sezonu? kas palīdzēja salasīt tādus nesliktus ciparus?

Statistikā, protams, ir taisnība, bet to, vai esmu labs vai nē, jāvērtē nevis man, bet kādam citam. Mūsu komandai sērija (līgas apakšgrupa) bija ne pārāk stipra. Bija spēles, kuras uzvarējām ar 28:0, 20:1; tajās sanāca daži punkti. Tās bija tikai divas spēles, bet bija arī spēles, kurās zaudējām vai spēlējām ļoti līdzīgi. Mani maiņas biedri arī ir labi, vienmēr palīdzam viens otram uz ledus. Sezona principā bija ļoti laba, man deva iespēju trenēties papildu 2-3 reizes nedēļā kopā ar A-laget (pieaugušo komandu). Mums, IFK Arboga J18 komandai, bija uzdevums tikt J18 Elit, kas ir pati stiprākā šī vecuma sērija Zviedrijā; mēs arī tikām. Man ļoti palīdzēja tas apstāklis, ka bija iespēja papildu trenēties – labā tempā, galu galā tie taču pieaugušie. Es vēl debitēju A-laget – 3 spēles aizvadīju, divas no tām kopā ar tēti vienā pieciniekā; tur arī iekrāju 1+1 punktu.

(piebilde: Zviedrijas U-18 otrais līmenis – J18 Elit vieno 48 stiprākās U-18 vienības no visas Zviedrijas. savukārt, sezonas sākumdaļā no J18 Elit vienībām tiek noskaidrotas 20 stiprākās komandas, kas sezonas turpinājumā cīnās savā starpā augstākajā U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.)

kā kluba vadība ir novērtējusi, ka J18 komanda iekaroja tiesības pāriet no trešā līmeņa (Division 1) uz otro? kā Tu pats vērtē šo panākumu? tas bija pelnīts?

Kā jau minēju, mēs pacēlāmies no J18 Division 1 uz J18 Elit. Mēs vienmēr esam ticējuši mūsu spēkiem un tam, ka pacelsimies. Mēs jau izcīnījām vietu elitē, kad vēl bija atlikusi viena spēle. Tikt elitē, protams, ir ļoti grūti. Sākumā jābūt pirmajam sērijā (apakšgrupā) no 12 vai 13 komandām. Pēc tam norisinās play off starp divām komandām, 2 spēles. Un tikai pēc tam nāk pārspēles starp 4 komandām, no kurām divas iekļūst elitē.

kā jūties, pārstāvot Latvijai diezgan “hokejisku” uzvārdu? vai neesi nekad aizdomājies, ka vajadzētu sasniegt ne mazāk par tēvu?

Protams, šeit zina, kas ir mans tētis; un daži pat apskauda, kad braucu uz olimpiādi un pasaules čempionātu. Savās domās gribētos sasniegt vairāk nekā viņš, un tētis palīdz. Bet tā – nestaigāju un nelielos ne ar ko.

dažos avotos Tev jau parādās Zviedrijas hokeja pavalstniecība. tas nozīmē, ka iespēju uzspēlēt Latvijas U-18 vai U-20 izlasē Tu esi svītrojis no saviem plāniem?

Tā tas ir, es biju spēlējis TV-pucken, tā ir apgabala izlase, Zviedrijā ir 25 tādas komandas. Bet pēc turnīra no katras komandas pa 5-7 cilvēkiem ļauj braukt uz 3 dienu nometni, kas paredzēta U-16 izlasei. Tādi bija 350 cilvēki pa visu Zviedriju. Bet tālāk pēc šīs nometnes es nekur nepiedalījos. Pagaidām šos plānus par Latvijas izlasi neesmu strīpojis.

bet iespējams Tu gribētu uzspēlēt izlasē? kāpēc jā/nē? varbūt Tevi jau ir aicinājuši uz kādu Latvijas U izlasi?

Nu, varbūt arī gribētu; ja būtu piedāvājums, tad apdomātu. Vēl par šo tēmu neesmu domājis.

kādi it Tavi tuvākās nākotnes plāni? plānos spēlēt IFK Arboga komandās? vai ir citas domas, ieceres?

Uz šo sezonu (2011./2012.) es palieku IFK Arboga J18 komandā, lai spēlētu elitē; mūsu uzdevums ir palikt elitē un tikt tālāk. Bet pēc sezonas palūkosimies, kā viss izskatīsies.

lai veicas!

vēl info:

[foto no Romana Semjonova personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristers Freibergs

Posted by petrovich27 uz 2011/06/11

Kristers Freibergs 2010./2011. g. sezonā atgriezās spēlēt Liepājas Metalurgs komandu ierindā. parasti 18 gadi ir tas vecums, kad hokejisti lūko “aizmukt” no Latvijas, lai izmēģinātu sevi leģionāra gaitās, taču K.Freiberga gadījumā sanāca otrādi – pēc 4 sezonām Zviedrijā atpakaļ Liepājā. “Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās,” skaidro Kristers Freibergs; iemesls bija trauma un atveseļošanās posms. bet tagad viņš ir vesels un gatavs turpmākajām cīņām!

par nokļūšanu Zviedrijas hokeja saimniecībā un savām četrām sezonām Zviedrijā, par nepieciešamību cīnīties spraigā konkurencē, lai kaut ko sasniegtu, par traumām, ko “neņem” rentgeni un kompjūtertomogrāfijas, par motivāciju spēlēt Latvijas izlasēs.

izziņai: Kristers Freibergs

  • dzimis 1992. gada 3. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 184 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā un Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Linköpings HC J18; SDE Hockey J18; Stocksunds IF junioru un jauniešu komandas (visi – Zviedrija); Liepājas Metalurgs komandas
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā un 2010. gada PČ elitē
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis (Kristers Freibergs par viņu: “Paldies viņam! Viņš man iemācija strādāt un mīlēt šo spēli!”)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Līdz 2005./2006. g. sezonai cīnījies Liepājas Metalurgs hokeja sistēmā, bet no 2006. gada rudens pārcēlies uz Stocksunds IF Stokholmas priekšpilsētā. kas tā bija par komandu, vecumu, līgu? kāpēc izvēlējies tieši šo vai kāpēc komanda izvēlējās Tevi?

Kristers Freibergs: Stocksund es spēlēju pie 92. gadā dzimušiem – tas ir attiecīgi mans vecums, gan [arī] pie U-18 elites komandas un dažas spēles aizvadīju pie 2. divīzijas u-20 komandas. Šo komandu izvēlējās aģents, kurš pirms tam bija ieradies Latvijā, lai atrastu kādu 16-gadīgu hokejistu. Sagadījās tā, ka šis aģents skatījās spēli starp LM-91 un LM-89. Pēc šīs spēles aģents pienāca pie manis un teica, ka vēlētos mani redzēt spēlējam hokeju Zviedrijā. Man bija tikai 13 gadi, bet es piekritu braukt uz Zviedriju. Šajā Zviedrijas komandā treneris bija tāds, kurš var iemācīt pirmos soļus zviedru hokejā un ielikt labus fiziskās sagatavotības pamatus.

[piebilde: J18 Elit = Zviedrijas U-18 otrā stiprākā līga. J20 Division 2 = Zviedrijas U-20 ceturtais stiprākais līmenis. LM = Liepājas Metalurgs.]

jautājums: kā bija 14 gadu vecumā iejusties jaunā komandā, Zviedrijas hokejā un jaunā valstī? kas nācās grūtāk, bet kas bija vieglāk nekā plānoji?

Nepavisam nebija viegli, viss apkārt bija svešs, valodu nepārvaldīju, draugu un vecāku tur nebija, skola jauna. Bija sākumā grūti, kamēr pierādīju, ka varu dzīvot patstāvīgi un būt viens no līderiem komandā. Viegls nebija nekas, pašam jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes utt. Biju tikai pārsteigts, ka valodu iemācījos tik ātri.

jautājums: nākamajā (2007./2008.) sezonā esi fiksēts apvienotā SDE Hockey kluba, kas sevī “uzsūcis” Stocksunds IF, Enebybergs IF un un Danderyds SK klubus, U-18 komandas sastāvā Zviedrijas U-18 “otrajā līmenī” – J18 Elit. kā vērtē savu sniegumu otrajā sezonā? kā vērtē Zviedrijas J18 Elit līmeni?

Otrajā sezonā jau biju pieradis pie zviedru ikdienas, kas ir 2 treniņi dienā, plus sausais treniņš. Gāja tiešām labi, biju iedzīvojies un pieradis pie zviedru hokeja stila. J18 [Elit] vērtēju augstā līmenī, tā ir līga, kurā sākas profesionālais hokejs, manuprāt. Jo jāpierod gan pie lielajām slodzēm, gan iknedēļas 2 spēlēm.

jautājums: pēc SDE Hockey J18 komandas uz 2 sezonām pārcēlies uz Linköpings HC (arī LHC, Linköping) kluba sistēmu, kur turpināji cīnīties U-18 līmenī. kāpēc notika šī kluba maiņa? ko ieguvi no šīs maiņas un ko, iespējams, zaudēji?

Biju aizvadījis diezgan veiksmīgu sezonu, un bija piedāvājumi no citiem Zviedrijas [J18] elites klubiem. Maiņa notika tādēļ, ka bija laiks nokļūt kādā ”lielā” kluba sistēmā, kurā ir spēcīgas visu vecumu komandas ar nodomu trenēties un piedalīties spēlēs pie J20 komandas.

jautājums: cik noprotams, Linköping J18 komanda bija spēcīgāka par SDE Hockey J18. kopā ar Linčēpingas komandu abas sezonas nonāci līdz Zviedrijas U-18 augstākajam līmenim – J18 Allsvenskan, abas sezonas – cīnījāties play off-os. kā pats vērtē savas sezonas Linköping J18 sastāvā?

Jā, Linköping komandā viss notika daudz nopietnāk nekā citur, kur biju spēlējis. Komandā bija jācīnās par savu vietu, kas palīdzēja uzrādīt komandai labus rezultātus. Vērtēju [šīs] sezonas, protams, ar plus zīmi, jo iemācījos jaunas lietas gan hokejā, gan ārpus tā un aizvadīju gan daudzus augsta līmeņa turnīrus, gan labas regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Linköping J18 komanda abās “Tavējās” sezonās uzrādīja vērā ņemamus rezultātus. piemēram, 2009./2010. g. sezonā J18 Elit līmenī Dienvidu (Södra) grupā 12 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu, J18 Allsvenskan līmenī, kur palika 20 jaudīgākās U-18 komandas no 48, ieņēma 2. vietu Dienvidu grupā (starp grupas 10 komandām), iekļuva izslēgšanas spēlēs bez kvalifikācijas spēļu nepieciešamības. tiesa, izkrita play off ceturtdaļfinālā. daži spēlētāji uzskata, ka labāk ir spēlēt vājākās komandās, kur iespējams vieglāk tikt sastāvā, pamanāmāk parādīt savus spēkus. kā ir Tavuprāt – labāk uzreiz censties uzrādīt sevi stiprā komandā vai tomēr “lauzt ceļu” caur ne tik stipru?

Domāju, ka ir jāiziet caur to grūto un spēcīgo konkurenci, lai tu kaut ko sasniegtu. Tādēļ uzskatu, ja spēlēsi komandā, kurā tu esi līderis, tu tikai zaudē un necel savu līmeni, bet, ja spēlēsi kopā ar čaļiem, kuri ir tādi paši kā tu – ja ne labāki, tad konkurence būs garantēta, un katru treniņu vai spēli centīsies būt labāks par citiem. Komandā iekšējā konkurence ceļ gan spēlētāju līmeni, gan visas komandas sniegumu kopumā.

jautājums: kāpēc 2010. gadā pameti Linköpings HC kluba sistēmu? klubam taču ir arī augstā līmenī spēlējoša U-20 komanda, nemaz neskaitot galveno komandu Elitserien līmenī. turpat “netālu” ir arī HF Linköping kluba sistēma ar savām komandām zemāka līmeņa pieaugušo, U-20 līgās.

Visu sezonu mocījos ar pleca sāpēm, neviens dakteris nevarēja pateikt, kas īsti ir noticis. Spēlēju un trenējos ar speciālu plecam uzvelkamu aizsargu. Sāpēja, bet spēlēju.

Tad Latvijas U-18 izlases sastāvā draudzības spēlē ar Zviedriju, spēles laikā, pārrāvu plecam saites. Vēlāk operācijas laikā atklājās, ka iepriekš plecam bijis pārrauts lāpstiņas muskulis, ko neuzrādīja neviens rentgens vai kompjūtertomogrāfija. Divas operācijas vienā. Paldies dr. Andersonam, esu vesels par visiem 100%!!!

Klubs domādams par nākamo sezonu, uzskatīja, ka ilgi nevarēšu spēlēt uz 110 procentiem, tādēļ arī visa sadarbība ar Linköpings HC beidzās.

jautājums: 2010./2011. g. sezonā atgriezies Latvijā – atpakaļ Liepājas Metalurgs sistēmā. parasti 18 gadu vecumā spēlētāji cenšas izkarot “vietu zem Saules” un dodas prom leģionāra gaitās, bet Tu otrādi. kāpēc atbrauci atpakaļ Liepājā, Latvijā? kāpēc neturpināji cīņas Zviedrijas hokeja “piramīdā”?

Kā jau iepriekš minēju, trauma un atgūšanās pēc tās prasīja gandrīz pusgadu. Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās; vienkārši liktenim tā labpatikās.

jautājums: Liepājā tiki spēlēt gan “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. vai Tev nebija sarežģīti pēc 4 sezonām Zviedrijā atgriezties pie Latvijas un Baltkrievijas hokeja realitātes? kas Tev atgriežoties nāca viegli, bet kas ir lietas, kas grūtāk?

Nu, nebija viegli, jo atkal nācās pierast pie cita tipa hokeja un arī treneru attieksmes. Šeit pastāv citas treneru – spēlētāju attiecības, bet es esmu pateicīgs LM, ka atļāva man spēlēt.

jautājums: vai 18 gadu vecumā iekļauties pieaugušo hokejā bija preizā izvēle? vai nepietrūka U-20 līmeņa “pa ceļam”?

Nu, gribējās jau man uzspēlēt tajā [Zviedrijas] J20 elitē, bet nesanāca man to izbaudīt. Varbūt man izdosies uzspēlēt šogad… Bez varbūt.

[piebilde: J20 Elit = Zviedrijas otrā stiprākā U-20 līga.]

jautājums: 2009. un 2010. gadā piedalījies U-18 pasaules čempionātos Latvijas izlases krāsās, esi bijis Latvijas U-18 izlases kapteinis. ko Tev vispār nozīmē spēlēšana Latvijas izlasēs? kas Tevi motivē cīnīties?

Tad, kad spēlēju citā valstī, pie svešiem līdzjutējiem, es eju laukumā, izdaru visu pēc vislabākās sirdsapziņas, esmu priecīgs, ja man un komandai izdodas labas spēles, bet nav TĀ gandarījuma, ko var gūt, spēlējot savās mājās, savas valsts izlasē, saviem līdzjutējiem… Tās nav salīdzināmas izjūtas. Es vienmēr esmu pagodināts spēlēt savas valsts izlasē un ceru, ka to vēl varēšu darīt un nekas to nespēs mainīt. Pagaidām tas mani spēj motivēt…

jautājums: biji Latvijas U-20 izlases kandidātu lokā U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas notika 2010. gada decembrī. Latvijas U-20 izlases sastāvā piedalījies pārbaudes spēļu turnīrā U20 Sino Cup Dānijā 2010. gada novembrī. kā vērtē savu sniegumu Dānijas turnīrā? un kas Tev pietrūka, lai spēlētu Latvijas U-20 izlases sastāvā arī pasaules čempionātā?

Turnīru Dānijā aizvadīju, manuprāt, tiešām labi, darīju visu, kas bija manos spēkos, bet laikam treneriem kaut kas nepatika. Bet to man tā īsti arī nepaskaidroja, kāda vaina man vai, kur esmu kļūdījies.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu? esi ieplānojis turpināt savas gaitas Liepājā vai, iespējams, no jauna doties leģionāra “maizē”?

Laiks parādīs! Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristera Freiberga personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

Posted by petrovich27 uz 2011/04/19

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

  • dzimis 1992. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 77 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  • iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

vai Latvijas U-17 izlase olimpiādei gatava?

Posted by petrovich27 uz 2010/12/28

gatavojoties Eiropas jaunatnes ziemas olimpiādei, kuras norise paredzēta nākamgad (2011.) no  12. līdz 19. februārim Liberecā (Čehijā), Latvijas U-17 izlase divās spēlēs izmēģināja spēkus pret Baltkrievijas U-17 izlasi. spēļu rezultāti par labu Latvijas jaunatnei – 7:2 (27. decembrī) un 3:0 (28. decembrī). jaunatnes olimpiādē Latvijas U-17 izlasei nāksies cīnīties savā apakšgrupā pret diezgan jaudīgiem pretiniekiem – Krievijas un Šveices vienaudžiem. atgādinājumam: Eiropas jauniešu ziemas olimpiādē kopā piedalīsies 6 hokeja vienības; otrā apakšgrupā – Čehija, Slovākija un Somija.

pirmā maiņa un liepājnieku “uzlidojums”

abās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas kolēģiem treneri bija nolēmuši pārbaudīt paplašināto sastāvu – 3 vārtsargus, 10 aizsargus un 15 uzbrucējus. tiesa, ne visi Latvijas U-17 izlasē iekļaujamie vai pārbaudāmie hokejisti treneriem bija pieejami uz šo laiku. piemēram, Zemgus Girgensons pēc U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā ir atgriezies savas “ikdienas” komandas sastāvā Ziemeļamerikā. taču treneri varēja apskatīt un novērtēt tos “leģionārus”, kas nebija redzēti Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs. tāpat treneri “notestēja” salīdzinoši lielu skaitu – 10 hokejistus – no Liepājas Metalurgs kluba sistēmas. no liepājniekiem pamanāmāko sniegumu uzrādīja uzbrucējs Valters Freijs, kuram 3 vārtu guvumi 2 spēlēs. arī tāpēc, ka Freijs vienīgais no Liepājas Metalurgs kluba puišiem aizvadīja abas pārbaudes spēles, bet pārējie 9 – tikai pa 1 spēlei.

Jeļisejevs – Bļugers – Lavrovs izrādījās diezgan konkrēts triecienvirknējums. pirmajā pārbaudes spēlē tieši šis uzbrukuma trijnieks bija tas, kurš “aizlauza” Baltkrievijas U-17 izlases bastionus, Latvijas komandai nokārtojot pirmos četrus vārtu guvumus. kopā pirmajā spēlē uz šī virknējuma “sirdsapziņas” 5 no 7 vārtu “ieguvumiem”. otrajā spēlē – 1 (no 3). attiecīgi šī trijnieka puiši bija rezultatīvākie Latvijas U-17 ierindā: Martinam Lavrovam 2+4 punkti; Teodoram Bļugeram 2+3 punkti; Nikolajam Jeļisejevam 2+2 punkti.

aizsardzība un Baltkrievijas “funkcionāru” nopūtas

lai arī abas spēles pret Baltkrievijas U-17 izlasi tika uzvarētas un viena no tām “sausajā”, aizsardzība ir tas spēles “ingredientu” kopums, kurā Latvijas U-17 vienībai ir nepieciešams piestrādāt… ja tehniskā brāķa apjomus Baltkrievijas vienaudži “piedeva”, tad jauniešu olimpiādes “blices” no Krievijas un Šveices varētu nebūt tik iecietīgas.

priecēja atsevišķas epizodes, kurās Latvijas U-17 izlases plecīgākie puiši uzrādīja labu spēka spēli. jau 27. decembra spēles pašā sākumā tribīnēs līdzās esošie Baltkrievijas izlases personāla ļaudis “ievaidējās” tā, it kā tieši viņus Martins Lavrovs būtu “iebortējis”. tomēr pie apmalēm tika presēti Baltkrievijas U-17 izlases puiši, bet personāla ļaudis varēja palikt pie savām domām, ka “te nu gan bija jānoraida”…

vārtsargi – “šveicieši”

lai arī 40 minūtes spēles laika ir stipri par maz, lai notestētu vārtsargu, tomēr treneri ir apskatījuši darbībā visus 3 pārbaudes spēlēm uzaicinātos vārtu-puišus. Nils Grīnfogels šosezon treneriem bija diezgan “saskatāms” – gan Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēlēs, gan SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) ierindā Baltkrievijas Junioru līgas un Rīgas čempionāta (RAMH) izspēlē.

lielāku interesi raisīja abi “šveicieši” Ivars Punnenovs un Elvis Merzļikins (šveiciešu statistikas uzskaitēs mēdz būt neprecīzi – Merkzlikins), kuru “pamatdarbavieta” ir Šveices Novizen Elite – jaudīgākajā U-18 (faktiski U-17) līgā. starp citu, Punnenovs bija tas jaunais vārtsargs, kurš šovasar bija pieaicināts Dinamo treniņnometnē, apliecinot kluba interesi par šo spēlētāju. sev atvēlēto spēles laiku abi “šveicieši” nostāvēja “sausi”: Punnenovs divreiz pa 20 minūtēm abās spēlēs; Merzļikins – otrās spēles 2. un 3. periodu. secinājumi paliek treneru ziņā, taču vismaz nedaudz tie redzami atzinīgajā novērtējumā, nosaucot Ivaru Punnenovu par labāko spēlētāju Latvijas U-17 izlases ierindā 28. decembra spēlē. Punnenovs šajā spēlē sargāja vārtus vien perioda ilgumā, bet, acīmredzot, “ieskaitē” tika ierakstīts arī sniegums 27. decembra spēles 3. periodā.

Latvijas U-17 izlases sniegums 2 pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010-12-27 un 2010-12-28):

  spēlētājs (dz.g.) klubs sp (sp. laiks) – vārti SM
  vārtsargi         
V Nils Grīnfogels (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 1 (40:00) -2 0
V Elvis Merzļikins (1994.) HC Lugano sistēmā (Šveice) 1 (40:00) 0 0
V Ivars Punnenovs (1994.) Pikes EHC Oberthurgau 1965 sistēmā (Šveice) 2 (40:00) 0 0
  aizsargi   sp.  punkti SM
A Kristaps Bazevičs (1994.) Lidingö Vikings HC J18; AIK J18 (abi – Zviedrijas J18 Elit) 2 0+2 2
A Jānis Eisaks (1994.) C SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 0
A Mārtiņš Oskars Freimanis (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
A Matīss Gelažis (1994.) Moser Medical Graz99ers sistēmā (Austrija; Slovēnija) 2 0 2
A Rūdolfs Kalvītis (1994.) Shattuck – St. Mary’s School sistēmā (ASV) 2 0 2
A Ričards Matuzevičs (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
A Haralds Neimanis (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 2
A Kārlis Ozoliņš (1994.)* Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
A Rinalds Rosinskis (1994.) Rus (Maskava; Русь; Maskavas atklātais čempionāts 1994. g. dzimušajiem jauniešiem) 2 0 4
A Patriks Škuratovs (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 2
  uzbrucēji        
U Maksims Abrašins (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
U Artūrs Āboliņš (1994.) Zemgale/JLSS 2 1+0 0
U Edgars Ārinieks (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
U Teodors Bļugers (1994.) A Shattuck – St. Mary’s School sistēmā (ASV) 2 2+3 0
U Aivars Dēvics (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
U Valters Freijs (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 2 3+0 2
U Nikolajs Jeļisejevs (1994.) SC Daugavpils Ledus U18; DHK Latgale 2 2+2 2
U Ričards Kondrāts (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0+1 0
U Edgars Kulda (1994.) Rus (Maskava; Русь; Maskavas atklātais čempionāts 1994. g. dzimušajiem jauniešiem) 2 0 2
U Martins Lavrovs (1994.) A Wings HC (Arlanda; Zviedrijas J18 Elit) 2 2+4 0
U Roberts Lipsbergs (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0+2 0
U Iļja Makarovs (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 0
U Linards Mazurs-Mago (1994.) Liepājas Metalurgs sistēmā 1 0 2
U Emīls Potāpovs (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 1** 0 0
U Zintis Nauris Zuševics (1994.) Moser Medical Graz99ers sistēmā(Austrija; Slovēnija) 2 1+1 2
  * 27. decembra spēles protokolā Kārlis Ozoliņš fiksēts kā aizsargs, bet Liepājas Metalurgs sarakstos kā uzbrucējs.
  ** Emīls Potāpovs 1.-ajā spēlē guva traumu.
     

P.S. Latvijas U-17 izlases treneri pārbaudes spēlēs ir tie paši, kas šobrīd Latvijas U-18 izlases treneri: Anatolijs Jemeļjaņenko, Ēriks Miļuns un Aigars Razgals.

lasāmvielai un izziņām:

  • Latvijas U-17 vs. Baltkrievijas U-17 spēļu protokoli – lhf.lv (27. decembrī; 28. decembrī)
  • LHF nosauc Latvijas U-17 izlases sastāvu pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-17 izlasi – lhf.lv
  • Baltkrievijas U-17 izlases sastāvs pārbaudes spēlēs pret Latvijas U-17 izlasi – hockey.by
  • par Eiropas jauniešu ziemas olimpiādi (2011.) – lhf.lvosagentura.lv, easyget.lv

[foto fiksēts Latvijas U-17 izlases spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš, 29501859.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

TUVPLĀNĀ: Martins Lavrovs

Posted by petrovich27 uz 2010/11/05

salīdzinoši liels skaits Latvijas jauno hokejistu ir devušies uz Zviedrijas jauniešu un junioru līgām, kurās ir tālu izslavēta selekcionāru darba kvalitāte un ir smalka kārtība. Wings HC (Arlanda) sistēmā sev “vietu un pielietojumu” ir atradis 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Martins Lavrovs, kurš spēlē Wings HC (Arlanda) U-18 komandā Zviedrijas U-18 elites līgā (J18 Elit). zviedru hokeja “maizi” Martins Lavrovs izbaudīja arī iepriekšējā (2009./2010.) sezonā, kad pārstāvēja A.I.K. IF kluba krāsas U-16 jauniešu cīņās.

Martins Lavrovs labprāt atbild uz jautājumiem par savām gaitām Ziemeļamerikā, savu sniegumu un cīņu gaitām Zviedrijas “U līgās”, kā arī neaizmirst pateikt paldies tiem, kas palīdzējuši viņa gaitās.

izziņai: Martins Lavrovs

  • dzimis 1994. gada 31. martā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 185 cm; 82 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Wings HC (Arlanda) sastāvā Zviedrijas J18 Elit līgā
  • iepriekšējās sezonas: A.I.K. IF (Zviedrija); Jr. Kings (ASV)
  • pirmie treneri: Lolita Andriševska, Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tava hokejista karjera, salīdzinot ar vienaudžiem Latvijā, ir diezgan “raiba”. piemēram, 2008./2009. g. sezonā Tev fiksēta dalība dažās spēlēs un nopelnīti punkti Jr. Kings (Jr. Kings BN AAA) sastāvā Ziemeļamerikas “jauniešos”. kā nokļuvi Jr. Kings redzeslokā un komandā? kāpēc neuzkavējies šajā klubā ilgāk?

Martins Lavrovs: Jā, tā gan ir. Par ASV lielu paldies varu teikt maniem vecākiem un Jānim Bazevičam, kurš man ļoti daudz palīdzējis. Nepaliku tur, jo tas tiešām bija dārgi, un mana ģimene to vairs nevarēja pavilkt.

jautājums: Latvian Selects 94 komandas sastāvā piedalījies turnīrā Rīgā 2009. gada aprīlī; 7 spēlēs guvi 5 punktus. 10 komandu konkurencē Latvijas komanda palika “apmēram pa vidu”. kāda, Tavuprāt, ir Latvijas 1994. gadā dzimušo hokejistu līmeņa atšķirība no vienaudžiem, piemēram, Čehijā, Zviedrijā, Krievijā?

Šajā turnīrā spēlēju trešajā maiņā, un spēles laiks nebija pats augstākais, un, ko varēju, to darīju.:) Latvijā 1994. gads ir tiešām labs; man ir daudz konkurentu, un 94. gadu izlase varētu cīnīties ar Čehijas vienaudžiem, bet ar Zviedirjas un Krievijas – būtu grūtāk… Tā, ka es domāju Latvijai ir paveicies ar 1994. gadiem…

jautājums: 2009./2010. g. sezonā jau biji A.I.K. IF (AIK-94) komandas sastāvā Zviedrijas U-16 “jauniešos”; vēl pirms sezonas sākuma pārbaudes spēlēs “atzīmējies” ar labu rezultativitāti. kā nokļuvi šīs komandas sastāvā? kā pats vērtē savu sniegumu Zviedrijas U-16 rindās?

Par A.I.K. man [jāsaka] tiešām liels paldies tēvam, kurš mani tur nogādāja. Mēs [A.I.K. komandā] uz try-out [pārbaudes laiku] bijām 4 latvieši, bet tikai divus ņēma, un es tiku. A.I.K. sezona ir mana labākā, kadu esmu aizvadījis visā manā mūžā. 22 spēlēs biju sakrājis 35 punktus, un tas bija 3. rādītājs visā komandā, un man komandā bija ļoti labi spēlētāji, kuri mani atbalstīja, un man tā spēle gāja kā no rokas.

jautājums: saskaņā ar stats.swehockey.se datiem, 2010./2011. g. sezonā esi aizvadījis 10 spēles Wings HC (Arlanda) sastāvā J18 Elit (Zviedrijas otrās stiprākās U-18) līgas čempionātā. šajās spēlēs esi guvis 6 punktus, kļūstot par komandas 4.-to rezultatīvāko spēlētāju. kāds ir zviedru U-18 elites līmenis, salīdzinot ar Tavu iepriekšējo pieredzi?

Par šo sezonu neesmu apmierināts. Līmenis šeit ir ļoti augsts, pat varētu teikt augstākais [U-18 līmenis] Eiropā. Cenšos darīt visu labāko, jo man ir jāspēlē pret Zviedrijas U-18 izlases spēlētājiem, un tas ir tiešām iespaidīgi. Salīdzināt [Zviedrijas J18 Elit līmeni] nav ar ko, jo šogad spēlēju ar sava vecuma [1994.] un 1993. gadā dzimušajiem hokejistiem, un tas ir nedaudz grūtāk…

jautājums: kā esi iejuties Wings HC sastāvā? šajā komandā ir arī spēlētāji no Spānijas, Polijas, Slovakijas. vai pret “leģionāriem” Wings HC sastāvā ir kāda speciāla attieksme?

Wings [komandā] esmu iejuties tiešām labi, mani respektē komanda un treneri. Jā, šajā komandā pret leģionāriem izturas tiešām labi. Mums [kluba sistēmā] vēl ir 2 treneri leģionari – pieaugušo komandas 1. divīzijā treneris Mike Beharrell ir no Kanādas, bet U-20 komandas treneris ir krievs Andrej Pierow.

jautājums: kā izdodas apvienot hokeja spēlēšanu un mācības Zviedrijā?

Es mācos Jelgavas tālmācības vidusskolā.

jautājums: kādi ir Tavi tuvāko gadu plāni attiecībā uz hokeja karjeru? vai esi iecerējis turpināt gaitas Zviedrijas U-18 stiprāko līgu līmenī? vai varbūt esi plānojis pamainīt valsti, līgas?

Par nākamo gadu visu laiku domāju, bet koncentrējos uz šo sezonu, dzīvosim – redzēsim!:) Varbūt arī pamainīt valsti, kas to lai zina.:)

lai veicas!

[attēlā Martins Lavrovs A.I.K. IF kluba krāsās; foto no Martina Lavrova personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , | 16 Comments »