jaunākās paaudzes Semjonovs

pagājis jau pietiekošs laika posms kopš Latvijas hokeja valstsvienības atjaunošanās starptautiskajā hokeja kartē, lai varētu sākt fiksēt paaudžu maiņu šī vārda burtiskā nozīmē. pagaidām gan ne visiem ceļš “lokās” lielās izlases virzienā vai tuvumā; tomēr Latvijas izlases vilcēji aiz sevis ir atstājuši ne tikai ierakstus statistikas ailītēs, bet arī dēlus, kuri spēlē hokeju. uzbrucējs Romans Semjonovs ir viens no šādiem gadījumiem. ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja Aleksandra Semjonova (pēc kārtas 14 pasaules čempionāti un 2 olimpiādes; 1994. – 2007.) dēls Romans ir pārņēmis arodu no tēva. un ar vērā ņemamām sekmēm cīnās Zviedrijas jauniešu – junioru hokeja druvās un arumos.

TUVPLĀNĀ: Romans Semjonovs

Romans Semjonovs par savu hokejista gaitu aizsākšanu, par “iemājošanu” Zviedrijā, par savām un sava kluba IFK Arboga Hockey (īsināti – IFK Arboga vai Arboga) U-18 vecuma komandas panākumiem 2010./2011. g. sezonā, par debiju pieaugušo hokejā kopā ar tēvu, par atzīmēšanos Zviedrijas hokeja pavalstniecībā.

izziņai: Romans Semjonovs

• dzimis 1994. gada 8. jūlijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 181 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā IFK Arboga J18 sastāvā Zviedrijas U-18 trešajā līmenī (J18 Division 1), kā arī IFK Arboga J20 rindās Zviedrijas U-20 trešajā līmenī (J20 Division 1) un IFK Arboga ierindā Zviedrijas pieaugušo hokeja trešajā stiprākajā līgā (Division 1)
• iepriekšējās sezonas: IFK Arboga Hockey un IF Björklöven komandas
• pirmais treneris: Aleksandrs Semjonovs; Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kur un kā sākās Tavi pirmie soļi hokejā?

Romans Semjonovs: Pirmo reizi kāpu uz ledus, kad tētis spēlēja Dānijā. Man bija aptuveni 2,5 gadi; hokeja apmācības apmeklēju kopā ar mammu un tēti sporta pilī. Pirmo reizi komandā trenējos Umeå pilsētā 1997.-1998. gados, bet pēc tam viss tikai turpinājās.

cik sen Tu pārcēlies uz Zviedriju? ar kādiem panākumiem “pieslēdzies” Zviedrijas hokeja sistēmai? bija viegli? viss izdevās uzreiz? un kas – ne-uzreiz?

Pirmoreiz mēs pārcēlāmies uz Zviedriju 1998./1999. gada sezonā, kad tētis spēlēja Björklöven komandā, bet pēc tam mēs braucām uz vienu gadu Vācijā; es tad visu savu zviedru valodu aizmirsu, bet pēc tam braucām atpakaļ uz Umeå, Björklöven komandu. Pēc atgriešanās no Vācijas bērnudārzā es visu laiku klusēju, nerunāju ne vārda, bet pēc 3 mēnešiem sāku runāt.

Zviedrijā hokeju sāku spēlēt uzreiz; tā, ka man nebija nekādu problēmu; tikai, ka man sākotnēji mēģināja ieskaidrot, ka jāatdod piespēli, bet es vienkārši nevienam ripu nedevu un guvu vārtus pats. Bet tā viss bija mierīgi.

kas, Tavuprāt, ir jauna spēlētāja ieguvumi apstāklī, ka viņš jau salīdzinoši agrā bērnībā spēlē Zviedrijā? piemēram, salīdzinājumā ar Latviju?

Domāju, ka te, Zviedrijā, ir vairāk iespēju attīstīties tālāk. Jau, kad tev ir apmēram 14 gadu, tu brauc uz dažādām nometnēm, kur skauti tevi vēro. Iespējams, ka šeit, Zviedrijā, līmenis ir labāks nekā Latvijā, bet to precīzi nezinu.

IFK Arboga Hockey klubs ir jau kļuvis par Tavu “dzimto” komandu. jūties tur kā mājās? vai viss ir ideāli kā jaunam hokejistam pieredzes uzkrāšanai? kas ir īpaši noderīgi un ērti? bet kas, iespējams, varētu būt labāk?

Principā Arboga man ir kā dzimtā pilsēta; šeit man ir kaudze draugu, šeit eju skolā, visu šeit zinu. Mums vienkārši ir maziņa pilsēta, dzīvo 13 000 un viss ir pie rokas. Mums šeit ir viss, kas nepieciešams hokejam, brīvais ledus, bezmaksas zāle, skrejceliņš. Es domāju, ka pati labākā ir sporta zāle, bet bez zāles nekādi nevar; tā ir tieši pie sporta pils. Man te ļoti patīk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) un tieši J18 komandā Tev rezultativitātē fiksēta pilnīga fantastika – 83 punkti 21 spēlē regulārajā čempionātā un 20 punkti, kas nopelnīti kvalifikācijas 7 spēlēs. kā ir – statistika “piemelo” vai arī Tu esi tik labs? kā vērtē savu aizvadīto sezonu? kas palīdzēja salasīt tādus nesliktus ciparus?

Statistikā, protams, ir taisnība, bet to, vai esmu labs vai nē, jāvērtē nevis man, bet kādam citam. Mūsu komandai sērija (līgas apakšgrupa) bija ne pārāk stipra. Bija spēles, kuras uzvarējām ar 28:0, 20:1; tajās sanāca daži punkti. Tās bija tikai divas spēles, bet bija arī spēles, kurās zaudējām vai spēlējām ļoti līdzīgi. Mani maiņas biedri arī ir labi, vienmēr palīdzam viens otram uz ledus. Sezona principā bija ļoti laba, man deva iespēju trenēties papildu 2-3 reizes nedēļā kopā ar A-laget (pieaugušo komandu). Mums, IFK Arboga J18 komandai, bija uzdevums tikt J18 Elit, kas ir pati stiprākā šī vecuma sērija Zviedrijā; mēs arī tikām. Man ļoti palīdzēja tas apstāklis, ka bija iespēja papildu trenēties – labā tempā, galu galā tie taču pieaugušie. Es vēl debitēju A-laget – 3 spēles aizvadīju, divas no tām kopā ar tēti vienā pieciniekā; tur arī iekrāju 1+1 punktu.

(piebilde: Zviedrijas U-18 otrais līmenis – J18 Elit vieno 48 stiprākās U-18 vienības no visas Zviedrijas. savukārt, sezonas sākumdaļā no J18 Elit vienībām tiek noskaidrotas 20 stiprākās komandas, kas sezonas turpinājumā cīnās savā starpā augstākajā U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.)

kā kluba vadība ir novērtējusi, ka J18 komanda iekaroja tiesības pāriet no trešā līmeņa (Division 1) uz otro? kā Tu pats vērtē šo panākumu? tas bija pelnīts?

Kā jau minēju, mēs pacēlāmies no J18 Division 1 uz J18 Elit. Mēs vienmēr esam ticējuši mūsu spēkiem un tam, ka pacelsimies. Mēs jau izcīnījām vietu elitē, kad vēl bija atlikusi viena spēle. Tikt elitē, protams, ir ļoti grūti. Sākumā jābūt pirmajam sērijā (apakšgrupā) no 12 vai 13 komandām. Pēc tam norisinās play off starp divām komandām, 2 spēles. Un tikai pēc tam nāk pārspēles starp 4 komandām, no kurām divas iekļūst elitē.

kā jūties, pārstāvot Latvijai diezgan “hokejisku” uzvārdu? vai neesi nekad aizdomājies, ka vajadzētu sasniegt ne mazāk par tēvu?

Protams, šeit zina, kas ir mans tētis; un daži pat apskauda, kad braucu uz olimpiādi un pasaules čempionātu. Savās domās gribētos sasniegt vairāk nekā viņš, un tētis palīdz. Bet tā – nestaigāju un nelielos ne ar ko.

dažos avotos Tev jau parādās Zviedrijas hokeja pavalstniecība. tas nozīmē, ka iespēju uzspēlēt Latvijas U-18 vai U-20 izlasē Tu esi svītrojis no saviem plāniem?

Tā tas ir, es biju spēlējis TV-pucken, tā ir apgabala izlase, Zviedrijā ir 25 tādas komandas. Bet pēc turnīra no katras komandas pa 5-7 cilvēkiem ļauj braukt uz 3 dienu nometni, kas paredzēta U-16 izlasei. Tādi bija 350 cilvēki pa visu Zviedriju. Bet tālāk pēc šīs nometnes es nekur nepiedalījos. Pagaidām šos plānus par Latvijas izlasi neesmu strīpojis.

bet iespējams Tu gribētu uzspēlēt izlasē? kāpēc jā/nē? varbūt Tevi jau ir aicinājuši uz kādu Latvijas U izlasi?

Nu, varbūt arī gribētu; ja būtu piedāvājums, tad apdomātu. Vēl par šo tēmu neesmu domājis.

kādi it Tavi tuvākās nākotnes plāni? plānos spēlēt IFK Arboga komandās? vai ir citas domas, ieceres?

Uz šo sezonu (2011./2012.) es palieku IFK Arboga J18 komandā, lai spēlētu elitē; mūsu uzdevums ir palikt elitē un tikt tālāk. Bet pēc sezonas palūkosimies, kā viss izskatīsies.

lai veicas!

vēl info:

• Romana Semjonova statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com
• IFK Arboga Hockey mājaslapa – arbogahockey.se
• IFK Arboga Hockey J18 komandas web sadaļa – laget.se
• Romana Semjonova sezonas aktuālais profils J18 komandā – laget.se
• Latvijas jaunie hokejisti par savām gaitām IFK Arboga komandās: tepat (Mikus Ozols, Edvards Zariņš, Toms Broks)

[foto no Romana Semjonova personīgā arhīva.]

TUVPLĀNĀ: Kristers Freibergs

Kristers Freibergs 2010./2011. g. sezonā atgriezās spēlēt Liepājas Metalurgs komandu ierindā. parasti 18 gadi ir tas vecums, kad hokejisti lūko “aizmukt” no Latvijas, lai izmēģinātu sevi leģionāra gaitās, taču K.Freiberga gadījumā sanāca otrādi – pēc 4 sezonām Zviedrijā atpakaļ Liepājā. “Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās,” skaidro Kristers Freibergs; iemesls bija trauma un atveseļošanās posms. bet tagad viņš ir vesels un gatavs turpmākajām cīņām!

par nokļūšanu Zviedrijas hokeja saimniecībā un savām četrām sezonām Zviedrijā, par nepieciešamību cīnīties spraigā konkurencē, lai kaut ko sasniegtu, par traumām, ko “neņem” rentgeni un kompjūtertomogrāfijas, par motivāciju spēlēt Latvijas izlasēs.

izziņai: Kristers Freibergs

• dzimis 1992. gada 3. jūlijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 184 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā un Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Linköpings HC J18; SDE Hockey J18; Stocksunds IF junioru un jauniešu komandas (visi – Zviedrija); Liepājas Metalurgs komandas
  
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā un 2010. gada PČ elitē
• pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis (Kristers Freibergs par viņu: “Paldies viņam! Viņš man iemācija strādāt un mīlēt šo spēli!”)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Līdz 2005./2006. g. sezonai cīnījies Liepājas Metalurgs hokeja sistēmā, bet no 2006. gada rudens pārcēlies uz Stocksunds IF Stokholmas priekšpilsētā. kas tā bija par komandu, vecumu, līgu? kāpēc izvēlējies tieši šo vai kāpēc komanda izvēlējās Tevi?

Kristers Freibergs: Stocksund es spēlēju pie 92. gadā dzimušiem – tas ir attiecīgi mans vecums, gan [arī] pie U-18 elites komandas un dažas spēles aizvadīju pie 2. divīzijas u-20 komandas. Šo komandu izvēlējās aģents, kurš pirms tam bija ieradies Latvijā, lai atrastu kādu 16-gadīgu hokejistu. Sagadījās tā, ka šis aģents skatījās spēli starp LM-91 un LM-89. Pēc šīs spēles aģents pienāca pie manis un teica, ka vēlētos mani redzēt spēlējam hokeju Zviedrijā. Man bija tikai 13 gadi, bet es piekritu braukt uz Zviedriju. Šajā Zviedrijas komandā treneris bija tāds, kurš var iemācīt pirmos soļus zviedru hokejā un ielikt labus fiziskās sagatavotības pamatus.

[piebilde: J18 Elit = Zviedrijas U-18 otrā stiprākā līga. J20 Division 2 = Zviedrijas U-20 ceturtais stiprākais līmenis. LM = Liepājas Metalurgs.]

jautājums: kā bija 14 gadu vecumā iejusties jaunā komandā, Zviedrijas hokejā un jaunā valstī? kas nācās grūtāk, bet kas bija vieglāk nekā plānoji?

Nepavisam nebija viegli, viss apkārt bija svešs, valodu nepārvaldīju, draugu un vecāku tur nebija, skola jauna. Bija sākumā grūti, kamēr pierādīju, ka varu dzīvot patstāvīgi un būt viens no līderiem komandā. Viegls nebija nekas, pašam jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes utt. Biju tikai pārsteigts, ka valodu iemācījos tik ātri.

jautājums: nākamajā (2007./2008.) sezonā esi fiksēts apvienotā SDE Hockey kluba, kas sevī “uzsūcis” Stocksunds IF, Enebybergs IF un un Danderyds SK klubus, U-18 komandas sastāvā Zviedrijas U-18 “otrajā līmenī” – J18 Elit. kā vērtē savu sniegumu otrajā sezonā? kā vērtē Zviedrijas J18 Elit līmeni?

Otrajā sezonā jau biju pieradis pie zviedru ikdienas, kas ir 2 treniņi dienā, plus sausais treniņš. Gāja tiešām labi, biju iedzīvojies un pieradis pie zviedru hokeja stila. J18 [Elit] vērtēju augstā līmenī, tā ir līga, kurā sākas profesionālais hokejs, manuprāt. Jo jāpierod gan pie lielajām slodzēm, gan iknedēļas 2 spēlēm.

jautājums: pēc SDE Hockey J18 komandas uz 2 sezonām pārcēlies uz Linköpings HC (arī LHC, Linköping) kluba sistēmu, kur turpināji cīnīties U-18 līmenī. kāpēc notika šī kluba maiņa? ko ieguvi no šīs maiņas un ko, iespējams, zaudēji?

Biju aizvadījis diezgan veiksmīgu sezonu, un bija piedāvājumi no citiem Zviedrijas [J18] elites klubiem. Maiņa notika tādēļ, ka bija laiks nokļūt kādā ”lielā” kluba sistēmā, kurā ir spēcīgas visu vecumu komandas ar nodomu trenēties un piedalīties spēlēs pie J20 komandas.

jautājums: cik noprotams, Linköping J18 komanda bija spēcīgāka par SDE Hockey J18. kopā ar Linčēpingas komandu abas sezonas nonāci līdz Zviedrijas U-18 augstākajam līmenim – J18 Allsvenskan, abas sezonas – cīnījāties play off-os. kā pats vērtē savas sezonas Linköping J18 sastāvā?

Jā, Linköping komandā viss notika daudz nopietnāk nekā citur, kur biju spēlējis. Komandā bija jācīnās par savu vietu, kas palīdzēja uzrādīt komandai labus rezultātus. Vērtēju [šīs] sezonas, protams, ar plus zīmi, jo iemācījos jaunas lietas gan hokejā, gan ārpus tā un aizvadīju gan daudzus augsta līmeņa turnīrus, gan labas regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Linköping J18 komanda abās “Tavējās” sezonās uzrādīja vērā ņemamus rezultātus. piemēram, 2009./2010. g. sezonā J18 Elit līmenī Dienvidu (Södra) grupā 12 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu, J18 Allsvenskan līmenī, kur palika 20 jaudīgākās U-18 komandas no 48, ieņēma 2. vietu Dienvidu grupā (starp grupas 10 komandām), iekļuva izslēgšanas spēlēs bez kvalifikācijas spēļu nepieciešamības. tiesa, izkrita play off ceturtdaļfinālā. daži spēlētāji uzskata, ka labāk ir spēlēt vājākās komandās, kur iespējams vieglāk tikt sastāvā, pamanāmāk parādīt savus spēkus. kā ir Tavuprāt – labāk uzreiz censties uzrādīt sevi stiprā komandā vai tomēr “lauzt ceļu” caur ne tik stipru?

Domāju, ka ir jāiziet caur to grūto un spēcīgo konkurenci, lai tu kaut ko sasniegtu. Tādēļ uzskatu, ja spēlēsi komandā, kurā tu esi līderis, tu tikai zaudē un necel savu līmeni, bet, ja spēlēsi kopā ar čaļiem, kuri ir tādi paši kā tu – ja ne labāki, tad konkurence būs garantēta, un katru treniņu vai spēli centīsies būt labāks par citiem. Komandā iekšējā konkurence ceļ gan spēlētāju līmeni, gan visas komandas sniegumu kopumā.

jautājums: kāpēc 2010. gadā pameti Linköpings HC kluba sistēmu? klubam taču ir arī augstā līmenī spēlējoša U-20 komanda, nemaz neskaitot galveno komandu Elitserien līmenī. turpat “netālu” ir arī HF Linköping kluba sistēma ar savām komandām zemāka līmeņa pieaugušo, U-20 līgās.

Visu sezonu mocījos ar pleca sāpēm, neviens dakteris nevarēja pateikt, kas īsti ir noticis. Spēlēju un trenējos ar speciālu plecam uzvelkamu aizsargu. Sāpēja, bet spēlēju.

Tad Latvijas U-18 izlases sastāvā draudzības spēlē ar Zviedriju, spēles laikā, pārrāvu plecam saites. Vēlāk operācijas laikā atklājās, ka iepriekš plecam bijis pārrauts lāpstiņas muskulis, ko neuzrādīja neviens rentgens vai kompjūtertomogrāfija. Divas operācijas vienā. Paldies dr. Andersonam, esu vesels par visiem 100%!!!

Klubs domādams par nākamo sezonu, uzskatīja, ka ilgi nevarēšu spēlēt uz 110 procentiem, tādēļ arī visa sadarbība ar Linköpings HC beidzās.

jautājums: 2010./2011. g. sezonā atgriezies Latvijā – atpakaļ Liepājas Metalurgs sistēmā. parasti 18 gadu vecumā spēlētāji cenšas izkarot “vietu zem Saules” un dodas prom leģionāra gaitās, bet Tu otrādi. kāpēc atbrauci atpakaļ Liepājā, Latvijā? kāpēc neturpināji cīņas Zviedrijas hokeja “piramīdā”?

Kā jau iepriekš minēju, trauma un atgūšanās pēc tās prasīja gandrīz pusgadu. Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās; vienkārši liktenim tā labpatikās.

jautājums: Liepājā tiki spēlēt gan “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. vai Tev nebija sarežģīti pēc 4 sezonām Zviedrijā atgriezties pie Latvijas un Baltkrievijas hokeja realitātes? kas Tev atgriežoties nāca viegli, bet kas ir lietas, kas grūtāk?

Nu, nebija viegli, jo atkal nācās pierast pie cita tipa hokeja un arī treneru attieksmes. Šeit pastāv citas treneru – spēlētāju attiecības, bet es esmu pateicīgs LM, ka atļāva man spēlēt.

jautājums: vai 18 gadu vecumā iekļauties pieaugušo hokejā bija preizā izvēle? vai nepietrūka U-20 līmeņa “pa ceļam”?

Nu, gribējās jau man uzspēlēt tajā [Zviedrijas] J20 elitē, bet nesanāca man to izbaudīt. Varbūt man izdosies uzspēlēt šogad… Bez varbūt.

[piebilde: J20 Elit = Zviedrijas otrā stiprākā U-20 līga.]

jautājums: 2009. un 2010. gadā piedalījies U-18 pasaules čempionātos Latvijas izlases krāsās, esi bijis Latvijas U-18 izlases kapteinis. ko Tev vispār nozīmē spēlēšana Latvijas izlasēs? kas Tevi motivē cīnīties?

Tad, kad spēlēju citā valstī, pie svešiem līdzjutējiem, es eju laukumā, izdaru visu pēc vislabākās sirdsapziņas, esmu priecīgs, ja man un komandai izdodas labas spēles, bet nav TĀ gandarījuma, ko var gūt, spēlējot savās mājās, savas valsts izlasē, saviem līdzjutējiem… Tās nav salīdzināmas izjūtas. Es vienmēr esmu pagodināts spēlēt savas valsts izlasē un ceru, ka to vēl varēšu darīt un nekas to nespēs mainīt. Pagaidām tas mani spēj motivēt…

jautājums: biji Latvijas U-20 izlases kandidātu lokā U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas notika 2010. gada decembrī. Latvijas U-20 izlases sastāvā piedalījies pārbaudes spēļu turnīrā U20 Sino Cup Dānijā 2010. gada novembrī. kā vērtē savu sniegumu Dānijas turnīrā? un kas Tev pietrūka, lai spēlētu Latvijas U-20 izlases sastāvā arī pasaules čempionātā?

Turnīru Dānijā aizvadīju, manuprāt, tiešām labi, darīju visu, kas bija manos spēkos, bet laikam treneriem kaut kas nepatika. Bet to man tā īsti arī nepaskaidroja, kāda vaina man vai, kur esmu kļūdījies.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu? esi ieplānojis turpināt savas gaitas Liepājā vai, iespējams, no jauna doties leģionāra “maizē”?

Laiks parādīs! Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristera Freiberga personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kristera Freiberga indivicuālās statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com, statistika.lhf.lv, pointstreak.com
• Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. sezonā – pointstreak.com (reg. sezonā; izslēgšanas spēlēs)
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U20 Sino Cup turnīrā 2010. g. novembrī: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2010. gada pasaules čempionātā elitē: tepat
• Andra Sudmaļa (Kurzemes Vārds) raksts par Kristeru Freibergu (2007. g. janvāris) – liepajniekiem.lv

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

• dzimis 1992. gada 28. februārī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  
• iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  
• Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

• Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Sunne IK kluba web lapa – sunneik.se
• Kristapa Legzdiņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, , sunneik.se,
• LHF 2010. gada martā nosauktais Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts pirms 2010. gada U-18 pasaules čempionāta – statistika.lhf.lv, lhf.lv, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kristaps Legzdiņš Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlē pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembrī) – sportacentrs.com, tvnet.lv
• Kristapa Legzdiņa intervija (2010./2011. g. sezonas otrajā pusē) – parhokeju.1w.lv