Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Zviedrijas hokejs’

Galviņa debija, mūsējie Zviedrijā un zviedru hokejs Laviņa vērtējumā

Posted by petrovich27 uz 2014/01/16

GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.

Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.

Belavskis_russkije_lvUz Zviedriju!

Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.

Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.

Klavins_AIK_hockeysverige_seTribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi

Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.

2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.

“Neieņemamā” Zviedrija

Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.

Jek_Redlihs_MODO_allehanda_seTagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.

Mūsu rekordi zviedru elitē

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.

Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.

LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”

Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?

Lavins_vs_Sibir_2011-08-03_A_Krusts_N2Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.

Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.

Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.

Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?

Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.

Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?

Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.

Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?

Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.

Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?

Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.

Tik ļoti vispusīgs?

Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.

KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?

Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.

Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.

Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.

Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?

Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.

P.S.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:

spēlētājs sezona klubs sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis 1993./94. IF Björklöven 22 7+11 n/d
1994./95. Västra Frölunda HC* 19 2+4 n/d
1998./99. IF Björklöven 46 10+17 ±0
2000./01. IF Björklöven 48 21+19 -19
Aleksandrs Semjonovs 1998./99. IF Björklöven 48 14+13 -12
2000./01. IF Björklöven 46 9+15 -21
2003./04. Leksands IF 2 1+0 ±0
Edgars Kļaviņš 2012./13. AIK** (Solna) 30 1+4 +5
2013./14. AIK** (Solna) 6 0+0 -1
Andrejs Ignatovičs 2001./02. Djurgårdens IF 47 3+3 +1
Harijs Vītoliņš 1995./96. Rögle BK 19 3+2 n/d
Grigorijs Panteļejevs 2001./02. Södertälje SK 11 4+1 -3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš 1998./99. AIK** (Solna) 15 1+2 -3
2005./06. Brynäs IF 45 5+2 -12
2006./07. Brynäs IF 43 0+2 -5
2007./08. Södertälje SK 34 0+1 -7
Atvars Tribuncovs 2005./06. Mora IK 39 4+7 -1
2006./07. Färjestad BK 16 1+6 +4
2007./08. MODO Hockey 33 3+9 +2
2008./09. Skellefteå AIK 9 1+3 +2
Viktors Ignatjevs 2000./01. Leksands IF 39 0+1 -12
Krišjānis Rēdlihs 2007./08. Linköpings HC 9 0+0 -3
Jēkabs Rēdlihs 2013./14. MODO Hockey 4 0+0 +2
Guntis Galviņš*** 2013./14. AIK (Solna) 1 0+0 ±0
VĀRTSARGI Atv. % GAA
Sergejs Naumovs 2000./01. Leksands IF 9 88,2% 3.01
2001./02. Djurgårdens IF 35 90,7% 2.38

* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).

** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).

*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:

spēlētājs sezona klubs sp. punkti +/-
aizs. Atvars Tribuncovs 2007. Färjestad BK 9 0+3 -4
2008. MODO Hockey 5 0+1 -3
2009. Skellefteå AIK 10 0+0 -1
aizs. Rodrigo Laviņš 2006. Brynäs IF 4 0+2 -2
2007. Brynäs IF 7 1+0 -2
vārts. Sergejs Naumovs 2002. Djurgårdens IF 5 Atv. 88,8% GAA 2.58
uzbr. Andrejs Ignatovičs 2002. Djurgårdens IF 1 0+0 ±0

Papildu info:

[Aleksandra Beļavska foto avots: russkije.lvEdgara Kļaviņa foto avots: hockeysverige.se. Jēkaba Rēdliha avots: allehanda.se. Rodrigo Laviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristers Freibergs

Posted by petrovich27 uz 2011/06/11

Kristers Freibergs 2010./2011. g. sezonā atgriezās spēlēt Liepājas Metalurgs komandu ierindā. parasti 18 gadi ir tas vecums, kad hokejisti lūko “aizmukt” no Latvijas, lai izmēģinātu sevi leģionāra gaitās, taču K.Freiberga gadījumā sanāca otrādi – pēc 4 sezonām Zviedrijā atpakaļ Liepājā. “Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās,” skaidro Kristers Freibergs; iemesls bija trauma un atveseļošanās posms. bet tagad viņš ir vesels un gatavs turpmākajām cīņām!

par nokļūšanu Zviedrijas hokeja saimniecībā un savām četrām sezonām Zviedrijā, par nepieciešamību cīnīties spraigā konkurencē, lai kaut ko sasniegtu, par traumām, ko “neņem” rentgeni un kompjūtertomogrāfijas, par motivāciju spēlēt Latvijas izlasēs.

izziņai: Kristers Freibergs

  • dzimis 1992. gada 3. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 184 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā un Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Linköpings HC J18; SDE Hockey J18; Stocksunds IF junioru un jauniešu komandas (visi – Zviedrija); Liepājas Metalurgs komandas
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā un 2010. gada PČ elitē
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis (Kristers Freibergs par viņu: “Paldies viņam! Viņš man iemācija strādāt un mīlēt šo spēli!”)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Līdz 2005./2006. g. sezonai cīnījies Liepājas Metalurgs hokeja sistēmā, bet no 2006. gada rudens pārcēlies uz Stocksunds IF Stokholmas priekšpilsētā. kas tā bija par komandu, vecumu, līgu? kāpēc izvēlējies tieši šo vai kāpēc komanda izvēlējās Tevi?

Kristers Freibergs: Stocksund es spēlēju pie 92. gadā dzimušiem – tas ir attiecīgi mans vecums, gan [arī] pie U-18 elites komandas un dažas spēles aizvadīju pie 2. divīzijas u-20 komandas. Šo komandu izvēlējās aģents, kurš pirms tam bija ieradies Latvijā, lai atrastu kādu 16-gadīgu hokejistu. Sagadījās tā, ka šis aģents skatījās spēli starp LM-91 un LM-89. Pēc šīs spēles aģents pienāca pie manis un teica, ka vēlētos mani redzēt spēlējam hokeju Zviedrijā. Man bija tikai 13 gadi, bet es piekritu braukt uz Zviedriju. Šajā Zviedrijas komandā treneris bija tāds, kurš var iemācīt pirmos soļus zviedru hokejā un ielikt labus fiziskās sagatavotības pamatus.

[piebilde: J18 Elit = Zviedrijas U-18 otrā stiprākā līga. J20 Division 2 = Zviedrijas U-20 ceturtais stiprākais līmenis. LM = Liepājas Metalurgs.]

jautājums: kā bija 14 gadu vecumā iejusties jaunā komandā, Zviedrijas hokejā un jaunā valstī? kas nācās grūtāk, bet kas bija vieglāk nekā plānoji?

Nepavisam nebija viegli, viss apkārt bija svešs, valodu nepārvaldīju, draugu un vecāku tur nebija, skola jauna. Bija sākumā grūti, kamēr pierādīju, ka varu dzīvot patstāvīgi un būt viens no līderiem komandā. Viegls nebija nekas, pašam jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes utt. Biju tikai pārsteigts, ka valodu iemācījos tik ātri.

jautājums: nākamajā (2007./2008.) sezonā esi fiksēts apvienotā SDE Hockey kluba, kas sevī “uzsūcis” Stocksunds IF, Enebybergs IF un un Danderyds SK klubus, U-18 komandas sastāvā Zviedrijas U-18 “otrajā līmenī” – J18 Elit. kā vērtē savu sniegumu otrajā sezonā? kā vērtē Zviedrijas J18 Elit līmeni?

Otrajā sezonā jau biju pieradis pie zviedru ikdienas, kas ir 2 treniņi dienā, plus sausais treniņš. Gāja tiešām labi, biju iedzīvojies un pieradis pie zviedru hokeja stila. J18 [Elit] vērtēju augstā līmenī, tā ir līga, kurā sākas profesionālais hokejs, manuprāt. Jo jāpierod gan pie lielajām slodzēm, gan iknedēļas 2 spēlēm.

jautājums: pēc SDE Hockey J18 komandas uz 2 sezonām pārcēlies uz Linköpings HC (arī LHC, Linköping) kluba sistēmu, kur turpināji cīnīties U-18 līmenī. kāpēc notika šī kluba maiņa? ko ieguvi no šīs maiņas un ko, iespējams, zaudēji?

Biju aizvadījis diezgan veiksmīgu sezonu, un bija piedāvājumi no citiem Zviedrijas [J18] elites klubiem. Maiņa notika tādēļ, ka bija laiks nokļūt kādā ”lielā” kluba sistēmā, kurā ir spēcīgas visu vecumu komandas ar nodomu trenēties un piedalīties spēlēs pie J20 komandas.

jautājums: cik noprotams, Linköping J18 komanda bija spēcīgāka par SDE Hockey J18. kopā ar Linčēpingas komandu abas sezonas nonāci līdz Zviedrijas U-18 augstākajam līmenim – J18 Allsvenskan, abas sezonas – cīnījāties play off-os. kā pats vērtē savas sezonas Linköping J18 sastāvā?

Jā, Linköping komandā viss notika daudz nopietnāk nekā citur, kur biju spēlējis. Komandā bija jācīnās par savu vietu, kas palīdzēja uzrādīt komandai labus rezultātus. Vērtēju [šīs] sezonas, protams, ar plus zīmi, jo iemācījos jaunas lietas gan hokejā, gan ārpus tā un aizvadīju gan daudzus augsta līmeņa turnīrus, gan labas regulārā čempionāta spēles.

jautājums: Linköping J18 komanda abās “Tavējās” sezonās uzrādīja vērā ņemamus rezultātus. piemēram, 2009./2010. g. sezonā J18 Elit līmenī Dienvidu (Södra) grupā 12 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu, J18 Allsvenskan līmenī, kur palika 20 jaudīgākās U-18 komandas no 48, ieņēma 2. vietu Dienvidu grupā (starp grupas 10 komandām), iekļuva izslēgšanas spēlēs bez kvalifikācijas spēļu nepieciešamības. tiesa, izkrita play off ceturtdaļfinālā. daži spēlētāji uzskata, ka labāk ir spēlēt vājākās komandās, kur iespējams vieglāk tikt sastāvā, pamanāmāk parādīt savus spēkus. kā ir Tavuprāt – labāk uzreiz censties uzrādīt sevi stiprā komandā vai tomēr “lauzt ceļu” caur ne tik stipru?

Domāju, ka ir jāiziet caur to grūto un spēcīgo konkurenci, lai tu kaut ko sasniegtu. Tādēļ uzskatu, ja spēlēsi komandā, kurā tu esi līderis, tu tikai zaudē un necel savu līmeni, bet, ja spēlēsi kopā ar čaļiem, kuri ir tādi paši kā tu – ja ne labāki, tad konkurence būs garantēta, un katru treniņu vai spēli centīsies būt labāks par citiem. Komandā iekšējā konkurence ceļ gan spēlētāju līmeni, gan visas komandas sniegumu kopumā.

jautājums: kāpēc 2010. gadā pameti Linköpings HC kluba sistēmu? klubam taču ir arī augstā līmenī spēlējoša U-20 komanda, nemaz neskaitot galveno komandu Elitserien līmenī. turpat “netālu” ir arī HF Linköping kluba sistēma ar savām komandām zemāka līmeņa pieaugušo, U-20 līgās.

Visu sezonu mocījos ar pleca sāpēm, neviens dakteris nevarēja pateikt, kas īsti ir noticis. Spēlēju un trenējos ar speciālu plecam uzvelkamu aizsargu. Sāpēja, bet spēlēju.

Tad Latvijas U-18 izlases sastāvā draudzības spēlē ar Zviedriju, spēles laikā, pārrāvu plecam saites. Vēlāk operācijas laikā atklājās, ka iepriekš plecam bijis pārrauts lāpstiņas muskulis, ko neuzrādīja neviens rentgens vai kompjūtertomogrāfija. Divas operācijas vienā. Paldies dr. Andersonam, esu vesels par visiem 100%!!!

Klubs domādams par nākamo sezonu, uzskatīja, ka ilgi nevarēšu spēlēt uz 110 procentiem, tādēļ arī visa sadarbība ar Linköpings HC beidzās.

jautājums: 2010./2011. g. sezonā atgriezies Latvijā – atpakaļ Liepājas Metalurgs sistēmā. parasti 18 gadu vecumā spēlētāji cenšas izkarot “vietu zem Saules” un dodas prom leģionāra gaitās, bet Tu otrādi. kāpēc atbrauci atpakaļ Liepājā, Latvijā? kāpēc neturpināji cīņas Zviedrijas hokeja “piramīdā”?

Kā jau iepriekš minēju, trauma un atgūšanās pēc tās prasīja gandrīz pusgadu. Atgriezos ne aiz tā, ka gribas mājās; vienkārši liktenim tā labpatikās.

jautājums: Liepājā tiki spēlēt gan “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. vai Tev nebija sarežģīti pēc 4 sezonām Zviedrijā atgriezties pie Latvijas un Baltkrievijas hokeja realitātes? kas Tev atgriežoties nāca viegli, bet kas ir lietas, kas grūtāk?

Nu, nebija viegli, jo atkal nācās pierast pie cita tipa hokeja un arī treneru attieksmes. Šeit pastāv citas treneru – spēlētāju attiecības, bet es esmu pateicīgs LM, ka atļāva man spēlēt.

jautājums: vai 18 gadu vecumā iekļauties pieaugušo hokejā bija preizā izvēle? vai nepietrūka U-20 līmeņa “pa ceļam”?

Nu, gribējās jau man uzspēlēt tajā [Zviedrijas] J20 elitē, bet nesanāca man to izbaudīt. Varbūt man izdosies uzspēlēt šogad… Bez varbūt.

[piebilde: J20 Elit = Zviedrijas otrā stiprākā U-20 līga.]

jautājums: 2009. un 2010. gadā piedalījies U-18 pasaules čempionātos Latvijas izlases krāsās, esi bijis Latvijas U-18 izlases kapteinis. ko Tev vispār nozīmē spēlēšana Latvijas izlasēs? kas Tevi motivē cīnīties?

Tad, kad spēlēju citā valstī, pie svešiem līdzjutējiem, es eju laukumā, izdaru visu pēc vislabākās sirdsapziņas, esmu priecīgs, ja man un komandai izdodas labas spēles, bet nav TĀ gandarījuma, ko var gūt, spēlējot savās mājās, savas valsts izlasē, saviem līdzjutējiem… Tās nav salīdzināmas izjūtas. Es vienmēr esmu pagodināts spēlēt savas valsts izlasē un ceru, ka to vēl varēšu darīt un nekas to nespēs mainīt. Pagaidām tas mani spēj motivēt…

jautājums: biji Latvijas U-20 izlases kandidātu lokā U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas notika 2010. gada decembrī. Latvijas U-20 izlases sastāvā piedalījies pārbaudes spēļu turnīrā U20 Sino Cup Dānijā 2010. gada novembrī. kā vērtē savu sniegumu Dānijas turnīrā? un kas Tev pietrūka, lai spēlētu Latvijas U-20 izlases sastāvā arī pasaules čempionātā?

Turnīru Dānijā aizvadīju, manuprāt, tiešām labi, darīju visu, kas bija manos spēkos, bet laikam treneriem kaut kas nepatika. Bet to man tā īsti arī nepaskaidroja, kāda vaina man vai, kur esmu kļūdījies.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu? esi ieplānojis turpināt savas gaitas Liepājā vai, iespējams, no jauna doties leģionāra “maizē”?

Laiks parādīs! Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristera Freiberga personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

Posted by petrovich27 uz 2011/04/19

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

  • dzimis 1992. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 77 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  • iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Alberts Iliško

Posted by petrovich27 uz 2011/01/03

Zviedrijas hokeja saimniecība ar savu “daudzdivīziju” struktūru un n-tajām komandām katra kluba sistēmā ir labs paraugs, kuram, ja ne sekot, tad vismaz tiekties citu Eiropas hokeja valstu funkcionāriem. Zviedru hokeja skārtotības “sekas” ir apskatāmas nevien pieaugušo, U-20 un U-18 izlašu pasaules forumos, bet arī “virsprodukts” ir labi pamanāms ārpus Zviedrijas. piemēram, NHL-ā šosezon zviedri ir 3.-šā pārstāvētākā nācija aiz mājiniekiem – kanādiešiem un ASV hokejistiem. Zviedrijas hokeja skola ir plaši pārstāvēta arī KHL, AHL līgās.

Zviedrijas hokeja sistēma ir noderīga arī citu valstu hokejistiem ar to, ka spēj sevī “ievilkt” jaunos hokejistus no valstīm, kurās līdz gadsimtu ilgām un, galvenais, koptām un pārmantotām tradīcijām ir tālu. tostarp arī virkne Latvijas hokejistu ir “gājuši cauri” Zviedrijas hokejam, daži palikuši uz ilgāku laiku.

2010./2011. g. sezonas vidū Zviedrijas 6 pieaugušo līgas vien uzskaita 20 hokejistu ar Latvijas pasi, neskaitot Latvijas jauno hokejistu skaitu, kas savas prasmes “slīpē” zviedru junioru un jauniešu līgās.

Alberts Iliško, lai gan ir tikai 1990. gadā dzimis, Zviedrijas hokejā jau ir gadiem. ir cīnījies dažādās U-18 un U-20 līgās; tagad arī Nynäshamns IF vienībā Zviedrijas 1. divīzijā, kas šajā valstī ir 3.-šā “pēc muskulatūras”. starp citu, Alberts Iliško ir piedalījies piecos “U” pasaules čempionātos, aizstāvot Latvijas karoga krāsas – divreiz U-18 pasaules forumos, trīs reizes U-20 pasaules čempionātos.

Alberts Iliško atbild uz jautājumiem par Zviedrijas hokeju, par Zviedrijas dažādo līgu atšķirīgo līmeni, par savu uzspēlēšanu Zviedrijas U-20 Superelitē, par paredzamo Nynäshamns IF kluba sistēmas pamešanu, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Atberts Iliško

  • dzimis 1990. gada 11. oktobrī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 184 cm; 91 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Nynäshamns IF komandā Zviedrijas 1. divīzijā (3.-ajā stiprākajā līgā) un Nynäshamns IF J20 vienībā Zviedrijas U-20 Elitē (Zviedrijas U-20 2.-ajā stiprākajā līgā)
  • iepriekšējās sezonas: Nynäshamns IF pieaugušo komandā Zviedrijas 1. un 2. divīzijās, Nynäshamns IF J20 komandā Zviedrijas U-20 Elitē un 1. divīzijā, Nynäshamns IF J18 vienībā Zviedrijas U-18 1. divīzijā; Djurgården J20 komandā Zviedrijas U-20 Superelitē (stiprākajā U-20 līgā)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē; 2008. gada PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gadā PČ elitē un 2008. gada PČ 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: nu jau gadiem esi “uzticīgs” Zviedrijas hokeja saimniecībai un konkrēti Nynäshamns IF kluba sistēmai. kā sanāca, ka izvēlējies tieši Zviedriju. kāpēc?

Alberts Iliško: Man viņi piedāvāja, vai negribu aizbraukt pie viņiem un pamēģināt spēlēt tur, un tā es arī piekritu. Un es uzskatu, ka Zviedrija ir hokeja lielvalsts, un te varētu būt laba vieta izaugsmei.

jautājums: jau piekto sezonu esi Nynäshamns IF sistēmā. kāpēc izvēlējies tieši Nynäshamns IF klubu nevis citu? vai tajā viss tik ļoti apmierina, ka neesi to mainījis?

Jā, ir jau diezgan liels laiks pagājis šajā klubā. Nu, šis klubs bija pirmais, kur es sāku spēlēt te Zviedrijā, un līdz šim viss mani arī apmierināja un nebija nekādu problēmu ar neko. Bet nu uz doto momentu nav tā, ka ar visu esmu apmierināts, un nedomāju, ka spēlēšu nākamajā sezonā šeit.

jautājums: sanāk, ka esi audzis ar klubu. kopā ar Tevi Nynäshamns IF pieaugušo komanda pakāpās no 2. divīzijas uz 1.-mo, arī U-20 vienībai ir progress – no 1. divīzijas uz Eliti. kā kluba vadība vērtē Tavu pienesumu?

Neesmu īsti par to ar viņiem runājis tieši par šo jautājumu; taču, es domāju, ka viņi ir apmierināti ar manu pienesumu šajos gados.

jautājums: šosezon lielākoties cīnies “lielajā” komandā, bet spēlēji arī U-20 vienībā. kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā?

Jā, tā ir. Domāju, ka šī sezona ir pozitīva priekš manis, un, es domāju, ka mans sniegums ir bijis diezgan labs šajā sezonā, bet, protams, ka vienmēr jau var būt arī drusku labāk. Domāju, ka esmu palicis stabilāks spālētājs salīdzinājumā ar pagājušo sezonu; tādēļ, es domāju, ka sezona līdz šim ir gājusi diezgan labi.

jautājums: esi uzspēlējis gan Zviedrijas pieaugušo 2. divīzijā, gan 1. divīzijā. vai ir būtiska līmeņa atšķirība starp šīm līgām? kāda ir tās starpība?

Atšķirības ir diezgan lielas starp šīm līgām. Lielākā starpība ir spēles ātruma ziņā – 1. divīzijā viss notiek uz pusi ātrāk un tev nav laika tik ilgi domāt. Spēlētāju līmenis [1. divīzijā] arī ir daudz augstāks kā 2. divīzijā.

jautājums: vai ir “pamanāma” līmeņa atšķirība starp Zviedrijas U-20 eliti un 1. divīziju? un abu šo atšķirība no U-20 Superelites ir ļoti jūtama? kādos spēles elementos?

Līmeņa atšķirības ir ļoti lielas starp 1. divīziju un U-20 eliti. Te pat būtu grūti salīdzināt šīs līgas. Ja U-20 Supereliti varētu salīdzināt ar [pieaugušo] 1. divīziju, tad spēka samēros ir diezgan līdzīgi. Atšķirības ir kvalitātes un ātruma ziņā. Superelitē viss notiekās drusku ātrāk varbūt, un ir daudz spēka spēles, taču taktiskā spēle ir drusku sliktāka tur [Superelitē] nekā 1. divīzijā.

jautājums: 2008./2009. g. sezonā Tev bija neliels “sānsolis” – fiksētas 3 oficiālas spēles Djurgården J20 vienībā U-20 Superelitē. kā nonāci šī kluba redzeslokā un kāpēc nepaliki ilgāk?

Viņi mani bija ievērojuši, un tad pēc kāda laiciņa viņi arī piedāvāja ar viņiem uzspēlēt vienā turnīrā sezonas sākumē. Pēc turnīra viņi teica, ka bija gatavi mani ņemt komandā, taču tur ārpus hokeja laukuma bija daudzas citas lietas, kuras nevarēja īsti nokārtot, un tāpēc arī īsti nesanāca spēlēt visu sezonu tur. Taču tiku izīrēts viņiem sezonas gaitā, un tad arī sanāca uzspēlēt šīs 3 spēles.

jautājums: uz cik ilgu laiku Tev ir līgumsaistības ar Nynäshamns IF sistēmu? kādi ir Tavi plāni uz laika posmu, kad saistības būs beigušās?

Man ir līgumsaistības uz šo sezonu. Mani plāni ir meklēt kādu jaunu komandu tepat Zviedrijā kādā no 1. divīzijas klubiem, iespējams, bet gribētos izmēģināt tikt varbūt kādā no Allsvenskan komandām. [piebilde: HockeyAllsvenskan = 2.-ā stiprākā līga Zviedrijā.]

jautājums: vai nav bijusi doma pamainīt valsti, pamēģināt spēkus Ziemeļamerikas un/vai KHL virzienā? kāpēc jā/nē?

Jā, gribētos jau pamēģināt gan Ziemeļameriku vai arī uz otru pusi, bet nav bijuši nekādi piedāvājumi pagaidām no šīm abām pusēm. Bet nu tad jau manīs, kā būs. Gribās pamēģināt kaut ko jaunu kamēr vēl esmu jauns un ir vēlme kļūt labākam spēlētājam.

jautājums: esi piedalījies Latvijas “krāsās” divos U-18 un trijos U-20 pasaules čempionātos, neskaitot dažādus pārbaudes spēļu turnīrus. kam, Tavuprāt, būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu “lielajā” izlasē?

Domāju, ka man ir jātiek spēlēt kādā augstākā līgā vispirms, un tad varbūt mani pamanītu; un tad jau viss, protams, būtu atkarīgs no manis, kā es parādītu savu sniegumu.

lai veicas!

[foto no Alberta Iliško personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , | 5 Comments »

TUVPLĀNĀ: Mikus Ozols

Posted by petrovich27 uz 2010/12/13

“Lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem!” jaunajiem hokejistiem, kuri tikai uzsāk sportista gaitas, iesaka Mikus Ozols, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes students.

vēl 2009./2010. gada sezonā Mikus Ozols bija hokeja uzbrucējs Zviedrijas IFK Arboga kluba U-18 un U-20 komandās. tomēr šosezon ir nācies izšķirties starp hokeju un studijām augstskolā. dažādu iemeslu dēļ “svaru kausos” studijas bija “smagākas”.

Mikus Ozols savās atbildēs stāsta par Zviedrijas un Latvijas hokeja atšķirībām, par “latviešu partiju” IFK Arboga klubā, par nepalikšanu Zviedrijā un neiekļūšanu HK Rīga sastāvā, par iemesliem nespēlēšanai Latvijas Virslīgā.

izziņai: Mikus Ozols

  • dzimis 1991. gada 25. janvārī
  • hokeja ampluā: uzbrucējs
  • 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
  • iepriekšējās sezonas: Arboga J20 (Zviedrija U-20 1. divīzija), Arboga J18 (Zviedrija U-18 1. divīzija); SK Rīga komandas
  • pirmais treneris: Ilgvars Plētiens

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009./2010. g. sezonā pēc SK Rīga “laikiem” nokļuvi IFK Arboga kluba sistēmā, kur spēlēji U-18 un U-20 vienībās. kas bija principiāli mainījies “zviedru maizē” – smagāki treniņi, grūtākas spēles, kas cits?

Mikus Ozols: Teorētiski jau hokejs ir vienāds visā pasaulē. Bet tik un tā katrā vietā ir savas īpatnības. Zviedrijā jau hokejs pats par sevi nebija īpaši mainījies; mainījies bija viss pārējais – sadzīves lietas, viss kas notiek ģērbtuvē un tā tālāk. Un treniņi tur pavisam noteikti nebija tie smagākie, drīzāk pat vieglāki! Piemēram, Zviedrijā treneri balsi paceļ ļoti reti, bet Latvijā tas notiek stipri biežāk. Tās, manuprāt, arī ir galvenās atšķirības.

jautājums: IFK Arboga ir zināma kā sava veida “Latvijas hokejistu kolonija” – prāvs Latvijas hokejistu pulciņš ir “gājis cauri” šim klubam un arī 2009./2010. g. sezonā to bija daudz. kā nokļuvi IFK Arboga sistēmā?

Iepriekšējo sezonu es spēlēju SK Rīga pie trenera Leonīda Tambijeva. Un viņš man jau gandrīz pēc sezonas piedāvāja variantu spēlēt Arbogā. Piekritu gandrīz nekavējoties, jo labi apzinājos, ka Latvijā Dinamo Juniors sastāvā man tikt būtu grūti, un tāpēc jau laicīgi atradu komandu, kur spēlēt. Jo tad varētu izveidoties situācija, ka man komanda būtu jāmeklē kaut kad augustā, un tad to būtu izdarīt stipri grūtāk.

jautājums: vai Latvijas hokejisti bija “integrējušies” U-18 un U-20 komandās pilnībā vai tomēr darbojās kā “atsevišķs spēks”?

Tā kā mēs tur bijām vairāki latvieši un cits citu jau pirms tam diezgan labi pazinām, loģiski, ka bija tāda situācija, ka ģērbtuvēs pārsvarā runājām tikai savā starpā. Spēles laikā jau, protams, nebija tādas situācijas, kad tur kāds šķiroja no kurienes tu esi, bet ārpus laukuma tam gan pievērsa lielu uzmanību.

jautājums: vai no Tavas puses, spēlējot IFK Arboga komandās, bija nepieciešams būtisks līdzekļu ieguldījums? vai arī klubs sedza visu, ieskaitot dzīvošanas izmaksas?

Bija gan diezgan būtisks ieguldījums jāveic, jo it kā par pašu spēlēšanu nekas īpaši nebija jāmaksā, bet par dzīvokļa īri un ēšanu viss bija pašam jāmaksā.

jautājums: vai Tu ieteiktu citiem vienaudžiem pamēģināt hokejista gaitas Zviedrijā? kāpēc?

Tur ir jāskatās katrs gadījums atsevišķi. Es uzskatu, ka labāk ir braukt projām nekā 20 gadu vecumā spēlēt Latvijas Virslīgā. Bet, ja ir iespēja spēlēt MHL, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu jābrauc prom.

jautājums: teorētiski pēc vecuma limitiem vēl varēji šosezon turpināt spēlēt Zviedrijas U-20 pirmajā divīzijā. kāpēc nepaliki Zviedrijā?

Nepaliku tāpēc, ka negribēju vēl vienu gadu spēlēt U-20 līgā. Ja piedāvātu spēlēt pirmajā komandā, tad noteikti paliktu tur, bet, redzot, ko viņi mums solīja un ko viņi reāli darīja, man nebija pārliecības, ka es tur kādam esmu vajadzīgs vēl vienu gadu.

jautājums: šovasar biji iekļauts topošās MHL vienības HK Rīga kandidātu sarakstā. kāpēc “neuzkavējies” šajā komandā?

Neuzkavējos tikai un vienīgi tāpēc, ka treneris mani atskaitīja no sastāva.

jautājums: kaut kad novembrī minēji, ka esi izbeidzis savas hokejista gaitas. vai tas joprojām atbilst patiesībai? kādēļ esi pieņēmis šādu lēmumu?

Tā ir absolūta taisnība, ka mana hokejista karjera ir beigusies. Kad mani atskaitīja no HK Rīga, es uzskatīju, ka, lai turpinātu savu karjeru, ir atkal jābrauc prom no Latvijas, jo te nav komandas, kur man spēlēt. Neaizbraucu projām, jo nesaņēmu nevienu tik labu piedāvājumu, kura dēļ es būtu gatavs nestāties augstskolā un neturpināt mācības. Iepriekšējo sezonu, spēlējot Zviedrijā, es varēju atļauties vidusskolas pēdējo klasi pabeigt, skolā esot labi ja 3 mēnešus. Bet augstskolā, es domāju, ka mani ar tādu apmeklējumu diez vai ilgi paturētu. Un tāpēc nācās izvēlēties starp hokeju un mācībām.

jautājums: kāpēc neturpini hokejista gaitas, piemēram, Latvijas Virslīgas komandās?

Tāpēc, es uzskatu, ka Virslīga ir tīrākais amatieru čempionāts, un no tādas Virslīgas, kāda tā ir tagad, diez vai var izaugt par labu hokejistu. Virslīgā 99% spēlē prieka pēc, kaut gan dažs labs tur pat saņem kaut kādu naudu. Bet neviens nesaņem tik daudz, lai varētu nedomāt par papildus darbu.

jautājums: ko Tev devuši šie daudzie gadi? ko Tu novēlētu jaunākajiem hokejistiem, kuri tikai dažus gadus kā sākuši trenēties? ar ko viņiem būtu jārēķinās visvairāk? uz ko jābūt gataviem?

Hokejs mani ir norūdījis un disciplinējis, un tas man paliks uz visu mūžu; un es nenožēloju nevienu sekundi, ko esmu pavadījis hokejā. Jaunajiem hokejistiem es novēlu, lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem! 

lai veicas!

[fotoattēlos Mikus Ozols; foto no viņa personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Vladislavs Dobreņkijs

Posted by petrovich27 uz 2010/09/27

pēc nelielas pauzes cīņu MHL čempionāta ietvaros atsāk HK Rīga puiši. starp viņiem arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs, kurš savu lietderību ir apliecinājis ar “+10”, kas ir viens no labākajiem rādītājiem visā līgā. arī 7 punkti 8 spēlēs ir neslikts rādītājs.

daudziem hokeja līdzjutējiem Vladislavs Dobreņkijs ir kā atradums, jo bija “prom no acīm”. 2009./2010. g. sezonā gan uzspēlēja 14 spēles Dinamo Juniors sastāvā, bet pēc tam atkal “pazuda”. arī pirms tam bija prom – “zviedru maizē”. Vladislava Dobreņkija gaitas ir vedušas caur Ak Bars (Kazaņa) “junioriem”, IK Nyköpings NH 90 un MoDo Hockey “junioriem” Zviedrijas dažādajās U-18 un U-20 līgās, kā arī caur Boston Junior Bruins B komandu Empire Junior Hockey League (ASV). tagad – HK Rīga un MHL.

Vladislavs Dobreņkijs atbild uz jautājumiem par nokļūšanu un savām gaitām Zviedrijas klubos, par junioru līgu līmeni, par “īsajām” gaitām Dinamo Juniors rindās un nokļūšanu Boston Junior Bruins, par HK Rīga komandu.

izziņai: Vladislavs Dobreņkijs

  • dzimis 1991. gada 8. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 173 cm; 75 kg
  • 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
  • 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā un Boston Junior Bruins B komanda Empire Junior Hockey League (ASV)
  • iepriekšējās sezonas: MoDo Hockey, IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās; SK LSPA/Rīga; SK Rīga-91; Ak Bars-91; Ak Bars-2 (Kazaņas Ak Bars fārmklubs; 1 spēle)
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • Latvijas U-20 izlases kandidāts
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: 2007./2008. gadā Tavā statistikā fiksēti ļoti dažādi ieraksti –  spēles SK Rīga-91 un SK LSPA/Rīga sastāvā Latvijas līgās, kā IK Nyköpings NH 90 U-18 un U-20 līgās Zviedrijas līgās. kā nokļuvi no Latvijas Zviedrijā?

Vladislavs Dobreņkijs: Pēc [2006./2007. g.] sezonas Ak Bars-91 sastāvā, bija jāmeklē jaunu klubu, jo Ak Bars fārmklubā mani negribēja redzēt tāpēc, ka es biju leģionārs, un tajos laikos par leģionāru klubam vajadzēja maksāt 30 000 ASV dolāru Krievijas Hokeja federācijai. Bet tomēr es aizbraucu arī nākamajā sezonā, izgāju pre-season [pirmssezonas sagatavošanos] ar Kazaņas klubu, par ko liels paldies kluba viceprezidentam, un tad atgriezos mājās, meklēju jaunu komandu. Vienu dienu biju ciemos pie sava pirmā trenera Aleksandra Cicurska, un viņš uzreiz piezvanīja savam audzēknim Aleksandram Beļavskim, kurš uz to brīdi bija Nīčēpingas pirmās komandas galvenais treneris, un pastāstīja par mani un palūdza, lai viņš man apskatās darba. Beļavskis piekrita. Pēc pirmā treniņa jau bija nolemts, ka es palieku Nīčēpingā.

jautājums: kā vērtē savu pirmo sezonu Zviedrijā? kā norisinājās pierašana pie jauniem apstākļiem, cīņubiedriem? kā norisinājās Tavas mācības?

Pirmo sezonu vērtēju kā iepazīšanos ar Zviedrijas hokeju. Ar apstākļiem bija viss okey, pirms tam jau nodzīvoju gadu Kazaņā; problēmu nebija. Mācījos internetā; liels paldies Liepājas 2. vidusskolai par sapratni.

jautājums: 2008./2009. gada sezonu jau pilnībā pavadīji Zviedrijā – MoDo Hockey sistēmā, kur cīnījies U-18 un U-20 komandās 3 dažādās Zviedrijas “junioru” līgās. kā nonāci no Nīčēpingas uz MoDo Hockey?

Pirms tās sezonas man nebija kur trenēties, un es devos uz ASV. Tur pavadīju lieliskus “sborus” Bostonā, kur es pavadīju vienu mēnesi trenējoties pie Boston Bruins un Providence Bruins (AHL) trenera, un jau pēc tam, kad atbraucu [atpakaļ uz Eiropu], uzzināju, ka Beļavskis kļuva par MoDo U-20 galveno treneri. Piezvanīju viņam un paprasīju try-out [pārbaudes laiku]. Man bija 2 nedēļas sevi pierādīt uz ledus un spēlēs. Jau pēc 7 dienām bija līgums uz galda. 3 spēlēs man bija 7 punkti, vienā no spēlēm 2+2. Līgums bija parakstīts.

jautājums: kā vērtē savu otro Zviedrijas sezonu? kas bija mainījies – kļuvi pārliecinātāks, spēcīgāks savās prasmēs?

Sezonu vērtēju viduvēji. Jo pirms sezonas 9 spēlēs man bija 16-17 punkti. Kādu reizi pie manis uz dzīvokli atnāca komandas biedrs un parādīja Zviedrijas sporta interneta lappuses. Es tur biju Top-5 transfēros. Biju ļoti priecīgs. No manis bija gaidīts ļoti daudz. Diemžēl pēdējā [pirmssezonas] turnīrā, Rigā – Sergeja Žoltoka piemiņas kausā, biju dabūjis smadzeņu satricinājumu, kas man izsita no formas. Nebiju trenējies 1 mēnesi. Pēc tam bija diezgan grūti, un, kad jau biju dabūjis savu formu atpakaļ, izbraukuma spēlē Timrā salauzu pirkstu. Tomēr mēs ar kluba ārstu nolēmām, ka likt ģipsi nav obligāti. Pats ļoti gribēju spēlēt. Un arī spēlēju, bet bija lielas sāpes. Kad jau pirksts jutās labi, tad vienā mājas spēlē pret Leksands IF izsitu plecu. Tas man galīgi visu sabojāja. Pusotru mēnesi nevarēju spēlēt.

Pēc Jaunā gada atgriezos uz ledus, un tad viss sākās no jauna. Paldies Aleksandram Beļavskim par to, ka ticēja man un uzlaboja manu kondīciju. Es viņam par to atbildēju ar gūtiem vārtiem 4 sekundes līdz spēles beigām, kad rezultāts bija 3:3, un tas gols izveda mūsu komandu uz play off. Bet tomēr [MoDo Hockey] kluba vadība bija nodomājusi, ka es esmu ļoti traumatisks un uz nākomo sezonu man atlaida. Bet viņus var saprast. Tomēr liels paldies MoDo un Beļavskim. Es ļoti daudz sapratu pēc tā gada.

jautājums: kāds Tavuprāt ir Zviedrijas junioru līgu līmenis? piemēram, salīdzinājumā ar MHL, kuras spēles esi izbaudījis šosezon?

Zviedrijas U-20 SuperElit ir ļoti stipra līga. Piemēram, tajā sezonā [2008./2009.], kad es tur spēlēju Leksands IF ieņēma pēdējo vienu, bet nākamajā sezonā viņi bija 1. komanda Ziemeļu divīzijā. Manuprāt [SuperElitei un MHL] ir vienāds līmenis. Būtu interesanti nospēlēt “sparingus” ar Zviedrijas SuperElites klubiem!

jautājums: kāpēc nepaliki spēlēt Zviedrijā? vēl vismaz pāris sezonas varēji “ietilpt” U-20 līgās.

Ka jau biju teicis, man pilnīgi neizdevās sezona MoDo, un tā bija tikai mana vaina.

jautājums: kā nonāci Dinamo fārmklubā Dinamo Juniors? pats meklēji jaunu klubu tuvāk mājām?

[Dinamo Juniors menedžeris] Aigars Cipruss piezvanīja un uzaicināja uz “sboriem”. Speciāli nemeklēju klubu tuvāk mājām.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā īsti iespēlēties Dinamo Juniors neuzspēji – statistikā Tev fiksētas vien 14 spēles, bet dalība citos klubos populārākajās statistikas vietnēs nav fiksēta. bija baumas, ka Tev ir veselības problēmas. kas bija noticis? kāpēc pārtrauci sezonu tik agri?

Baumas ir baumas, un tām nevar ticēt. Dinamo Juniors komandā man nesanāca. Tā gadās. Biju izoperējis celi un devos uz Bostonu. Tur spēlēju Boston Junior Bruins, kur atguvu spēļu praksi. Un arī kļuvu par USA Hockey National 3. vietas ieguvēju. Mums bija lieliska komanda ar daudz jaunajiem talantiem. 4 spēlētāji no tās komandas šobrīd spēlē USHL [United States Hockey League – vadošā junioru līga ASV].

jautājums: kā norisinājās Tava atgriešanās Dinamo sistēmā – šoreiz HK Rīga ierindā? nebiji plānojis pamēģināt savus spēkus citu valstu klubos un līgās?

Biju meklējis kaut kādu nopietnu klubu, kur jau var domāt par nākotni. Un tad uzzināju, ka par treneri HK Rīga būs Leonīds Tambijevs. Pirms tam biju nospēlējis dažas spēles pie viņa komandas, kad viņi vēl spēlēja Daugavas stadionā. Un man ļoti patika Leonīds Tambijevs kā treneris. Stingrs, no katra spēlētāja prasīja maksimumu, un tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Tādēļ uz HK Rīga biju devies ar lielu vēlēšanos pierādīt pirmkārt sev, ka es māku spēlēt hokeju, jo tomēr pec MoDo man bija liels psiholoģisks kritums, un arī gribējās tikt pie tā trenera un tās komandas, par kuriem var sisties nežēlojot sevi, jo tu zināsi, ka komanda sitīsies arī par tevi.

jautājums: HK Rīga starts MHL ir patīkami pārsteidzis pat visrūdītākos skeptiķus. komandas pirmā maiņa, kuras sastāvā esi, demonstrē labu sniegumu. Tev pašam ir jau 7 punkti (8 spēlēs) un lietderības koeficients „+10”, pēc kura Tu ieņem augstu vietu visā līgā. kā pats vērtē savu sniegumu HK Rīga sastāvā?

Savu sniegumu pilnīgi nekādīgi nevērtēju. Galvenais, ka uzvar komanda. Liels prieks ir spēlēt ar tādiem čaļiem vienā komandā. Mums ir lielisks kolektīvs, labs kapteinis, labi treneri. Mēs, spēlētāji, zinām, ko no mums prasa treneru korpuss, un arī atdodam visus spēkus treniņos un spēlēs. Ja turpināsim tādā pašā ritmā, tad daudz kas var sanākt.

jautājums: divus gadus esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā Latvijas U-18 izlases sastāvā, pēdējā no čempionātiem palīdzot Latvijas izlasei izcīnīt vietu U-18 elitē. šogad esi iekļauts U-20 izlases kandidātu sarakstā. kā vērtē Latvijas U-18 un U-20 izlašu izredzes šajā sezonā izcīnīt vietu elitē?

Par U-18 neko vispār nevaru pateikt, jo man nav ne jausmas par U-18 spēlētājiem. Es zinu tikai tos, kas spēlē mūsu komandā. Bet, ja U-18 izdosies atgriezties Elitē, būšu ļoti priecīgs par viņiem, jo es zinu, cik tas ir forši – uzvarēt B grupā! Ko lai saka par U-20? Cerams, ka visi tie, kas aizbrauks uz Bobruisku [U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā norises vietu], izdarīs visu, lai Latvijai būtu vēl viena zelta medaļa B grupā… 

lai veicas!

[Vladislava Dobreņkija foto fiksēts spēlē pret Serebrjanije Ļvi 2010. gada 10. septembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

lasāmvielai un izziņām:

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »