Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

cik produktīvi HK Rīga apgādā Latvijas hokeju?

Dinamo saimniecības vecākā jauniešu komanda starptautiskajā februāra pauzē aiziet uz pozitīvas nots. (1) MHL play off zonas noturēšanai ir ieguldītas 3 uzvaras četrās mājas spēlēs. (2) Latvijas pieaugušo izlase pārbaudes spēļu turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) apgādāta ar apmēram septiņiem HK Rīga spēlētājiem. (3) Latvijas U-18 izlasei jauniešu valstsvienību turnīram Dānijā izsniegti 2 treneri un 5 spēlētāji, kuri šosezon ir uzspēlējuši HK Rīga ierindā.

atsevišķs stāsts vēl ir HK Rīga komandas “pienesums” Dinamo vienībai deficītā centra uzbrucēja pozīcijā un Māra Bičevska personā, kurš, pretēji daudzu zinātāju prognozēm, Dinamo sastāvā ir aizķēries jau uz 11 oficiālajām spēlēm un Latvijas pieaugušo izlasē netrāpa tikai gūtās traumas dēļ. vietā ir piebilde, ka 1991. gadā dzimušo spēlētāju pievienošana KHL virs-limita kategorijai, ir principiāli pavirzījusi šī gada spēlētāju dalību KHL komandās. bet neviens Bičevskim šo vietu dāvinājis nav, un apkaimē bija pieejami arī citi 1991.-tie gadi.

tagad arī Podziņš…

MHL regulārajā sezonā Leonīda Tambijeva vadītajai vienībai ir atlikusi vēl sestdaļa – 10 spēles, kurās pierādīt vai nepierādīt savu spēju noturēties play off zonā. izbraukuma sesija tapa noslēgta ar uzvaru pēcspēles metienu sērijā, bet mājas spēlēs no 12 punktiem paņemti 9. HK Rīga snieguma “izlīdzināšanās” lielā mērā sakrīt ar HK Rīga saņemto papildspēku iespēlēšanos. Liepājas Metalurgs ierindā nav atgriezušies Miks Indrašis un Juris Upītis (abi pērnās sezonas rezultatīvākie HK Rīga sastāvā), kuri vismaz pēdējās 5 spēlēs “atražo” rezultativitāti – vidēji 1 punkts spēlē. savu reizi iemet retāk iesauktais Roberts Bukarts. tagad ir nonācis arī tiktāl, ka komandas sastāvā pirmo reizi iesaukts Ainars Podziņš, kuru acīmredzot uz HK Rīga nosūtīja spēļu prakses nodrošināšanai, kas pēdējā laikā Dinamo ierindā viņam īsti nav. iepriekšējā sezonā HK Rīga treneri Podziņam pielietojumu nebija atraduši; interesanti, vai tas notiks šosezon? kas zina, varbūt Podziņš pats sev atradīs pielietojumu, ko patiesībā arī dara komandas “veterāni” – Bukarts, Indrašis, Upītis. katrā gadījumā ir skaidrs, ka HK Rīga vadoņi iekļūšanu MHL izslēgšanas spēlēs kā uzdevumu ņem par pilnu.

HK Rīga rezultāti pēdējās 5 spēlēs un to rezultatīvāko spēlētāju pienesums (līdz 2012-02-07 spēlei, ieskaitot):

datums	vieta	HK Rīga vs.	rezultāts	Upīša punkti	Indraša punkti	Rob.Lipsberga punkti	Jakovļeva punkti
2012-01-26	Stupino	Kapitan	4:3 PM	1 izšķ. PM	0+1	0+1	0+0
2012-01-30	Piņķi	Amurskije Tigri	2:1	1+0	0+1	0+0	0+0
2012-02-01	Piņķi	Kapitan	3:4	0+1	0+0	2+1	1+1
2012-02-03	Piņķi	HK MVD	4:2	0+1	3+0	0+1	0+0
2012-02-07	Piņķi	Krasnaja Armija	2:1	1+1	0+0	(nesp.)	0+2
			SUMMA	2+3 un PM	3+2	2+3	1+3

*

play off-ā HK Rīga vietu ne tuvu nav garantējusi; tādēļ dalīt mežazvēra ādu, kamēr tas nav nomedīts, ir pāragri. tomēr ir vērts laiku pa laikam ieskatīties arī MHL Centra divīzijas turnīra tabulā, kuras pirmais četrinieks izslēgšanas spēlēs nāks pretī HK Rīga pārstāvētās Ziemeļrietumu divīzijas Top4 komandām. pēc standartprincipa: 1. vieta pret 4.; 2. vieta pret 3. “ja play off būtu šodien”, ir tāda populāra rubrika Krievijas medijos, tad HK Rīga, ja pieņemam, ka tiktu izslēgšanas spēlēs, saņemtu pretī Mitiščinskije Atlanti komandu. tāda neliela pērnā play off atkalredzēšanās?

MHL Ziemeļrietumu divīzijas aktuālā turnīra tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2012-02-08 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	punkti
1.	Almaz (Čerepoveca)	50	108
2.	MHK Himik (Voskresenska)	50	103
3.	SKA-1946 (Sanktpēterburga)	49	89
4.	HK Rīga	50	71
5.	Dinamo-Šiņņik (Bobruiska)	50	65
6.	Serebrjanije Ļvi (Sanktpēterburga)	49	64
7.	Junost (Minska)	50	58
8.	Tatranski Vlci (Poprada)	50	53

*

MHL Centra divīzijas aktuālā turnīra tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2012-02-08 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	punkti
1.	Mitiščinskije Atlanti (Mitišči)	49	91
2.	Krasnaja Armija (Maskava)	50	87
3.	Amurskije Tigri (Habarovska)	52	83
4.	MHK Spartak (Maskava)	50	81
5.	Sņežnije Barsi (Astana)	50	74
6.	HK MVD (Balašiha)	50	70
7.	Russkije Vitjazi (Čehova)	50	60
8.	Kapitan (Stupino)	52	56

*

HK Rīga “atradumi” uzbrukumā

ja no Jura Upīša un Mika Indraša, kā arī retajās līdzdalības reizēs – no Roberta Bukarta tiek gaidīts un ir sagaidīts rezultatīvs sniegums, tad sava veida “izlaušanās” ir Roberta Lipsberga salīdzinoši rezultatīvais sniegums. ir skaidrs, ka šosezon HK Rīga met retāk, un rezultativitātes līderiem nav tādas punktu ražas, kāda bija iepriekšējās sezonas rezultatīvākajiem. tomēr pieminēšanas vērts ir fakts, ka Roberts Lipsbergs ir komandas jaunākā gala spēlētājs (dz. 1994.), kurš, cita starpā, nu ir kļuvis par HK Rīga rezultatīvāko spēlētāju. tam bija nepieciešami 24 punkti (11+13) 48 spēlēs.

ja par kritēriju izvēlas vidēji spēlē gūto punktu skaitu, tad absolūts HK Rīga līderis ir Roberts Bukarts, kurš spējis sakolekcionēt 15 punktus (10+5) 14 spēlēs, kas vidēji veido 1,071. 2. un 3. vietas ieņēmēji arī nav pārsteigums un arī pārstāv uz Dinamo “celtos” puišus. Mikam Indrašim – vidēji 0,750 punkti spēlē, Jurim Upītim – 0,643 punkti.

HK Rīga spēlētāju rezultativitātes punkti vidēji spēlē; TOP 5 (pēc komandas 50 spēlēm):

	spēlētājs	vid. punkti spēlē	sp.	punkti
1.	Roberts Bukarts	1.071	14	10+5
2.	Miks Indrašis	0.750	12	4+5
3.	Juris Upītis	0.643	14	4+5
4.	Elvijs Biezais	0.577	26	7+8
5.	Māris Bičevskis	0.533	30	6+10

*

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	% uzv. iemet.
1.	Roberts Lipsbergs	1994.	48	11+13	-1	49	0	48	37.5%
2.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	48	11+12	+5	53	1	295	46.4%
3.	Kirils Tambijevs	1992.	38	9+10	-2	49	0	15	53.3%
4.	Māris Bičevskis	1991.	30	6+10	+1	47	1	452	46.0%
5.	Ņikita Jevpalovs	1994.	48	6+10	+1	50	0	434	45.4%
6.	Miks Lipsbergs	1991.	49	5+11	-3	36	0	24	45.8%
7.	Dāvis Straupe	1992.	49	11+4	-7	20	1	525	54.3%
8.	Roberts Bukarts	1990.	14	10+5	+2	8	0	13	46.2%
9.	Elvijs Biezais	1991.	26	7+8	+4	18	1	37	43.2%
10.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	45	7+8	+2	40	0	537	50.3%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	31	6+4	+2	10	0	2	50.0%
12.	Miks Indrašis	1990.	12	4+5	+1	12	0	17	29.4%
13.	Juris Upītis	1991.	14	4+5	+4	16	1	130	49.2%
14.	Edgars Kurmis	1993.	46	1+6	-4	24	0	8	62.5%
15.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	34	1+3	-6	38	0	265	54.7%
17.	Lauris Rancevs	1993.	11	1+1	-3	2	0	76	46.1%
18.	Artūrs Ševčenko	1994.	9	1+0	+1	0	0	0	–
19.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
20.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	4	0	5	40.0%
21.	Edgars Kulda	1994.	1	0+0	0	0	0	0	–
22.	Ainars Podziņš	1992.	1	0+0	0	2	0	0	–
23.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
24.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

“Rietumfrontē bez pārmaiņām…”

HK Rīga aizsargu ierinda joprojām ir “slēgtais klubiņš”, kas, atšķirībā no uzbrucēju personālsastāva, liekas rotācijas un papildspēku iefiltrēšanu nepieļauj. sezonas 50 spēlēs joprojām ir uzspēlējuši 9 aizsargi, bet uzbrucēju rindām “izskrējušo” skaits joprojām pieaug, un šosezon uzbrucēju skaits jau ir 24…

par pozitīvākā lietderības koeficienta īpašnieku komandā ir kļuvis Edgars Dīķis, kuram tagad ir “+14” un kurš izvēlēts arī dalībai Latvijas izlasē EIHC turnīrā Norvēģijā. jāpiebilst, ka Dīķis izlases sastāvā “ieleca” pēdējā brīdī. netālu no viņa lietderības koeficienta tabulā ir komandas kapteinis Mārtiņš Porejs (+11), bet trešais “lietderīgākais” aizsargs un visas komandas spēlētājs ir Mārtiņš Jakovļevs (+8). šis pats Jakovļevs ir arī trešais rezultatīvākais HK Rīga spēlētājs un vienīgais komandas aizsargs ar izšķirošo pēcspēles metienu statistikā. cita starpā, M.Jakovļevam paredzēta dalība arī MHL “zvaigžņu spēlē”, kuras norise plānota 11. februārī Magņitogorskā. tas arī ir iemesls, kādēļ Jakovļevs nav nosaukts Latvijas izlases sastāvā dalībai EIHC turnīrā.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Edgars Dīķis	1991.	48	1+6	+14	24	0
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	50	1+5	+11	38	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	50	3+19	+8	20	1
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	48	0+4	-4	8	0
5.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	49	1+6	-8	18	0
7.	Artūrs Salija	1992.	39	1+3	-8	54	0
8.	Andrejs Smirnovs	1992.	33	0+1	-8	16	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	45	1+8	-12	18	0

*

kuru vārtsargu ņemtu Dinamo?

pēdējo 5 spēļu gaitā veiksmīgāku un statistiski labāku sniegumu vārtsarga postenī uzrāda Jānis Auziņš, “otrais numurs” vismaz kopējā spēles laika ziņā. bet varbūt vairs nav otrais? šo pēdējo 5 spēļu laikā, kad HK Rīga nācās cīkstēties pret Centra divīzijas komandām, Auziņš stājās vārtos pret turnīra tabulā augstāk esošām komandām – Amurskije Tigri un Krasnaja Armija, pret abām noturot GAA (vārtu zaudējumi spēlē) uz 1.00, bet atvairīto metienu procenti – 96,2% un 95,5%. savukārt, Kristers Gudļevskis “uzņēma” Centra divīzijas tabulā manāmi zemāk esošās komandas – divreiz Kapitan un vienreiz HK MVD, nokārtojot statistikas svārstības no 2.02 līdz 4.02 (GAA) un no 94,3% līdz 85,7% (atvairīto metienu ziņā).

Auziņš joprojām ir augstās vietās MHL vārsargu TOPos: 4. vietā pēc GAA (1.80; Gudļevskis ar 2.45 ierindojas 19. vietā); 6. vietā ar atvairūto metienu procentu (92,8%; Gudļevskis ar 91,6% ieņem 16. vietu). interesanti, kuru no HK Rīga vārtsargiem Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio un šīs pašas komandas vārtsargu treneris Sergejs Naumovs “iesauktu” Dinamo sastāvā oficiālajām spēlēm, ja rastos tāda nepieciešamība?

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	met.	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	23	6	9	4	459	92.8%	1.80	3	0	1102:05
Kristers Gudļevskis	34	13	14	4	945	91.6%	2.45	1	0	1931:41

*

pienesums Latvijas izlasēs

Latvijas U-20 izlases sastāvā gadu mijā notikušajā pasaules čempionātā elitē HK Rīga sastāvs “pienesa” 9 spēlētājus (no 23 izlases spēlētājiem); ar piebildi, ka divi no tiem ir šīs sezonas “imports” no Liepājas Metalurgs saimniecības. savukārt Latvijas U-18 valstsvienība februārī Esbjergā (Dānijā) notiekošajam jauniešu izlašu turnīram “saņem” piecus spēlētājus – visus uzbrucējus, kas šosezon uzspēlējuši HK Rīga ierindā: rīdzinieku jauno supermaiņu “Roberts Lipsbergs – Ņikita Jevpalovs – Nikolajs Jeļisejevs“, kā arī Artūru Ševčenko un Edgaru Kuldu. tiesa, E.Kulda HK Rīga sastāvā ir bijis vairāk teorētiski nekā praktiski, pamatā spēlējot Juniors vienībā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas plašumos. nevienu aizsargu HK Rīga uz jauniešu izlasi nedod, jo HK Rīga “netur” nevienu U-18 vecumam atbilstošu aizsargu…

toties dod aizsargus uz pieaugušo Latvijas izlasi, kas “pielasa” sastāvu uz Euro Ice Hockey Challenge turnīru Norvēģijā. Tedam Nolanam “lietošanā” izsniegtās Latvijas izlases sastāvs dažādu iemeslu dēļ ir diezgan eksperimentāls, ko par tādu padara spēlētāju satraumētība, dažādu klubu vāji saskatāmā degsme laist savus atslēgas spēlētājus uz izlasi un arī izlases nepieciešamība pārbaudīt tuvākās rezerves. savādākos apstākļos tik daudz HK Rīga pārstāvju varētu izlasē nebūt. bet ir. septiņi HK Rīga spēlētāji, iespējams, būtu nedaudz pārspīlēti teikts, jo summāri Roberts Bukarts vairāk ir Dinamo spēlētājs, bet Miks Indrašis un Juris Upītis, kas uzspēlējuši arī Dinamo, šosezon vairāk spēļu ir aizvadījuši Liepājas Metalurgs ierindā. bet izlases sastāvā iekļautie – uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs un aizsargi Edgars Dīķis, Mārtiņš Porejs un Artūrs Salija ir “vistīrākie” HK Rīga pārstāvji. vienā no provizoriskajām sastāva versijām bija minēts arī aizsargs Ēriks Ševčenko, tomēr Latvijas Hokeja federācijas oficiāli publiskotajos sarakstos viņa vārds vairs nefigurē. atgādinājumam: Māra Bičevska un Raimonda Vilkoita kandidatūras no Latvijas izlases dalībnieku skaita “atkrita” vai netika izskatītas spēlētāju traumu dēļ.

P.S. Dinamo grib būt Latvijas čempioni…

interesanti, ka daļa HK Rīga spēlētāju šoziem ir pieteikti Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors sastāvā. acīmredzot ar nodomu piepalīdzēt tikt un/vai pacīnīties Virslīgas izslēgšanas spēlēs. šādu “jaunpienācēju” ir 13! vārtsargi: Auziņš, Gudļevskis; aizsargi: Dīķis, Jakovļevs, Kr.Lipsbergs, M.Porejs, Salija; uzbrucēji: Indrašis, Jevpalovs, R.Lipsbergs, Podziņš, D.Straupe, Upītis… tas viss neskaitot tos HK Rīga “pilsoņus”, kas jau ir Juniors pieteikumā, jo šo sezonu ir sākuši šajā komandā vai vēlāk uzspēlējuši – tajā skaitā, Freibergs, Smirnovs, Jeļisejevs, A.Ševčenko u.c. acīmredzot arī Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu fāzi Dinamo saimniecība uztver diezgan nopietni, ja jau rezervē sev iespēju Juniors mundierī uz laukuma laist faktiski HK Rīga komandu. bai tas tādēļ, ka Latvijas pārstāvēšana IIHF rīkotajos klubu turnīros ir interesanta arī Dinamo sistēmai?

ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju aktuālā statistika – mhl.khl.ru
• Latvijas izlases sastāvs dalībai EIHC turnīrā Norvēģijā (ar 8. februāra labojumiem) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases sastāvs dalībai jauniešu izlašu turnīrā Dānijā: tepat
• Mārtiņš Jakovļevs MHL “zvaigžņu spēles” Rietumu komandas sastāvā – mhl.khl.ru

[Jura Upīša un Vladislava Dobreņkija kopfoto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī; otrs – Roberta Lipsberga un Ņikitas Jevpalova kopfoto – HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. abu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo zvaigznes, zvaigznītes un citas tirgū pieprasītas vērtības. TOP 7

KHL zvaigžņu spēle ir kā izstāde un līdzšinējās sezonas atskaites punkts, kurā atrādās un vairumā gadījumu apliecina savas pretenzijas uz labākiem kontraktiem līgas pamanītākie spēlētāji. Dinamo gadījumā šogad tas ir nebijis skaits – 4 spēlētāji. KHL sezonas atlikušā daļa ir laiks, lai apliecinātu, ka veiksmīgi aizvadītie 80% no regulārās sezonas un atrašanās zvaigžņu sastāvā nav bijis pārpratums.

katras sezonas noslēgumā Dinamo komanda kopējā KHL tirgū ienes “virsproduktu” – vērtīgākos spēlētājus, ar kuriem Rīgas kluba saimniecībai vairumā gadījumu vairs nav līgumsaistību un par kuriem, ņemot vērā KHL leģionāru kvotu ierobežojumus, ir interese citiem KHL klubiem. ja atceramies, tad pēc pirmās sezonas – 2009. gada starpsezonā brīvajā tirgū salīdzinoši ātri “aizgāja” Dinamo atrastie leģionāri Mets Elisons, Marks Hartigans, Filips Novāks, kā arī uz brīdi pieņemtais Georgijs Pujacs, kurš arī joprojām ir vērtīga “maiņas prece” KHL apcirkņos. pēc otrās sezonas (2010. g. starpsezonā) “karsti” pieprasīts bija Marsels Hosa, un savu cenu zināja arī Edgars Masaļskis; pēc trešās – skaļākais darījums bija Laura Dārziņa pus-pārdošana Kazaņas Ak Bars vienībai. laiku pa laikam runa cilājas arī par citu dinamiešu vērtību un tirgus cenu kontekstā ar interesi no cit klubu puses; Sanda Ozoliņa un Jāņa Sprukta vārdi neesot bijuši vienīgie. šosezon Dinamo leģionāru kopumā blāvais sniegums ļauj īpaši izcelties pašmāju kadriem, kuri 2012. gada vasarā varētu kļūt pieprasītāki KHL-ā arī ar visām līgas Krievijas klubiem saistošām leģionāru skaita robežām. arī KHL nosacījumi attiecībā uz līdzšinējo klubu “pirmpirkšanas tiesībām” vai citādi labvēlīgākiem nosacījumiem, kā zināms no Laura Dārziņa “pārvilināšanas” 2011. gada pavasarī, arī nebūtu šķērslis.

1. Miķelis Rēdlihs

lai arī 5. janvāra vakarā Rēdliha-jaunākā “tirgus vērtība” bija nedaudz augstāka nekā tagad, viņš tomēr ar 37 punktiem (45 spēlēs) ir un paliek rezultatīvākais Dinamo ierindā, 11.-ais rezultatīvākais spēlētājs visā KHL un ar 28 rezultatīvām piespēlēm arī 7.-ais labākais rezultatīvu piespēļu dalītājs visā līgā. pēdējās 9 spēlēs, neskaitot KHL zvaigžņu spēli ar vienu rezultatīvu piespēli, Miķelim Rēdliham nav reģistrēts neviens rezultativitātes punkts, kas dažiem “pircējiem” liek aizdomāties par Miķeļa spīdošā snieguma “gadījuma raksturu”. protams, spēlētāja cena un potenciālā līguma izmērs ir viņa paša rokās, un laiks “kaulēties” ir visa atlikusī čempionāta daļa, tomēr ir skaidrs, ka dažu KHL klubu ģenerālmenedžeru pierakstu blociņos jau no sezonas pirmās puses ir iereģistrēta ailīte Микелис Редлихс. ja sezonas turpinājumā M.Rēdlihs atjaunos savu rezultatīvo sniegumu, viņu nākamsezon Rīgas komandā būs iespējams ieraudzīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ļoti gribēs spēlēt mājās…

2. Sandis Ozoliņš

par Dinamo kapteiņa iespējamo vai neiespējamo pievienošanos kādam Krievijas klubam mēdz runāt katrā starpsezonā kopš viņš iekļāvies KHL apritē. līdz šim Dinamo saimnieku vienošanās ar Ozoliņu, ko parasti pavada neliels “būt vai nebūt” seriāls mediju atspoguļojumā, ir bijusi tāda kā pierasta un šķietami neizbēgama parādība. šosezon jau laicīgi mediju asinsrites sistēmā “ieplūst” ziņas par Ozoliņa novērtējumu no citu klubu puses; Magņitogorska šajā gadījumā ir tikai ilustrācija, kuras vietā varētu būt arī citas pilsētas hokeja saimniecība – ja ne ar tādu pašu budžetu, tad pretenzijām gan. tāpat skaidrs, ka šāda veida aktivitātes medijos tiek norakstītas uz personām, kam uzticēta attiecīgā sportista cenas veidošana un sakarīgu līgumsaistību nodrošināšana.

bet, jādomā, ka krievu klubi par Ozoliņu ir gatavi maksāt. nevis par dalību trijos KHL zvaigžņu mačos un komandas kapteiņa statusu vienā no tiem, lai gan arī šis faktors nav nenozīmīgs. tas pats zvaigžņu mačs apliecina, ko Ozoliņš nozīmē KHL un Krievijas hokeja “zvaigžņu stāvoklim”. protams, Ozoliņš var – var iemest bullīti, var nopelnīt 4 punktus (1+3) tajā pašā “zvaigžņu parādē”, var paņemt komandu aiz “sāpīgās vietas”, lai tā saņemtos, var arī būt 8.-ais labākais vārtu guvējs starp KHL aizsargiem un 19.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (9+9 punkti 43 spēlēs). skaidrs, ka Ozoliņš jaunāks nepaliek un 39 gadi nav maz, tomēr tikpat skaidrs, ka Sanda Ozoliņa “iepirkšana” nebūs iecerēta kā plaukstoša zieda iegāde cerībā uz ogu ražu. Ozoliņa cenā tiek iekļauta pieredze, ar kādu var palepoties retais no vēl spēlējošiem hokejistiem, kā arī “zvaigžņota aura” – vārds, kas ir atpazīstams kā Magņitogorskā un Doņeckā, tā arī Prāgā un Vašingtonā. šoreiz uz jautājumu “kur gan viņš liksies” var būt arī principiāla atbilde.

3. Mārtiņš Karsums

labākie vārtu guvēji vienmēr ir bijuši kā skatītāju, tā sastāva komplektētāju uzmanības centrā. šosezon Dinamo trāpīgākais uzbrucējs ir Mārtiņš Karsums ar 18 vārtu guvumiem (45 spēlēs). no KHL rekordiem tas ir patālu, taču uz kopējā KHL fona šosezon “tīri neko”. ar šādu pienesumu Karsumam pietiek, lai ierindotos KHL snaiperu TOPa 13. vietā, turklāt nemaz tik tālu neatpaliekot no TOPa līderiem – Aleksandra Radulova (22 vārtu guvumi 42 spēlēs). atšķirībā no saviem cīņubiedriem Karsums sezonu aizvada salīdzinoši vienmērīgi un stabili, ja vien nerēķina nelielu “nospolēšanu” sezonas sākumā – pirmajās 9 spēlēs ar viņa dalību tikai viens rezultativitātes punkts. 28 punkti 45 spēlēs gan nav nekas ārkārtējs, tomēr KHL kopējais snaiperu talantu līmenis pieļauj augstu iespējamības pakāpi, ka kāds klubs tomēr var iekārot Karsuma kvalitātes un potenciālu (dzimšanas gads tikai 1986.) un “izcelt” viņu no Dinamo rotaļu laukuma.

4. Guntis Galviņš

Dinamo pirmās maiņas aizsargi ir mazāk pamanāmi kā rezultativitātes punktus biežāk kolekcionējošie uzbrucēji šajā maiņā, taču problēmas ar šo aizsargu saturēšanu varētu kļūt līdzīgas. šaubu nav – Galviņš par KHL zvaigzni netiek uzlūkots ne All Stars spēles kontekstā, ne rezultativitātes cipari ir pirmajās vietās līgā (8+12 punkti 45 spēlēs). tomēr arī šī rezultativitāte uz visa KHL fona ir vērā ņemama – Galviņš ir 13.-ais trāpīgākais aizsargs līgā un 16.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā. līdz zvaigznei vēl nepavelk, bet “saulaināku nākotni”, t.i. labāku līgumu un potenciālus interesentus ārpus Rīgas, varētu sagaidīt. dzimšanas gada ailītē sastopamais cipars (1986.) ir pozitīva “pievienotā vērtība”, ka norāda – konkrētais “dzēriens” vēl briest un garšos arvien labāk. kāpēc, lai tā nebūtu tieši labāk maksājošo pircēju komanda?

5. Krišjānis Rēdlihs

2011./2012. gada sezona 30 gadus jaunajam aizsargam ir konkrēta zvaigžņu stunda un augstākais punkts karjerā, ņemot vērā agrāko klaiņošanu AHL, DEL, NLA, zviedru Elitserien, krievu Superlīgas apcirkņos un salīdzinoši mazāk stabilo pozīciju Dinamo ierindā Šuplera laikos. līdz pirmā un otrā lieluma zvaigznei Rēdlihs-vecākais nepavelk, bet mazie faktiņi pa labu viņam krājas. lietderības koeficients “+13” (41 spēlē) ir labākais Dinamo komandā un 24.-ais labākais visā KHL. šis “+13” paliek vēl efektīvāks, ja pieņem zināšanai šīs sezonas Dinamo maz-iemešanas tradīcijas un apstākli, ka Dinamo 33% (35 no 106) vārtu guvumu samet vairākumā, kas netiek attiecināts uz lietderības koeficientu. cita starpā, Kr. Rēdlihs ir arī 24.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (4+13 punkti 41 spēlē) un 20.-ais labākais piespēļu dalītājs starp līgas aizsargiem. protams, tie nav supercipari, bet plusiņi krājas, lai līguma slēgšana jaunajai sezonai no Dinamo puses nebūtu tik vienkārša. rīdzinieku taupība varētu kļūt par iemeslu, lai izvērtētu piedāvājumus Austrumos.

6. Jānis Sprukts

lai arī Dinamo 1.-ais uzbrukuma virknējums 2012. gada sākumā ir “nosēdies”, tas – gan kopumā, gan pa vienam – ir starp vērtīgākajiem Dinamo “aktīviem”. Jānis Sprukts, salīdzinot ar saviem cīņubiedriem Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Karsumu, nav novērtēts ar dalību zvaigžņu spēlē un KHL spēlētāju TOPos ir mazāk augstās vietās. tomēr Sprukts veido pieklājīgu daļu gan no 1. maiņas, gan no visa Dinamo uzbrukuma (10+20 punkti 44 spēlēs). līdzdalību un taustāmu pienesumu uzbrukuma organizēšanā apliecina arī 23. vieta starp labākajiem līgas rezultatīvu piespēļu izsniedzējiem. un ja vēl viņš sezonas turpinājumā pieliks, tad, ņemot vērā deficīto centra uzbrucēju posteni, var kļūt pieprasīts kā Rīgā, tā ārpus Latvijas galvaspilsētas.

7. Kriss Holts

ja tiek vērtētas vājākās epizodes Holta sniegumā, tad rodas secinājumi: “kam tāds vajadzīgs?” un “ko gan tāds dara zvaigžņu spēlē?”. arī vārtsargu darba pamatrādītāji ļauj ieņemt tikai viduvējas vietas KHL vārtsargu TOPos: 14. vietu ar koeficientu, kas liecina par vārtu zaudēju skaitu vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.31); 16. vietu ar atvairīto metienu procentu (91,9%). bet, ja ielāgo Holta veiksmīgākās epizodes un uz skatītājiem orientēto efektīgumu, tad viņš kļūst pievilcīgs potenciālajiem darba devējiem – ja ne kā pirmais, tad kā otrais numurs. vēl viens elements, kas varētu uzrunāt “pircējus”, ir Krisa Holta atrašanās starp 3 sausākajiem KHL vārtsargiem; Košečkinam, Holtam un Ramo ir pa 5 sausām spēlēm.

Rīgas Dinamo spēlētāji un to sniegums KHL zvaigžņu spēlēs:

spēlētājs	All Stars 2009.	All Stars 2010.	All Stars 2011.	All Stars 2012.
Marcel Hossa	3+0	2+1	–	–
Sandis Ozoliņš	–	0+0	0+0	1+3
Lauris Dārziņš	–	–	1+0	–
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	0+1
Mārtiņš Karsums	–	–	–	1+1
Chris Holt	–	–	–	56.5% un GAA 22.09

*

[Jāņa Sprukta un Miķeļa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret Spartak 2011. gada 20. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

HK Rīga par vietu MHL izslēgšanas spēlēs

HK Rīga sastāvs pēc U-20 pasaules čempionāta, kā arī spēlētāju “aizdošanām” uz Dinamo, Liepājas Metalurgu un MHL izlasi ir atgriezies normālā ritmā, lai cīnītos par HK Rīga tiesībām uzspēlēt izslēgšanas spēlēs. Bičevskis, Bukarts, Vilkoits ir tie vārdi, kas dažādu iemeslu dēļ vismaz pagaidām HK Rīga sastāva pieteikumam nav pieejami, taču “vietā” ir doti Indrašis, Upītis…

pirms nepilna mēneša pauzes HK Rīga pēdējo spēli aizvadīja 12. decembrī, bet nu jau labu laiku, kopš 8. janvāra, komanda ir atsākusi cīņu par vietu “zem saules” – t.i., par vietu Ziemeļrietumu divīzijas stiprāko komandu četriniekā un izslēgšanas spēlēs. šosezon ar vietas nodrošināšanu nesokas tik ērti kā pirms sezonas, kad runa bija par 1. vai 2. vietu divīzijā. šosezon runa ir par 4. vietu labākajā gadījumā. aktuālajā sezonā rīdzinieki ir aizvadījuši 45 spēles MHL čempionātā un ar 60 punktiem ieņem 5. vietu divīzijā. vēl atlikušas 15 spēles, lai pierādītu savu atbilstību izslēgšanas spēlēm. ļoti teorētiski ir iespējams ierindoties arī 2. vai 3. vietā MHL Ziemeļrietumu divīzijā, bet praktiski uz 4. vietu ar 3 punktu starpību pretendē 3 komandas – HK Rīga, Dinamo-Šiņņik un Serebrjanije Ļvi. arī Tatranski Vlci, kuru uzkrājumā 49 punkti, saglabā iespēju piedalīties vietu pārdalē. šādos apstākļos visas 15 spēles HK Rīga vienībai var kļūt izšķirošas.

MHL Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula 2011./2012. g. sezonā (pēc 2012-01-24 spēlēm):

v.	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	Almaz	44	31	1	1	10	1	0	155-92	98
2.	MHK Himik	44	24	1	5	8	2	4	133-94	90
3.	SKA-1946	43	22	1	3	10	2	5	135-95	81
4.	Dinamo-Šiņņik	45	16	3	2	19	2	3	120-129	63
5.	HK Rīga	45	15	1	5	21	1	2	102-106	60
6.	Serebrjanije Ļvi	44	14	3	5	20	1	1	129-143	60
7.	Tatranski Vlci	45	13	1	3	26	0	2	102-161	49
8.	Junost	45	10	2	2	24	3	4	98-154	45

*

HK Rīga komanda MHL čempionātu atsāka ar spēli pret SKA-1946 komandu 8. janvārī, uzsākot 8 spēļu izbraukuma seriālu. “viesizrādēs” jau aizvadītas 7 spēles, kurās uzvaru un zaudējumu bilance ir 4:3 rīdzinieku labā. tomēr paņemto un zaudēto punktu bilance nav par labu HK Rīga puišiem – 10:11. labā ziņa ir tā, ka abās spēlēs ir pieveikti savas divīzijas 3. vietas ieņēmēji SKA-1946, sliktā – abās spēlēs nav paņemts neviens punkts no Serebrjanije Ļvi – saviem tiešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs. janvāra izbraukumā vēl ir atlikusi viena spēle – 26. janvārī pret Stupino Kapitan, bet 30. janvārī ar Amurskije Tigri atsākas mājas spēļu posms.

HK Rīga 2012. gada janvāra izbraukuma spēļu rezultāti:

datums	pretinieki	HK Rīga vs.
2012-01-08	SKA-1946	3:2 PM
2012-01-09	SKA-1946	2:0
2012-01-11	Serebrjanije Ļvi	1:2
2012-01-12	Serebrjanije Ļvi	2:4
2012-01-18	HK MVD	2:0
2012-01-20	Krasnaja Armija	4:3 PM
2012-01-23	Amurskije Tigri	2:5
2012-01-26	Kapitan	?

*

arī “2 vārtu komanda”?

janvārī HK Rīga turpina būt komanda, kas neiemet daudz. piecās no septiņām janvāra spēlēm rīdzinieki spēles laikā, neskaitot pēcspēles metienus, ir iemetuši divreiz, kas ir arī “lielās” Dinamo komandas klasika. vienā spēlē HK Rīga mācēja iemest tikai vienreiz, un vienā – spēles laikā sameta pretinieku vārtos trīsreiz, saglabājot janvāra vidējo ciparu – vidēji 2 vārtu guvumi spēlē. pēc MHL čempionāta 45 spēlēm HK Rīga komanda vidēji spēlē samet 2,27 reizes. tas ir ievērojami mazāk nekā citiem Ziemeļrietumu divīzijas pretendentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs, t.i., pirmajā četriniekā. no divīzijas kolēģiem mazāk iemet tikai 8. vietas laureāti Junost – vidēji 2,18, bet 7. vietā esošie Tatranski Vlci iemet tikpat, cik HK Rīga (2,27).

kopš decembra rīdzinieku uzbrukuma rindas ir nedaudz paretinātas – Māris Bičevskis joprojām cīnās Rīgas Dinamo sastāvā, Raimonds Vilkoits pēc “aizdošanas” Liepājas Metalurgam, kur aizvadīja 4 spēles decembrī (1+0) un guva traumu, arī nav vēl HK Rīga sastāvā. tāpat Dinamo komandas rīcībā ir palicis Roberts Bukarts, kas iepriekš dažas spēles bija palīdzējis “pavilkt” HK Rīga uzbrukumu. HK Rīga ierindā joprojām vēl nav Elvijs Biezais, kurš bija sezonas gaitā satraumējies. toties Leonīda Tambijeva trenētās vienības rīcībā no Dinamo puses ir “ienācies” Juris Upītis un Miks Indrašis, kuri līdz šim lielāko daļu sezonas cīnījās Liepājas Metalurgs ierindā. Indrašim janvāra izbraukums ir pirmā “piezemēšanās” HK Rīga sastāvā šosezon; viņa pienesums – 4 punkti (1+3) 7 spēlēs. Jura Upīša sniegums līdzšinējās janvāra spēlēs – 3 punkti (1+2) 6 spēlēs.

HK Rīga uzbrucēju rindās janvārī ir debitējis vēl viens 1994. gadā dzimis hokejists Artūrs Ševčenko, kurš līdz šim šosezon spēlēja Juniors komandā, MHL B grupas čempionāta 24 spēlēs nopelnot 13 punktus (5+8) un Latvijas Virslīgas 19 spēlēs – 21 punktu (10+11). HK Rīga ierindā ar punktu guvumiem Artūram Ševčenko tik ātri nesokas, taču, saskaņā ar MHL oficiālo statistiku, viņš ir piedalījies 6 spēlēs HK Rīga ierindā, sastrādājot vienu vārtu guvumu un lietderības koeficientu “+1”. HK Rīga ierindā ar 23. janvāra spēli ir atgriezies uzbrucējs Lauris Rancevs (1993.), bet vienu spēli janvārī HK Rīga sastāvā, vismaz pieteikumā, ir bijis uzbrucējs Edgars Kulda (1994.). ar Kuldu MHL oficiālie statistiķi, kas oficiāli neuzskaita spēles laiku, pagaidām netiek lāga skaidrībā – lai arī viņš bijis 3 spēļu pieteikumos (8. un 11. decembrī, 12. janvārī), viņam norādīta dalība 1 spēlē. E.Kulda tagad ir jau atpakaļ Juniors ierindā.

janvāra pirmo 7 spēļu līderis HK Rīga uzbrukumā ir Dāvis Straupe (augstāk – pa labi novietotā attēlā), kurš šo 7 spēļu gaitā ir iekrājis 4 punktus (3+1) un vienu izšķirošu pēcspēles metienu. jāpiebilst, ka D. Straupes “zvaigžņu stunda” bija 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija, kam viņš iemeta divreiz spēles gaitā, trešo reizi “parastu” pēcspēles metienu un ceturto reizi – izšķirošo pēcspēles metienu. janvāra pirmo 7 spēļu gaitā ar 4 punktiem izcēlās arī jau pieminētais Miks Indrašis (1+3), Roberts Lipsbergs (1+3) un Kirils Tambijevs (0+4). ar 3 vārtu guvumiem 7 spēlēs atzīmējās Miks Lipsbergs.

pateicoties sniegumam janvāra spēlēs, Roberts Lipsbergs ir kļuvis par otro rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā, bet Kirils Tambijevs par ceturto rezultatīvāko spēlētāju un trešo rezultatīvāko uzbrucēju. savukārt Dāvis Straupe ir labākais vārtu guvējs HK Rīga sastāvā; šim titulam, vismaz pašreiz, pietiek ar 11 precīziem trāpījumiem, neskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	43	10+12	+6	51	1	247	44.1%
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	44	9+10	-1	47	0	43	39.5%
3.	Kirils Tambijevs	1992.	33	8+9	-3	47	0	13	23.1%
4.	Māris Bičevskis	1991.	30	6+10	+1	47	1	452	46.9%
5.	Ņikita Jevpalovs	1994.	44	6+9	+1	42	0	383	44.9%
6.	Roberts Bukarts	1990.	13	9+5	0	8	0	12	50.0%
7.	Elvijs Biezais	1991.	22	7+7	+3	16	1	33	45.5%
8.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	40	6+8	+3	28	0	467	49.5%
9.	Miks Lipsbergs	1991.	44	5+9	-2	22	0	24	45.8%
10.	Dāvis Straupe	1992.	44	11+2	-7	20	1	466	55.6%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	27	5+4	+2	8	0	2	50.0%
12.	Edgars Kurmis	1993.	45	1+6	-3	24	0	8	62.5%
13.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
14.	Juris Upītis	1991.	9	2+2	-2	14	0	79	49.4%
15.	Miks Indrašis	1990.	7	1+3	-3	8	0	10	10.0%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	32	1+3	-6	34	0	256	54.3%
17.	Lauris Rancevs	1993.	8	1+1	-2	2	0	65	46.2%
18.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+0	+1	0	0	0	–
19.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
20.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	0	0	3	50.0%
21.	Edgars Kulda	1994.	1 (3)	0+0	0	0	0	0	–
22.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
23.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

ar diviem vārtu guvumiem uzvarēt ir jāmāk

ar visu to, ka HK Rīga turpina iemest maz, komanda nepārstāj arī salīdzinoši maz “ielaist”. pateicoties komandas aizsardzības varēšanām, janvāra spēlēs ar diviem vārtu guvumiem ir pieticis, lai divreiz uzvarētu pamatlaikā un vienreiz “aizvestu” spēli līdz pēcspēles metieniem, kuros arī uzvarēts. HK Rīga šosezon, pēc 45 spēlēm, nonāk pie 2,36 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē. Ziemeļrietumu divīzijas labākās 3 komandas tomēr ielaiž mazāk: Almaz – 2,09; MHK Himik – 2,14; SKA-1946 – 2,21. labā ziņa, ka divīzijas pārējās komandas, ieskaitot HK Rīga tuvākos konkurentus, ir vidēji “caurāki”. piemēram, Dinamo-Šiņņik “atļaujas” nonākt līdz vidēji 2,87 vārtu zaudējumiem spēlē, Serebrjanije Ļvi – vidēji 3,25.

atšķirībā no komandas uzbrucēju ierindas svārstībām nu jau 23 spēlētāju amplitūdā, HK Rīga aizsargu rindas joprojām ir salīdzinoši stabilas. šosezon joprojām ir izmēģināti tikai 9 aizsargi, no kuriem viens (Kristers Freibergs) joprojām tiek uzskaitīts traumēto sarakstā. komandas sastāvā ir jau laicīgi atgriezušies uz Dinamo treniņiem “aizdotais” Mārtiņš Jakovļevs un Liepājas Metalurgs komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā decembra nogalē uzspēlējušais Ēriks Ševčenko. starp citu. Ē.Ševčenko Liepājā 6 spēļu gaitā ir ticis pie 4 punktiem (0+4) un lietderības koeficienta “+3” (un bez soda minūtēm). HK Rīga ierindā salīdzinoši īsi pirms 8. janvāra spēles ir atgriezies Mārtiņš Porejs, kurš bija “izgājis” kopā ar MHL izlasi Ziemeļamerikas turnejā.

janvāra visās pirmajās 7 spēlēs HK Rīga sastāvā ir piedalījušies komandas 7 aizsargi; viens (Andrejs Smirnovs), saskaņā ar MHL statistiķu fiksācijām, ir fiksēts kā piedalījies 4 spēlēs janvārī. pirmo septiņu janvāra spēļu summā pozitīvu lietderības koeficientu izdevies noturēt diviem aizsargiem – Edgaram Dīķim (7 spēlēs “+1”) un Andrejam Smirnovam (4 spēlēs “+1”). pārējiem sešiem aizsargiem MHL statistiķi sareģistrējuši mīnusus. rezultatīvākais aizsargs līdzšinējās janvāra spēlēs – Ēriks Ševčenko ar divām rezultatīvām piespēlēm; tiesa, viņam arī vājākais lietderības koeficients (-4) janvāra 7 spēļu summā.

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

	aizsargs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Edgars Dīķis	1991.	45	1+5	+10	24	0
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	45	1+5	+10	38	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	45	2+16	+3	20	1
4.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
5.	Pauls Zvirbulis	1993.	43	0+3	-5	6	0
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	45	1+6	-6	18	0
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	28	0+1	-7	14	0
8.	Artūrs Salija	1992.	34	1+2	-8	44	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	40	0+7	-10	18	0

*

kurš vārtsargs ir “pirmāks”?

2012. gada pirmajās 7 spēlēs treneri HK Rīga vārtu sargāšanu bija uzticējuši proporcijā 4:3 par labu “pirmajam numuram” Gudļevskim. taču pēcpauzi atsāka Jānis Auziņš, kurš lieliski atzīmējās abās spēlēs pret SKA-1946. 8. janvāra spēlē Auziņam 93,5% atvairītu metienu, GAA 1,85 un vēl atvairīti visi 7 pēcspēles metieni. bet otrā spēle (9. janvārī) “nostāvēta” sausā (2:0). vājāka spēle sanāca 12. janvārī pret Serebrjanije Ļvi (2:4), kur attiecīgi – 88,0% atvairītu metienu un 3,03 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. savukārt, Kristeram Gudļevskim janvārī arī iegadījusies viena sausa spēle (2:0 pret HK MVD), bet pārējās 3 spēlēs atvairīto metienu procents amplitūdā no 92,5% līdz 85,3%, bet GAA – no 2,02 līdz 5,00. 20. janvāra spēlē pret Krasnaja Armija Gudļevskis neitralizēja 4 no 6 pēcspēles metieniem.

P.S. starp citu, MHL pauzes laikā “blakus darbos” bija iesaistīts ne tikai Kristers Gudļevskis, kurš bija aizņemts U-20 pasaules čempionātā. Jānis Auziņš decembra nogalē 6 spēles ar kopējo spēles laiku 300:37 izmērā bija aizņemts Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Liepājas “sesijas” laikā Auziņam 90,7% atvairītu metienu un GAA 3,19. abi šie cipari konkrētajos parametros (GAA un %) šosezon, vismaz līdz šim, ir labākie Liepājas komandas vārtsargu vidū.

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 45 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru ofic. statistiku):

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	21	4	9	4	411	92.5%	1.89	3	0	982:05
Kristers Gudļevskis	1992.	31	12	13	3	846	91.7%	2.40	1	0	1747:36

*

P.P.S. vai šogad Rīgā zvaigznes ir?

šosezon MHL zvaigžņu spēle, kurai dots nosaukums – Izaicinājuma kauss, ir atšķaidījusies trīs dažādās zvaigžņu spēlēs un tikpat kausos. nosaukums “Izaicinājuma kauss” ir palicis MHL zvaigžņu pamatturnīram, kura norise šogad paredzēta 11. februārī. taču šosezon ir vēl divas MHL paspārnē izveidotas “zvaigžņotas” spēles – 23. februārī Paaudzes kauss MHL B grupas labākajiem spēlētājiem, kā arī 12. martā Nākotnes kauss MHL abu grupu U18 vecuma spēlētājiem, t.i. dzimušiem 1994. gadā vai jaunākiem.

2011. gada Izaicinājuma kausa izcīņas spēlē Rietumu konferences pusē HK Rīga vienība bija kupli pārstāvēta – galvenais treneris Leonīds Tambijevs, vārtsargs Kristers Gudļevskis, uzbrucēji Raimonds Vilkoits un Juris Upītis… vai šogad kādu rīdzinieku ieraudzīsim MHL zvaigžņu spēlēs? Izaicinājuma kausa līdzjutēju balsojumā 24. janvāra pulksten 23:00 Rietumu komandas aizsargu Topa 1. vietā “turējās” Mārtiņa Jakovļeva vārds, bet uzbrucēju Topa 9. vietā – Kirila Tambijeva vārds. Paaudzes kausa balsojuma Topos nebija neviens MHL B grupas Latvijas komandu vārds… savukārt Nākotnes kausa balsojumā nebija neviens no HK Rīga vienības, bet rīdzinieki bija – Rietumu komandas aizsargu Topa 3. vietā vismaz pagaidām iebalsots Rinalds Rosinskis (Juniors), 4. vietā – Krists Apsītis (Prizma-Rīga). protams, viss vēl var mainīties.

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Avto 2011. gada 1. decembrī; otrs, Dāvja Straupes attēls – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. abu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga 100%-tu izbraukums

HK Rīga puiši savā februāra izbraukumā, viesojoties pie MHL Centra divīzijas komandām, ir spējuši paņemt visus pieejamos punktus – 9 no 9. vispirms pieMaskavā tika pieveikti Mitiščinskije Atlanti (2:0; 3. februārī Mitiščos) un Russkije Vitjazi (3:2; 4. februārī Podoļskā), bet izbraukuma noslēgumā šodien (2011-02-07) Habarovskā – arī Amurskije Tigri (5:4). jāpiebilst, ka izbraukums uz Tālajiem Austrumiem nevienai Eiropas komandai nav vienkārša padarīšana.

Miks Indrašis turpina “dedzināt”

visu 3 izbraukuma spēļu summā rezultatīvākais sniegums fiksēts “jaunajam” pirmajam uzbrukuma virknējumsm: Bukarts – Karamnovs – Indrašis. vislabāko rezultativitāti uzrāda Miks Indrašis, kuram 6 punkti (4+2) un “+2” lietderības koeficients 3 spēlēs. Indrašis ir trāpījis pretinieku vārtos visās 3 izbraukuma spēlēs. kā nākamie rezultatīvākie šajā izbraukumā ir viņa maiņas biedri – no Dinamo “iefiltrētie” Roberts Bukarts (2+2 punkti; +2; 3 spēlēs) un Vitalijs Karamnovs (0+3 punkti; +1; 3 spēlēs).

papildspēki vēl. līdz ar Dinamo došanos februāra pauzē uz HK Rīga vienību ir nosūtīts Ainars Podziņš, kuram HK Rīga treneri dod spēles praksi. dod, bet ar Podziņa pielietojuma sameklēšanu HK Rīga kontekstā treneriem lāga nesokas. kamēr “nāk” uzvaras pamatlaikā, tas, iespējams, nav tik ļoti aktuāli. tāpat nav aktuālākais atrast vietu spēlētājam, kurš HK Rīga sastāvā ir tikai “ar vienu kāju”. tomēr, nedaudz dīvaini šķiet, ka spēlētājam, kuram ir atrasts pielietojums “lielajā komandā” (gan saistībā ar spēlētāju limitu, gan citādi), nevar atrast “īsto vietu” jauniešu vienībā.

otrs papildspēks – Gunārs Skvorcovs (1990.) – ir “atķeksējams”, raugoties uz HK Rīga cīņām šīs sezonas turpinājumā. rīdzinieku klubs ir iestudējis MHL oficiālos vingrinājumus, te ieskaitot un te atskaitot no komandas sastāva Skvorcovu, acīmredzot – tādā veidā nodrošinot legālu iespēju šo spēlētāju iesaistīt HK Rīga sastāvā MHL regulārā čempionāta noslēgumā un/vai potenciālajās izslēgšanas spēlēs, kurās gan vieta nav garantēta, bet iespējas play off-ā iekļūt ir labas. bet pagaidām Gunārs Skvorcovs turpina aizvadīt labu sezonu Liepājas Metalurgs “lielajā” komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Skvorcovs, starp citu, pašreiz ir trešais rezultatīvākais spēlētājs Liepājas komandas sastāvā (30 punkti 50 spēlēs).

“dienas jautājums” pēdējā laikā pēc būtības nav mainījies – pēc kā izskatīsies HK Rīga uzbrukums, kad Dinamo “uzsūks” atpakaļ Robertu Bukartu un Vitaliju Karamnovu? kas uzņemsies līderu lomu? un nav mazsvarīgi – kas aizpildīs šo puišu “ienesto” rezultativitātes devu? iespējams, šie jautājumi ir lieki un viss nostāsies savās vietās, kā tas bija pirms Bukarta un Karamnova “iemešanas” HK Rīga sastāvā. tomēr viņu pienesums ir vairāk nekā pamanāms, īpaši ņemot vērā, ka traumas “sabojāja” HK Rīga “klasiskos” uzbrukuma virknējumus. iespējams, atgriežoties “uz strīpas” Elvijam Biezajam un Vladislavam Dobreņkijam, būs kārtībā “vecās maiņas” un to sniegums, kādu redzējām sezonas pirmajā pusē. daži hokeja un psiholoģijas “pazinēji” zina teikt, ka “svēta vieta tukša nemēdz būt” – atbrīvojoties pirmā virknējuma vietām, būšot “vairāk vietas un laika” citiem un līdz ar to – arī jauni līderi. lai nu tā būtu…

Tambijevam sava “aizsargu rotācija”

pirmie 6 aizsargi HK Rīga sastāvā joprojām ir ierindā arī pieMaskavas – Habarovskas izbraukumā. bet “pēdējais pāris šķīrās” katrā no izbraukuma spēlēm. HK Rīga treneru piekoptajā “aizsargu rotācijas” versijā tika “maisīti” Ņikita Koļesņikovs, Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. visi 3 nosauktie aizsargi tika spēlēt 2 no 3 spēlēm, “veidojot” 3 dažādas pāru kombinācijas. jāpiebilst, ka 4. februārī pēc ilgāka pārtraukuma (no septembra) HK Rīga krāsās laukumā devās Krišs Lipsbergs (1993.).

saskaņā ar statistikas ailītēm vērtīgāko sniegumu rīdzinieku “aizsargu korpusā” 3 izbraukumā spēlēs ir uzrādījuši Mārtiņš Jakovļevs (“+3” lietderības un 1 rezultatīva piespēle; 3 spēlēs) un Ēriks Ševčenko (“+2” un 2 rezultatīvas piespēles; 3 spēlēs). pie 1 rezultativitātes punkta tika arī MHL janvāra labākais aizsargs Mārtiņš Porejs, taču viņa lietderības koeficients veido negatīvu skaitli “-2”.

no HK Rīga sastāva arī oficiāli atpakaļ uz Liepāju ir “aizceļojis” aizsargs Reinis Demiters, kurš nu jau aizvada spēles Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā: piemēram, 4. februārī pret HS Rīga / LSPA un 5. februārī pret HS Rīga / Prizma.

Gudļevskis nr. 1. ļoti burtiski

HK Rīga vārtus visās izbraukuma spēlēs sargāja Kristers Gudļevskis, bet visu 3 spēļu “otrais numurs” Uldis Čalpa tā arī palika bez spēles laika. pašreiz Gudļevskis ar 2228 minūtēm (2228:32) kopējā spēles laika ir visilgāk spēlējušais šīs sezonas vārtsargs visā MHL līgā… tuvākais K.Gudļevska sekotājs šajā Topā ir Aleksandrs Daņiļišins (1989.; Čeļabinskas Belije Medvedi) ar 2223:29 spēles laika. taču kādu laiku Daņiļišins kritīs ārā no konkurences – nepiedalīsies spēlēs, jo guvis galvas traumu satiksmes negadījumā, kurā cieta Belije Medvedi komandu vedušais autobuss…

savu statistiku Kristeram Gudļevskim vislabāk “piekārtot” izdevās 3. februāra spēlē (pret Mitiščinskije Atlanti), kura bija piektā “sausā” spēle Gudļevska izpildījumā. turklāt šajā spēlē Kristeram Gudļevskim, saskaņā ar protokolu, bija nācies atvairīt 38 metienus pa vārtiem. pēc “sauso” spēļu skaita Gudļevskis ir viens no 3 labākajiem MHL vārtsargiem. vēl vairāk sauso spēļu – 7 gab. – ir Tolpar (Ufa) vārtsarga Rafaela Hakimova “uzkrājumā”, bet tikpat “sausiņu” (5), cik Gudļevskim, ir arī Minskas Junost vārtsarga Aleksandra Boroduļas statistikas ailītēs šajā sezonā.

“sānsoļi” Lērenskūgā un Ufā

pārtraukums spēļu grafikā HK Rīga komandu pēc atpakaļatbraukšanas no Habarovskas sagaida nedēļas ilgumā – 14. februārī iesākas “divdiennieks” pret Minskas Junost. taču arī šī nedēļa dažiem HK Rīga spēlētājiem sanāks intensīvāka. no pašreizējā HK Rīga sastāva 3 spēlētāji – Roberts Bukarts, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs – ir uzaicināti uz Latvijas izlasi dalībai pārabudes spēļu turnīrā Euro Ice Hockey Challenge, kura norise paredzēta 10. -12. februārī Norvēģijā – Lērenskūgā (Lørenskog; pie Oslo). savukārt Kristers Gudļevskis, Raimonds Vilkoits un Juris Upītis kopā ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu dosies uz MHL Izaicinājuma kausa (MHL All Stars) spēli, kas paredzēta 12. februārī Ufā. Vilkoits, Upītis, Gudļevskis kā spēlētāji un Tambijevs kā treneris pārstāvēs MHL Rietumu konferences “zvaigžņu komandu”. jāpiebilst, ka visiem nosauktajiem pēc dalības dažādās izlasēs nāksies diezgan ātri pārslēgties atpakaļ uz HK Rīga ritmu.

MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabula (pēc 2011-02-07 spēlēm):

	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	ripas	punkti	p. vid. sp.
1.	HK Rīga	45	25	1	3	0	1	15	160 – 116	84	1,87
2.	Loko	46	21	3	3	4	0	15	156 – 131	79	1,72
3.	MHK Himik	43	22	1	1	5	1	13	130 – 106	76	1,77
4.	Almaz	46	22	2	2	1	0	19	165 – 130	75	1,63
5.	Minskije Zubri	44	17	3	2	5	2	15	108 – 119	68	1,55
6.	Junost	44	15	3	1	3	4	18	98 – 127	60	1,36
7.	SKA-1946	45	16	0	2	4	3	20	115 – 128	59	1,31
8.	Serebrjanije Ļvi**	44	7	0	1	3	2	31	76 – 183	28	0,64
	* atgādinājumam: vietu play off nodrošina katras divīzijas 4 stiprākās vienības.
	** komanda kas ir zaudējusi pat teorētisku iespēju spēlēt šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

izziņām & lasāmvielai:

• HK Rīga vs. Mitiščinskije Atlanti spēles (2011-02-03) protokols – mhl.khl.ru
• HK Rīga vs. Russkije Vitjazi spēles (2011-02-04) protokols – mhl.khl.ru
• HK Rīga vs. Amurskije Tigri spēles (2011-02-07) protokols – mhl.khl.ru
• par MHL janvāra (2011.) labāko aizsargu atzīts Mārtiņš Porejs – mhl.khl.ru
• Liepājas Metalurgs spēlētāju aktuālā rezultativitāte – pointstreak.com
• Gunāra Skvorcova statistika – pointstreak.com, eliteprospects.com
• Kristera Gudļevska intervija – sovsport.ru, mhl.khl.ru
• Reinis Demiters “izņemts” no HK Rīga sastāva – mhl.khl.ru
• HK Rīga sastāvā pieteikts Gunārs Skvorcovs – mhl.khl.ru
• Ainars Podziņš “pārlikts” uz HK Rīga, no sastāva “atteikts” (pārskaitīts uz fārmklubu) Gunārs Skvorcovs – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēles apskats pret Mitiščinskije Atlanti (t.sk. foto) – atlant-mo.ru, mhl.khl.ru
• Amurskije Tigri mājaslapa – amur-tigers.ru
• HK Rīga spēlētāju aktuālās statistikas lapa – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēlē (Izaicinājuma kauss 2011) piedalīsies Kristers Gudļevskis un Raimonds Vilkoits – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēlē piedalīsies arī Juris Upītis – mhl.khl.ru

[foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Tjumeņas Gazovik 2011. gada 29. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu.]

Latvijas otrā izlase briest Norvēģijai & Dinamo brīvdienas

Dinamo brīvdienas, kas iegadījušās Eiropas čempionātu februāra “loga” ietvaros, ātri pienākušas noslēgumam. lai arī nākamā spēle ir paredzēta tikai 16. februārī pret Salavat Julajev, dinamieši “pūsties” beigšot jau svētdien (6. februārī), kad paredzēta treniņu atsākšanās. dažiem Dinamo vīriem arī brīvdienu programma bija uz ledus. runa ir par Sandi Ozoliņu un Lauri Dārziņu, kuri sestdien (5. februārī) uzspēlēja KHL All Stars svētkos. savukārt, vēl dažiem dinamiešiem gatavošanās KHL čempionāta atlikušajai daļai paredzēta savu valstu izlašu krāsās. Tomašs Surovijs ir “iesaukts” Slovākijas izlasē dalībai Slovakia Cup 2011 turnīrā, bet virkne citu Dinamo vīru – Latvijas izlasē spēlēšanai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā.

“Norvēģijas komplekts”

labā ziņa Latvijas hokeja sekotājiem ir tā, ka pēc ilgāka pārtraukuma “uz kājām” ir Latvijas otrā izlase. šis fakts no izlases veselīgas komplektēšanas viedokļa ir vairāk nekā apsveicams, jo ļauj izlases kontekstā izvērtēt plašāku kandidātu loku. nevis “kā parasti” gadījumos, kad izlasē iekļaujas Dinamo lielākā daļa, mazliet leģionāru un “vietu vairs nav”. bet Euro Ice Hockey Challenge turnīrā, kura norise paredzēta no 10. līdz 12. februārim Oslo “pievārtē” – Lērenskūgā (Lørenskog), viss būs savādāk! turnīra ietvaros Latvijas krāsās pret Itālijas, Norvēģijas un Ukrainas valstsvienībām uzspēlēs “paplašinātais sastāvs”.

šoreiz no Dinamo sistēmas, ieskaitot HK Rīga, Latvijas izlasē ir nosaukti 8 puiši. tie: kuri Dinamo sastāvā tiek biežāk rotēti un ne vienmēr ietilpst pamatsastāvā; kuri pēdējā laikā pastiprina fārmkluba un jauniešu komandas ierindu; kā arī divi HK Rīga aizsargi – Mārtiņš Jakovļevs un Mārtiņš Porejs, kuri Dinamo oficiālajās spēlēs nav ne reizi piedalījušies.

labā ziņa arī saskatāma Latvijas izlases “jaunībā”. Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā sastāvā ir iekļauti pa 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1991. gadā (tātad juniori), 1990. un 1989. gadā. 19 – 22 gadīgie hokejisti ir tie, kurus “lielajā izlasē” sanāk redzēt retāk nekā pieredzējušākos hokejistus.

sliktā ziņa ir tā, ka Latvijas pirmās izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijas Vītoliņš šo izlases “komplektu” uz Norvēģiju “nevedīs” un attiecīgi nevarēs klātienē vērot puišu sniegumu. izlasi paredzēts “pavadīt” Leonīdam Beresņevam, kura viedoklī un vērojumos, cerams, ieklausīsies arī Znaroks & Vītoliņš. nenoliedzami vērtīgs apstāklis ir tāds, ka Beresņevs būšot Znaroka asistents 2011. gada pasaules čempionātā.

Latvijas izlases paredzētās spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā (2011. g. februāris):

• 10. februārī pret Ukrainas izlasi
• 11. februārī pret Itālijas izlasi
• 12. februārī pret Norvēģijas izlasi

LHF nosauktais Latvijas izlases sastāvs dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā 2011. g. februārī:

	spēlētāji	dz.g.	klubs 2010./2011.	līga
	UZBRUCĒJI
U	Lauris Bajaruns	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Armands Bērziņš	1983.	HPK	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB (Šveices 2.);
			GCK Lions U20	Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Kaspars Saulietis	1987.	HPK	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Jānis Straupe	1989.	Montpellier Vipers	Division 1 (Francijas 2.)
			HeKi	Mestis (Somijas 2.)
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Toms Zeltiņš	1986.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Elvis Želubovskis	1986.	LHC Les Lions [arī Lyon]	Division 2 (Francijas 3.)
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Sergejs Durdins	1980.	HK Ozolnieki / Monarch	Latvijas Virslīga
			SK Rīga – 18	RAMH (Rīgas čempionāts)
A	Alberts Iliško	1990.	Nynäshamns IF	Division 1 (Zviedrijas 3.)
			Nynäshamns IF J20	J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Māris Jass	1985.	Ņeftehimik	KHL
			HK 36 Skalica	Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Sibir	KHL
A	Maksims Širokovs	1982.	Karlskrona HK	Division 1 (Zviedrijas 3.)
	VĀRTSARGI
V	Edgars Lūsiņš	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Ervīns Muštukovs	1984.	Sheffield Steelers	EIHL (Lielbr. 1.)

P.S. “neiekļautie”. kā dažādiem preses izdevumiem vēl pirms otrās izlases sastāva oficiālās “izsludināšanas” minēja Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, tad braucienā uz Norvēģiju bija nodoms paņemt Robertu Jekimovu, Jāni Kalniņu, Sergeju Pečuru, Mārtiņu Raitumu, Krišjāni Rēdlihu, Agri Savielu, Alekseju Širokovu. taču dažādu iemeslu dēļ šie vīri sastāvā nav iekļauti.

izziņām & lasāmvielai:

• LHF nosauc sastāvu dalībai Euro Ice Hockey Challenge turnīrā – lhf.lv
• Euro Ice Hockey Challenge turnīru web lapa – eihc.eu
• Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par izlases sastāvu turnīrā (pirms oficiālās izziņošanas) – la.lv, diena.lv
• Lauris Dārziņš KHL zvaigžņu spēlē gūst vārtus; spēles protokols – khl.ru
• dinamieši nosaukti KHL zvaigžņu spēles sastāvā – khl.ru (Sandis Ozoliņš; Lauris Dārziņš)

[Leonīda Beresņeva foto avots: lhf.lv.]

KHL zvaigznes Hosa & Ozoliņš

Rīgas Dinamo krāsas (lasīt – logo) KHL zvaigžņu spēlē 30. janvārī Minskā cienījami pārstāvēja Jāgra (KHL ārzemnieku) komandas sākumsastāvā iebalsotie Marsels Hosa un Sandis Ozoliņš. ja Ozoliņš uzspēlēja tikai pirmajā periodā, tad Hosa – visās trešdaļās un gana rezultatīvi.

Marsela Hosas kontā šoreiz 2 vārtu guvumi. pērn KHL zvaigžņu spēlē Hosa bija pamanījies pat trīsreiz trāpīt vārtos! arī šoreiz uzvarēja Jāgra komanda: spēlē ar 11:8; summā ar meistarības pārbaudījumiem 14:13.

Sandis Ozoliņš pārtraucis dalību zvaigžņu spēlē dēļ sarežģījumiem ar plecu, portālam icebox.lv pastāstījis Dinamo ģen-men Normunds Sējējs (lasīt icebox.lv). pleca trauma gan neesot nopietna, un pirmdien (2010-02-01) Ozoliņš pret Minskas Dinamo spēlēšot.

mazliet par zvaigžņu spēli:

• zvaigžņu spēles mājaslapa – khlallstar.ru
• īs-apraksts – dinamoriga.eu
• videoapskats – dinamoriga.eu
• par Ozoliņa “izstāšanos” – icebox.lv

[attēlā: Marsels Hosa un Sandis Ozoliņš spēlē pret Čeļabinskas Traktor 2010. gada 16. janvārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]