Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Wayne Gretzky’

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Posted by petrovich27 uz 2013/10/24

Montreal_wsj_comTradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

0091 - BAILEY, IRVINE (ACE) WALLACE 1926-34Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr. klubu skaits klubs hokejists gadi klubā rezerv. gads
#7 10 Boston Bruins Phil Esposito 1967.-1975. 1987.
Buffalo Sabres Rick Martin 1971.-1981. 2011.
Dallas Stars Neal Broten 1980.-1995., 1996.-1997. 1998.
Detroit Red Wings Ted Lindsay 1944.-1957., 1964.-1965. 1991.
Edmonton Oilers Paul Coffey 1980.-1987. 2005.
Montréal Canadiens Howie Morenz 1823.-1937. 1937.
New York Rangers Rod Gilbert 1960.-1977. 1979.
Philadelphia Flyers Bill Barber 1972.-1985. 1990.
Phoenix Coyotes Keith Tkachuk 1991.-2001. 2011.
Washington Capitals Yvon Labre 1974.-1981. 1981.
#9 9 Boston Bruins John Bucyk 1957.-1978. 1980.
Calgary Flames Lanny McDonald 1981.-1989. 1990.
Chicago Blackhawks Bobby Hull* 1957.-1972. 1983.
Detroit Red Wings Gordie Howe 1946.-1971. 1972.
Edmonton Oilers Glenn Anderson 1980.-1991., 1996. 2009.
Montréal Canadiens Maurice Richard 1942.-1960. 1960.
New York Islanders Clark Gillies 1974.-1986. 1996.
New York Rangers Andy Bathgate 1952.-1964. 2009.
Adam Graves 1991.-2001. 2009.
Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets) Bobby Hull* 1972.-1980. 1989.
#3 8 Boston Bruins Lionel Hitcman 1925.-1934. 1934.
Chicago Blackhawks Pierre Pilote 1955.-1968. 2008.
Keith Magnuson 1969.-1980. 2008.
Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques) J.C. Tremblay 1972.-1979. 1979.
Edmonton Oilers Al Hamilton 1972.-1980. 1980.
Montréal Canadiens Butch Bouchard 1941.-1956. 2009.
New Jersey Devils Ken Daneyko 1982.-2003. 2006.
New York Rangers Harry Howell 1952.-1969. 2009.
St. Louis Blues Bob Gassoff 1973.-1977. 1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Detroita_retired

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

reiss: Čerepoveca – Sanktpēterburga

Posted by petrovich27 uz 2010/10/22

Dinamo spēle pret Čerepovecas Severstaļ 20. oktobrī rīdziniekiem sanāca kā sava veida “Aizspogulija” – dinamieši “saņēma mizā” tieši ar tādām pašām metodēm un rakstura īpašībām, ar kurām citkārt izcīnīja savas uzvaras un par kurām saņēma pelnītas uzslavas. runa ir par spēju “savākties” un atspēlēties, par vārtu “ieņemšanu” mazākumā, par spēli līdz galam.

jādomā, ka treneri un spēlētāji, dodoties uz beidzamo šī izbraukuma pieturvietu Sanktpēterburgā, ir apbruņojušies pārdomām un secinājumiem. jāpiebilst, ka nosauktajā pilsētā rīdziniekus sagaidīs “ievainots, bet ļoti nīgrs zvērs” – SKA, kuram, šķietami, vairs nav ko zaudēt. Sanktpēterburgas “armijnieki”, kurus pirms šīs sezonas jau dēvēja par “čempioniem” un kuri alka parādīt, ka zaudējums 2010. gada play off 1. kārtā bija nejaušība un “sānsolis” ceļā uz Gagarina kausu, šo sezonu ir uzsākuši pamatīgi “buksējot”. 7. vieta konferencē un 14. vieta visas KHL “koptabulā” nav tie cipari, ko sagaida kluba vadība. ar piebildi, ka SKA ir viens no “resnākajiem” (lasīt, naudas ziņā biezākajiem) līgas klubiem.

tomēr SKA joprojām problēmas mēģina risināt ar ierasto “naudas metodi”. un šajā gadījumā “armijnieku” bosiem var pārmest visādas nebūšanas, atskaitot lielummānijas trūkumu. to arī “pasvītro” runas un baumas par iespējamajiem galvenā trenera vietas ieņēmējiem pēc atlaistā Zanatas (Ivano Zanatta) – Bobs Hārtlijs (Bob Hartley), Veins Greckis (Wayne Gretzky)… nav jau vairs īsti svarīgi, kurš konkrēti treneris būs, bet skaidrs, ka tiek meklēts kaut kas skaļš, kaut kas nopelniem bagāts, kaut kas, kas… atkal atgādina “svētbildi”.

lai kā arī nebūtu, SKA rīdziniekus sagaidīs ar paranormālu vēlmi uzvarēt. ja SKA vīri, kuru pirmo divu maiņu spēlētāji katrs atsevišķi citās KHL komandās būtu īpaši “stāri”, neaizrausies ar individuālismu, bet nonāks līdz secinājumam, ka ir komanda – rīdziniekiem būs vēl grūtāk nekā parasta izbraukuma parastā pēdējā spēlē.

Dinamo pirmā minūte

vēl noslēgumam, neliels ieskats statistikā par Dinamo pirmo minūti KHL oficiālajās spēlēs. ieskatu rosināja dažu līdzjutēju diemžēl neprecīzais novērojums par faktu, ka Dinamo “daudz ielaiž” spēļu pirmajās minūtēs. spēlē pret Severstaļ, kad čerepovecieši saorganizēja vārtu guvumu spēles pirmajā minūtē (0:29), radusies atkārtota déjà vu sajūta, kurai pamata īsti nav. tāda reize, kad Dinamo spēles 1. minūtē zaudē vārtus, oficiālajās spēlēs pirms spēles pret Severtsaļ ir bijusi tikai vienu reizi. vārtu guvumi gan biežāk.

2008./2009. g. sezonā Rīgas Dinamo spēļu 1. minūtē vārtus nezaudēja ne reizi, bet 4 reizes guva! visātrāk tas notika pret nu jau līgas “nelaiķi” – Voskresenskas Himik, kuram tika iemests, kad tablo rādīja 0:25 (2008-12-27). šis joprojām ir ātrākais dinamiešu vārtu guvums. KHL pirmajā sezonā rīdzinieki ar precīziem “šāvieniem” spēļu pirmajā minūtē aplaimoja Minskas Dinamo (0:34; 2008-10-06), Maskavas CSKA (0:41; 2009-01-29) un Ņižņijnovgorodas Torpedo (0:47; 2009-02-16) komandas. pirmās sezonas “pirmo minūšu čempions” bija Mets Elisons, kurš vārtus “cauršāva” 2 reizes no 4. pa 1+1 punktiem pirmajās minūtēs pirmajā sezonā iekrāja Aleksandrs Ņiživijs un Marks Hartigans.

2009./2010. g. rīdzinieki spēli ar vārtu guvumu 1. minūtē uzsāka divas reizes – pret Novokuzņeckas Metallurg (0:29; 2009-10-20) un Habarovskas Amur (0:26; 2010-01-07). rezultatīvākais otrās sezonas “pirmo minūšu” dinamietis bija Jānis Sprukts, kuram 1+1 punktu “pirmminūtēs”. taču 2009./2010. g. sezonā arī vienu reizi dinamieši vārtus zaudēja spēles pirmajā minūtē – 0:12 bija spēles laiks, kad Maskavas Dinamo “uzlauza” rīdzinieku vārtus 2010. gada 22. janvārī. tas joprojām ir ātrākais dinamiešu vārtu zaudējums. šosezon (2010./2011.) 1. minūtē dinamieši vēl nav “atrādījušies” ar vārtu guvumu, bet bija viena reize, kurā nācās “ielaist”. labi zināmajā spēlē pret Severstaļ

intersanti, ka Dinamo ir arī savs pirmo minūšu rezultativitātes “talismans”. proti, aizsargs Krišjānis Rēdlihs gan katrā no iepriekšējām divām sezonām, gan pa abām kopā “uzrāda” labāko lietderības koeficientu 1. minūtē (+3 un +2), esot laukumā 5 gadījumos no 6, kad komanda 1. minūtē guvusi vārtus.

Dinamo spēlētāju lietderības koeficients un rezultativitāte 2010./2011. (pēc pirmajām 18 spēlēm):

  spēlētājs spēles +/- punkti vid. sp. laiks
  AIZSARGI        
  Oskars Cibuļskis 16 +5 2+4 23:19
  Jēkabs Rēdlihs 14 +5 0+2 16:48
  Arvīds Reķis 17 +4 1+3 20:06
  Kristaps Sotnieks 14 +2 0+1 17:08
  Sandis Ozoliņš 18 +1 2+17 24:37
  Guntis Galviņš 13 0 0+4 19:00
  Rodrigo Laviņš 11 -1 1+0 18:01
  Krišjānis Rēdlihs 5 -2 0+2 18:26
  UZBRUCĒJI        
  Tomašs Surovijs 18 +6 6+8 17:57
  Marks Hartigans 18 +6 9+4 19:01
  Mārtiņš Karsums 16 +5 7+5 15:32
  Aleksandrs Ņiživijs 18 +2 7+10 18:07
  Broks Troters 18 +2 4+5 12:49
  Ģirts Ankipāns 18 0 3+4 16:38
  Roberts Bukarts 18 0 3+1 8:14
  Gints Meija 13 0 1+3 7:14
  Jurajs Mikušs 12 0 2+0 11:27
  Ainars Podziņš 1 0 0+0 1:20*
  Lauris Dārziņš 16 -1 3+7 14:35
  Miķelis Rēdlihs 18 -1 5+4 14:21
  Jānis Sprukts 18 -1 2+6 17:12
  Andris Džeriņš 9 -1 1+1 8:18
  Vitalijs Karamnovs 6 -2 0+0 8:18
  * Ainara Podziņa spēles laiks fiksēts pēc spēles protokolu izvilkuma (1:20), nevis pēc personas statistikas kopsavilkuma, kur norādīts 2:52.
           

P.S. Dinamo sastāvs pret Severstaļ (2010-10-20). uzbrukums: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – Mikušs – Meija. aizsardzībā: Ozoliņš – Cibuļskis; Sotnieks – Laviņš; Galviņš – J.Rēdlihs. vārtos: Holts.

izziņām:

  • Dinamo vs. Severstaļ spēles (2010-10-20; 2:4) protokols – khl.ru
  • spēles video – dinamoriga.eu

[Arvīda Reķa, Ģirta Ankipāna, Kristapa Sotnieka un Mārtiņa kvartet-foto fiksēts spēlē pret Atlant 2010. gada 13. oktobrī; foto avots: dinamoriga.eu. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts vienā no divām pirmajām KHL sezonām; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »