Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

HK Rīga gatavojas sezonai Gulbenē. Kā Dinamo jaunatnes komanda aizpilda sastāva robus?

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pamazām gatavojas savai trešajai MHL sezonai. Pagaidām komanda iesvīst treniņnometnē Gulbenē, bet drīzumā, no 16. jūlija, gaidāmi ledus treniņi Piņķos. Kā jau ierasts lielo komandu „kadru audzētavām”, arī HK Rīga sastāvs katru sezonu ir diezgan mainīgs. Taču šosezon Dinamo jaunatnes komanda draud atjaunināties vēl pamatīgāk. Komandā trenējas arī leģionārs vai gandrīz leģionārs no Krievijas.

HK Rīga puiši jau jūnijā sanāca uz sagatavošanās nometni Tukumā, bet tagad no jūlija sākuma jau pilnā sparā rukā sausajos treniņos Gulbenē. „Viss notiek, treniņi rit pēc plāna, pat lielais karstums netraucē,” teic HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš. „Jaunajā sezonā vieglāk nebūs, jo komanda jāveido no jauna. Daudzi iet prom un daudz jaunas sejas nāk iekšā, viss jāsāk no jauna, bet tā ir jaunatnes hokeja specifika. Gribas strādāt, gribas vinnēt kausu,” spriež Ronalds Ozoliņš.

HK Rīga sastāva rotāciju nosaka ne tikai, bet arī vecuma griesti, kas katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Jaunajā 2012./2013. g. sezonā kā ierobežota skaita vecākais dzimšanas gadaskaitlis paredzēts 1991. gads. HK Rīga gadījumā sastāvā varēšot būt 3 hokejisti, kas dzimuši 1991. gadā. Izņēmums ir patstāvīgie MHL klubi, kur vecāko limits paredzēts 4 spēlētāju apjomā. Kas nozīmē, ka sastāvā nebūs vietas, piemēram, Robertam Bukartam vai Mikam Indrašim, ja gadījumā Dinamo treneri nolemtu kādu no viņiem spēļu prakses vai palīdzības nolūkā aizsūtīt „stāvu zemāk”. Un arī ne Raimonds Vilkoits, ja Dinamo saimniecība plānotu ar viņu sadarbību. Cits stāsts, vai šāda nosūtīšana 1990. gadā dzimušajiem ir progress vai regress. Un vēl pavisam cits stāsts, vai, piemēram, Indrašis aizķersies vai neaizķersies Ziemeļamerikā pēc Chicago Blackhawks jauno talantu raudzībām. Taču daži citi Dinamo iemēģinātie – kā Māris Bičevskis (dz. 1991.), Juris Upītis (dz. 1991.), Ainars Podziņš (dz. 1992.) – vecuma ziņā varēs; bet vai vajag?

1991. gads – HK Rīga pirmspensijas vecums

No 1991. gadā dzimušo hokejistu diezgan bagātīgā skaita galvenā trenera Leonīda Tambijeva virsvadībā vismaz pagaidām Gulbenē trenējas salīdzinoši neliels apjoms – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, aizsargs Edgars Dīķis. Kur pārējie? Daži piedalās medicīnas pārbaudēs un priekš-treniņos, lai no 16. jūlija sāktu piedalīties jau oficiālos Dinamo „ledus treniņos treneru uzraudzībā”, kā skan oficiālais formulējums no Dinamo puses. Runa ir par uzbrucējiem Māri Bičevski, Juri Upīti un aizsargiem Mārtiņu Jakovļevu, Mārtiņu Poreju, kuriem paredzēts sākt ar Dinamo, bet pēc tam jau – kāds nu kuram ceļavējš, karma un Pekas Rautakallio uzticības kvota. Iespējams, HK Rīga treniņiem tiks „atņemti” un Dinamo treniņnometnei pievienosies arī Elvijs Biezais un/vai Edgars Dīķis; taču šajā sakarā lemšana Dinamo treneru pusē.

Savukārt, ar dažiem 1991. gadā dzimušajiem pērnā HK Rīga kadriem Dinamo saimniecība sakarus ir pārtraukusi. Piemēram, ar vārtsargu Jāni Auziņu (dz. 1991.) līgumsaistības pārtrauktas „pēc paša hokejista lūguma” (tā dinamoriga.eu), un Auziņš jau pieslēdzies Liepājas Metalurgs „lielās” komandas treniņnometnei. Līgums lauzts arī ar aizsargu Ēriku Ševčenko; oficiālā piebilde – „pēc abpusējas vienošanās”. Arī Ševčenko ir papildinājis Liepājas Metalurgs treniņnometnes ierindu. Zinātāji prognozē, ka arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs dosies Liepājas virzienā; viņa HK Rīga treniņnometnē nav.

1992. gads

1992. gadā dzimušo HK Rīga „vecbiedru” rindas Gulbenes treniņnometnē pārstāv trīs personas – uzbrucējs Dāvis Straupe, aizsargi Artūrs Salija un Andrejs Smirnovs. Vārtsarga Kristera Gudļevska pievienošanās komandai paredzēta jau vēlāk – pēc ledus treniņu iesākšanās un, paredzams, ka viņš vismaz sākumā būs saskatāms arī Dinamo oficiālajos treniņos. Tāpat zinātāji spriež, ka pastāv iespēja Artūra Salijas „pacelšanai” uz Dinamo treniņnometni. Taču tikpat labi pastāv iespēja, vismaz teorētiska, ka HK Rīga treniņnometnē, bet jau ledus treniņu gaitā, tiek „desantēts” Ainars Podziņš. Tomēr zinot Podziņa un Tambijeva lietišķās sadarbības mazauglību, padziļinātu jēgu saskatīt diez vai izdotos.

Un tas saistībā ar 1992. gadā dzimušajiem viss. Uzbrucējs Kirils Tambijevs komandu pamet, un viņam tiekot meklēts cits klubs. Treniņnometnē Gulbenē un arī komandas jaunās sezonas plānos nav uzbrucēju Raimonda Upenieka, Rūdolfa Prūša un arī aizsarga Kristera Freiberga.

1993. gads kā galvenie vilcēji?

Spēlētāju skaita un arī pieredzes ziņā nesošie gadi jaunajā HK Rīga modelī paredzami – 1993. un 1994. Kas arī patiesībā ir ļoti noderīgi Latvijas U-20 izlasei, jo šie vecumi kā reizi ietilpst jaunās sezonas junioru vecuma „normā”. Salīdzinoši nesen ieceltajam Latvijas U-20 izlases trenerim Leonīdam Tambijevam, kas trenē arī HK Rīga vienību, šis motīvs arī nav mazsvarīgs. Pašam vien jākopj Latvijas junioru un arī U-18 izlases stādi un druvas.

Gulbenes treniņnometnes ierindā HK Rīga pērnsezonas sastāvā spēlējušie vai pamēģinātie 1993. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Edgars Kurmis, Lauris Rancevs, Andris Siksnis, aizsargi Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. Piemēram, Edgars Kurmis atzīst, ka 1993. gadiem būs jāpiestrādā, lai būtu starp komandas „vilcējiem”, un sagaida no sevis labāku sniegumu savā trešajā MHL sezonā.

Aizvadītajā sezonā no Liepājas Metalurga „iznomātais” uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs jau sezonas beigās atgriezās Liepājā, lai uzspēlētu Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Tagad Kuzmenkovs uzsācis treniņus pie Liepājas „lielās” komandas – turpat, kur cits liepājnieku uzbrucējs Pauls Hodzko, kurš pagājušo sezonu aizsāka HK Rīga ierindā, bet jau pēc 6 spēlēm devās atpakaļ uz Liepāju. Artūrs Kuzmenkovs norāda, ka Liepājas kluba plānos neietilpst viņa nosūtīšana uz HK Rīga. Bet, ja Liepājas Metalurgs kluba iesniegums par iestāšanos MHL B grupā tiks pieņemts, viņš labprāt uzspēlētu arī MHL „otrās divīzijas” čempionātā Liepājas komandas sastāvā.

1993. gadā dzimušo pienesums HK Rīga treniņnometnē ienācies no Dinamo otrās jauniešu komandas Juniors, kas pērn aizvadīja savu pirmo sezonu MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, abās pārvarot izslēgšanas spēļu pirmo pakāpienu. Ienākušies uzbrucēji Rustams Begovs, Juris Ziemiņš un vārtsargs Rihards Cimermanis. Starp citu, Juris Ziemiņš jau 2010./2011. g. sezonā ar ļoti nelielu spēles laiku nedaudz „apsildījās” HK Rīga sastāvā, bet aizvadītajā sezonā bija Juniors komandas kapteinis. Savukārt, Rihards Cimermanis ir vienīgais vārtsargs treniņnometnē Gulbenē. Acīmredzot treneri vismaz pagaidām HK Rīga vārtsardzību plāno konkrēti divu personu tandēmā: Gudļevskis – Cimermanis.

HK Rīga leģionārs – Aleksandrs Burcevs

Pirms gada HK Rīga pamēģināja „ieviest” leģionāru no Krievijas – 1993. gadā dzimušu aizsargu Ivanu Podimaju (Иван Поддымай). Viņš pirms tam bija spēlējis Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā un dažādās komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās. Podimajam HK Rīga sastāvā nostiprināties neizdevās; viņš aizvadīja 9 spēles Juniors ierindā, bet pēc tam atgriezās Maskavas Junioru līgā.

Šovasar ir jauns eksperiments – 1993. gadā dzimis uzbrucējs Aleksandrs Burcevs (Александр Бурцев; ja var ticēt MHL statistiķiem – 187 cm, 72 kg; pa kreisi novietotā attēlā). Jaunietis 2011./2012. g. sezonu aizvadīja MHL B grupas čempionātā – Čeļabinskas Staļnije Ļvi komandā (jaunajā sezonā paredzēts nosaukums – Mečel), bet tagad vingrina muskulatūru HK Rīga treniņnometnē Gulbenē. Viņa tēvs esot pārcēlies dzīvot uz Latviju, un nu Burcevs-juniors mēģina tikt HK Rīga sastāvā. Kā Burcevs izskatās treniņos un vai veido labu konkurenci vietējiem? „Jāskatās būs uz ledus; treniņi Gulbenē ir smagi un visi cīnās,” vismaz pagaidām kategoriskos spriedumos ir atturīgs Ronalds Ozoliņš, HK Rīga vecākais treneris.

P.S. Precizitātes dēļ jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā komandas pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) uzspēlēja leģionārs – uzbrucējs Vitalijs Karamnovs (Виталий Карамнов; dz. 1989. g.), kurš gan vairāk bija Dinamo nevis HK Rīga eksperiments. Zināmā mērā par leģionāru aizvadītajās divās sezonās – vismaz pirms pilntiesīgas Latvijas hokeja pavalstniecības „izdienas” – uzskatāms arī Ainars Podziņš (Айнарс Подзиньш).

Lieliskais 1994.-tais

No 2011./2012. g. sezonas gaitā HK Rīga sastāvā vairāk, mazāk vai pavisam mazliet iespēlētajiem 1994. gadā dzimušajiem spēlētājiem līdz treniņnometnei Gulbenē ir nonākuši vairs ne visi – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs (40+5 spēles), Deivids Sarkanis (2 spēles) un Artūrs Ševčenko (11 spēles).

Redzamākā daļa no HK Rīga jaunajiem 1994. gadā dzimušajiem līderiem, kas atzīmējās aizvadītajā sezonā, dodas „pāri dīķim” – uz Kanādas komandām, kas viņus aizrunāja CHL ārzemnieku (ne-ziemeļamerikāņu) draftā. Atgādinājumam: savus spēkus stiprākajā Kanādas junioru līmenī dodas pārbaudīt uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un arī Edgars Kulda, kuram HK Rīga sastāvā reģistrēta tikai 1 spēle (viss pārējais – Juniors ierindā). Šai kompānijai pievienojies arī aizsargs Rinalds Rosinskis, kurš sezonu aizvadīja „stāvu zemāk” – Dinamo otrajā jauniešu komandā Juniors. Jāpiebilst, ka Dinamo saimniecība bija gana pretimnākoša un „pēc hokejistu lūguma līgumattiecības tika pārtrauktas”. Tiesa, variantu nav daudz, lai nebūtu kā sociālisma sabrukuma pēdējos gados, kad hokejistiem bija jāmūk, lai uzspēlētu Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Rīgas Dinamo būs „pirmā pietura”, kur kāds no viņiem piestās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas. Bet – lai veicas!

Taču tagad ir iespēja sevi parādīt un apliecināt virknei 1994. gadā dzimušo puišu, kas pērn cīnījās Juniors ierindā. No „junioru” 1994. gadiem Gulbenes treniņnometnē strādā uzbrucēji Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Edgars Rudzītis, aizsargi Edmunds Augstkalns, Jānis Eisaks un Patriks Škuratovs.

1995. gads – no KHL drafta un SK Rīga-95

Aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā nebija neviens 1995. gadā dzimis hokejists, bet šogad, cik noprotams no jaunās sezonas kārtības un kā katru sezonu mēģina ieviest daļa MHL organizatoru, komandā paredzētie pāris „obligātie” U-18 vecuma hokejisti būs 1995. gadā dzimušie. Gulbenes treniņnometnē HK Rīga kandidātu vidū „iesilst” 2012. gada KHL draftā pirmie divi Rīgas kluba aizrunātie kadri – uzbrucēji Rihards Bukarts (pa labi novietotā attēlā) un Georgs Golovkovs. Atgādinājumam: Rihards Bukarts jau vienu sezonu MHL-ā ir aizvadījis, pacīnoties Stupino Kapitan ierindā, bet Georgs Golovkovs pērno sezonu pacīnījās Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. Turklāt abi bija rezultatīvākie spēlētāji Latvijas U-18 izlasē jauniešu pasaules čempionātā pavasarī – starp caurmērā gadu vecākiem puišiem, t.i. pie izslavētā 1994. gada.

HK Rīga treniņos Gulbenē ir pārstāvēti arī 1995. gadā dzimušie puiši, kas pērnsezon cīnījās SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā un Latvijas Virslīgā. Gulbenē strādā un uz vietu HK Rīga sastāvā, ja ne uzreiz, tad laika gaitā pretendē SK Rīga-95 uzbrucēji Bruno Birzītis, Ruslans Ignatovičs, aizsargi Kristofers Bindulis un Ģirts Zemītis. Starp citu, Zemītis aprīlī notikušajā U-18 pasaules čempionātā bija vienīgais 1995. gadā dzimušais aizsargs Latvijas U-18 izlasē. Cita starpā, Ģirts Zemītis atzīst, ka slodzes Gulbenes treniņnometnē esot diezgan iespaidīgas: „Divi treniņi dienā; stadionā, parasti ātrums un izturība + sporta spēles. Otrajā treniņā (svaru) zāle + sporta spēle. Un, ja kāds kaut kur laikos neiekļaujas, tad vakarā individuālais darbs – attiecīgi dara kaut ko līdzīgu tam vingrinājumam, kurā neiekļāvās”.

Atrādīšanās nav aiz kalniem

Pirmā nopietnākā jaunā HK Rīga modeļa atrādīšanās „kaujas apstākļos” paredzēta jaunatnes komandu turnīrā Čerepovecā; tā izspēle paredzēta 3. – 8. augustā. Hokeja kluba Severstaļ balvu turnīrā (tāds ir oficiālais nosaukums) plānota arī mājinieku Čerepovecas Almaz, Balašihas HK MVD, Mitišču MHK Atlanti (agrāk nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi un Čerepovecas Severstaļ-95 komandu dalība.

Savukārt augusta otrajā pusē HK Rīga komandai paredzēta dalība jaunatnes komandu turnīrā Pasaules kauss 2012, kura norise plānota no 18. līdz 26. augustam Omskā. Turnīra organizatori sola 10 komandu dalību. Neskaitot HK Rīga komandu, vēl: MHL čempioni Omskije Jastrebi (Omska, Krievija); Waterloo Black Hawks (USHL; ASV); Dinamo-Šiņņik (MHL; Bobruiska, Baltkrievija); Norvēģijas U-20 izlase; HC Energie Karlovy Vary junioru komanda (Čehija); Linköpings HC junioru komanda (Zviedrija); Sudbury Wolves (OHL; Kanāda); Dānijas U-20 izlase; HIFK junioru komanda (Somija). HK Rīga komanda „iesvērta” vienā apakšgrupā (B) ar Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas komandām.

Lasāmvielai:

• Aleksandra Burceva statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru
• Par jaunatnes komandu turnīru Čerepovecā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru, r-hockey.ru (informācija tiks papildināta pirms turnīra un tā gaitā)
• Par jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss 2012 Omskā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru
• Dinamo pārtrauc līgumsaistības ar 6 jaunajiem hokejistiem – dinamoriga.eu
• Liepājas Metalurgs pretendē uz komandas palaišanu MHL (B grupā) – sportacentrs.com (video), mhl.khl.ru
• MHL sacensību norises direktora Igora Romašina intervija par MHL 2012./2013. g. reglamentu, izmaiņām līgā, 33 komandām jaunajā sezonā utml. (2012-06-07) – mhl.khl.ru
• par MHL un MHL B grupas paplašināšanos (+ čehu klubs; B grupā + Belgorodas, Dmitrovas, Kurganas, Ņižņijtagilas, Rjazaņas, Voroņežas komandas) – mhl.khl.ru
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada jauniešu pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 komandas sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Ivana Podimaja statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, lhf.lv
• Par MHL un MHL B grupas komandu nosaukumu maiņu (Gazovik par Tjumenskij Legion; Staļnije Ļvi par Mečel; Mitiščinskije Atlanti par Atlanti, arī MHK Atlanti) – tyumen.ru, sovsport.ru, atlant-mo.ru
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija (t.sk. par Moldovas komandas plāniem spēlēt MHL; 2012-06-22) – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga uzbrucēji Edgars Kurmis un Dāvis Straupe mēģina tikt galā ar Tjumeņas Gazovik puišiem; foto fiksēts 2011. gada 5. decembrī. Otrais attēls fiksēts spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā. Trešajā: Laura Ranceva, Ainara Podziņa un Mārtiņa Jakovļeva kopfoto spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2012. gada 20. martā. Šo trīs foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Aleksandra Burceva dokumentfoto no mhl2.khl.ru lapas. Piektajā attēlā: Rihards Bukarts arī hokeja kluba Sāga krāsās Rīgas čempionāta (RAMH) spēlē pret Kurbads komandu 2011. gada 15. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

ko Dinamo un KHL “dara” ar draftētajiem?

kad tika izveidots KHL drafts, tā “labumi” un nozīme vēl nebija īsti saprotami, taču tas, ka KHL drafts var radīt sarežģījumus, kļuva skaidrs uzreiz. priekšstatu par KHL draftu neuzlaboja arī tā trešās reizes TV translācija, kurā visā krāšņumā uzrādījās pasākuma “pieticība”. protams, līdz “špikotās” versijas – NHL drafta – jēgai un pasniegšanas prasmei KHL draftam ir tikpat tālu, cik KHL organizācijai līdz NHL. tomēr KHL drafts pastāv un ar to KHL klubiem ir jārēķinās.

klubu drafta stratēģija

KHL drafta norises laiks, kas ir 3 – 4 nedēļas agrāks nekā NHL-ā, un jaunākais draftējamais vecums, kas KHL-ā ir atļauts par 1 gadu jaunāks, nav izvēlēti tikai tāpēc, lai būtu savādāk. KHL drafta “modelī” ir skaidri saskatāma ne tikai vēlme soli (mēnesi, dzimšanas gadu) “būt priekšā” NHL draftam, bet arī ideja “pieturēt” vietējos Krievijas hokejistus KHL-ā. proti, ja šogad NHL draftā jaunākais vecums ir 1993. gads, tad KHL – 1994. gads (2009. gada KHL draftā – 1992.g., 2010. g. draftā – 1993.g.). attiecīgi pastāv doma pievilināt & salīgumot Krievijas un “citas Eiropas” jauniešus vēl pirms NHL klubiem ir tiesības tos draftēt. cik iedarbīgs ir šis vingrinājums, varēs izvērtēt ilgākā termiņā. bet jau tagad šo ideju nereti “salaiž dēlī” klubu vēlme nodraftēt “importa” puišus, turklāt no iespējami vecākā gala. piebilde: KHL draftā maksimālais pieļaujamais vecums ir U-21 (2011. gadā – 1990. g. dzimušie; 2010. gadā – 1989. g. dzimušie; 2009. gadā – 1988. g. dzimušie).

katrs KHL klubs līgas attiecīgo nosacījumu robežās izvēlas savu drafta stratēģiju. no tās tad daļēji arī var izprast kluba sastāva komplektētāju domāšanas virzienu un nākotnes “kalšanas” politiku, kā arī dažkārt pamanīt komandas “sāpīgās vietas” un nepilnības, kuru lāpīšanas mēģinājumi ir saskatāmi arī draftā. piemēram, konkrētu pozīciju spēlētāju izvēlē. piemēram, Čerepovecas Severstaļ 2010. gada draftā vien “aizrunāja” 3 vārtsargus…

Dinamo gadījums

Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vairākkārt ir norādījis, ka Dinamo galvenais stratēģiskais “štrihs” ir talantīgāko Latvijas jauno hokejistu “nosargāšana” – t.i. draftēšana. “Nevēlamies pēc tam viņus no citiem atpirkt,” pirms KHL 2010. gada drafta komentēja Sējējs. protams, runa ir par spēlētājiem, kuriem nav spēkā esoši līgumi ar Dinamo/HK Rīga (vai savulaik Dinamo Juniors). kā zināms, Latvijas hokejistu “pasargāšana” ir izdevusies daļēji… divreiz spilgtus Latvijas talantus Dinamo “selekcioāriem” no deguna priekšas nocēla Krievijas klubi. 2009. gadā Kasparu Daugaviņu vienu izvēli pirms rīdziniekiem nodraftēja Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas togad vispār draftēja tikai 2 hokejistus. tiesības uz Daugaviņu Dinamo tomēr ieguva, mainoties ar drafta secībām 2011. gadā. taču ar to tika “nogulēts” Zemgus Girgensons, kuru 2011. gada draftā pirms rīdziniekiem “nocēla” Maskavas CSKA. jāteic, ka Latvijas hokejistu “tiesiskā noturēšana” Dinamo draftētājiem ir izdevusies daļēji. piebilde: vēl viens Latvijas hokejists “aizgāja prom” 2010. gada KHL draftā, kad OHK Dinamo ar 183.-šo kopējo numuru izvēlējās Artjomu Dašutinu, kurš pēc tam 2010./2011. g. sezonu nospēlēja OHK Dinamo jauniešu komandā Šerif (kas kopš 2011. gada pieņem nosaukumu HK MVD). tiesa, Dašutins nebija Rīgas Dinamo “nopietno interešu” sfērā, ko apliecina arī Rīgas kluba tā gada draftēšanas gaita – rīdzniekiem pirms OHK Dinamo “liktenīgā” draftējuma bija iespēja 6 reizes nosaukt interesējošo spēlētāju.

otra Dinamo veikto drafta izvēļu “jēga” ir meklējumi konkrētās pozīcijās. Normunds Sējējs pirms tā paša 2010. gada drafta nosauca ne tikai “hronisko vājību” – centra uzbrucēju, bet arī “aizsargu ar labās rokas satvērienu”. šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas pārstāvjiem. ja centrus Dinamo ir “pieteikuši” katrā no 3 notikušajām KHL drafta procedūrām, tad aizsargu Dinamo ir draftējuši tikai vienu reizi. un tas nebija 2010. gadā, kad, acīmredzot, drafta uzdevums attiecībā uz aizsarga pozīciju izpildīts netika. vispār no 14 hokejistiem, kurus Rīgas klubs 3 gadu gaitā ir draftējis, dominējošā daļa ir 12 uzbrucēji, tos “nedalot” pa posteņiem. aizsargi un vārtsargi ir draftēti tikai pa vienam. acīmredzot, joprojām spēkā ir pārliecība, ka aizsargu Latvijā netrūkst…

starp citu Rīgas Dinamo ir viena no četrām KHL komandām, kurā oficiālajās KHL spēlēs ir uzspēlējis vislielākais pašu draftēto hokejistu skaits. pa 3 draftētajiem spēlētājiem ir uzspējuši uzspēlēt Rīgas Dinamo, Maskavas CSKA, Čerepovecas Severstaļ un Maskavas Spartak komandās. šos klubus, atkarībā no skatpunkta, var dēvēt par pragmatiskākajiem draftētājiem ar augstāko drafta lietderību vai arī neizvēlīgākajiem draftētājiem ar principu “labāk zīle rokā…”. lai vai kā, taču šo klubu loģiskais princips liek tiem būt ātrākās drafta lietderības līderiem.

piebilde: līdzās trijiem Rīgas kluba draftētajiem hokejistiem, kas spēlējuši KHL oficiālajās spēlēs – Robertam Bukartam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam – ir arī ceturtais. vārtsargs Kristers Gudļevskis 3 oficiālajās spēlēs bija pieteikts kā Dinamo otrais vārtsargs, taču pie spēles laika netika.

kopumā tikai 9 klubi KHL-ā ir savos laukumos dabūjuši un/vai laiduši pašu draftētos hokejistus, bet pārējie vai nav uzticējušies “jaunieguvumiem”, vai arī – nav dabūjuši tos, kurus nosaukuši par draftētiem. vēl loģiska versija – ja draftēji jaunākie iespējamie gadi, tad jaunie hokejisti vēl ir ceļā uz “lielo komandu”. no pirmā KHL drafta ir pagājušas tikai 2 pilnas sezonas. piemēram, NHL-ā, kur gan ir atšķirīgi draftam atļauto vecumi, ir normāla parādība, ka 1-3 pēdējo gadu draftētie hokejisti attiecīgajā klubā pie “lielās šprices” vēl netiek. ja pieņem, ka KHL sāk draftēt vienu gadu “agrāk”, tad vidējais gaidīšanas ilgums palielinās par to pašu gadu. to varēs novērtēt tikai ilgākā termiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs ka pirmajās 2 sezonās daudzi KHL klubi, nezinot un/vai meklējot sava drafta jēgu, iespējas ir izsējuši, atdevuši vai neizmantojuši.

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti KHL draftā:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.	ampluā, ārvalsts
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs, Somija
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizsargs, ASV
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbrucējs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbrucējs, Vācija (Latvija)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs***	1989.	centrs
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs, Zviedrija
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs, Somija
2010.	147.	Kristers Gudļevskis**	1992.	vārtsargs
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbrucējs
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbrucējs
2009.	26.	Roberts Jekimovs***	1989.	uzbrucējs
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbrucējs
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs
				–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL. ** Kristers Gudļevskis ir bijis pieteikts KHL oficiālajām spēlēm. *** Edgars Lipsbergs un Roberts Jekimovs ir spēlējuši Dinamo sistēmā – fārmklubā vai jauniešu komandā.
–

ne-Dinamo KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.		CSKA (Maskava)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)

*

KHL drafta “unikumi”

dominējoši lielākā daļa KHL klubu draftā neiztiek vai pat aizraujas ar “ārzemju” – t.i. ne-Krievijas, ne-Baltkrievijas, ne-Kazahstānas – hokejistu ierakstīšanu savos drafta reģistros. dažkārt var rasties sajūta, ka tā ir sava veida pieaugušo rotaļa, kurai ar realitāti nav daudz kopīgu iezīmju. ja cerības tiek liktas uz “lielu un varenu” KHL vai draftēto sagaidīšanu vismaz vecumdienās, kaut kādu loģiku var atrast. ja vēl draftētāju sirdis un fantāziju sāk sildīt atmiņas par vēl neseno NHL lokautu un cerības uz attiecīgo spēlētāju neizdošanos Ziemeļamerikā, tad nemaz tik nereāla “importa stāru” draftēšana neliekas.

KHL drafta “čempioni” ir Mitišču Atlant, kas 3 gados ir draftējuši 29 spēlētājus, un Sanktpēterburgas SKA, kas “aizrunājuši” 26 spēlētājus. uz kopējā fona tas izskatās pēc mērenas lielummānijas, kas kā putekļusūcējs ir “ierāvusi” gan potenciālos ārzemju spēlētājus, gan vietējos talantus, gan vēl kaut ko ar domu, ka pēc tam šķiros. ja Atlant divus draftētos šajās 2 sezonās ir dabūjis laukumā, tad no SKA 26 draftētajiem oficiālajās KHL spēlēs laukumā nav devies neviens!!! vai nu SKA ir ņēmušies, mainījušies vai citādi vingrinājušies drafta tirgū ilgtermiņa nākotnes vārdā, vai arī – pagaidām pilnīgā bezjēgā.

dažiem klubiem draftēto skaitu nedaudz palielina 2011. gada jauninājums – drafta izvēles numurs tiek piešķirts arī klubu pasargātajiem spēlētājiem, kuri spēlē attiecīgā kluba hokeja skolu sistēmā, bet kuru mēģinājis izvēlēties “svešs” klubs. jāpiebilst, ka SKA un Atlant nevienu “savējo” neaizsargāja; turklāt Atlant-am šādu aizsargāšanas tiesību nav, tāpat kā vēl 5 klubiem KHL-ā. šādu tiesību nav arī Rīgas Dinamo klubam, kuram nav attiecīgā vecuma sporta skola, bet esošā HS Dinamo sistēma vēl vecuma ziņā nav izaugusi līdz KHL drafta atļautajam vecumam. P.S. savu skolu audzēkņus 2011. gada draftā nācās aizstāvēt 11 klubiem. visbiežāk to darīja Salavat Julajev (3 reizes), Lokomotiv un Vitjaz (pa 2 reizēm). maksimālais “aizsargājamo” skaits katram klubam, kuram ir tādas tiesības, bija 3 jaunie spēlētāji.

“patriotisma vilnis”

par “vietējiem” KHL-ā tiek uzskatīti Krievijas hokejisti ar nelielu Baltkrievijas un Kazahstānas hokejistu piešprici. tāpat KHL reģistros par Krievijas hokejistiem tiek uzskatīti krievu izcelsmes hokejisti ar “pilnīgu” ārvalstu pavalstniecību – piemēram, Andrejs Bikovs, kurš citviet skaitās Šveices hokejists, vai Maksims Matuškins, kuram fiksēta Zviedrijas hokeja pavalstniecība.

vienīgais KHL klubs, kurš piedalījies visos 3 draftos un visos ir “izticis” tikai ar “vietējiem”, ir Ņižņekamskas Ņeftehimik. turklāt Ņeftehimik katrā draftā ir izvēlējies jaunākā iespējamā gada dzimušos: 2009. g. draftā – 1992. g. dzimušos; 2010. g draftā – 1993.-os gadus; šogad – 1994. gadā dzimušos. faktiski Ņeftehimik iemieso ideālo “sava (Krievijas & co.) hokeja” attīstīšanas sistēmu.

daži KHL klubi tieši pēdējā draftā ir pamainījuši savu politiku un atteikušies no importa zvaigžņoto divdesmitgadnieku rezervācijām, pievēršoties savējiem 16-17 gadus jaunajiem hokejistiem. tā, piemēram, Magņitogorskas Metallurg iepriekš draftā “niekojās” ar dažādu vecumu hokejistiem un ārzemniekiem, bet 2011. gadā – tikai vietējie un tikai 1994. gadā dzimušie. arī Maskavas OHK Dinamo kopš 2010. gada drafta orientējas uz jaunajiem vietējiem; izņēmums bija Artjoms Dašutins ar Latvijas hokeja pavalstniecību.

tomēr joprojām “importa” spēlētāju draftēšana ir ļoti populāra KHL klubu menedžeru vidū. daži KHL klubi pat ir “krituši” uz konkrētām nācijām. piemēram, Avtomobiļist “uzkrājumā” ir 5 “svešie”, no kuriem četriem ir Slovākijas pavalstniecība, bet piektajam – Čehijas.

arī Rīgas Dinamo nav pretojies kārdinājumam nodraftēt ne-Latvijas hokejistus. ja pieņemam, ka Ainars Podziņš un Edijs Leitāns-Rinke ir Latvijas hokejisti, tad Rīgas klubs 4 sezonu summā ir draftējis 4 ārzemniekus. starp citu, ar vienu no tiem (Niclas Lucenius) ir panākta vienošanās par spēlēšanu komandā no 2011./2012. g. sezonas.

P.S. citi drafti

28. maija drafts Mitiščos jau ir pagātne, un “visi skatieni” ir pavērsti uz svarīgākajiem draftiem Ziemeļamerikā, kur neapšaubāmi svarīgākais ir NHL drafts, kas norisinās tieši 25. – 26. jūnijā pēc Ziemeļamerikas laika uzskaites. 1. kārtā (pirmo 30 draftēto skaitā) neviens Latvijas hokejists nav “aizgājis”; patiesībā nekad līdz šim neviens Latvijas hokejists nav bijis draftēts NHL 1. kārtā. augstākais NHL drafta numurs (30.) “pieder” Sandim Ozoliņam, bet 1991. gadā #30 “ietilpa” 2. kārtā.

daudz cerību nav arī attiecībā uz NHL 2011. gada drafta pārējām kārtām. NHL skautu oficiālajā gala rankingā pirms 2011. gada drafta nebija neviena Latvijas hokejista. lai gan, kamēr drafts nav beidzies, tikmēr iespējas pastāv.

bez NHL drafta interesentu uzmanību “piesien” Ziemeļamerikas jaudīgāko junioru līgu drafti. 29. jūnijā ir paredzēts ne-Zimeļamerikas spēlētāju drafts (CHL Import draft) Kanādas elites junioru līgas jumta organizācijā CHL, kas vieno Kanādas 3 galvenās junioru līgas – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League). šajā draftā kanādas junioru elites klubi norezervē ar limitu noteiktos ārzemniekus, un savā izvēlē šie klubi ir eksperimentālāki nekā pieaugušo elite. 2010. gada CHL draftā tika pieteikti 3 hokejisti no Latvijas; šosezon tikpat labi tie varētu būt 3, 1 vai neviens. katrā ziņā, ir Latvijas jaunie hokejisti, kas “cer” uz CHL draftu. piemēram, ir lauzts HK Rīga un aizsarga Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.) līgums, jo, kā skaidro pats hokejists, viņam ir piedāvājums “caur” CHL draftu “iekļūt” Kanādas junioru elitē.

savukārt, ASV galvenās junioru līgas USHL (United States Hockey League) drafts, kurā “ņem” visus spēlētājus un nevis tikai ne-ziemeļamerikāņus, ir jau noticis pavasarī, un tajā nosaukti divi Latvijas hokejisti. uzbrucējs Teodors Bļugers (kā Teddy Blueger; dz. 1994.) ar kopējo 67. numuru ir aizrunāts no USHL kluba Sioux City Musketeers puses, bet aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) – ar 110. numuru “norezervēts” klubam Waterloo Black Hawks.

lasāmvielai:

• KHL 2011. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL Centrālā skautu biroja direktora Borisa Jemeļjanova intervija pirms KHL 2011. gada drafta – allhockey.ru
• KHL 2010. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
• Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par KHL 2011. gada draftu – sarauj.com
• Normunds Sējējs par KHL 2010. gada draftu – dinamoriga.eu, unity.lv
• N. Sējējs par KHL 2009. gada draftu – dinamoriga.eu, tvnet.lv
• NHL skautu potenciāli draftējamo rankings pirms NHL 2011. gada drafta – nhl.com
• USHL aktuālā drafta rezultāti – ushldraft.com
• par Latvijas hokejistu aizrunāšanu KHL, NHL, CHL draftos, par Dinamo draftiem (līdz 2010. g., ieskaitot): tepat

skatīt KHL katra kluba draftēto sarakstus (2009. – 2011.): petrovich27_KHL_drafti_2009-2011

[fotoattēlos. Rīgas Dinamo visu laiku drafta pirmās “izvēles” – Roberta Bukarta foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristera Gudļevska foto fiksēts Dinamo spēles dienā pret Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešajā fotoattēlā – Ņikita Koļesņikovs HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 11. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]