Par Dinamo mentalitāti, spēlētāju karmu un “Džonsona sindromu”

Ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst – četru mājas spēļu sērija pret Austrumu konferences tabulas otrās puses komandām ir aizvadīta stipri bēdīgi, lai neteiktu – daļēji “izlieta”. Ja piecu baļļu sistēmā, tad uz “3 ar mīnusu”. Kapēc? Izsmeļošu atbildi sniedz punktu raža – 5 no 12 (jeb 41,7%). P.S. Izklaidei arī mazliet par spēlētājiem, ar kuriem šosezon Dinamo uzvar biežāk un ar kuriem – retāk, jeb “Džonsona sindromu”.

Krievijas Tālo Austrumu gala vienību – Admiral, Amur, Kuzņas, Sibir – viesizrādēm KHL Eiropas daļā, regulārās sezonas pēdējā demita spēļu ietvaros ir cits zemteksts. Proti, šos klubus rindas kārtībā, bet citā secībā “laipni pieņēma” vistuvākie konkurenti Rietumu konferences tabulā – CSKA, HC Lev Praha un Rīgas Dinamo. Starp Eiropas “mājiniekiem” arī HC Slovan Bratislava, bet tā kā Slovākijā bāzētais klubs kuļas pa turnīra tabulas ne-play off zonu, tad par to interese mazāka.

Tālo Austrumu tūres ietvaros “eksāmenus” uz teicami ir nokārtojuši kā CSKA (11 punktu no 12), tā arī – HC Lev Praha (tāpat 11 punktu no 12). Kas arī nosaka pārkārtojumus Rietumu konferences turnīra tabulā. Prāgas “lauvas” nostiprinājušies 3. vietā, CSKA – cenšas iekārtoties uz palikšanu 4. vietā. Rīdziniekiem atliek – piektā. Turklāt pirms svētdienas (19. janvāra) spēlēm trauksmes zvanus zvanīja atrašanās jau 7. vietā (!!!), kur tikko rīdziniekus bija atstūmuši uzvarējušie Donbass un Medveščak (!!!).

Žēlabām iemesla īsti nav, jo dinamiešiem priekšā vēl 8 spēles, un KHL statistiķi stāsta, ka Rīgas Dinamo ir (bija?) viena no labākajām līgas komandām izbraukumā. Ja Austrumu “otrais gals” nebija īpaši kairinošs motivators, tad “iedvesmai” nevajadzētu pietrūkt pret tādiem nosaukumiem kā Ak Bars, Maskavas Dinamo & Znaroks, arī – Torpedo & Skudra. Cits stāsts, ka diez vai tas būs vieglāk. Bet, kā zināms, mūsu mentalitāte ne vienmēr paredz vieglākā ceļa izvēli…

KHL Rietumu konferences tabula; 2013./2014. g. reg. sezona (pēc 2014-01-19 spēlēm; saskaņā ar khl.ru):

vieta	komanda	sp.	p.	vēl IZBRAUKUMĀ	vēl MĀJĀS
1.	Dinamo (Maskava)	46	100
2.	SKA	47	92
3.	HC Lev Praha	46	86	Torpedo, Ak Bars, Dinamo (Mas), Vitjaz	Donbass, Dinamo (Min), Medveščak, Spartak
4.	CSKA	48	82	Dinamo (Mas), Torpedo,	Spartak. Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
5.	Dinamo (Rīga)	46	80	Vitjaz, Dinamo (Mas), Ak Bars, Torpedo, Dinamo (Min)	Medveščak, Spartak, Donbass
6.	Donbass	45	79	Avangard, Lev, Slovan, CSKA, Dinamo (R)	SKA, Severstaļ, Lokomotiv, Atlant
7.	Medveščak	46	78	Avtomobiļist, Dinamo (R), CSKA, Lev, Slovan	Atlant, Lokomotiv, Severstaļ
8.	Lokomotiv	46	69	Spartak, Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)	Avtomobiļist, Jugra, Avangard, Baris
9.	Atlant	46	63
10.	Severstaļ	46	59
11.	HC Slovan Bratislava	45	56
12.	Spartak	45	52
13.	Vitjaz	47	50
14.	Dinamo (Minska)	45	42

–

PAR MITOLOĢIJU

Kad komandai neiet, līdzjutēji nereti (lai neteiktu – vienmēr) apzināti vai neapzināti meklē vainīgos, mistiskas sakritības, veiksmes un neveiksmes formulu. Tā arī – kad Rīgas Dinamo pēc Ziemassvētkiem aizvadīja divas mazāk izteiksmīgas spēles pret čeho-slovāku vienībām, tas sakrita ar pērnsezonas leģionāra Džeimija Džonsona atgriešanos Rīgas maizē. Attiecīgi Džonsons tika saskatīts kā sliktās “karmas”, “auras” vai tamlīdzīgi nesējs. Kanādiešu centram apsūdzības pilnīgu atcelšanu nav nesis arī Jaunā gada sākums, kas salīdzinot ar aizvadīto sezonas daļu, rīdziniekiem nav spilgtākais.

Kā tad īsti ir ar Džonsona un pārējo dinamiešu “karmu”?

Neiedziļinoties papildlaikos un pēcspeles metienos, Rīgas Dinamo komanda līdzšinējās 46 spēlēs ir guvusi 28 uzvaras un piedzīvojusi 18 zaudējumus. Attiecīgi kopējā bilance ir 60,87% uzvaru aizvadītajās spēlēs. Šāda uzvaru bilance sakrīt 6 spēlētājiem, kuri līdz šim aizvadījuši visas spēles – Hosam, Ozoliņam, Pavlovam, Robinsonam, Ščehuram un Vilsonam.

Taču pārējiem šis “procents” atšķiras – ir vai nu labāks, vai pretēji. Attiecīgi – ar konkrēto spēlētaju sastāvā Dinamo uzvar biežāk vai retāk par vidējo. Protams, var atrast loģiskas likumsakarības. Piemēram, vārtsargam Jakubam Sedlāčekam bilanci “kropļo” apstāklis, ka viņam acīmredzami atvēlētas spēles pret salīdzinoši stiprākiem pretiniekiem attiecīgajā spēļu posmā. Vai, piemēram, 13.-tie uzbrucēji un 7.-tie aizsargi mēdz nonākt laukumā, kad spēles “liktenis” jau skaitās izšķirts. Tāpat skaidrs – ka dažādiem spēlētājiem ir iegadījies dažāda stipruma pretinieku komplekts. Tomēr Rīgas Dinamo gadījumā dalījums “stiprajos un vājajos”, kā liecina pieredze, nav skaidri nodalāms un ne tuvu nav izšķirošs.

Attiecīgi lielākais Dinamo veiksminieks starp spēlētajiem, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles komandas sastāvā, ir aizsargs Krišjānis Rēdlihs, ar kuru sastāvā Dinamo uzvar nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu – 67,65%. Tāpat starp spēlētājiem ar veiksmīgu “karmu” nosaucami tie, kuri uzvarējuši divās trešdaļās spēļu (66,67%) – uzbrucēji Gints Meija, Māris Bičevskis un Vojtehs Polāks. Protams, var uz lietām skatīties atturīgāk, ka nevis attiecīgie spēlētaji komandai veiksmi nesuši, bet viņiem paveicies trāpīt spēlēs, kurās Dinamo uzvar. Var saukt, kā gribas un patīk.

Savukārt, spēlētāji, kuriem biežāk sanācis nonākt komandas pieteikumā spēlēm, kurās zaudē, ir veiksminieka Krišjāņa brālis – aizsargs Jēkabs Rēdlihs. Šosezon jau sezonas gaitā parakstītais J. Rēdlihs ir spēlējis tikai piecās spēlēs, turklāt to summā uzkrājis pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Tomēr komanda prata uzvaret tikai vienreiz – ar 4:1 Lokomotiv vienību. Bet pārējās četrās – zaudēts. Otrs, kuram “auru” derētu uzlabot, ir jau piesauktais uzbrucējs Džeimijs Dzonsons, kopā ar kuru rīdzinieki uzvarējuši 44,44% gadījumu. Trešais no beigām ir vārtsargs Jakubs Sedlāčeks (45,46%), kuram bija jāstājas vārtos arī pret līgas līderiem – Magņitku (divreiz), SKA (divreiz), Salavat Julajev… Arī pret to pašu Sibir, kas pēdējā mājas spēļu sērijā bija jaudīgakais pretinieks.

P.S. Aicinājums zemāk izvietotās tabulas uztvert kā ilustrāciju, nevis kā statistikas uzskaiti un spēlētāju novērtējumu.

Rīgas Dinamo spēlētāju “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; vērā ņemti hokejisti, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles ar reālu spēles laiku):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Krišjānis Rēdlihs	34	23	11	+12	67,65%
2.	Gints Meija	24	16	8	+8	66,67%
3.	Māris Bičevskis	18	12	6	+6	66,67%
4.	Vojtehs Polāks	9	6	3	+3	66,67%
5.	Mikaels Tellkvists	35	23	12	+11	65,71%
6.	Mārtiņš Cipulis	32	21	11	+10	65,63%
7.-8.	Marsels Haščāks	25	16	9	+7	64,00%
	Artūrs Kuzmenkovs	25	16	9	+7	64,00%
9.	Georgijs Pujacs	36	23	13	+10	63,89%
10.	Arvīds Reķis	40	25	15	+10	62,50%
11.	Kristaps Sotnieks	45	28	17	+11	62,22%
12.	Roberts Bukarts	31	19	12	+7	61,29%
13.-18.	Marsels Hosa	46	28	18	+10	60,87%
	Sandis Ozoliņš	46	28	18	+10	60,87%
	Vitālijs Pavlovs	46	28	18	+10	60,87%
	Mets Robinsons	46	28	18	+10	60,87%
	Pols Ščehura	46	28	18	+10	60,87%
	Kails Vilsons	46	28	18	+10	60,87%
19.	Miks Indrašis	45	27	18	+9	60,00%
20.	Aleksandrs Ņiživijs	30	18	12	+6	60,00%
21.	Gunārs Skvorcovs	32	19	13	+6	59,38%
22.	Juris Upītis	27	16	11	+5	59,26%
23.	Andris Džeriņš	37	21	16	+5	56,76%
24.	Rustams Begovs	20	10	10	±0	50,00%
25.-26.	Oskars Cibuļskis	12	6	6	±0	50,00%
	Rodrigo Laviņš	12	6	6	±0	50,00%
27.	Jakubs Sedlāčeks	11	5	6	-1	45,46%
28.	Džeimijs Džonsons	9	4	5	-1	44,44%
29.	Jēkabs Rēdlihs	5	1	4	-3	20,00%

–

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas aizvadījuši mazāk par 5 spēlēm, un viņu “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; iekavās skaitļi, ierēķinot arī spēles, kurās attiecīgais spēlētājs bijis pieteikumā, bet laukumā nav devies):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Deivids Sarkanis	2 (11)	2 (9)	0 (2)	+2 (+7)	100% (81,82%)
2.	Andris Siksnis	4 (11)	3 (6)	1 (5)	+2 (+1)	75% (54,55%)
3.	Edgars Siksna	2 (14)	1 (9)	1 (5)	±0 (+4)	50% (64,29%)
4.	Lauris Dārziņš	2	1	1	±0	50%
5.	Mārtiņš Porejs	1	0	1	-1	0%
–	Edmunds Augstkalns	0 (14)	0 (11)	0 (3)	±0 (+8)	– (78,57%)
–	Rihards Cimermanis	0 (36)	0 (24)	0 (12)	±0 (+12)	– (66,67%)
–	Krišs Lipsbergs	0 (2)	0 (1)	0 (1)	±0 (±0)	– (50,00%)

–

[Džeimija Džonsona foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Krišjāņa Rēdliha foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo “melnā darba” darītāji (huligānstatistika)

No 13. novembra (šodienas) KHL savā spēļu ikdienā ievieš jaunu individuālās statistikas uzskaites parametru “noraidījumi pret”, kura ietvaros uzskaitīs pret konkrēto spēlētāju pretinieku nopelnītās soda minūtes. Cik čakli vairākumus ražojuši Rīgas Dinamo hokejisti līdzšinējā sezonas daļā? Un kuriem tas izdevies vislabāk?

Līga vērtēs “melno darbu”

Patiesībā no 13. novembra Kontinentālās Hokeja Līgas obligātajā statistikas uzskaites programmā iekļauti vēl divi kritēriji, kas palīdzēs arī statistiski novērtēt rezultativitātes un lietderības koeficienta ailītēs neredzamo “melno darbu”. Runa ir par bloķētiem metieniem, spēka paņēmieniem un, kā jau minēts, “noraidījumi pret”.

Par bloķētiem metieniem tiks uzskaitītas tādas apzinātas darbības, kuru mērķis radīt šķēršļus ripas trāpīšanai vārtu taisnstūrī. Tātad – ar slidu, nūju, roku, ausi… Bet!!! Ja ripa pēc kontakta ar attiecīgo spēlētāju tik un tā lidos vārtu taisnstūrī, tad šāds atgadījums netikšot fiksēts kā bloķēts metiens.

Ar spēka paņēmienu saprotams noteikumos atļauts spēka paņēmiens ar nodomu pretiniekam atsavināt ripu. Neatkarīgi no tā, vai tas izdevās. Protams, par spēka paņēmieniem netiks uzskatīta “saskare”, kas sodīta ar konkrētām minūtēm. Tāpat uzskaitē netikšot iekļauta spēka spēle, kuras mērķis nav atsavināt ripu.

Savukārt, “noraidījumi pret” skaitīsies pārkāpumi spēles gaitā, neskaitot tos, kas norisinājušies pēc svilpes, un neiekļaujot disciplinārus sodus par rupjību, kaušanos. Protams, uzskaitē netiek fiksēts tehniskas brāķis – ripas izmešana, vārtu nobīde utt.

Vairākuma ražotāji Dinamo ierindā

Līdzšinējā sezonas daļā vislielāko vairākuma minūšu skaitu Rīgas Dinamo ierindā ir nopelnījis uzbrucējs Marsels Hosa, saskarsmē ar kuru pretinieki ir nopelnījuši 17 soda minūtes. Taču soda minūšu bilance Hosam nav labvēlīga, jo viņš pats sodus pelna vēl vairāk. Marsela Hosas uzkrājumā ir 25 soda minūtes. Tātad Hosas “noraidījumu koeficients” ir -8 minūtes.

Otrs apjomīgākais vairākuma “ražotājs” ir uzbrucējs Gints Meija, pret kuru pretinieki ir salasījuši 13 “tīras” soda minūtes, kā arī 20 minūtes disciplinārsoda bez vairākuma. Meijam tad arī ir vislabākā soda minūšu bilance (+5), jo pats salasījis tikai 8 minūtes.

Par vērtīgiem vairākuma pelnītājiem nosaucami arī Artūrs Kuzmenkovs, Roberts Bukarts, Mets Robinsons un nesen no komandas atbrīvotais Vojtehs Polāks. Viņiem visiem soda minūšu bilance vienāda 8:4, kas nozīmē +4 katram.

Vērtīgākie vairākumi

Vēl viena nianse, kas lielākajā daļā gadījumu nav atkarīga no vairākuma nopelnītāja, ir attiecīgā spēlētāja nopelnītajā vairākumā panāktie vārtu guvumi. Tātad – veiksmes elements, bez kā sportā arī nevar. Šādi veiksminieki ir aizsargs Oskars Cibuļskis un Vojtehs Polāks – viņu nopelnītos vairākumus Rīgas Dinamo vienība vārtu guvumā ir pārvērtusi divreiz. Cibuļska gadījumā komanda īstenoja divus no 3 vairākumiem; Polāka – divus no četriem.

Tieši pretēji…

Ja skatām soda minūšu bilances tabulas lejasgalu, tad pa lejasgalu “tusē” galvenokārt aizsargi, kuriem tās sodu pelnīšanas ir biežāka padarīšana un, protams, dažkārt neizbēgama, esot pēdējam spēlētājam, kas var novērst pretinieku pārsteidzošus manevrus. Izņēmums “pa lielam” ir Mets Robinsons, kuram sodu bilance ir pozitīva, un Rodrigo Laviņš, kuram – neitrāla. “Pa nullēm” ir arī Edgars Siksna, kuram minimāls spēles laiks (2 spēles un summā nepilnas 4 minūtes).

Bet negatīvākā bilance ir Kristapam Sotniekam (-15), pret kuru pretinieki ir nopelnījuši 2 minūtes, bet pašam sakrātas 17 “tīras” soda minūtes un 20 minūšu disciplinārsods. Taisnības pēc jānorāda, ka 21. septembrī spēlē pret Podoļskas Vitjaz nopelnīto 5+20 minūšu sodu KHL sporta-disciplinārā komisija anulēja, taču spēles norisē “dzēst pēdas” vairs nevarēja. Uz 5 minūtēm Dinamo sastāvā tika noraidīts spēlētājs, Sotnieks devās uz ģērbtuvēm un šo 5 minūšu laikā Vitjaz panāca vārtu guvumu. Taču, pat ja Kristapam Sotniekam “atmīnuso” netaisnīgi saņemto sodu, bilance paliek tik un tā “bēdīga” -10 izskatā (2:12). Taču vēl “plānāka” soda minūšu starpība paliek Arvīdam Reķim (-14 minūtes), Georgijam Pujacam (-12). Līdzīga – Sandim Ozoliņam (-10).

Neveiksmīgākā vārtu zaudējumu bilance sava noraidījuma laikā ir diviem leģionāriem – Polam Ščehuram un Kailam Vilsonam. Abu pelnītajos vairākumos komanda pretinieku vārtos nav trāpījusi, bet, kad abi bija noraidīti, pretinieki sastrādāja pa diviem vārtu guvumiem.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 23 spēlēm; SM = soda minūtes; SM bilance = soda minūšu apjoms, kurā netiek skaitītas disciplinārsoda minūtes; iespējami precizējumi):

spēlētājs	SM pret	vārtu guv. soda laikā*	SM	vārtu zaud. soda laikā*	SM bilance	vārtu bilance*
Meija	13(+20)	1	8	1	13-8	1-1
Polaks	8	2**	4	0	8-4	2-0
Kuzmenkovs	8(+10)	1	4	0	8-4	1-0
Bukarts	8(+10)	0	4	0	8-4	0-0
Robinsons	8	0	4	0	8-4	0-0
Cibuļskis	6	2**	4	0	6-4	2-0
Sedlāčeks	2	0	0	0	2-0	0-0
Siksnis	2	0	0	0	2-0	0-0
Ņiživijs	8	0	8	0	8-8	0-0
Cipulis	6	0	6	0	6-6	0-0
Bičevskis	2	1	2	0	2-2	1-0
Haščāks	2	0	2	0	2-2	0-0
Laviņš	2	0	2	0	2-2	0-0
Tellkvists	2	0	2	0	2-2	0-0
Upītis	2	0	4	1***	2-2	0-1
Sarkanis	0	0	0	0	0-0	0-0
Siksna	0	0	0	0	0-0	0-0
Indrašis	12	2	14	2***	12-14	2-2
Vilsons	10	0	12	2	10-12	0-2
Ščehura	12	0	16(+10)	2	12-16	0-2
Džeriņš	6	1	10	2***	6-10	1-2
Pavlovs	8	0	14	1	8-14	0-1
Skvorcovs	0	0	6	0	0-6	0-0
Hosa	17	0	25	1	17-25	0-1
Rēdlihs Kr.	2	0	10	1	2-10	0-1
Ozoliņš S.	2	0	12(+20)	1	2-12	0-1
Pujacs	6	1	18	1	6-18	1-1
Reķis	4	1	18	2***	4-18	1-2
Sotnieks	2	1	17(+20)	1****	2-17	1-1
skaitl. sast. pārk.	8	0	2	0	8-2	0-0
pretin. tehn. sodi	10	1	–	–	–	–
nav precīzi zināms	16	2	–	–	–	–

*

P.S. * Vārtu guvumu un zaudējumu bilancē nav iekļauti vārtu guvumi vai zaudējumi, kas fiksēti spēlējot 4-uz-4. ** Polāka un Cibuļska nopelnītajā vairākumā ir bijis pa vienam vārtu guvumam arī lielajā vairākumā (šie vārtu guvumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Upīša, Indraša, Džeriņa un Reķa nopelnītajā mazākumā bija pa vienam vārtu zaudējumam lielajā mazākumā (vārtu zaudējumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Sotnieka gadījumā 5+20 minūšu sods skaitās atcelts, bet oficiālajā statistikā paliek norādīts.

Ieskatam:

• KHL ievieš jaunus statistikas uzskaites parametrus (2013-11-12) – khl.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
• KHL atceļ Kristapa Sotnieka 21. septembrī saņemto sodu – khl.ru

[Attēli secīgi: (1) Ginta Meijas foto fiksēts spēlē pret Torpedo 2012. gada 8. martā; (2) Marsela Hosas attēls – spēlē pret Spartak 2012. gada 5. janvārī (3) Kristapa Sotnieka foto – spēlē pret Torpedo 2010. gada 9. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]