Dinamo Tālo Austrumu “norma”: 50%

KHL Tālie Austrumi ir pārbaudījums jebkurai līgas kartes Eiropas daļā dzīvojošai komandai. Šosezon līdzšinējo tālāko braucienu maršrutā ‘Habarovska – Novokuzņecka – Novosibirska’ papildinājusi ceturtā pietura – Vladivostoka. Tā ir ap 600 000 cilvēku apdzīvota pilsēta Japāņu jūras krastā, kur iemitināta šovasar “jaunizceptā” Admiral komanda. Kuru, savukārt, Krievijas Klusā okeāna piekrastē iedzīvinājis krievu hokeja misionārs Vjačeslavs Fetisovs.

Lai arī Admiral, faktiski kā jebkura no nulles veidota komanda, ir tāds sava veida “frankenšteins”. Šajā gadījumā radība salasīta no Krievijas dažādo klubu, ja ne atliekām, tad no tā, kas nav žēl – redraftā izliktajiem spēlētājiem. Bet, kā smejies, Vladivostokas Admiral bija pirmā un pagaidām vienīgā komanda, kurai šīs sezonas sākumā diezgan stabili ejošais Rīgas Dinamo zaudēja sausā (0:3).

Diezgan mānīgs priekšstats varēja rasties, lūkojoties KHL Austrumu konferences tabulā, kur uz Dinamo izbraukuma brīdi Tālo Austrumu komandas kūlās pa tabulas lejasdaļu. Taču “pie baltajiem lāčiem un ziemeļbriežiem” notiek visādas anomālijas – ļoti daudz laika lidmašīnā, aklimatizācija, laika joslas, spēles agri no rīta pēc Eiropas laika… Droši, ka arī rūpnieciskajiem centriem Sibīrijā piedēvētā eksotika melna sniega un kūpinātas saules izskatā atstāj savu iespaidu. Šī iemesla dēļ kaujas tur norisinās ar mājinieku handikapu. Te gan jāatceras, ka Tālo Austrumu komandām izbraukumi uz mūsu pusi ir tālāki un biežāki. Tādēļ arī turnīra tabulā tās vērtējamas tomēr, bet iecietīgi. Bet runājot par anomālijām – Austrumos “pa kaklu” mēdz dabūt arī grandi. Ne tikai Rietumu miljonārvienība CSKA, kas šosezon atraujas dažādos miestos un mājās. Tādā griezumā sanāk, ka katrs punkts, kas atvests no KHL Tālajiem Austrumiem, ir stipri vērtīgāks par apkaimē izcīnīto, neskatoties uz to, ka tabulā visi punkti izskatās vienādi.

Aizķērušies laikā?

Pirms došanās tālajā izbraukumā Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols pamatoti gatavojās šīs sezonas jauninājumam – atšķirībā no iepriekšējām četrām sezonām, šajā regulārajā sezonā astoņu stundu laika starpībā Rīgas Dinamo nācās aizvadīt divas spēles. Tad, nu, šīs abas tika zaudētas. Jāpiebilst, ka divreiz līdzīgs izņēmums ir bijis. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.), kad Rīgas komanda bija iedalīta vienā divīzijā ar Habarovskas Amur, Dinamo savu dalību KHL atklāja ar divām spēlēm Habarovskā. Un vēl Nadeždas kausa izcīņā šī gada martā nācās Habarovskā uzspēlēt divreiz pēc kārtas.

Kā grūtāko Artis Ābols prognozēja izbraukuma otro pusi un īpaši ceturto spēli. Iespējams, tā arī bija, bet grūtības rīdziniekus nenobaidīja. Tieši trešajā un ceturtajā spēlē Rīgas Dinamo paņēma simtprocentīgu punktu apjomu. (Video ar Arta Ābola komentāriem – youtube.com no 16:15 (skatīt).)

Šosezon virs vidējā

Salīdzinot ar iepriekšējo regulāro sezonu, kad Rīgas Dinamo no tālā pārgājiena “atnesa” 0 (nulle) punktu, šosezon jebkāds apjoms, kas sākas no 1, būtu vairāk. Taču ir varēts paņemt 50% no piedāvājuma.

Rīgas Dinamo sniegums izbraukumos uz Tālajiem Austrumiem KHL 6 sezonu ietvaros:

sezona	norises laiks	sp. skaits	pretinieki	paņemtie punkti	punktu proporcija
1. (2008./2009.)	2008. sept.	5	Habarovska (2x), Novokuzņecka, Novosibirska (2x)	5 (no 15)	33.3%
2. (2009./2010.)	2010. janv.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	6 (no 9)	66.7%
3. (2010./2011.)	2010. sept.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	5 (no 9)	55.6%
4. (2011./2012.)	2011. nov.	3	Novokuzņecka, Habarovska, Novosibirska	5 (no 9)	55.6%
5. (2012./2013.)	2013. janv.	3	Habarovska, Novokuzņecka, Novosibirska	0 (no 9)	0%
5. (2012./2013.)	2013. marts	2	Habarovska (2x)	1 uzv. (no 2)	nosacīti 50%
6. (2013./2014.)	2013. sept.-okt.	4	Habarovska, Vladivostoka, Novosibirska, Novokuzņecka	6 (no 12)	50%
			VIDĒJAIS:	30 (no 69)	43.5%

*

Rūdītus vīrus ar ziemeļbriežiem nenobaidīsi

Skaidrs, ka visi rezultāti ir komandas kopdarbs, taču interesanti izcelt pa kādai statistikas nobīdei vienā vai otrā virzienā. Uzbrukuma līnijā atsevišķi izceļami trīs dinamieši. Kails Vilsons izbraukuma četru spēļu summā ir uzkrājis 5 rezultativitātes punktus (1+4). Marsels Hosa pretinieku vārtos iemeta 3 reizes (3+0); abiem minētajiem leģionāriem pa lietderības koeficientam +1. Bet trešais uzbrukuma balsts ir aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram lietderība neitrāla, bet Tālo Austrumu turnejā ir sakrāti 4 rezultativitātes punkti (3+1).

Lietderīgākais komandas spēlētājs Tālajos Austrumos bija Arvīds Reķis, kuram 3 spēļu summā lietderības koeficients +3. Savukārt vārtsargiem abiem statistika pieklājīgā apjomā – Mikaelam Tellkvistam 95,40% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.36, bet Jakubam Sedlāčekam attiecīgi – 96.67% un GAA 1.00.

Savādi, ka Tālajos Austrumos nedaudz pazaudējies sezonas sākuma Dinamo lietderīgākais spēlētājs – aizsargs Mets Robinsons. Rezultatīvu piespēli ir sastrādājis, taču četru spēļu summā komandā bēdīgākais lietderības koeficients (-3). Tiesa, lietderības mīnusos šajā izbraukumā “iedzīvojās” vēl seši dinamieši.

[Pirmajā fotoattēlā: Artis Ābols pavada Dinamo vīrus cīņā pret Habarovskas Amur 2013. gada 15. martā. Otrais attēls fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Abu fotoattēlu avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo kā gleznas reprodukcija un mākslas kino. Ar turpinājumiem un galveno varoņu atdzimšanu

Rīgas Dinamo klubs ir viens no tiem, kurā tiek godā turēta otrā un trešā atnākšana. Tomēr jaunā sezona, rādās, „sit pušu” visus iepriekšējos gadījumus. Šosezon mājās nākuši tādi lielkalibra „pazudušie dēli” kā Sējējs, Ozoliņš, Hosa… Būtu vēl vairāk, ja sastāva komplektētājus kapeika „nespiestu”…

Šosezon Rīgas Dinamo vadība ir lēmusi soļot pa iemītu taciņu ar pārbaudītām vērtībām. Kā mākslas kino producenti, kas, izmantojot agrāko oriģināldarbu panākumus, mēģina nokopēt iepriekšējo veiksmes stāstu vai vismaz pievilināt iepriekšējā daiļdarba cienītājus. Tāpēc uz Rīgu saukts režisors un aktieri, ar kuriem bija izdevušās vislabākās Rembo un Terminatora sērijas. Kopainā tikai Šuplera atgriešanās pietrūkst…

No pagaidām skaidri zināmiem papildinājumiem sastāvā tikai viens – Mets Robinsons (Mat Robinson) – nav bijis Rīgas Dinamo kreklā kādā no pirmajā piecām sezonām. Pārējie Rīgā ir bijuši, daži – aizvadījuši Rīgā ļoti labas sezonas, uz kuru „kopēšanu” arī cer sastāva komplektētāji. Bet – vai var nokopēt sezonu?

Pagaidām var tikai shēmot un iztēloties, cik spējīgs būs Dinamo sestās sezonas komplekts. Arī ņemot vērā, ka sastāvā vairs nav pērnās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs (Karsums) un divi labākie vārtu guvēji (Karsums, Žirū). Protams, nav pirmā sezona, kad Dinamo ir šķīrušies no saviem rezultatīvākajiem un trāpīgākajiem spēlētājiem. Tomēr šī iksezonas „atasiņošana” ir rezultējusies komandas kopējās rezultativitātes kritumā, kas īpaši spilgts bija aizvadītajā regulārajā sezonā. 109 vārtu guvumi 52 spēlēs… 2,10 vārtu guvums vidēji spēlē…

Rīgas Dinamo trāpīgums KHL regulārajās sezonās:

sezona	sp.	vārtu guvumi	vid. spēlē	vieta līgā šajā parametrā
2008./2009.	56	132	2.36	19. no 24
2009./2010.	56	174	3.11	5. no 24
2010./2011.	54	160	2.96	7. no 23
2011./2012.	54	129	2.39	17. no 23
2012./2013.	52	109	2.10	24. no 26

*

Nu tik metīs, nu tik būs?

Sava laika Dinamo labākā snaipera un rezultatīvākā spēlētāja Marsela Hosas atgriešanās Dinamo apskāvienos, ir viesusi pozitīvu atmiņu uzjundīšanu un cerības, ka jaunajā sezonā trāpīšanas problēmas sakārtosies. Taču vismaz pagaidām rādās, ka ar Hosu un Ozoliņu vien visus caurumus aizlāpīt neizdosies. Periodiski pārdoto un nepagarināto rezultāta taisītāju skaits ir paprāvs – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, arī Galviņš…

Ja paņem pilnīgi pirātiskus aprēķinus, ka pašreiz Dinamo sastāvā „ieskaitītie” aizvada tikpat rezultatīvu sezonu kā savu iepriekš labāko KHL-ā, tik un tā pietrūkst līdz pērnās sezonas vārtu guvumu apjomam. Kas turklāt ir bijis piecu sezonu pieticīgākais. Respektīvi, jaunā komplekta labāko KHL sezonu vārtu guvumu summa – 105 trāpījumi… Bet, ja aizvada savu sliktāko sezonu, tad bail pat iedomāties…

Skaidrs, ka šis aprēķins ir absolūta teoretizācija, kurā nav ņemti vērā KHL-ā nespēlējušie, kā arī „noklusēts” katra spēlētāja karjeras augšupejas vai lejupslīdes koeficients. Un arī uzbrukuma rezultativitāte nav vienīgais kritērijs. Tomēr trāpīgumam sanāk ļoti pat tieša korelācija ar komandas sniegumu. Savās divās trāpīgākajās sezonās Dinamo prata pārvarēt arī play off 1. kārtu, bet netrāpīgākajā – līdz šim vienīgo reizi nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai. Sakritība?

Skaidrs, ka ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vēl meklē risinājumus (izpildītājus). Tāpat būtiska cerību deva ir ieplānota aizvadītās sezonas izskaņas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas izcilniekiem, kuri regulārās sezonas gaitā nebija tik spilgti – uzbrucējiem Robertam Bukartam, Andri Džeriņam, Gintam Meijam, Vitālijam Pavlovam, Gunāram Skvorcovam, aizsargam Oskaram Cibuļskim. Regulārās sezonas gaitā vīriem būs iespēja apliecināt, ka sniegums Cerības kausa izcīņā nav bijis pārpratums. Tomēr, skaidrs, ka visi kapļi un grābekļi par šautenēm nekļūs. Lai arī kā to vēlētos Dinamo „tirdzniecības palāta”, kas tomēr cenšas ik pa brīdim noandelēt savus „ražojumus” kādam Ak Bars-am vai Maskavas Dinamo.

Runājot par zemkopības instrumentiem, nekādu pārmetumu puišiem vai žēluma. Funkcijas tomēr vīriem ir atšķirīgas, tāpat kā spēles laiks nevienādos sastāvos. Bet vietas apjoms pirmajās maiņās paliek tāds pats.

Palikušās vakances

Ģenerālmenedžeris Sējējs masu medijos jau ir ziņojis, ka Dinamo sastāvs „pa lielam” ir noformēts, vien gaidāma „uztankošanās” 1 – 2 personu sastāvā. Nav jāzīlē, lai saprastu, ka viens kadrs tiek meklēts snaipera postenim, otrs – centra uzbrucēja pienākumu izpildei. Tai pirmajai pozīcijai gribot Lauri Dārziņu, bet – par „demokrātsku” ciparu. Ja gribētu par pilnu cenu, tad Dārziņš jau būtu prezentēts Rīgas kreklā un slavenajai Overtime TV zīlniecei nebūtu jānopūlas. Bet, ja gribas lētāk, jācer, ka izsolē (redraftā Vladivostokas Admiral komplektēšanai) Dārziņš Tālo Austrumu kolēģiem būs nepaceļams un/vai par maz pievilcīgs kumoss. Bet cita veida baumas par Masaļska, M.Rēdliha un Sprukta „ņemšanu” pagaidām atceltas.

Vēl kādus otrā plāna vaibstus Dinamo sastāva komplektā iezīmēs KHL reglamenta redakcija par jauno spēlētāju iesaisti. Ja paliktu spēkā aizvadītās (2012./2013.) sezonas reglamenta principi, tad būs vajadzīgi vismaz divi 1992. gadā dzimušie vai jaunāki. Ja komanda gribēs pilnas 4 maiņas, t.i. 20 laukuma spēlētājus, tad šādi U-22 vecuma puiši būs vajadzīgi četri. Uz šīm vietām pretendē vārtsargs Kristers Gudļevskis, uz pārbaudēm aicināmie Liepājas Metalurgs jaunie talanti – Artūrs Kuzmenkovs, Edgars Siksna un, jādomā, ka arī kāds no HK Rīga puses. Starp citu, kad pirms aizvadītās sezonas, lai dotos uz Voskresenskas MHK Himik, Rīgas Dinamo saimniecību pameta Kirils Tambijevs (dz. 1992.), bija runa, ka viņu pēc gada gaidīs atpakaļ. Tiesa, jāatceras, ka KHL reglaments kopumā un tā jauno spēlētāju sadaļa konkrēti ir lielumi, kas mainās kā starpsezonās, tā arī sezonu gaitā…

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai:

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; punkti; lietderība)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; punkti; lietderība)
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.	2015.	45 sp. 1+4 punkti; -4 (2012./2013.)	15 sp. 1+1 punkti; ±0 (2011./2012.)
Roberts Bukarts	1990.	2014.	32 sp. 3+4 punkti; +1 (2009./2010.)	18 sp. 3+0 punkti; -4 (2012./2013.)
Andris Džeriņš	1988.	2015.	52 sp. 8+9 punkti; -4 (2012./2013.)	17 sp. 0+0 punkti; -4 (2009./2010.)
Marcel Hossa	1981.	?	56 sp. 35+20 punkti; -3 (2009./2010.)	50 sp. 8+11 punkti; +4 (2012./2013.)
Miks Indrašis	1990.	2015.	43 sp. 14+12 punkti; -1 (2012./2013.)	1 sp. 0+0 punkti; ±0 (2011./2012.)
Raitis Ivanāns	1979.	2014.	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)	39 sp. 0+1 punkti; -5 (2012./2013.)
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	plānots try-out	–	–
Gints Meija	1987.	2014.	50 sp. 4+9 punkti; -7 (2012./2013.)	18 sp. 0+0 punkti; -2 (2008./2009.)
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	?	53 sp. 12+24 punkti; ±0 (2010./2011.)	33 sp. 3+6 punkti; -4 (2011./2012.)
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)	15 sp. 0+1 punkti; ±0 (2012./2013.)
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014.	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)	23 sp. 0+0 punkti; -1 (2012./2013.)
Paul Szczechura	1985.	2014.	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)	46 sp. 8+20 punkti; +3 (2012./2013.)
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.	37 sp. 2+7 punkti; +7 (2010./2011.)	12 sp. 0+0 punkti; -3 (2009./2010.)
Rodrigo Laviņš	1974.	?	52 sp. 3+8 punkti; +14 (2009./2010.)	28 sp. 0+1 punkti; -7 (2011./2012.)
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.	41 sp. 5+26 punkti; +5 (2010./2011.)	50 sp. 10+10 punkti; -17 (2011./2012.)
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014.	50 sp. 5+16 punkti; +17 (2011./2012.)	24 sp. 4+6 punkti; -3 (2008./2009.)
Arvīds Reķis	1979.	2014.	51 sp. 2+4 punkti; +4 (2010./2011.)	39 sp. 0+3; -3 (2011./2012.)
Mat Robinson	1986.	?	–	–
Edgars Siksna	1993.	plānots try-ouy	–	–
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.	47 sp. 3+5 punkti; -4 (2012./2013.)	48 sp. 0+2; -11 (2009./2010.)
VĀRTSARGI	dz.	saistību ilgums	statistiski labākā KHL reg. sezona (sp.; atv. %; GAA)	statistiski sliktākā KHL reg sezona (sp.; atv. %; GAA)
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)	2 sp. 92.1%; GAA 2.18 (2012./2013.)
Mikael Tellqvist	1979.	2014.	20 sp. 92.2%; GAA 2.63 (2010./2011.)	35 sp. 90.9%; GAA 2.62 (2012./2013.)
			105 vārtu guvumi	37 vārtu guvumi

*

Plašākai ainavai:

• Rīgas Dinamo sastāva aprises (2013-06-04; pārbaudīties aicinās arī Kuzmenkovu un Siksnu) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo vienojies ar Aleksandru Ņiživiju (2013-06-03) – sportacentrs.com
• Dinamo „met aci” uz Lauri Dārziņu (2013-05-31) – diena.lv
• Dinamo vienojas ar Marcel Hossa (2013-05-16) – dinamorga.eu
• Jēkabs Rēdlihs par līguma laušanas sarežģījumiem (2013-05-16) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo uzskata, ka lauž līgumu ar Jēkabu Rēdlihu (2013-05-16) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar aizsargu Mat Robinson (2013-05-14) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Sandi Ozoliņu (2013-05-08) – dinamorga.eu
• Mārtiņš Karsums pārdots uz Maskavas Dinamo (2013-05-03) – dinamoriga.eu; dynamo.ru
• Dinamo pagarina līgumus ar Cibuļski, Džeriņu, Pavlovu (2013-05-03) – dinamoriga.eu
• Līgumus ar Dinamo uz vienu sezonu pagarina Pols Ščehura un Arvīds Reķis (2013-05-02) – dinamoriga.eu
  
• Guntis Galviņš pārceļas uz Hantimansijskas Jugra (2013-05-02) – dinamoriga.eu
• KHL neierobežoti brīvo aģentu saraksts (2013-05-01; t.sk. Biezais, Jučers, Laviņš, M. Lipsbergs, Porejs, Upītis) – khl.ru
• Dinamo aktuālā sastāva saraksts (2013-06-06 bija arī Laviņš) – dinamoriga.eu

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts 2010. gada 24. augustā spēlē pret Maskavas (OHK) Dinamo. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovs „tiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs	dz.	līguma beigu termiņš	līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991	2015-04-30	divvirziena
Elvijs Biezais	1991.	2013-04-30	divvirziena
Roberts Bukarts	1990.	2014-04-30	divvirziena
Andris Džeriņš	1988.	2013-04-30	divvirziena
Miks Indrašis	1990.	2015-04-30	divvirziena
Raitis Ivanāns	1979.	2014-04-30	vienvirziena
Jamie Johnson	1982.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Karsums	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Gints Meija	1987.	2014-04-30	divvirziena
Vitālijs Pavlovs	1989.	2013-04-30	divvirziena
Paul Szczechura	1985.	2013-04-30	vienvirziena
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014-04-30	divvirziena
Juris Upītis	1991.	2013-04-30	divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2013-04-30	vienvirziena
Guntis Galviņš	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Rodrigo Laviņš	1974.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Porejs	1991.	2013-04-30	divvirziena
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2014-04-30	vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014-04-30	vienvirziena
Arvīds Reķis	1979.	2013-04-30	vienvirziena
Kristaps Sotnieks	1987.	2014-04-30	vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014-04-30	divvirziena
Māris Jučers	1987.	2013-04-30	divvirziena
Mikael Tellqvist	1979.	2014-04-30	vienvirziena

*

Plašākam skatam:

• Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
• Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
• Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
• Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo – aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Kā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

Viens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Horvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Arī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

Viens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

Marta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

• Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
• Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
• Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
• Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
• Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
• Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
• KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
• KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
• Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
• Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
• Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
• Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
• Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
• Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
• Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
• Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
• Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
• Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]