par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

• dzimis 1990. gada 3. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 94 kg
• 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Artūra Batraka individuālās statistikas uzskaites – eurohockey.com, eliteprospects.com (nekorekti norādīts dzimšanas datums kā 10. augusts), lhf.lv (1. vers.; 2. vers.)
• Herforder EV mājaslapa – herforder-ev.de
• Herforder EV fanu lapa – brigade-herford.de

“Latvijas Hokeja federācijai ir, ko mācīties Lietuvā”. skats uz Lietuvas hokeju no iekšpuses

TUVPLĀNĀ: Raitis Briņecs

līdz šim vārdu salikums “hokejs Lietuvā” lielā daļā hokeja pazinēju vai tādos, kas sevi par tādiem uzskata, ir raisījis smaidu. šī smaida platumu un ilgumu lielā mērā ir ietekmējušas tās dažas savstarpējās spēles starp Latvijas un Lietuvas valstsvienībām. pēc Latvijas izlases atjaunošanas pirmā tās spēle bija pret Lietuvas izlasi, kura 1992. gada 7. novembrī tika pieveikta ar 13:2.  nākamās spēles rezultāts lika turpināt smaidīt – 27:0 (1996. gada 27. augustā). tomēr der atcerēties, ka vēl relatīvi nesen smaidījām par Dānijas hokeju, Slovēnijas hokeju…

par profesionālu hokejistu Raitis Briņecs sevi neuzskata, bet pastāstīt par hokeju Lietuvā var. izrādās – lietuvieši hokeja lietām sākuši “pieiet” ar lielu apņēmību un vērā ņemamu entuziasmu. interesanti, ka Lietuvā tiek saskatīta kārtība, no kuras ir aicināta mācīties Latvijas Hokeja federācija.

Raitis Briņecs atbild uz jautājumiem par Lietuvas hokeja līgu un hokeja līmeni Lietuvā, par Latvijas leģionāriem Šauļu komandā un viņu pienesumu, par Lietuvas hokeja entuziasmu un organizētību, par motivāciju spēlēt Lietuvā.

izziņai: Raitis Briņecs

• dzimis 1990. gada 29. oktobrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 184 cm; 95 kg
• 2010./2011. g. sezonā Šiaulių Ledo Linija sastāvā Lietuvas Nacionālajā hokeja līgā (Nacionalinė ledo ritulio lyga = NLRL)
• iepriekšējās sezonas: Mītava; HS Rīga/Prizma-Hanza; Prizma Rīga; Prizma Rīga U18
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kā tā iegadījās, ka pēc vairākām sezonām Prizmas komandās Latvijas līgās esi nonācis Lietuvas hokejā? kādi ceļi Tevi turp aizveda?

Raitis Briņecs: Kad sāku spēlēt amatieros, vienā citā komandā spēlēja daži lietuvieši, kuri tad arī piedāvāja uzspēlēt pie viņiem. Padomāju un piekritu, jo likās interesanti.

[piebilde: Raitis Briņecs 2009./2010. g. sezonā spēlēja Zemgales amatieru hokeja čempionātā (ZAHL).]

jautājums: Lietuvas hokeja līgā – Nacionalinė ledo ritulio lyga (kā lietuviski, starp citu, tiek atšifrēts arī NHL) dažādās “apakšgrupās” fiksētas vairāk nekā 30 komandas. parādās tādi nosaukumi kā Vilniaus Vilkai, Kauno Monstrai, Kauno Crazy Punk utt. pēc kādiem principiem tiek izspēlēts Lietuvas čempionāts?

Komandas bija daudz, bet viņas tika sadalītas trīs apakšgrupās, ja nemaldos, tādēļ ar visām komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Mēs [Šiaulių Ledo Linija] grupā bijām desmit komandas un ar katru aizvadījām vienu spēli. Pēc tam 5 labākās no šīs grupas izveidoja vēl vienu atsevišķu grupu un piecas sliktākās atkal citu grupu. Divas labākās komandas no mūsu grupas tika izslēgšanas spēlēs, kur nācās spēlēt pret citas grupas uzvarētājiem, un tur arī mums sezona beidzās, jo pārējo grupu vadošās komandas bija gluži vienkārši stiprākas par mūsu komandu. Izslēgšanas spēlēs tika katras grupas pirmā vieta un viena labākā otrā vieta, kuru tad arī mēs ieņēmām.

jautājums: Tevis pārstāvētā komanda Šiaulių Ledo Linija fiksēta divās grupās Vakarų A (5 komandu konkurencē) un Vakarų A – B (10 komandu konkurencē), kur abās ierindojas 2. vietā. ar ko atšķiras abas apakšgrupas?

Kā jau iepriekš minēju, tad sākumā mūsu grupā bija 10 komandas un mēs skaitījāmies Vakarų A – B grupā, bet piecas labākās pēc tam izveidoja Vakarų A grupu un izspēlēja vēl vienu riņķi, lai noskaidrotu divas stiprākās izslēgšanas spēlēm.

jautājums: Šauļu Ledo Linija komandas priekšgalā abās grupās atrodas Klaipėdos Sadvita. vai šī komanda ir principiālākais Ledo Linija pretinieks?

Jā, Sadvitas komandu noteikt var saukt par Šauļu tiešākajiem konkurentiem. Abas spēles arī sezonas gaitā viņiem zaudējām ar 2:3 un 0:5. Viņu komanda ir vienmērīga, bet mums tomēr spēle balstās vairāk uz 3 vai 4 spēlētāju sniegumu.

jautājums: cik atšķirīgs ir Lietuvas čempionātā pārstāvēto komandu līmenis?

Vakarų A – B apakšgrupā pirmās divas komandas – mēs un Sadvita – bija krietni spēcīgākas par pārējām, bet, cik zinu, citās grupās komandu līmenis bija krietni līdzīgāks un spēles daudz neprognozējamākas.

jautājums: pats iepriekš jau minēji, ka neuzskati sevi par profesionālu hokejistu. kā raksturosi Lietuvas čempionātu – vai dažus klubus varētu nosaukt par profesionāliem, pusprofesionāliem vai arī visi 100%-īgi ir amatieriski?

Grūti spriest, jo pret fināla komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Komandas vairāk ir amatieriskas, daudzās paralēli jauniešu čempionātam spēlē arī daudzi leišu jauniešu, tā aizvadot vairāk spēles un slīpējot savu meistarību.

jautājums: kas Tevi pašu motivē uzspēlēt hokeju Lietuvā?

Man tas vairāk ir kā piedzīvojums brīvā laika aizpildīšanai, tur daudziem ļaudīm hokejs ir kas jauns un specifisks, tādēļ daudzi to skatās ar lielu interesi, pat tādā līmenī. Tā kā spēles notiek Akropoles lielveikalos, kas ir vieni no lielākajiem Lietuvā, tad apkārt pulcējās un skatās spēles daudzi cilvēki. Man viss ir atmaksāts, tādēļ nav jāiegulda sava nauda, piemēram, ēšanai, ceļam vai vēl kaut kam. Spēlējot Latvijā, par visu bija jāmaksā – par maikām, getrām vai ziemas kurtkām, [bet] šeit [Lietuvā] viss tiek dots, pat siksnas ar komandas logo. Viss gandrīz kā profesionālā komandā. Pirms spēlēm pat himna skan; domāju, LHF [Latvijas Hokeja federācijai] ir, kur mācīties par attieksmi un entuziasmu.

jautājums: cita starpā Šiaulių Ledo Linija statistikā ar 39 punktiem (20+19) 11 spēlēs esi fiksēts kā rezultatīvākais spēlētājs komandā. cik grūti, viegli ir tādam būt? ar ko Tev pašam ir interesants hokejs Lietuvā?

Nav grūti būt vienam no vadošajiem spēlētājiem, esmu bijis tāds arī agrāk atsevišķās komandās; tomēr, ja komanda slikti nospēlē, jūties vainīgs, jo no tevīm varbūt gaida vairāk nekā no pārējiem, un to arī neviens tur neslēpj. Man gan sanāca arī daudzas spēles izlaist, tā statistika droši vien būtu krietni lielāka; tomēr vairāk spēlēju tur prieka nevis statistikas pēc.

jautājums: Šiaulių Ledo Linija sastāvā 2010./2011. g. sezonā esat fiksēti vairāki spēlētāji no Latvijas – Tu, Elvijs Trankalis (otrais rezultatīvākais komandā), Roberts Mangulis, Dmitrijs Panovs, Vladimirs Parhomenko, Artūrs Batraks, Andris Valters, Aleksandrs Beļikovs. vai visi fiksētie arī ir spēlējuši, vai tikai aizpilda statistikas slejas? un kāds, Tavuprāt, būtu Šauļu komandas sniegums bez Latvijas leģionāru līdzdalības?

Šie spēlētāji bija pieteikti pirms sezonas, bet spēlēt varējām tikai trīs leģionāri, jo vairāk nedrīkstēja, un ar mums trijiem arī tika noslēgts līgums – bez manis vēl ar Elviju Trankali un Dmitriju Panovu. Bet otram [Dmitrijam Panovam] gan sezonas vidū aizliedza spēlēt, jo viņš par vēlu bija uzlicis savu parakstu uz līguma, tādēļ sezonu pabeidzām divatā ar Trankali. Bez leģionāriem Šauļu sniegums būtu krietni sliktāks. Principā esam 3 – 4 spēlētāji, kuri velk komandu.

jautājums: Ja Tev būtu jāsalīdzina Lietuvā spēlētā hokeja līmenis ar savu iepriekšējo pieredzi, kurai no līgām būtu tuvāks Lietuvas Nacionalinė ledo ritulio lyga līmenis? Latvijas U-18 līgai, kādreizējai U-20 līgai? vai arī Zemgales amatieru hokeja čempionātam (ZAHL), kura Augstākās līgas komandā Mītava uzspēlēji 2009./2010. g. sezonā?

Kādas stiprākās trīs, četras komandas varbūt varētu līdzīgi nospēlēt ar Latvijas Virslīgas čempionāta apakšdaļā esošajām komandām, bet pārējās varētu būt vairāk ZAHL komandu līmenī.

jautājums: lietuvieši mēģina attīstīt savu jaunatnes hokeju, arī sūtot savas U komandas uz Baltkrievijas un Latvijas atklātajiem čempionātiem. Arī Lietuvā ir vairākos U līmeņos notiekošs bērnu-jauniešu čempionāts (Nacionalinė vaikų ledo ritulio lyga = NVLRL), kur, starp citu, piedalās arī komandas no Kaļiņingradas un Liepājas (Liepājas Metalurgs U12, Liepājas Metalurgs U14). kā Tu vērtē Lietuvas hokeja dzīves bīdītāju centienus bērnu un jauniešu hokeja attīstībā? vai kādubrīd Latvijā neattapsimies, ka Lietuva min jau uz papēžiem?

Cik esmu dzirdējis, agrāk lielākā daļa naudas Lietuvā tika novirzīta basketbolam, bet tagad pārējām sporta federācijām ir izdevies panākt to, ka nauda tiek sadalīta vienmērīgāk, tādēļ arī Lietuvā pirmo gadu ir izveidojies oficiāls Lietuvas [hokeja] čempionāts.Viņi šobrīd atrodas tādā sākumstadijā, kā latvieši pirms vairākiem gadiem, kad sāka celt savu hokeja saimi. Līdz ar to daudzi leišu jaunieši spēlē arī pie pieaugušajiem. Jāsaka, ka Latvijas hokeja federācijai būtu jāņem piemērs no leišiem organizētības ziņā, kur latvieši krietni, krietni atpaliek. Ar tādu apņēmību, kāda viņiem [lietuviešiem] ir šobrīd, nebūtu pat brīnums, ka pēc pāris gadiem leiši var pacīnīties pat par iekļūšanu pasaules [čempionāta] augstākajā divīzijā.

jautājums: pirms divām sezonām (2008./2009.) vēl spēlēji HS Rīga/Prizma-Hanza komandā Latvijas Virslīgā. vai nav bijusi doma uzspēlēt atkal Virslīgā? kam būtu jānotiek, lai tas būtu?

Biju par to domājis kādu gadu atpakaļ, bet nu vairs šādas domas nenomoka prātu; bija iespēja uzspēlēt Zemgales komandā Virslīgā [Zemgale / JLSS]. Domāju, ka varētu tur pat diezgan lielu lomu spēlēt, ja spētu atgūt labu sportisko formu, bet nu vairs to nevēlos, jo neuzskatu, ka tur ir kādas perspektīvas, tādēļ nemaz sevi nemānu.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt visiem interesentiem no Latvijas, kas plāno uzspēlēt Lietuvā? ar kādiem “zemūdens akmeņiem”, atsaucību/neatsaucību ir jārēķinās?

Atsaucība tur ir tikai un vienīgi tā labākā, leiši ir patīkami cilvēki un izturas ar lielu draudzību pret visiem. Profesionāliem spēlētājiem gan neieteiktu tur pagaidām braukt, bet pēc pāris gadiem – jau varēs redzēt šī čempionāta pirmos augļus.

lai veicas!

[fotoattēlos Nr.20 – Raitis Briņecs. fotoattēli no Raita Briņeca personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Lietuvas hokeja līgu web lapa – hockey.lt
  
• Šiaulių Ledo Linija mājaslapa – ledolinija.lt
  
• Raita Briņeca individuālās statistikas vietnes – eurohockey.com, eliteprospects.com, eurohockey.net, hockey.lt, lhf.lv
• Lietuvas hokeja federācijas (Lietuvos ledo ritulio federacija) lapa – ledas.lt
• Šiaulių Ledo Linija spēlētāju statistika – hockey.lt

TUVPLĀNĀ: Artjoms Ogorodņikovs

Artjoms Ogorodņikovs 2010./2011. g. sezonā ir somu IK Kronan uzbrucējs Somijas II-divisioona – šīs valsts hokeja saimniecības ceturtajā stiprākajā līgā. ar dažu spēļu iznācienu trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes.

sezonu iepriekš Ogorodņikovs vēl cīnījās pa Ozolnieku komandām Baltkrievijas Augstākajā līgā un Latvijas Virslīgā, bet pēc sezonas Somijā plāno turpināt savas cīņu gaitas šajā valstī.

Artjoms Ogorodņikovs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Somijā, par savu Ozolnieku sezonu, par Somijas līgu līmeni, par Somijas II-divisioona spēku salīdzinājumā ar Latvijas un Baltkrievijas līgām, par Latvijas hokejistu saprašanos Somijā, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Artjoms Ogorodņikovs

• dzimis 1989. gada 27. decembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 179 cm; 82 kg
• 2010./2011. g. sezonā IK Kronan (Kronoby) Somijas 4.-ajā stiprākajā līgā II-divisioona un Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
• iepriekšējās sezonas: Ozolnieki Juniors; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Rīga/Sāga/LB 18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gadā PČ elitē
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pagājušo (2009./2010.) sezonu pilnībā aizvadīji Ozolnieku klubā, dalot spēles starp Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors vienību Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). kā vērtē savu sniegumu Ozolnieku sezonā?

Artjoms Ogorodņikovs: Sezonu startēju labā formā. Aizvadot vasaras nometni kopā ar Ozolnieki Juniors komandu, jūtos diezgan pārliecinoši un jau pirmajās spēlēs izdevās dabūt punktus. Laikam viss arī būtu labi, ja oktobra beigās es negūtu pleca traumu, kuras dēļ es netrenējos veselu mēnesi. Bet pats atjaunošanās process aizņēma vēl ilgāku laiku. Uz ledus izgāju, kad vēl nebiju gatavs psiholoģiski, un tas arī nospēlēja ar mani ļaunu joku, ka vairākās spēlēs nespēju dabūt punktus. Par savu sezonas sniegumu neesmu apmierināts, un, pirmkārt, tas atspoguļojas manā statistikā.

jautājums: ja Tev jāsalīdzina abu līgu līmeni, ar ko tie atšķīrās?

Tie atšķīrās ar to, ka Baltkrievijas Augstākajā līgā spēlē tikai jaunieši, un tas izpaužas uz ātrumu,vēlmi. Bet  Latvijas čempionātā bija daudz pieredzējušu spēlētāju, tāpēc pēdējā bija vairāk pārstāvēta meistarība.

jautājums: Ozolnieki Juniors Baltkrievijas Augstākajā līgā bija vienīgā Latvijas komanda, nostartēja sezonu un dalību pārtrauca. vai Latvijas komandām, Tavuprāt, ir vērts piedalīties šajā līgā? vai arī Latvijas Virslīgas līmenis ir pietiekoši augsts, lai netērētu līdzekļus un laiku Baltkrievijas Augstākajā līgā?

Laikam [vairāk] – jā [ir vērts], nekā – nē. Protams, galvenā problēma ir līdzfinansējums. Bet šajā līgā, pirmkārt, ir ļoti intensīvs spēles kalendārs, otrkārt, tu spēlē ar Baltkrievijas ekstralīgas fārmklubiem, kur čaļiem palika viens solis līdz lielajam hokejam; tāpēc puiši iziet [laukumā] ar degošam acīm, un tas ir svarīgākais, jo bez vēlmes nekā nebūs.

jautājums: esi viens no tiem Latvijas hokejistiem, kas šosezon ir nokļuvuši Somijas II-divisioona (4.-ajā stiprākajā līgā), kur pēc eliteprospects.com aprēķiniem marta sākumā fiksēti jau 14 Latvijas hokejisti, veidojot otru lielāko pārstāvniecību aiz pašiem somiem. kāpēc savam hokejista karjeras turpinājumam izvēlējies tieši Somiju?

Kāpēc izvēlējos Somijas 4.-to līgu? Tāpēc, ka nebija no kā izvēlēties. Kāpēc nebija, no kā izvēlēties? Tāpēc, ka statistika ir par švaku. No aģenta dabūju piedāvājumu aizbraukt Somijā. Pats nezināju, kur braucu un kas mani gaida. Galvenais mērķis bija uzlabot statistiku. Un pašam bija interesanti aizvadīt sezonu ārzemēs. Vienīgais, kas man turēja Latvijā, tā ir universitāte; tur vajadzēja ņemt akadēmisko atvaļinājumu. No kaut kā vajadzēja sākt, tāpēc nokļuvu šeit.

jautājums: Tava komanda IK Kronan (IKK) kopā ar savu “lielo” komandu Hermes Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā (Suomi-sarja) ir uzņēmusi salīdzinoši daudz Latvijas hokejistu. vai esat īpaša partija, turieties kopā, arī laukumā labāk saprotieties?

Īpaša partija laikam nebijām. Mans komandas biedrs – Viktors Jasjonis ar viņiem kontaktēja vairāk, jo zināja viņus no LM [Liepājas Metalurgs] komandas. Pirms tam es biju pazīstams tikai ar Jāni Puriņu. Bet ārzemēs valoda tomēr apvieno, tāpēc vienmēr sarunājāmies, kad bijām kopā ar Hermes komandu. Laukumā…, heh, ja tikai uzmundrinošus un lāmu vārdus. :D

jautājums: IK Kronan ir viena no komandām II-divisioona plašumos, kas aptver ap 60 komandām pa visu Somiju. vienā no līgas sešām apakšdivīzijām (Keskimaa, lohko 3) komanda ierindojās ap 6./7. vietu, šosezon paliekot ārpus play off. kā Tu vērtē II-divisioona un arī IK Kronan līmeni, salīdzinot ar Latvijas Virslīgu un Baltkrievijas līgām, kur esi spēlējis iepriekš?

Uz šo jautājumu nevaru teikt konkrētu atbildi. Te viss ir atkarīgs no tā, kuras komandas salīdzināt, jo kontrasts ir liels. Bet, ja ņemt no katras līgas – II-divisiona, Latvijas Virslīgas un Baltkrievijas augstākās līgas – to pirmās komandas, tās laikam būs apmēram līdzīgas.

jautājums: II-divisioona vairāku pakāpju čempionāta posmos esi viens no rezultatīvākajiem IK Kronan spēlētājiem, par šo godu konkurējot ar Viktoru Jasjoni. kā IK Kronan vadība novērtē Latvijas hokejistu pienesumu komandas sniegumā?

Izskatījās, ka viņi ir apmierināti. Nevaru teikt, par ko viņi sarunājas savā starpā, bet to, ko mums tulkoja, bija pozitīvas atsauksmes.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu IK Kronan sastāvā?

Kopumā varēja būt labāk. Nerealizēju ļoti daudz momentu, kurus sagādāja partneri un pats. Realizējot kaut pusi no tiem, protokolos būtu pavisam citi cipari. Bet iemesli jāmeklē sevī, tāpēc jātrenējas un jācenšas nepieļaut tās pašas kļūdas.

jautājums: sezonas gaitā trenējies ar “lielo komandu” – Hermes, kuras sastāvā biji arī pāris oficiālajās Suomi-sarja čempionāta spēlēs. vai Suomi-sarja līmenis ir būtiski augstāks par II-divisioona spēlēto?

Līmeņu atšķirība ir ļoti liela. Mums izdevās nospēlēt otrajā kārtā, kur jau satiekas labākās Somijas 3. līgas [Suomi-sarja] komandas. Un pirmajā spēlē, pirmajās minūtēs man apkārt viss notika, visi kaut kur skrēja, meta; tāpēc vajadzēja ātri reorganizēt sevi. Līmenis ir krietni  augstāks. Pirmās komandas šajā līga ir jau līdzīgas ar Mestis [Somijas 2. stiprākās līgas] pēdējām komandām.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas plāno savus spēkus izmēģināt Somijas līgās? ar ko viņiem būtu jārēķinās; kas ir būtiskākās grūtības, ar kādām jāsaskaras?

Neesmu vēl pats vecs, lai dotu tādus padomus Bet braukt uz šejieni ir vērts. Jo te ir visi apstākļi, lai varētu izaugt profesionāls hokejists.  Izdomāta ļoti pareiza piramīda, kas ļauj pie attiecīga progresa iet augšā. Ātrs, tehnisks, spēka hokejs.

jautājums: esi spēlējis dažādos Latvijas un Baltkrievijas hokeja līmeņos – Rīga/Sāga/LB 18, ASK Ogre, Ozolnieki / Monarch, Ozolnieki Juniors vienībās; tagad arī Somijas līgās. kurā līgā un komandā esi juties vislabāk? kāpēc?

Nav tik viegli atbildēt uz šo jautājumu. Katrā komandā guvu savu labumu. Bet laikam tas būs ASK Ogre, jo man bija dota iespēja trenēties un spēlēt ar Latvijas savu laiku labākajiem hokejistiem. Kā arī bija labs treniņu process un “atmosfēra” komandā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz nākamo sezonu – plāno palikt Somijā, cīnīties par vietu Hermes sastāvā vai augstāk – Mestis līgā? vai citos virzienos?

Nākamo sezonu ar prieku pavadītu Somijā, tikai jau līgā,kas ir augstāk par ceturto. Ceru, ka man būs atrasta tāda iespēja un man izdosies dabūt vietu sastāvā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni hokejā ilgtermiņā? Jau 2008./2009. g. sezonā rezultatīvi spēlēji Latvijas U-20 izlases sastāvā U-20 pasaules čempionātā. vai ir domas attiecībā uz Latvijas pieaugušo izlasi?

Te es atbildēšu īsi ar krievu teicienu: “Slikts ir tas karavīrs, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli!”

lai veicas!

[abi foto no Artjoma Ogorodņikova personīgā arhīva.]

lasāmvielai un izziņām:

• IK Kronan spēlētāju statistika pirmajā posmā – finhockey.fi (1.posms; 2. posms; 3. posms)
• Somijas II-divisioona aktuālā statistika – finhockey.fi
• Artjoma Ogorodņikova statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, balticsportsagency.com (visās ir neprecizitātes – statistikā, auguma parametros u.c.)
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika Baltkrievijas Augstākajā līgā 2009./2010. g. sezonā: tepat
• IK Kronan mājaslapa – ikkronan.fi

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Kriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

• dzimis 1989. gada 13. februārī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 195 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors; HS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
• CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kriša Grundmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (neprecīzi; piemēram, pie Dinamo Juniors 2011-02-01 minēta “lieka” statistika play off-ā, kur Baltkrievijā komanda nepiedalījās, bet komandas Latvijas play off-ā nepiedalījās Grundmanis), eurohockey.net (nepilnīgi; beidzas ar 2008./2009. g. sezonu), r-hockey.ru (nepilnīgi un neprecīzi; piemēram, Rīga 2000 apzīmēta vienkārši kā HK Rīga), hockeydb.com (Ziemeļamerika un EIHL), hockeyfights.com (“kauju” uzskaite)
• Kriša Grundmaņa statistikas uzskaites konkrētajās līgās – eliteleague.co.uk (EIHL), lhf.lv, pointstreak.com (Baltkrievijas ekstralīgā – Dinamo Juniors sastāvā, Rīga 2000 sastāvā daļēji), echl.com (ECHL), pointstreak.com (CHL), pointstreak.com (USHL), ontariohockeyleague.com (OHL)
• Sheffield Steeldogs spēlētāju aktuālā statistika – ntlworld.com (tiek atjaunināta ar laika nobīdi), sheffieldsteeldogs.co.uk
• Sheffield Steeldogs mājaslapa – sheffieldsteeldogs.co.uk
• EPIHL lappuse – eiha.co.uk
• Kriša Grundmaņa intervija (2007./2008. g. sezonā; neprecīzi norādīts dzimšanas datums – 31. februāris) – sporto.lv