Dinamo Tālo Austrumu “norma”: 50%

KHL Tālie Austrumi ir pārbaudījums jebkurai līgas kartes Eiropas daļā dzīvojošai komandai. Šosezon līdzšinējo tālāko braucienu maršrutā ‘Habarovska – Novokuzņecka – Novosibirska’ papildinājusi ceturtā pietura – Vladivostoka. Tā ir ap 600 000 cilvēku apdzīvota pilsēta Japāņu jūras krastā, kur iemitināta šovasar “jaunizceptā” Admiral komanda. Kuru, savukārt, Krievijas Klusā okeāna piekrastē iedzīvinājis krievu hokeja misionārs Vjačeslavs Fetisovs.

Lai arī Admiral, faktiski kā jebkura no nulles veidota komanda, ir tāds sava veida “frankenšteins”. Šajā gadījumā radība salasīta no Krievijas dažādo klubu, ja ne atliekām, tad no tā, kas nav žēl – redraftā izliktajiem spēlētājiem. Bet, kā smejies, Vladivostokas Admiral bija pirmā un pagaidām vienīgā komanda, kurai šīs sezonas sākumā diezgan stabili ejošais Rīgas Dinamo zaudēja sausā (0:3).

Diezgan mānīgs priekšstats varēja rasties, lūkojoties KHL Austrumu konferences tabulā, kur uz Dinamo izbraukuma brīdi Tālo Austrumu komandas kūlās pa tabulas lejasdaļu. Taču “pie baltajiem lāčiem un ziemeļbriežiem” notiek visādas anomālijas – ļoti daudz laika lidmašīnā, aklimatizācija, laika joslas, spēles agri no rīta pēc Eiropas laika… Droši, ka arī rūpnieciskajiem centriem Sibīrijā piedēvētā eksotika melna sniega un kūpinātas saules izskatā atstāj savu iespaidu. Šī iemesla dēļ kaujas tur norisinās ar mājinieku handikapu. Te gan jāatceras, ka Tālo Austrumu komandām izbraukumi uz mūsu pusi ir tālāki un biežāki. Tādēļ arī turnīra tabulā tās vērtējamas tomēr, bet iecietīgi. Bet runājot par anomālijām – Austrumos “pa kaklu” mēdz dabūt arī grandi. Ne tikai Rietumu miljonārvienība CSKA, kas šosezon atraujas dažādos miestos un mājās. Tādā griezumā sanāk, ka katrs punkts, kas atvests no KHL Tālajiem Austrumiem, ir stipri vērtīgāks par apkaimē izcīnīto, neskatoties uz to, ka tabulā visi punkti izskatās vienādi.

Aizķērušies laikā?

Pirms došanās tālajā izbraukumā Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols pamatoti gatavojās šīs sezonas jauninājumam – atšķirībā no iepriekšējām četrām sezonām, šajā regulārajā sezonā astoņu stundu laika starpībā Rīgas Dinamo nācās aizvadīt divas spēles. Tad, nu, šīs abas tika zaudētas. Jāpiebilst, ka divreiz līdzīgs izņēmums ir bijis. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.), kad Rīgas komanda bija iedalīta vienā divīzijā ar Habarovskas Amur, Dinamo savu dalību KHL atklāja ar divām spēlēm Habarovskā. Un vēl Nadeždas kausa izcīņā šī gada martā nācās Habarovskā uzspēlēt divreiz pēc kārtas.

Kā grūtāko Artis Ābols prognozēja izbraukuma otro pusi un īpaši ceturto spēli. Iespējams, tā arī bija, bet grūtības rīdziniekus nenobaidīja. Tieši trešajā un ceturtajā spēlē Rīgas Dinamo paņēma simtprocentīgu punktu apjomu. (Video ar Arta Ābola komentāriem – youtube.com no 16:15 (skatīt).)

Šosezon virs vidējā

Salīdzinot ar iepriekšējo regulāro sezonu, kad Rīgas Dinamo no tālā pārgājiena “atnesa” 0 (nulle) punktu, šosezon jebkāds apjoms, kas sākas no 1, būtu vairāk. Taču ir varēts paņemt 50% no piedāvājuma.

Rīgas Dinamo sniegums izbraukumos uz Tālajiem Austrumiem KHL 6 sezonu ietvaros:

sezona	norises laiks	sp. skaits	pretinieki	paņemtie punkti	punktu proporcija
1. (2008./2009.)	2008. sept.	5	Habarovska (2x), Novokuzņecka, Novosibirska (2x)	5 (no 15)	33.3%
2. (2009./2010.)	2010. janv.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	6 (no 9)	66.7%
3. (2010./2011.)	2010. sept.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	5 (no 9)	55.6%
4. (2011./2012.)	2011. nov.	3	Novokuzņecka, Habarovska, Novosibirska	5 (no 9)	55.6%
5. (2012./2013.)	2013. janv.	3	Habarovska, Novokuzņecka, Novosibirska	0 (no 9)	0%
5. (2012./2013.)	2013. marts	2	Habarovska (2x)	1 uzv. (no 2)	nosacīti 50%
6. (2013./2014.)	2013. sept.-okt.	4	Habarovska, Vladivostoka, Novosibirska, Novokuzņecka	6 (no 12)	50%
			VIDĒJAIS:	30 (no 69)	43.5%

*

Rūdītus vīrus ar ziemeļbriežiem nenobaidīsi

Skaidrs, ka visi rezultāti ir komandas kopdarbs, taču interesanti izcelt pa kādai statistikas nobīdei vienā vai otrā virzienā. Uzbrukuma līnijā atsevišķi izceļami trīs dinamieši. Kails Vilsons izbraukuma četru spēļu summā ir uzkrājis 5 rezultativitātes punktus (1+4). Marsels Hosa pretinieku vārtos iemeta 3 reizes (3+0); abiem minētajiem leģionāriem pa lietderības koeficientam +1. Bet trešais uzbrukuma balsts ir aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram lietderība neitrāla, bet Tālo Austrumu turnejā ir sakrāti 4 rezultativitātes punkti (3+1).

Lietderīgākais komandas spēlētājs Tālajos Austrumos bija Arvīds Reķis, kuram 3 spēļu summā lietderības koeficients +3. Savukārt vārtsargiem abiem statistika pieklājīgā apjomā – Mikaelam Tellkvistam 95,40% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.36, bet Jakubam Sedlāčekam attiecīgi – 96.67% un GAA 1.00.

Savādi, ka Tālajos Austrumos nedaudz pazaudējies sezonas sākuma Dinamo lietderīgākais spēlētājs – aizsargs Mets Robinsons. Rezultatīvu piespēli ir sastrādājis, taču četru spēļu summā komandā bēdīgākais lietderības koeficients (-3). Tiesa, lietderības mīnusos šajā izbraukumā “iedzīvojās” vēl seši dinamieši.

[Pirmajā fotoattēlā: Artis Ābols pavada Dinamo vīrus cīņā pret Habarovskas Amur 2013. gada 15. martā. Otrais attēls fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Abu fotoattēlu avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Kā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

Viens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Horvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Arī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

Viens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

Marta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

• Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
• Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
• Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
• Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
• Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
• Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
• KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
• KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
• Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
• Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
• Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
• Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
• Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
• Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
• Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
• Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
• Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
• Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

Ozoliņš, Laviņš un citi KHL “dinozauri”

Rīgas Dinamo kā viena no veterāniem atvērtākajām komandām KHL. Sandis Ozoliņš kā līgas vecākais aizsargs; Rodrigo Laviņš – kā 3. vecākais. veterāniem tic arī Oļegs Znaroks & Harijs Vītoliņš. KHL spēlētāju vecākā gala pienesums – cipariski.

Hašeks kā paraugs

faktu, ka daži personāži lielajā hokejā, šajā gadījumā KHL, var pacīnīties jau manāmi pāri tradicionālajai izpratnei par hokejista karjeras ilgumu, apliecināja vārtsarga Dominika Hašeka (dz. 1965.) sezona Spartak ierindā (2010./2011.). tiesa, Dominators nebija vecākais atgadījums uz KHL oficiālā ledus. viena spēle 2009./2010. g. sezonā CSKA ierindā bija ar aizsarga Vjačeslava Fetisova (1958.) līdzdalību, kas bija nedaudz mārketinga gājiens, nedaudz vīrietības pašapliecinājums, nedaudz pareizās attieksmes demonstrējums kluba bosa personā.

KHL 2010./2011. g. regulārās sezonas individuālie TOPi tikai apliecināja, ka “dinozauri” ir spēka pilni vai vismaz ir neatņemama līgas sastāvdaļa. visvairāk “sauso” spēļu sezonas gaitā bija Dominikam Hašekam (1965.; 7 gab.), otrais labākais asistents un piektais līgas rezultatīvākais – Pavols Demitra (1974. – 2011.; 18+42; R.I.P.). arī nedisciplinētāko spēlētāju TOPs neiztiek bez veterāniem; 5. ailītē Krisa Saimona (1972.; 111 min.) vārds.

jaunās sezonas “relikti”

2011./2012. g. sezonu KHL jau ir sākuši 12 hokejisti, kas ir dzimuši līdz 1974. gadam, ieskaitot (1969. – 1974.). šim skaitam sezonas turpinājumā būtu nedaudz jāpieaug; piemēram, uzbrucējs Aleksejs Jašins (1973.) atradis “patvērumu” CSKA ierindā, kura komandas papildinājumu ir ņēmuši ar nodomu likt spēlēt. vēl 9 vīri no šīs sezonas KHL sākum-komplekta ir dzimuši 1975. gadā, 17 hokejisti ir 1976. gada “modeļi”.

absolūtais līgas “dinozaurs” šosezon, vismaz sezonas sākumā, ir krievu hokeja leģenda Sergejs Fjodorovs (dz. 1969.), kas pieder Magņitogorskas Metallurg “spalvu” komplektam. otrs vecākais – uzbrucējs Aleksejs Kudašovs (1971.), kurš joprojām ir aktuāla vērtība Maskavas OHK Dinamo ierindā. saskaņā ar aktuālajiem KHL datiem, līgas vecākais aizsargs ir neviens cits kā Sandis Ozoliņš (1972.). savukārt, Rodrigo Laviņš (1974.) ir visas KHL trešais vecākais aizsargs!

likmes uz pieredzi

Rīgas Dinamo ir viena no KHL divām komandām, kas uz veterāniem paļaujas visvairāk. 2011./2012. g. sezonā Rīgas vienības sastāvā jau ir uzspēlējuši 3 hokejisti, kas dzimuši 1975. gadā vai agrāk (Sandis Ozoliņš, Rodrigo Laviņš, Ģirts Ankipāns). otra vienība, kas likmes liek uz pārbaudītām vērtībām, ir Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētais OHK Dinamo, kur arī jau uzspēlējuši 3 vīri, kuriem pasē dzimšanas gada ailītē ir 1975. vai agrāks cipars (Aleksejs Kudašovs, Vjačeslavs Kozlovs un Aleksandrs Bojkovs, kas aizsargs). pa diviem minētās vecuma kategorijas spēlētājiem fiksēti Minskas Dinamo, Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev sastāvos. ja veterānu vecuma latiņu nolaiž zemāk, iekļaujot 1976. gadā dzimušos, tad Rīgas Dinamo ar 4 “vecajiem” (+Aleksandrs Ņiživijs) joprojām ir viena no divām KHL vecākajām komandām; četri “1976.+” kategorijā ietilpstošie ir arī pie aktuālajiem Gagarina kausa ieguvējiem – Salavat Julajev.

pārbaudītās vērtības sezonu aizsākušas dažādām sekmēm, daži no viņiem plānu pilda. piemēram, Salavat Julajev “vecajie” uzbrucēji: Masims Sušinskis (1974.) – 6 punkti (2+4) 7 spēlēs; Viktors Kozlovs (1975.) – 9 punkti (4+5) 8 spēlēs. uz kopējā fona Sanda Ozoliņa 4 punkti (2+2) 6 spēlēs arī izskatās pieklājīgi.

līdz 1976. gadam, ieskaitot, dzimušie KHL laukuma spēlētāji un viņu sniegums 2011./2012. g. sezonas sākumā (2011. g. septembrī; fiksēti tikai spēlējušie):

ampl.	spēlētājs	dz. g.	klubs	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
	1969.-1974.
uzbr.	Sergejs Fjodorovs	1969.	Metallurg (Mag.)	7	1+2	-1	4	14:45
uzbr.	Aleksejs Kudašovs	1971.	OHK Dinamo	8	0+3	0	2	13:06
uzbr.	Jozef Stumpel	1972.	Spartak	7	0+1	-6	2	17:40
aizs.	Sandis Ozoliņš	1972.	Dinamo (Rīga)	6	2+2	-4	4	19:59
uzbr.	Vjačeslavs Kozlovs	1972.	OHK Dinamo	5	0+0	-4	2	12:50
uzbr.	Andrejs Subotins	1973.	Avtomobiļist	7	0+0	-3	4	18:45
aizs.	Aleksejs Troščinskis	1973.	Vitjaz	6	0+1	+2	10	21:59
uzbr.	Aleksejs Kovaļovs	1973.	Atlant	5	1+3	-3	4	16:15
uzbr.	Maksims Sušinskis	1974.	Salavat Julajev	7	2+4	+2	4	16:06
aizs.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	4	0+0	0	4	12:09
uzbr.	Sergejs Briļins	1974.	Metallurg (Novok.)	3	1+0	-1	2	15:36
	1975.
aizs.	Jere Karalahti	1975.	Dinamo (Minska)	8	1+1	+1	6	22:22
uzbr.	Randy Robitaille	1975.	Metallurg (Novok.)	7	2+1	-2	2	19:10
uzbr.	Viktors Kozlovs	1975.	Salavat Julajev	8	4+5	+1	0	16:32
aizs.	Martin Strbak	1975.	Lev	6	0+2	+3	8	19:02
uzbr.	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	6	0+0	-1	6	14:02
uzbr.	Aleksandrs Bojkovs	1975.	Severstaļ	5	0+0	0	4	10:08
aizs.	Aleksandrs Bojkovs	1975.	OHK Dinamo	4	0+0	-2	14	17:17
aizs.	Sergejs Gusevs	1975.	Avangard	1	0+0	0	2	15:49
	1976.
aizs.	Jaroslav Obsut	1976.	Dinamo (Minska)	8	0+1	-1	6	21:32
aizs.	Jevgeņijs Varlamovs	1976.	Torpedo	9	1+0	+1	8	17:59
aizs.	Raymond Giroux	1976.	Traktor	7	0+5	+2	4	22:19
aizs.	Deron Quint	1976.	Traktor	7	2+3	+2	2	19:06
aizs.	Vitalijs Proškins	1976.	Salavat Julajev	8	0+2	+1	6	19:37
aizs.	Jyrki Valivaara	1976.	Metallurg (Novok.)	7	0+2	+1	6	17:48
uzbr.	Nikolajs Bardins	1976.	Severstaļ	7	1+1	-5	2	15:46
aizs.	David Petrasek	1976.	Sibir	7	1+0	0	10	23:21
aizs.	Aleksandrs Guskovs	1976.	CSKA	7	0+2	-2	4	21:32
uzbr.	Lubos Bartecko	1976.	Lev	7	2+2	0	8	19:19
aizs.	Dmitrijs Rjabikins	1976.	Avangard	6	0+0	-2	4	17:54
aizs.	Radoslav Suchy	1976.	Avangard	5	0+2	-1	2	19:18
aizs.	Oļegs Tverdovskis	1976.	Salavat Julajev	4	0+0	0	6	16:24
uzbr.	Aleksandrs Koroļuks	1976.	Ņeftehimik	3	0+4	+1	2	16:32
uzbr.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	Dinamo (Rīga)	3	0+0	-1	0	13:14
uzbr.	Darcy Verot	1976.	CSKA	1	0+0	0	0	11:54
								–

līdz 1976. gadam, ieskaitot, dzimušie KHL vārtsargi un viņu sniegums 2011./2012. g. sezonas sākumā (septembrī; fiksēti tikai reāli spēlējušie):

vārtsargs	dz. g.	klubs	spēles	atv. %	GAA	„sausi”	SM	kop sp. laiks
Andrejs Mezins	1974.	Dinamo (Minska)	3	91.5%	2.07	0	0	173:52
Vitalijs Jeremejevs	1975.	Baris	2	90.0%	3.36	0	0	124:54
Vadims Tarasovs	1976.	Severstaļ	1	93.1%	2.00	0	0	60:00
								–

līdz 1974. gadam, ieskaitot, dzimušie KHL laukuma spēlētāji un viņu sniegums 2010./2011. g. sezonā (bez norādes = reg. sezona; PO = play off):

ampl.	spēlētājs	dz. g.	klubs	sp.	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks	sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	vid. sp. laiks PO
	1969.-1971.
uzbr.	Sergejs Fjodorovs	1969.	Metallurg (Mag.)	48	7+16	+4	40	14:59	20	5+7	+3	16	20:23
uzbr.	Aleksejs Kudašovs	1971.	OHK Dinamo	43	5+12	+8	24	15:35	6	1+1	-3	4	17:14
uzbr.	Oļegs Petrovs	1971.	Atlant	34	8+21	+4	50	16:09	24	7+5	0	27	16:22
aizs.	Andrejs Skopincevs	1971.	Sibir	10	0+0	0	4	6:36
	1972.
uzbr.	Jaromir Jagr	1972.	Avangard	49	19+31	+6	48	18:38	14	2+7	-3	8	20:07
uzbr.	Jozef Stumpel	1972.	Dinamo (Minska)	45	12+16	+3	14	18:52	7	0+5	-4	4	19:32
uzbr.	Chris Simon	1972.	Vitjaz	43	16+12	-4	111	15:09
			OHK Dinamo	3	0+1	0	0	13:46	6	2+0	+1	18	17:38
uzbr.	Vjačeslavs Kozlovs	1972.	CSKA	40	11+14	-12	20	16:11
			Salavat Julajev	4	1+1	-1	0	15:58	21	2+7	-5	14	14:17
aizs.	Sandis Ozoliņš	1972.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	62	22:54	11	0+7	-2	12	22:22
uzbr.	Vladimirs Vorobjovs	1972.	Severstaļ	33	2+4	+3	16	12:33	2	0+0	-3	6	14:54
aizs.	Vladislavs Buļjins	1972.	Ņeftehimik	18	0+4	-2	27	9:57
	1973.
uzbr.	Aleksejs Jašins	1973.	SKA	52	15+18	+4	50	15:35	4	1+4	+3	0	15:05
uzbr.	Andrejs Subotins	1973.	Avtomobiļist	48	15+23	+5	26	17:59
			Lokomotiv	6	3+3	+5	0	12:28	11	2+2	-4	6	11:02
uzbr.	Aleksandrs Guļavcevs	1973.	Avtomobiļist	45	9+17	-1	20	14:18
uzbr.	Andrejs Ņikoļišins	1973.	Traktor	30	5+8	0	22	17:07
aizs.	Aleksejs Troščinskis	1973.	Atlant	19	0+1	+2	8	8:36
			Vitjaz	9	2+2	-4	18	22:59
	1974.
uzbr.	Pavol Demitra	1974.-2011.	Lokomotiv	54	18+42	+12	29	18:58	18	6+15	+7	4	19:35
uzbr.	Maksims Sušinskis	1974.	SKA	50	16+23	+10	48	17:47	11	2+7	+1	12	16:58
uzbr.	Sergejs Briļins	1974.	SKA	49	7+5	-7	8	13:42	11	1+5	+2	4	13:02
aizs.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	32	4+3	-1	20	19:37	9	0+1	0	6	17:33
aizs.	Vladislavs Otmahovs	1974.	Avtomobiļist	29	0+4	-10	20	16:39
aizs.	Aleksejs Krivčenkovs	1974.	Metallurg (Novok.)	23	3+2	-6	21	14:21
uzbr.	Miroslav Satan	1974.	OHK Dinamo	6	1+2	-2	4	17:16	2	0+0	-2	0	17:51
													–

līdz 1974. gadam, ieskaitot, dzimušie KHL vārtsargi un viņu sniegums 2010./2011. g. sezonā:

vārtsargs	dz. g.	čemp. Posms	klubs	spēles	atv. %	GAA	„sausi”	SM	kop sp. laiks
Dominik Hasek	1965.	REG	Spartak	46	91.5%	2:48	7	2	2710:42
		PO	Spartak	4	86.4%	4.12	0	0	204:07
Maksims Sokolovs	1972.	REG	SKA	4	90.4%	2.92	0	0	226:20
		REG	Traktor	13	91.6%	2.27	0	0	764:53
Aleksandrs Vjuhins	1973.-2011.	REG	Melallurg (Novok.)	23	91.4%	2.89	0	2	1268:37
		REG	Lokomotiv	10	92.2%	2.05	1	6	497:31
		PO	Lokomotiv	9	91.0%	2.64	0	0	432:02
Andrejs Mezins	1974.	REG	Dinamo (Minska)	30	92.2%	2.11	2	6	1681:31
		PO	Dinamo (Minska)	4	88.5%	4.65	0	0	206:18
									–

[foto avots: hotice.ru.]

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

• Junost (Minska) nopietni apsver iespēju pievienoties KHL – sportpanorama.by, belarushockey.com, goals.by
• Junost (Minska) web lapa – junost.org
• Baltkrievijas “spečuku” viedokļi pret Junost stāšanos KHL – belarushockey.com (Aleksandrs Aleksejevs, Vladimirs Ciplakovs, Oļegs Mikuļčiks, Leonids Fatikovs)
• viedokļu kopsavilkums par Junost iespējamo dalību KHL (2011-01-17) – goals.by
• par Tjumeņas Rubin tiekšanos uz KHL – championat.ru
• Tjumeņas Rubin mājaslapa – hcrubin.ru
• Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk. par KHL paplašināšanos) – sports.ru
• Lev (Poprada) “pusoficiālā” lapa – hclev.sk
• par Popradas Lev attiecībām ar Slovākijas hokeja federāciju un tās atļauju startēt KHL (2010. g. oktobris) – sovsport.ru
• versijas par Leipcigas IceFighters “attiecībām” ar KHL – bild.de, sportbox.ru, 932fm.ru
• IceFighters Leipzig mājaslapa – icefighters-leipzig.de
• versijas par Hannover Scorpions – sport-express.ru
• Hannover Scorpions mājaslapa – hannoverscorpions.de
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pārliecināti par Milānas kluba iestāšanos KHL (2010. g. rudens) – sports.ru, belarushockey.com
• par Milānas kluba pievienošanos KHL (2011-03-15) – sport-express.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• Itālijas hokeja līgu lapa – lihg.it
• Espoo Blues mājaslapa – blues.fi
• Espoo Blues ģenerālmenedžeris par pievienošanos KHL – sports.ru, championat.ru
• Espoo Blues investors Jussi Solonoja par pievienošanos KHL – hockey.kulichki.net,
• versijas par Medveščak Zagreb pievienošanos KHL – sports.ru, vecernji.hr, allhockey.ru
• Medveščak Zagerb mājaslapa – medvescak.com
• Horvātijas hokeja portāls – hrhokej.net
• Erste Bank Eishockey Liga (EBEL) web lapa – erstebankliga.at
• par Zagrebas jauno hokeja arēnu – sports.ru
• par KHL paplašināšanos, t.sk. Kazahstānas klubu kontekstā (2010. g. jūlijs) – sports.kz
• HC Slovan Bratislava mājaslapa – hcslovan.sk
• Slovākijas stiprākās līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – szlh.sk
• Vjačeslavs Fetisovs par KHL Klusā okeāna divīzijas izveidi – belarushockey.com
• “Tatru Vilki” (Slovākija) uzņemti MHL – mhl.khl.ru
• Jugra jauniešu komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• Stupino Kapitan komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un “otrās divīzijas” ieviešanu – sovsport.ru
• novecojis kopsavilkums par KHL paplašināšanas idejām – wikipedia.org

“veterāni” uz KHL ledus

trešdien (2009-01-20) plaši izskanēja informācija, ka hokejā un tieši Čehovas Vitjaz rindās plāno atgriezties Vitjaz kluba ģenerālmenedžeris Aleksejs Žamnovs (dz. 1970.). pēdējā sezona, kurā uzbrucējs Žamnovs uzspēlēja hokeju, bija 2005./2006. g. sezona Boston Bruins rindās. pirms tās – 2004./2005. g. sezonā (NHL lokauta laikā) Žamnovs spēlēja Vitjaz ierindā. tajā sezonā Vitjaz cīnījās Krievijas Augstākajā līgā un, pateicoties Alekseja Žamnova līdzdalībai, Vitjaz izcīnīja tiesības spēlēt Krievijas hokeja elitē. 

bet pirms tam Žamnovs bija ilggadējs NHL klubu Chicago Blackhawks (7 ar pusi sezonas) un Winnipeg Jets (4 sezonas) spēlētājs. karjerā pieturas punkti arī Maskavas Dinamo un Philadelphia Flyers rindās. treniņu atsākšanu Žamnovs “izsludināja” jau šonedēļ, taču pagaidām apslimšanas dēļ treniņu uzsākšanas laiks vismaz divreiz atlikts… “censonim” būtu jāsavācas līdz 31. janvārim, kad izbeidzas sastāva papildināšanas termiņš KHL klubiem.

precedents bija “sastrādāts” pagājušā gada 11. decembrī, kad CSKA sastāvā uz ledus cīnīties nāca leģendārais hokeja aizsargs Vjačeslavs Fetisovs (dz. 1958.). šī spēle, vismaz līdz šim, bija vienīgā Fetisovam šosezon, taču viņš joprojām skaitās CSKA sastāvā. protams, nevienam šaubu nav, Fetisova nākšana laukumā bija CSKA “mārketinga pasākums”. piebilde: Fetisova “iepriekšējā” sezona bija 1997./1998. gadā (New Jersey Devils sastāvā). ietekmēšanos no Fetisova “priekšzīmes” Žamnovs gan noliedz.

Fetisovs ir vecākais vīrs oficiālajos KHL komandu sarakstos. nākošie divi spēlētāji KHL vecāko spēlētāju “topā” ir Astanas Baris uzbrucējs Aleksandrs Koreškovs (dz. 1968.) un Magņitogorskas Metallurg uzbrucējs Sergejs Fjodorovs (dz. 1969.). Koreškovs ar 14 punktiem 45 spēlēs šosezon (pēc 47 savas komandas spēlēm) ir 8.-ais rezultatīvākais uzbrucējs savā vienībā un 10.-ais rezultatīvākais spēlētājs, ieskaitot aizsargus. leģendārais Sergejs Fjodorovs ir salīdzinoši labākā formā – pēc savas komandas 48 spēlēm Fjodorovs-vecākais dala 2./3. vietu Magņitkas rezultatīvāko spēlētāju topā (29 punkti 44 spēlēs).

Žamnova vienaudži – 1970.-ajā dzimušie KHL komandu sastāvos ir veseli 3: aizsargs Vladimirs Antipins (Baris); uzbrucējs Igors Koroļovs (Lokomotiv); aizsargs Sergejs Zubovs (SKA). Antipins vismaz pagaidām šosezon ir uzspēlējis tikai 16 spēles (0+1 punktu; koeficients “0”). centra uzbrucējs Koroļovs 40 spēlēs guvis 20 punktu, pēc 47 sava kluba aizvadītajām spēlēm rezultativitātes tabulā ieņemot 5./6. vietu starp kluba uzbrucējiem un 6./7. vietu starp visiem “lokomotīvistiem”. savukārt, SKA “talismans” Zubovs pēc kluba 46 spēlēm šosezon ir pārliecinoši komandas rezultatīvākais aizsargs – 35 punkti 44 spēlēs!!! no tiem Zubovs “sniedzis” 27 rezultatīvas piespēles, ieņemot, vismaz šobrīd, 10. vietu KHL labāko asistentu topā! tas pašreiz ir labākais rezultāts starp visiem KHL aizsargiem šosezon!

kopumā uz 2010-01-23 KHL klubu sastāvos ir vai vismaz skaitās 34 hokejisti, kas dzimuši laika posmā – “1973. un senāk”. visvairāk šādu spēlētāju ir 3 klubiem: 1) SKA (5 vīri, ieskaitot traumēto Kasparaiti); 2) Baris (4 spēlētāji); 3) Minskas Dinamo (3 vīri). pārējiem klubiem tādi ir pa 1 – 2 vīriem. bet ir 6 klubi, kuriem nav tik “senu” spēlētāju, – Spartak, Severstaļ, Lada, Ņeftehimik, Amur, Sibir.

atgādinājumam: Rīgas Dinamo “veterāni” ir Sandis Ozoliņš (dz. 1972.) un Roberts Petrovickis (dz. 1973.). Ozoliņš bija vienu hokeja sezonu izlaidis, taču pēc atgriešanās hokejā ir ne tikai Dinamo kluba “mārketings”, bet vērtība kā laukumā, tā ārpus laukuma. arī Ozoliņa rezultativitāte ir laba: ar 17 punktiem 33 spēlēs Ozoliņš šobrīd ir rezultatīvākais rīdzinieku aizsargs. savukārt, Roberts Petrovickis iekļāvās rīdzinieku sastāvā ne no paša sezonas sākuma, bet ar “aizkavēšanos”. tomēr fizisko formu ir piekopis, labi iekļāvies Dinamo uzbrukuma “zīmējumā” un ar 16 punktiem (25 spēlēs), vismaz pagaidām, ir 8.-ais rezultatīvākais kluba uzbrucējs, pa priekšu palaižot biedrus, kas spēlējuši vairāk spēļu šosezon.

1971. g. dzimušie KHL “veterāni”:

• uzbrucējs Oļegs Antoņenko (Minskas Dinamo)
• uzbrucējs Aleksejs Kudašovs (HK MVD)
• uzbrucējs Alberts Ļeščovs (CSKA)
• aizsargs Aleksandrs Makrickis (Minskas Dinamo)
• uzbrucējs Oļegs Petrovs (Atlant)
• aizsargs Andrejs Skopincevs (HK MVD)

1972. g. dzimušie:

• aizsargs Vladislavs Buļjins (Magņitogorskas Metallurg)
• uzbrucējs Ravils Gusmanovs (Traktor)
• vārtsargs Dmitrijs Jačanovs (SKA)
• uzbrucējs Jaromirs Jāgrs (Avangard)
• aizsargs Darjus Kasparaitis (SKA)
• vārtsargs Ildars Muhometovs (Baris)
• vārtsargs Sergejs Ņikolajevs (Ak Bars)
• aizsargs Sandis Ozoliņš (Rīgas Dinamo)
• uzbrucējs Kriss Saimons (Vitjaz)
• vārtsargs Maksims Sokolovs (SKA)
• uzbrucējs Jozefs Štumpels (Baris)
• uzbrucējs Vladimirs Vorobjovs (Salavat Julajev)
• aizsargs Aleksejs Žitņiks (Maskavas Dinamo)

1973. g. dzimušie:

• uzbrucējs Oļegs Belovs (Novokuzņeckas Metallurg)
• uzbrucējs Aleksandrs Guļjavcevs (Avtomobiļist)
• uzbrucējs Aleksejs Jašins (SKA)
• uzbrucējs Andrejs Ņikoļišins (Traktor)
• uzbrucējs Ville Peltonens (Minskas Dinamo)
• uzbrucējs Roberts Petrovickis (Rīgas Dinamo)
• uzbrucējs Andrejs Subbotins (Avtomobiļist)
• aizsargs Aleksejs Troščinskis (Torpedo)
• vārtsargs Aleksandrs Vjuhins (Novokuzņeckas Metallurg)

P.S. piebilde: šīs sezonas KHL rezultatīvāko spēlētāju Top5 un KHL trāpīgāko spēlētāju Top5 pašreiz ir pa vienam “1973. un senāk”, bet labāko asistentu Top5 – pat divi “veterāni” (Jašinam – 52 punkti; Jāgram – 21 vārtu guvums; Jašinam – 37 piespēles; Štumpelam – 33 piespēles). tā lūk!

lasāmviela vēl:

• par Žamnova atgriešanos hokejā – allhockey.ru
• Alekseja Žamnova statistika – eliteprospects.com
• par atkārtotu Žamnova treniņu atlikšanu – sport-express.ru
• Žamnovs noliedz ietekmēšanos no Fetisova – allhockey.ru

[Sanda Ozoliņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]