Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Viktors Bļinovs’

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/02

Nizivijs_vs_Traktor_2011-02-20_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Upitis_un_Lucenius_vs_Spartak_2011-11-20_A_KrustsJaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Cipulis_Dinamo_vs_OHK_Dinamo_2012-01-09_A_KrustsOtrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Ivanans_un_Biezais_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_SiracenkoNesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* kurā sp.** pretinieki datums
1. Aleksandrs Ņiživijs 0:00 1. Amur 2008-09-02
2. Juris Upītis 0:00 1. Metallurg (Mag.) 2011-11-02
3. Kyle Wilson 0:00 1. Dinamo (Minska) 2013-09-05
4. Marcel Hossa 3:52 1. Amur 2008-09-02
5. Jamie Lundmark 4:33 1. Ak Bars 2011-09-13
6. Viktors Bļinovs 5:40 2. Amur 2008-09-03
7. Raimonds Vilkoits 8:32 2. Ņeftehimik 2010-12-10
8. Miķelis Rēdlihs 9:52 1. Amur 2008-09-02
9. Matt Ellison 10:41 1. Amur 2008-09-02
10. Ģirts Ankipāns 14:12 3. HK MVD 2008-09-11
11. Tomáš Surový 15:00 1. SKA 2010-09-09
12. Ronald Petrovický 18:42 2. Amur 2008-09-03
13. Jānis Sprukts 21:26 2. Avangard 2009-09-14
14. Lauris Dārziņš 21:53 2. Amur 2008-09-03
15. Paul Szczechura 25:48 2. Salavat Julajev 2012-10-01
16. Marcel Haščák 26:38 3. Lokomotiv 2013-10-30
17. Miks Indrašis 27:03 3. HC Slovan Bratislava 2012-09-08
18. Rustams Begovs 27:45 6. Avtomobiļist 2013-11-28
19. Edijs Brahmanis 29:20*** 4. Vitjaz 2009-01-25
20. Mārtiņš Karsums 31:44 3. Dinamo (Maskava) 2010-01-22
21. Fredrik Warg 32:49 3. CSKA 2011-09-19
22. Tyler Arnason 34:14 5. Spartak 2009-11-30
23. Kaspars Daugaviņš 44:30 3. Torpedo 2012-09-25
24. Mike Iggulden 50:54 4. Spartak 2009-09-19
25. Róbert Petrovický 55:09 4. SKA 2009-10-30
26. Brock Trotter 61:56 6. Ņeftehimik 2010-09-21
27. Martin Kariya 61:58 6. Ņeftehimik 2009-11-14
28. Juris Štāls 68:31 8. Torpedo 2008-09-15
29. Roberts Bukarts 68:36 14. Spartak 2009-11-19
30. Juraj Mikúš 72:51 7. Torpedo 2010-10-09
31. Jakub Šindel 73:48 6. Dinamo (Maskava) 2011-10-23
32. Adrian Foster 74:24 7. Amur 2009-10-18
33. Rob Schremp 75:39 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
34. Ainars Podziņš 83:47 16. CSKA 2011-02-01
35. Alexandre Giroux 87:04 6. Amur 2012-09-17
36. Māris Bičevskis 88:25 12. Atlant 2012-02-19
37. Jamie Johnson 92:53 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
38. Aigars Cipruss 107:20 12. Avangard 2008-12-24
39. Aleksejs Širokovs 127:03 8. Torpedo 2008-09-15
40. Andris Džeriņš 138:51 21. Amur 2010-09-15
41. Mark Hartigan 139:15 10. Spartak 2008-09-24
42. Armands Bērziņš 141:19 14. Traktor 2008-11-15
43. Gints Meija 160:48 23. Atlant 2009-10-04
44. Vitālijs Pavlovs 171:23 16. Torpedo 2013-02-21
45. Gunārs Skvorcovs 229:55 28. Donbass 2013-02-26
46. Mārtiņš Cipulis 237:13 17. Himik 2008-10-18
47. Niclas Lucenius 848:01 58. Torpedo 2012-03-06

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* sp. skaits**
1. Elvijs Biezais 446:51 52
2. Raitis Ivanāns 354:14 50
3. Ville Nieminen 270:20 16
4. Vitalijs Karamnovs 181:01 18
5. Artūrs Kuzmenkovs 167:02 24
6. Björn Melin 132:42 11
7. Ronalds Cinks 126:22 20
8. Vojtěch Polák 112:44 9
9. Sergejs Pečura 31:31 6
10. Jānis Straupe 30:38 5
11. Miks Lipsbergs 28:09 4
12. Toms Hartmanis 22:47 7
13. Devids Sarkanis 12:41 2
14. Andris Siksnis 11:14 4

 

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Posted by petrovich27 uz 2013/05/22

Gudlevskis_LAT_vs_SVK_2013-05-09_iihf_com_N2Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

spēlētājs dz. debija PČ vecums debijā sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990-09-30 2012. 21 7 3+2 +1
2. Roberts Bukarts 1990-06-27 2011. 20 6 3+0 +2
3. Mārtiņš Karsums 1986-02-26 2008. 22 2 1+2 +3
4. Armands Bērziņš 1983-12-27 2007. 23 6 1+2 +1
5. Mārtiņš Cipulis 1980-11-29 2005. 24 6 1+2 ±0
6. Lauris Dārziņš 1985-01-28 2006. 21 6 2+0 +2
7. Vadims Romanovskis 1978-07-30 2003. 24 6 2+0 ±0
8. Gints Meija 1987-09-04 2010. 22 6 1+1 +1
9. Sergejs Čubars 1976-04-23 2003. 27 6 1+1 -3
10. Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 1998. 21 6 0+2 +1
11. Aleksejs Širokovs 1981-02-20 2003. 22 6 1+0 +1
12. Sergejs Pečura 1987-06-14 2010. 22 6 1+0 ±0
13. Māris Ziediņš 1978-07-03 2005. 26 6 1+0 ±0
14. Zemgus Girgensons 1994-01-05 2013. 19 5 1+0 -3
15.-16. Kaspars Daugaviņš 1988-05-18 2006. 17 3 0+1 ±0
Kaspars Saulietis 1987-06-12 2010. 22 3 0+1 ±0
17.-18. Mareks Jass 1976-07-22 1999. 22 6 0+1 ±0
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2003. 27 6 0+1 ±0
19. Miķelis Rēdlihs 1984-07-01 2005. 20 6 0+1 -1
20. Andris Džeriņš 1988-02-14 2010. 22 6 0+1 -4
21. Guntis Džeriņš 1985-02-17 2007. 22 1 0+0 ±0
22. Juris Štāls 1982-04-08 2006. 24 6 0+0 ±0
23.-24. Ronalds Ķēniņš 1991-02-28 2011. 20 6 0+0 -1
Vitālijs Pavlovs 1989-06-17 2013. 23 6 (5) 0+0 -1
25.-26. Jānis Sprukts 1982-01-31 2000. 18 7 0+0 -1
Koba Jass 1990-05-04 2012. 22 7 0+0 -1
27. Roberts Jekimovs 1989-11-11 2009. 19 4 0+0 -2
28.-29. Viktors Bļinovs 1981-06-26 2002. 20 6 0+0 -2
Juris Ozols 1977-04-06 2004. 27 6 0+0 -2
30. Raitis Ivanāns 1979-01-03 2008. 29 6 0+0 -5
AIZSARGI
1. Sandis Ozoliņš 1972-08-03 1998. 25 4 1+2 +7
2. Oskars Cibuļskis 1988-04-09 2011. 23 6 0+1 +2
3. Māris Jass 1985-01-18 2006. 21 6 0+0 +2
4. Kaspars Astašenko 1975-02-07 2001. 26 6 1+2 +1
5. Atvars Tribuncovs 1976-10-14 1998. 21 2 0+0 +1
6.-7. Georgijs Pujacs 1981-06-11 2006. 24 6 0+0 +1
Vents Feldmanis 1977-03-07 2003. 26 6 0+0 +1
8. Artūrs Kulda 1988-07-25 2010. 21 3 0+0 ±0
9.-10. Guntis Galviņš 1986-01-25 2005. 19 6 0+1 -1
Krišjānis Rēdlihs 1981-01-15 2002. 21 6 0+1 -1
11. Kristaps Sotnieks 1987-01-29 2009. 22 7 0+1 -1
12. Oļegs Sorokins 1974-01-04 2001. 27 6 0+0 -1
13. Jānis Andersons 1986-10-07 2010. 23 5 0+0 -1
14. Oskars Bārtulis 1987-01-21 2005. 18 1 0+0 -1
15. Aleksandrs Jerofejevs 1984-04-12 2006. 22 6 1+0 -2
16. Ralfs Freibergs 1991-05-17 2013. 21 7 0+1 -2
17. Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2000. 30 7 0+0 -2
18. Mihails Bogdanovs 1976-09-18 1999. 22 6 0+0 -2
19. Agris Saviels 1982-01-15 2004. 22 7 0+0 -3
20. Jēkabs Rēdlihs 1982-03-29 2008. 26 4 0+0 -3
21. Arvīds Reķis 1979-01-01 2003. 24 6 0+0 -4
VĀRTSARGI dz. debija PČ vecums debijā sp. atv. % GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992-07-31 2013. 20 4 92.50% 2.22
2. Edgars Masaļskis 1980-03-31 2004. (bez sp. 2002.) 24 1 92.11% 3.00
3. Māris Jučers 1987-06-18 2012. (bez sp. 2011.) 24 2 91.84% 3.07
4. Mārtiņš Raitums 1985-04-14 2006. (bez. sp. 2005.) 21 1 74.19% 10.75

*

Uzziņām:

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Posted by petrovich27 uz 2013/03/27

Savickis_un_Ulmanis_ar_kausu_2013_nosl_pas_2013_marts_DR_facebook_VERSLatvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. komanda sp. punkti SM
1. Georgs Golovkovs 1995. Juniors 6 6+3 2
2. Valerijs Fiļimonovs 1979. SMScredit.lv 5 2+7 4
3. Ronalds Cinks 1990. SMScredit.lv 5 5+3 2
4. Renārs Undelis 1984. SMScredit.lv 5 3+5 0
5. Ričards Birziņš; aizsargs 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 1+6 2
6. Jānis Straupe 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 3+3 0
7. Valentīns Feoktistovs 1985. Ozolnieki / Monarch 5 2+4 4
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. Juniors 6 0+6 6
9. Lauris Bajaruns 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 4+1 2
10. Sergejs Durdins; aizsargs 1980. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 6
11. Viktors Bļinovs 1981. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 8
12. Mihails Kokļins 1985. SMScredit.lv 5 2+3 6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

vārtsargs dz. komanda sp. laiks GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992. Juniors 1 59:00 1.02
2. Kristaps Zelčs 1988. Ozolnieki / Monarch 3 179:39 1.67
3. Sergejs Kuzņecovs 1978. Ozolnieki / Monarch 2 118:52 2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vai Ukraina kļūst par hokeja lielvalsti?

Posted by petrovich27 uz 2012/07/27

Vēl pirms pāris gadiem Ukrainas nacionālais hokeja čempionāts nebija un nevarēja būt par iekārojamu darba vietu pašas Ukrainas jaudīgākajiem vai vidēji jaudīgiem spēlētājiem, nemaz nerunājot par ārvalstu leģionāriem. Tagad arī Latvijas vīri un puiši labprāt pieņem piedāvājumus un iespējas no Ukrainas jaunās līgas – PHL, kurai jaunā sezona būs otrā tās pastāvēšanas vēsturē.

Vēsturiska atkāpe…

Kādreizējā PSRS, kas savulaik bija arī viens no pasaules hokeja jaudīgākajiem bastioniem, par īsti hokejiskām republikām varēja uzskatīt piecas – Krievijas Federāciju, Latviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Laiku pa laikam arī citos brālīgās saimes PSR-os bija hokeja komandas – piemēram, Lietuvā, Igaunijā; tomēr augstākajā līmenī ilgi noturēties tās nevarēja. Bet Ukraina padomju laikā piedāvāja tādus vairāk vai mazāk atpazīstamus brendus kā Kijevas Dinamo – vēlāk Sokil (krieviskajā versijā – Sokol), Harkovas Dinamo. Pēc PSRS sabrukuma Ukrainas stiprākie klubi vēl cīnījās dažādos kaimiņvalstu organizētos čempionātos – (Krievijas) Starpnacionālajā hokeja līgā (tolaik abreviatūra – MHL), Austrumeiropas hokeja līgā, Baltkrievijas atklātajā čempionātā…

Divas sezonas (2007. – 2009.) nu jau vienīgais Ukrainas superklubs Kijevas Sokil nocīnījās Krievijas Augstākajā līgā (pēc stipruma otrā). Bet 2009. gadā finansiāli – politisku apsvērumu dēļ Ukrainas hokeja flagmanis Sokil pameta Krievijas Augstāko līgu un piezemējās Baltkrievijas ekstralīgā, kur aizvadīja divas sezonas (līdz 2011. gadam). Kopā ar Kijevas Budiveļņik projektu, kuru 2010. gadā sludināja jau par uzņemtu KHL, bet – izgāzās, tas viss izskatījās pēc Ukrainas hokeja gulbja dziesmas un pēdējā fāzē ieilgušām atvadām no „pieklājīgas” hokeja valsts statusa. To arī uzskatāmi uzrādīja Ukrainas hroniskā nevarēšana tikt atpakaļ pasaules čempionāta elitē. Piemēram, pēdējos piecos pasaules čempionātos Ukraina ieņēmusi vietas starp 19. un 22.

2011. gada hokeja revolūcija?

Gadu atpakaļ Ukrainas hokeja saimniecībā noritēja būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēja „jauno kursu”. Tā izvēli sekmēja vairāki faktori, t.sk. Krievijas politiski – ekonomisko aprindu draudzīguma uzlabošanās, arī secinājums vai pieņēmums par Baltkrievijas atklātā čempionāta līmeņa kritumu.

Rezultātā trīs lietas: 1) par valsts superklubu, tradicionālā Sokil vietā, top Doņeckas Donbass, kuru iestartē Krievijas VHL; 2) tiek nodibināta juridiski jauna nacionālā hokeja līga Ukrainā – PHL (atšifrējas kā Profesionālā Hokeja līga); 3) no Baltkrievijas Atklātā čempionāta tiek „atsauktas” komandas visos vecumos – sākot ar „lielajiem” Sokil ekstralīgā un ieskaitot vienības Junioru un Jauniešu līgās – Sokil U18, Sokol U15, Sokol U14, Kijev 98, Sokol U12, Ļdinka U12 (arī Kijev 99), Sokol U11. Tagad Ukrainas jaunatnei bija paredzēts kapāt un celt pamatā tikai Ukrainas pa savam izveidotajos nepāru ciparu čempionātos – U-17, U-15, U-13, U-12.

Beidzot uz KHL

2012./2013. g. sezona ir KHL piektā sezona un pirmā, kad līgā ir „ierāpies” Ukrainas klubs. Pašā līgas sākumā Ukrainai pietrūka politiskā lobija un „draudzības” no KHL bīdītāju puses, un Ukraina netika ievilkta KHL. Pēc tam runāja par iespējamo Kijevas Sokil iestāšanos, tad izsludināja no nulles dibināma kluba – Kijevas Budiveļņik – jau notikušu pieņemšanu. Tas viss, maigi izsakoties, nepiepildījās. Taču tagad jau ir reāls, vienu sezonu VHL nocīnījies klubs – Doņeckas Donbass, kas ir gatavs un šoreiz „pa īstam” līgā uzņemts. Šajā starpsezonā Donbass par galveno treneri pieņēmis sava laika rīdzinieku treneri Juliusu Šupleru, kā arī vārtsargu treneri mūsējo Sergeju Naumovu, kurš vēl nesen pildīja Rīgas Dinamo vārtsargu trenera pienākumus.

PHL – cīņa starp veco un jauno

2011. gada starpsezonā PHL netika dibināts „tukšā vietā”; no fizikas zinām, ka tādu vietu nemēdz būt. Par pamatu „aizgāja” Ukrainas nacionālā čempionāta „Virslīga”. Būtiskā pārmaiņa nebija komandu dalībnieku izmaiņas, bet – cenšanās pāriet uz jaunu kārtību, finansiālu stabilitāti, vietējā čempionāta līmeņa celšanu un jaunatnes motivēšanu. Acīmredzami pēc savas pirmās sezonas PHL kļūst diezgan interesanta arī Latvijas hokejistiem.

Aizvadītās sezonas PHL galvenā „intriga” bija par to, kas izrādīsies stiprāks – vecais „karalis” (Sokil) vai jaunais (Donbass tā otrās komandas personā). Sokil paņēma regulāro sezonu, bet Doņeckas Donbass-2 uzvarēja izslēgšanas spēlēs. Otra intriga bija – vai pastarīši Gaidamaki regulārās sezonas 42 spēlēs sakrās vairāk par 10 punktiem. Nesakrāja. Starp citu, regulārās sezonas 3. vietas komandā – Kijevas Berkut – aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī uzbrucējs Viktors Bļinovs (dz. 1981.), kurš savulaik ir cīnījies arī Latvijas izlasē un Rīgas Dinamo.

PHL 2011./2012. g. regulārās sezonas gala tabula:

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Sokil 42 175-70 108 izkrita finālā
2. Donbass-2 42 180-77 103 Ukrainas čempioni
3. Berkut 42 183-106 87 izkrita pusfinālā
4. Kompaņjon-Naftogaz 42 163-120 70 izkrita pusfinālā
5. Ļevi 42 143-142 55
6. Harkivski Akuli 42 141-177 48
7. Bilij Bars 42 84-196 23
8. Gaidamaki 42 69-250 10

*

PHL kā iespēja arī Latvijas hokejistiem

Ukrainas „uzrāviens” – stiprinot savu nacionālo čempionātu un arī līdzās tam virzoties pa VHL-KHL perspektīvu, ir uzrunājis kā vietējos, tā arī dažādu vecumu spēlētājus kaimiņvalstīs, kur vietējās superkomandas nespēj paņemt visus gribētājus un/vai vietējie čempionāti „buksē”. Tā aizvadītajā sezonā Ukrainas PHL „sev uz kakla” turēja ap 40 Baltkrievijas hokejistu, 80 – Krievijas. Ukrainas pavalstnieku īpatsvars – virs 200.

Šīs starpsezonas skaļākais transfērs Ukrainas PHL virzienā no Latvijas „apcirkņiem” ir Latvijas izlases uzbrucēja Armanda Bērziņa (dz. 1983.) pievienošanās Kijevas Kompaņjon-Naftogaz vienībai. Atgādinājumam: iepriekšējo sezonu viņš aizvadīja Minskas Junost komandā Baltkrievijas ekstralīgā; pirms tam – Somijas SM-liiga, Rīgas Dinamo, Slovākijas un Čehijas līgas, utt.

Vēl četri Latvijas jaunie hokejisti joprojām cīnās Ukrainas čempionvienības Doņeckas Donbass-2 treniņnometnē. Tie ir – uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Puiši ir izgājuši „sauso” treniņnometni Jevpatorijas pilsētā Krimas pussalā, tagad – ledus treniņi Doņeckā, bet augusta pirmajā pusē paredzēta treniņnometne un pārbaudes spēles Baltkrievijā. „Sausā nometne bija kūrortpilsētā Jevpatorijā. Bija 3 treniņi dienā, un tagad – pirms divām dienām – sākās ledus. Ukraiņi komandā ir ļoti maz; praktiski visi ir leģionāri,” stāsta Vitālijs Hvorostiņins.

Uzbrucējs Valters Freijs un arī Vitālijs Hvorostiņins teic, ka Donbass-2 komandā ir diezgan liela uzbrucēju konkurence, aizsargiem – mazāka. Hvorostiņins prognozē, ka vēl no esošā sastāva kādus 8 spēlētājus „laidīs uz leju”. Līgumi ar Donbass-2 esot tikai dažiem spēlētājiem no iepriekšējās sezonas, bet augusta vidū, pēc treniņnometnes un pārbaudes spēlēm Baltkrievijā, būšot skaidri zināms Latvijas un citu hokejistu „liktenis” Donbass-2 komandā vai ārpus tās.

Lasāmvielai vēl:

[Fotoattēlā: Armands Bērziņš Latvijas izlases cīņu laukos. Foto avots: lhf.lv, Hildrup Photo.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Posted by petrovich27 uz 2011/12/01

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl. spēlētājs dz. spēles punkti +/- vid.sp. laiks

 

U Roberts Jekimovs 1989. 27 5+9 -1 13:45
(iepriekšējā sezona)
U Armands Bērziņš 1983. 55 11+7 +1 13:52 PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U Kaspars Saulietis 1987. 56 4+15 -3 11:52 PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U Aleksejs Širokovs 1981. 12 0+1 -2 12:24

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti.Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp. spēlētājs dz. komanda sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot) sp. (punkti) 2.posmā sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U Gatis Gricinskis 1988. Hermes (Kokola) 7 (1+4) 3 (1+1)
U Viktors Jasjonis 1991. Hermes (Kokola) 3 (0+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks 12 (2+4) 2 (1+1)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (1+0)
U Raitis Pujāts 1983. FPS (Forsa) 11 (2+2) 3 (0+2)
U Jānis Puriņš 1987. Ketterä (Imatra) 11 (1+3)
JHT (Kalajoki) 2 (2+0) 3 (1+0)
U Jānis Zariņš 1991. Waasa Red Ducks 4 (2+2) 2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs dz. komanda sp. (min.) 1.posmā GAA (atv. %) 1.posmā sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens 1989. Hermes (Kokola) 12 (680:34) 3.62 (92.28%) 3 (178:14) 4.71 (89.31%)

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

komanda

sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)

sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)

A Vladislavs Balakuns 1988. Virkiä Hockey 9 (6+10) 2 (4+3)
U Edgars Čermnihs 1990. Jeppis Hockey 8 (5+3) 2 (0+1)
U Norberts Danemanis 1990. PyPo 5 (5+5) 3 (1+2)
A Sergejs Jegorovs 1989. PyPo 2 (0+0)
U Andrejs Kostjukovs* 1975. Nikkarit 8 (5+12)
U Arnis Kusiņš 1991. Muik Hockey 9 (7+3) 2 (3+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko** 9 (19+15)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko** 8 (2+10)
A Sergejs Petuškovs 1991. Muik Hockey 9 (0+1) 2 (0+2)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko** 7 (10+14)
U Renāts Vabiščevičs 1990. PyPo 9 (3+3) 4 (2+2)
U Vadims Vabiščevičs 1989. PyPo 9 (8+6) 4 (3+1)

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs

dz.

komanda

sp. (min.) 1.pos.

GAA (atv. %) 1.pos.

sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja

GAA (atv. %) 2.p.

Kristiāns Čopejs 1995. PyPo 1 (31:56) 7.55 (84.00%) 3 (179:35) 5.35 (88.73%)

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

līga

komanda

sp.

punkti vai GAA

+/- vai atv.%

vid. vai kop. sp. laiks

U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Jr. A SM-liiga Vaasan Sport U20 21 3+2 -4 vid. 11:13
V Konstantīns Šipunovs 1993. Jr. A I-divisioona Jokipojat U20 0
V Kristiāns Čopejs 1995. Jr. B I-divisioona PyPo U18 4 GAA 5.60 89.93% kop. 149:54

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis

līga

kom-u skaits

ofic. links

PIEAUGUŠIE
1. SM-liiga 14 sm-liiga.fi
2. Mestis 12 mestis.fi
3. Suomi-sarja 24 finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4. II-divisioona 56 finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5. III-divisioona ap 60-70 finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
JUNIORI
1. Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2. Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3. Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona) 18 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4. Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona) 32 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
U-18
1. Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja) 20 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2. Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona) 48 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

  • SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
  • Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo sastāva komplektācijas uzmetieni & auzāsbraucienu TOP

Posted by petrovich27 uz 2011/08/14

Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…

kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.

šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars

Dinamo zina, ko grib?

neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.

tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.

pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…

TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:

1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.

2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.

3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…

P.S.

nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.

kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?

pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…

hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):

ampl.

vārds

dz.

komentāri

VĀRTSARGI
V Kristers Gudļevskis 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V Chris Holt 1985.
V Māris Jučers 1987.
AIZSARGI
A Jānis Andersons 1986.
A Oskars Cibuļskis 1988.
A Guntis Galviņš 1986.
A Rodrigo Laviņš 1974.
A Sandis Ozoliņš 1972. kopj veselību
A Jēkabs Rēdlihs 1982.
A Krišjānis Rēdlihs 1981.
A Arvīds Reķis 1979.
A Kristaps Sotnieks 1987. kopj veselību
UZBRUCĒJI
U Ģirts Ankipāns 1975.
U Armands Bērziņš 1983. try-out
U Roberts Bukarts 1990.
U Mārtiņš Cipulis 1980. noslēgts “īstais” līgums
U Andris Džeriņš 1988.
U Mārtiņš Karsums 1986.
U Niclas Lucenius 1989.
U Gints Meija 1987.
U Björn Melin 1981.
U Aleksandrs Ņiživijs 1976.
U Ainars Podziņš 1992. pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U Miķelis Rēdlihs 1984.
U Jānis Sprukts 1982.
U Juris Štāls 1982.
U Fredrik Warg 1979.
 

dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):

ampl.

Vārds

dz.

Komentāri

U Kaspars Daugaviņš 1988. līgums ar Ottawa Senators
V Nauris Enkuzens 1989.
U Miks Indrašis 1990. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Artūrs Ozoliņš 1988.
U Kristiāns Pelšs 1992.
A Mārtiņš Porejs 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A Ēriks Ševčenko 1991. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Juris Upītis 1991. pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs

P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

Posted by petrovich27 uz 2011/04/25

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona debitanti izcīnītā vieta
1996./1997. 23 7. vieta
1997./1998. 5 9. vieta
1998./1999. 5 11. vieta
1999./2000. 4 8. vieta
2000./2001. 2 13. vieta
2001./2002. 3 11. vieta (OS – 9.)
2002./2003. 6 9. vieta
2003./2004. 2 7. vieta
2004./2005. 6 9. vieta
2005./2006. 8 10. vieta (OS – 12.)
2006./2007. 1 13. vieta
2007./2008. 4 11. vieta
2008./2009. 2 7. vieta
2009./2010. 8 11. vieta (OS – 12.)
     

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

  hokejists dz.g. 1. sez. nac. izl. elitē vai OS pēd. sez. U-20 izl. PČ pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ sez. starp pēd. U un nac.
1. Andersons Jānis 1986. 2009./2010. 2005./2006. 2003./2004. 4
2. Ankipāns Ģirts 1975. 2002./2003. 1994./1995. 1992./1993. 8
3. Astašenko Kaspars 1975. 2000./2001. 1994./1995. 1** 6
4. Ābols Artis 1973. 1998./1999. 1992./1993. 6
5. Bārtulis Oskars 1987. 2004./2005. 2006./2007. 2003./2004. -2
6. Beļavskis Aleksandrs 1964. 1996./1997.
7. Bērziņš Armands 1983. 2005./2006. 2002./2003. 2000./2001. 3
8. Bļinovs Viktors 1981. 2001./2002. 1999./2000. 1998./1999. 2
9. Bogdanovs Mihails 1976. 1998./1999. 1** 1** -**
10. Boldaveško Sergejs 1970. 1996./1997.
11. Bondarevs Igors 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [B gr. 0]
12. Cipruss Aigars 1972. 1996./1997.
13. Cipulis Mārtiņš 1980. 2004./2005. 1999./2000. 1997./1998. 5
14. Čudinovs Sergejs 1962. 1996./1997.
15. Čubars Sergejs 1976. 2002./2003. 1995./1996. 1993./1994. 7
16. Daugaviņš Kaspars 1988. 2005./2006. 2007./2008. 2005./2006. -2
17. Dārziņš Lauris 1985. 2005./2006. 2004./2005. 2002./2003. 1
18. Džeriņš Andris 1988. 2009./2010. 2007./2008. 2005./2006. 2
19. Džeriņš Guntis 1985. 2006./2007. 2004./2005. 2002./2003. 2
20. Fanduļs Vjačeslavs 1969. 1998./1999.
21. Feldmanis Vents 1977. 2002./2003. 1996./1997. 1994./1995. 6
22. Galviņš Guntis 1986. 2004./2005. 2005./2006. 2003./2004. -1
23. Ignatjevs Viktors 1970. 1999./2000.
24. Ignatovičs Andrejs 1971. 1996./1997.
25. Irbe Artūrs 1967. 1996./1997.
26. Ivanāns Raitis 1979. 2007./2008. 1998./1999. 9
27. Jass Mareks 1976. 1998./1999. 1994./1995. 1993./1994. 4
28. Jass Māris 1985. 2005./2006. 2004./2005. 2001./2002. 1
29. Jekimovs Roberts 1989. 2008./2009. 2008./2009. 2006./2007. 0
30. Jerofejevs Aleksandrs 1984. 2005./2006. 2003./2004. 2
31. Karsums Mārtiņš 1986. 2007./2008. 2005./2006. 2002./2003. 2
32. Kerčs Aleksandrs 1967. 1996./1997.
33. Klodāns Juris 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [B gr. 1]
34. Kulda Artūrs 1988. 2009./2010. 2007./2008. 2005./2006. 2
35. Kupaks Artūrs 1973. 1996./1997. 1992./1993. 4 [C gr. 0]
36. Laviņš Rodrigo 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [C gr. -1]
37. Lūsiņš Edgars 1984. 2009./2010. 2003./2004. 6
38. Macijevskis Aleksandrs 1975. 1996./1997. 1994./1995. 1992./1993. 2 [B gr. 1]
39. Mamonovs Vladimirs 1980. 2005./2006. 1999./2000. 1996./1997. 6
40. Masaļskis Edgars 1980. 2001./2002. 1999./2000. 2
41. Maticins Andrejs 1963. 1996./1997.
42. Meija Gints 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
43. Muštukovs Ervīns 1984. 2009./2010. 2003./2004. 2001./2002. 6
44. Naumovs Sergejs 1969. 1999./2000.
45. Ņiživijs Aleksandrs 1976. 1997./1998. 1994./1995. 1993./1994. 3 [B gr. 0]
46. Opuļskis Juris 1969. 1997./1998.
47. Ozoliņš Sandis 1972. 1997./1998.
48. Ozols Juris 1977. 2003./2004. 1996./1997. 1993./1994. 7
49. Panteļejevs Grigorijs 1972. 1999./2000.
50. Pavlovs Igors 1965. 1996./1997.
51. Pečura Sergejs 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
52. Pujacs Georgijs 1981. 2005./2006. 1999./2000. 1998./1999. 6
53. Raitums Mārtiņš 1985. 2004./2005. 2004./2005. 2002./2003. 0
54. Reķis Arvīds 1979. 2002./2003. 1998./1999. 1994./1995. 4
55. Rēdlihs Jēkabs 1982. 2007./2008. 2001./2002. 1999./2000. 6
56. Rēdlihs Krišjānis 1981. 2001./2002. 1998./1999. 3
57. Rēdlihs Miķelis 1984. 2004./2005. 2003./2004. 2001./2002. 1
58. Romanovskis Vadims 1978. 2002./2003. 1996./1997. 1994./1995. 6
59. Saulietis Kaspars 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
60. Saviels Agris 1982. 2003./2004. 1999./2000. 1999./2000. 4
61. Semjonovs Aleksandrs 1972. 1996./1997.
62. Seņins Sergejs 1972. 1996./1997.
63. Sējējs Normunds 1968. 1996./1997.
64. Skrastiņš Kārlis 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [C gr. -1]
65. Skudra Pēteris 1973. 1996./1997. 1992./1993. 4 [C gr. 0]
66. Sotnieks Kristaps 1987. 2008./2009. 2006./2007. 2004./2005. 2
67. Sorokins Oļegs 1974. 2000./2001. 1993./1994. 7
68. Sprukts Jānis 1982. 1999./2000. 2000./2001. 1999./2000. -1
69. Širokovs Aleksejs 1981. 2002./2003. 2000./2001. 1998./1999. 2
70. Štāls Juris 1982. 2005./2006. 2000./2001. 1998./1999. 5
71. Tambijevs Leonīds 1970. 1996./1997.
72. Tribuncovs Atvars 1976. 1997./1998. 1994./1995. 1993./1994. 3
73. Vasiļjevs Herberts 1976. 1997./1998.
74. Vītoliņš Harijs 1968. 1996./1997.
75. Ziediņš Māris 1978. 2004./2005. 1** 1** -**
76. Zinkovs Andrejs 1968. 1998./1999.
77. Znaroks Oļegs 1963. 1996./1997.
78. Žabotinskis Dmitrijs 1980. 2007./2008. 1999./2000. 1997./1998. 8
79. Žoltoks Sergejs 1972. 1996./1997.
  * sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.
   

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona U-20 izlase U-18 izlase
2009./2010. 0 0
2008./2009. 1 (Jekimovs) 0
2007./2008. 4 (Daugaviņš, A.Džeriņš, 0
  Jekimovs, Kulda)  
2006./2007. 9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija, 1 (Jekimovs)
  A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,  
  Pečura, Saulietis, Sotnieks)  
2005./2006. 10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks, 4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
  Karsums, Pečura, Daugaviņš, Daugaviņš)
  Saulietis, J.Andersons,  
  Galviņš, Meija)  
2004./2005. 9 (Bārtulis, Māris Jass, 7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
  J.Andersons, Galviņš, Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
  Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,  
  Saulietis, Raitums)  
2003./2004. 8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis, 7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
  G.Džeriņš, M.Rēdlihs, Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
  Karsums, Dārziņš, Muštukovs)  
2002./2003. 6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš, 7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
  Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš, Karsums, Dārziņš, Raitums,
  Muštukovs) Andersons)
2001./2002. 5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs, 7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
  M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš) G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001. 4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs, 3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
  Arm.Bērziņš)  
     

lasāmvielai & izziņām:

  • visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
  • Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
  • par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

kā ir veicies „pērnajiem” dinamiešiem?

Posted by petrovich27 uz 2010/04/18

no pirmajā sezonā (2008./2009.) oficiālajās KHL spēlēs startējušā Dinamo sastāva otrajā sezonā oficiālajās spēlēs laukumā iznāca 17 spēlētāji (+ Muštukovs, kas palika Dinamo sastāvā, bet spēlēt nenācās), taču pārējie vai nu sezonas gaitā, vai pēc sezonas „meklēja laimi” citos klubos un/vai citās līgās. kā tad 2009./2010. g. sezonā ir veicies „aizgājējiem”?

Uģis Avotiņš (#85; dz.1986.) bija viens no sešiem pirmajā sezonā iemēģinātajiem vārtsargiem Dinamo sastāvā. tiesa, iemēģinājums sanāca pagalam īss – 13 sekundes spēlē pret Salavat Julajev 17. novembrī (2008.) Ufā. šosezon (2009./2010.) Avotiņa vārds izskanēja saistībā ar Latvijas lokālā hokeja apcirkņiem – viņš cīnījās LAČ startējušā kluba HK Ogre vārtos. 9 spēlēs 359 minūtes spēles laika un vidēji 5,85 ielaistas ripas spēlē. iepriekšējā (2008./2009.) sezonā Uģa Avotiņa statistika Rīga 2000 sastāvā BAČ cīņu laukos bija tikai nosacīti labāka – 6 spēlēs 298:21 spēles laika, vidēji 4,83 ripas spēlē un 88,6% atvairītu metienu.

Uģa Avotiņa statistika:

Blinovs_Viktors_pret_Daniju_2009-12_viena_no_2Viktors Bļinovs (#8; dz.1981.) ir viens no tiem uzbrucējiem, kas pērno sezonu sāka, bet nepabeidza kopā ar Rīgas Dinamo. Bļinovam bija vēl dažas pieturvietas pērn – Rīga 2000 un Žlobinas Metallurg BAČ-ā. bet 2009./2010. g. sezonu visā garumā Viktors Bļinovs aizvadīja Žlobinas klubā, kur ir ļoti labi iedzīvojies. Bļinovs ar 50 punktiem (20+30) 52 spēlēs ir komandas rezultatīvākais spēlētājs sezonā, viņš ir komandas kapteinis un kluba aptaujā atzīts par sezonas labāko spēlētāju komandā! protams, BAČ nav KHL… un arī Žlobinas Metallurg nav ne tuvu stiprākā BAČ vienība – šosezon 9. vieta un pirmie aiz play off strīpas. taču Žlobinā Viktoram Bļinovam ir gana spēles laika, treneru uzticēšanās un līdzjutēju atbalsta. Dinamo ierindā 24 spēlēs ar 3 punktiem (1+2), „-7” koeficientu un vidējo spēles laiku 8:16 to visu būtu grūti panākt. iespējams, sakarīgais sniegums BAČ-ā var sekmēt Viktora Bļinova „otro atnākšanu” uz KHL. vai arī vēl ciešākus kluba „apskāvienus” BAČ-ā.

Viktora Bļinova statistika:

Edijs Brahmanis (#91; dz.1983.). no Liepājas Metalurga „aizlienētais” uzbrucējs Dinamo ierindā aizvadīja 4 spēles, kurās guva 1 vārtus, nopelnīja lietderības koeficientu „0” un vidēji spēlē aizvadīja 7 minūtes un 20 sekundes. savā „pamatdarbavietā” BAČ-ā 2008./2009. g. sezonā Edijas Barahmanis bija rezultatīvākais Liepājas Metalurga spēlētājs – 31+22 punkti (46 spēlēs), kā arī otra labākā „lietderības koeficienta” (+13) īpašnieks savā komandā. 2009. gada LAČ play off-ā Brahmanis aktīvi palīdzēja Liepājas Metalurgam iegūt Latvijas čempiona titulu, 12 spēlēs gūstot 15+4 punktus. jaunajā (2009./2010.) sezonā Edijs Brahmanis devās „laimi meklēt” ārzemēs – Vācijas otrajā stiprākajā līgā (2. Bundesliga), klubā Eispiraten Crimmitschau. vācu klubā Brahmanis aizvadīja vien 12 spēles, gūstot 2+2 punktus, un atgriezās „mājās” – Liepājas Metalurgā. piebilde: gala beigās Eispiraten Crimmitschau 2009./2010. g. sezonā ar 52 punktiem 52 spēlēs ieņēma 12. vietu līgā (starp 14 komandām). savukārt, šosezon Liepājas Metalurga ierindā BAČ-ā Brahmanis 27 spēlēs salasīja 17+7 punktus, bet 2010. gada LAČ play off-os – 8 spēlēs 2+2 punkti. atliek vien Edijam Brahmanim novēlēt nākamo sezonu manāmi labāku. starp citu, pērn 4 spēlēs uz KHL ledus Brahmanis „nekrita” ārā no sastāva. vēl vēlējums – atrast savu spēli un tad, iespējams, „pietura” KHL būs vēlreiz.

Edija Brahmaņa statistika:

Ellison_M_2008-09_sezMets Elisons (Matt Ellison; #83; dz.1983.)  ir viens no tiem „pērnajiem” dinamiešiem, kuram ar komandas izvēli 2009./2010. g. sezonā ir paveicies. HK MVD šosezon ir ieņēmuši 2. vietu KHL Rietumu konferencē (4.-tie pēc punktiem visā līgā) regulārajā čempionātā un ir aizspēlējušies līdz Gagarina kausa finālam. līdz kausam rokasstiepiena attālumā (sērijā gan pašreiz iedzen ar 0-2). pat ja finālsērijā Ak Bars izrādīsies stiprāks, HK MVD ir „izveikuši” daudz, pakāpjoties no 18. vietas, kuru ieņēma pērn. tāpat kā Dinamo sastāvā, arī HK MVD rindās Elisons ir viens no uzbrukuma līderiem. Dinamo ierindā regulārā čempionāta ietvaros Elisons ar 15+22 punktiem 55 spēlēs bija trešais rezultatīvākais komandas spēlētājs (arī 0+1 punktu 3 play off spēlēs). šosezon sniegums „miliču” rindās ir līdzīgs – 16+18 punkti regulārā čempionāta 52 spēlēs, ar ko pietiek, lai būtu regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs HK MVD ierindā. “piebilde” vien tā, ka izslēgšanas spēlēs ir sanācis vairāk „laika” – 4+5 punkti 17 spēlēs, ieskaitot play off finālsērijas pirmās 2 spēles un neskaitot atlikušās cīņas, kurās Elisonam ir reāla iespēja papildināt savu rezultativitātes kontu. lai arī play off-os bija epizodes, kurās Dinamo līdzjutēji priecājās, ka Elisons neprata izmantot dažas labas iespējas pret rīdziniekiem, tomēr Elisons ir labs ieguvums „miličiem” šajā sezonā. būs dīvaini, ja HK MVD negribēs paturēt Metu Elisonu arī nākamsezon. taču, ja Balašihā bāzēto komandu apvienos ar Maskavas Dinamo, leģionāru limits no tā netiks palielināts un attiecīgi Elisons var palikt aiz strīpas. varbūt Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem ir vērts atkal „mest aci” uz Elisonu? vai varbūt viņš lūko atgriezties atpakaļ mājās – Kanādā?

Meta Elisona statistika:

Marks Hartigans (Mark Hartigan; #12; dz.1977.) ar nākamā kluba izvēli „nesatrāpīja” tik labi kā Elisons. gan izvēlētais klubs (CSKA) šosezon uzrādīja salīdzinoši vājāku sniegumu, gan arī pašam uzbrucējam Hartiganam sezonas cipari „gājuši” nedaudz mazumā. ja pērn Dinamo sastāvā ar 20+18 punktiem (55 spēlēs) Hartigans bija otrs rezultatīvākais regulārā čempionāta spēlētājs komandā (+3 play off spēlēs 1 vārtu guvums), tad šosezon CSKA rindās 8+14 punkti 48 regulārā čempionāta spēlēs (un 0 punktu trijās play off spēlēs). tiesa, ir parametri, kas gājuši labumā – lietderības koeficients regulārajā čempionātā „+9” (no „-1” pērn), uzvarēti 58,7% iemetienu regulārajā čempionātā (54,7% pērn), palielinājies vidējais spēles laiks regulārajā čempionātā uz 18:55 (no 16:45). Hartigans bija viens no tiem cīnītājiem, kurš pērn Dinamo komandai palīdzēja pamanāmi un kuru bija žēl neredzēt Dinamo sastāvā arī 2009./2010. g. sezonā. taču šosezon Hartigans progresu, vismaz skaitļos, neuzrādīja. tomēr viņa dažādos talantus zinām. pēc CSKA švakās sezonas paredzamas „tīrīšanas” komandas sastāvā. mājup uz Kanādu diezin vai vēji Hartiganu aizpūtīs; turīgākā līga šaipus okeānam ir KHL, kur visdrīzākais Hartiganu sastapsim arī nākamsezon. salīdzinoši lielāka iespējamība, ka tajos klubos, kurus neskar leģionāru skaita ierobežojums (t.i. ne-Krievijā). vai arī klubos, kuri attiecībā uz leģionāru “pienesumu” ir mazāk izvēlīgi.

Marka Hartigana statistika:

Novak_Filip_HK_MVD_2010-03_22_serijas_3sp_Riga_Filips Novāks (Filip Novak; #14; dz.1982.) ir otrs „pērnais” dinamietis – veiksminieks, kurš šosezon ietrāpīja ļoti progresējušā kolektīvā – HK MVD. ja pērn čehu leģionārs Filips Novāks bija Dinamo otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā – 4+14 punktu 50 spēlēs (+1 rezultatīva piespēle play off 3 spēlēs), tad šosezon Novāks ar 2+22 punktiem 52 spēlēs ir otrs rezultatīvākais aizsargs HK MVD ierindā. turklāt lietderības koeficients regulārajā čempionātā ir pamainījies no “-7” Dinamo ierindā uz “+7” pie “miličiem”. šogad arī izslēgšanas spēlēs Novākam sanācis uzspēlēt vairāk un “salasīt” punktus vairāk – 1+7 punkti 16 spēlēs (ieskaitot Gagarina kausa finālsērijas pirmās 2 spēles, bet neskaitot atlikušās). Novāks kopā ar slovāku Martinu Štrbaku ir ne tikai rezultatīvākie aizsargi “Iekšlietu ministrijas hokeja kluba” sastāvā, bet arī vieni no vērtīgākajiem komandas aizsardzības balstiem. tas varētu būt būtisks iemesls, kāpēc klubs, pat ja apvienotos ar Maskavas Dinamo, censtos abus vīrus noturēt. taču tikpat būtisks traucēklis noturēšanai varētu būt citu klubu vilinošie piedāvājumi, kas izriet no abu HK MVD importa aizsargu tirgus vērtības pieauguma play off gaitā. runā, ka HK MVD budžets nebūt nav lielākais līgā, taču, ja notiks apvienošana ar Maskavas Dinamo, tad budžets “apvienībai” varētu kļūt lielāks nekā “miliču” klubam tas ir šosezon.

Filipa Novāka statistika:

Sergejs Pečura (#72; dz.1987.) pērn Dinamo sastāvā regulārā čempionāta ietvaros aizvadīja 4 spēles ar vidējo spēles laiku 7:06 un 2 spēles play off-os ar vidējo spēles laiku 1:32. ar šo nelielo spēles laiku uzbrucējam Pečuram nepietika, lai tiktu pie rezultativitātes punktiem, bet pietika, lai kluba vadība nesaredzētu Pečuras un komandas kopīgu tuvāko nākotni. 2009. g. vasarā Pečura tika aizmainīts uz PHK Kriļja Sovetov, saņemot pretī šī kluba sistēmā spēlējušo Robertu Bukartu, kuru 2009. gada draft-ā bija “pieteicis” Dinamo klubs. 2008./2009. g. sezonas lielu daļu Sergejs Pečura bija nocīnījies Dinamo tā laika fārmkluba Rīga 2000 ierindā BAČ-ā, kur 27 spēlēs guva 15+11 punktus un bija komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs. savukārt, 2009. gada Latvijas čempionāta play offRīga 2000 rindās Pečura guva 5+2 punktus 7 spēlēs. nonākot Krievijas Augstākās līgas kluba PHK Kriļja Sovetov sastāvā, S.Pečura ir uzrādījis labu rezultativitāti arī Krievijas otrās stiprākās līgas līmenī. tātad 2009./2010. g. sezonā Pečura ir guvis 21+16 punktus (44 spēlēs), kļūstot par otru rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju komandā. protams, KHL un Krievijas Augstākās līgas līmenis ir manāmi atšķirīgs, tomēr Sergejam Pečuram sezona vērtējama ar + zīmi. iespējams, viņš kļuvis redzamāks arī KHL klubu “skautiem”. kopā ar klubu nonākt KHL-ā, saskaņā ar KHL vadoņu prognozēm, ‘tuvākajā nākotnē Pečuram neizdošoties, jo PHK Kriļja Sovetov iesniegums dalībai KHL-ā tiekot uzskatīts par “nenopietnu”. laiks rādīs, cik nopietni bijuši “krilišku” nodomi.

Sergeja Pečuras statistika:

Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky, Ronald Petrovický; #27; dz.1977.) – Roberta Petrovicka jaunākais brālis – Dinamo ierindā darbojās 2008./2009. g. sezonas pirmajā pusē, 30 spēlēs gūstot 2+3 puntus. cīņasspara trūkumu Ronaldam Petrovickim pārmest nevarēja, bet no NHL vējos rūdīta slovāku uzbrucēja tika gaidīta tomēr lielāka rezultativitāte. lai gan arī NHL klubos Petrovickis jaunākais nebija mega-snaiperis – dažādos NHL klubos aizvadītajās 342  spēlēs gūti 41+51 punkti (NHL klubos: Calgary Flames; New York Rangers; Atlanta Thrashers; Pittsburgh Penguins). tad nu sezonas vidū Dinamo klubs atteicās no šī spēlētāja pakalpojumiem. pirms 2009./2010. g. sezonas Ronalds Petrovickis pievienojās Vancouver Canucks treniņometnei, taču guva savainojumu un sezonu uzsāka AHL klubā Springfield Falcons, kur pamanījās uzspēlēt tikai 6 spēles, negūstot rezultativitātes punktus, bet nopelnot “-2” lietderības koeficientu. pēc tam Ronaldam Petrovickim saasinājušās traumu problēmas, kas nav ļāvušas spēlēt. tāpēc arī tiek spriedelēts par to, ka Ronalds Petrovickis varētu beigt hokejista karjeru.

Ronalda Petrovicka statistika / papildinfo:

Pujacs_2008-09_sezGeorgijs Pujacs (#78; dz.1981.) Dinamo sastāvā nonāca 2008./2009. g. sezonas otrā pusē no jau tolaik ar finanšu probēmām “sirgstošā” kluba Lada, kur “saīsinātajā” sezonā 38 spēlēs guva 9+4 punktus un nopelnīja lietderības koeficientu “+10”. Dinamo sastāvā regulārā čempionāta ietvaros aizsargam Pujacam 12 spēlēs 1+3 punkti un “+2” lietderības, kā arī 1 rezultatīva piespēle un “plusmīnus 0” 2009. gada play off 3 spēlēs. Dinamo treneri Pujacam uzticējās, par ko liecina diezgan augstais spēles laika rādītājs – vidēji 21:20 spēlē regulārajā čempionātā un 24:25 izslēgšanas spēlēs. pāriešanu uz Sibir 2009. gada vasarā, jādomā, vairāk sekmēja Novosibirskas kluba piedāvājums, kas bijis būtiski labāks naudas izteiksmē. runām par to, ka Dinamo sastāvā nav bijis tikpat labs (rezultatīvs) Pujacs, kāds bija Ladai, nav īsti pamata. pēc raupja aprēķina 2008./2009. g. regulārajā sezonā Lada sastāvā Pujacs guva vidēji 0,34 punktus spēlē, bet Rīgā ļoti līdzīgi – 0,33 punktus (gan regulārajā, gan play off-ā). tiesa, gūto vārtu proporcija rezultativitātes punktos bija labāka Lada laikos. taču arī te diskusijas liekas, jo kādam taču arī jāpiespēlē. atgādinājumam – Pujacs ir aizsargs! šosezon Sibir ierindā Pujacam 56 spēlēs nopelnīti 1+13 punktu (vidēji spēlē 0,25 punkti). Georgijs Pujacs ir trešais rezultatīvākais aizsargs komandā un viens no diviem aizsargiem ar pozitīvu lietderības koeficientu (+2). izskanējušas runas, ka Sibir vadība komandas sastāvā labprāt redzētu Pujacu arī nākamsezon. kā būs patiesībā, noteikti uzzināsim pēc “klusēšanas” posma, kas KHL-ā uz aprīli izsludināts attiecībā uz klubu sastāvu izmaiņām.

Georija Pujaca statistika:

Agris Saviels (#4; dz.1982.) – savulaik viens no perspektīvākajiem Latvijas hokejistiem, kuram atbilstoši ir arī viens no visu laiku Latvijas hokejistu augstākajiem NHL draft-a numuriem un augstākais pēdējo 10 gadu laikā – Colorado Avalanche kluba draftēts ar kopējo 63.-o numuru 2000. gadā (otrais augstākais pēdējos 10 gados – 64.-ais kopējais numurs 2004. gadā no Boston Bruins Mārtiņam Karsumam). Saviels Dinamo aizsardzību cementēja vien 2 spēles 2008./2009. g. sezonas pašā sākumā – septembrī (2008.); un abas spēles pret Sibir. šajās spēlēs statistikā neviena ieraksta, ja neskaita 4 minūtes noraidījumu un 17:07 vidējā spēles laika. daļu 2008./2009. g. sezonas Saviels aizvadīja Dinamo fārmklubā Rīga 2000 BAČ izcīņās. fārmkluba sastāvā Agris Saviels pacīnījās 26 spēlēs, guva 1+4 punktus un nopelnīja “+3” koeficientu. piebilde: manāmi lielākajai daļai Rīga 2000 sastāvā spēles aizvadījušo hokejistu lietderības koeficients 2008./2009. g. sezonā nebija pozitīvs. pērnās sezonas turpinājumā Agris Saviels pārcēlās uz BAČ klubu – Žlobinas Metallurg, kurā vēl pērnsezon 17 spēlēs tika pie 2+4 punktiem un “-5” lietderības. šeit gan jāpiebilst, ka no visiem sezonas gaitā Žlobinas kluba krāsas aizstāvējušajiem hokejistiem tikai pieciem spēlētājiem bija negatīvs lietderības koeficients (t.sk. Savielam). 2009. gada BAČ play off-ā Saviels “uzkapāja” vēl 7 spēles “metalurgu” ierindā, 3 reizes rezultatīvi piespēlējot un nopelnot koeficientu “+3”. 2009./2010. g. sezonā Agris Saviels palika Žlobinas Metallurg sastāvā, piedaloties 42 spēlēs, gūstot 3+9 punktus un “-9” lietderības. šosezon Žlobinas klubs un arī Saviels palika ārpus BAČ izslēgšanas spēlēm. Žlobinas Metallurg aktuālajā spēlētāju sarakstā (vismaz uz 17. aprīli), atšķirībā no Viktora Bļinova, nav minēts Agra Saviela vārds. pagaidām gan sarakstā ir tikai 3 aizsargu vārdi. vai Agris Saviels turpinās gaitas BAČ-ā?

Agra Saviela statistika / papildinfo:

Daniels Sperle (Daniel Sperrle; #40; dz.1982.) komandā parādījās sezonas viducī vārtu „pirmā numura” izmisīgu meklējumu rezultātā, kad vairs nebija Masaļska un vēl nebija Pruseka, bet ar Naumovu šķita par maz. Sperles uzspēlēšana Dinamo sakrita ar komandas ne pašām veiksmīgākajām spēlēm… tiesa, Daniela Sperles statistika nebija pārlieku „bēdīga”, tomēr kā „pirmais” vārtsargs komandas vadību nepārliecināja, bet „otrie numuri” bija pašiem savi. tā nu no Sperles Dinamo šķīrās pēc viņa 5 aizvadītām spēlēm, kurās Sperles kontā 119 „saņemtu” metienu, no kuriem 11 ielaisti, „drošības procents” 90,8%, vidēji 2,61 ripa spēlē un 252:56 kopējā spēles laika. 2008./2009. g. sezonā Sperlem vēl sanāca uzspēlēt Krievijas Augstākās līgas (KAL) klubā HK Dmitrov. 2009./2010. g. sezonu Sperle uzsāka KAL klubā Molot – Prikamje, kura sastāvā “atstrādāja” 12 spēles, bet lāga “neiedzīvojās”. zviedru leģionārs šosezon atgriezās mājās – Zviedrijas otrajā stiprākajā līgā HockeyAllsvenskan. komandā VIK Västerås HK Sperle sargāja vārtus 19 spēlēs, atvairot 90,2% metienu un vidēji spēlē ielaižot 2,43 ripas. runā, ka ar šiem cipariem VIK Västerås HK pietiekot un kluba vadība Sperli gribot redzēt sastāvā arī nākamsezon (2010./2011.). P.S. šosezon Sperles pārstāvētais klubs ieņēma 8. vietu zviedru otrajā spēcīgākajā līgā.

Daniela Sperles statistika / papildinfo:

Sirokovs_Aleksejs_pret_Daniju_2009-12_viena_no_2Aleksejs Širokovs (#24; dz.1981.) 2008./2009. g. sezonu Dinamo ierindā sāka kā komandas kapteinis, taču pamazām sezonas gaitā “pazuda” – jau 2008. g. rudenī par kapteini kļuva Rodrigo Laviņš un gala beigās pēc redrafta procedūras 2009. g. aprīlī A.Širokovs nokļuva Habarovskas Amur kluba sastāvā. Dinamo sastāvā centra uzbrucējs Aleksejs Širokovs aizvadīja 45 regulārā čempionāta spēles, gūstot 2+8 puntus, nopelnot “-8” lietederības, uzvarot 53,2% iemetienu un saņemot 13:04 vidējā spēles laika. 2009. gada play off 3 spēlēs A.Širokovam 0 punktu, “plusmīnus” 0 un 5:58 vidējā spēles laika. šosezon Amur ierindā Alekseja Širokova rezultativitāte uzlabojusies uz 8+12 punktiem (51 spēlē), arī spēles laiks pieaudzis līdz 14:45. tiesa, statistika mazliet  “uz leju” gājusi tādos parametros, kā lietderības koeficients (-9) un uzvarēti iemetieni (52,5%). izslēgšanas spēlēs Amur arī otrajā KHL sezonā netika… vai redzēsim A.Širokovu Amur vai cita KHL kluba ierindā arī nākamsezon, laiks rādīs. pagaidām izskatās, ka tālāk no mājām viņam sokas labāk.

Alekseja Širokova statistika:

Maksims Širokovs (#13; dz.1982.) atšķirībā no sava vecākā brāļa Alekseja ir izvēlējies aizsarga pozīciju, kurā Dinamo ierindā KHL oficiālajās spēlēs ir uzspēlējis vienreiz – 2008. g. septembrī izbraukuma spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg, kad rīdzinieki zaudēja ar 0:7. šajā spēlē M.Širokovam 16:17 spēles laika un “-1” lietderības, ar ko ievērojami pietrūkst “dziļākiem” secinājumiem no malas. galvenokārt visu 2008./2009. g. sezonu Maksims Širokovs bija viens no Rīga 2000 balstiem Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. pērn no visiem Rīga 2000 krāsas aizstāvējušajiem spēlētājiem tieši M.Širokovs aizvadīja visvairāk spēļu (50), kurās guva 4+17 punktus un bija rezultatīvākais komandas aizsargs. tiesa, pērn Maksimam Širokovam bija otrs “bēdīgākais” lietderības koeficients Rīga 2000 rindās (-14). 2009. gada Latvijas Atklātā čempionāta play off M.Širokovs aizvadīja 8 spēles, gūstot 1+3 punktus. 2009./2010. g. sezonu Maksims Širokovs iesāka Liepājas Metalurgs sastāvā, aizvadot BAČ-ā 11 spēles, gūstot 1+4 punktus un nopelnot “+1” lietderības. turpmāk viņa ceļi veda uz Slovakijas ekstralīgu (Slovnaft Extraliga; stiprākā valstī), kur M.Širokovs stājās HC Nitra (HC K Cero Nitra) ierindā. šajā Slovakijas klubā Maksims Širokovs aizvadīja 38 spēles, gūstot 1+4 punktus. HC Nitra regulārā čempionāta 47 spēlēs izcīnīja 76 punktus, 7. vietu un tiesības cīnīties play off. izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā HC Nitra uzvarēja regulārā čempionāta otro stiprāko vienību HC ´05 Banská Bystrica, bet pusfināla sērijā piekāpās regulārā čempionāta līderim – Bratislavas HC Slovan. play off 10 spēlēs Maksims Širokovs guva 1+1 punktus (iespējamas izmaiņas play off statistikā, ja vēlāk tiks veikti labojumi izslēgšanas spēļu protokolos).

Maksima Širokova statistika / papildinfo:

Juris Štāls (#6; dz.1982.) Dinamo ierindā pērn aizvadīja 19 spēles sezonas sākumā (2008.g. septembrī – novembrī), tiekot pie 1+2 punktiem, “0” lietederības un 7:06 vidējā spēles laika. pēc tam par Dinamo sastāvu atbildīgās personas uzskatīja lietderīgāk uzbrucēju Juri Štālu turēt fārmkluba Rīga 2000 rīcībā, kur BAČ ietvaros viņš aizvadīja 17 spēles, gūstot vidēji spēlē 1 punktu (kopā 9+8 punkti) un nopelnot “plus-mīnus” 0. 2009. gada Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēs Štāls vairs nebija Rīga 2000 ierindā. nākamo (2009./2010.) sezonu Juris Štāls devās aizvadīt uz Ziemeļameriku – IHL līgā. Jura Štāla pārstāvētā Quad City Mallards komada pašreiz cīnās pa 6. vietu IHL-a 7 komandu konkurencē. Štāla kontā pagaidām 26+26 punkti 73 spēlēs, kas ļauj būt 3.-ajam rezultatīvākajam spēlētājam komandā. taču šobrīd Jurim Štālam ir otrs “konkrētākais” lietderības koeficients komandā (-29). jādomā, ka IHL nav tas līmenis, uz kuru tiecas pats hokejists. tāpēc būs pārsteigums, ja viņš nākamsezon turpinās “strādāt” IHL līgā, kur, kā stāsta zinātāji, kā sportiskais, tā algu līmenis esot vidēji vājš. cerams, Jurim Štālam nākamsezon izdosies nokļūt AHL vai KHL tiešākā tuvumā, vai vismaz kādā no Eiropas spēcīgākajām līgām.

Jura Štāla statistika / papildinfo:

Atvars Tribuncovs (#23; dz.1976.) šķita esam viens no Dinamo pamat-aizsargiem pirmajā KHL sezonā, bet sezonas vidū – 2009. g. janvārī “vienkārši” pārstāja spēlēt Dinamo ierindā un sezonu turpināja Zviedrijas spēcīgākās līgas Elitserien klubā Skellefteå AIK. Rīgas Dinamo ierindā Atvaram Tribuncovam “ieskaitītas” 38 spēles, 2+8 punkti, “-11” lietderības un 20:11 vidējā spēles laika. Skellefteå AIK pērnsezon ierindojās 6. vietā (no 12 komandām), bet Tribuncovs komandas sastāvā regulārajā čempionātā aizvadīja 9 spēles, gūstot 1+3 punktus un lietderības koeficientu “+2”. Skellefteå AIK komanda play off ceturtdaļfināla sērijā uzvarēja Linköpings HC klubu, bet pufinālā “iesprūda” pret Färjestads BK. Atvaram Tribuncovam play off 10 spēlēs 0 punktu un “-1” lietderības. 2009./2010. g. sezonu Tribuncovs veltījis Čehijas hokeja “druvu apstrādei”. sezona sākās Čehijas ekstralīgas (02 Extraliga; stiprākās valstī) klubā HC Energie Karlovy Vary, kur Tribuncovs aizvadīja 34 spēles, guva 0+8 punktus un “-6” lietderības koeficientu. sezonas gaitā Atvars Tribuncovs tika “aizdots” Čehijas 1. līgas (otrās stiprākās) klubam KLH Chomutov, kur regulārajā čempionātā uzspēja saspēlēt 3 spēlēs, nopelnīt 0+1 punktu un “plus-mīnus koeficientu” 0. savulārt, Čehijas 1. līgas izslēgšanas spēlēs KLH Chomutov ierindā Tribuncovs aizvadīja 15 spēles, gūstot 1+4 punktus un “+4” koeficientu. 1. līgas play offKLH Chomutov kopā ar Tribuncovu uzvarēja, gūstot 1. līgas zeltu, bet pašreiz turpina cīņu “kvalifikācijā” par tiesībām startēt Čehijas ekstralīgā (šobrīd sērijā 1-3 par labu BK Mladá Boleslav klubam; nākamā spēle paredzēta 18. aprīlī). pagaidām 4 kvalifikācijas spēlēs Tribuncovam gūts 0+1 punkts (statistikā iespējamas izmaiņas, ja tiks laboti kvalifikācijas spēļu protokoli). jādomā, ka arī Atvaram Tribuncovam cīnīšanās starp čehu līgām nav gaidītākais karjeras pavērsiens. tas arī varētu būt vadošais iemesls, kāpēc Tribuncovs pamestu Čehijas horizontus. bet kurp tālāk? hokejista karjera ir bijusi gana raiba – uzspēlēšana Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Čehijas stiprākajās līgās, kā arī dažādos “otrajos ešelonos” – vājākās līgās. viens no interesantiem posmiem Atvara Tribuncova karjerā bija 3 sezonas Salavat Julajev sastāvā. kādā līmenī Tribuncovs “cīnās” šozezon ir neklātienē grūti spriest. līdzjutēji noteikti novēlētu viņam atgriešanos augstākā līmenī – kādā KHL vienībā.

Atvara Tribuncova statistika:

  • KHL spēlēs – khl.ru
  • Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
  • HC Energie Karlovy Vary spēlētāju aktuālā statistika – hokejkv.cz
  • KLH Chomutov spēlētāju statistika 2009./2010. g. regulārajā čempionātā – klhchomutov.cz
  • KLH Chomutov spēlētāju statistika 2010. gada 1. līgas play offklhchomutov.cz
  • KLH Chomutov 2009./2010.g. sezonas (t.sk. play off un kvalifikācijas) spēļu protokoli – klhchomutov.cz
  • individuālā “kartiņa” HC Energie Karlovy Vary sastāvā – hokejkv.cz
  • kopējā – eliteprospects.com

Westcott_Duvie_2008-09_sezDuvijs Vestkots (Duvie Westcott; #15; dz.1977.) pēc pērnās sezonas bija laipni gaidīts Minskas Dinamo ierindā. ja paša individuālajā sniegumā Vestkots ir saglabājis līdzīgu līmeni, tad pati jaunā “mājvieta” ir viena no sezonas lielākajām vilšanām, kas ar pirmssezonas “skaļo” komplektāciju un salīdzinoši augstajām investīcijām neiespēja tikt play off-ā, pretēji visām speciālistu pirmssezonas prognozēm. pērn Vestkots ar 2+18 punktiem bija rezultatīvākais Dinamo aizsargs regulārajā čempionātā (51 spēlē; “-2” lietderības; 21:01 vidējā spēles laika). play off-ā Vestkotam 2 spēlēs bija 0 punktu, “-1” lietderības un 15:59 vidējā spēles laika. šosezon Minskas Dinamo krāsās cipari palikuši līdzīgi – 3+19 punkti, “plus-mīnus” 0, 21:25 vidējā spēles laika (55 spēlēs), bet bez kluba dalības izslēgšanas spēlēs. runā, ka Vestkots ir viens no tiem retajiem leģionāriem, ar kura sniegtajiem pakalpojumiem kluba vadība ir apmierināta un kuru gribētu redzēt Minskas kluba ierindā arī nākamsezon. acīmredzot NHL-ā pieredzējušā (201 spēle līgā) kanādieša snieguma stabilitāte KHL klubu pārliecina pietiekoši.

Duvija Vestkota statistika:

Dinamo sistēmā palikušie “pērnie”

ir vēl 4 spēlētāji, kuri 2008./2009. g. sezonā Rīgas Dinamo sastāvā uzspēlēja KHL oficiālajās spēlēs, palika Dinamo sistēmā arī šosezon, bet dažādu iemeslu dēļ laukumā oficiālajās KHL spēlēs negāja.  iemeslus vismaz daļēji var nolasīt arī no spēlētāju vārdiem – Aigars Cipruss, Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs un Jānis Straupe.

Cipruss_Aigars_2008-09_sezAigars Cipruss (#29; dz.1972.) Dinamo pirmajā sezonā nāca komandai palīgā, lāpot sastāva robus. kopumā 32 regulārā čempionāta spēlēs centra uzbrucējam Ciprusam 1+1 punkti, “-6” lietderības, 49,8% uzvarētu iemetienu un 8:13 vidējā spēles laika, bet play off 3 spēlēs 0 punktu un 3:35 vidējā spēles laika. pērnās sezonas pārējo laiku Aigars Cipruss pācīnījās Rīga 2000 ierindā Baltkrievijas atklātajā čempionātā (18 spēlēs 5+8 punkti, “-6”) un Latvija čempionāta izslēgšanas spēlēs (6 spēlēs 2+4 punkti). pēc sezonas tika izziņots par Aigara Ciprusa profesionālās hokejista karjeras slēgšanu un šosezon viņš kļuva par jaunizveidotā Dinamo komandas fārmkluba Dinamo Juniors menedžeri. tomēr LHF statistikas ailītēs parādās Aigara Ciprusa vārds arī 2009./2010. g. sezonā, kad viņš dažās spēles aizvadīja LAČ regulārā čempionāta spēcīgākās vienības Ozolnieki / Monarch sastāvā. Ciprusam 6 spēlēs fiksēti 5+4 punkti. tiesa, Cipruss nepiedalījās Latvijas play off spēlēs un attiecīgi necīnījas pret savu menedžējamo komandu Dinamo Juniors.

Aigara Ciprusa statistika

Ervīns Muštukovs (#39 pirmajā sezonā, #34 otrajā sezonā; dz.1984.) 2009./2010. g. sezonā bija palicis hronisks komandas “trešais vārtsargs”. ja pērn Muštukovam sanāca pa 2 spēlēm salasīt 80:00 kopējā spēles laika (ar 90,5% atvairītu metienu un rādītāju – vidēji 3.00 ripas spēlē) Dinamo vārtos, tad šosezon viņš ir palicis “aiz borta” – vien pieteikts kā “otrais numurs” vairākās spēlēs. pērnsezon Rīga 2000 sastāvā Ervīns Muštukovs startēja 24 spēlēs BAČ-ā, kur 91,4% atvairītu metienu un vidēji 3,32 ripas spēlē. Rīga 2000 sastāvā LAČ 2009. gada play off-ā Muštukovam ieskaitītas 7 spēles un vidēji 3,02 ripas spēlē. 2009./2010. g. sezonā Ervīnam Muštukovam reāli “pastrādāt” sanāca vien Dinamo jaunā fārmkluba Dinamo Juniors rindās. un arī tur nācās pacīnīties par vietu vārtos, gandrīz vienādi BAČ cīņās spēles laiku dalot ar Nauri Enkuzenu – abiem pilnas 1158 minūtes kopējā spēles laika, atšķirība vien sekundēs. Ervīnam Muštukovam 2009./2010. g. sezonā BAČ 24 spēlēs 91,5% atvairītu metienu un vidēji 3,52 ripas spēlē. savukārt, 2010. gada Latvijas play off Muštukovs “junioru” vārtus sargāja tikai vienā spēlē, treneri priekšroku deva Enkuzenam. Ervīnam Muštukovam vienīgajā sezonas LAČ play off spēlē – vidēji 3,95 ripas spēlē. nākamsezon Muštukovu Dinamo ierindā visdrīzākais, ka nesatiksim, jo acīmredzot aizsēdēšanās kā rezerves vārtsargam nav ne psiholoģiski labumā gājusi, ne sportisko formu uzlabojusi. bez tam “uz papēžiem” min kolēģis Nauris Enkuzens, kuram vairāk “uzticības kredīta” devuši kā Dinamo Juniors, tā Latvijas izlases treneri. attiecīgi arī uz Latvijas izlases treniņnometni pirms pasaules čempionāta ir aicināts Enkuzens, bet nav Muštukovs. lai vai kā, novēlējums Muštukovam nākamsezon trāpīt komandā, kur viņš būtu “pirmais numurs” un nekādā gadījumā “otrais”, lai sakārtotu sevi kā psiholoģiski, tā spēles prakses ziņā. šādā gadījumā BAČ būtu gana labs līmenis. ja nesanāk, tad pastāv arī citu Latvijas vārtsargu “iemītā taciņa” Eiropas ne pārāk stipro līgu virzienā. taču – garantēts spēles laiks un nav “gaidīšanu” uz soliņa.

Ervīna Muštukova statistika / papildinfo:

Naumovs_2008-2009_sezSergejs Naumovs (#30; dz.1969.) pērno sezonu iesāka un pabeidza kā labs “otrais” vārtsargs, taču starp Masaļska un Pruseka “laikiem” faktiski bija “pirmais numurs”. kopumā regulārās sezonas gaitā Naumovu dinamiešu vārtos varēja “sastapt” 29 spēlēs ar kopējo spēles laiku 1489:53, atvairīto metienu procentu 89,3% un vidēji spēlē ielaistām 3,50 ripām. 2009. g. play off-ā Sergejam Naumovam vien 11:53 spēles laika 1 spēlē; te gan nedraudzīga statistika “sakolekcionēta” – 77,8% atvairītu metienu un vidēji 10,10 ripu spēlē. taču ar spēles sestdaļu “normālai” statistikas respektēšanai ir par maz. starpsezonā Dinamo sastāva komplektētāji līgumu ar Naumovu nepagarināja… bet tomēr atcerējās par viņu jaunās sezonas gaitā, piesaistot Dinamo sistēmai kā vārtsargu treneri. sanāca pat tā, ka vārtsargu “iztrūkuma” apstākļos, kad pamatvārtsargu veselības problēmu dēļ divi vārtu vīri no fārmkluba bija aizsaukti līdzi “lielajai” komandai, Naumovs pat sargāja Dinamo Juniors vārtus daļu spēles pret HK Gomeļ BAČ ietvaros 2009. gada 13. novembrī. šajā spēlē Sergejam Naumovam 36:32 spēles laika, 90,3% atvairītu metienu un vidēji 4,93 ielaistu ripu spēlē, kā arī 24 soda minūtes. tā arī ir vienīgā oficiālā Naumova statistika šosezon. tiesa, pirms olimpiādes fiksēta dalība Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Vācijas izlasi, bet 2010. gada olimpiādē Sergejs Naumovs palika “otrais numurs” bez iešanas laukumā. vēl sezonas gaitā izskanēja versijas par Naumova iespējamo uzspēlēšanu Atlant (Mitišči) ierindā, kas tomēr neīstenojās. tāpat sezonas gaitā, kad ar skaļu blīkšķi tika pieteiktas vēl neesoša hokeja kluba Vētra ambīcijas spēlēt KHL, par Vētras vārtsargu nākamai (2010./2011.) sezonai tika izsludināts Naumovs. šaubu nav, ka Sergejs Naumovs varētu, bet vai Vētra varēs? jādomā, ka lielāki panākumi pieredzējušajam vārtsargam gaidāmi treneru “druvā”. par to arī liecina, piemēram, izsludinātā Vladislava Tretjaka un Sergeja Naumova Starptautiskā vārtsargu skola, kuras darbības paredzētas Latvijā šovasar (1. – 10. jūlijā) Naumova un leģendārā Tretjaka vadībā.

Sergeja Naumova statistika / papildinfo:

Jānis Straupe (#7; dz.1989.) kā pirmās KHL sezonas jauno spēlētāju vecuma limitam atbilstošais spēlētājs, kas ļauj komandai pieteikt vienu “lieku” spēlētāju, pērn “iemēģināts” Dinamo krāsās 5 spēlēs – visas 2009. g. februārī. vidējais spēles laiks 6:07, bet visādi citādi statistikas ailītes tukšas. 2008./2009. g. sezonas lielāko daļu uzbrucējs Jānis Straupe aizvadīja fārmkluba Rīga 2000 ierindā, kur BAČ 29 spēlēs guva 11+12 punktus un salasīja “+4” lietderības. ar gūtajiem punktiem J.Straupe bija regulārās sezonas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs Rīga 2000 ierindā. tiesa, pa 23 punktiem salasīja vēl 2 spēlētāji, taču tiem punktu proporcija par labu piespēlēm, kā arī vairāk aizvadītu spēļu un lietderība vājāka – Raimonds Daniličs 46 spēlēs 10+13 un “-11”, Elvis Želubovskis 34 spēlēs 10+13 un “plus-mīnus” 0. 2009. gada Latvijas play offRīga 2000 sastāvā Jānim Straupem 2+5 punkti 5 spēlēs. 2009./2010. g. sezonu J.Straupem sanāca būt jaunizveidotā fārmkluba Dinamo Juniors kapteinim un aizvadīt sezonu fārmklubā bez “iesaukuma” uzspēlēt KHL oficiālajās spēlēs. BAČ regulārajā čempionātā Jānis Straupe ar 15+24 punktiem 49 spēlēs ir otrs rezultatīvākais “junioru” ierindā (-7 lietderības). rezultatīvākais – Miks Indrašis arī guvis 39 punktus 49 spēlēs, taču ar lielāku vārtu guvumu proporciju (20+19). savukārt, 2010. gada LAČ izslēgšanas spēlēs Dinamo Juniors sastāvā J.Straupem 2+1 punkti 9 spēlēs. daži līdzjutēji bija pārsteigti, ka šosezon Šuplers & kompānija “nepamēģināja” Jāni Straupi “lielajā” komandā. acīmredzot, treneriem bija savi iemesli, taču ar pacietību un centību ir iespējams panākt daudz, tāpēc prognozējams, ka J.Straupes kārta pienāks. lai tā notiktu, ir krietni jāpiestrādā, bet iespējas ir. atvērts vien jautājums, vai caur Dinamo Juniors tas jādara vai arī jāpamēģina leģionāra gaitas pieredzei?

Jāņa Straupes statistika:

[Viktora Bļinova un Alekseja Širokova foto fiksēti Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs pret Dānijas izlasi 2009. g. decembrī Rīgā; Meta Elisona, Georgija Pujaca, Duvija Vestkota, Aigara Ciprusa un Sergeja Naumova attēli fiksēti vēl 2008./2009. g. sezonā, kad šie vīri pārstāvēja Rīgas Dinamo krāsas; Filipa Novāka foto HK MVD ierindā “svaigāks” – fiksēts play off spēlē Rīgā 2010. g. martā. visu foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 18 Comments »

dinamiešiem sezona “pāraug” pasaules čempionātā

Posted by petrovich27 uz 2010/04/06

vismaz pagaidām Latvijas izlases kandidātu sarakstā ir 20 Dinamo sistēmas spēlētāji, kuri sākot ar 7. aprīli dažādā papildināšanās kārtībā uzsāk izlases treniņus. Krišjānis Rēdlihs esot traumēts, un par viņa trenēšanos (vai netrenēšanos) tuvākajā laikā lemšot ārsti. P.S. par Dinamo sistēmai piederīgiem spēlētāji gan saucami pagaidām, kamēr vēl nav pārtraukuši vecās un “saslēguši” jaunas saistības.

Latvijas Hokeja Federācijas (LHF) nosauktajā Latvijas izlases kandidātu sarakstā nav iekļauti divi pieredzējuši aizsargi Kārlis Skrastiņš un Rodrigo Laviņš, par kuru nespēlēšanu izlasē šī gada pasaules čempionātā bija runāts un rakstīts jau iepriekš. publiski minētie iemesli nemainīgi – nepieciešamība apārstēt grūtās sezonas gaitā salasītās traumas.

interesanti, ka kandidātu sarakstā ir iekļauts aizsargs Oļegs Sorokins, kurš vēl nesen ar mediju starpniecību informēja, ka spēlēt 2010. gada pasaules čempionātā izlases sastāvā negrasās. tomēr LHF oficiālā “tribīne” (lhf.lv) zina rakstīt: “Oļegu Sorokinu LHF vadība šonedēļ aicinās pie sarunu galda”.

ārpus kandidātu saraksta ir palikuši divi vārtsargi, kas Vankūveras olimpiādē šogad palika līdzbraucēju lomā – Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs. toties iekļauts Nauris Enkuzens, kurš Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēs sargāja Dinamo Juniors vārtus 7 no 9 spēlēm, kā arī divi pa Eiropas līgām klīstoši vārtu vīri – Edgars Lūsiņš un Mārtiņš Raitums.

Latvijas izlases pārbaudes spēļu saraksts pirms 2010. gada PČ:

  • 21. aprīlī pret Francijas izlasi
  • 22. aprīlī pret Francijas izlasi
  • 29. aprīlī pret Baltkrievijas izlasi
  • 30. aprīlī pret Baltkrievijas izlasi
  • 2. maijā pret Slovakijas izlasi
  • 3. maijā pret Slovakijas izlasi

LHF 6. aprīlī publiskotais Latvijas izlases kandidātu saraksts:

ampluā   spēlētājs dz.g. klubs 2009./2010. g. sezonā līga
V   Nauris Enkuzens  1989. Dinamo Juniors BAČ, LAČ
V   Edgars Lūsiņš 1984. Fischtown Pinguins  2. Bundesliga (Vācijas 2.)
V   Edgars Masaļskis 1980. Dinamo (Rīga) KHL
V   Mārtiņš Raitums 1985. Hull Stingrays EIHL (Lielbritānijas 1.)
A   Jānis Andersons 1986. HC Oceláři Třinec; Hokej Šumperk 02 Extraliga (Čehijas 1.); 1.liga (Čehijas 2.)
A   Guntis Galviņš 1986. Dinamo (Rīga) KHL
A   Oskars Cibuļskis 1988. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
A   Aleksandrs Jerofejevs 1984. Metallurg (Novokuzņecka) KHL
A   Georgijs Pujacs 1981. Sibir (Novosibirska) KHL
A   Jēkabs Rēdlihs 1982. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
A   Krišjānis Rēdlihs 1981. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; LAČ
A   Arvīds Reķis 1979. Grizzly Adams (Volfsburga) DEL
A   Oļegs Sorokins 1974. Dinamo (Rīga) KHL
A   Kristaps Sotnieks 1987. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
A   Oskars Bārtulis 1987. Philadelphia Flyers; Adirondack Phantoms NHL; AHL
A   Artūrs Kulda 1988. Atlanta Thrashers; Chicago Wolves NHL; AHL
U   Ģirts Ankipāns 1975. Dinamo (Rīga) KHL
U   Armands Bērziņš 1983. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
U   Viktors Bļinovs 1981. Metallurg (Žlobina) BAČ
U   Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
U   Ronalds Cinks 1990. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
U   Mārtiņš Cipulis 1980. Dinamo (Rīga) KHL
U   Lauris Dārziņš 1985. Dinamo (Rīga) KHL
U   Kaspars Daugaviņš 1988. Ottawa Senators; Binghamton Senators NHL; AHL
U   Andris Džeriņš 1988. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
U   Roberts Jekimovs 1989. Jokipojat; Jokipojat U20; Dinamo Juniors Mestis (Somijas 2.); Jr. A 1 divisioona (Somija); BAČ
U   Mārtiņš Karsums 1986. Dinamo (Rīga); Norfolk Admirals KHL; AHL
U   Gints Meija 1987. Dinamo (Rīga); Dinamo Juniors KHL; BAČ, LAČ
U   Aleksandrs Ņiživijs 1976. Dinamo (Rīga) KHL
U   Sergejs Pečura 1987. PHK Kriļja Sovetov Krievijas AL (2.)
U   Miķelis Rēdlihs 1984. Dinamo (Rīga) KHL
U   Kaspars Saulietis 1987. HC Benzina Litvínov; Dinamo (Minska); Šahter (Soļigorska) 02 Extraliga (Čehijas 1.); KHL; BAČ
U   Jānis Sprukts 1982. Dinamo (Rīga) KHL
U   Aleksejs Širokovs 1981. Amur (Habarovska) KHL
U   Juris Štāls 1982. Quad City Mallards IHL
U   Herberts Vasiļjevs 1976. Krefeld Pinguine DEL
U   Elvis Želubovskis 1986. Ozolnieki / Monarch; HK Gomeļ LAČ; BAČ
           

vēl info:

  • Latvijas izlases kandidātu saraksts – lhf.lv
  • 2010. gada pasaules čempionātam Vācijā veltītā IIHF web lapas daļa – iihf.com

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »