Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

	komanda	vieta KHL reg.	pirmais vārtsargs	atv. % (vieta KHL)	GAA (vieta KHL)	summēta vieta	+/- pret kom. vietu
1.	Vitjaz	22.	Ivans Kasutins	92.9% (92.8%; 10.*)	2.60 (2.56; 21.*)	15.5	+6.5
2.	Sibir	12.	Jeff Glass	93.3% (4.)	2.02 (8.)	6.	+6
3.	CSKA	6.	Rastislav Staňa	93.4% (3.)	1.76 (1.)	2.	+4
4.	HC Slovan Bratislava	13.	Jaroslav Janus	92.8% (9.)	2.17 (11.)	10.	+3
5.	Avtomobiļist	26.	Chris Holt	91.2% (91.6%; 19.*)	2.83 (2.67; 27.*)	23.	+3
6.	Spartak	23.	Sergejs Borisovs	91.6% (20.)	2.59 (22.)	21.	+2
7.	Dinamo (Maskava)	4.	Aleksandrs Jerjomenko	93.1% (7.)	1.85 (3.)	5.	-1
8.	Severstaļ	11.	Vasilijs Košečkins	92.3% (14.)	2.13 (10.)	12.	-1
9.	HC Lev Praha	15.	Tomáš Pöpperle	91.7% (18.)	2.25. (14.)	16.	-1
10.	Ņeftehimik	14.	Matt Dalton	92.3% (15.)	2.36 (16.)	15.5	-1.5
11.	Amur	25.	Aleksejs Murigins	91.0% (28.)	2.63 (25.)	26.5	-1.5
12.	Ak Bars	2.	Konstantins Baruļins	94.0% (2.)	1.95 (6.)	4.	-2
13.	Dinamo (Rīga)	24.	Mikael Tellqvist	90.9% (29.)	2.62 (23.)	26.	-2
14.	Torpedo	20.	Vitalijs Kovaļs	91.3% (22.)	2.63 (24.)	23.	-3
15.	Metallurg (Mag.)	7.	Ari Ahonen	92.4% (13.)	2.04 (9.)	11.	-4
16.	Donbass	18.	Ján Laco	91.3% (24.)	2.52 (20.)	22.	-4
17.	SKA	1.	Sergejs Bobrovskis	93.2% (6.)	1.94 (5.)	5.5	-4.5
18.	Avangard	3.	Karri Rämö	92.9% (8.)	2.00 (7.)	7.5	-4.5
19.	Lokomotiv	8.	Curtis Sanford	92.7% (11.)	2.25 (15.)	13.	-5
20.	Traktor	5.	Michael Garnett	92.3% (16.)	2.20 (12.)	14.	-9
21.	Metallurg (Novok.)	21.	Aleksandrs Lazušins	90.3% (30.+)	3.26 (30.+)	30.+	-9 (un sliktāk)
22.	Atlant	17.	Antons Hudobins	91.2% (25.)	2.96 (30.+)	27.5+	-10.5 (un sliktāk)
23.	Salavat Julajev	9.	Iiro Tarkki	91.3% (23.)	2.37 (17.)	20.	-11
24.	Dinamo (Minska)	19.	Pekka Rinne	89.7% (30.+)	3.08 (30.+)	30.+	-11 (un sliktāk)
25.	Jugra	16.	Edgars Masaļskis	91.0% (27.)	2.94 (30.)	28.5	-12.5
26.	Baris	10.	Vitalijs Jeremejevs	89.7% (30.+)	3.07 (30.+)	30.+	-20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Kristers Gudļevskis	2012./2013.	2 (18)	1-1	0	2.18	92.1%	0	82:27
5.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
6.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
7.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
8.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35 (50)	12-9	1	2.62	90.9%	1	1972:09
9.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
10.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
11.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
12.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
13.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
14.	MārisJučers	2012./2013.	19 (36)	2-13	3	3.01	89.4%	0	1075:54
15.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
-.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Mikael Tellqvist	2013.	11 (13)	9-2	0	1.97	93.9%	2	671:27
2.	Māris Jučers	2013.	3 (13)	0-2	1	3.28	90.5%	0	128:01

*

Vēl info:

• KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
• Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
• Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
• Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
• Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Kurš vai kas izārstēs Dinamo?

Vieglākais ceļš ir nolūkot skalpu – galvenā trenera, viņa palīgu, ģenerālmenedžera, kapteiņa, daža „šrempa” vai citu. Protams, kāda atslēgas personāža nomaiņa var palīdzēt sapurināt komandu, bet tikai sapurināt. Taču no bedres ārā būs jārāpjas vien pašiem! Komandas (ar lielo K) esamība var tikt apliecināta tad, ja tas notiks ne pāri kāda galvām un saskumušajiem ķermenīšiem. Dinamo komandas un spēlētāju „cipari” bedrē.

Šīs sezonas pirmajās 18 spēlēs Rīgas Dinamo ir iestudējuši un labojuši lielu daļu savas neilgās vēstures antirekordu. Un ieņēmuši redzamas vietas visa veida antitopos. Kādos? Piemēram, Rīgas Dinamo ir līgas vismazāk iemetošā komanda – vidēji spēlē 1,89 vārtu guvumi. Ciešā saistībā ar to – arī aktuāli otrā sliktākā metienu realizācija līgā; rīdziniekiem vien 6,08% metienu pārtapuši vārtu guvumos. Kas vēl? Viena no sliktākajām vairākuma realizācijām līgā (22. no 26) – 12,9% gadījumu varam savu vairākumu konvertēt vārtu guvumos. Arī mazākums zem vidējā… Pret dinamiešiem pretinieki nopelna vismazāk noraidījumu visā līgā (vidēji 8:40), no kā tad arī mazāk iespēju uzspēlēt vairākumā nekā konkurentiem. „Bēdu stāstu”, protams, tikai pasvītro pēdējās aizvadītajās spēlēs rīdzinieku demonstrētais īpaši neveiksmīgais sniegums, piedzīvojot gan sausu sagrāvi, gan zaudējot spēli pēc atrašanās vadībā ar 3 vārtu guvumu starpību. Rezultātā Rīgas Dinamo ieņem pēdējo (14.) vietu KHL Rietumu konferencē. Likumsakarīgi, jo 18 spēlēs ir sakrāti 17 punkti jeb 31,48% no visiem iespējamajiem punktiem. Labā ziņa ir tāda, ka zemāk par pēdējo vietu noslīdēt nevar. Tagad atliek bedres dibenu izmantot stabilam atspērienam.

Vēl ir variants – meklēt „utis” un vainīgos

Nācija ienaidniekus jau ir sazīmējusi. „Vainīgo” loks tradicionāls – galvenais treneris vai viņa asistenti, kas neprot komandai „pārtulkot” galvenā trenera shēmas, viens vai otrs vārtsargs, komandas kapteinis, daži vai visi leģionāri, kas met par maz, ģenerālmenedžeris, kas komplektējis slikti, vai arī komandas vadība kopumā. Faktiski katrs var izvēlēties savai uztverei atbilstošāko „grēkāzi”, un, protams, komandas līdzšinējais sniegums ir pateicīgs jebkādai izvēlei.

Tomēr neskatoties uz izvēlētajiem „upurjēriem” un to skaitu, Rīgas Dinamo nāksies rāpties ārā no bedres. Pašiem. Neatkarīgi no esošām vai neesošām izmaiņām treneru sastāvā vai citās dekorācijās – kā menedžmentā. Arī sastāva izmaiņas iespējamas nebūtiskas. Nu, nebūs neviens un ne-divi „laimes lāči”, kas atnāks un sakārtos Sūnuciema komandas sniegumu. Nav arī neviena „nelaimes lāča”, kuru izmetot no komandas, tās sniegums sakārtotos līdz nepazīšanai.

Taču ir iespēja, kuru izmantojot, visa Komanda kopā pieceltos kājās. Nemeklējot vainīgos un nekauninot kādu. Neatkarīgi no tā, kāds bandinieks vai laidnis ir konkrētais personāžs. Ar to tad komanda var atgūt cieņu vispirms savās acīs un galvās.

P.S.

Turnīra tabula šobrīd ir īpaši labvēlīga tam, lai salīdzinoši īsā laikā reabilitētu statusu un atgūtu pašcieņu. To, ka atgriešanās būtu īpaši viegla, neviens nesola. Taču Rietumu konferences tabula pēc komandu 16-19 aizvadītām spēlēm ir salīdzinoši ātri „caurstaigājama” vismaz līdz kārotajai play off zonai. No tās šķir vien 7-8 punkti.

KHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-10-21 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Dinamo (Maskava)	18	10	0	4	0	1	3	57-35	39
2.*	Lokomotiv	17	8	1	4	0	0	4	47-37	34
3.	SKA	16	12	0	0	1	0	3	67-43	37
4.	CSKA	18	7	3	2	0	0	6	47-38	31
5.	Torpedo	17	8	0	0	3	1	5	59-52	28
6.	Severstaļ	17	7	0	0	2	3	5	38-36	26
7.	HC Slovan Bratislava	17	5	0	4	2	0	6	44-45	25
8.	HC Lev Praha	18	7	0	1	1	0	9	39-45	24
9.	Atlant	19	5	0	3	1	2	8	46-53	24
10.	Vitjaz	18	4	0	3	3	1	7	38-43	22
11.	Dinamo (Minska)	17	6	1	0	0	1	9	37-53	21
12.	Spartak	19	4	1	1	3	1	9	45-58	20
13.	Donbass	18	4	0	2	3	0	9	39-47	19
14.	Dinamo (Rīga)	18	3	2	1	1	1	10	34-47	17

P.P.S. Konferencē pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	uzbrucējs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	iemet.%	vid.sp.laiks
1.	Mārtiņš Karsums	18	14:12	7+5	-1	16	0	4 no 9	44.4%	19:14
2.	Džeimijs Džonsons	18	15:15	3+5	-2	12	0	218 no 403	54.1%	20:06
3.	Robs Šremps	16	7:7	1+3	-1	6	1	37 no 71	52.1%	15:39
4.	Raitis Ivanāns	16	2:2	0+0	0	51	0	0 no 1	0%	8:17
5.	Gunārs Skvorcovs	6	1:1	0+0	0	6	0	1 no 4	25.0%	8:56
6.	Ģirts Ankipāns	1	0:0	0+0	0	0	0	0 no 0	–	11:48
7.	Miks Indrašis	16	11:12	4+5	-3	0	0	4 no 8	50.0%	16:22
8.	Aleksandrs Žirū	17	7:8	5+1	-3	22	0	2 no 3	66.7%	15:13
9.	Aleksandrs Ņiživijs	11	5:6	1+2	-2	4	0	1 no 1	100%	14:41
10.	Elvijs Biezais	18	3:4	0+1	0	0	0	1 no 2	50.0%	9:05
11.	Miks Lipsbergs	4	0:1	0+0	0	0	0	9 no 16	56.3%	7:02
12.	Roberts Bukarts	4	0:1	0+0	0	0	0	2 no 3	66.7%	8:37
13.	Pols Ščehura	9	6:8	1+2	-4	0	0	91 no 164	55.5%	17:47
14.	Māris Bičevskis	16	3:5	0+2	0	10	0	48 no 120	40.0%	9:31
15.	Andris Džeriņš	18	9:13	2+5	0	4	0	141 no 304	46.4%	15:19
16.	Kaspars Daugaviņš	12	8:13	2+3	-5	8	0	40 no 81	49.4%	17:44
17.	Gints Meija	17	5:14	1+2	-3	0	0	3 no 7	42.9%	14:46
–	Ainars Podziņš	0	–	–	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	aizsargs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	3	1:2	0+0	-1	0	17:06
2.	Guntis Galviņš	18	17:19	3+3	-1	8	22:52
3.	Matjē Karls	18	15:17	2+1	0	4	21:11
4.	Krišjānis Rēdlihs	17	14:16	1+2	-1	4	22:37
5.	Arvīds Reķis	11	3:5	0+0	-1	10	17:30
6.	Jēkabs Rēdlihs	9	4:7	0+0	-2	4	17:00
7.	Oskars Cibuļskis	17	8:13	0+2	-6	10	20:46
8.	Kristaps Sotnieks	15	4:14	0+1	-3	6	16:54
–	Mārtiņš Porejs	0	–	–	–	0	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.-zaud.	sp. ar PM	metieni	met. %	GAA	SM	sp. laiks
Māris Jučers	10	0-7	2	259	91.5%	2.33	0	565:33
Mikaels Tellkvists	9	4-4	0	208	89.9%	2.51	0	502:44
Kristers Gudļevskis	1	1-0	0	13	92.3%	2.67	0	22:27

*

Lasāmvielai:

• AS Dinamo Rīga valdes locekļa Zigmāra Priedes intervija (2012-10-16) – pressball.by
• Rīgas Dinamo komandas statistika (metieni, vārtu guvumi utt.) – khl.ru

[Oskara Cibuļska un Mārtiņa Karsuma kopfoto fiksēts laikā, kad izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo tika galā ar Maskavas OHK Dinamo (2011. g. marts). Foto avots: dinamoriga.eu.]

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona	vārtu st.	st. summa	vārtu st. bez PM	punkti
2008./2009.	42:50	-8	39:48	26
2009./2010.	40:54	-14	40:52	14
2010./2011.	54:40	+14	52:39	25
2011./2012.	35:44	-9	35:42	17
2012./2013.	29:34	-5	28:33	17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	spēles	vid. sp. laiks	punkti	izšķ. PM	rezult. koef.
1.	Mārtiņš Karsums	15	19:13	5+5	0	5.7820
2.	Miks Indrašis	14	16:24	3+4	0	5.0813
3.	Andris Džeriņš	15	15:32	2+5	0	5.0072
4.	Pols Ščehura	6	18:21	1+2	0	4.5413
5.	Aleksandrs Žirū	15	15:17	5+1	0	4.3621
6.	Džeimijs Džonsons	15	19:59	3+4	0	3.8921
7.	Kaspars Daugaviņš	9	17:52	1+2	0	3.1095
8.	Robs Šremps	14	15:37	1+2	1*	3.0492
9.	Māris Bičevskis	13	9:47	0+2	0	2.6209
10.	Aleksandrs Ņiživijs	9	15:06	0+2	0	2.4528
11.	Gints Meija	14	14:50	1+2	0	2.4077
12.	Elvijs Biezais	15	9:13	0+1	0	1.2055
13.	Ģirts Ankipāns	1	11:48	0+0	0	0
14.	Roberts Bukarts	2	8:15	0+0	0	0
15.	Miks Lipsbergs	4	7:02	0+0	0	0
16.	Gunārs Skvorcovs	6	8:56	0+0	0	0
17.	Raitis Ivanāns	14	8:58	0+0	0	0
–	Ainars Podziņš	0	0:00	–	–	–

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	sp.	vid. sp. laiks	punkti	+/-	rezult. koef.
1.	Guntis Galviņš	15	23:00	3+3	0	2.8986
2.	Matjē Karls	15	20:52	2+1	+3	1.5974
3.	Krišjānis Rēdlihs	15	22:45	1+2	+1	1.4652
4.	Oskars Cibuļskis	14	20:45	0+2	-4	1.1474
5.	Kristaps Sotnieks	14	16:55	0+1	-2	0.7037
6.	Rodrigo Laviņš	2	15:32	0+0	0	0
7.	Jēkabs Rēdlihs	6	17:15	0+0	0	0
8.	Arvīds Reķis	9	17:50	0+0	-2	0
–	Mārtiņš Porejs	0	0:00	–	–	–

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv-zaud	bilance PM	met.	vārtu z.	atv. %	GAA	sp. laiks
Māris Jučers	8	0:6	1:1	214	17	92.1%	2.10	485:55
Mikaels Tellkvists	7	4:2	–	153	14	90.8%	2.08	403:20
Kristers Gudļevskis	1	1:0	–	13	1	92.3%	2.67	22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
6.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
7.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
8.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
9.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
10.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
11.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
12.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
13.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Lasāmvielai:

• Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs	rekordists 2012. gadā	rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs	Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs	Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents	Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.)	2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.)	2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
		2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients	Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.)	2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients	Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.)	2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu	Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.)	2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 2.72 (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 2.85 (3 sp.)	2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 88.7% (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 86.9% (3 sp.)	2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam	Chris Holt 287:15	2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.)	2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.)	2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks	Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.)	2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi	Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
		2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	uzbrucējs	spēles	punkti	+/-	SM	uzv. vārti	iemetieni	iemet. %	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēlihs	7	2+8	+5	6	1	2	0%	19:44
2.	Jānis Sprukts	7	5+3	+3	0	2	162	59.9%	20:13
3.	Mārtiņš Karsums	7	1+4	+4	0	0	5	40.0%	20:07
4.	Marcel Hossa	7	3+1	-3	4	0	1	0%	20:22
5.	Niclas Lucenius	7	1+2	-2	4	0	100	45.0%	18:15
6.	Ģirts Ankipāns	4	1+0	-1	0	0	15	40.0%	13:57
7.	Jamie Lundmark	7	0+1	-4	6	0	129	51.9%	16:10
8.	Juris Upītis	2	0+0	0	0	0	0	–	3:53
9.	Juris Štāls	6	0+0	0	6	0	7	42.9%	10:20
10.	Roberts Bukarts	7	0+0	0	4	0	3	0%	10:11
11.	Ainars Podziņš	4	0+0	-1	2	0	0	–	6:37
12.	Māris Bičevskis	5	0+0	-1	4	0	40	32.5%	10:34
13.	Fredrik Warg	1	0+0	-2	0	0	12	50.0%	5:49
14.	Gints Meija	7	0+0	-2	2	0	1	0%	13:37
15.	Aleksandrs Ņiživijs	3	0+0	-4	2	0	0	–	18:28
16.	Mārtiņš Cipulis	6	0+0	-4	25	0	2	50.0%	13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Oskars Cibuļskis	6	0+0	+4	0	17:28
2.	Guntis Galviņš	7	0+3	+2	2	22:31
3.	Jēkabs Rēdlihs	6	1+1	-1	8	17:13
4.	Rodrigo Laviņš	3	0+1	-1	2	16:28
5.	Krišjānis Rēdlihs	7	1+1	-2	0	22:41
6.	Kristaps Sotnieks	6	0+1	-3	2	15:31
7.	Arvīds Reķis	6	0+1	-4	6	16:45
8.	Sandis Ozoliņš	7	1+1	-5	2	20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs	spēles	uzv.	zaud.	metieni	atv. %	GAA	SM	sp. laiks
Chris Holt	5	2	2	115	88.7%	2.72	0	287:15
Māris Jučers	3	1	2	61	86.9%	2.85	0	168:10
Kristers Gudļevskis	0	–	–	–	–	–	0	0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Torpedo pasvītro Dinamo ilūzijas: Top 4

KHL izslēgšanas spēles nav izņēmums play off klasikā – sēriju sapārotās komandas viena otru māca un audzina. Dinamo torpēdiešiem māca spēlēt līdz galam un censties nenonākt līdz papildlaikam. Torpedo vienība rīdziniekiem atgādina, ka nedrīkst paļauties tikai uz pirmo maiņu, un to, ka jāņem vērā savu vārtsargu varēšanas, tiem vairāk palīdzot.

Torpedo un Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu seriāla otrā spēle (2:1 OT), kurā rīdzinieki izlīdzināja sērijas rezultātu, un trešā spēle (4:3 OT), kas izvirzīja rīdziniekus sērijas vadībā, bija ļāvušas aizmirst pirmās spēles kritienu ar četru vārtu guvumu starpību, kā arī devusi rīdzinieku līdzjutējiem vairāk ticības, pārliecības un arī ilūziju par to, ka “viss taču kārtībā”. Ņižņijnovgorodas komanda mācībstundu atkārtoja ceturtajā spēlē. labā ziņa ceturtajā spēlē – dinamieši rokas nenolika klēpī un neļāvās bezdibenim pie rezultāta 0:4…

1. ar pirmo maiņu pietiks, lai uzvarētu

Rīgas Dinamo pirmā maiņa veic milzīgu darba apjomu un likumsakarīgi ir galvenais Dinamo arguments “partijā” pret Torpedo. varējumu apliecina arī KHL play off TOPi, kuros starp līderiem ir tieši Dinamo pirmās maiņas personāži. un it īpaši Miķelis Rēdlihs, kurš pēc 4. marta spēlēm ieņem 1. vietas rezultatīvāko TOPā (8 punkti), rezultatīvāko asistentu TOPā (6 rezultatīvas piespēles) un lietderīgāko spēlētāju TOPā (+5). 3./4. vietu rezultativitātes TOPā “tur” Jānis Sprukts (6 punkti). relatīvi netālu ir arī Karsums ar 3 punktiem (1+2). tiesa, ceturto spēli play off-os vēl nav aizvadījušas visas Austrumu konferences komandas, kas TOPus var koriģēt. tomēr Dinamo pirmās maiņas pienesumu kā tādu tas nemazinās.

pirmās maiņas uzbrucēji ir sametuši 60% (6 no 10) vārtu guvumu, kas spēti izslēgšanas spēlēs. ja pieskaita pirmās maiņas komplektam arī aizsargus un Krišjāņa Rēdliha varējumu, tad pirmā maiņa veido 70% no vārtu guvumiem. pa vienam trāpījumam un apaļiem 10% arī – Ankipānam, Hosam, Ozoliņam. skaidrs, ka turpmākie “laika apstākļi” izslēgšanas spēlēs būs ļoti atkarīgi no pirmās maiņas, tomēr viņi nevar būt vienīgais “lietussargs”. pretējā gadījumā – būs nodzīti, nosegti, izsmelti, nerunājot par citiem riskiem.

2. Dinamo ir viens no labākajiem vairākumiem

ilūzijas par Dinamo pieklājīgo spēli mazākumā torpēdieši sagrāva jau sērijas pirmajā spēlē, kuru tomēr nevajadzētu aizmirst, jo tajā ir daudz mācību vielas. 29. februārī Torpedo vienībai bija nepieciešams vairākumā uzspēlēt 1 minūti un 32 sekundes, lai rīdziniekiem samestu 3 reizes. tagad ar katru spēli Dinamo vīri mēģina mazākumu turēt līmenī, un torpēdieši pēc pirmās spēles vairākumā vairs nav iemetuši.

vēl pēc play off pirmajām divām spēlēm abās konferencēs, rīdzinieki varēja palepoties ar simpātisku vairākuma realizācijas statistiku – ar 33,3% ieņemot 3. vietu. taču sekojošās divas spēles salika visu pa vietām – 16,7% un 9. vieta starp izslēgšanas spēļu komandām.

3. vārtsargi ir puse no komandas

Dinamo gadījumā tomēr vārtsargu varēšanas proporcija kopumā ir mazāka par vidējo. Māris Jučers ar vidēji spēlē zaudēto vārtu “ciparu” (GAA) 2.21 ieņem 9. vietu līgas izslēgšanas spēlēs, bet “pirmais numurs” Kriss Holts – ar 3.90 ierindojas 18. (priekšpēdējā) vietā. piebilde: kopumā TOPam kvalificējušies 19 vārtsargi. atvairīto metienu procenta ziņā Dinamo vārtsargu “īpatsvars” ir pat bēdīgāks – Jučers ar 90,2% atvairītu metienu ir 16. vietā, bet Holts ar 82,8% stabili pēdējā (19.) vietā. protams, par vārtu drošību gādā ne tikai vārtsargi, un vainīgos meklēt vismaz šobrīd nebūs lietderīgi. tomēr gadījumos, kad laukuma spēlētāji atceras, ka Dinamo vārtsargam vēl jāaug līdz pusei no komandas spēka, pretiniekiem meistarstiķi izdodas retāk.

P.S. Krisa Holta vidēji atbilstošā prasmju līmeņa “aizstāvībai” nereti tiek izmantoti statistikas salīdzinājumi ar iepriekšējo sezonu. piemēram, 2010./2011. g. regulārajā sezonā Krisa Holta GAA bija 2.47, bet 2011./2012. g. regulārajā čempionāta daļā jau “labāks” 2.27. pētot vārtu zaudējumus vidēji spēlē, der ņemt palīgā tādu statistikas rādītāju, kā vārtsarga “saņemto” metienu skaits, kas aizsardzībā bāzētām komandām ir ievērojami atšķirīgāks no atklātāku hokeju spēlējošām vienībām.

salīdzinājumam un izziņai: Dinamo vārtsargiem šīs sezonas 54 spēlēs bija jāsaņem 1512 metieni; mazāku metienu skaitu šī gada regulārajā sezonā saviem vārtsargiem bija varējušas nodrošināt tikai 4 komandas – OHK Dinamo (1367 metieni), Traktor (1375 metieni), Avangard (1427 metieni), Torpedo (1509 metieni). tieši šo komandu aizsardzības palīdzība savam pirmajam vārtsargam arī ļauj ieņemt precīzi četras augstākās vietas regulārā čempionāta TOPā pēc kritērija GAA: 1) Kovaļs (Torpedo) – GAA 1.75; 2) Jerjomenko (OHK Dinamo) – 1.91; 3) Ramo (Avangard) – 1.96; 4) Garnets (Traktor) – 1.97. vai tā ir tikai sakritība?! Holts ar līgas piekto labāko atbalstu, kas saņemts no laukuma spēlētājiem (t.i., piekto mazāko metienu skaitu, ar ko jātiek galā), ierindojas 14. vietā. vēl der atcerēties, ka Dinamo šosezon aizsardzībā ir cita komanda, un vārtsargiem ir jātiek galā ar pamanāmi mazāku metienu skaitu nekā iepriekšējās 3 sezonās.

Rīgas Dinamo vārtsargu saņemto metienu skaits pirmajās četrās KHL regulārajās sezonās:

sezona	saņemto metienu skaits	spēles	metieni vidēji spēlē
2008./2009.	1748	56	31.21
2009./2010.	1802	56	32.18
2010./2011.	1784	54	33.04
2011./2012.	1512	54	28.00

*

4. Dinamo kontrolē sērijas gaitu

izslēgšanas spēles ilgst līdz četrām uzvarām, un katra “aizdoma”, ka kāda komanda ir zirgā un kontrolē sērijas vai pat spēles gaitu ir bīstama ilūzija. skaidrs, ka 4:0 ļauj komandai izvēlēties atšķirīgu spēles “zīmējumu” atlikušajā spēles nogrieznī. taču arī 4 vārtu mīnuss nav iemesls, lai neuzvarētu, ko apliecināja Traktor, atspēlējoties no 2:6 līdz 7:6 pamatlaikā. rīdziniekiem tādu mīnusu dzēšana bija otrās sezonas “lauru vainagā”, taču arī dinamiešu atspēlēšanās no “-2” atgādināja torpēdiešiem, ka “kontroles mehānisms” ir ilūzija.

rīdziniekiem šāda šķietamība varēja iestāties, sākot “vest” sērijā ar 2-1. protams, garu stiprina apziņa, ka Dinamo ir papildlaiku komanda, kas ne reizi aizvadītajā regulārajā sezonā nav zaudējusi papildlaikā. bet tā bija regulārā sezona, tie bija papildlaiki 5 minūšu garumā un uzvaras papildlaikā bija 2 reizes, 11 reizes papildlaiku “aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. tagad jau pēc četrām play off spēlēm rīdzinieki ir uzspēlējuši jau nepilnas 38 minūtes (37:55) papildlaika…

vēl der atcerēties, ka atšķirība starp Torpedo un Dinamo uzvarām ir tāda, ka pirmie līdz uzvarai tiek “uz viļņa” un ar rezervīti 3-4 vārtu guvumu izmērā. bet rīdziniekiem uzvaras nāk uz spēku, spēju un iespēju kapacitātes robežas, kas, protams, nenoniecina sērijas rezultātu, kur viena uzvara neatšķiras neatkarīgi no tā, vai gūta ar 4 vārtu guvumu pārsvaru vai spēles 94. minūtē. nenoniecina, bet skaidri parāda, ka vienīgais ceļš – skarbi un pašaizliedzīgi strādāt. tagad ir jautājums pie pašām komandām – kura no tām vairāk ļausies ilūzijām, ka kontrolē notiekošo. uz grābekļa kāpušas ir abas.

[Torpedo vīru priecīgās sejas fiksētas spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 29. februārī. foto avots: hctorpedo.ru.]

Dinamo izsētie un pieturētie punkti

Rīgas Dinamo un vēl Novokuzņeckas Metallurg komandas ir tās, kas šosezon KHL čempionātā pēcspēles metienos “iekuļas” visbiežāk. 23,3% jeb 10 spēles (no 43 aizvadītajām) ar pēcspēles metieniem ir augsts rādītājs, kas liek piedomāt par šo spēles elementu pamatīgāk

šosezon jau 10 reizes Rīgas dinamieši ir nonākuši līdz pēcspēles metienu seriāliem, un diemžēl bilance rīdziniekiem nav labvēlīga un ir “-4” izmērā (3:7). sliktāks rezultāts bullīšu seriālos ir tikai vienai komandai – Rīgas goda pilsoņa Šuplera trenētajiem CSKA, kuri līdz pēcspēles metieniem ir “aizairējuši” 7 reizes un visas 7 reizes ir zaudējuši. te īsti vietā ir Šuplera savulaik stāstītais par bullīšiem kā veiksmes spēli, citkārt – kā meistarības apliecinājumu.

sliktā ziņa ir tāda, ka 4 spēlēs (no 10), kurās Rīgas Dinamo komanda ir nonākusi līdz pēcspēles metieniem, pretinieki rezultāta izlīdzinājumu ir panākuši pēdējo divarpus minūšu laikā, izglābjoties no zaudējuma pamatlaikā. divos no šiem gadījumiem pretinieki gala beigās arī uzvarēja. šādi “izkaisīti” punkti liek par sevi atcerēties īpaši regulārās sezonas noslēguma fāzēs, kad komandas rēķina iekļūšanas izslēgšanas spēlēs un potenciālos pretiniekus tajās. labā ziņa – dinamieši arī ir divas reizes izglābušies no zaudējuma pamatlaikā, panākot izlīdzinājumu pamatlaika pēdējo 2 minūšu laikā. tiesa, abās reizēs Rīgas Dinamo aprobežojās ar viena punkta iegūšanu un zaudēja pēcspēles metienos.

KHL komandu pēcspēles metienu sēriju bilance (pēc 2012-01-25 spēles):

	komanda	spēles	sp. ar PM	PM bilance
1.	Dinamo (Minska)	45	9	6:3
2.	Jugra	43	7	5:2
3.	Vitjaz	43	5	4:1
4.	Atlant	42	8	5:3
5.	Avangard	43	8	5:3
6.-7.	Severstaļ	43	6	4:2
	Spartak	43	6	4:2
8.	Torpedo	42	9	5:4
9.	Traktor	43	7	4:3
10.-11.	Amur	43	5	3:2
	OHK Dinamo	43	5	3:2
12.	SKA	43	6	3:3
13.	Ak Bars	43	4	2:2
14.	Metallurg (Mag.)	44	2	1:1
15.	Avtomobiļist	42	7	3:4
16.-17.	Lev	44	7	3:4
	Salavat Julajev	44	7	3:4
18.	Ņeftehimik	43	5	2:3
19.	Baris	43	3	1:2
20.	Metallurg (Novok.)	41	10	4:6
21.	Sibir	43	7	2:5
22.	Dinamo (Rīga)	43	10	3:7
23.	CSKA	44	7	0:7

*

joprojām štata bullīšu meistars Ņiživijs

šosezon kopā 10 seriālos ar pēcspēles metieniem rīdzinieki ir izpildījuši 39 pēcspēles metienus, no kuriem pretinieku vārti tika “sašauti” 9 reizes. trīs no šiem metieniem bija izšķiroši, t.i. uzvaras bullīši; divi – Aleksandra Ņiživija kontā, viens – “pieder” Villem Nieminenam.

Rīgas Dinamo pēcspēles metienu izpildītāji 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

	spēlētājs	trāpīguma %	PM skaits	izšķ. PM
1.	Miķelis Rēdlihs	50%	3 no 6	0
2.	Aleksandrs Ņiživijs	50%	2 no 4	2
3.	Niclas Lucenius	50%	1 no 2	0
4.	Ainars Podziņš	33.3%	1 no 3	0
5.	Ville Nieminen	25%	1 no 4	1
6.	Roberts Bukarts	25%	1 no 4	0
7.-9.	Gints Meija	0%	0 no 1	0
	Björn Melin	0%	0 no 1	0
	Juris Upītis	0%	0 no 1	0
10.-14.	Marcel Hossa	0%	0 no 2	0
	Mārtiņš Karsums	0%	0 no 2	0
	Jamie Lundmark	0%	0 no 2	0
	Jakub Sindel	0%	0 no 2	0
	Fredrik Warg	0%	0 no 2	0
15.	Jānis Sprukts	0%	0 no 3	0

*

P.S. no Dinamo uzbrucējiem pēcspēles metienus šosezon oficiālajās KHL spēlēs nav mēģinājuši mest 6 uzbrucēji – Ģirts Ankipāns, Māris Bičevskis, Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Juris Štāls. šeit netiek uzskaitīti bullīši, kas izpildīti spēles laikā un nav pēcspēles metieni.

slikti iemetam vai slikti sargājam?

ja pēcspēles metienu realizācija dinamiešiem ir 23,1% (9 no 39), tad pēcspēles metienu neitralizāciju Dinamo vārtsargi ir pratuši noturēt 60,0% apmērā, atvairot 24 no 40 pēcspēles metieniem. attiecīgi Dinamo pretinieku iespētais realizācijas procents ir 40%, no kura tad arī izriet Rīgas komandas bēdīgā bilance pēcspēles metienos. secinājums viens: ja ir vēlme uzlabot savu sniegumu šajā elementā, tad vai nu ir jātrāpa labāk, vai jāsargā labāk, vai drīzāk – viss kopā.

Rīgas Dinamo vārtsargi pēcspēles metienos 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

vārtsargs	spēles ar PM	uzv. PM sērijas	zaud. PM sērijas	atv. PM %	atv. PM skaits
Māris Jučers	5	2	3	60.0%	15 no 25
Chris Holt	5	1	4	60.0%	9 no 15

*

cipariskie secinājumi

neuzvarēto pēcspēles metienu un arī pamatlaika noslēgumā piedzīvoto “izlīdzinošo” vārtu zaudējumu sekas var aprēķināt arī tīri statistiski. sēdēt pie datora un bīdīt ciparus, protams, nav tas pats, kas mesties ripas ceļā, tomēr katrs punkts, kas zaudēts pamatlaika izskaņā vai bullīšu “laimes spēlē” veido to punktu starpību starp Dinamo un turnīra tabulā augstāk esošu komandu. kā zināms, katrs nepaņemtais punkts, kas “atstāts” kādai citai Rietumu konferences komandai, turnīra tabulas aprēķinos mēdz būt reizināms ar divi. labā ziņa: Dinamo tomēr cenšas sasmelt daļēji izlieto.

izziņām:

• Dinamo pēcspēles metienu statistika pirmajās 3 sezonās: tepat

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Dinamo nav izņēmums skatītāju vietās ierastai parādībai – zvaigžņu un vainīgo meklēšanai, kas ir tikpat pierasta lieta, cik īsa mēdz būt līdzjutēju atmiņa, no kuras mēdz ātri pagaist, ka pirms brīža tas pats spēlētājs ir slavēts vai likts “pie vietas”. Kriss Holts ir svaigākais piemērs, kas vienā dienā tiek “norakts”, citā – ir prototips svaigi būvējamam piemineklim. ko par Holta varējumu un Dinamo sausajām spēlēm “saka” statistika?

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts	DR vārtsargs
2008./2009.	2008-09-14	Atlant	2:0	Masaļskis
	2008-11-26	Traktor	5:0	Pruseks
	2008-12-07	Ak Bars	2:0	Pruseks
	2008-12-09	Lada	1:0	Pruseks
	2008-12-24	Avangard	2:0	Pruseks
	2008-12-28	Baris	1:0	Pruseks
	2009-01-09	Lada	2:0	Pruseks
2009. play off	–
2009./2010.	2009-12-13	Dinamo (Minska)	2:0	Masaļskis
	2010-01-14	Avtomobiļist	4:0	Masaļskis
2010. play off	2010-03-10	SKA	2:0	Masaļskis
2010./2011.	2010-09-11	Metallurg (Novok.)	3:0	Holts
	2010-10-13	Atlant	3:0	Tellkvists
2011. play off	–
2011./2012.	2011-10-14	Avtomobiļist	2:0	Holts
	2011-10-31	Jugra	1:0	Holts
	2011-12-11	Vitjaz	2:0	Holts
	2012-01-09	OHK Dinamo	1:0 OT	Holts

*

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts
2008./2009.	2008-09-07	0:7	Metallurg (Novok.)
	2008-10-20	0:3	Baris
	2008-10-23	0:3	Avangard
	2008-10-27	0:6	Lada
	2008-11-17	0:4	Salavat Julajev
	2008-11-24	0:1	Lada
	2009-01-03	0:4	SKA
	2009-02-26	0:1	Amur
2009. play off	2009-03-01	0:4	Dinamo (Maskava)
2009./2010.	2009-09-30	0:2	SKA
2010. play off	2010-03-20	0:3	HK MVD
2010./2011.	2010-10-27	0:2	Vitjaz
	2010-12-24	0:4	Baris
2011. play off	–
2011./2012.	2011-09-26	0:2	Lev
	2011-10-05	0:3	Spartak
	2011-10-16	0:5	Baris

*

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.	20	10	6	2	94.1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.	33	13	11	8	92.4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Mikaels Tellkvists 2010./2011.	20	8	9	1	92.2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Kriss Holts 2011./2012.	33	15	12	4	92.0%	2.28	0+0	4	4	1917:39
Edgars Masaļskis 2008./2009.	8	4	2	1	91.5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.	37	17	12	5	91.0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Daniels Sperle 2008./2009.	5	1	3	0	90.8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Ervīns Muštukovs 2008./2009.	2	0	1	0	90.5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Māris Jučers 2011./2012.	11	0	3	4	90.4%	2.54	0+0	0	0	401:16
Martins Pruseks 2009./2010.	28	7	15	2	90.3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Edgars Lūsiņš 2010./2011.	4	1	2	1	89.7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Sergejs Naumovs 2008./2009.	29	12	12	2	89.3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.	1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010.	6	3	2	93.4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010.	4	1	3	92.1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011.	6	3	1	90.4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011.	7	2	5	89.0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009.	3	0	3	85.9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009.	1	0	0	77.8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010.	0*	–	–	–	–	–	0	–	0

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto – spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]