Cik bieži trešie vārtsargi tiek pie “teikšanas” olimpiādēs un pasaules čempionātos?

Vērtējot nacionālās izlases sastāva komplektāciju Latvijā un ne tikai, mēdz dominēt viedoklis, ka kam-kam, bet trešajam vārtsargam nozīmes jau, nu, nav nekādas. Faktiski varot ņemt līdzi koferi vai kartupeļu maisu, jo – vai nav vienalga, kas ierakstīts kopējā pieteikumā trešā vārtsarga ailītē. Bet ko par to visu saka statistika? Un – ar cik vārtsargiem olimpiādēs spēlē Latvija?

Olimpiādēs

Pēdējo trīs ziemas olimpiāžu (2010., 2006., 2002.) gaitā dalībvalstu nacionālajām izlasēm trešais vārtsargs “noderēja” jeb tika pie reāla spēles laika 26,3% gadījumu (10 no 38). Runa ir par konkrētiem izlašu komplektiem attiecīgajā olimpiādē nevis kopējo spēļu proporciju. Piemēram, 2006. gadā Turīnā arī Latvijas izlasē uzspēlēja visi 3 vārtsargi – Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs.

Bet 18,4% gadījumu visu olimpiādi attiecīgajai izlasei (7 no 38) “izvilcis” tikai “pirmais vārtsargs”, pat otro nelaižot pie “teikšanas”. Viens no tādiem gadījumiem bija 2010. gadā Vankūverā, kad visas Latvijas valstsvienības spēlēs laukumā devās tikai Edgars Masaļskis.

Pasaules čempionātos

Pēdējo 10 elites pasaules čempionātu (2004. – 2013.) norises laikā trešais vārtsargs nacionālajām izlasēm bija vajadzīgs 21,9% gadījumu (35 komplektos no 160). Latvijas izlase šo 10 pasaules čempionātu gaitā ar trīs vārtsargiem uzspēlēja divreiz – šogad Helsinkos un 2004. gadā Prāgā.

Ar vienu vārtsargu 10 čempionātos ir spēlējuši 13 izlašu komplekti (no 160) jeb 8,1% gadījumu. Latvijas izlase ar vienu vārtsargu pēdējo desmit gadu gaitā pasaules čempionātos ir iztikusi tikai vienreiz – 2009. gadā Bernē, kur visās 7 spēlēs par vārtu drošību gādāja Edgars Masaļskis. Togad Masaļskim bija piektā labākā atvairīti metienu statistika visā čempionātā (92.83%), bet Latvijas izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu, ieņemot 7. vietu.

Secinājumi?

26,3% un 21,9% – tas hokejā ir daudz vai maz? Skaidrs, ka jautājums ir retorisks, jo sportā, kā zināms, mēdz izšķirt milimetri un sekundes. Protams, nav zvanīts, ka trešo vārtsargu uznāciens vienmēr izšķīris medaļu vai spēles iznākumu. Tāpat jāņem vērā, ka 3 vārtsargu izmantošanu dažkārt noteikušas izlašu sastāvā gaidīto Ziemeļamerikā spēlējošo vārtsargu nevarēšana ierasties uzreiz uz attiecīgā pasaules čempionāta vai olimpiādes sākumu.

Tomēr arī trešā vārtsarga izvēle ir nopietna padarīšana. Atgādinājumam tas pats šī gada pasaules čempionāts, uz kuru Kristers Gudļevskis brauca, nebūdams ne pirmais, ne pārliecinošs otrais vārtsargs. Skaidrs, ka čempionātā Latvijas izlase “kalnus” negāza, bet Gudļevskis savu iespēju izmantoja un tagad mēģina “kalt laimi” Ziemeļamerikas ledus laukumos. Var vien minēt, kur un kā viņš spēlētu šosezon. Bet skaidrs, ka liels svars bija NHL draftam, kurā Kristeru Gudļevski bez salīdzinoši veiksmīgas debijas pasaules čempionātā neizvēlētos. Bet kādu pienesumu tas dos Latvijas izlasei kopumā, varēsim vērtēt pēc gadiem.

Latvijas izlases vārtsargu sniegums olimpiādēs 21. gadsimtā* (2010., 2006., 2002.):

	vārtsargs	sp.	sp. laiks	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA
	2010.
1.	Edgars Masaļskis	4	244:35	0-4	87.65%	149 (no 170)	5.15
2.	Sergejs Naumovs	0	0:00	–	–	–	–
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	–
	2006.
1.	Artūrs Irbe	3	147:58	0-2	83.33%	70 (no 84)	5.68
2.	Sergejs Naumovs	2	120:00	0-2	84.29%	59 (no 70)	5.50
3.	Edgars Masaļskis	1	32:02	0-1	81.82%	18 (no 22)	7.49
	2002.
1.	Sergejs Naumovs	3	180:00	2-0	88.76%	79 (no 89)	3.33
2.	Artūrs Irbe	1	60:00	0-1	86.21%	25 (no 29)	4.00
3.	Edgars Masaļskis	0	0:00	–	–	–	–

* Latvijas izlase piedalījās arī ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, kur valstsvienības vārtsargi bija Herberts Kušķis un Roberts Lapainis.

[Augstāk esošais Edgara Masaļska fotoattēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Zemāk esošais Edgara Masaļska foto – Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens.]

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

	komanda	vieta KHL reg.	pirmais vārtsargs	atv. % (vieta KHL)	GAA (vieta KHL)	summēta vieta	+/- pret kom. vietu
1.	Vitjaz	22.	Ivans Kasutins	92.9% (92.8%; 10.*)	2.60 (2.56; 21.*)	15.5	+6.5
2.	Sibir	12.	Jeff Glass	93.3% (4.)	2.02 (8.)	6.	+6
3.	CSKA	6.	Rastislav Staňa	93.4% (3.)	1.76 (1.)	2.	+4
4.	HC Slovan Bratislava	13.	Jaroslav Janus	92.8% (9.)	2.17 (11.)	10.	+3
5.	Avtomobiļist	26.	Chris Holt	91.2% (91.6%; 19.*)	2.83 (2.67; 27.*)	23.	+3
6.	Spartak	23.	Sergejs Borisovs	91.6% (20.)	2.59 (22.)	21.	+2
7.	Dinamo (Maskava)	4.	Aleksandrs Jerjomenko	93.1% (7.)	1.85 (3.)	5.	-1
8.	Severstaļ	11.	Vasilijs Košečkins	92.3% (14.)	2.13 (10.)	12.	-1
9.	HC Lev Praha	15.	Tomáš Pöpperle	91.7% (18.)	2.25. (14.)	16.	-1
10.	Ņeftehimik	14.	Matt Dalton	92.3% (15.)	2.36 (16.)	15.5	-1.5
11.	Amur	25.	Aleksejs Murigins	91.0% (28.)	2.63 (25.)	26.5	-1.5
12.	Ak Bars	2.	Konstantins Baruļins	94.0% (2.)	1.95 (6.)	4.	-2
13.	Dinamo (Rīga)	24.	Mikael Tellqvist	90.9% (29.)	2.62 (23.)	26.	-2
14.	Torpedo	20.	Vitalijs Kovaļs	91.3% (22.)	2.63 (24.)	23.	-3
15.	Metallurg (Mag.)	7.	Ari Ahonen	92.4% (13.)	2.04 (9.)	11.	-4
16.	Donbass	18.	Ján Laco	91.3% (24.)	2.52 (20.)	22.	-4
17.	SKA	1.	Sergejs Bobrovskis	93.2% (6.)	1.94 (5.)	5.5	-4.5
18.	Avangard	3.	Karri Rämö	92.9% (8.)	2.00 (7.)	7.5	-4.5
19.	Lokomotiv	8.	Curtis Sanford	92.7% (11.)	2.25 (15.)	13.	-5
20.	Traktor	5.	Michael Garnett	92.3% (16.)	2.20 (12.)	14.	-9
21.	Metallurg (Novok.)	21.	Aleksandrs Lazušins	90.3% (30.+)	3.26 (30.+)	30.+	-9 (un sliktāk)
22.	Atlant	17.	Antons Hudobins	91.2% (25.)	2.96 (30.+)	27.5+	-10.5 (un sliktāk)
23.	Salavat Julajev	9.	Iiro Tarkki	91.3% (23.)	2.37 (17.)	20.	-11
24.	Dinamo (Minska)	19.	Pekka Rinne	89.7% (30.+)	3.08 (30.+)	30.+	-11 (un sliktāk)
25.	Jugra	16.	Edgars Masaļskis	91.0% (27.)	2.94 (30.)	28.5	-12.5
26.	Baris	10.	Vitalijs Jeremejevs	89.7% (30.+)	3.07 (30.+)	30.+	-20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Kristers Gudļevskis	2012./2013.	2 (18)	1-1	0	2.18	92.1%	0	82:27
5.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
6.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
7.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
8.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35 (50)	12-9	1	2.62	90.9%	1	1972:09
9.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
10.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
11.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
12.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
13.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
14.	MārisJučers	2012./2013.	19 (36)	2-13	3	3.01	89.4%	0	1075:54
15.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
-.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Mikael Tellqvist	2013.	11 (13)	9-2	0	1.97	93.9%	2	671:27
2.	Māris Jučers	2013.	3 (13)	0-2	1	3.28	90.5%	0	128:01

*

Vēl info:

• KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
• Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
• Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
• Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
• Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Dinamo nav izņēmums skatītāju vietās ierastai parādībai – zvaigžņu un vainīgo meklēšanai, kas ir tikpat pierasta lieta, cik īsa mēdz būt līdzjutēju atmiņa, no kuras mēdz ātri pagaist, ka pirms brīža tas pats spēlētājs ir slavēts vai likts “pie vietas”. Kriss Holts ir svaigākais piemērs, kas vienā dienā tiek “norakts”, citā – ir prototips svaigi būvējamam piemineklim. ko par Holta varējumu un Dinamo sausajām spēlēm “saka” statistika?

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts	DR vārtsargs
2008./2009.	2008-09-14	Atlant	2:0	Masaļskis
	2008-11-26	Traktor	5:0	Pruseks
	2008-12-07	Ak Bars	2:0	Pruseks
	2008-12-09	Lada	1:0	Pruseks
	2008-12-24	Avangard	2:0	Pruseks
	2008-12-28	Baris	1:0	Pruseks
	2009-01-09	Lada	2:0	Pruseks
2009. play off	–
2009./2010.	2009-12-13	Dinamo (Minska)	2:0	Masaļskis
	2010-01-14	Avtomobiļist	4:0	Masaļskis
2010. play off	2010-03-10	SKA	2:0	Masaļskis
2010./2011.	2010-09-11	Metallurg (Novok.)	3:0	Holts
	2010-10-13	Atlant	3:0	Tellkvists
2011. play off	–
2011./2012.	2011-10-14	Avtomobiļist	2:0	Holts
	2011-10-31	Jugra	1:0	Holts
	2011-12-11	Vitjaz	2:0	Holts
	2012-01-09	OHK Dinamo	1:0 OT	Holts

*

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona	datums	pretinieki	rezultāts
2008./2009.	2008-09-07	0:7	Metallurg (Novok.)
	2008-10-20	0:3	Baris
	2008-10-23	0:3	Avangard
	2008-10-27	0:6	Lada
	2008-11-17	0:4	Salavat Julajev
	2008-11-24	0:1	Lada
	2009-01-03	0:4	SKA
	2009-02-26	0:1	Amur
2009. play off	2009-03-01	0:4	Dinamo (Maskava)
2009./2010.	2009-09-30	0:2	SKA
2010. play off	2010-03-20	0:3	HK MVD
2010./2011.	2010-10-27	0:2	Vitjaz
	2010-12-24	0:4	Baris
2011. play off	–
2011./2012.	2011-09-26	0:2	Lev
	2011-10-05	0:3	Spartak
	2011-10-16	0:5	Baris

*

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.	20	10	6	2	94.1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.	33	13	11	8	92.4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Mikaels Tellkvists 2010./2011.	20	8	9	1	92.2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Kriss Holts 2011./2012.	33	15	12	4	92.0%	2.28	0+0	4	4	1917:39
Edgars Masaļskis 2008./2009.	8	4	2	1	91.5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.	37	17	12	5	91.0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Daniels Sperle 2008./2009.	5	1	3	0	90.8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Ervīns Muštukovs 2008./2009.	2	0	1	0	90.5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Māris Jučers 2011./2012.	11	0	3	4	90.4%	2.54	0+0	0	0	401:16
Martins Pruseks 2009./2010.	28	7	15	2	90.3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Edgars Lūsiņš 2010./2011.	4	1	2	1	89.7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Sergejs Naumovs 2008./2009.	29	12	12	2	89.3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.	1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.	0*	–	–	–	–	–	–	0	–	0

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

vārtsargs; sezona	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	GAA	punkti	SM	“sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010.	6	3	2	93.4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010.	4	1	3	92.1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011.	6	3	1	90.4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011.	7	2	5	89.0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009.	3	0	3	85.9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009.	1	0	0	77.8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010.	0*	–	–	–	–	–	0	–	0

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto – spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

vārtsargs Jānis Kalniņš paliek Liepājā. kāpēc?

TUVPLĀNĀ: Jānis Kalniņš

līdzšinējās Latvijas U-20 izlases vārtsargs un Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs Jānis Kalniņš ir izvēlējies karjeru turpināt Liepājas Metalurgs saimniecībā, kopā ar Liepājas “pirmo” komandu “graizot” Baltkrievijas ekstralīgas ledus laukumus. karjera tiek veidota soli pa solim. ne pirmo sezonu Jānis Kalniņš “slido kopā” ar Liepājas galveno komandu, bet jaunā sezona “draud” būt pamatīgāka.

Jānis Kalniņš par nonākšanu Liepājas Metalurgs hokeja “piramīdā” un Liepājas kluba pievilcību, par savām gaitām Latvijas U-20 izlasē un šīs izlases labāko sniegumu pasaules čempionātā 1. divīzijā, par nepieciešamību nesanervozēties, par godalgu un balvu svarīgumu, jo tās ir jāizcīna.

izziņai: Jānis Kalniņš

• dzimis 1991. gada 13. decembrī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 178 cm; 84 kg
• 2010./2011. g. sezonā Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā; sezonas labākais vārtsargs līgā
• iepriekšējās sezonas: Liepājas Metalurgs, Liepājas Metalurgs-2, Liepājas Metalurgs U20, Liepājas Metalurgs U18, Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009./2010. g. sezonas PČ elitē un 2010./2011. g. sezonas PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jau vairākas sezonas esi uzticīgs Liepājas Metalurgs klubam – Liepājas komandās esi spēlējis dažādās Latvijas līgās, arī Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ). kā dzimis limbažnieks nonāci līdz Liepājai? kas Tevi saista Liepājas Metalurgs saimniecībā?

Jānis Kalniņš: Liepājā nonācu 12 vai 13 gadu vecumā. Sanāca tā, ka pirms tam es Rīgas komandā Latvijas Bērzs / Aile aizvadīju labas sezonas un divus gadus pēc kārtas biju Latvijas labākais vārtsargs [savā vecuma grupā], un pēc tam Liepāja sāka izrādīt interesi par mani. Kad Rīgas komanda sāka sadalīties, es aizgāju uz Liepāju. Pirms sāku spēlēt Liepājā jau ar Metalurgu biju uz vairākiem turnīriem. Čaļi man jau bija zināmi un nebija tik grūti iejusties komandā. Patīk, ka Metalurgā ir sakārtota dzīvošana, treniņi, un skola arī bija pretimnākoša. Pilsēta nav pārāk liela, un līdz hallei ir 10 minūšu gājiens.

pēdējās sezonās Tava “pamat-darbavieta” ir Liepājas Metalurgs-2 komanda, bet iepriekš dažādu vecumu U komandas. jau diezgan laicīgi – 16-17 gadu vecumā sāki pieslēgties pieaugušo hokejam. citi vienaudži mēģina pirms pieaugušo hokeja vēl “aizķerties” U-18, U-20 līgās. kā norit Tava pārslēgšanās uz pieaugušo hokeju? kas ir tās lietas, uz kurām jāiespringst vairāk? uz kurām mazāk?

Sākās viss ar treniņiem. Pāris gadus atpakaļ gāju tikai uz dažiem treniņiem pie lielās komandas un tikai tad, kad kādam no [pamatsastāva] vārtsargiem bija trauma vai kāda slimība. Tā nopietni ar lielo komandu sāku trenēties aizpagājušo sezonu un pagājušo sezonu. Ar lielāku uzmanību un lielāku atdevi jāiet uz ledus treniņiem, jo tie ir paši galvenie treniņi. Ar lielo komandu ledus treniņi ir interesantāki, jo viss notiek ātrāk, un man uzreiz ir interesantāk darboties vārtos. Protams, eju arī uz trenažieru zāli, bet tur cenšos pārāk neiespringt ceļot svarus, bet gan lielāku uzmanību pievēršu staipīšanai un iesildīšanai pirms treniņiem. Pats galvenais, man liekās, ir “nesadegt” pirms spēlēm. Ir jāiziet ar vēsu galvu, un tad viss būs kārtībā. Nevajag sanervozēties.

kādas, Tavuprāt, ir Tavas priekšrocības, salīdzinot ar vienaudžiem, kas vēl aizvadītajā (2010./2011.) sezonā cīnījās pa junioru, jaunatnes līgām?

Mans lielākais pluss varētu būt tas, ka spēju saglabāt mierīgu, vēsu galvu un nesāku nervozēt, ja kaut kas nesanāk, kā gribētos. Cenšos būt mierīgs. Spēlēs cenšos izlikties uz visiem 100%.

2009./2010. g. sezonā ar 55:50 spēles laika debitēji Baltkrievijas ekstralīgā, bet šosezon BAČ-ā laukumā netiki? kādēļ? vai nebiji gatavs vismaz pāris spēles atsavināt “pirmā numura” troņa pretendentiem – Žabotinskim un Jučeram? kā pats vērtē savu 2010./2011. g. sezonu?

2009./2010. g. sezonā tā gan vairāk bija sakritība, ka tiku laukumā, bet vienmēr biju gatavs spēlēt. 2010./2011. g. sezonā Jučers ar Žabotinski spēlēja labi un spēlēja bez traumām, tādēļ man arī nebija iespēja tikt laukumā. Bet pats gribēju un biju gatavs spēlēt vismaz pāris spēles BAČ. Uzskatu, ka sezona man izdevās, jo ar Latvijas U-20 izlasi aizvadīju labas spēles gan pārbaudes turnīros, gan pasaules čempionātā 1. divīzijā. Metalurga vārtos Latvijas čempionātā [Virslīgā] spēlēju diezgan stabili, un esmu apmierināts ar pagājušo sezonu.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā Latvijas Hokeja federācija atzina Tevi par Latvijas Virslīgas labāko vārtsargu. Liepājas Metalurgs-2 vārtus sargāji 23 spēlēs ar vidēji 2,26 vārtu zaudējumiem spēlē (GAA). ko Tev nozīmē Latvijas Virslīgā gūtie panākumi un konkrēti – labākā vārtsarga tituls?

Mans personīgais mērķis bija nosargāt vārtus zem 2.00 GAA, bet tomēr nedaudz pietrūka. Bija prieks, ka mani novērtē tik labi, un visu sezonu centos iet uz to, lai iegūtu Latvija labākā vārtsarga balvu. Katra balva un godalga ir man ir svarīga, jo tā ir jāizcīna.

2009. gada U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā palīdzēji Latvijas U-18 izlasei izcīnīt vietu elitē, pēdējās 2 sezonās uzspēji kopā ar Latvijas U-20 izlasi gan zaudēt, gan atgūt vietu elitē U-20 pasaules čempionātos. ko Tev nozīmē Latvijas izlase? vieta, kur atrādīties nākotnes vārdā, vai kas vairāk?

Latvijas izlasē man vienmēr ir bijis prieks spēlēt. Dažreiz labāk vai sliktāk ir gājis. Spēles kopā ar izlasi dod lielu pieredzi, jo vienmēr spēlē pret pretinieku, kuru tā īsti nezini. Protams, izlase arī palīdz nākotnē sasniegt kaut ko vairāk, bet par to domāju tikai pēc spēlēm vai turnīra beigām.

2009./2010. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē, kuru Latvijai nācās toreiz pamest, biji U-20 izlases pamatvārtsargs ar 272:21 spēles laika un diezgan graujošu statistiku – 82,57% atvairītu metienu un GAA – 9.25. kā vērtē Latvijas U-20 izlases un arī savu sniegumu šajā čempionātā? vai tiešām Latvijas izlase objektīvi bija tik vāja, salīdzinot ar elites komandām?

Visa komanda nebijām īsti gatavi spēlēt tādā līmenī. Pats arī neparādīju savu labāko sniegumu. Domāju, ka visas neveiksmes sāka savākties no maziem nieciņiem – sākot ar attieksmi viesnīcā, treniņiem, treneru attieksmi un vēl visādiem sīkumiņiem. Bijām vājāki nekā visas hokeja lielvalstis, lai gan pret Šveici cīnījāmies ļoti līdzīgi, un viņi tajā čempionātā palika 4. vietā.

aizvadītās (2010./2011.) sezonas pirmajā pusē, gatavojoties U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā, pacīnījies virkni pārbaudes spēļu Latvijas U-20 izlasē – septembrī Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Rīgā, novembrī U20 Sino Cup turnīrā Dānijā. arī bez visām pārbaudes spēlēm zinātāji sprieda, ka pie galvenā trenera Leonīda Beresņeva esi “pirmais numurs”. kas Tavuprāt ir tās īpašības, sniegums, ko treneri Tavā darbā novērtē visaugstāk? kas, Tavuprāt, ir tie elementi, kuros Tev vairāk “jāpieliek”?

Domāju, ka visiem treneriem galvenais ir tas, lai vārtsargs ķer to, ko var noķert un dažreiz izvelk no tādām situācijām, kur jau šķiet, ka būs gols. Tad arī spēlētāji var spēlēt drošāk, jo uzticas vārtsargam un zina, ka viņš var arī izglābt, ja kaut kas nesanāk. Liela nozīme ir runāšanai uz laukuma. Vārtsargam spēles laikā “jānostāda” spēlētājus pa vietām. Jāpasaka, kur aizsargiem vairāk jāpievērš uzmanība; dažreiz jāpasaka, lai nesteidzās, bet nospēlē mierīgāk.

pēdējā notikušajā U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā Tu manāmi sakārtoji savu pasaules forumu statistiku – 4 spēlēs (240:00) 97,50% atvairītu metienu un GAA 0,50. protams, 1. divīzija no elites atšķiras, taču kas šīs sezonas sniegumā bija savādāk? kā kopumā vērtē izlases sniegumu pasaules čempionātā 2010. gada decembrī?

Kas bija savādāk, es pats nezinu, bet jutu, ka spēju spēlēt daudz stabilāk nekā iepriekšējās sezonas. U-20 1. divīzijas čempionātā komanda bija ļoti labi sagatavojusies. Uz katru spēli gājām ar pilnu atdevi, un varēja just to, ka visi čaļi grib uzvarēt un grib cīnīties par 100%. Visi parādījām savu labāko spēli līdz šim.

pēc statistikas cipariem biji labākais 1. divīzijas A grupas čempionāta vārtsargs, bet čempionāta Direktorāts nolēma Latvijas U-20 izlasei pārāk daudz balvu nedot un par labāko vārtsargu nosauca britu Benu Baunsu. vai tas Tev nelika vilties? kā pats vērtē savu sniegumu 2010. gada decembra čempionātā un visā savā 2010./2011. g. sezonā kopumā?

Nebiju vīlies, jo galvenais bija tas, ka uzvarēja Latvijas komanda. Mēs braucām cīnīties kā komanda par 1. vietu, nevis katrs par sevi. Uzskatu, ka tas bija mans labākais turnīrs līdz šim, jo aizvadīju visu turnīru ļoti stabili. Ļoti daudz palīdzēja Sergejs Naumovs. Sagatavoja vārtsargus lieliski. Pastrādājām uz mazām niansēm, kuras spēles laikā palīdzēja.

pēc tam, kad Dinamo sastāva komplektētāji šopavasar pēc aizvadītās sezonas paziņoja, ka Dinamo vārtos nākamsezon stāsies Holts un divi jaunie Latvijas vārtsargi, virkne ekspertu prognozēja, ka viens no jaunajiem varētu būt Tu. vēl pavasarī arī tika lauzti līgumi ar HK Rīga “otrajiem” vārtsargiem – Tomu Broku un Uldi Čalpu, radot vakances. vai esi saņēmis kādu uzaicinājumu no Dinamo un/vai HK Rīga puses?

Neesmu saņēmis uzaicinājumu no Dinamo vai HK Rīga puses.

kādi ir Tavi plāni attiecībā uz tuvākajām sezonām? varbūt esi iecerējis iemēģināt leģionāra gaitas, ja ne nākamsezon, tad vēlāk?

Nākošo sezonu spēlēšu Liepājas Metalurgs komandā. Spēlēšu BAČ-ā un krāšu pieredzi, spēlējot pret Baltkrievijas pieaugušo komandām. Uzskatu, ka tas ir nākošais solis manā karjerā, jo spēles nebūs vieglas. Un pēc tam sākšu skatīties, vai būs iespēja spēlēt ārzemēs, un centīšos tikt vēl augstāk.

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 15. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis. otrais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 27. novembrī; foto autors: Aigars Prūsis. trešais foto – Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī; foto avots: lhf.lv. ceturtais – pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Itālijas U-20 izlasi 2010. gada 17. decembrī; foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Kalniņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, lhf.lv, pointstreak.com
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U-20 PČ 1. divīzijas A grupā (2010. g. decembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases rezultāti un statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
• Latvijas U-20 izlases statistika U-20 PČ elitē (2009. decembrī – 2010. g. janvārī) – iihf.com

Dinamo vārtsargu “rotācijas”. papildspēki pirms 2011./2012.

Rīgas Dinamo vārtsargu “līnija” ir ļoti nepastāvīgs “amats” komandā. tikai 3 sezonu laikā rīdzinieku vārtus ir sargājuši 9 dažādi “varianti”. starp tiem arī Uģis Avotiņš ar 13 sekundēm spēles laika. bet ar visu to – vidēji 3 jauni vārtsargi sezonā ir diezgan augsts rotācijas rādītājs.

būs latviešu vārtsargi

jau drīz pēc aizvadītās (2010./2011.) sezonas beigām, Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs medijiem atklāja komandas komplektācijas “rāmjus”. tostarp pieminot, ka “pirmā numura” loma paliek Krisam Holtam, ar Mikaelu Tellkvistu līgums pagarināts netiks, bet pārējie divi vārtsargi tiks meklēti Latvijas jauno vārtsargu apcirkņos. vārtsargu jaunības robežas gan nebija nosauktas, taču apcirkņi nav tik ietilpīgi, lai pretendentus nevarētu uzminēt. tagad Sējējs sporta apskatniekam Armandam Pučem ir nosaucis divus jaunos, kas iesaukti dinamiešos, – Māris Jučers (dz. 1987.) un Nauris Enkuzens (dz. 1989.). jāpiebilst, ka Enkuzenam tā ir “otrā atnākšana” uz Dinamo. 2009./2010. g. sezonā viņš jau bija Dinamo nometnē, bet oficiālajās spēlēs uz ledus netika, cīnoties galvenokārt tā laika fārmkluba Dinamo Juniors krāsās. tā kā zinātāji zina apšaubīt Krisa Holta sportisko formu, tad Jučeram un Emkuzenam iespējas ir. ja tās netiks izmantotas, tad neesot “izslēgts, ka jau pēc pirmā KHL čempionāta mēneša, Dinamo sāk hokeja tirgū šajā [vārtsargu] sakarā jaunus meklējumus” (tā Sējēja sniegto informāciju pārstāsta sportaavize.lv). vien jāatceras, ka “trešo vārtsargu” iespēlēšanas tradīcijas Dinamo komandā ir pieticīgas – iespējas līdz šim tika dotas nedaudz. taču iespējams jaunpieņemtais galvenais treneris Peka Rautakallio būs ieviesis izmaiņas.

“trešo numuru” iespēlēšanas tradīcijas

6 vārtsargu “iespēlēšana” savā pirmajā sezonā varētu maldīgi liecināt par Dinamo tendenci, ka visiem pretendentiem tika dota iespēja. tomēr “sešinieks” šajā gadījumā liecināja par “pirmā numura” meklējumiem; un gala beigās “tālais soliņš” Ervīna Muštukova un Uģa Avotiņa personā “dabūja” pa abiem tikai 80 minūtes un 13 sekundes spēles laika. otrajā sezonā Dinamo treneri vispār iztika ar 2 vārtsargiem – Masaļski un Pruseku, tiesa, nomokoties ar saprašanu, kurš no tiem ir pirmais un kurš otrais… dilemmas par  vārtsargu hierarhiju Dinamo vārtos turpinājās arī trešajā (2010./2011.) sezonā, vien uzvārdi citi – Tellkvists un Holts. un tikai, kad traumas abus pirmos bija izsitušas no ierindas, treneri “atcerējās” par Edgaru Lūsiņu, kurš sev uzticētajās spēlēs un pēcspēles metienos nepievīla. tomēr pēc 2010./2011. g. sezonas saistības ar Lūsiņu tika pārtrauktas…

Māris Jučers (1987.)

Jučers 2010./2011. g. sezonu turpināja aizvadīt Liepājas Metalurgs saimniecībā. šajā sezonā bija viens no diviem Liepājas komandas vārtsargiem Baltkrievijas ekstralīgā. regulārajā čempionātā vieta liepājnieku vārtos tika sadalīta brālīgi – Dmitrijam Žabotinskim (dz. 1980.) 1694:43 kopējā spēles laika, bet Mārim Jučeram – 1681:07. play off-os sadalījums bija par labu Žabotinskim, kurš cīnījās 2 spēles (118:16), bet Jučers – 1 spēli (60:00). pārējie divi liepājnieku pieteikumā fiksētie vārtsargi – Nauris Grīnvalds (1990.) un Jānis Kalniņš (1991.) – pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netika.

Mārim Jučeram aizvadītajā Liepājas Metalurgs regulārajā sezonā vidēji spēlē “iegadījās” 2,53 vārtu zaudējumi (Žabotinskim – 2,48) un izdevās atvairīt 91,5% pretinieku metienus (Žabotinskim – 90,9%). savukārt, izslēgšanas spēlēs vidēji 4.00 vārtu zaudējumi spēlē (Žabotinskim 3,55) un 90,7% atvairītu metienu (Žabotinskim – 89,2%). vēl švakāk “metalurgiem” un viņu vārtsargiem klājās IIHF Kontinentālā kausa izcīņā, kur Jučeram fiksēta dalība 3 spēlēs un vidēji 5,71 “neglābiens” spēlē (Žabotinskim – 2 spēlēs “vidējais” 5,56).

vēl Māra Jučera 2010./2011. g. sezonas biogrāfijā ir dažas spēles Latvijas Virslīgā un dalība Latvijas izlasē. Virslīgas regulārajā čempionātā Liepājas Metalurgs-2 (tā saucās oficiāli) sastāvā – 1 spēle, 20 minūtes spēles laika un 0,00 zaudētu vārtu. šīs pašas komandas sastāvā Latvijas play off-ā – 6 spēles, 320 minūtes, vidēji spēlē 2,06 (Žabotinskim – play off 5 spēlēs vidēji 1,29). Latvijas izlases sastāvā dalība, vismaz pagaidām, pieticīga – apmēram puse pārbaudes spēles (vidēji 1,89 “nenosargājumu”) un dalība 2011. gada pasaules čempionātā “trešā numura” statusā bez spēles laika.

Nauris Enkuzens (1989.)

2010. gada vasarā Nauris Enkuzens bija aizbraucis atrādīties treniņnometnē Washington Capitals paspārnē, taču pēc tam no “nopietnā” hokeja skatuves uz brīdi pazuda. formas uzturēšanai aizvadītas dažas spēles Sāga sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH), bet sezonas gaitā pārcēlās uz Somiju – Kiekkohait klubu. Kiekkohait sastāvā Somijas II-divisioona (4.-ās stiprākās līgas) regulārajā čempionātā Enkuzenam uzspēlēt nesanāca, bet kvalifikācijas spēlēs par komandu tiesībām spēlēt Somijas 3.-ajā līmenī (Suomi-Sarja) Enkuzens uzspēlēja 16 spēlēs (898:51 spēles laika), vidēji spēlē “salasot” vidēji 3,87 vārtu zaudējumu, atvairot 90,14% metienu, nopelnot 25 soda minūtes un 1 rezultatīvu piespēli (saskaņā ar finfockey.fi). kvalifikācijā Kiekkohait sastāvā uzspēlēja vēl viens vārtsargs (Karri Ojanperä), kuram Nauris Enkuzens “lika kloķi” visās statistikas ailītēs. sāncensim Ojanperä (dz. 1991.) 7 spēles (360:32), 86% atvairītu metienu un “vidējais” 5,42. jāpiebilst, ka Nauris Enkuzens komandai labi palīdzēja un Kiekkohait izcīnīja tiesības jaunajā sezonā (2011./2012.) spēlēt Suomi-Sarja čempionātā.

vēl 2010./2011. g. sezonā Enkuzens 2 spēles aizvadīja Kiekkohait U20 komandā Somijas Jr. A III-divisioona (4.-ajā stiprākajā U-20 līgā); te 119:59 spēles laika, vidēji 3,00 vārtu zaudējumu spēlē un 92% atvairītu metienu.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL 3 regulārajos čempionātos (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām):

vārtsargs		sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.		20	10	6	2	94,1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.		33	13	11	8	92,4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Daniels Sperle 2008./2009.		5	1	3	0	90,8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Mikaels Tellkvists 2010./2011.		20	8	9	1	92,2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Edgars Lūsiņš 2010./2011.		4	1	2	1	89,7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Edgars Masaļskis 2008./2009.		8	4	2	1	91,5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.		37	17	12	5	91,0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Ervīns Muštukovs 2008./2009.		2	0	1	0	90,5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Martins Pruseks 2009./2010.		28	7	15	2	90,3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Sergejs Naumovs 2008./2009.		29	12	12	2	89,3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.		1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem.
** ir bijuši pieteikti spēlēm, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām; pirmās 3 sezonas) :

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010	6	3	2	93,4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010	4	1	3	92,1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011	6	3	1	90,4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011	7	2	5	89,0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009	3	0	3	85,9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009	1	0	0	77,8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010	0*	–	–	–	–	–	0	–	0
* ir bijis pieteikts spēlēm, taču pie spēles laika nav ticis.

lasāmvielai & izziņām:

• Armands Puče par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk. vārtsargu izvēli; 2011-06-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā – pointstreak.com
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2011. gada play off – pointstreak.com
• Māra Jučera statistikas uzskaites – statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nav korekti cipari attiecībā uz Latvijas Virslīgu), eurohockey.com
• Naura Enkuzena statistikas uzskaites – nahl.lv, statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nekorekts Sāga sastāvā aizvadīto spēļu skaits), eurohockey.com (ir uzskaites nepilnības)
• Naura Enkuzena u.c. vārtsargu statistika Suomi-Sarja kvalifikācijas spēlēs (2010./2011.) – finhockey.fi
• Mikaels Tellkvits pārceļas uz MODO Hockey (2011-06-07) – modohockey.se
• Naura Enkuzena intervija (2010. g. jūlijs): tepat
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums (2010. g. oktobris): tepat

[pirmajā attēlā Latvijas izlases krāsās – Māris Jučers; foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). otrajā attēlā – Nauris Enkuzens; foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Liepājas Metalurgs 2010. gada 3. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu. trešajā attēlā, zemāk – Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš; foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš dodas prom…

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

TUVPLĀNĀ: Ainis Zalāns

Ainis Zalāns pieder pie Latvijas vārtsargu jaunās paaudzes; pēdējos gados viens no retajiem Latvijas vārtsargiem, kas pieredzi gūst Ziemeļamerikas laukumos. pagaidām gan tikai pāris sezonas aizvadītas Midget (U-18) vecuma komandās un viss vēl priekšā. par tālākām Aiņa Zalāna gaitām varēs spriest, kad būs aizvadītas pēcsezonas atrādīšanās junioru līgu skautiem.

Aiņa Zalāna “darbavieta” Kanādā jau otro sezonu ir Šveices SISEC (Swiss International Sports & Education Center) “apmaiņas komanda” SISEC Selects.

savās atbildēs Ainis Zalāns stāsta par nokļūšanu Kanādā, par vārtsarga “amata” izvēlēšanos, par pierašanu pie Ziemeļamerikas laukumiem, par jauniešu hokeja atšķirībām Latvijā un Kanādā, par play off “apmātību” ziemeļamerikāņiem, par savām gaitām SISEC Selects komandā.

izziņai: Ainis Zalāns

• dzimis 1993. gada 1. martā
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 183 cm; 65 kg
• 2010./2011. g. sezonā SISEC Selects Midget sastāvā NAMHL līgā Kanādā, CSSHL līgas Prep divīzijā (kā SISEC Prep) un Varsity divīzijā (kā SISEC Varsity) Kanādā
• iepriekšējās sezonas: SISEC Selects Midget (t.sk. SISEC Prep) RAMHL un CSSHL līgās Kanādā; JLSS (Jelgavas Ledus Sporta Skolas) komandas
• pirmais treneris: Vladimirs Kačanovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: parasti vecumā, kad izvēlas savu hokeja “orientāciju”, puiši izvēlas uzbrucēju vai aizsargu posteni, bet vārtsargos labprātīgi nonāk tikai nedaudzi. kā Tu nokļuvi vārtsarga postenī? kādi apstākļi vai treneri pamudināja?

Ainis Zalāns: Bija tā, kad es sāku spēlēt hokeju, mums nebija vārtsargs, un bieži man vienkārši patikās ieiet vārtos ar spēlētāja formu; man tas ļoti iepatikās, un tad atceros vienu vakaru es biju hallē skatīties, kā mans tētis spēlē hokeju, un es redzēju savu treneri, uzreiz piegāju un paprasīju, vai nākamajā treniņā es varētu ģērbties kā vārtsargs un pamēģināt, kā ir, jo viņam bija ceļusargi un cimdi priekš tā, kurš pieteiksies par vārtsargu. Treneris teica “jā”. Kopš tās dienas, kad pamēģināju un man ļoti iepatikās, es biju vārtsargs. Un es esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos tieši šo pozīciju.

jautājums: kad pēc sezonām JLSS (Jelgavas Ledus Sporta Skolā) nokļuvi šveiciešu SISEC Selects sistēmā Ziemeļamerikā, kas Tevi pārsteidza visvairāk? kas bija kļuvis savādāk?

Bija tā, ka tur JLSS bija neskaidrības ar mani un viņi mani atskaitīja sezonas vidū, tad es sāku nopietnāk domāt par spēlēšanu Ziemeļamerikā; līdz tam es trenējos pie HK Profs, līdz es pametu Latviju. Mani tur [uz SISEC Selects] uzaicināja Andris Bartkevičs, jo viņš tur bija treneris uz pirmo pus sezonu. Pats hokejs tur bija savādāks, daudz lielāka spēka spēle un savādākas sistēmas, kā spēlēt hokeju. Pats laukums ir mazāks, kas man ļoti patīk, jo visu laiku ir saspiestāka spēle.

 jautājums: savā pirmajā Kanādas sezonā (2009./2010.) SISEC Selects Midget komandas sastāvā konkurējāt 4 vārtsargi, no kuriem divi latvieši – Tu un Dāvids Jaunākais. cik ātri iejuties Ziemeļamerikas hokejā? mēdz teikt, ka Eiropas vārtsargiem ir grūtāk iejusties Kanādas stilā. Kā bija Tev?

Sākumā iejusties bija grūti – bija uztraukums visu laiku, un tāpēc nevarēju uzrādīt īpaši labus rezultātus, bet sezonas otrajā pusē es sāku pierast pie šī hokeja, un mani rezultāti sāka kāpt, jo es biju pārliecināts par sevi. Galu galā [tomēr] bija grūti sākumā.

jautājums: pirmajā sezonā SISEC Selects Midget komandas sastāvā, summējot visas spēles (CSSHL, RAMHL u.c.), uz ledus gāji 29 spēlēs (no 77) un, saskaņā ar statistiku – 3.95 vārtu zaudējumu vidēji spēlē (GAA) un 89,18% – biji otrais labākais vārtsargs komandā. kā pats vērtē savu sniegumu pirmajā sezonā?

Pirmā sezona nebija tā spīdošākā – tā bija vairāk kā iepazīšanās ar Kanādas hokeju un gatavošanās nākamajai sezonai.  

jautājums: CSSHL (Canadian Sport School Hockey League) spēlēs pirmajā sezonā Tev bija labākā vārtsargu statistika un lielākais spēles laiks no 3 vārtsargiem, kas bija piedalījušies CSSHL regulārā čempionāta 12 spēlēs – Tev 6 spēles, GAA 4.03, 91,33% atvairītu metienu. vai Tev bija vieglāk spēlēt tieši CSSHL, nevis RAMHL un citos turnīros? kāpēc?

Es pat īsti nezinu, kāpēc tā bija, bet man patika spēlēt pret šīm stiprajām komandām [CSSHL līgā]. Pagājušogad CSSHL bija tikai Prep līmenis, un man tas ļoti patikās, jo tur bija daudz metienu, un tas bija kārtīgs treniņš man. Bet nu mēs nedalījām, kādā līgā mēs spēlēsim. Tas vienkārši sanāca, jo mēs visu laiku gājām uz riņķi, un man laikam, ka iekrita visu laiku tā CSSHL līga, ko es ļoti nepārdzīvoju.

[piebilde: 2009./2010. g. sezonā SISEC komanda kā SISEC Prep spēlēja vienā CSSHL divīzijā – Prep, bet 2010./2011. g. sezonā – divās: Prep divīzijā (kā SISEC Prep); Varsity divīzijā (kā SISEC Varsity).]

jautājums: pirmajā sezonā CSSHL Prep divīzijas play off-ā komandas vārtus sargāji tikai vienu spēli no komandas divām aizvadītajām. kāda bija Tava pirmā Ziemeļamerikas play off-a pieredze un atziņas?

Te play off-os, es varu teikt, ka komandu attieksme, atdeve un ātrums paceļās par visiem 100%; tas ir uzreiz pavisam savādāks hokejs te, kad sākās play off. Tas bija ļoti interesanti vērot šīs komandas, kā viņi strādā, lai tiktu nākamajā raundā. Tas ir tiešām apbrīnojami, kā attieksme uzreiz mainās.

jautājums: Kanādā hokejs ir reliģija, bet play off esot šīs reliģijas kulminācijas punkts. vai ziemeļamerikāņu attieksme pret izslēgšanas spēlēm ir principiāli savādāka nekā eiropiešiem?

Es teiktu, ka te Kanādā ir divreiz lielāka attieksme, salīdzinot ar Eiropu, kā jau es teicu, hokejs ir uzreiz pavisam cits un ir ļoti interesanti to visu vērot

jautājums: šīs (2010./2011.) sezonas gaitā esi pārliecinošs SISEC Selects Midget komandas vārtu “pirmais numurs” ne tikai pēc numura uz krekla, bet arī pēc spēļu skaita un snieguma. summārajā statistikā pēc komandas 61 spēles (uz 24. martu) no visiem vārtsargiem esi aizvadījis visvairāk spēļu – 44, kā arī statistika Tev ir labākā – GAA 2.67 un 92,03% atvairītu metienu. kāda ir atšķirība starp abām Kanādas sezonām – esi iekrājis lielāku pieredzi, pārliecību?

Atšķirība ir diezgan liela, jo es jau biju iepazinis visas komandas, pret kurām es spēlēju, un man viss bija jau pazīstams. Pirmā sezona man ļoti palīdzēja uzkrāt pieredzi un pārliecību šim gadam, un šo gadu es varēju parādīt savas spējas no paša gada sākuma.

jautājums: kā pats vērtē savu šīs sezonas sniegumu? kas Tev ir palīdzējis kļūt par “pirmo numuru”?

Šīs sezonas sniegums līdz šim ir izcils, komanda un treneri man uzticas, kas man vēl plus dod pārliecību par sevi. Es sākšu ar savu pirmo vārtsargu treneri, kas man ir devis tos vārtsargu pamatus, – tas bija Vladimirs Kačanovs. Kad es vēl biju Latvijā, man bija vārtsargu nometnes, kur man daudz treneru palīdzēja uzlabot manu tehniku vārtos. Un, protams, mani sponsori – Spruktu ģimene, kas man ir devusi šo iespēju – spēlēt Ziemeļamerikā un kļūt par pirmo numuru šajā SISEC Selects komandā.

jautājums: SISEC Selects komandas vārtus NAMHL (Northern Alberta Midget AA Hockey League) līgas spēlēs sargāji pusi spēles laika – 180 minūtes – no 6 spēlēm. Tavi stati šajās spēlēs uzrādās zemāki nekā vidējie sezonā – GAA 3.33 un 90,9%. vai NAMHL līgas komandu līmenis ir būtiski augstāks nekā CSSHL abās divīzijās – Prep un Varsity, kur šosezon piedalījās SISEC komanda? Ar ko NAMHL komandu spēles stils un vārtu apdraudēšanas “metodes” atšķiras no CSSHL?

NAMHL līga ir daudz stiprāka par CSSHL Varcity līgu; tās [NAHML] komandas ir lielākas un fiziski spēcīgākas, bet, nu, es domāju, ka Prep līga ir stiprākā, kurā mēs pašlaik esam spēlējuši, un mums ir tikai trīs uzvaras no visām spēlēm.

jautājums: tiek uzskatīts ka CSSHL-ā abām vīriešu divīzijām – Prep un Varsity ir savstarpēji atšķirīgs spēles līmenis. SISEC komanda ar Tevi sastāvā to varēja izbaudīt pilnībā, jo 2010./2011. g. sezonā startēja abās divīzijās. un spriežot pēc komandas snieguma un arī Tavas statistikas, Tev pret Prep divīzijas komandām klājās grūtāk – GAA 5.42 un 88,03% (7 spēlēs). ja salīdzinām ar sniegumu regulārajā čempionātā Varsity divīzijā – GAA 1.56 un 93,74% (19 spēlēs). gandrīz sapnis. kā ir – vai Prep divīzija ir tik stipra vai Varsity divīzija tik vāja?

Prep divīzija ir būtiski stiprāka, jo tur vāc visus labākos spēlētājus no aizvadītajām sezonām, un es teiktu, ka tas līmenis ir augstāks par mūsu komandu; liela daļa [CSSHL Prep divīzijas] spēlētāju jau ir draftēti uz WHL un gandrīz visi nākamsezon spēlēs junioru A līmenī. Tur ir komanda Edge School Prep, kas varētu būt labākā Midget AAA komanda Kanādā. Man ļoti patīk spēlēt šajā līmenī, jo šis tiešām ir augsta līmeņa hokejs.

[piebilde: Kanādā Junior A = otrais augstākais junioru hokeja līmenis; pats augstākais = Major Junior. Kanādā Midget ir U-18 vecums; tā stiprākais līmenis ir Midget AAA, otrs stiprākais – Midget AA, utt.]

jautājums: ja Tev būtu jāsalīdzina CSSHL divīziju līmenis ar Latvijas U-18 čempionātu, kad spēlēji vēl Latvijā, kādas ir līmeņa atšķirības? vai tie vispār ir salīdzināmi lielumi?

Es teiktu, Latvijā ir vairāk tā kā individuāla spēle, spēlētāji ir tehniskāki, bet te ir vairāk komandas un spēka spēle; nu, tie ir divi atšķirīgi hokeja veidi, tāpēc es īsti nevaru pielīdzināt abus.

jautājums: dalību CSSHL “cīņu laukos” SISEC komanda noslēdza uz pozitīvas nots, uzvarot izslēgšanas spēlēs un izcīnot uzvarētāju kausu. play off-a visās 8 spēlēs Tu biji vienīgais komandas vārtsargs. kā vērtē savu sniegumu šajās izslēgšanas spēlēs? kas bija kļuvis savādāk nekā pirms gada? cita divīzija, citi pretinieki, lielāka pieredze?

Nu, es teiktu, ka es nesu komandu uz saviem pleciem un [izslēgšanas spēlēs] rādīju savu labāko sniegumu šajos divos gados. Zaudējām tikai vienu spēli no astoņām. Play off-os komandas spēlē tiešām savādāk, un ātrums aug par visiem 100%, un uz mani bija liels spiediens; šādos gadījumos pieredze ļoti palīdzēja – visas spēles bija līdzīgas un ļoti aizraujošas. Treneri ļoti palīdzēja mūsu garīgo noturēt normālā līmenī, kas bija galvenais.

jautājums: kā Tevi kā vārtsargu ir izmainījusi spēlēšana Ziemeļamerikas mazajos laukumos? kas Tavā darbībā ir atšķirīgāk no tā, ko biji apguvis Latvijā?

Laukums ir mazāks, un man bija jāpierod pie tā visa – cik tālu no vārtiem jāiet ārā, pareizu pozīciju atrast, man vajadzēja pus sezonu, lai pierastu pie šitām tehniku maiņām, bet, nu, tā nebija pārāk liela problēma, tikai tādi sīkumi.

jautājums: kā esot SISEC sistēmā sokas ar mācībām? kā bija veicies ar pārslēgšanos no Jelgavas 4. vidusskolas uz jaunu mācību sistēmu?

Sākumā ar skolu bija grūti, jo bija jāpierod pie valodas. Bet, nu, ar laiku pieradu, bet sistēma te ir daudz savādāka, ja mēs skatāmies uz Latvijas skolām. Te pats var izvēlēties tieši, ko tu gribi mācīties, grūtības pakāpes; stundu garumi ir savādāki – 87 minūtes un tikai 4 [mācību] stundas. Bet te mācīties ir vieglāk nekā Latvijā. Bet man skola nekad nav padevusies, un es īsti nevaru saņemties un darīt visu uzdoto. Man tāda pati problēma arī bija Latvijā.

jautājums: pēc šīs sezonas noslēguma Tu būsi kļuvis par “vecu”, lai turpinātu dalību Kanādas Midget (U-18) līmenī. kur esi ieplānojis turpināt? turpat Ziemeļamerikā vai varbūt Eiropā?

Man tagad nāk showcase, kur es braukšu atrādīties; tas ir tāds pasākums, kur skauti sabrauc no dažādām līgām un skatās tevi. Tur piesakās daudz [laukuma] spēlētāju un vārtsargu, tad viņi sadala komandas un spēlē viens pret otru, un skauti vēro viņus un, ja patīk, tad aicina uz savām komandu nometnēm. Tāpēc es izmēģināšu savas spējas un mēģināšu piesaistīt kādu. Mans plāns ir palikt tepat Ziemeļamerikā kādā junioru komandā.

lai veicas!

[pirmie 3 foto no Aiņa Zalāna personīgā arhīva; ceturtā foto avots: sisec.ca.]

lasāmvielai un izziņām:

• Aiņa Zalāna individuālais profils – sisec.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2009./2010. g. regulārajā sezonā CSSHL – csshl.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2009./2010.g. izslēgšanas spēlēs CSSHL – csshl.ca
• SISEC Selects Midget komandas summētā statistika 2009./2010. g. sezonā – sisec.ca
• SISEC Selects komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā NAMHL – namhl.ca
• SISEC Selects komandas pieteikums 2010./2011. g. NAMHL – namhl.ca
• SISEC Varsity komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā CSSHL Varsity divīzijā – csshl.ca
• SISEC Varsity komandas statistika 2010./2011. g. CSSHL Varsity divīzijas izslēgšanas spēlēs – csshl.ca
• SISEC Prep komandas statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā CSSHL Prep divīzijā – csshl.ca
• aktuālā SISEC Selects Midget komandas summētā statistika 2010./2011. g. sezonā – sisec.ca
• Zalānu ģimenes intervija (2008. g. februāris) – jelgavasvestnesis.lv
• Aiņa Zalāna individuālais profils (neprecīzs) – lhf.scaido.com
• par SISEC Selects komandu arī Riharda Mareņa intervijā: tepat

TUVPLĀNĀ: Raimonds Ermičs

starp citu, ne visi hokeja spēlētāji pēc jauniešu un junioru “laiku” beigšanās turpina hokejista gaitas. dažādās valstīs un hokeja saimniecībās proporcija starp tiem, kuri turpina un kuri neturpina, ir atšķirīga. lieki piebilst, ka plašākās hokeja saimniecībās ar stiprām vairāku līmeņu hokeja līgām spēlētāju “saglabājas” vairāk. savukārt hokeja valstīs, kur ir problēmas ar vienas profesionālas pieaugušo līgas “piekomplektēšanu”, nemaz nerunājot par vairākiem līgu līmeņiem, ir vairāk tādu hokejistu, kuri dodas leģionāru gaitās vai arī profesionālā hokejista gaitas tā arī neuzsāk. šajā ziņā vairāk “jūtīgi” uz saimniecību nepilnībām ir tieši vārtsargu pozīcijā spēlējošie. ne tikai tāpēc, ka vārtsargu skaits ir proporcionāli mazākais katrā komandā, bet arī tāpēc, ka dažu valstu hokeja federācijas, cenšoties glābt, stiprināt vai “izaudzēt” savus vārtsargus, liek šķēršļus leģionāru “ienākšanai” vārtos savu valstu līgās. tā, piemēram, Krievijas VHL un MHL līgās vārtsargu – leģionāru nav un nedrīkst būt. taču šoreiz ne par hokeja saimniecībām un ne par “vārtsargu tirgus” aizsardzību.

šoreiz par University of Southern Denmark ekonomikas un biznesa vadības studiju programmas studentu Raimondu Ermiču, kuram iepriekš ir nācies sargāt vārtus dažādās Latvijas jauniešu un junioru vienībās, Boston Bulldogs komandā AJHL līgā Ziemeļamerikā, kā arī Latvijas U-20 izlasē divos U-20 pasaules čempionātos elitē.

Raimonds Ermičs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Ziemeļamerikā, par sezonu Boston Bulldogs ierindā, par spēles disciplīnu un vārtsargu noraidījumiem, par Latvijas U-20 izlases gatavību pasaules elitei, par vēlmi mācīties, par hokejista karjeras pārtraukšanu.

izziņai: Raimonds Ermičs

• dzimis 1990. gada 21. janvārī
• hokeja ampluā: vārtsargs
• 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
• 2009./2010. g. sezonā: Boston Bulldogs sastāvā AJHL (Atlantic Junior Hockey League; arī AtJHL)
• iepriekšējās sezonas: St. Francis High School (Buffalo; ASV); HS Rīga / Prizma-Hanza, SK Rīga, Rīga / Sāga / LB 90
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gadu pasaules čempionātos elitē
• pirmais treneris: Gunārs Krastiņš
• pirmais vārtsargu treneris: Andrejs Zinkovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc sezonām, kas aizvadītas Latvijas komandu ierindā, 2009./2010. g. sezonu aizvadīt pārcēlies pāri okeānam Boston Bulldogs ierindā AJHL. kā nokļuvi Ziemeļamerikā, šajā konkrētajā līgā un komandā?

Raimonds Ermičs: Uz 2007./2008. gada sezonu biju jau nolēmis doties spēlēt un mācīties kādā no Amerikas skolām. Sākumā atradu Bostonas Bulldogu komandu, kur aizbraucu uz try-out [pārbaudes laiku], bet komandas treneris teica, ka vēl tam līmenim neesmu gatavs. Teica, kā jāpierod pie ASV stila hokeja un jānospēlē sezonu kādā vājākā līgā; un vēl pie tam, spēlējot Bostonas Bulldogos, es nevarētu pabeigt vidusskolas izglītību, jo tur visi spēlētāji ir jau pabeiguši vidusskolu un visi treniņi notiek skolas laikā. Pēc tiem try-out saņēmu apstiprinošu e-mailu no St. Francis High School, Buffalo, ka varu doties pie viņiem un atrādīties. Viss noritēja veiksmīgi un nolēmu aizvadīt sezonu  tur, Prep skolas [privātskolas] komandā spēlējot Mid-West Prep Hockey League, kur paralēli arī mācījos to gadu. Tad pēc tās sezonas gadu paliku Latvijā pabeigt vidusskolu un spēlēju Latvijas čempionātā. Visu to laiku Bostonas Bulldogu treneris regulāri sazinājās ar mani un sekoja līdzi manām hokeja gaitām, un tad arī 2009./2010. gada sezonu aizbraucu aizvadīt uz Bostonu.

jautājums: ar ko atšķīrās Tavs vārtsarga darbs un arī hokeja līmenis AJHL līgā no Latvijas Virslīgas, kur aizvadīji iepriekšējo (2008./2009.) sezonu?

Hokeja līmenis bija augstāks AJHL līgā, vismaz man kā vārstargam tā likās. Spēlēju līgas komandā, kurā bija ļoti profesionāla attieksme pret hokeju. Spēles stils bija savādāks, pirmkārt, jau tapēc, ka lielākā daļa spēļu notika uz NHL laukuma izmēriem un tas nozīmēja – vairāk metienu un ātrāks hokejs. Mums komandas treneris bija Mike Addessa, kurš ir nostrādājis daudzus gadus kā NHL skauts tieši vārtsargiem; tā, ka viņa zināšanas vārtsargu jomā un arī dzīves jomā bija ļoti augstas, un no viņa es daudz ko iemācījos tajā sezonā.

jautājums: Boston Bulldogs sastāvā Tev fiksēta laba statistika – 92,3% atvairītu metienu un vidēji 2,51 ripa 27 spēlēs regulārajā čempionātā, kā arī 90,8% un 2,67 ripas 3 spēlēs play off-ā. kā pats vērtē savu sniegumu Boston Bulldogs sastāvā?

Uzskatu, ka sezonu Bostonas Bulldogos aizvadīju ļoti labi. Daudz jauna iemācījos, bet, protams, ka varēja vēl labāk un vēl vairāk paņemt no aizvadītās sezonas Bostonā.

jautājums: U-20 pasaules čempionātā 2008./2009. g. mijā Tev statistikā fiksēts pārkāpums – 2+20 soda minūtes. kā zināja teikt aculiecinieki portālam sportacentrs.com, tad noraidījums esot nopelnīts par Roberta Bukarta hattrick svinēšanu – cepures mešanu laukumā – spēlē pret Vāciju, kuru Latvijas U-20 izlase uzvarēja ar 7:1. vai pats kā vārtsargs parasti biji disciplinēts spēlētājs?

Jā, bija tāds gadījums… Bet es esmu vienmēr bijis disciplinēts vārtsargs. Jau no pirmajiem gadiem vārtsargu formā esmu mācīts, ka vārtsargam ir jābūt emocionāli visnoturīgākajam uz hokeja laukuma. Protams, katru sezonu sakrājas dažas soda minūtes, bet nekas apzināts.

jautājums: kādi Tavā pieredzē ir klasiskākie vārtsargu “noraidījumi” Tavā pieredzē?

Klasiskākie, es domāju, ka ir vai nu ripas pārmešana pāri stikliem – spēles vilcināšana, vai arī klupināšana, kas bieži vien ir tikai tapēc, ka laukuma spēlētājs uzkāpj uz vārtsarga nūjas.

jautājums: pārstāvēji Latvijas U-20 izlasi pasaules čempionātā 2009./2010. g. mijā. Latvijas izlasei nācās zaudēt vietu pasaules U-20 elitē, taču, jādomā, ka elites čempionāta pieredze ir ļoti vērtīga. kas, Tavuprāt, pietrūka Latvijas izlasei kopumā un vārtsarddzībai konkrēti?

Es domāju, ka mums pietrūka emocionālā sagatavotība uz čempionātu, jo lielākā daļa spēlētāju, tajā skaitā vārtsargi, nebija spēlējuši pret tāda līmeņa pretiniekiem. Un tieši tapēc 1. periodi mums bija īpaši neveiksmīgi. Pēc tam jau visi iegāja spēles ritmā, un vairs nebija tik traki, jo saprata, ka cīnīties ar viņiem [citām U-20 elites komandām] var.

jautājums: kā minēji, pēc 2009./2010. g. sezonas esi pārtraucis hokejista karjeru. kas bija galvenie apsvērumi, kas lika izvēlēties “mest mieru” hokejam?

Aizvadot sezonu Bostonas Bulldogos, es to gadu nemācījos. Cerēju, ka spēlējot tur, uz nākamo sezonu dabūšu scolarshipu kādā NCAA koledžas komandā, bet tie piedāvājumi, kuri man bija, neapmierināja, un līdz ar to, negribēju izlaist vēl vienu gadu bez mācībām, tapēc nolēmu iet studēt.

jautājums: minēji, ka laiku velti studijām. kurā virzienā studē?

Studēju Dānijā – University of Southern Denmark, ekonomiku un biznesa vadību. Iespaidīga universitāte, un pagaidām man ļoti patīk.

jautājums: kam būtu jānotiek, lai Tu atgrieztos hokejā – piemēram, Latvijas Virslīgā vai kādā no Baltkrievijas Atklātā čempionāta līgām?

Tas varētu notikt pēc universitātes pabeigšanas, bet laikam jau jāsāk samierināties ar hokeju kā manu hobiju, nevis dzīvesveidu.

lai veicas!

[attēlā Raimonds Ermičs. foto no Raimonda Ermiča personīgā arhīva.]

lasāmvielai / izziņām:

• Raimonda Ermiča individuālā statistika – atlantichockey.org, eliteprospects.com, lhf.scadio.com, eurohockey.net
• gadījums ar hattrick svinēšanu un noraidījumu 2009. gada U-20 pasaules čempionātā – sportacentrs.com

TUVPLĀNĀ: Toms Broks

HK Rīga sastāvā ir 3 vārtsargi – visi jau ir stājušies vārtos oficiālajās spēlēs, neviens netiek “marinēts”, visiem ir iespēja sevi parādīt un pierādīt. viens no HK Rīga vārtsargiem Toms Broks ir izbaudījis Zviedrijas junioru līgu un arī Baltkrievijas Augstākās līgas “maizi”.

Toms Broks atbild uz jautājumiem par savām gaitām Dinamo sistēmā, par nokļūšanu un spēlēšanu Zviedrijā, par HK Rīga vārtsargu konkurenci, par debiju MHL un prasmi savākties, par godu spēlēt Latvijas izlasē, par nākotnes plāniem.

izziņai: Toms Broks

• dzimis 1991. gada 24. aprīlī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 183 cm; 80 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• 2009./2010. g. sezonā: IFK Arboga komandās Zviedrijas U-18 un U-20 1. divīzijā (abās vecuma grupās – 3.-šās stiprākās līgas); Ozolnieki Juniors sastāvā Baltkrievijas Augstākajā līgā; Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā (Dinamo Juniors sastāvā neviena oficiāla spēle)
• iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandas
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases kandidāts
• pirmais treneris: Jānis Leitāns (Aisbergs 91)

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc SK Rīga un SK LSPA/Rīga komandās aizvadītajām sezonām pārcēlies uz IFK Arboga klubu Zviedrijā. kā nonāci zviedru hokejā?

Toms Broks: To sezonu (2009./10.) es sāku Dinamo Juniors komandā Dinamo sistēmā. Sezonas sākumā, pēc atlases komandā palikām 3 vārtsargi – Muštukovs, Žurkovs un es. Taču pēc pāris mēnešiem komandai pievienojās Enkuzens, un komandas vadība nolēma, ka 4 vārtsargus nepaturēs. Mani nosūtīja uz Ozolnieki/Juniors komandu. Tajā pašā laikā nāca piedāvājums no Zviedrijas kluba IFK Arboga. Es apspriedos ar vecākiem, un nolēmām, ka jāpamēģina Zviedrijā; tur redzēju lielākas perspektīvas uz to brīdi.

jautājums: kā liecina statistika, esi cīnījies gan U-18, gan U-20 līgās IFK Arboga sastāvā. kas ir svarīgākā atšķirība vārtsargiem, spēlējot zviedru “junioru” līgās un, piemēram, Baltkrievijas Augstākajā līgā vai MHL?

Svarīgākā atšķirība man bija tā, ka, spēlējot MHL vai Baltkrievijā, ir jūtama lielāka starpība starp to, cik meistarīgi ir gados vecāki spēlētāji pret gados jaunākiem. Zviedrijā bija tā, ka arī komandas jaunākais un šķietami vājākais spēlētājs varēja uz ledus sataisīt brīnumus (labā nozīmē). Zviedrijā tā hokeja audzināšana atšķiras, un tur jau agrā vecumā spēlētāji ļoti labi sāk izprast, kas un kā laukumā jādara.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu IFK Arboga komandu sastāvā?

Uzskatu, ka man sezona tur izdevās laba, arī pēc statistikas biju U-20 līgā starp labākajiem. Izdevās arī tāpēc, ka guvu ļoti vērtīgu pieredzi no spēlēšanas ārzemēs – kā hokejā, tā arī sadzīvē.

jautājums: kāpēc nepaliki Zviedrijā? vai U-20 līmenī vēl vienu sezonu nevarēji spēlēt?

Varēja, un gribējās palikt, bet nebija nekādu vērā ņemamu piedāvājumu no zviedru U-20 Elites līgas [otrā stiprākā līga U-20 vecuma grupā] komandām. Mans uzstādījums sev bija, ka palikšu tikai tad, ja varēs spēlēt U-20 Elites līgā. Man tika izteikti tikai daži piedāvājumi, kuros pašam nāktos visu apmaksāt – dzīvošanu, ēšanu, inventāru. Zviedriem, acīmredzot, pietika ar saviem jaunajiem vārtsargiem.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā kādu brīdi skaitījies arī Dinamo Juniors sastāvā, taču pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netiki. kāpēc? vai tāpēc, ka biji “par jaunu”? citi iemesli?

Dinamo Juniors es biju jaunākais un vismazāk pieredzējis no visiem 4 vārtsargiem. Treneriem un kluba vadībai nebija nekādu pretenziju pret manu darbu treniņos; laikam vienkārši vēl biju par “zaļu”.

jautājums: tajā pašā sezonā piedalījies 5 spēlēs Ozolnieki Juniors rindās Baltkrievijas Augstākajā līgā. kā vērtē savas gaitas Baltkrievijas līgās? tas pieredzei bija noderīgi?

Apmēram tādā līmenī, kāda bija Baltkrievijas Augstākā līga, pirms tam biju spēlējis. Atceros, ka tajās spēlēs mans sniegums nebija no spožajiem, jo tobrīd bija morāli grūti pārdzīvot atskaitīšanu no Dinamo Juniors.

jautājums: kā nonāci HK Rīga sastāvā? pats vēlējies spēlēt Latvijā vai treneri Tevi “atrada” un aicināja?

Pēc aizvadītās sezonas Zviedrijā man nebija plānu, kur spēlēt šogad. Bet es tiku iekļauts HK Rīga kandidātu sarakstos, un šajā komandā es gribēju spēlēt. Izturēju konkurenci un tiku komandā.

jautājums: HK Rīga treniņnometnē bija arī konkurence vārtsargu sastāvā. kas, Tavuprāt, ir tās īpašības, kurās esi stiprāks un kuru dēļ treneri deva priekšroku Tev?

Es salīdzinoši labi aizvadīju pārbaudes spēles pirms sezonas. Nepaveicās tikai pēdējā pārbaudes spēlē Minskā pret Junost. Negribas sevi slavēt, zinu tikai, ka visu darīju pēc labākās sirdsapziņas.

jautājums: savā pirmajā MHL spēlē, kas notika pret Loko vienību, aizvadīji vien nepilnas 4 minūtes, zaudējot vārtus 2 reizes. taču jau pēc 2 spēlēm stājies vārtos uz pilnām 60 minūtēm pret Almaz. vai bija grūti saņemties pēc grūtā sākuma? kas palīdzēja “savākties”?

Pret Loko visai komandai bija neveiksmīgs spēles sākums. No paša sākuma nesavācāmies. Neveiksmīgi iekrita pirmā ripa; uzreiz pēc tam, spēlējot mazākumā, ielaidām arī otros vārtus. Treneris mēģināja savākt komandu, nomainot vārtsargu, vēlāk arī paņemot pusminūtes pārtraukumu. Protams, man bija grūti pārdzīvot šādu debiju, taču mēs bijām izbraukumā ar tikai 2 vārtsargiem, un man bija jābūt gatavam spēlēt jebkurā brīdī. Vajadzēja “norīt” to visu. Tad treneris atkal deva man iespēju spēlē pret Almaz. Nedrīkstēja domāt par to, kas bija noticis pirms tam, bija vienkārši jāpalīdz komandai uzvarēt.

jautājums: No HK Rīga 15 aizvadītajām spēlēm esi gājis laukumā 3 spēlēs, t.sk. vienā no līgas visu laiku rezultatīvākajām pret Čehovas komandu (13:4). kā vērtē kopumā savu sniegumu MHL sezonas sākumposmā?

Par agru vēl man sevi vērtēt, par maz esmu spēlējis. Vēl nevar izdarīt nekādus lielus secinājumus. Vienmēr var nospēlēt labāk. Apzinos, pie kā man jāstrādā, un tās lietas arī cenšos uzlabot. Jāstrādā arī ar sevi morāli, vajag kļūt pārliecinošākam.

jautājums: HK Rīga sastāvā esat 3 vārtsargi, kuri visi tiek pie spēlēšanas. bet spēles regulārajā čempionātā ir paredzētas tikai 56. vai ar spēles laiku Jums visiem 3 vārtsargiem būs pietiekoši, lai turētu sevi labā kaujas formā?

Es nemaz nedrīkstu tā domāt; man jābūt gatavam iziet laukumā arī tad, ja 20 spēles pēc kārtas esmu sēdējis tribīnēs. Tāpēc jau ir treniņu process, kurā tev ir jāgatavojas spēlēm. Protams, ka spēles prakse ir neatsverama, salīdzinot ar treniņiem. Bet, kurš to ir nopelnījis, izlemj treneris.

jautājums: septembra sākumā piedalījies Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Latvijas U-20 izlases rindās. kā izskatās U-20 izlases cīņasspars? kādas saskati Latvijas U-20 izredzes pasaules čempionāta 1. divīzijā decembrī?

Izlases cīņasspars vienmēr ir bijis liels, šis turnīrs nebija izņēmums. Čaļiem ir prieks un gods spēlēt izlasē, motivācija arī ir pietiekoša, jo ir konkurence, un visi grib pierādīt sevi un tikt sastāvā. Mūsu izredzes tikt uz Elites grupu ir pavisam reālas. Es uzskatu, ka rezultāts visvairāk būs atkarīgs no tā, kurai komandai vairāk uzspīdēs veiksme, jo čempionātā mūs sagaida spēcīgi pretinieki.

jautājums: esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā, tagad esi U-20 izlases kandidātu sarakstā. cik augstu Tavā prioritāšu skalā ir spēlēšana Latvijas U-20 izlasē? kāpēc? vai tas Tev ir prestiži? tāpēc, ka var atrādīties starptautiskā līmenī? citi iemesli?

Protams, ka man gribas spēlēt izlasē. Man ir gods un jūtos lepns spēlēt Latvijas izlasē. Pārējie iemesli, kāpēc es gribu tur spēlēt, ir mazsvarīgāki.

jautājums: kādu esi plānojis savu nākotni tuvākajiem gadiem? palikt HK Rīga sistēmā? mēģināt izsisties kādā ārvalstu līgā Rietumu virzienā, jo austrumi nav pateicīgi ar to, ka MHL un VHL Krievijas klubos neļauj spēlēt vārtsargiem leģionāriem?

Šobrīd neko neplānoju nākamajiem gadiem. Tāpat jau neko tieši un precīzi nevar saplānot tik tālu. Tāpēc es netērēju tam savu laiku un enerģiju. Tagad man ir svarīgi tikai trenēties, gatavoties katrai nākamajai spēlei, un darīt to visu ar pilnu atdevi.

lai veicas!

[Toma Broka foto fiksēts Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlē pret Dānijas U-20 izlasi Rīgā, 2010. gada 3. septembrī; foto autors ir Romualds Vambuts, sportacentrs.com.]

informācija vēl:

• Toma Broka individuālā statistika – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.scadio.com
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā: tepat
• IFK Arboga mājaslapa – arbogahockey.com