Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Vankūvera 2010’

Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Ozolins_ofic_Soci_2014_LHF_profils_facebookKādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi spēlētājs dz. turnīrs
41 Sandis Ozoliņš 1972-08-02 2014. OS
40 Sergejs Naumovs 1969-04-04 2010. OS, 2009. PČ
39 Andrejs Maticins 1963-01-30 2002. OS
Artūrs Irbe 1967-02-02 2006. OS
38 Aleksandrs Beļavskis 1964-01-17 2002. PČ, 2002. OS
37 Aleksejs Froļikovs 1957-02-15 1994. PČ B
Aleksandrs Kerčs 1967-03-16 2004. PČ
Aigars Cipruss 1972-01-12 2009. PČ
Rodrigo Laviņš 1974-08-03 2012. PČ
Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 2014. OS
36 Sergejs Čudinovs 1962-09-10 1999. PČ
Oļegs Znaroks 1963-01-02 1999. PČ
Normunds Sējējs 1968-02-12 2004. PČ
Leonīds Tambijevs 1970-09-26 2007. PČ
35 Mihails Šostaks 1957-04-26 1993. PČ C
Vjačeslavs Fanduļs 1969-03-17 2004. PČ
Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2005. PČ
Oļegs Sorokins 1974-01-04 2009. PČ
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2011. PČ
Kārlis Skrastiņš 1974-07-09 2010. OS
Arvīds Reķis 1979-01-01 2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Posted by petrovich27 uz 2014/01/30

Ozolins_LAT_vs_GBR_2013-02-07_lhf_lv_M_Aise_VERS_2Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Nizivijs_vs_france_2010-04-21_A_Krusts_VERSVisvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Masalskis_LAT_vs_CZE_2012-04-06_lhf_lv_M_Aise_N3_VERSAizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Aleksandrs Ņiživijs 3 13 4+8 -3 19 4
2. Aigars Cipruss 2 9 3+3 ±0 9 6
3. Aleksandrs Macijevskis 1 4 2+3 +4 10 0
4. Grigorijs Panteļejevs 2 9 2+3 +3 10 2
5. Vjačeslavs Fanduļs 1 4 4+0 -1 7 2
6. Harijs Vītoliņš 1 4 2+2 +4 4 0
7. Leonīds Tambijevs 2 9 2+2 -1 18 10
8. Mārtiņš Cipulis 2 9 2+2 -6 18 0
9. Herberts Vasiļjevs 2 8 2+1 -8 9 10
10. Aleksandrs Kerčs 1 4 0+3 -3 7 2
11. Miķelis Rēdlihs 2 9 2+0 -8 11 8
12. Ģirts Ankipāns 2 9 2+0 -10 18 4
13. Aleksandrs Beļavskis 1 4 1+1 -2 7 4
14. Aleksandrs Semjonovs 2 9 1+1 -3 18 6
15. Mārtiņš Karsums 1 4 0+2 -2 4 2
16. Armands Bērziņš 2 9 0+2 -7 4 6
17. Māris Ziediņš 1 5 1+0 -4 5 6
18. Sergejs Seņins 1 4 0+1 ±0 2 4
19. Lauris Dārziņš 1 4 0+1 -2 9 10
20. Jānis Sprukts 1 4 0+1 -3 4 0
21. Kaspars Daugaviņš 1 4 0+0 -2 6 2
22. Gints Meija 1 4 0+0 -3 1 2
23. Vladimirs Mamonovs 1 5 0+0 -5 9 4
24. Aleksejs Širokovs 1 4 0+0 -5 3 2

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Igors Bondarevs 1 4 2+2 +5 3 0
2. Viktors Ignatjevs 1 4 0+0 +5 8 4
3. Andrejs Maticins 1 4 1+2 +1 7 2
4. Oļegs Sorokins 1 4 0+2 ±0 4 4
5. Kaspars Astašenko 1 3 0+1 ±0 0 0
6. Sandis Ozoliņš 2 6 1+7 -1 12 0
7. Atvars Tribuncovs 2 9 2+1 -1 10 18
8. Kristaps Sotnieks 1 4 1+0 -2 3 4
9. Arvīds Reķis 2 9 0+0 -2 8 16
10. Oskars Bārtulis 1 4 0+0 -3 1 2
11. Kārlis Skrastiņš 3 10 0+1 -5 7 0
12. Krišjānis Rēdlihs 2 9 0+1 -6 9 4
13. Georgijs Pujacs 2 9 0+1 -6 5 2
14. Guntis Galviņš 1 2 0+0 -6 0 0
15. Agris Saviels 1 5 0+0 -8 4 8
16. Rodrigo Laviņš 3 13 0+1 -14 6 6

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

vārtsargs OS sp. min. vārtu z. GAA atv. met. atv. % soda min.
1. Edgars Masaļskis 3* 5 276:37 25 5.42 167 86,98% 0
2. Sergejs Naumovs 3* 5 300:00 21 4.20 138 86,79% 0
3. Artūrs Irbe 2 4 207:58 18 5.19 95 84,07% 2
4. Ervīns Muštukovs 1* 0 0:00 0

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
  • 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

LAT_vs_FRA_2013-05-13_iihf_com_N2

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas izlase kā vieta spēļu praksei?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/22

Masalskis_LAT_vs_CZE_2012-04-06_lhf_lv_M_Aise_N4Latvijas izlases pastāvēšanas vēsturē ir bijuši gadījumi, ka spēletaji-bezdarbnieki dodas laukumā izlases pārbaudes spēlēs un pat valstsvienības sastāvā brauc uz olimpiādi. Taču tie ir bijuši izņēmumi. Šosezon bez klubiem un reālas spēļu prakses esošo hokejistu iekļaušana valstsvienība kļūst par regulāru pasākumu un normu.

2010. gadā uz olimpiādi Vankūverā brauca arī vārtsargs Sergejs Naumovs, kurš tosezon (2009./2010.) jau strādāja par treneri un bija bez reālas spēļu prakses. Ja par tādu neskaita vienu pusspēli Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, kur Naumovs aizvadīja 36 minūtes (36:32)… Ar šīm minūtēm 13. novembra spēlē bija pietiekoši, lai februārī dotos uz Vankūveru. Tiesa, olimpiādē Naumovs pie spēles laika netika.

Vai, piemēram, pagajušajā sezonā pārbaudes spēlēs Latvijas izlases ierindā devās bez pastāvīgas darbavietas esošais uzbrucējs Mārtiņš Cipulis. Japiebilst, ka viņš valstsvienības komplektā izskatījās ļoti labi, lai neteiktu – labāk par lielu daļu kolēģu, kas nodarbināti klubos. Šosezon šāda situācija kļuvusi masveidīgaka… Kā novembra pārbaudes spēlēs Rīgā, tā decembrī vācu pilsētās Latvijas izlases vadība dod spēļu praksi salīdzinoši lielākam “bezklubnieku” skaitam. Tas, protams, notiek ne aiz labas dzīves. Tomēr pastāv risks, ka kādam šī vieta un iespēja tiek dota par veciem nopelniem. Tiesa, kam tad pārbaudes spēles paredzētas, ja ne kaut ko pārbaudīt…

KHL nav vietas garantija

Novembrī pārbaudes spēlēs pret Krieviju startēja 3 “bezdarbnieki” – aizsargi Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs un vārtsargs Edgars Masaļskis. Atšķirībā no abiem aizsargiem, kuri sezonu bija uzsākuši savos klubos un vēlak tika atbrīvoti, Masaļskis vispār nebija aizvadījis nevienu spēli. Rēdlihs-vidējais atrādījās pietiekami pieklājīgi, ka drīz pēc “krievu spēlēm” viņu parakstīja Rīgas Dinamo. Masaļska “pārdošana” potencialajaiem darbadevējiem, kā atceramies, neizdevās, jo eksponēšanās laikā “prece” tika sabojāta – guva traumu… Tapat “uz letes” palicis Galviņš.

“Vācu spēles” Latvijas izlase deva darbu diviem – atkal Guntim Galviņam un Edgaram Masaļskim. Iespējams pat klibs un bez spēļu prakses esošs Masaļskis ir labāks par vienu otru netraumētu, ja runā par dūšu – pārliecību un apņemšanos. Bet, ja objektīvi raugās uz izlases komplektu, bez pagātnes nopelniem un ticības kāda indivīda potenciālam, tad vietu dalībai Sočos nemaz nav nodrošinājuši tik daudzi spēlētāji kā varētu šķist. Arguments, ka kāds jau agrāk braucis uz olimpiādi, iepriekš daudz (labi) spēlejis izlasē un tādēļ ir speciāli pieredzējis, kritiku neiztur. Arī abreviatūra KHL nevienam neko vēl negarantē, bet VHL un citi apzīmējumi tikpat atbilstoši vēl nenozīmē, ka puiši nekam neder. Runa nav tikai par Latvijas izlases komplektu Vacijā, bet – principā. 

Latvijas izlases spēletāju statistika divās paārbaudes spēlē pret Vācijas izlasi 2013. g. decembrī (4:3 PM un 0:4):

spēlētājs dz. sp. punkti +/-   soda min.
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 2 1+1 -1 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 1+0+B -2 0
3. Armands Bērziņš 1983. 2 1+0 ±0 0
4. Andris Džeriņš 1988. 2 1+0 -2 0
5. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 0
6. Lauris Bajaruns 1989. 2 0+0 ±0 0
Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 0
Roberts Bukarts 1990. 2 0+0 ±0 0
Juris Štāls 1982. 2 0+0 ±0 0
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 0+0 -1 0
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 -1 2
Artūrs Mickevičs 1991. 2 0+0 -1 2
13. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -1 14
AIZSARGI
1. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+1 +1 2
2. Mārtiņš Porejs 1991. 2 0+0 ±0 0
Edgars Siksna 1993. 2 0+0 ±0 0
Krišs Lipsbergs 1993. 1 0+0 ±0 0
5. Artūrs Kulda C* 1988. 1 0+2 -1 0
6. Jānis Andersons 1986. 2 0+0 -1 2
7. Guntis Galviņš 1986. 2 0+0 -2 2
8. Kristaps Sotnieks C* 1987. 2 0+0 -4 4
VĀRTSARGI dz. sp. min atv. (%) GAA soda min.
1. Ervīns Muštukovs 1984. 1 31:50 n/d 1.88 0
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 65:00 92.7% 2.77 0
3. Māris Jučers 1987. 1 28:10 n/d 6.39 0

* Izlases kapteinis pirmajā spēle bija Artūrs Kulda; viņš otrajā spēlē nepiedalījās. Kristaps Sotnieks bija valstsvienības kapteinis otrajā spēle.

Precīzākai ainavai:

[Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik bieži trešie vārtsargi tiek pie “teikšanas” olimpiādēs un pasaules čempionātos?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/01

masalskis_LAT_vs_RUS_2012-11-09_lhf_lv_M_AiseVērtējot nacionālās izlases sastāva komplektāciju Latvijā un ne tikai, mēdz dominēt viedoklis, ka kam-kam, bet trešajam vārtsargam nozīmes jau, nu, nav nekādas. Faktiski varot ņemt līdzi koferi vai kartupeļu maisu, jo – vai nav vienalga, kas ierakstīts kopējā pieteikumā trešā vārtsarga ailītē. Bet ko par to visu saka statistika? Un – ar cik vārtsargiem olimpiādēs spēlē Latvija?

Olimpiādēs

Pēdējo trīs ziemas olimpiāžu (2010., 2006., 2002.) gaitā dalībvalstu nacionālajām izlasēm trešais vārtsargs “noderēja” jeb tika pie reāla spēles laika 26,3% gadījumu (10 no 38). Runa ir par konkrētiem izlašu komplektiem attiecīgajā olimpiādē nevis kopējo spēļu proporciju. Piemēram, 2006. gadā Turīnā arī Latvijas izlasē uzspēlēja visi 3 vārtsargi – Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs.

Bet 18,4% gadījumu visu olimpiādi attiecīgajai izlasei (7 no 38) “izvilcis” tikai “pirmais vārtsargs”, pat otro nelaižot pie “teikšanas”. Viens no tādiem gadījumiem bija 2010. gadā Vankūverā, kad visas Latvijas valstsvienības spēlēs laukumā devās tikai Edgars Masaļskis.

Pasaules čempionātos

Pēdējo 10 elites pasaules čempionātu (2004. – 2013.) norises laikā trešais vārtsargs nacionālajām izlasēm bija vajadzīgs 21,9% gadījumu (35 komplektos no 160). Latvijas izlase šo 10 pasaules čempionātu gaitā ar trīs vārtsargiem uzspēlēja divreiz – šogad Helsinkos un 2004. gadā Prāgā.

Ar vienu vārtsargu 10 čempionātos ir spēlējuši 13 izlašu komplekti (no 160) jeb 8,1% gadījumu. Latvijas izlase ar vienu vārtsargu pēdējo desmit gadu gaitā pasaules čempionātos ir iztikusi tikai vienreiz – 2009. gadā Bernē, kur visās 7 spēlēs par vārtu drošību gādāja Edgars Masaļskis. Togad Masaļskim bija piektā labākā atvairīti metienu statistika visā čempionātā (92.83%), bet Latvijas izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu, ieņemot 7. vietu.

Secinājumi?

26,3% un 21,9% – tas hokejā ir daudz vai maz? Skaidrs, ka jautājums ir retorisks, jo sportā, kā zināms, mēdz izšķirt milimetri un sekundes. Protams, nav zvanīts, ka trešo vārtsargu uznāciens vienmēr izšķīris medaļu vai spēles iznākumu. Tāpat jāņem vērā, ka 3 vārtsargu izmantošanu dažkārt noteikušas izlašu sastāvā gaidīto Ziemeļamerikā spēlējošo vārtsargu nevarēšana ierasties uzreiz uz attiecīgā pasaules čempionāta vai olimpiādes sākumu.

Tomēr arī trešā vārtsarga izvēle ir nopietna padarīšana. Atgādinājumam tas pats šī gada pasaules čempionāts, uz kuru Kristers Gudļevskis brauca, nebūdams ne pirmais, ne pārliecinošs otrais vārtsargs. Skaidrs, ka čempionātā Latvijas izlase “kalnus” negāza, bet Gudļevskis savu iespēju izmantoja un tagad mēģina “kalt laimi” Ziemeļamerikas ledus laukumos. Var vien minēt, kur un kā viņš spēlētu šosezon. Bet skaidrs, ka liels svars bija NHL draftam, kurā Kristeru Gudļevski bez salīdzinoši veiksmīgas debijas pasaules čempionātā neizvēlētos. Bet kādu pienesumu tas dos Latvijas izlasei kopumā, varēsim vērtēt pēc gadiem.

Latvijas izlases vārtsargu sniegums olimpiādēs 21. gadsimtā* (2010., 2006., 2002.):

  vārtsargs sp. sp. laiks uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA
2010.
1. Edgars Masaļskis 4 244:35 0-4 87.65% 149 (no 170) 5.15
2. Sergejs Naumovs 0 0:00
3. Ervīns Muštukovs 0 0:00
2006.
1. Artūrs Irbe 3 147:58 0-2 83.33% 70 (no 84) 5.68
2. Sergejs Naumovs 2 120:00 0-2 84.29% 59 (no 70) 5.50
3. Edgars Masaļskis 1 32:02 0-1 81.82% 18 (no 22) 7.49
2002.
1. Sergejs Naumovs 3 180:00 2-0 88.76% 79 (no 89) 3.33
2. Artūrs Irbe 1 60:00 0-1 86.21% 25 (no 29) 4.00
3. Edgars Masaļskis 0 0:00

* Latvijas izlase piedalījās arī ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, kur valstsvienības vārtsargi bija Herberts Kušķis un Roberts Lapainis.

[Augstāk esošais Edgara Masaļska fotoattēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Zemāk esošais Edgara Masaļska foto – Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens.]

MASALSKIS__LAT_vs_RUS_2012-04-20_A_Zobens

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

gatavojamies pret Avangard

Posted by petrovich27 uz 2010/02/28

ar spēli 3. marta 15:00 (pēc Latvijas laika) Omskā atsāksies Rīgas Dinamo dalība KHL un aizsāksies pēdējais dinamiešu izbraukums 2009./2010. g. sezonas regulārajā čempionātā. pēc Omskas sekos vēl 2 pieturvietas – Astanā un Ufā.

paredzamas zināmas izmaiņas Dinamo sastāvā. pagaidām vēl nav publiskota skaidra informācija par Gunta Galviņa iespēju piedalīties izbrukuma sērijā pēc olimpiādē gūtās traumas. tāpat “zem jautājuma zīmes” esot Roberta Bukarta dalība izbraukuma sērijā, jo viņam ir fiksēta muguras trauma. taču, kā jau minēts, ir dokumēntēts Oskara Cibuļska, Ronalda Cinka, Andra Džeriņa un Raimonda Vilkoita izsaukums no fārmkluba uz Rīgas Dinamo.

pret Omskas Avangard rīdzinieki līdz šim ir saspēlējuši 5 reizes. pērnsezon Rīgas Dinamo bija ielozēti vienā divīzijā ar Omskas klubu un spēlēja četrreiz: 3 reizes uzvarēja dinamieši; vienreiz – Avangard vienība. šosezon abu klubu “attiecībās” bija viena spēle, kurā rīdzinieki dramatiskā cīņā piekāpās Omskas komandai.

mazliet statistikas: visvairāk punktu rīdzinieku ierindā pret Avangard-u ir guvis Marsels Hosa (1+5), bet visvairāk vārtu dinamiešu izpildījumā omskiešiem ir sametis Miķelis Rēdlihs (3 vārtu guvumi).

jāpiebilst, ka šīs sezonas Avangard ir savādāks Avangard nekā pērnsezon. ja pērn Omskas klubs knapi (kā 16.-tā) vienība iekļuva play off izspēlē, tomēr izcīnot 8. vietu sezonas beigās pēc izslēgšanas spēlēm, tad šo sezonu klubs pasācis manāmi labāk nekā pērn. šosezon jau labu laiku Avangard ir garantējis dalību play off un ar 89 punktiem ieņem 4. vietu Austrumu konferences tabulā, “priekšā palaižot” Salavat Julajev, Metallurg (Magņitogorska) un Ak Bars vienības. omskiešiem vēl ir iespēja regulārās sezonas gaitā apdzīt Ak Bars komandu, kurai pagaidām 91 punkts. tiesa, ir arī iespēja “paslīdēt” uz 5.vietu, kur pašreiz atrodas un Omskas klubu “izseko” Ņeftehimik vīri (87 punkti).

Rīgas Dinamo iepriekšējās spēles pret Avangard KHL čempionātu ietvaros:

Datums, vieta Rezultāts   Vārtu guvēji (asistenti)   RD vārtsargs
2009-09-14 Rīga   4:5  
  • Ankipāns (Kr.Rēdlihs, Hosa)
  • Sprukts (Svets, Hosa)
  • M.Rēdlihs (Dārziņš)
  • M.Rēdlihs (Dārziņš, Karija)
  Masaļskis (līdz 20:00); Pruseks (no 20:00)
2009-01-16 Rīga   5:4 OT  
  • Hosa (Elisons)
  • Hartigans (Hosa)
  • Kr.Rēdlihs (Cipulis, Ņiživijs)
  • Sotnieks (Bērziņš)
  • Hartigans (Vestkots, Elisons)
  Pruseks
2008-12-24 Rīga   2:0  
  • Cipruss (Tribuncovs)
  • Elisons (Hosa)
  Pruseks
2008-10-23 Omska   0:3       Sperle
2008-10-22 Omska   3:2  
  • M.Rēdlihs (Tribuncovs)
  • Novāks (Hosa, Elisons)
  • A.Širokovs (Laviņš, Bērziņš)
  Naumovs
   

P.S. olimpiādes ceturtdaļfinālā pārsteigumus “neienesa” divas spēles – ASV vs. Šveice (2:0); Somija vs. Čehija (2:0). viens pārsteigums bija Slovakijas uzvara pār olimpiādes “regulārās daļas” 2. vietas ieņēmēju – Zviedriju (3:4). otrs pārsteigums – Krievijas zvaigžņu komandas graujošā zaude Kanādas izlasei ar 3:7. nevis pati zaude ir pārsteigums, bet graujošā spēles gaita.

pusfināli adekvāti – ASV vs. Somija (6:1) un Kanāda vs. Slovakija (3:2). pārsteigumu kategorijā var ierindot ASV un Somijas spēles pirmo trešdaļu, kura noslēdzās ar 6:0 ASV valstsvienības labā. rādās, ka graujoši spēles sākumi un uzvaras jau pirmajā periodā ir raksturīgas šai olimpiādei. bronzu izcīnīja Somija, ar 5:3 uzvarot Slovakijas vienību ar Marselu Hosu sastāvā. par zeltu šovakar (Vankūverā – ap pusdienlaiku vēl) pacīnīsies ASV un Kanāda. [P.P.S. Kanādas izlase, ar 3:2 papildlaikā pievarot ASV vienību, izcīnīja zeltu!]

papildu info:

[attēlā Avangard “stārs” Jaromirs Jāgrs sarokojas ar Rīgas Dinamo kapteini Sandi Ozoliņu; foto fiksēts abu komandu spēlē 2009. gada 14. septembrī Rīgā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 11 Comments »

starp “lielo” un “mazo” Dinamo

Posted by petrovich27 uz 2010/02/09

dinamo_juniors_logošosezon, vismaz pagaidām, ir 9 puiši, kas uzspējuši “pabūt” laukumā kā Dinamo Juniors sastāvā Batkrievijas atklātā čempionāta spēlēs, tā arī Dinamo sastāvā KHL regulārā čempionāta izspēlē. dažiem no viņiem vismaz līdz šim ceļš ir bijis vienā virzienā, dažiem – nācies kustēties „šurpu turpu”. kāds sniegums ir sagadījies šiem vīriem un kādas ir viņu izredzes lielajā komandā?

Armands Bērziņš (dz. 1983.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 22 spēles; 1+1 punkti; “-3”; vidējais spēles laiks 10:04; uzvarēti 42,9% iemetienu (skatīt aktuālo statistiku).
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 25 spēles; 4+9 punkti; “-1” (skatīt aktuālo statistiku)

kopš Dinamo ir piekomplektējis centra uzbrucēju pozīciju „ar kaudzīti”, nepieciešamība pēc Bērziņa pakalpojumiem ir samazinājusies būtiski. rindā pirms Bērziņa ir tādi 5 „vairāk vai mazāk” centri kā Sprukts, Iguldens, Petrovickis, Karija, Arnasons… tāpat starp fārmklubu un „lielo” klubu dzīvojas arī centra uzbrucējs Andris Džeriņš. kamēr Dinamo pamatsastāva centra uzbrucēji būs pilnā sastāvā un pie veselības, Bērziņam izredzes tikt uz augšu ir mazāk nekā minimālas. taču Znaroks uz viņu liek cerības, piesakot Latvijas izlases sastāvā dalībai olimpiskajās spēlēs.

 Roberts Bukarts (dz. 1990.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 32 spēles; 3+4 punkti; “+1”; vidējais sp. laiks 6:20; 4 no 7 iemetieniem (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 17 spēles; 12+8 punkti; “+7” (skatīt aktuālo statistiku)

Bukarts nu jau ilgāku laiku “aizķēries” Dinamo “lielajā” komandā un “nebojā” ainavu spēlējot kā 4.-ajā maiņā, tā arī kopā ar Hosu un Petrovicki. pagaidām gan Robertam Bukartam ir salīdzinoši neliels spēles laiks “pie lielajiem”, bet arī šajā nelielajā spēles laikā viņš ir mācējis sastrādāt 7 rezultativitātes punktus. daži eksperti spriež, ka Bukartam būs grūti palikt Dinamo sastāvā pēc tam, kad viņš būs “izaudzis” no vecuma, kas komandai ļauj pieteikt 1 papildu spēlētāju. tomēr Roberta Bukarta cīņasspars un progress ir acīmredzami, un viņam no visiem šī brīža starp junioriem un “lielo” komandu staigājošajiem uzbrucējiem ir lielākās izredzes nostiprināties Dinamo sastāvā. iespējams, tas jau ir noticis.

Oskars Cibuļskis (dz. 1988.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 12 spēles; 0+0 punktu; “-3”; vidējais sp. laiks 9:54; iemetienu nav (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 16 spēles; 2+6 punkti; “+4” (skatīt aktuālo statistiku)

Cibuļska statistikā 12 “lielajā” komandā spēlētas spēles un vēl 5 spēles, kurās viņš ir bijis pieteikts kā 7.-ais aizsargs, bet laukumā nav ticis. starp “atsēdētajām” spēlēm arī 3 pēdējās Dinamo spēles. Oskara Cibuļska debija uz KHL regulārā čempionāta ledus sakrita ar komandas neveiksmēm – visas Cibuļska pirmās 7 spēles Dinamo sastāvā komanda zaudēja… iespējams, šīs sakritības un arī komandas kopējais sniegums lika “nenovērtēt” arī Cibuļska sniegumu. pēc “ieroču asināšanas” fārmklubā un Dinamo aizsargu trūkuma apstākļos Oskars Cibuļskis ir noderīgs papildinājums “lielās” komandas ierindai.

Ronalds Cinks (dz. 1990.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 14 spēles; 0+2 punkti; “-2”; vidējais sp. laiks 7:40; 1 no 4 iemetieniem (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 13 spēles; 2+3 punkti; “-7” (skatīt aktuālo statistiku)

diemžēl veselības problēmas lika iepauzēt pēc salīdzinoši labiem cīņas posmiem „lielajā” komandā. Cinka piespēles un arī spēka spēle ir tās pozitīvās lietas, kas bija manāmas un priecēja šīs sezonas sākumā. tagad atkopšanās ar dažādiem panākumiem notiek Dinamo Juniors rindās. novēlējums Ronaldam Cinkam sakopties tiktāl, lai atkal varētu startēt „lielajā” komandā. Dinamo ir vajadzīgi tieši tādi uzbrucēji, kas nerespektē pretiniekus “pēc zvaigžņu stāvokļa”.

Andris Džeriņš (dz. 1988.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 17 spēles; 0+0 punktu; “-4”; vidējais sp. laiks 6:29; 48,5% iemetienu (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 14 spēles; 3+7 punkti; “-1” (skatīt aktuālo statistiku)

tā kā Dinamo dažāda kalibra vadība pamatīgi pieķērās centra uzbrucēju trūkuma problēmas risināšanai, tad arī Andrim Džeriņam nācies palikt aiz borta, laiku pa laikam „lāpot” traumu robus Dinamo sastāvā. iespējams “iegādājoties” Džeriņu, Dinamo treneri no viņa gaidīja vairāk. taču jāatzīst, ka Andra Džeriņa debija KHL laukumos sakrita ne ar pašām veiksmīgākajām Dinamo spēlēm sezonas sākumā. viņam atvēlētais spēles laiks ir bijis neliels, bet ir sakritība – tās 2 reizes, kad treneri Džeriņam uzticējās vairāk nekā citas reizes, arī Dinamo aizvadīja salīdzinoši labas spēles. 19. septembrī (2009.) pret Spartak Andra Džeriņa spēles laiks bija 12:41 (“plus/mīnus” koeficients “0”), bet Dinamo uzvarēja ar 5:1. un 20. oktobrī (2009.) pret Metallurg (Novokuzņecka) Džeriņa spēles laiks bija 14:36 (koeficients “+1”), bet Dinamo uzvarēja ar 4:2. protams, ir īsāki mikromači, kuros ir “salasītas” mīnus koeficienta sastāvdaļas. taču rādās, ka Andris Džeriņš nav vēl uzspējis iespēlēties “lielajā” Dinamo. protams, par viņa gatavību spēlēt lielajos vislabāk var spriest “lielās” un “mazās” komandas treneri. atliek vien novēlēt Andrim Džeriņam pēc iespējas veiksmīgāk izmantot tās iespējas, kas “iegadās”, tiekot Dinamo sastāvā. iespējams, šādas iespējas būs vēl šosezon.

Toms Hartmanis (dz. 1987.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 2 spēles; 0+0 punktu; “-1”; vidējais sp. laiks 2:48; iemetienu nav (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 30 spēles; 9+11 punkti; “-1” (skatīt aktuālo statistiku)

šosezon Hartmanis ir bijis vēl mazāks “ielāps” Dinamo uzbrucēju rindām nekā pagājušajā sezonā. pērn bija 5 spēles ar vidējo spēles laiku 3:26, bet šosezon tikai 2 spēles ar vēl mazāku spēles laiku… taču Dinamo Juniors ierindā dažbrīd Hartmanis priecē ar sakarīgu sniegumu. daži eksperti uzskata, ka Toms Hartmanis ir Dinamo treneru nenovērtētākais uzbrucējs. divas spēles, kurās viņš šosezon ir ticis “lielās” komandas laukumā, nebija veiksmīgas… 24. septembrī (2009.) pret Torpedo – 2:7, 26 septembrī (2009.) pret CSKA – 1:2. iespējams, dalība komandas veiksmīgākās spēlēs treneru vērtējumu “atmaidzinātu”… taču paša Toma Hartmaņa rokās un kājās ir iespēja sevi parādīt un pierādīt treneriem.

Gints Meija (dz. 1987.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 25 spēles; 1+2 punkti; “+1”; vidējais sp. laiks 7:05; 2 no 2 iemetieniem (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 12 spēles; 5+12 punkti; “+6” (skatīt aktuālo statistiku)

spēļu skaita ziņā otrs pieprasītākais Dinamo Juniors uzbrucējs (aiz Bukarta), kas tiek “celts” uz “lielo” komandu. sev “iedalīto” laiku Dinamo sastāvā “atspēlē” bez uzkrītošām nepilnībām, sarūpējot arī 3 rezultativitātes punktus. arī izpelnījies salīdzinoši augstu rezultativitāti Dinamo Juniors sastāvā – 17 punkti 12 spēlēs ir labi cipari. taču pagaidām Meija ir tādā kā “ēnā” aiz savu cīņubiedru mugurām. jācer, ka labākās spēles Dinamo sastāvā Gintam Meijam vēl priekšā.

Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 32 spēles; 1+1 punkti; “-2”; vidējais sp. laiks 14:46; iemetienu nav (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 3 spēles; 0+0 punktu; koeficients “0” (skatīt aktuālo statistiku)

J.Rēdliha priekšrocība ir “piederība” pie tāda “ampluā” aizsargiem, kuri Dinamo sastāvā ir retums. runa ir par “aizsardzības tipa” aizsargiem, kuri, salīdzinot ar uzbrūkošajiem aizsargiem, komandā ir mazākumā. Jēkaba Rēdliha uzspēlēšana Dinamo Juniors sastāvā ir tāds kā “pārpratums”. pēc apendicīta operācijas viņam iesildīšanās un formas atgūšanas nolūkā nācās septembrī aizvadīt 3 spēles “junioru” ierindā. J.Rēdliha sniegums kopš sezonas sākuma ir uzlabojies. taču ik pa laikam ir traucējušas traumas. arī pēdējās Dinamo spēles Jēkabam Rēdliham bija jāpaliek ārpus komandas un spēles jāvēro no tribīnēm.

Kristaps Sotnieks (dz. 1987.)

  • Dinamo KHL 2009./2010.: 45 spēles; 0+1 punkts; “-10”; vidējais sp. laiks 15:50; iemetienu nav (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 1 spēle; 0+1 punkts; “-1” (skatīt aktuālo statistiku)

Sotnieks uz Dinamo Juniors komandu “pieredzes apmaiņā” tika nosūtīts tikai uz 1 spēli – 17. novembrī (2009.) pret Liepājas Metalurgs vienību. sūtījums “stiprināt” fārmkluba sastāvu bija sava veida alternatīvas uzrādīšana. taču, patiesībā, Dinamo rīcībā nav tik daudz aizsargu, lai varētu tos “dāvāt” fārmklubam vienalga kādos, t.sk. audzināšanas, nolūkos. jāatzīst, ka Sotniekam ir sagadījies iekrāt vienu no “skarbākajiem” plus-mīnus koeficientiem komandā. šobrīd tas ir “-10″… labā ziņa: pēdējās Dinamo spēlēs Kristapam Sotniekam veiksmīgu un stabilu epizožu paliek vairāk nekā dažās iepriekšējās spēlēs. novēlējums – augt līdzi komandai un attīstīties.

“trīs vīri, kas neagriezās”. vēl 3 vīri no pērnās sezonas Dinamo oficiālo KHL spēļu sastāva šosezon ir uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā, bet “lielajā” komandā nav “ielaisti”. runa ir par Jāni Straupi, Ervīnu Muštukovu un Sergeju Naumovu, kurš šīs sezonas gaitā pievērsās Dinamo sistēmas vārtsargu trenēšnai un vārtsargu “deficīta” apstākļos 1 spēlē stājās Dinamo Juniors vārtos.

Ervīns Muštukovs (dz. 1984.)

  • Dinamo KHL 2008./2009. regulārais čempionāts: 2 spēles; kopējais spēles laiks 80:00; 38 no 42 metieniem atvairīti; “drošības procents” 90,5%; vidēji spēlē ielaists – 3,00 ripu; 1 rezultatīva piespēle (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 24 spēles; kopējais spēles laiks 1158:14; “drošības procents” 91,5%; vidēji spēlē ielaists – 3,52 ripu (skatīt aktuālo statistiku)

Dinamo Juniors “biežākais” vārtsargs šosezon nu jau 7 spēles ir bijis spēļu pieteikumā kā “otrais numurs”, taču palicis uz rezervistu soliņa un nevienu spēli vārtos nestājās. pērn regulārā čempionāta ietvaros Muštukovs 9 spēlēs palika tikai “uz papīra” kā pieteiktais otrais vārtsargs, bet 2 spēlēs tika laukumā. turklāt sev atvēlētajos 4 periodos pa abām spēlēm nosargāja tīri sakarīgi. viena spēle bija trešais periods pret CSKA 2009. gada 29. janvārī, kad dinamieši jau pārliecinoši”tuvojās zaudei, bet Muštukovs nosargāja savu periodu “sausā”, atvairot visus 10 metienus. otra spēle bija visā garumā – pret Atlant 14. februārī (2009.), kad dinamieši piekāpās ar 2:4, bet Muštukovs nospēlēja salīdzinoši labi, atvairot 28 no 32 metiniem un gūstot 1 punktu par rezultatīvu piespēli! par fārmkluba “biežāko”, bet ne “pirmo” numuru jāsauc dēļ fakta, ka spēļu skaita un laika ziņā Muštukovam ciešā attālumā ir Nauris Enkuzens (20 spēles; kopējais laiks 995:20). pagaidām treneru bažas par to, ka aiz Masaļska un Pruseka mugurām Dinamo sistēmas vārtsargu rindā esot “liela bedre”, pārbaudīt šīs sezonas KHL čempionāta ietvaros nesanāk. vai tas labi/slikti, arī nav zināms…

Sergejs Naumovs (dz. 1969.)

  • Dinamo KHL 2008./2009. regulārais čempionāts: 29 spēles; kopējais spēles laiks 1489:53; “drošības procents” 89,3%; vidēji spēlē ielaists – 3,50 ripu
  • Dinamo KHL 2008./2009. play off: 1 spēle; kopējais spēles laiks 11:53; atvairīti 2 no 9 metieniem; “drošības procents” 77,8%; vidēji spēlē (protams, matemātika) – 10,10 ripu (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 1 spēle; kopējais spēles laiks 36:32; “drošības procents” 90,3%; vidēji spēlē (arī tikai matemātika) – 4,93 ripas (skatīt aktuālo statistiku)

ja vēl Bērziņu, J.Rēdlihu vai Muštukovu “ar piepūli” varētu nosaukt par “junioriem”, tad Naumovu pieklājīgās pieredzes dēļ par “junioru nolamāt” mēle neceļas. Dinamo Juniors vārtos Sergejam Naumovam nācās stāties mājas spēlē pret Gomeļ klubu 13. novembrī (2009.) – laikā, kad “junioru” vārtsargi Muštukovs un Enkuzens bija devušies izbraukuma tūrē līdzi “lielajai” komandai. jebkurā gadījumā Sergejs Naumovs ir fenomens – Latvijas izlases sastāvā pieteikts dalībai olimpiādē, kurai gatavojies pēc individuālas treniņu programmas un bez vērā ņemamas spēļu prakses tekošajā sezonā. ja vien par “normālu praksi” neieskaitām daļu vienas spēles BAČ-ā vai dalību Rīgas Dinamo fanu kluba “joku” spēlē pret Maskavas Dinamo fanu klubu… prieks, ka Sergejs Naumovs ir atpakaļ Dinamo sistēmā, kurai sniedz pienesumu kā vārtsargu treneris.

Jānis Straupe (dz. 1989.)

  • Dinamo KHL 2008./2009. regulārais čempionāts: 5 spēles; 0+0 punktu; koeficients “0”; vidējais sp. laiks 6:07 (skatīt aktuālo statistiku)
  • Dinamo Juniors BAČ 2009./2010.: 44 spēles; 15+23 punkti; “+1” (skatīt aktuālo statistiku)

“junioru” ierindā Straupe ar 38 punktiem 44 spēlēs ir šī brīža rezultatīvākais spēlētājs. acīmredzot pērnsezon Jānis Straupe komandas sastāvam bija izdevīgs ar savu dzimšanas gadu, kura dalība spēlē ļāva pieteikt vienu “lieko” spēlētāju. bet vai tas bija vienīgais jaunā uzbrucēja pienesums? “jaunas asinis” Dinamo sastāvā brīžam ir akūti vajadzīgas. tāpēc varētu nebūt “aiz kalniem” Jāņa Straupes pieaicināšana vēlreiz uzspēlēt “lielajā” komandā.

vēl viens vīrs, kas šosezon laiku pa laikam un arī pašreiz atrodas “lielās” komandas pamatsastāva pieteikumā, ir vārtsargs Nauris Enkuzens (dz. 1989.). pagaidām Enkuzens nav ticis pat nevienas spēles pieteikumā, lai vismaz pasēdētu “rezervistos”. savukārt Dinamo Juniors sastāvā šosezon – 20 spēles; 995:20 kopējā spēles laika; “drošības procents” 89,3%; vidēji spēlē ielaistas – 3,86 ripas (skatīt aktuālo statistiku). interesanti, ka pērnsezon Rīgas Dinamo oficiālajās KHL spēlēs laukumā bija laiduši pat 6 vārtsargus, bet šosezon uz ledus ir bijuši tikai 2 – Masaļskis un Pruseks.

P.S. interesanti, ka marta vidū paredzētajam Latvijas atklātā čempionāta (LAČ) Virslīgas pusfinālam, kurā dalība ir garantēta arī Dinamo Juniors klubam, ir pieteikts sastāvs, kurā iekļauta virkne “lielā” Dinamo spēlētāju, kas nekad nav spēlējuši Dinamo Juniors krāsās. viņu misija, acīmredzot, ir palīdzēt Dinamo Juniors klubam cīnīties par Latvijas čempiona titulu, kas dotu tiesības uzvarētājam “pārstāvēt valsti visaugstākā ranga IIHF rīkotajās sacensībās”.

LAČ Virslīgas pusfināla Dinamo Juniors pieteikumā iekļautie spēlētāji (skatīt pieteikumu lhf.lv; boldā “lielā” Dinamo vīri, kas šosezon vēl nav spēlējuši Dinamo Juniors rindās) – vārtsargi: Nauris Enkuzens, Ervīns Muštukovs, Nikolajs Žurkovs; aizsargi: Oļegs Sorokins, Mārtiņš Gipters, Ričards Birziņš, Edgars Apelis, Kristaps Sotnieks, Gvido Kauss, Krišjānis Rēdlihs, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Krišs Grundmanis, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Bullītis, Ēriks Ševčenko, Mārtiņš Porejs, Mārtiņš Jakovļevs; uzbrucēji: Jānis Straupe, Toms Hartmanis, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Ronalds Cinks, Armands Bērziņš, Mārcis Zembergs, Gints Meija, Raimonds Vilkoits, Mārtiņš Karsums, Miks Indrašis, Ģirts Ankipāns, Koba Jass, Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Juris Upītis, Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Vladimirs Borovkovs, Kristiāns Pelšs.

protams, “nav zvanīts” ka pilnīgi visi minētie Dinamo spēlētāji tiks “atkomandēti” cīnīties Latvijas play off-ā, taču Dinamo sistēmas pieeja ir nopietna. ārpus pieteikuma ir palikuši tikai Rīgas Dinamo leģionāri un 5 Latvijas spēlētāji: Lauris Dārziņš, Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Aleksandrs Ņiživijs un Sandis Ozoliņš.

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

dinamieši olimpiskajā un U-20 izlasēs

Posted by petrovich27 uz 2010/01/02

olimpiskie dinamieši. nosauktajā Latvijas olimpiskās izlases sastāvā “iegājuši” 15 Dinamo sistēmas vīri: Ģirts Ankipāns, Armands Bērziņš, Mārtiņš Cipulis, Lauris Dārziņš, Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Gints Meija, Sergejs Naumovs, Aleksandrs Ņiživijs, Krišjānis Rēdlihs, Miķelis Rēdlihs, Kristaps Sotnieks, Jānis Sprukts.

atlikušajās 8 vietās: Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers; NHL), Kaspars Daugaviņš (Birghamton Senators; AHL), Mārtiņš Karsums (Norfolk Admirals; AHL), Georgijs Pujacs (Novosibirskas Sibir; KHL), Arvīds Reķis (Grizzly Adams / EHC Wolfsburg; DEL), Kārlis Skrastiņš (Dallas Stars; NHL), Aleksejs Širokovs (Habarovskas Amur; KHL), Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine; DEL).

savukārt, cits dinamietis – Marsels Hosa ir nosaukts Slovakijas izlases sastāvā. pārējie importa dinamieši nav nosaukti savu valstu olimpisko izlašu sastāvos.

U-20. pēc tam, kad Latvijas U-20 izlase ar 0:16 bija atzinusi Kanādas vienaudžu pārākumu, 3:8 pret Slovakijas izlasi izskatījās jau pēc pieklājīga rezultāta. šajā spēlē pie „dubļa” bija ticis dinamietis Roberts Bukarts. pēc tam atvēsinošs 1:12 pret ASV U-20 un līdz šim šajā čempionātā pieklājīgākais 5:7 pret Šveices U-20 izlasi. spēlē pret Šveices izlasi Ronaldam Ķēniņam 2+1, bet Robertam Bukartam 2+0.

Latvijas izlase pēc 4 zaudēm ir nonākusi “nāvnieku” grupā, kuras dalībniekiem jāpacīnās par palikšanu A grupā. neskaitot Latviju, šajā kopumā satilpst Slovākija, Čehija un Austrija. “patiesības mirklis” (spēles pret Čehiju un Austriju) nav tālu…

mazliet U-20 statistikas. plus-mīnus koeficienti U-20 izlases puišiem ir pabriesmīgi, atskaitot Ēriku Ševčenko – kuram ir “0” un kurš aizvadīja tikai 1 spēli (pret Kanādas izlasi).

U-20 puišu rezultativitāte pēc pirmajām 4 spēlēm:

  • Roberts Bukarts (Dinamo) / uzbrucējs / 4+1
  • Ronalds Ķēniņš (GCK / ZSC Lions Zurich U20; Šveices stiprākā junioru līga) / uzbrucējs / 2+2
  • Ronalds Cinks (Dinamo Juniors) / uzbrucējs / 0+3
  • Ralfs Freibergs (Dinamo Juniors) / aizsargs / 0+3
  • Rolands Vīgners (Asnières HC; Francijas 2. divīzija = 3. stiprākā līga) / uzbrucējs / 1+1
  • Raimonds Vilkoits (Dinamo Juniors) / uzbrucējs / 0+2
  • Gvido Kauss (Dinamo Juniors) / aizsargs / 1+0
  • Miks Lipsbergs (Ozolnieki Juniors) / uzbrucējs / 1+0

U-20 vārtsargu stati pēc 4 spēlēm (vārds; klubs; nospēlētais laiks; atvairīto ripu %; vidēji spēlē ielaistie vārti):

  • Jānis Kalniņš / Liepājas Metalurgs / 155:52 / 81,25% / 11,55
  • Raimonds Ermičs / Boston Bulldogs; AJHL (ASV) = Atlantic Junior Hockey League) / 84:08 / 70,45% / 9,27

P.S. atsaucoties uz Hockey Bladet, Krievijas interneta portāli un, atsaucoties uz tiem, arī Latvijas portāli, atkārto ziņu par faktu, ka zviedru hokeja klubu vadība apdomā iespēju pēc NHL parauga veidot Eiropas hokeja līgu. jaunajā līgā tiek lēsta dalība klubiem no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Austrijas, Vācijas, Šveices, Čehijas un, iespējams, Slovākijas. 15. janvāra mītiņā tikšot lemts par tālākajiem soļiem. acīmredzot, KHL aktivitāte likusi sarosīties Eiropas hokeja funkcionāriem, kurus „apdraud” KHL izplešanās plāni.

papildu info:

  • nosaukts Latvijas olimpiskās izlases sastāvs – lhf.lv
  • Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 4 spēlēm – iihf.com
  • Latvijas U-20 izlases sastāvs čempionātā – iihf.com
  • nosaukts Slovākijas olimpiskās izlases sastāvs – sportacentrs.com
  • zviedru klubu vadība plāno Eiropas hokeja līgu – sports.ru

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »