Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Kurš vai kas izārstēs Dinamo?

Vieglākais ceļš ir nolūkot skalpu – galvenā trenera, viņa palīgu, ģenerālmenedžera, kapteiņa, daža „šrempa” vai citu. Protams, kāda atslēgas personāža nomaiņa var palīdzēt sapurināt komandu, bet tikai sapurināt. Taču no bedres ārā būs jārāpjas vien pašiem! Komandas (ar lielo K) esamība var tikt apliecināta tad, ja tas notiks ne pāri kāda galvām un saskumušajiem ķermenīšiem. Dinamo komandas un spēlētāju „cipari” bedrē.

Šīs sezonas pirmajās 18 spēlēs Rīgas Dinamo ir iestudējuši un labojuši lielu daļu savas neilgās vēstures antirekordu. Un ieņēmuši redzamas vietas visa veida antitopos. Kādos? Piemēram, Rīgas Dinamo ir līgas vismazāk iemetošā komanda – vidēji spēlē 1,89 vārtu guvumi. Ciešā saistībā ar to – arī aktuāli otrā sliktākā metienu realizācija līgā; rīdziniekiem vien 6,08% metienu pārtapuši vārtu guvumos. Kas vēl? Viena no sliktākajām vairākuma realizācijām līgā (22. no 26) – 12,9% gadījumu varam savu vairākumu konvertēt vārtu guvumos. Arī mazākums zem vidējā… Pret dinamiešiem pretinieki nopelna vismazāk noraidījumu visā līgā (vidēji 8:40), no kā tad arī mazāk iespēju uzspēlēt vairākumā nekā konkurentiem. „Bēdu stāstu”, protams, tikai pasvītro pēdējās aizvadītajās spēlēs rīdzinieku demonstrētais īpaši neveiksmīgais sniegums, piedzīvojot gan sausu sagrāvi, gan zaudējot spēli pēc atrašanās vadībā ar 3 vārtu guvumu starpību. Rezultātā Rīgas Dinamo ieņem pēdējo (14.) vietu KHL Rietumu konferencē. Likumsakarīgi, jo 18 spēlēs ir sakrāti 17 punkti jeb 31,48% no visiem iespējamajiem punktiem. Labā ziņa ir tāda, ka zemāk par pēdējo vietu noslīdēt nevar. Tagad atliek bedres dibenu izmantot stabilam atspērienam.

Vēl ir variants – meklēt „utis” un vainīgos

Nācija ienaidniekus jau ir sazīmējusi. „Vainīgo” loks tradicionāls – galvenais treneris vai viņa asistenti, kas neprot komandai „pārtulkot” galvenā trenera shēmas, viens vai otrs vārtsargs, komandas kapteinis, daži vai visi leģionāri, kas met par maz, ģenerālmenedžeris, kas komplektējis slikti, vai arī komandas vadība kopumā. Faktiski katrs var izvēlēties savai uztverei atbilstošāko „grēkāzi”, un, protams, komandas līdzšinējais sniegums ir pateicīgs jebkādai izvēlei.

Tomēr neskatoties uz izvēlētajiem „upurjēriem” un to skaitu, Rīgas Dinamo nāksies rāpties ārā no bedres. Pašiem. Neatkarīgi no esošām vai neesošām izmaiņām treneru sastāvā vai citās dekorācijās – kā menedžmentā. Arī sastāva izmaiņas iespējamas nebūtiskas. Nu, nebūs neviens un ne-divi „laimes lāči”, kas atnāks un sakārtos Sūnuciema komandas sniegumu. Nav arī neviena „nelaimes lāča”, kuru izmetot no komandas, tās sniegums sakārtotos līdz nepazīšanai.

Taču ir iespēja, kuru izmantojot, visa Komanda kopā pieceltos kājās. Nemeklējot vainīgos un nekauninot kādu. Neatkarīgi no tā, kāds bandinieks vai laidnis ir konkrētais personāžs. Ar to tad komanda var atgūt cieņu vispirms savās acīs un galvās.

P.S.

Turnīra tabula šobrīd ir īpaši labvēlīga tam, lai salīdzinoši īsā laikā reabilitētu statusu un atgūtu pašcieņu. To, ka atgriešanās būtu īpaši viegla, neviens nesola. Taču Rietumu konferences tabula pēc komandu 16-19 aizvadītām spēlēm ir salīdzinoši ātri „caurstaigājama” vismaz līdz kārotajai play off zonai. No tās šķir vien 7-8 punkti.

KHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-10-21 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Dinamo (Maskava)	18	10	0	4	0	1	3	57-35	39
2.*	Lokomotiv	17	8	1	4	0	0	4	47-37	34
3.	SKA	16	12	0	0	1	0	3	67-43	37
4.	CSKA	18	7	3	2	0	0	6	47-38	31
5.	Torpedo	17	8	0	0	3	1	5	59-52	28
6.	Severstaļ	17	7	0	0	2	3	5	38-36	26
7.	HC Slovan Bratislava	17	5	0	4	2	0	6	44-45	25
8.	HC Lev Praha	18	7	0	1	1	0	9	39-45	24
9.	Atlant	19	5	0	3	1	2	8	46-53	24
10.	Vitjaz	18	4	0	3	3	1	7	38-43	22
11.	Dinamo (Minska)	17	6	1	0	0	1	9	37-53	21
12.	Spartak	19	4	1	1	3	1	9	45-58	20
13.	Donbass	18	4	0	2	3	0	9	39-47	19
14.	Dinamo (Rīga)	18	3	2	1	1	1	10	34-47	17

P.P.S. Konferencē pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	uzbrucējs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	iemet.%	vid.sp.laiks
1.	Mārtiņš Karsums	18	14:12	7+5	-1	16	0	4 no 9	44.4%	19:14
2.	Džeimijs Džonsons	18	15:15	3+5	-2	12	0	218 no 403	54.1%	20:06
3.	Robs Šremps	16	7:7	1+3	-1	6	1	37 no 71	52.1%	15:39
4.	Raitis Ivanāns	16	2:2	0+0	0	51	0	0 no 1	0%	8:17
5.	Gunārs Skvorcovs	6	1:1	0+0	0	6	0	1 no 4	25.0%	8:56
6.	Ģirts Ankipāns	1	0:0	0+0	0	0	0	0 no 0	–	11:48
7.	Miks Indrašis	16	11:12	4+5	-3	0	0	4 no 8	50.0%	16:22
8.	Aleksandrs Žirū	17	7:8	5+1	-3	22	0	2 no 3	66.7%	15:13
9.	Aleksandrs Ņiživijs	11	5:6	1+2	-2	4	0	1 no 1	100%	14:41
10.	Elvijs Biezais	18	3:4	0+1	0	0	0	1 no 2	50.0%	9:05
11.	Miks Lipsbergs	4	0:1	0+0	0	0	0	9 no 16	56.3%	7:02
12.	Roberts Bukarts	4	0:1	0+0	0	0	0	2 no 3	66.7%	8:37
13.	Pols Ščehura	9	6:8	1+2	-4	0	0	91 no 164	55.5%	17:47
14.	Māris Bičevskis	16	3:5	0+2	0	10	0	48 no 120	40.0%	9:31
15.	Andris Džeriņš	18	9:13	2+5	0	4	0	141 no 304	46.4%	15:19
16.	Kaspars Daugaviņš	12	8:13	2+3	-5	8	0	40 no 81	49.4%	17:44
17.	Gints Meija	17	5:14	1+2	-3	0	0	3 no 7	42.9%	14:46
–	Ainars Podziņš	0	–	–	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	aizsargs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	3	1:2	0+0	-1	0	17:06
2.	Guntis Galviņš	18	17:19	3+3	-1	8	22:52
3.	Matjē Karls	18	15:17	2+1	0	4	21:11
4.	Krišjānis Rēdlihs	17	14:16	1+2	-1	4	22:37
5.	Arvīds Reķis	11	3:5	0+0	-1	10	17:30
6.	Jēkabs Rēdlihs	9	4:7	0+0	-2	4	17:00
7.	Oskars Cibuļskis	17	8:13	0+2	-6	10	20:46
8.	Kristaps Sotnieks	15	4:14	0+1	-3	6	16:54
–	Mārtiņš Porejs	0	–	–	–	0	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.-zaud.	sp. ar PM	metieni	met. %	GAA	SM	sp. laiks
Māris Jučers	10	0-7	2	259	91.5%	2.33	0	565:33
Mikaels Tellkvists	9	4-4	0	208	89.9%	2.51	0	502:44
Kristers Gudļevskis	1	1-0	0	13	92.3%	2.67	0	22:27

*

Lasāmvielai:

• AS Dinamo Rīga valdes locekļa Zigmāra Priedes intervija (2012-10-16) – pressball.by
• Rīgas Dinamo komandas statistika (metieni, vārtu guvumi utt.) – khl.ru

[Oskara Cibuļska un Mārtiņa Karsuma kopfoto fiksēts laikā, kad izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo tika galā ar Maskavas OHK Dinamo (2011. g. marts). Foto avots: dinamoriga.eu.]

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona	vārtu st.	st. summa	vārtu st. bez PM	punkti
2008./2009.	42:50	-8	39:48	26
2009./2010.	40:54	-14	40:52	14
2010./2011.	54:40	+14	52:39	25
2011./2012.	35:44	-9	35:42	17
2012./2013.	29:34	-5	28:33	17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	spēles	vid. sp. laiks	punkti	izšķ. PM	rezult. koef.
1.	Mārtiņš Karsums	15	19:13	5+5	0	5.7820
2.	Miks Indrašis	14	16:24	3+4	0	5.0813
3.	Andris Džeriņš	15	15:32	2+5	0	5.0072
4.	Pols Ščehura	6	18:21	1+2	0	4.5413
5.	Aleksandrs Žirū	15	15:17	5+1	0	4.3621
6.	Džeimijs Džonsons	15	19:59	3+4	0	3.8921
7.	Kaspars Daugaviņš	9	17:52	1+2	0	3.1095
8.	Robs Šremps	14	15:37	1+2	1*	3.0492
9.	Māris Bičevskis	13	9:47	0+2	0	2.6209
10.	Aleksandrs Ņiživijs	9	15:06	0+2	0	2.4528
11.	Gints Meija	14	14:50	1+2	0	2.4077
12.	Elvijs Biezais	15	9:13	0+1	0	1.2055
13.	Ģirts Ankipāns	1	11:48	0+0	0	0
14.	Roberts Bukarts	2	8:15	0+0	0	0
15.	Miks Lipsbergs	4	7:02	0+0	0	0
16.	Gunārs Skvorcovs	6	8:56	0+0	0	0
17.	Raitis Ivanāns	14	8:58	0+0	0	0
–	Ainars Podziņš	0	0:00	–	–	–

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

	spēlētājs	sp.	vid. sp. laiks	punkti	+/-	rezult. koef.
1.	Guntis Galviņš	15	23:00	3+3	0	2.8986
2.	Matjē Karls	15	20:52	2+1	+3	1.5974
3.	Krišjānis Rēdlihs	15	22:45	1+2	+1	1.4652
4.	Oskars Cibuļskis	14	20:45	0+2	-4	1.1474
5.	Kristaps Sotnieks	14	16:55	0+1	-2	0.7037
6.	Rodrigo Laviņš	2	15:32	0+0	0	0
7.	Jēkabs Rēdlihs	6	17:15	0+0	0	0
8.	Arvīds Reķis	9	17:50	0+0	-2	0
–	Mārtiņš Porejs	0	0:00	–	–	–

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv-zaud	bilance PM	met.	vārtu z.	atv. %	GAA	sp. laiks
Māris Jučers	8	0:6	1:1	214	17	92.1%	2.10	485:55
Mikaels Tellkvists	7	4:2	–	153	14	90.8%	2.08	403:20
Kristers Gudļevskis	1	1:0	–	13	1	92.3%	2.67	22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs	rekordists 2012. gadā	rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs	Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs	Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents	Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.)	2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.)	2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
		2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients	Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.)	2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients	Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.)	2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu	Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.)	2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 2.72 (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 2.85 (3 sp.)	2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Chris Holt 88.7% (5 sp.)	2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika)	Māris Jučers 86.9% (3 sp.)	2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam	Chris Holt 287:15	2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.)	2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.)	Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.)	2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks	Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.)	2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi	Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.)	2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
		2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	uzbrucējs	spēles	punkti	+/-	SM	uzv. vārti	iemetieni	iemet. %	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēlihs	7	2+8	+5	6	1	2	0%	19:44
2.	Jānis Sprukts	7	5+3	+3	0	2	162	59.9%	20:13
3.	Mārtiņš Karsums	7	1+4	+4	0	0	5	40.0%	20:07
4.	Marcel Hossa	7	3+1	-3	4	0	1	0%	20:22
5.	Niclas Lucenius	7	1+2	-2	4	0	100	45.0%	18:15
6.	Ģirts Ankipāns	4	1+0	-1	0	0	15	40.0%	13:57
7.	Jamie Lundmark	7	0+1	-4	6	0	129	51.9%	16:10
8.	Juris Upītis	2	0+0	0	0	0	0	–	3:53
9.	Juris Štāls	6	0+0	0	6	0	7	42.9%	10:20
10.	Roberts Bukarts	7	0+0	0	4	0	3	0%	10:11
11.	Ainars Podziņš	4	0+0	-1	2	0	0	–	6:37
12.	Māris Bičevskis	5	0+0	-1	4	0	40	32.5%	10:34
13.	Fredrik Warg	1	0+0	-2	0	0	12	50.0%	5:49
14.	Gints Meija	7	0+0	-2	2	0	1	0%	13:37
15.	Aleksandrs Ņiživijs	3	0+0	-4	2	0	0	–	18:28
16.	Mārtiņš Cipulis	6	0+0	-4	25	0	2	50.0%	13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Oskars Cibuļskis	6	0+0	+4	0	17:28
2.	Guntis Galviņš	7	0+3	+2	2	22:31
3.	Jēkabs Rēdlihs	6	1+1	-1	8	17:13
4.	Rodrigo Laviņš	3	0+1	-1	2	16:28
5.	Krišjānis Rēdlihs	7	1+1	-2	0	22:41
6.	Kristaps Sotnieks	6	0+1	-3	2	15:31
7.	Arvīds Reķis	6	0+1	-4	6	16:45
8.	Sandis Ozoliņš	7	1+1	-5	2	20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs	spēles	uzv.	zaud.	metieni	atv. %	GAA	SM	sp. laiks
Chris Holt	5	2	2	115	88.7%	2.72	0	287:15
Māris Jučers	3	1	2	61	86.9%	2.85	0	168:10
Kristers Gudļevskis	0	–	–	–	–	–	0	0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo izsētie un pieturētie punkti

Rīgas Dinamo un vēl Novokuzņeckas Metallurg komandas ir tās, kas šosezon KHL čempionātā pēcspēles metienos “iekuļas” visbiežāk. 23,3% jeb 10 spēles (no 43 aizvadītajām) ar pēcspēles metieniem ir augsts rādītājs, kas liek piedomāt par šo spēles elementu pamatīgāk

šosezon jau 10 reizes Rīgas dinamieši ir nonākuši līdz pēcspēles metienu seriāliem, un diemžēl bilance rīdziniekiem nav labvēlīga un ir “-4” izmērā (3:7). sliktāks rezultāts bullīšu seriālos ir tikai vienai komandai – Rīgas goda pilsoņa Šuplera trenētajiem CSKA, kuri līdz pēcspēles metieniem ir “aizairējuši” 7 reizes un visas 7 reizes ir zaudējuši. te īsti vietā ir Šuplera savulaik stāstītais par bullīšiem kā veiksmes spēli, citkārt – kā meistarības apliecinājumu.

sliktā ziņa ir tāda, ka 4 spēlēs (no 10), kurās Rīgas Dinamo komanda ir nonākusi līdz pēcspēles metieniem, pretinieki rezultāta izlīdzinājumu ir panākuši pēdējo divarpus minūšu laikā, izglābjoties no zaudējuma pamatlaikā. divos no šiem gadījumiem pretinieki gala beigās arī uzvarēja. šādi “izkaisīti” punkti liek par sevi atcerēties īpaši regulārās sezonas noslēguma fāzēs, kad komandas rēķina iekļūšanas izslēgšanas spēlēs un potenciālos pretiniekus tajās. labā ziņa – dinamieši arī ir divas reizes izglābušies no zaudējuma pamatlaikā, panākot izlīdzinājumu pamatlaika pēdējo 2 minūšu laikā. tiesa, abās reizēs Rīgas Dinamo aprobežojās ar viena punkta iegūšanu un zaudēja pēcspēles metienos.

KHL komandu pēcspēles metienu sēriju bilance (pēc 2012-01-25 spēles):

	komanda	spēles	sp. ar PM	PM bilance
1.	Dinamo (Minska)	45	9	6:3
2.	Jugra	43	7	5:2
3.	Vitjaz	43	5	4:1
4.	Atlant	42	8	5:3
5.	Avangard	43	8	5:3
6.-7.	Severstaļ	43	6	4:2
	Spartak	43	6	4:2
8.	Torpedo	42	9	5:4
9.	Traktor	43	7	4:3
10.-11.	Amur	43	5	3:2
	OHK Dinamo	43	5	3:2
12.	SKA	43	6	3:3
13.	Ak Bars	43	4	2:2
14.	Metallurg (Mag.)	44	2	1:1
15.	Avtomobiļist	42	7	3:4
16.-17.	Lev	44	7	3:4
	Salavat Julajev	44	7	3:4
18.	Ņeftehimik	43	5	2:3
19.	Baris	43	3	1:2
20.	Metallurg (Novok.)	41	10	4:6
21.	Sibir	43	7	2:5
22.	Dinamo (Rīga)	43	10	3:7
23.	CSKA	44	7	0:7

*

joprojām štata bullīšu meistars Ņiživijs

šosezon kopā 10 seriālos ar pēcspēles metieniem rīdzinieki ir izpildījuši 39 pēcspēles metienus, no kuriem pretinieku vārti tika “sašauti” 9 reizes. trīs no šiem metieniem bija izšķiroši, t.i. uzvaras bullīši; divi – Aleksandra Ņiživija kontā, viens – “pieder” Villem Nieminenam.

Rīgas Dinamo pēcspēles metienu izpildītāji 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

	spēlētājs	trāpīguma %	PM skaits	izšķ. PM
1.	Miķelis Rēdlihs	50%	3 no 6	0
2.	Aleksandrs Ņiživijs	50%	2 no 4	2
3.	Niclas Lucenius	50%	1 no 2	0
4.	Ainars Podziņš	33.3%	1 no 3	0
5.	Ville Nieminen	25%	1 no 4	1
6.	Roberts Bukarts	25%	1 no 4	0
7.-9.	Gints Meija	0%	0 no 1	0
	Björn Melin	0%	0 no 1	0
	Juris Upītis	0%	0 no 1	0
10.-14.	Marcel Hossa	0%	0 no 2	0
	Mārtiņš Karsums	0%	0 no 2	0
	Jamie Lundmark	0%	0 no 2	0
	Jakub Sindel	0%	0 no 2	0
	Fredrik Warg	0%	0 no 2	0
15.	Jānis Sprukts	0%	0 no 3	0

*

P.S. no Dinamo uzbrucējiem pēcspēles metienus šosezon oficiālajās KHL spēlēs nav mēģinājuši mest 6 uzbrucēji – Ģirts Ankipāns, Māris Bičevskis, Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Juris Štāls. šeit netiek uzskaitīti bullīši, kas izpildīti spēles laikā un nav pēcspēles metieni.

slikti iemetam vai slikti sargājam?

ja pēcspēles metienu realizācija dinamiešiem ir 23,1% (9 no 39), tad pēcspēles metienu neitralizāciju Dinamo vārtsargi ir pratuši noturēt 60,0% apmērā, atvairot 24 no 40 pēcspēles metieniem. attiecīgi Dinamo pretinieku iespētais realizācijas procents ir 40%, no kura tad arī izriet Rīgas komandas bēdīgā bilance pēcspēles metienos. secinājums viens: ja ir vēlme uzlabot savu sniegumu šajā elementā, tad vai nu ir jātrāpa labāk, vai jāsargā labāk, vai drīzāk – viss kopā.

Rīgas Dinamo vārtsargi pēcspēles metienos 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

vārtsargs	spēles ar PM	uzv. PM sērijas	zaud. PM sērijas	atv. PM %	atv. PM skaits
Māris Jučers	5	2	3	60.0%	15 no 25
Chris Holt	5	1	4	60.0%	9 no 15

*

cipariskie secinājumi

neuzvarēto pēcspēles metienu un arī pamatlaika noslēgumā piedzīvoto “izlīdzinošo” vārtu zaudējumu sekas var aprēķināt arī tīri statistiski. sēdēt pie datora un bīdīt ciparus, protams, nav tas pats, kas mesties ripas ceļā, tomēr katrs punkts, kas zaudēts pamatlaika izskaņā vai bullīšu “laimes spēlē” veido to punktu starpību starp Dinamo un turnīra tabulā augstāk esošu komandu. kā zināms, katrs nepaņemtais punkts, kas “atstāts” kādai citai Rietumu konferences komandai, turnīra tabulas aprēķinos mēdz būt reizināms ar divi. labā ziņa: Dinamo tomēr cenšas sasmelt daļēji izlieto.

izziņām:

• Dinamo pēcspēles metienu statistika pirmajās 3 sezonās: tepat

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Dinamo pusceļā un ciparos

KHL regulārais čempionāts Dinamo komandai ir pusē – 27 spēles no 54 ir “nokostas”, vētras ūdensglāzē un kategoriskas kritikas viļņi rimuši; pat skarbākie Pekas Rautakallio un Dinamo “jaunākā modeļa” aprunātāji jau “mīl” Peku, bet, ja kritika parādās, tad tā jau vairāk izskatās pēc inerces… Dinamo karodziņus un šalles sāk meklēt tie, kas tos bija paslēpuši kopā ar cerībām redzēt komandu play off-ā.

ilgi gaidītā sērija

pēdējās 5 spēlēs ar Dinamo ir noticis kaut kas tāds, kas gaidīts ilgāku laika posmu – ir uzvaru sērija. turklāt 3 no šīm spēlēm aizvadītas izbraukumā, ko tradicionāli pieņemts uzskatīt par grūtāku sasniegumu nekā tās uzvaras, kas sarūpētas uz “mājas” ledus. pēc 27. novembra spēlēm Dinamo ir ierindojusies Rietumu konferences 7. vietā, izslēgšanas spēļu zonā “ar nelielu rezervīti”. lai arī dažām citām konferences komandām ir aizvadīts par 1-3 spēlēm mazāk nekā rīdziniekiem, ir skaidrs, ka brīdī, kad pārējiem būs 27 spēles, rīdzinieki play off zonā paliek. tas gan negarantē nekādas dividendes regulārā čempionāta otrā pusē, taču interesentu cerības vairo. un atgādina, ka galvenais nepieciešamais ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība.

regulārā čempionāta vidū jau reālistiskāk, vismaz tā gribētos cerēt attiecībā uz Rīgas komandu, “samaisījies” KHL Rietumu konferences vietu izkārtojums. Austrumos joprojām ir “bardaks” – konferences līderi ir Čeļabinskas Traktor un Habarovskas Amur, bet “oligarhi” Magņitogorskas Metallurg, Ak Bars un Salavat Julajev (katram – 39 punkti) dala 5.-7. vietu Austrumos. bet Rietumfrontē situācija mēreni izlīdzinās – savu vietu pamazām ieņem Atlant vienība, izspiežot Minskas Dinamo un Torpedo no cerīgās 2. vietas, kas “piedienas” divīzijas līderim. mazliet “piebuksē” arī CSKA komanda, kurai regulārā čempionāta pirmajā pusē bija dažas ļoti cerīgas epizodes.

KHL Rietumu konferences tabula; 2011./2012. g. reg. sezona (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti vid.sp.
1.*	SKA	25	15	1	3	2	1	3	92-52	56	2.24
2.*	Atlant	24	12	2	2	1	0	7	64-57	45	1.88
3.	OHK Dinamo	26	16	0	2	0	0	8	76-56	52	2.00
4.	Dinamo (Minska)	27	11	0	4	1	3	8	76-66	45	1.67
5.	Torpedo	26	12	0	3	2	0	9	70-58	44	1.69
6.	Severstaļ	25	12	0	1	2	1	9	72-68	41	1.64
7.	Dinamo (Rīga)	27	10	1	2	4	0	10	66-71	40	1.48
8.	CSKA	26	10	2	0	5	0	9	60-58	39	1.50
9.	Lev	27	8	0	1	2	2	14	70-81	30	1.11
10.	Spartak	26	7	1	2	0	1	15	61-87	28	1.08
11.	Vitjaz	27	5	0	4	0	1	17	54-91	24	0.89
											–

P.S. pirmās 2 vietas rezervētas divīziju līderiem.

Miķelis Rēdlihs – 45,5% no komandas?

sezonas vidū var konstatēt, ka Dinamo sastāvā ir viens no 3 rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem (Miķelis Rēdlihs ar 30 punktiem 27 spēlēs), viens no 5 labākajiem KHL snaiperiem (Mārtiņš Karsums ar 13 vārtu guvumiem 27 spēlēs), labākais KHL piespēļu iedalītājs (M.Rēdlihs ar 24 piespēlēm 27 spēlēs; žēl, ka sanāk atkārtošanās). Miķelis Rēdlihs šajā sezonā vispār ir īpašs stāsts – persona, kas piedalījusies savas komandas 45,5% vārtu guvumu (30 punkti no komandas 66 vārtu guvumiem). vēl šīs bildes neatņema sastāvdaļa ir Jānis Sprukts (19 punkti 27 spēlēs), kā arī aizsargu duets – Guntis Galviņš un Krišjānis Rēdlihs. 1.maiņa, kas atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.

66 vārtu guvumi 27 spēlēs (vidēji 2,44 spēlē) ir tieši tik, lai ierindotos 16.-ajā vietā visā līgā. jāpiebilst, ka šāda pozīcija ir pamanāma nobīde no “Šuplera kursa”, ja ņem vērā, ka 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda bija 7.-tie labākie vārtu guvēji līgā, bet 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5.-tie trāpīgākie visā līgā.

KHL komandu vārtu guvumi vidēji spēlē (pēc 2011-11-27 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu guv.	vārtu zaud.	guvumi vid. sp.
1.	SKA	25	92	52	3.68
2.	Amur	27	86	67	3.19
3.	Traktor	26	80	53	3.08
4.	Salavat Julajev	28	84	86	3.00
5.	OHK Dinamo	26	76	56	2.92
6.	Severstaļ	25	72	68	2.88
7.-8.	Dinamo (Minska)	27	76	66	2.82
	Metallurg (Magņitogorska)	27	76	74	2.82
9.	Ak Bars	26	73	68	2.81
10.	Torpedo	26	70	58	2.69
11.	Sibir	25	67	71	2.68
12.	Atlant	24	64	57	2.67
13.	Ņeftehimik	26	68	80	2.62
14.	Baris	25	65	75	2.60
15.	Lev	27	70	81	2.59
16.	Dinamo (Rīga)	27	66	71	2.44
17.	Jugra	26	62	64	2.39
18.	Avangard	28	66	56	2.36
19.	Spartak	26	61	87	2.35
20.	CSKA	26	60	58	2.31
21.	Avtomobiļist	24	49	76	2.04
22.	Vitjaz	27	54	91	2.00
23.	Metallurg (Novokuzņecka)	26	44	66	1.69
					–

Rīgas Dinamo uzbrucēju cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ.PM	iemetieni	uzv. iemet. %	vid.sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	27	6+24	+1	14	0	13	53.8%	17:37
2.	Mārtiņš Karsums	27	13+6	+3	8	0	41	39.0%	18:03
3.	Jānis Sprukts	27	7+12	+1	6	0	561	51.5%	19:00
4.	Fredrik Warg	26	7+5	-10	49	0	251	55.9%	17:17
5.	Jamie Lundmark	21	6+3	-3	24	0	90	48.9%	15:47
6.	Niclas Lucenius	27	0+7	+4	12	0	244	46.7%	12:07
7.	Mārtiņš Cipulis	26	0+5	-7	10	0	8	37.5%	15:27
8.	Ainars Podziņš	27	4+0	+3	15	0	1	0%	8:32
9.	Gints Meija	20	1+2	-1	6	0	6	16.7%	12:18
10.	Aleksandrs Ņiživijs	12	0+3	-3	12	1	9	44.4%	13:15
11.	Juris Upītis	4	2+0	+1	2	0	3	0%	8:30
12.	Roberts Bukarts	12	1+1	-1	0	0	4	25.0%	10:40
13.	Jakub Sindel	17	1+0	-9	12	0	152	51.3%	13:36
14.	Juris Štāls	17	0+1	0	6	0	6	16.7%	8:14
15.	Ville Nieminen	8	0+0	-2	8	1	6	16.7%	17:44
16.	Miks Indrašis	1	0+0	0	0	0	0	–	9:16
17.	Andris Džeriņš	7	0+0	-1	0	0	78	37.2%	12:42
18.	Ģirts Ankipāns	11	0+0	-2	8	0	10	20.0%	13:06
19.	Björn Melin	11	0+0	-9	4	0	6	83.3%	11:49
									–

aizsargu pārkvalifikācija

rezultativitātes “iztrūkumus” uzbrukumā dinamiešiem nākas kompensēt ar darbu aizsardzībā, kur līdz ar aizsarga Pekas Rautakallio nonākšanu pie komandas stūres, ir pamanāmas akcentu maiņas. ar Sandi Ozoliņu vairs nemēģina ārstēt visas slimības un kaites. kā ilustrācija tas, ka mazākumos Ozoliņš ir redzams reti vai nemaz. arī aizsargu rotācijas netiek izmantotas kā ikdienas motivācijas, formas uzturēšanas, laicīgas atpūtas vai citu treneriem zināmu faktoru stimulējošs pasākums. aizsargu korpuss ir stabils. kas vēl? aizsargi strādā arī uzbrukumā, met no zilās un “lien” uz pretinieku vārtiem, par ko sagaida uzbrucēju palīdzības aizsardzības darba ikdienā.

daži aizsargi met biežāk, dažiem tas izdodas labāk un biežāk. nu jau tradicionāli rezultatīvākais Dinamo aizsargs ir Sandis Ozoliņš (12 punkti 27 spēlēs), bet nu jau viņa tiešā tuvumā tabulā kārtojas Gunta Galviņa (11 punkti 27 spēlēs) un Krišjāņa Rēdliha (10 punkti 23 spēlēs) vārdi. jā, jā – tieši tas pats Kr.Rēdlihs, kuram iepriekšējās sezonās Dinamo sastāvā bija bieži jāpiedalās “slavenajās” aizsargu rotācijās, salasot regulārajās sezonās vien 20-40 spēļu: 2010./2011. g. – 32 spēles; 2009./2010. g. – 40 spēles; 2008./2009. g. – 24 spēles. tagad ierasta parādība, ka aizsargi Galviņš – Kr.Rēdlihs ir pirmais aizsargu pāris ar atbilstošu spēles laiku un secību vairākumos.

ar 71 vārtu zaudējumu 27 spēlēs (vidēji spēlē 2,63) Rīgas Dinamo ieņem 13. vietu līgā. salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu, vidējais cipars pat ir labāks. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ar 149 vārtu zaudējumiem 54 spēlēs (vidēji spēlē 2.76) ieņēma 12. vietu līgā. šosezon pozitīvais piemērs ir virknes kritiķu par mazāk skatāmu un baudāmu “lamātais” Avangard “stiliņš”, kas pieļauj tikai 2,00 vārtu zaudējumus vidēji spēlē. šosezon “minimālisti” ir arī Traktor (vidēji 2,04 vārtu zaudējumi spēlē), SKA (2,08), OHK Dinamo (2,15). savukārt, divi lielākie “caurbiras” ir Vitjaz (3,37) un Spartak (3,35).

Rīgas Dinamo aizsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

	aizsargs	spēles	punkti	+/-	SM	met. pa vārtiem	vid.sp.laiks
1.	Krišjānis Rēdlihs	23	3+7	+7	14	33	20:39
2.	Guntis Galviņš	27	5+6	+1	10	75	21:25
3.	Arvīds Reķis	18	0+1	0	10	12	16:43
4.	Jānis Andersons	1	0+0	0	0	2	14:35
5.	Jēkabs Rēdlihs	23	0+1	-2	6	22	15:42
6.	Rodrigo Laviņš	20	0+1	-3	8	9	12:14
7.	Kristaps Sotnieks	24	1+1	-6	33	37	15:41
8.	Oskars Cibuļskis	19	1+1	-6	6	24	19:07
9.	Sandis Ozoliņš	27	6+6	-8	24	41	19:56
							–

aizsargu statistikas rādītājos, salīdzinot sezonas, interesanta ailīte ir “metienu skaits”, kas zināmā mērā ilustrē 2011./2012. g. sezonas pārvērtības. piemēram, Guntis Galviņš jau šīs sezonas vidū ir pārpildījis savu visas iepriekšējās sezonas metienu “normu”. 6 no 9 aizsargi šosezon met pa vārtiem, vismaz līdzšinējās spēlēs, vairāk nekā 2010./2011. g. regulārajā čempionātā.

Rīgas Dinamo aizsargu metieni pa vārtiem (2011./2012. g. – pēc komandas 27 spēlēm):

aizsargs	sp.	met. pa vārtiem	metieni vid.sp	2010./2011. REG vid.sp.	2009./2010. REG vid.sp.
Guntis Galviņš	27	75	2.78	1.48 (65 met. 44 sp.)	1.74 (92 met. 53 sp.)
Jānis Andersons	1	2	2.00	1.00 (7 met. 7 sp.)	–
Kristaps Sotnieks	24	37	1.54	0.93 (42 met. 45 sp.)	0.56 (27 met. 48 sp.)
Sandis Ozoliņš	27	41	1.52	2.15 (88 met. 41 sp.)	1.47 (63 met. 43 sp.)
Krišjānis Rēdlihs	23	33	1.44	1.06 (34 met. 32 sp.)	1.08 (43 met. 40 sp.)
Oskars Cibuļskis	19	24	1.26	1.16 (43 met. 37 sp.)	0.17 (2 met. 12 sp.)
Jēkabs Rēdlihs	23	22	0.96	0.72 (34 met. 47 sp.)	0.86 (30 met. 35 sp.)
Arvīds Reķis	18	12	0.67	0.98 (50 met. 51 sp.)	–
Rodrigo Laviņš	20	9	0.45	1.50 (48 met. 32 sp.)	1.10 (57 met. 52 sp.)
Lee Sweatt	–	–	–	–	1.65 (61 met. 37 sp.)
Oļegs Sorokins	–	–	–	–	0.86 (43 met. 50 sp.)
					–

Māris Jučers starp „alternatīvā” TOPa līderiem

pēc aizvadītās nedēļas (21. – 27. novembris) beidzot ienācās tā reize, kad Kriss Holts ir atzīts par nedēļas labāko KHL vārtsargu. Statistiķi atzinuši par labu esam Holta darbību 2 spēlēs, kurās Dinamo tika pie uzvarām, uz vārtsarga un komandas „sirdsapziņas” bija vidēji 1 vārtu zaudējums spēlē, bet Holts atvairījis 96,15% metienu.

Taču, ja salīdzinām Krisa Holta sniegumu visas pussezonas garumā, tad „dabūjam” līgas 16.-to labāko vārtsargu pēc vārtu zaudējumu skaita vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.45) un 17.-to labāko – pēc atvairīto metienu procenta (Holtam – 91.7%). Ja salīdzina Holtu pašu ar sevi 2010./2011. g. regulārajā sezonā, tad GAA ir netālu – 2.47 (15. vieta līgā), bet procents šogad „pieklibo” – pērn regulārajā sezonā bija 92,4% (6. vieta līgā). Izslēgšanas spēles tradicionāli ar regulāro sezonu nesalīdzina; tomēr fona informācijai, Holta galvenie „parametri” 2011. gada play off spēlēs – GAA 3.27 (15. vieta līgā) un 89% (16. vieta līgā).

Pussezonas labā ziņa – Dinamo „otrais numurs” Māris Jučers funkcionē, ko regulāri arī pārbauda treneri. Jučers ir strādājis 8 spēlēs, ieskaitot tās, kur tikai PM sērijās. Tā kā Mārim Jučeram ir procentuāli neliels skaits no visa Dinamo vārtsargiem atvēlētā spēles laika, viņš paliek ārpus KHL oficiālajiem vārtsargiem. Taču ar savu GAA 1.81 Māris Jučers ieņem 6. vietu starp visiem KHL vārtsargiem, kas šosezon kāpuši uz ledus. Bet ar atvairīto metienu procentu (93,2%) – 7. vietu starp visiem KHL vārtsargiem.

Rīgas Dinamo vārtsargu cipari 2011./2012. g.regulārajā čempionātā (pēc komandas 27 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.	Zaud.	Sp. ar PM	metieni	atv.met. %	GAA	„sausi”	SM	sp. laiks
Māris Jučers	8	0	2	4	133	93.2%	1.81	0	0	298:04
Chris Holt	23	11	8	2	665	91.7%	2.45	2	2	1349:27
										–

pilnība nepilnos sastāvos?

aktuālās sezonas vidū Rīgas Dinamo ir kļuvuši par līgas vairākuma izspēles “bubuli” – ar 24,3% vairākumu, kas pārvērsti vārtu guvumos, ieņemot 1. vietu līgā. uz šo sasniegumu dinamieši ir “gājuši” mērķtiecīgi, katru sezonu uzlabojot savu darbību šajā kritērijā: savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.) – 14,5% un 13. vieta līgā; 2009./2010. g. reg. sezonā – 17,2% un 9. vieta; 2010./2011. g. reg. sezonā – 18.2% un 8. vieta. protams, sezona nav galā, bet tik un tā “respect”. tomēr ar vairākumu visas problēmas nevar atrisināt, īpaši gadījumos, ja pretinieki visas spēles garumā nopelna vienu divminūšu noraidījumu. starp citu, vieni no diviem aktuālajiem līgas līderiem SKA ir 4.-tie sliktākie vairākuma realizētāji (13,9%), taču tas netraucē “armijniekiem” salasīt 56 punktus 25 spēlēs.

savukārt, mazākuma “izturēšana” Rīgas Dinamo vienībai ir jau tradicionāli vāja arī šajā sezonā. ar 83,2% “nogalināto” mazākumu rīdzinieki ierindojas 15. vietā līgā. pērn regulārās sezonas noslēgumā Dinamo bija neitralizējuši 82,8% savu mazākumu (14. vieta), 2009./2010. g. sezonā – 79,4% (23. vieta!!!). vien starta regulārā sezona (2008./2009.), kad vēl bija populāri visas sezonas garumā turēt divus aizsargus leģionārus, bija “noturēti” 86,0% mazākumu (10. vieta). interesanti, ka šosezon aktuālais mazākuma “čempions” KHL-ā ir Šuplera trenētais CSKA (89,0%), bet Edgara Masaļska “darbavieta” Jugra ir otrie (88.8%).

Dinamo mazākumu pamanāmā iezīme šosezon ir “nulle” ailītē, kur tiek fiksēti mazākumā saveidotie vārtu guvumi. līdzšinējās sezonās tā bija diezgan atpazīstama Rīgas komandas iezīme. pirmajās 2 sezonās rīdzinieki mazākumā sameta 7 reizes (abās sezonās pa 56 spēlēm), šajā kritērijā visā līgā dalot 5.-6. vietu (pirmajā sezonā), 5.-7. vietu (otrajā sezonā). trešajā (2010./2011.) sezonā mazākuma “realizācijas” iemaņas bija izaugušas līdz 9 vārtu guvumiem 54 spēlēs (3. vieta līgā). bet šīs sezonas vidū Rīgas Dinamo ir viena no 4 komandām, kas mazākumā nav iemetusi vispār. tāda pati “dogmatika” ir arī Novokuzņeckas Metallurg, Spartak un Salavat Julajev komandām. rīdzinieku gadījumā acīmredzot prioritātes un sapratne par to, kam ir domāts mazākums, ir mainījušies.

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 9. oktobrī; foto avots: hcvityaz.ru. Krišjāņa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo uzbrucēju “dabiskās atlases” pazīmes. kurš pirmais brauks uz Liepāju?

Rīgas Dinamo vīri panākumu atslēgu 2011./2012. g. sezonas ievadā meklēja ilgi; izrādījās – veiksme arī noder. pagaidām panākumu nav daudz, bet ar kaut ko ir jāsāk. cita starpā, komandas sastāvā parādījušās “dabiskās atlases” pazīmes, kurās viens no procesa stimulatoriem ir tikko U-20 “hokeja vecumu” pāraugušais Juris Upītis. viņš arī kā “talismans” – 3 spēles un 3 uzvaras, nešķirojot pamatlaikus, papildlaikus vai pēcspēles metienus.

cik daudz no komandas ir 1. maiņa?

par Dinamo uzbrucēju galveno maiņu un tās kārtas ciparu nu jau ilgāku laiku jautājumu nav. lielā mērā pateicoties Miķeļa Rēdliha organizatoriskajiem talantiem un veiksmīgajai nūjas lāpstiņai, savas līderpozīcijas un “toņa noteicēju” statusu ir nostiprinājusi kombinācija: Karsums – Sprukts – M.Rēdlihs. bet traumu un citu nebūšanu vajātais uzbrukuma virknējums ar Varju centrā bez Miķeļa Rēdliha klātbūtnes ir noslīdējis otrajā vai brīžam pat tālākā lomā. Sprukta (vai prasītos teikt – Miķeļa Rēdliha) uzbrukuma virknējuma vīru uzkrājumā šosezon ir 25 vārtu guvumi no komandas 60 iespētajiem šīs sezonas pirmajās 24 spēlēs; tas veido 40% no komandas vārtu guvumiem. ja pieskaitām 1. maiņas aizsargus Galviņu un Krišjāni Rēdlihu ar viņu varētajiem 7 vārtu guvumiem, tad uz 1. maiņas “sirdsapziņas” paliek vairāk nekā puse – 32 no 60 vārtu guvumiem. šaubu nav, sezonas ievadā un dažādās starpversijās vīri ir tikuši pie vārtu guvumiem nedaudz atšķirīgā komplektā, taču 1. maiņas vīru pienesums un aizstājamības problēmas ir vairāk nekā taustāmas. atliek vien cerēt, ka komandas vadība jau laicīgi “kaļ” plānus par kopīgu nākotni ar šiem vīriem, nevis savās domās pielaiko “cenu zīmes” tiem, kurus varētu pārdot, vai plāno prasīt “atlaides” tiem, kuru līgumsaistības izbeidzas pēc sezonas.

Upītis kā Dinamo dabiskās atlases katalizators

no Liepājas Metalurgs ierindas iesauktais uzbrucējs Juris Upītis (1991.), kurš pērn uzstājās HK Rīga kolektīvā un arī pašlaik ir Liepājas komandas rezultatīvāko vīru tabulas galvgalī, lieliski izpilda “mazā medīgā asarīša” funkciju Dinamo dīķī, kur komandas aptraumētības apstākļos “karpām” un “karūsiņām” gadās zaudēt ātrumu, asumu un aizmirst jēdzienu “konkurence”. Upīša 2 vārtu guvumi 3 spēlēs ir labs atgādināums par “dabiskās atlases” atgriešanos laikā, kad pēc veselības problēmu sakopšanas pie starta strīpas sāk vai sāks kārtoties Ņiživijs, Ankipāns, Džeriņš. atgādinājumam, turpat netālu ir Štāls, arī Liepāja un jau “pamēģinātais” Miks Indrašis nav aiz kalniem, bet no HK Rīga ierindas “vienmēr gatavs” atgriezties Roberts Bukarts un ne bez perspektīvām domām Dinamo sistēmā “atpakaļ pieņemtais” Vilkoits.

vai Upītim atradīsies vieta Dinamo, kad nāks atpakaļ pamatsastāva vīri? jautājums nemaz nav retorisks, bet par lietu un taisnību. ir skaidrs, ka laiks rādīs to, kā izskatīsies Jura Upīša sniegums ilgākā laika strēķī un komandai mazāk veiksmīgās epizodēs, bet jautājums nemainās – kurš vai kuri vīri paliek aiz strīpas brīdī, kad sastāvā ir atpakaļ 1 – 2 pamatsastāva vīri?

ka Dinamo leģionāri spēlē nesliktas, bet tik un tā otrā plāna lomas, ir pierasts jau no iepriekšējās (2010./2011.) sezonas, kuras summā visgalvenākie vilcēji uzbrukumā bija pašmāju kadri. taisnības pēc jāpiebilst, ka Hartiganam, Surovijam, Troteram iegadījās savas “zvaigžņu stundas” ar pirmā plāna lomām, tomēr leģionāri nebija galvenie problēmu risinātāji uzbrukumā, kā tas bija pirmajās 2 sezonās. arī šosezon leģionāriem brīžam iegadās pa kādai spilgtai epizodei, bet skumji ir brīžos, kad importa vīriem padodas vien “aizskatuves darbi”. pagaidām latvju bāleliņi leģionāriem pakausī elpo par maz, bet, ja tas notiks, vai treneru sastāvs “atvēzēsies” kādu leģionāru aizsūtīt uz pilsētu, kurā piedzimst vējš?

protams, rodas jautājums, vai vajaga vispār turēt kādu “rezerves” leģionāru Liepājā, ja savu “štālu” un “andersonu” pietiek? viens no “aktieriem” ir jau prom uz Somijas galveno līgu, kur savu “sausumu” ir pārvarējis, salasot 4 punktus 8 spēlēs (runa par Melinu). vai “kastings” (lomu pretendentu atrādīšanās) Rīgā būs beidzies vēl kādam leģionāram? pagaidām, kamēr vēl ierinda traumu “robota”, it kā nebūtu prāta darbs mētāties ar “darba rezervēm”. tomēr ierinda atlabst un uzrāda sniegumu arī sastāvā, kas vismaz teorētiski netiek uzskatīts par ideālu vai pilnīgu.

Dinamo “rezultativitātes koeficients”

šaubu nav, rezultativitāte nav vienīgā uzbrucēju darba novērtējuma skala, jo tajā nesatilpst ieguldītais darbs un asinis aizsardzībā, iemetienos, pie bortiem, vairākumu pelnīšanā, mazākumu iznīcināšanā un citos spēles elementos, kas paliek statistikas tabulas “aizkadrā”. tomēr vārtu guvumi vai asistēšana šādos atgadījumos ir tas, ko no uzbrucējiem gaida vairāk nekā no aizsargiem un vārtsargiem. salīdzinot uzbrucēju iespēto rezultāta taisīšanā, līdz ar punktu iekrājumu, svarīgs novērtējuma kritērijs ir laukumā pavadītais laiks – nevis tikai spēļu skaits vai vidējais laiks spēlē, bet tieši “absolūtais” laiks, kurā sasummētas visas sekundes. salīdzinot “saražotos” punktus un tiem veltīto laiku, rodas interesants aprēķins.

P.S. starp citu, šosezon, pat neesot sezonas vidū, Dinamo savos īsto uzbrucēju meklējumos ir sasniegusi un pat pārsniegusi iepriekšējo gadu “normu”, laukumā laižot 19 uzbrucējus. atgādinājumam: iepriekšējā (2010./2011.) regulārajā sezonā Dinamo “izlīdzējās” ar 18 uzbrucējiem; 2009./2010. g. sezonā – 19 uzbrucējiem. vien pirmajā gadā (2008./2009.) Dinamo “taustījās” vairāk, laukumā laižot 20 dažādu uzbrucēju.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm):

	uzbrucējs	spēles	punkti	vid. sp. laiks	“rez. koeficients”
1.	Juris Upītis	3	2+0	8:30	13.0719
2.	Miķelis Rēdlihs	24	6+22	17:35	11.0585
3.	Mārtiņš Karsums	24	12+6	17:50	7.0093
4.	Jānis Sprukts	24	7+12	18:52	6.9935
5.	Fredrik Warg	24	7+5	17:13	4.8403
6.	Jamie Lundmark	18	4+3	16:00	4.0509
7.	Niclas Lucenius	24	0+6	12:00	3.4722
8.	Aleksandrs Ņiživijs	9	0+2	13:27	2.7537
9.	Roberts Bukarts	12	1+1	10:40	2.6042
10.	Ainars Podziņš	24	3+0	8:26	2.4704
11.	Gints Meija	17	1+2	12:32	2.3467
12.	Mārtiņš Cipulis	23	0+5	15:46	2.2980
13.	Ville Nieminen	5	0+0 (1 izšķ. PM)	18:23	(1.8132)**
14.	Juris Štāls	17	0+1	8:14	1.1908
15.	Jakub Sindel	14	1+0	13:59	0.8514
16.	Miks Indrašis	1	0+0	9:16	0
17.	Andris Džeriņš	7	0+0	12:42	0
18.	Björn Melin	11	0+0	11:49	0
19.	Ģirts Ankipāns	11	0+0	13:06	0

P.S. “rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 2011-11-20 spēles; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Dinamo uzbrucēju “vārtu guvumu koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm)*:

	uzbrucējs	“vārtu guv. koef.”
1.	Juris Upītis	13.0719
2.	Mārtiņš Karsums	4.6729
3.	Fredrik Warg	2.8235
4.	Jānis Sprukts	2.5766
5.	Ainars Podziņš	2.4704
6.	Miķelis Rēdlihs	2.3697
7.	Jamie Lundmark	2.3148
8.	Ville Nieminen	(1.8132)**
9.	Roberts Bukarts	1.3021
10.	Jakub Sindel	0.8514
11.	Gints Meija	0.7822
12.	Miks Indrašis	0
13.	Andris Džeriņš	0
14.	Aleksandrs Ņiživijs	0
15.	Björn Melin	0
16.	Juris Štāls	0
17.	Ģirts Ankipāns	0
18.	Niclas Lucenius	0
19.	Mārtiņš Cipulis	0

P.S. “vārtu guvumu koeficienta” aprēķina princips ir identisks “rezultativitātes koeficientam”; rezultativitātes punktu vietā ņemti vārtu guvumi. Uzbrucēji, kuriem nav vārtu guvumu, bet ir mazāks kopējais spēles laiks tabulā ieņem augstāku vietu, uzbrucēji ar lielāku summāro spēles laiku – zemāku. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

lasāmvielai: Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” iepriekšējo sezonu dažādos nogriežņos: tepat (2011-03-02; 2010-12-15; 2010-01-25)

[attēlā: Juris Upītis mediju uzmanības lokā spēles pret Spartak dienā (2011-11-20). foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

ko būtu jāaizmirst Rīgas dinamiešiem?

tagad pienākusi Juliusa Šuplera kārta stāstīt, ka nekas dramatisks nav notics, un aicināt aizmirst zaudējumu. savukārt OHK Dinamo galvenais treneris Oļegs Znaroks var atļauties pēc ilgāka pārtraukuma uzsmaidīt ne tikai tāpēc, ka Rietumu konferences 2. stiprākajai komandai nav “iegadījies” kauns zaudēt sērijā ar 1-4 un turklāt savās mājās, bet arī tāpēc, ka paliek reālāka iespēja sēriju “pavilkt zem sevis”. sērijas rezultāts (3-2) un arī spēku & veiksmes līdzsvars ir tuvāk izlīdzinājumam nekā pirms 1. marta spēles (1:3). slidenaie sērijas cipari ļauj Znaroka solījumiem panākt Rīgas komandu izklausīties reālistiskākiem. un vēl Oļegs Znaroks var piebilst, ka “es taču teicu”, ka 3.-ajā periodā rīdzinieki fiziski “nosēžas”. iepriekšējās spēlēs pret to iebilda gan Rīgas Dinamo treneri, gan daži spēlētāji. nu, Šuplers par konkrēto spēli tagad to atzina.

kas tieši būtu jāaizmirst rīdziniekiem?

1. spēli no “trešā numura”. nevienu nepārsteidza fakts, ka OHK Dinamo uzsāka 1. marta spēli kā “pirmais numurs”; neliels pārsteigums bija, ka maskavieši sāka kā pirmais, kā otrais, kā trešais numurs… rīdzinieku iniciatīva pretinieku vārtu virzienā bija minimāla ne tik daudz OHK Dinamo aizsardzības bastionu augstvērtīgās spēles dēļ, cik pašu Rīgas Dinamo vīru “nesteigšanās” dēļ. izturētie mazākumi (2+2 min., spēle 3-uz-5) un Mikaela Tellkvista sniegums ļāva turēt līdzsvaru rezultātā, bet ne spēles laukumā. tādēļ rīdzinieku izvirzīšanās vadībā ar 1:0 bija likumsakarība tikai 2. perioda, bet ne visas spēles kontekstā. piektā sērijas spēle ir atgādinājums tam, ka no iniciatīvas nedrīkst atteikties.

2. nākotnes shēmošanu. pareizi pirms 1. marta spēles medijos tika citēts Aleksandrs Ņiživijs, ka nekāda handikapa rīdziniekiem nav. vienādas iespējas ir abām komandām, tikai kļūdu cena maskaviešiem vismaz pagaidām ir dārgāka. bet rīdziniekiem ar katru periodu un spēli kļūdas cena sadārdzinās. tagad nav īstākais laiks shēmot “lielās stratēģijas” par to, kā pietaupīt spēkus citām spēlēm un iedomātām play off sērijām. ja rīdzinieki 3. martā sērijai nepieliks punktu, tad septītajā sērijas spēlē būs iekrāts daudz faktoru, kas nāk par labu maskaviešiem.

3. iztikšanu bez spēka spēles. nereaģēšana uz OHK Dinamo provokācijām un rupjību kopumā ir labi apgūta. taču znarokieši labi demonstrē, ka spēj atturēties no “netīrības”, paliekot tikai pie noteikumos atļautas spēka spēles. protams, OHK Dinamo vīrus no sodāmiem asumiem attur līdzšinējā pieredze, ka rīdzinieki “neuzķeras” un arī vairākumus realizē labi. arī pēc 1. marta spēles rīdzinieki no 16 komandām, kas plosās izslēgšanas spēlēs, uzrāda 2.-o labāko rezultātu vairākuma “ievadīšanai” vārtos (28,6%). labāki ir tikai Ak Bars (31,8%). vairākuma statistiku ir pamanījuši arī OHK Dinamo vadoņi; tādēļ uz maskaviešu daudzajiem noraidījumiem cerēt nav vērts. tā vietā sagaidāma nīgra, nepiekāpīga spēka spēle, kas turpmākajā cīņā var kļūt izšķiroša, ja rīdzinieki neatradīs “pretindi”.

4. saspēlēšanos savu vārtu priekšā. varam saskaitīt virkni epizožu, kurās savā aizsardzības zonā vai pie “savas” zilās līnijas Rīgas dinamieši nesapratās un “piespēlēja” maskaviešiem. labā ziņa ir tā, ka OHK Dinamo vīri šādas iespējas vairumā gadījumu neizmanto. uz to paļauties nebūtu prātīgi. pat vislabākie vārtsargi spēj labot tikai noteiktu procentu no komandas kļūdām…

5. retos metienus pa pretinieku vārtiem. komplektā ar iniciatīvas atdošanu pretiniekiem nāk uzbrukumu uzsākšana “kad atļauj” un arī metienu retums. 1. marta spēles 1.-ajā trešdaļā tas bija nospiedoši mazāks par pretiniekiem, un arī spēles summā – 19 pret 35. protams, pirmo periodu var “norakstīt” uz salīdzinoši ilgstošo spēli mazākumā, bet tomēr… ar saukli “metam reti, bet labi” var izrādīties par maz.

6. atziņu, ka pretinieki nesaprot rīdzinieku nodomus. protams, spēlējot no aizsardzības, visas darbības cenšas iestudēt maksimāli vienkārši – ripa ārā no zonas nevis piespēle, operatīva sastāva nomaiņa nevis turpinājums uzbrukumā utt. kā zināms, šī vienkāršība galīgi neder uzbrukumā. OHK Dinamo spēles stils nav neparasts kā uzbrukumā, tā aizsardzībā – vienkāršus uzbrukumus “bez rozīnītēm” maskavieši neitralizēja nepieciešamajā līmenī. savukārt, rīdzinieku “nometnē” paskatīties radošāk uz ofensīvas veidošanu mācēja vien Trotera trijnieks un arī pats Broks Troters, ja iegadījās ar citiem kolēģiem. attiecīgi vienīgais vārtu guvums 1. marta spēlē uz Trotera “sirdsapziņas” un zilumiem. radoša pieeja uzbrukuma veidošanā ir tas elements, kas Rīgas Dinamo komandai līdz šim ir bijis manāmi labāks nekā maskaviešiem. to der izmantot. svarīga lieta, ko Znaroks ar savu treneru kompāniju ir atkoduši, ir Rīgas komandas treneru taktika “maiņa-pret-maiņu”, kuru Šuplers uzskata par savas shēmošanas virsotni, atsaucoties uz sistēmas “augļiem” pirms gada pret SKA. vai tik Rīgas treneriem nav jāuzmanās, ka šajā “šahā” pretinieku komanda jau zina Šuplera gājienus iepriekš un šos gājienus gaida.

divas 4.-ās maiņas?

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-03-01). uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Podziņš – Petrovickis – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. aizsargi: Laviņš – Sotnieks; Ozoliņš – Cibuļskis; Kr.Rēdlihs – Galviņš; 7.-ajam aizsargam J.Rēdliham 4:06 spēles laika. vārtos: Tellkvists (Holts).

jau trešo spēli rīdziniekiem bija jāiztiek bez Jura Štāla, otro – bez Marka Hartigana; 1. martā nespēlēja arī Aleksandrs Ņiživijs. Rīgas Dinamo palika bez diviem Hartigana virknējuma vīriem, kas treneriem lika izveidot versiju: Podziņš – Petrovickis – Surovijs. bez uzbraucieniem konkrētām personām, bet 1. marta spēlē faktiski bija divi 4.-tie virknējumi. viens “īstais” ar Andri Džeriņu centrā, bet otrs – ar Robertu Petrovicki. secinājums: “lielā kombinatora” Ņiživija pietrūka, lai viņa “pamestais” virknējums līdzsvarotu sastāvu un būtu nopietnāks problēmu radītājs pretiniekam.

uz Maskavu Dinamo bija devušies gandrīz pilnā “komplektā”, neskaitot traumēto Marku Hartiganu, bet ieskaitot Edgaru Lūsiņu, Jāni Andersonu, Vitaliju Karamnovu, Juri Štālu un arī Arvīdu Reķi, “kurš atgūstas no rokas savainojuma”. pastāv liela iespējamība, ka izmaiņas nākamajā spēlē piedzīvos ne tikai uzbrukuma līnija, bet arī aizsargu ierinda.

“aizstāvība” Tellkvistam. latviešu hokeja “pazinējiem” – ekspertiem, komentētājiem, žurnālistiem & līdzjutējiem – nav sveša tendence meklēt vainīgos un atbildīgos. vēlams ar konkrētiem uzvārdiem un epizodēm. pēc 1. marta spēles vietām “kauna stabam” piesiets Mikaela Tellkvista vārds ar apsūdzību pirmo vārtu zaudējumā. lieki. kļūdās it visi – netrāpa, izlaiž starp kājām piespēles, uzšauj ar nūju pa pretinieka nāsīm… oponentiem ieteikums noskatīties 1. marta spēles ierakstu. savukārt, Mikaels Tellkvists atvairīja 32 no 34 metieniem (94,1%) šajā spēlē. atgādinājumam: trešoreiz rīdzinieku vārti “krita”, spēlējot ar sešiem laukuma spēlētājiem.

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 1. marta spēlēm):

komanda	1. sp.	2. sp.	3. sp.	4. sp.	5. sp.	6. sp.	7. sp.	sērijā
1. Lokomotiv	7:4	1:4			2:1 OT			3:2
8. Dinamo (Minska)			1:4	4:2		3.III
2. OHK Dinamo	1:2 OT	8:4			3:1			2:3
7. Dinamo (Rīga)			1:5	1:2 OT		3.III
3. SKA	4:3 OT	4:3 OT						4:0
6. Spartak			5:2	4:3
4. Atlant	3:2 OT	2:5			2:1			3:2
5. Severstaļ			1:2	8:1		3.III

P.S. “aiz tēmas”

nevar izmērīt Dinamo uzbrucēju lietderību komandā, ņemot par mērauklu tikai vārtu guvumus un rezultativitātes punktus. arī tāpēc, ka punktus par bloķētiem metieniem un ripas pieturēšanu mazākumā nedod. tomēr rezultativitāte nav mazsvarīgs parametrs, citādi statistiķi laiku tās uzskaitei netērētu. arī “pliks” punktu daudzums ne vienmēr ir pietiekošs kritērijs, jo punktu “krājējiem” ir atšķirīgs spēļu skaits un katrā no tām aizvadītais laiks. “rezultativitātes koeficients” uzrāda ciparus, kas veidojas rezultativitāti salīdzinot ar absolūto spēles laiku sekundēs. protams, katrai statistikai ir savi izņēmumi, kas “lec ārā” no kopainas, it īpaši, ja ir bijis neliels spēles laiks. šajā gadījumā izņēmums ir Raimonda Vilkoita koeficients, kuru notur fakts, ka konkrētais uzbrucējs tika pie vārtu guvuma, kopumā nospēlējot vien 14 minūtes “ar astīti”.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2010./2011. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 54 spēlēm):

uzbrucējs	sp.	V	A	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	% iemet.	vid. sp. laiks	koef*
Raimonds Vilkoits	3	1	0	1	0	2	0	42.9	4:41	11,8624
Lauris Dārziņš	45	21	23	44	+9	70	1	41.2	16:13	10,0491
Miķelis Rēdlihs	54	16	23	39	+10	30	0	46.1	16:07	7,4687
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	24	36	0	18	4	42.4	17:13	6,5755
Mārtiņš Karsums	52	17	15	32	-3	46	0	43.3	16:05	6,3770
Broks Troters	49	9	17	26	+3	38	0	44.6	14:26	6,1272
Tomašs Surovijs	54	13	18	31	-5	64	0	35.5	17:40	5,4158
Marks Hartigans	45	16	8	24	+8	52	0	58.2	17:16	5,1480
Jānis Sprukts	53	10	16	26	+2	52	0	53.2	17:47	4,5976
Juris Štāls	14	2	1	3	+1	2	0	40.0	8:08	4,3911
Ģirts Ankipāns	50	6	14	20	+4	36	0	46.9	16:20	4,0816
Gints Meija	26	1	3	4	-4	2	0	–	7:18	3,5125
Roberts Bukarts	43	4	2	6	-4	8	0	35.3	7:59	2,9130
Andris Džeriņš	32	3	2	5	-4	8	0	45.7	9:02	2,8828
Jurajs Mikušs	22	3	1	4	-5	12	0	50.0	12:04	2,5113
Roberts Petrovickis	20	1	2	3	-4	8	0	38.7	11:03	2,2624
Vitalijs Karamnovs	18	0	2	2	-3	8	0	41.7	10:03	1,8426
Ainars Podziņš	19	1	0	1	+1	6	0	–	6:16	1,4000
*”rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). ** par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika 2011-03-02; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

izziņām:

• Dinamo vs. OHK Dinamo spēles (2011-03-01) protokols – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu, sportacentrs.com
• treneru pēcspēles komentāri – dynamo.ru, dinamoriga.eu
• spēle vairākumā 2011. gada izslēgšanas spēlēs (aktuālā tabula) – khl.ru
• Rīgas Dinamo dodas uz Maskavu (2011-02-28; sastāvs) – dinamoriga.eu

[Broka Trotera foto fiksēts spēlē pret Astanas Baris 2010. gada 24. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]