1992. gads. Miķelis Freimanis. Prizma-Rīga. MHL B grupa

“Visi skrien, met un cīnās,” tā Prizma-Rīga uzbrucējs Miķelis Freimanis dažos vārdos raksturo MHL B grupas spēles līmeni. par savām un citu 1992.-ajā un tā apkaimē dzimušo hokejistu gaitām Prizma-Rīga vienībā MHL B grupā, HK Ogre sastāvā Latvijas Virslīgā un Ozolnieki Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā. par 1992. gada hokejistu “palikšanu” aiz strīpas SK Rīga komandā. par konkurenci Prizma-Rīga sastāvā MHL “otrajā līgā” un spēļu principialitāti pret Dinamo sistēmas jauniešu komandu Juniors.

TUVPLĀNĀ: Miķelis Freimanis

• dzimis 1992. gada 17. septembrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 176 cm; 72 kg
• 2011./2012. g. sezonā Prizma-Rīga komandā MHL B grupā un HS Rīga/Prizma vienībā Latvijas Virslīgas versijā
• iepriekšējās sezonas: HK Ogre; Ozolnieki Juniors; HS Rīga/LB 92 (nosaukums arī SK Rīga/LB 92); “citas” Dinamo jauniešu komandas; Latvijas Bērzs / Aile
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009. gada rudenī gaitas Baltkrievijas Augstākajā līgā (BAL), kas ir otra stiprākā šajā valstī, uzsāka jauna komanda Ozolnieki Juniors, kura bija komplektēta galvenokārt no 1988. – 1992. gados dzimušiem hokejistiem. kā nonāci komandas sastāvā? kāpēc 16-17 gadu vecumā nolēmi spēlēt Baltkrievijas Augstākajā līgā nevis, piemēram, Latvijas U-18 līgā vai citur?

Miķelis Freimanis: Komandā nonācu, jo treneri Maticins un Bisenieks trenēja iepriekšējā gada komandu, kur spēlēju, – SK Rīga (HS Rīga/LB 92). Spēlēt tur (Ozolnieki Juniors komandā) izdomāju tāpēc, ka tas likās pareizs lēmums – spēlēt ar vecākiem un sava gada puišiem; un tā arī īsti nebija, kur citur tajā brīdī spēlēt.

Ozolnieku komandā biji viens no jaunākajiem, bet tas Tev netraucēja iekļūt komandas rezultatīvāko spēlētāju pieciniekā. lai tas notiktu, Tev bija jāiekrāj 24 punkti (6+18) 42 spēlēs. kā kopumā vērtē savu “Ozolnieku – Baltkrievijas sezonu”?

Sezonu vērtēju ar “plus” zīmi, jo šī līga ir diezgan spēcīga.

cita starpā, būdams viens no jaunākajiem, biji arī Ozolnieki Juniors kapteinis. parasti šis gods un pienākums “iekrīt” komandas vecākajiem, pieredzējušākajiem. kā tas iegadījās Tev? un vai kapteiņa pienākumi nekļuva par apgrūtinājumu?

Kapteinis īsti nebiju; biju tikai sezonas sākumā uz pirmajām spēlēm, bet pēc tam ievēlējām citu – Aldi Pizānu, vienu no komandas pieredzējušākajiem.

Tavs Ozolnieku komandas biedrs Baltkrievijas Augstāko līgu raksturoja kā tādu, kur spēlētāji izcēlās ar lielu degsmi, ar vēlmi izsisties pieaugušo hokejā. kā Tu raksturotu BAL līmeni, vismaz 2009./2010. g. sezonā, kad tur spēlēji? kāds ir tās līmenis salīdzinot ar Tavu vēlāko pieredzi Latvijas Virslīgā un tagad arī MHL B grupā?

Spēlētāji šajā līgā cīnās par savu vietu pirmajā komandā, tas ir Baltkrievijas Atklātā čempionāta lielajā komandā (Baltkrievijas ekstralīgā), un tāpēc visi cīnās, visiem ļoti vajag. Uzskatu, ka šīs līgas līmenis ir augstāks kā Latvijas Virslīgas līmenis, bet ar MHL-B, domāju, ir vienādos spēka samēros.

pāris puiši no Ozolnieku “junioriem” sezonas gaitā rotēja uz Ozolnieki / Monarch komandu Latvijas Virslīgā, daži citi – tajā sezonā uzspēlēja arī Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ekstralīgā. vai jutāties kā šo komandu fārmklubs? vai centāties, konkurējāt par iespēju izsisties līdz “monarhiem” vai Dinamo Juniors sastāvam?

Bija tā, ka pie Monarha spēlēja pieredzējušie spēlētāji, bet pie Dinamo Juniora tie, kam labi veicās mūsu komandā. Protams, ka centāmies cīnīties, lai izsauktu uz kādu no komandām, bet kā fārmklubs šīm komandām nejutāmies.

Baltkrievijas Augstākajā līgā 10 komandu konkurencē Ozolnieki Juniors palika 10. vietā… vai tā bija “mazo monarhu” patiesā vieta šajā līgā? kas pietrūka, lai rezultāti būtu labāki?

Uzskatu, ka komanda bija laba, spēļu rezultāti arī nebija graujoši; kaut kas tomēr pietrūka komandai, lai veiktos labāk. Domāju, tas bija tādēļ, ka bija zināms, ka šī komanda bija izveidota tikai uz vienu sezonu.

Savā BAL sezonā biji nonācis arī Latvijas U-18 izlases komplektētāju redzeslokā. piemēram, 2009. gada decembrī, pārstāvot Latvijas U-18 izlases krāsas, aizvadīji spēli pret Rumānijas U-20 izlasi, kuru uzvarējāt ar 8:3 un kurā Tev fiksēti 2 vārtu guvumi. kā vērtē šo pārbaudes spēli? kā vērtē savu “pārbaudīšanos” Latvijas U-18 izlases kontekstā?

Šī pārbaudes spēle, manuprāt, vairāk bija rumāņiem nekā mums, jo viņi tad gatavojās savam U-20 pasaules čempionātam.

2010. gada pavasarī pirms U-18 pasaules čempionāta tiki nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā, bet izlases sastāvā pasaules čempionātā nebiji. kāpēc? kas Tev pietrūka līdz dalībai izlasē čempionātā?

Kāpēc? Tas būtu jāprasa trenerim; parādīju, ko varu, un tāds bija viņa lēmums. Bet vēlāk viens no šiem treneriem man teica, ka izlasē nespēlēju, jo biju švakākā fiziskā formā nekā citi kandidāti.

vasarā (2010.) jau biji minēts starp MHL topošās komandas HK Rīga kandidātiem. savai pirmajai sezonai HK Rīga komplektētāji lika uzsvaru uz 1990. – 1991. gados dzimušajiem, iekļaujot tikai dažus, kas jaunāki. vai Tev sanāca atrādīties treniņos? cik nopietna bija konkurence par iekļūšanu HK Rīga sastāvā?

Konkurence bija liela; treniņos atrādīties sanāca, un visi cīnījās līdz galam, lai tiktu komandā, tātad kaut kur, kau kas man pietrūka.

aizvadīto (2010./2011.) sezonu iekļāvies Virslīgā spēlējošajā HK Ogre komandā, kas pastāvēja savu otro sezonu un kas bija atvērta jaunajiem hokejistiem. sezonas gaitā “salasīji” 20 punktus (5+15) 30 spēlēs. kāds ir Ogres posma pienesums Tavā karjerā?

Ogres posms bija vienīgā vieta, kur aizvadīt pagājušo sezonu, jo atskaitot no HK Rīgas, mūs nosūtīja pie jauniešu komandas SK Rīga (tosezon, SK Rīga-18 jeb SK Rīga-93/94), kuru trenēja Razgals un Krastiņš, un kas spēlēja Baltkrievijas U-18 līgā. Mums tika teikts, ka varēsim tur spēlēt šo (2010./2011.) sezonu, bet vēlāk, 30.augustā (2010.), mums, 92. gadiem, pateica, ka spēlēt šajā līgā mēs nevarēsim, un tad nu vairs nebija daudz iespēju, kur doties.

HK Ogre vienība, kas 2010./2011. g. sezonā bija komplektēta pamatā no 1990. – 1994. gados dzimušajiem, bija viena no jaunākajām komandām Virslīgā un salīdzinoši likumsakarīgi kopā ar citām gados jaunākām komandām (HS Rīga/LSPA, HS Rīga/Prizma) cīnījās pa Virslīgas tabulas lejasdaļu. sezonas beigās HK Ogre palika 9. vietā no 9 komandām, kā vienīgā netiekot Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. vai tiešām HK Ogre bija objektīvi vājākā Virslīgas komanda? kāpēc jā/nē?

Es domāju, ka Ogre bija viena no vājākajām, jā; bet izslēgšanas spēlēs mums vienkārši liedza iekļūt tas, ka mums sezonas beigās nebija ledus treniņu dēļ treneru nesaskaņām ar Ogres halles vadību.

HK Ogre sportiskās neražas – tikai 4 uzvaras pamatlaikā un 1 ne-pamatlaikā (32 spēlēs), ieskaitot vienu tehnisko zaudējumu, – tuvāk sezonas noslēgumam atsāka “draudzēties” ar komandas finansiālajām nebūšanām, kas pēc tam pabeidzās ar komandas “slēgšanu”. cik ļoti tas ietekmēja komandas mikroklimatu, sniegumu?

Komandas mikroklimatu tas būtiski neietekmēja, bet nācām uz treniņiem ar domu, ka varbūt netiksim nemaz uz ledus. Domāju, ka tas arī būtiski izmainīja komandas sniegumu.

šovasar Latvijas komandu pārstāvniecība MHL-ā paplašinājās līdz 3 komandām; līdzās Dinamo sistēmai MHL-ā parādījās arī cita – Prizma, kuras MHL komandas kandidātu lokā jau no pirmā oficiālā saraksta biji arī Tu. kāpēc izvēlējies tieši MHL, kāpēc – tieši Prizma-Rīga komandu?

MHL ir līga, kur tevi var ievērot kāds no Krievijas hokeja sistēmas. Prizmu izvēlējos tādēļ, ka īsti nebija, kur spēlēt; vienīgi Virslīgā negribēju spēlēt, un tad pavērās šāda iespēja spēlēt Prizmā.

MHL B grupas komandas Prizma-Rīga kandidātu saraksts bija diezgan plašs; bet cik cieša bija konkurence par iekļūšanu MHL vienības sastāvā? vai arī viss “pa lielam” bija skaidrs pirms treniņu uzsākšanas?

Konkurence bija liela, jo šis kandidātu saraksts bija plašs. Tas ir plašs vēl joprojām, jo esam pietiekoši daudz spēlētāju, lai kāds spēlētu tavā vietā.

pirms sezonas sākuma kopā ar Prizma-Rīga uzturējies treniņnometnē Zviedrijā, kur aizvadījāt arī pāris spēles, pa vienai pret Norrtälje IK un Rimbo IF Hockey – komandām, kas 2010./2011. g. sezonā spēlēja Zviedrijas ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 2). pirmo uzvarējāt (9:1), otrai zaudējāt (3:5); uzreiz pēc spēlēm biji kritisks par komandas sniegumu. tagad, atskatoties uz Zviedrijas treniņnometni pēc laika, kā vērtē komandas sniegumu Zviedrijas spēlēs? kā vērtē sagatavošanos sezonai kopumā? attiecībā uz komandu, attiecībā uz sevi?

Sagatavošanās sezonai bija pietiekami stipri balstīta uz fizisko sagatavotību; trenējāmies visi, cik vien varējām, lai sagatavotos sezonai. Zviedrijas spēles parādīja, ko tajā brīdī mēs varam. Pirmā spēle, kā jau teicu, bija jāuzvar ar padsmit vārtu starpību, bet otrajā spēlē vienkārši mēs nespēlējām savu spēli, ko mēs varam.

pirms doties MHL B grupas “kaujas laukos” Prizma-Rīga pirmais sastāvs kā HS Rīga/Prizma aizvadīja divas spēles Latvijas Virslīgā. pirmajā spēlē bija “nežēlīga atraušanās” no SMScredit.lv ar 1:11, bet otrajā jau uzvara (2:1) pret Elektrēnu Energija. vai tiešām ir tik nesaprātīga starpība starp “kreditoriem” un Lietuvas komandu? vai arī pirmajā spēlē “lielajiem cipariem” bija kādi citi iemesli?

Izgājām negatavi uz spēli; likās, ka nu tik būs – spēlēsim, metīsim. Bet Lietuvas komanda ir salīdzināmi daudz vājāka nekā SMS.

pirmā sastāva prombūtnes laikā HS Rīga/Prizma vārdu Latvijas Virslīgā “nes” otrais sastāvs, kuram arī sanākušas skarbas ugunskristības (2:13 pret Jelgavas komandu). kā kopumā vērtē HS Rīga/Prizma jaunās sezonas spēlētāju “komplektu”, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu? HS Rīga/Prizma Virslīgā šosezon ir kļuvusi stiprāka?

Es domāju, ka Prizmas sastāvs ir kļuvis spēcīgāks nekā pagājušosezon.

Prizma-Rīga debija MHL B grupā sākās ar 3 spēļu izbraukumu Penzā, kur 3 reizes pēc kārtas nācās cīkstēties pret Dizeļist komandu. 1:8, 1:2, 1:6 atbilda šo spēļu gaitai? vai Prizma-Rīga no izbraukuma bez punktiem atgriezās pelnīti?

Bez punktiem atgriezāmies pelnīti. Pirmajā spēlē mūs vienkārši noskrēja, varbūt var vainot tālo ceļu ar autobusu, varbūt ko citu. Otrajā spēlē jau zinājām, ar ko spēlēsim un kā jāspēlē; cīnījāmies darījām visu, vienkārši nepaveicās. Bet trešajā spēlē jau bijām atslābinājušies, jo jau likās, ka nu jābūt mūsējai spēlei, ka būs viegli, un ka spēli jau esam vinnējuši.

kā kopumā vērtē komandas iestartēšanos MHL-ā? kas ir kļuvis savādāk, salīdzinot ar līdzšinējām gaitām? kas Krievijas hokejā pārsteidz? kam bijāt gatavi?

Starts, protams, varēja būt labāks, bet nu – kā ir, tā ir; jāspēlē tālāk un jācīnās. Gatavi bijām visam, jo aptuveni zinājām, uz kurieni mēs braucam un kādam jābūt līmenim.

pirms sezonas minēji, ka MHL B grupas hokeja stils varētu būt sagaidāms kā “skrien, sit” (bej, begi). vai pirmās spēles MHL B grupā to ir apliecinājušas? vai pretēji?

Pirmās spēles apliecināja, ka visi skrien, met un cīnās; mazāk kombinē.

līdztekus MHL B grupas čempionātam turpināt dalību Latvijas Virslīgā, kur cīnās arī otra MHL B grupas komanda no Latvijas – Juniors. tā kā esat ar “junioriem” vienā MHL divīzijā un spēlējat Virslīgā, tad apniksiet viens otram visātrāk – t.i. būsiet biežākie pretinieki šajā sezonā. jau pirms sezonas aizvadījāt 2 pārbaudes spēles mainīgām sekmēm – zaude 6:7 un uzvara 3:1. pirmajā savstarpējā Virslīgas spēlē arī rīvējāties, bet uzvarējāt ar 4:3. cik principiālas ir prizmiešu spēles pret Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors?

Juniors ir vistiešākais pretinieks Prizmai, jo visi seko un salīdzina, kā iet abām komandām.

kādus rezultātus būtu jāsasniedz komandai, kādus – Tev, lai sezonas noslēgumā Tu varētu atskatīties ar gandarījumu? kādus mērķus esi sev formulējis šajā sezonā?

Komandai ir jāspēlē labāk nekā tagad un jācīnās par katru spēli, tas pats attiecas arī uz mani – jācīnās, jātrenējas un tad jāskatās. Mani mērķi ir pēc iespējas labāk aizvadīt šo sezonu.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

• Miķeļa Freimaņa individuālās statistikas uzskaites – mhl2.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.lv, eurohockey.com
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (2010. g. marts) pirms U-18 pasaules čempionāta – sportaavize.lv, lhf.lv
• Ozolnieki Juniors statistika savā vienīgajā sezonā (2009./2010.) Baltkrievijas Augstākajā līgā: tepat
• Latvijas U-18 izlase pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembris) – lhf.lv, sportacentrs.com
• HS Rīga/LB 92 sastāvs 2008./2009. g. sezonā (iespējams, nav fiksētas visas izmaiņas sezonas gaitā) – lhf.lv
• raksti ar Miķeļa Freimaņa pieminējumu (t.sk., statistiku, viedokli): tepat

[pirmais foto, vēl HK Ogre ierindā, no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva. otrais foto fiksēts vienā no Prizma-Rīga spēlēm pret Maskavas Zeļenograd 2011. gada oktobrī; foto avots: mhl2.khl.ru. 3., 4., 5. fotoattēli no Miķeļa Freimaņa personīgā arhīva; abos pēdējos attēlos Miķelis Freimanis – otrais no labās.]

TUVPLĀNĀ: Andris Siksnis

noslēgumam tuvojas Baltkrievijas Junioru līgas čempionāts, kura izskaņā līderu godu cenšas nosargāt SK Rīga-93/94 komanda. starp citu, šī vienība ir MHL-ā spēlējošās komandas HK Rīga “mantinieki” – t.i., no SK Rīga-93/94 sastāva ir paredzēta visciešākā rekrutēšanās uz HK Rīga sastāvu nākamai sezonai.

Andris Siksnis ir viens no pamanāmākajiem un rezultatīvākajiem SK Rīga-93/94 spēlētājiem. kā viens no nedaudziem 1993. gadā dzimušajiem hokejistiem jau 2010. gada vasarā bija starp HK Rīga kandidātiem, taču komandas kodols tika veidots no 1991. gadā dzimušajiem. un attiecīgi 1993. gadā dzimušo skaits Rīgas MHL vienībā bija uzņemts ierobežotā apjomā. bet pirms 2011. gada U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā Andris Siksnis ir nosaukts starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem.

savās atbildēs Andris Siksnis – par Baltkrievijas Junioru līgu un SK Rīga komandu cīņām šajā līgā, par MHL kvalifikācijas turnīru un tā lietderību, par Rīgas čempionāta līmeni, par Rīgas un Liepājas komandu savstarpējo spēļu principialitāti.

izziņai: Andris Siksnis

• dzimis 1993. gada 6. maijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 178 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) vienībā Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH)
• iepriekšējā sezona: SK Rīga / Profs – 18
• Latvijas U-18 izlases kandidāts 2011. gada U-18 pasaules čempionātam 1. divīzijā
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: spēlējot SK Rīga komandās, sanāk cīnīties divās frontēs – Latvijā un Baltkrievijā. arī 2009./2010. g. sezonā komanda kā SK Rīga/Profs-18 cīnījās Latvijas Virslīgā, bet kā SK Rīga-93 Baltkrievijas Junioru līgā. kurš čempionāts komandai bija svarīgāks? kuru par būtiskāko uzskatīji Tu? kāpēc?

Andris Siksnis: Komandai svarīgāks noteikti bija Baltkrievijas čempionāts, un arī man pašam tas šķita svarīgāks, jo tur mēs spēlējām pret sava vecuma pretiniekiem un varējām labāk novērtēt savu līmeni, salīdzinājumā ar baltkrievu vienaudžiem.

jautājums: kas bija būtiskākā atšķirība starp komandas cīņām Latvijas Virslīgā un Baltkrievijas “junioros”, neskaitot vecuma atšķirības?

Virslīgā bija grūtāk salīdzinājumā ar Baltkrieviju, jo lielākajai daļai mūsu komandas spēlētāju tā bija pirmā sezona, spēlējot pret pieaugušajiem; bija jāpierod pie Virslīgas spēles stila un vispār pie pieaugušo hokeja.

jautājums: Latvijā 2009./2010. g. sezonā komanda ieņēma 5. vietu (no 6 komandām), bet Baltkrievijas Junioru līgā – 2. vietu 12 komandu konkurencē, no līdera atpaliekot tikai par 1 punktu. kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā?

Virslīgā bija reālas iespējas tikt četriniekā, kas mūsu komandai dotu iespēju cīnīties play off. Es domāju, ka mums tas bija pa spēkam, vienkārši regulārās sezonas beigās izšķirošajās cīņās nespējām uzveikt Elektrēnu Enerģija hokejistus. Baltkrievijas čempionātā nospēlējām labi. Lai kļūtu par čempioniem, pietrūka divu punktu, kurus zaudējām sezonas priekšpēdējā spēlē pret Liepājas Metalurgu.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu 2009./2010. g. sezonā? kas Tev izdevās, kā gaidīji, bet kas bija tās lietas, ar kurām nebiji mierā?

Bija jūtams progress salīdzinājumā ar 2008./2009. sezonu, kļuvu vairāk nobriedis kā hokejists, vienīgais – varēju sakrāt vairāk rezultativitātes punktu.

jautājums: SK Rīga/Profs-18 komanda bija izvēlēta par pamatu komandai, kas ar nosaukumu SK Rīga 2010. g. martā piedalījās MHL kvalifikācijas turnīrā – apakšgrupas spēlēs Podoļskā. ko Tev un komandai deva dalība šajā turnīrā?

Paldies, ka pavaicāji! Tas patiešām bija īpašs turnīrs, ko augstu vērtēju! Dalība šajā turnīrā deva iespēju salīdzināt sevi ar krievu jaunajiem hokejistiem un apmēram saprast, kāds ir MHL līmenis.

jautājums: vai pirms turnīra un tā gaitā izjutāt palielinātu respektu pret Krievijas jauniešu vienībām? vai arī bijāt pārliecināti par saviem spēkiem?

Pirms turnīra šķita, ka būs nedaudz grūtāk, bet turnīra gaitā sapratām, ka varam līdzīgi cīnīties ar jebkuru komandu šajā turnīrā.

jautājums: kādus secinājumus un atziņas sev pašam “atvedi” no MHL kvalifikācijas turnīra?

Sapratu, ka, lai izaugtu līdz MHL līmenim, ir vēl jāstrādā, taču tas nav nekas neaizsniedzams.

jautājums: starpsezonā, 2010. gada vasarā nokļuvi HK Rīga treniņnometnē. lai arī komanda tika komplektēta pamatā no 1991. – 1992. g. dzimušajiem, sezonas gaitā sastāvā iekļuva arī pa kādam 1993. gados dzimušajam – uzbrucēji Edgars Kurmis, Juris Ziemiņš, aizsargi – Krišs Lipsbergs, Pauls Zvirbulis. kas, Tavuprāt Tev pietrūka, lai nonāktu HK Rīga sastāvā jau 2010./2011. g. sezonā?

HK Rīga sastāvā bija tikai daži 17gadīgie, turklāt sezonas garumā viņi kopumā aizvadīja salīdzinoši maz spēļu. Protams, būtu gribējis spēlēt HK Rīga, taču spēļu prakses ziņā šī sezona arī vērtējama pozitīvi.

jautājums: šosezon SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) sastāvā atkal cīnies divos kaujaslaukos – Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH), kur abos esi starp rezultatīvākajiem komandas spēlētājiem. kas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ir mainījies Tavā spēlē, spēļu ritmā?

Manā spēlē un spēļu ritmā sevišķi nekas nav mainījies, spēļu kalendārs ir diezgan līdzīgs pagājušajai sezonai.

jautājums: vai Baltkrievijas Junioru līgā Tev nu jau kā pieredzējušākam spēlētājam ir kļuvis spēlēt vieglāk? kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā gan Baltkrievijā, gan Rīgas čempionātā?

Protams, šogad Baltkrievijā spēlēt kļuvis vieglāk, jo pagājušogad vēl drīkstēja spēlēt 92. gadi, šogad vecākie ir 93. gadi – mani vienaudži; kā arī pagājušajā gadā bija vairāk stipru komandu, tāpēc bija grūtāk gūt punktus. Šosezon Baltkrievijā man nav gājis tik labi kā Rīgas meistarsacīkstēs, kurās esmu komandas rezultatīvākais spēlētājs, bet uzskatu, ka abos šajos turnīros kopumā esmu parādījis sevi diezgan labi.

jautājums: pēc komandas 40 spēlēm Baltkrievijas Junioru līgā SK Rīga-93/94 ar 102 punktiem ierindojas 1. vietā, apsteidzot Gomeļas jauniešu vienību Gomeļ-Juņior (40 spēlēs 98 punkti) un Liepājas Metalurgs U18 puišus (40 spēlēs 93 punkti). zemāk par trešo vietu nevarat “nokrist” pat teorētiski, bet vēl ir atlikušas 4 spēles, kuru gaitā izšķirsies ieņemtā vieta. pirms gada Jums pietrūka tikai viena-divu punktu… kā vērtē komandas sniegumu Baltkrievijas čempionātā šosezon?

Es uzskatu, ka šogad Baltkrievijas čempionātā mūsu komandas sniegums ir atbilstošs mūsu līmenim, vienīgais – esam muļķīgi zaudējuši punktus spēlēs pret tabulas lejasgala komandām, bet tas ir normāli, jo katrai komandai sezonas laikā ir kāpumi un kritumi – tāds ir sports un tāpēc tas ir interesants. Zaudējumi palīdz izanalizēt savas kļūdas un dod stimulu strādāt uzcītīgāk.

[piebilde: 30. un 31. martā SK Rīga-93/94 aizvadīja spēles pret ODJuSŠ Brest (Bresta), uzvarot ar 4:3 un 4:2. attiecīgi SK Rīga-93/94 ir “uzkrājusi” 108 punktus un nodrošinājusi vismaz 2. vietu čempionātā.]

jautājums: vai tiešām Latvijas jaunieši ir manāmi pārāki par baltkrievu vienaudžiem? vai arī panākumi “norakstāmi” uz faktu, ka Rīgā un Liepājā ir savāktas Latvijas izlases, bet baltkrievu jaunieši “izkaisīti” pa 9 komandām (vēl viena – no Kijevas)?

Grūti pateikt, vislabāk to var redzēt tad, kad mūsu un baltkrievu jauniešu izlases tiekas savā starpā – pēdējā laikā latvieši ir bijuši pārāki. Ja runājam par jauniešu klubu līmeni, tad var teikt, ka baltkrievu labākie jaunieši ir vairāk izkaisīti, nekā labākie latvieši, kas spēlē Rīgā un Liepājā.

jautājums: kāda ir atšķirība šosezon, spēlējot Baltkrievijā un Rīgas čempionātā (RAMH)? tikai spēlētāju vecumā? ātrumā, meistarībā?

Baltkrievijā spēles ātrums ir lielāks un spēlētāju vēlēšanās pierādīt savu varēšanu ir lielāka, savukārt Rīgas čempionātā spēlē salīdzinoši lēnu hokeju, kurā tiek atdots ļoti daudz piespēļu, respektīvi – daudz kombināciju, maz metienu, kas ir raksturīgi veterānu spēles manierei.

jautājums: Rīgas čempionātā SK Rīga-18 vienībai ir atlikušas vien pāris spēles, bet jau pēc 20 spēlēm esat iekrājuši 42 punktus, nodrošinot 1. vietu. Sāga ar 35 punktiem (20 spēlēs) vairs nepanāks. kā Tu vērtē RAMH līmeni? vai tas SK Rīga-18 vienībai un tās spēlētājiem ir pietiekošs, noderīgs un vērtīgs?

RAMH līmenis varētu būt mazliet augstāks, lai mums kā jauniešu komandai būtu vairāk jācīnās par uzvarām, kur mēs atdotu visus spēkus, lai uzvarētu spēli, bet kopumā RAMH ir diezgan vērtīga pieredze mums kā jaunajiem hokejistiem.

jautājums: esi nosaukts Latvijas U-18 izlases tuvāko 35 kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta. esi pārsteigts vai, kā reiz, pats uz to mērķtiecīgi gāji un saskati tajā likumsakarīgu rezultātu?

Protams, ka es uz to mērķtiecīgi gāju, jo es domāju, ka tas ir ikviena hokejista mērķis – aizstāvēt savas valsts godu starptautiskā līmenī un pierādīt, ka latvieši spēlē atzīstamu hokeju.

jautājums: kādas saskati savas izredzes uzspēlēt U-18 pasaules čempionātā? kas ir Tavas stiprās puses, kas būtu noderīgas izlasei?

Grūti spriest par manām izredzēm, jo vēl pat neesmu izlases treniņnometnē, kuras gaitā varētu saprast, cik tuvu esmu spēlēšanai čempionātā. Manas stiprās puses labāk var novērtēt skatoties no malas, pašam negribas sevi vērtēt.

jautājums: kā vērtē Latvijas 1993.-1994. g. hokejistus un viņu izredzes izcīnīt vietu elitē?

Es domāju, ka 1993.-1994. gada Latvijas hokejisti ir labā līmenī. un izredzes izcīnīt vietu elitē ir ļoti labas.

jautājums: neskatoties uz to, vai spēlēsi pasaules čempionātā, SK Rīga-93/94 vienībai pēc tam, saskaņā ar oficiālo kalendāru, ir paredzētas divas pēdējās spēles Baltkrievijas Junioru līgā. pretinieks arī nav vienkāršs – abas noslēdzošās spēles paredzētas pret Liepājas komandu. vai SK Rīga komandai spēles pret Liepājas Metalurgs komandām ir īpašas? vai uztverat to kā Latvijas “derbiju”, kurā tiek noskaidrota Latvijas stiprākā jauniešu vienība?

Protams, ka spēles pret Liepāju ir īpašas un principiālas, jo šajās spēlēs tiek noskaidrota labākā Latvijas jauniešu vienība, un ir ļoti patīkami, ja tie esam mēs, nevis liepājnieki. To varētu saukt par Latvijas derbiju, jo neviena no komandām šajās spēlēs punktus viena otrai nedāvinās un sitīsies līdz galam, vienalga, vai tas turnīra tabulā kaut ko izšķirs vai ne. Šogad jau divas reizes savās mājās apspēlējām liepājniekus, tagad centīsimies to atkārtot izbraukumā, kas, protams, būs sarežģītāk.

jautājums: kādi ir Tavi plāni un domas attiecībā uz 2011./2012. g. sezonu? vai esi iecerējis iekļūt HK Rīgas sastāvā dalībai MHL čempionātā? vai varbūt plāno iemēģināt leģionāra gaitas?

Centīšos darīt visu, lai iekļūtu HK Rīga sastāvā! Ja tas neizdosies, tad domāšu, ko darīt tālāk – turpināt Latvijā vai doties uz ārzemēm.

lai veicas!

[visos attēlos Nr. 55 – Andris Siksnis. visi foto 4 fiksēti Rīgas čempionāta (RAMH) spēļu ietvaros. pirmais foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Sāga 2011. gada 27. janvārī; otrais foto – spēlē pret Hanza/Prizma 2011. gada 4. janvārī; trešais – pret Sāga 2010. gada 2. oktobrī; ceturtais – pret Zapad Rossiji 2010. gada 20. decembrī. pirmo 3 foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); ceturtā foto avots: nahl.lv (Valerijs Somkins).]

lasāmvielai & izziņām:

• Andra Sikšņa profili statistikas lapās – eliteprospects.com, lhf.lv, nahl.lv
• Baltkrievijas Junioru līgas 2010./2011. g. sezonas aktuālā tabula un spēļu rezultāti (abos avotos ir kļūdas un nepilnības) – hockey.by, r-hockey.ru
• SK Rīga-18 (SK Rīga-93/94) spēlētāju aktuālā statistika Rīgas čempionātā (RAMH) 2010./2011. g. sezonā – nahl.lv
• RAMH aktuālā 2010./2011. g. sezonas tabula un rezultativitātes līderi – nahl.lv
• SK Rīga spēlētāju statistika MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat
• SK Rīga-93/94 spēlētāju statistika (uz 2010-12-25): tepat
• par SK Rīga komandu panākumiem Baltkrievijas līgās: tepat
• par Latvijas komandu startu Baltkrievijas līgās 2010./’2011. g. sezonā: tepat (1. daļa; 2. daļa)

TUVPLĀNĀ: Jānis Šmits

Norvēģija vēl ir salīdzinoši “neatklāta zeme” Latvijas hokejistiem. tiesa, vēl nesen tādas pašas nezināmas hokeja valstis bija Kazahstāna un Lielbritānija, kuras šosezon “apslidoja” jau prāvāks Latvijas hokejistu pulciņš. izrādās arī Norvēģijā ir sava hokeja saimniecība ar pieaugušo, U-19, U-17 līgām.

viens no Latvijas “pirmatklājējiem” Norvēģijā ir aizsargs Jānis Šmits, kurš šo sezonu aizvada Norvēģijas otrās stiprākās līgas – 1. divīzijas (1. divisjon) komandā Comet Halden. uz “komētām” J.Šmits pārcēlās no “kaimiņiem” – Zviedrijas, kur Nynäshamns IF kluba sistēmā bija aizvadījis vairākas sezonas. no “zviedriem” Jānis Šmits arī divreiz tika “iesaukts” Latvijas U-20 izlasē dalībai U-20 pasaules čempionātos.

Jānis Šmits atbild uz jautājumiem par pārcelšanos no Zviedrijas uz Norvēģiju, par izmaiņām, “pārceļoties” no junioru hokeja uz pieaugušo, par Norvēģijas 1. divīzijas līmeni, par Comet Halden sniegumu, par saviem nākotnes plāniem un domu neatmešanu attiecībā uz izlasi.

izziņai: Jānis Šmits

• dzimis 1990. gada 8. jūnijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 182 cm; 85 kg
• 2010./2011. g. sezonā Comet Halden komandā Norvēģijas 1. divīzijā (2.-ajā stiprākajā līgā)
• iepriekšējās sezonas: Nynäshamns IF pieaugušo komandā Zviedrijas 1. un 2. divīzijās, Nynäshamns IF J20 komandā Zviedrijas U-20 1. divīzijā, Nynäshamns IF J18 vienībā Zviedrijas U-18 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc vairākiem gadiem Zviedrijas Nynäshamns IF kluba sistēmā – U-18, U-20 un pieaugušo komandās – pārcēlies uz Norvēģijas Comet Halden. kāpēc nepaliki Zviedrijā un Nynäshamns IF klubā?

Jānis Šmits: Bija laiks kaut ko pamainīt, un neredzēju sev izaugsmes iespējas Nynäshamns klubā.

jautājums: 2008./2009. un 2009./2010. g. sezonās Tev fiksētas vairāk nekā 20 spēles katrā sezonā Nynäshamns IF “lielajā” komandā, kas vispirms spēlēja Zviedrijas 2., tad 1. divīzijā. kā bija pēc U-18 un U-20 līgām pārslēgties uz pieaugušo hokeju? kas bija kļuvis savādāk?

Pirmkārt, ātrums bija daudz lielāks un bija jāspēlē daudz atbildīgāk nekā pirms tam, jo pie pieaugušajiem kļūdas pretinieki realizēja biežāk.

jautājums: kā vērtē Norvēģijā 1. divisjon (2.-ās stiprākās) līgas, kurā spēlē Tava komanda Comet Halden, līmeni? vai tas būtiski un ar ko atšķirās no Zviedrijas 1. un 2. divīzijas, kurās arī esi spēlējis?

Norvēģijas 1. divīzijas līmenis ir aptuveni tāds pats kā Zviedrijas 1. divīzijas vidus. Dažas komandas labākas un dažas sliktākas.

[piebilde: Zviedrijas 1. divīzija ir valsts 3.-šā stiprākā līga.]

jautājums: komandā Comet Halden ar 13 punktiem 23 spēlēs pašreiz esi fiksēts kā 2.-ais rezultatīvākais aizsargs un 6.-ais rezultatīvākais spēlētājs. kā komandas vadība vērtē Tavu pienesumu? vai vadība attiecībā uz komandas leģionāriem – Tevi, pāris čehiem un pāris zviedriem ir daudz prasīgāka?

Pirms jaungada sākuma bija mums vakariņas ar komandas sponsoriem, vadību. Vadība, kā arī sponsori bija priecīgi par sasniegumiem līdz tam. Līdz ar to arī ar mūsu – leģionāru – sniegumu bija apmierināti. Nedaudz prasīgāki, protams, ir, bet tas tā ir visur.

[piebilde: pašreiz (pēc komandas 28 spēlēm) Comet Halden ar 47 punktiem ierindojas 2. vietā Norvēģijas 1. divīzijā (19 komandu konkurencē); līgā pastāv neizšķirti rezultāti, attiecīgi – par uzvaru 2 punkti, par neizšķirtu 1 punkts.]

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu šosezon?

Īpaši apmierināts neesmu, bet sezona pagaidām ir bijusi diezgan laba.

jautājums: dažviet statistikas uzskaitēs Tavs vārds fiksēts arī saistībā ar Comet otro komandu Norvēģijas 2. divisjon (3.-ajā stiprākajā līgā). vai esi šajā komandā un līgā reāli spēlējis?

Īstenībā šogad Comet Halden nemaz nav otrā komanda. Un Norvēģijas 2. divīzijā neesmu spēlējis.

jautājums: esi piedalījies divos U-20 pasaules čempionātos elitē, pārstāvot Latvijas U-20 izlasi. vai neesi domājis par savām iespējām nokļūt Latvijas “lielās” izlases redzeslokā? kam būtu jānotiek, lai tas notiktu?

Negribu spriest par savām izredzēm, jo zinu, ka man ir daudz lietu, pie kā ir jāstrādā, bet domu par spēlēšanu lielajā izlasē neesmu atmetis.

jautājums: februārī Latvijas izlase dodas uz pārbaudes spēļu turnīru Norvēģijā. vai sekosi šīm spēlēm?

Ja būšu brīvs, tad ir doma pavērot lielo izlasi.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz savām hokeja gaitām tuvākajos gados? Norvēģija, Zviedrija? varbūt ir doma pamēģināt Austrumos – Baltkrievijas vai Krievijas līgās, kurās salīdzinoši lielā skaitā cīnās Latvijas hokejisti?

Pagaidām ceru sevi labi parādīt šinī līgā un tikt uz Get-līgu [Get Ligaen = Norvēģijas stiprākā līga]. Pēc tam ir cerība par Zviedrijas Allsvenskan vai Elitserien, bet tas pagaidām ir pārāk tālu, lai spriestu par to vai lolotu lielas cerības.

[atgādinājumam: HockeyAllsvenskan = Zviedrijas 2. stiprākā līga; Elitserien = Zviedrijas stiprākā līga.]

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Šmita personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Jāņa Šmita individuālā statistika – eliteprospects.com, comethockey.no
• Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika – comethockey.no
• Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
• Norvēģijas 1. divīzijas turnīra aktuālā tabula – n3sport.no
• Norvēģijas līgu mājaslapa – hockey.no
• Nynäshamns IF kluba web lapa – nhc.nu