Hokejs kara laikā. 2. (Par KHL ģeopolitiku.)

Neatkarīgi no pārliecības un uzskatiem par sporta, politikas un jebkāda veida agresijas nošķiršanu, situācija ar Rīgas Dinamo un Donbass savstarpējo spēli ir izveidojusies stipri dīvaina. Ukrainā un konkrēti Doņeckā esošo politisko saviļņojumu (maigi izsakoties) dēļ sērijas septītā spēle nenotiks Doņeckā, bet to paredzēts aizvadīt neitrālā laukumā – Bratislavā. T.i., Slovākijas galvaspilsētā. Interesants precedents. Bet kas tālāk?

Ja situāciju un jautājumu aplūko tā plašāk atvērtām acīm, tad viss, kas šobrīd notiek Austrumu virzienā ir stipri ārpus ikdienas norisēm. Notikumi Ukrainā, Krievijas reakcija un karaspēks Krimā, stipri neviennozīmīgā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos, Rietumvalstu vingrinājumi ar sankcijām Krievijai…

Jebkāda “satiksme” ar Krieviju šādā situācijā rada jautājumus. Kategoriskāki attieksmes izrādītāji, piemēram, daļa kultūras darbinieku savu pozīciju nodemonstrējuši atceļot viesizrādes Krievijā, citi – neatceļ, skaidrojot ar iespēju rādīt attieksmi Krievijā. Katram savs pamatojums, un šajā situācijā nav viss tikai balts vai melns. Ir arī viedoklis, ka Krievija ir ne tikai tās vadonis un valdošā “brigāde”, lai gan šīs valsts informatīvā telpa un atstrādātā “vienīgā pareizā viedokļa” mašinērija atstāj iespaidu, ka Krievijā ir tikai prezidenta viedoklis, nu, vismaz 96,77%. Proporcijas līdzība ar Krimas referendumā par pievienošanos “PSRS” (skatāmies Krievijas “vadoņa” politikas atbalstītāju gājiena karogus: 1., 2., 3.) nav izvēlēta nejauši…

Pa visu šo burzmu savu sesto sezonu darbojas arī Rīgas Dinamo. Nonākšanu “dīvainā situācijā” labi pasvītro dažu dienu norises. Play off sērijas piektās spēles laikā (13. martā) Doņeckā norisinājās (turpinājās) asiņaini konflikti ar bojā gājušiem cilvēkiem. Septīto spēli Doņeckā aizvadīt jau neesot droši, tāpēc – Bratislava. No idejas vārdā nogalināto tuvinieku viedokļa notiekošais ir tāda kā “balle mēra laikā”. Bet dzīve iet uz priekšu… Degvielu lejam, gāzes plītis turpinām izmantot, droši vien salt arī negribās (ziemas turpinājums pilnīgā nelaikā). Pilnīgi droši, ka arī sportisti nav atbildīgi par politisko situāciju un vēl jo mazāk – par jebkādu vardarbību. Bet jautājums paliek atklāts, cik tālu “sports” ir gatavs iet un būt neitrāls?

Skaidrs, ka sportisti dara savu darbu. Krievijas čempionātos spēlējošo klubu ierindā ir mūsējie – Latvijas atlēti, kuri ir mūsējie neatkarīgi no darbavietas un kuriem gan jau, ka ir savs viedoklis par politisko situāciju. Tāpat kā administrācijas cilvēkiem. Tomēr šobrīd būtu savādi no jebkuru ar Krievijas finansējumu un čempionātu norisi cieši saistītu pārstāvju puses gaidīt kaut kādu principiālu situācijas vērtējumu, nemaz nerunājot par skaidri un gaiši pateiktiem vārdiem attiecībā uz Krievijas politiku, propagandu utml. Šosezon jau gadījās sakritība ar 18. novembra svētku pasākuma elementiem, kuros tomēr ar atkārtotu caurskatīšanu KHL vadība ieraudzīja nacistisko simboliku – svastiku. Krievijas portālu komentāru sadaļās 96,77%-iem viedokli paudušajiem neradās vispār nekādas šaubas par Rīgas “fašistiem”.

Patiesībā nav arī nekādas diskusijas par ārvalstu virzienā orientēto Krievijas sporta organizāciju (šajā gadījumā – KHL) kā propagandas intrumentu nozīmi. Nu, nav līgai biznesa uzdevumu šī vārda saprotamākajā nozīmē. Nekādas biļešu un atribūtikas pārdošanas cenas, translācijas tiesības un citi tiešā biznesa ienākumu avoti neatsver ieguldījumus hokejistu algās un aviopārlidojumos. Tiesa, bizness ir arī ģeopolitikas mērauklā mērāms. Runa ir par ietekmi, monopolu, reputācijas veidošanu utml. gadu desmitu griezumā.

Protams, līgai ir savi sportiskie uzdevumi, Krievijas reģionu līderu “mērīšanās”, arī ieguldījums dažādu Krievijas rūpniecisko un/vai ģeogrāfiski attālāko pilsētu “kulturālajā” dzīvē. Tomēr jautājums, kāpēc KHL (un tās patroniem visaugstākajā vadībā) nepieciešami līgas dalībnieki Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Latvijā, tagad arī – Somijā? Kā “prettrieciens” un alternatīva NHL? Jā, bet ne tikai. Un labdarība noteikti nav starp šiem “ne tikai”.

Vienkāršoti ņemot, ārzemju KHL klubiem ir līdzīga funkcija, kā Soču olimpiādes atklāšanas un noslēgšanas ceremonijai. Būt par “balto un pūkaino” daļu Krievijas portretā. Par to šaubu nav bijis no KHL darbības sākšanas 2008. gadā. Tikai, ka mūsējiem ir iespēja IZMANTOT šo piedāvājumu SAVĀS sportiskajās INTERESĒS. Šķiet, līdz šim savu labumu arī Latvija no tā guvusi; lai gan patiesi izvērtēt plusus un mīnusus būs iespējams tikai pēc ilgāka laika posma. Bet joprojām paliek jautājums, kur ir tā robeža un cik tālu mums ar KHL ir pa ceļam?

Un jautājums nav tikai mums. Kā ir ar Horvātiju, Slovākiju, Čehiju, arī līgai no jaunās sezonas iecerēto Somiju? Skaidrs, ka attiecīgo klubu finanšu donoru vidū nebūs grūtības atrast Krievijas pārstāvjus un krievu “rubli”, un skaidrs – kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet jautājums paliek. Vai minētās valstis, kurām kaimiņvalstu “apskāvieni” nav bijuši sveši, ir aizmirsušas savu pagātni? Un kam jānotiek Ukrainas vai citas Eiropas zemes kartē, lai atcerētos?

Bet vēlreiz jautājums mums pašiem: ciktāl mūsu “sports” un citas sfēras ir gatavas nošķirt savu darbību no politikas? Kam ir jānotiek, lai tās lietas vairs nebūtu iespējams nodalīt? Skaidrs, ka dialogs un miera līgums ātrāk vai vēlāk seko jebkuram konfliktam. Iespējams, sports ir labs veids, kā uzturēt dialogu. Tomēr jārēķinās, ka šajā “miera sarunu” laukumā noteikumus arī nosaka tas, kurš pasūta mūziku. Šajā situācijā kāds dalībnieks var nepamanīt īsto brīdi, kad ir kļuvis par karbonādi vai kartupeli uz šķīvja, protams, bez balsstiesības ēdienreizes laikā. Kā ir ar mums?

Atkāpei. Arī šis raksts nav aicinājums boikotēt, aizliegt vai attaisnot. Jāatkārtojas, bet MŪSU VALSTS sportisti ir un paliek mūsējie. Ieraksts ir aicinājums padomāt un saprast, kur ir tā robeža, kuru pārkāpjot, arī “sports” vairs nevar palikt neitrāls?

P.S.

• Hokejs kara laikā (1. daļa): tepat
• Oficiālā ziņa: KHL apstiprina, ka sērijas 7. spēle notiks Bratislavā – khl.ru

[Attēli no Rīgas Dinamo spēlēm. Pirmā avots: dinamoriga.eu; otrā avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Hokejs kara laikā

Viens no miera sludinātāju pamatpostulātiem deklarē – nejauciet sportu ar politiku. Šī iemesla dēļ dažādās sporta sacīkstēs līdzās startē dažādu, aktuāli vai vēsturiski naidīgu valstu sportisti. Ar godīgas spēles lozungiem sacenšas un cīnās par godalgām. Tiktāl skaisti. Bet vai tiešām šādu sportisku sacensību – olimpiāžu un starptautisku čempionātu – norise, organizācija, atklāšana, pasniegšana ir “tīra” no politikas un propagandas?

Olimpiādes laikā noklusētais stāsts ir ar Ukrainas nacionālo karogu rokās, un tas turpinās joprojām. Pat neiztirzājot Ukrainas iekšpolitiskās norises un problēmas, ir skaidrs, ka valsts atrodas karastāvoklī ne tikai iekšēju saviļņojumu dēļ, bet arī pateicoties kādas kaimiņvalsts gatavībai situāciju vajadzīgajā virzienā attīstīt ar “durkļu” (karaspēka) palīdzību. Var saukt Ukrainā notiekošo dažādi, taču neatkarīgi no tā, kas sāka un kas vainīgs, Ukrainā ir karš. Aukstais, karstais, pusaukstais, bet – karš. Ja vajag, šo vārdu var mīkstināt, saucot par okupāciju, aneksiju vai kā citādi. Bet fakts paliek fakts, ka vienas valsts parlaments sniedz atļauju savas valsts prezidentam veikt militāras operācijas citas valsts teritorijā. Turklāt “alvas zaldātiņu” pārbīdes šīs otras valsts teritorijā jau notiek.

Tā nu ir iegadījies, ka abas nosauktās valstis piedalās arī hokeja čempionātā KHL, kur pārstāvētas vēl arī Kazahstāna, Baltkrievija, Čehija, Slovākija, Horvātija un LATVIJA. Vēl viena sakritība, ka ne tikai regulārās sezonas pēdējā spēle 4. martā, bet arī izslēgšanas spēļu pirmā kārta līdz četrām uzvarām Rīgas dinamiešiem paredzēta pret Doņeckas Donbass komandu. Pret tās valsts komandu, kura atrodas faktiskā karastāvoklī ar citu KHL dalībvalsti. (Cits stāsts, no kurienes aug Donbass “saknes” un finansējums… Šis stāsts ne vienmēr patīk arī Rīgas Dinamo patriotiem.)

Jau ne reizi vien izskanējušas pusoficiālas runas, ka Ukrainas “stāvokļa” dēļ play off pirmās kārtas spēles Donbass, iespējams, nevarēs aizvadīt mājas arēnā Doņeckā. Tiem, kas Ukrainas kartē ieskatās retāk, skaidrojums: Doņecka (līdz 1961. g. nosaukums – Staļino) ir Ukrainas piektā lielākā pilsēta, atrodas šīs valsts austrumu daļā – “pa lielam” ap 100 km no Krievijas robežas. Pilsētā ir ap miljons iedzīvotāju, aglomerācijā – 1,7. Pilsētas aptuvenais etniskais sadalījums – pusi uz pusi ukraiņi un krievi.

Atkāpei

Aizvadītajā gadsimtā civilizācija ir piedzīvojusi neskaitāmus militārus konfliktus un globālas sadursmes, no kurām par postošāko izvērtās Otrais pasaules karš (1939.-1945.). Ar šādu nosaukumu vismaz to pazīst lielākā daļa civilizētās pasaules. Un pat šāda mēroga katastrofas laikā sporta dzīve neiznīka. Jā, bija izlaistas sezonas, bet paprāvs pulciņš karadarbībā iesaistīto valstu kara laikā aizvadīja, piemēram, savus hokeja čempionātus. Protams, hokeja sacensības norisinājās teritorijās, kurās karadarbība vēl vai vairs nenorisinājās, vai neskāra vispār.

Skaidrs, ka Ziemeļamerika nebūs atskaites punkts, jo tur tikai “naudas” lokauts spēj pārtraukt NHL sezonu. Bet hokeja čempionāts Otrā pasaules kara laikā periodiski norisinājās ne tikai nacistiskā bloka valstīs – Vācijā, Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, bet arī okupētajās Francijas, Beļģijas teritorijās vai neitrālajās Šveicē un Zviedrijā. Arī Latvija nav izņēmums. 1940./1941. g. sezonā pirmās padomju okupācijas laikā tika izspēlēts pirmais Latvijas PSR čempionāts, bet vācu okupācijas laikā esot izdevies aizvadīt divus Latvijas čempionātus. Vienu – pilnīgi droši, citi tādi puspabeigti sanāca…

Tomēr ir būtiska atšķirība: hokeja sacensības nav notikušas starp aktuāli karojošajām pusēm. Jā, okupācijas laikā okupētajās zonās sacensības ir bijušas. Bet vai varam iedomāties situāciju, ka, piemēram, 1943. gadā Vācija uzspēlē kādu draudzības spēli pret PSRS valstsvienību. Tāpat arī savāda liktos Krievijas un Gruzijas jebkāda sporta veida spēle tajās 2008. gada augusta dienās, kad norisinājās šo valstu militārais konflikts. Starp citu, tieši pirms KHL pirmās sezonas starta; tikai, ka Gruzija nav KHL dalībvalsts…

Secinājumu vietā

Šis nav aicinājums steidzamā kārtā pārtraukt Latvijas sportistu dalību jebkādos militāru konfliktu atbalstošas valsts sporta turnīros vai sūtīt Soču medaļas atpakaļ to organizatoriem. Tikai un vienīgi viela pārdomām – ierosinājums domāt ar galvu un piedāvājums atcerēties par mūzikas pasūtītājiem. Tāpat der apdomāt, kurai pusei visvairāk noderīga neitralitāte divu valstu konfliktā?

Vai varam iedomāties situāciju, ka Latvijai kaimiņos esošas valsts parlaments (piemēram, Igaunijas) nobalso par prezidenta rīcības brīvību militārām operācijām Latvijas teritorijā. Piemēram, ar pamatojumu – igauņu iedzīvotāju tiesību aizstāvība Alūksnē, Valkā un mazliet Ainažos. Vai šādā situācijā kāda Latvijas komanda spētu “nošķirt” sportu no politikas un turpināt spēlēt futbolu vai regbiju Igaunijas atklātajā čempionātā?

Otrs jautājums: kā mēs vērtētu citu valstu neitralitāti, kas turpinātu spēlēt šajā Igaunijas čempionātā un komentētu, ka nevajag jaukties “brāļu tautu” nesaskaņās? (Līdzību saskatīšana katra paša ziņā.)

P.S. Ja nav saprotams, tad atgādinājumam: Doņeckas Donbass nav Ukrainas spogulis. Līdzīgi kā Daugavpils nav visas Latvijas atspoguļojums.

[Pirmā attēla avots: Euromaidan konts twitter.com lapā. Zemāk novietotā foto avots: hcdonbass.com.]

Vai Ukraina kļūst par hokeja lielvalsti?

Vēl pirms pāris gadiem Ukrainas nacionālais hokeja čempionāts nebija un nevarēja būt par iekārojamu darba vietu pašas Ukrainas jaudīgākajiem vai vidēji jaudīgiem spēlētājiem, nemaz nerunājot par ārvalstu leģionāriem. Tagad arī Latvijas vīri un puiši labprāt pieņem piedāvājumus un iespējas no Ukrainas jaunās līgas – PHL, kurai jaunā sezona būs otrā tās pastāvēšanas vēsturē.

Vēsturiska atkāpe…

Kādreizējā PSRS, kas savulaik bija arī viens no pasaules hokeja jaudīgākajiem bastioniem, par īsti hokejiskām republikām varēja uzskatīt piecas – Krievijas Federāciju, Latviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Laiku pa laikam arī citos brālīgās saimes PSR-os bija hokeja komandas – piemēram, Lietuvā, Igaunijā; tomēr augstākajā līmenī ilgi noturēties tās nevarēja. Bet Ukraina padomju laikā piedāvāja tādus vairāk vai mazāk atpazīstamus brendus kā Kijevas Dinamo – vēlāk Sokil (krieviskajā versijā – Sokol), Harkovas Dinamo. Pēc PSRS sabrukuma Ukrainas stiprākie klubi vēl cīnījās dažādos kaimiņvalstu organizētos čempionātos – (Krievijas) Starpnacionālajā hokeja līgā (tolaik abreviatūra – MHL), Austrumeiropas hokeja līgā, Baltkrievijas atklātajā čempionātā…

Divas sezonas (2007. – 2009.) nu jau vienīgais Ukrainas superklubs Kijevas Sokil nocīnījās Krievijas Augstākajā līgā (pēc stipruma otrā). Bet 2009. gadā finansiāli – politisku apsvērumu dēļ Ukrainas hokeja flagmanis Sokil pameta Krievijas Augstāko līgu un piezemējās Baltkrievijas ekstralīgā, kur aizvadīja divas sezonas (līdz 2011. gadam). Kopā ar Kijevas Budiveļņik projektu, kuru 2010. gadā sludināja jau par uzņemtu KHL, bet – izgāzās, tas viss izskatījās pēc Ukrainas hokeja gulbja dziesmas un pēdējā fāzē ieilgušām atvadām no „pieklājīgas” hokeja valsts statusa. To arī uzskatāmi uzrādīja Ukrainas hroniskā nevarēšana tikt atpakaļ pasaules čempionāta elitē. Piemēram, pēdējos piecos pasaules čempionātos Ukraina ieņēmusi vietas starp 19. un 22.

2011. gada hokeja revolūcija?

Gadu atpakaļ Ukrainas hokeja saimniecībā noritēja būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēja „jauno kursu”. Tā izvēli sekmēja vairāki faktori, t.sk. Krievijas politiski – ekonomisko aprindu draudzīguma uzlabošanās, arī secinājums vai pieņēmums par Baltkrievijas atklātā čempionāta līmeņa kritumu.

Rezultātā trīs lietas: 1) par valsts superklubu, tradicionālā Sokil vietā, top Doņeckas Donbass, kuru iestartē Krievijas VHL; 2) tiek nodibināta juridiski jauna nacionālā hokeja līga Ukrainā – PHL (atšifrējas kā Profesionālā Hokeja līga); 3) no Baltkrievijas Atklātā čempionāta tiek „atsauktas” komandas visos vecumos – sākot ar „lielajiem” Sokil ekstralīgā un ieskaitot vienības Junioru un Jauniešu līgās – Sokil U18, Sokol U15, Sokol U14, Kijev 98, Sokol U12, Ļdinka U12 (arī Kijev 99), Sokol U11. Tagad Ukrainas jaunatnei bija paredzēts kapāt un celt pamatā tikai Ukrainas pa savam izveidotajos nepāru ciparu čempionātos – U-17, U-15, U-13, U-12.

Beidzot uz KHL

2012./2013. g. sezona ir KHL piektā sezona un pirmā, kad līgā ir „ierāpies” Ukrainas klubs. Pašā līgas sākumā Ukrainai pietrūka politiskā lobija un „draudzības” no KHL bīdītāju puses, un Ukraina netika ievilkta KHL. Pēc tam runāja par iespējamo Kijevas Sokil iestāšanos, tad izsludināja no nulles dibināma kluba – Kijevas Budiveļņik – jau notikušu pieņemšanu. Tas viss, maigi izsakoties, nepiepildījās. Taču tagad jau ir reāls, vienu sezonu VHL nocīnījies klubs – Doņeckas Donbass, kas ir gatavs un šoreiz „pa īstam” līgā uzņemts. Šajā starpsezonā Donbass par galveno treneri pieņēmis sava laika rīdzinieku treneri Juliusu Šupleru, kā arī vārtsargu treneri mūsējo Sergeju Naumovu, kurš vēl nesen pildīja Rīgas Dinamo vārtsargu trenera pienākumus.

PHL – cīņa starp veco un jauno

2011. gada starpsezonā PHL netika dibināts „tukšā vietā”; no fizikas zinām, ka tādu vietu nemēdz būt. Par pamatu „aizgāja” Ukrainas nacionālā čempionāta „Virslīga”. Būtiskā pārmaiņa nebija komandu dalībnieku izmaiņas, bet – cenšanās pāriet uz jaunu kārtību, finansiālu stabilitāti, vietējā čempionāta līmeņa celšanu un jaunatnes motivēšanu. Acīmredzami pēc savas pirmās sezonas PHL kļūst diezgan interesanta arī Latvijas hokejistiem.

Aizvadītās sezonas PHL galvenā „intriga” bija par to, kas izrādīsies stiprāks – vecais „karalis” (Sokil) vai jaunais (Donbass tā otrās komandas personā). Sokil paņēma regulāro sezonu, bet Doņeckas Donbass-2 uzvarēja izslēgšanas spēlēs. Otra intriga bija – vai pastarīši Gaidamaki regulārās sezonas 42 spēlēs sakrās vairāk par 10 punktiem. Nesakrāja. Starp citu, regulārās sezonas 3. vietas komandā – Kijevas Berkut – aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī uzbrucējs Viktors Bļinovs (dz. 1981.), kurš savulaik ir cīnījies arī Latvijas izlasē un Rīgas Dinamo.

PHL 2011./2012. g. regulārās sezonas gala tabula:

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Sokil	42	175-70	108	izkrita finālā
2.	Donbass-2	42	180-77	103	Ukrainas čempioni
3.	Berkut	42	183-106	87	izkrita pusfinālā
4.	Kompaņjon-Naftogaz	42	163-120	70	izkrita pusfinālā
5.	Ļevi	42	143-142	55
6.	Harkivski Akuli	42	141-177	48
7.	Bilij Bars	42	84-196	23
8.	Gaidamaki	42	69-250	10

*

PHL kā iespēja arī Latvijas hokejistiem

Ukrainas „uzrāviens” – stiprinot savu nacionālo čempionātu un arī līdzās tam virzoties pa VHL-KHL perspektīvu, ir uzrunājis kā vietējos, tā arī dažādu vecumu spēlētājus kaimiņvalstīs, kur vietējās superkomandas nespēj paņemt visus gribētājus un/vai vietējie čempionāti „buksē”. Tā aizvadītajā sezonā Ukrainas PHL „sev uz kakla” turēja ap 40 Baltkrievijas hokejistu, 80 – Krievijas. Ukrainas pavalstnieku īpatsvars – virs 200.

Šīs starpsezonas skaļākais transfērs Ukrainas PHL virzienā no Latvijas „apcirkņiem” ir Latvijas izlases uzbrucēja Armanda Bērziņa (dz. 1983.) pievienošanās Kijevas Kompaņjon-Naftogaz vienībai. Atgādinājumam: iepriekšējo sezonu viņš aizvadīja Minskas Junost komandā Baltkrievijas ekstralīgā; pirms tam – Somijas SM-liiga, Rīgas Dinamo, Slovākijas un Čehijas līgas, utt.

Vēl četri Latvijas jaunie hokejisti joprojām cīnās Ukrainas čempionvienības Doņeckas Donbass-2 treniņnometnē. Tie ir – uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Puiši ir izgājuši „sauso” treniņnometni Jevpatorijas pilsētā Krimas pussalā, tagad – ledus treniņi Doņeckā, bet augusta pirmajā pusē paredzēta treniņnometne un pārbaudes spēles Baltkrievijā. „Sausā nometne bija kūrortpilsētā Jevpatorijā. Bija 3 treniņi dienā, un tagad – pirms divām dienām – sākās ledus. Ukraiņi komandā ir ļoti maz; praktiski visi ir leģionāri,” stāsta Vitālijs Hvorostiņins.

Uzbrucējs Valters Freijs un arī Vitālijs Hvorostiņins teic, ka Donbass-2 komandā ir diezgan liela uzbrucēju konkurence, aizsargiem – mazāka. Hvorostiņins prognozē, ka vēl no esošā sastāva kādus 8 spēlētājus „laidīs uz leju”. Līgumi ar Donbass-2 esot tikai dažiem spēlētājiem no iepriekšējās sezonas, bet augusta vidū, pēc treniņnometnes un pārbaudes spēlēm Baltkrievijā, būšot skaidri zināms Latvijas un citu hokejistu „liktenis” Donbass-2 komandā vai ārpus tās.

Lasāmvielai vēl:

• Līgumu ar Kompaņjon-Ņeftogaz paraksta Armands Bērziņš – hckompanion.org.ua, isport.ua
• Donbass kluba mājaslapa – hcdonbass.com
• PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Ukrainas hokeja federācijas mājaslapa – fhu.com.ua
• Par Ukrainas 2009./2010. g. sezonu: tepat
• Ukrainas 2010./2011. g. sezonas čempionāta rezultāti – r-hockey.ru

[Fotoattēlā: Armands Bērziņš Latvijas izlases cīņu laukos. Foto avots: lhf.lv, Hildrup Photo.]

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
• Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
• Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
• VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
• Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
• HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
• Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
• HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
• Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
• Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
• Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
• Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
• KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

KHL “logs uz Eiropu”: kandidātu TOP 5

Krievijas hokeja portāli veic dažādas aptaujas, līdzjutēji “cepās” par tēmu, bet no dienas kārtības nepazūd KHL paplašināšanas jautājums “nu, kādu mārrutku pēc tas būtu nepieciešams?”. eksperti, apskatnieki un arī līdzjutēji piemirst, ka mārrutkus pasūta organizācija, kas nav viens un tas pats, kas Krievijas Hokeja federācija. KHL administratoriem Krievijas hokeja attīstība nav vienīgā prioritāte. Eiropas hokeja “iedabūšana” Krievijas hokeja funkcionāru ideoloģiskajā telpā un propagandas sasniedzamības zonā ir būtiskāka par Iekškrievijas hokeja problēmām. tāpēc Prāgas “lauvas” un Milānas “makaroni” KHL līderiem būs svarīgāki par savējo leģendāro “ķīmiķu” un “padomju spārnu” reanimēšanu.

savukārt “brālīgo” republiku, kā Latvija, iesaiste KHL-ā ir tikai līdzeklis, ceļa posms, sava veida “logs uz Eiropu”. KHL funkcionāriem vajag nozīmīgākus “putnus”. pirmo četru sezonu gaitā viņi ir sapratuši, ka ar stabilām hokeja valstīm, kā Somija, Zviedrija, nebūs vienkārši, un, ka sākumā nāksies apmierināties ar hokeja saimniecībām, kas pēdējos gados novājē vai jau izsenis ne tuvu nav Eiropas hokeja TOPā. tomēr ilgtermiņā KHL maizes devēju apetīti tas nemazina un plānus neatceļ.

KHL kandidātu TOP 5

1. HC Slovan Bratislava. par šīs komandas pievienošanos KHL, vismaz teorētiski – jo Krievijā nekas nav 100% droši, šaubām vajadzētu būt vismazākajām. jo starp pretendentiem tā ir pirmā nopietnā hokeja organizācija ārpus Krievijas, kas netiek veidota kā projekts tikai par godu KHL; tai ir sava vēsture, pieredze un arī vārds. “nopietna” arī tādā nozīmē, ka spēlē savas valsts, kas turklāt ir pat salīdzinoši hokeja lielvalsts “bez apsmaidīšanas”, stiprākajā līgā. turklāt Slovan gadījumā viss notiek salīdzinoši “pareizi” – vispirms ir izdarīta virkne priekšdarbu un tikai tad publiski paziņojumi. tomēr no KHL funkcionāru puses jau ar nepacietību gada garumā “suloja” solījumi, ka Bratislavas klubs spēlēšot KHL jau no 2012./2013. g. sezonas.

vairākkārtēji Slovākijas čempioni un pat vienreiz (1979.) par Čehoslovākijas čempioniem kļuvušie HC Slovan Bratislava, kas par savu dzimšanas gadu uzskata 1921.-to, arī uz visas Eiropas hokeja kartes izskatās pieredzes un tradīciju bagāts klubs, kuram savai reputācijai būtu jārūp. tādēļ pieeja jautājumam par dalību KHL ir nopietna. jau ir sarūpētas Slovākijas un Krievijas Hokeja federāciju atļaujas, ar infrastruktūru un arēnas ietilpību – arī viss kārtībā. vēl ir jāsakārto finanšu dabas jautājumi, kas, protams, nav mazsvarīgi. tomēr, ja salīdzina jebkāda veida sponsoru ieinteresētības loģiku, tad Bratislavā bāzētu klubu ir nesalīdzināmi lielāka jēga sponsorēt nekā, piemēram, hokeja komandu Popradā.

2. Hockey Milano Rossoblu. kandidāti “numur divi” ir itāļi. ne tādēļ, ka būtu ļoti nozīmīgi KHL kartei ar savas valsts hokejisko slavu, bet tādēļ, ka Milānas klubs faktiski kļuva par KHL paplašinātāju “glābšanas salmiņu” neizdošanās okeānā. Itālijas klubs KHL-am kļuva ļoti vajadzīgs brīdī, kad skaisti un skaļi izsludinātie paplašināšanās plāni Eiropas virzienā juka un bruka. Milānas klubam bija jākļūst par īstu Eiropas klubu, kas arī neatrodas bijušā Varšavas līguma valstu teritorijā un kas kļūst vismaz par kvantitatīvu apliecinājumu KHL paplašināšanas politikas rezultativitātei.

un tagad, pat ja izgāžas KHL plāni čeho-slovāku klubu virzienā, ir rezerves variants – klubs, kas patiešām grib un, galvenais, var bez šķēršļiem iestāties KHL. tagad arī KHL vadība, ja ir pieteikumi no Čehijas un Slovākijas klubu puses, var parotaļāties ar Milānas pieteikumu, izteikt itāļiem vismaz formālus aizrādījumus un pat neuzņemt, norādot, ka KHL-ā kuru katru taču neuzņemam. tomēr līdz tādam “uzmetienam” KHL funkcionāri, domājams, nenonāks.

bet Hockey Milano Rossoblu, kura galvenā komanda vismaz pagaidām veiksmīgi sitas pa Itālijas otro līgu – Serie A2, vadība ierastākajās, t.i. KHL vadībai piemītošajās, tradīcijās jau stāsta, cik skaisti viss būs, kur KHL Itālijas klubs spēlēs un cik pieprasīts kļūs. cik liels “benders” vai “minhauzens” ir Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore), varēs uzzināt jaunās sezonas sākumā, bet ir skaidrs, ka bez KHL vadības atbalsta viņš ar tik krāšņu verbālo atklāsmi nesirgtu. tomēr ar visu publisko “urā!”, itāļu kluba funkcionāri atstāj nelielu atkāpšanās ceļu saviem plāniem, norādot, ka, ja viņus jau no 2012./2013. g. sezonas neuzņems KHL, viņi turpinās darbu pie tā, lai tas tik un tā notiktu kādā no vēlākām sezonām. šobrīd aktuālākā Milānas kluba funkcionāru problēma ir, kāds pārsteigums, finanses.

3. Prāgas Lev. Slovākijā no Čehijas ieceļojušā KHL projekta ar nosaukumu Lev pārcelšanās atpakaļ uz Čehiju un konkrēti Prāgu tapa izsludināta jau ilgāku laiku pirms noslēdzies KHL čempionāts. tomēr informācija par komandas pārceļošanu nav tik viennozīmīga kā varētu šķist. drīz pēc “jurģu” izziņošanas tika sludināts, ka Lev komandas mājvieta tomēr paliek Popradā (Slovākijā), kur aizvadīja savu pirmo KHL sezonu. tagad atkal informatīvā telpa piekrauta ar ziņām par pārcelšanos uz Prāgu.

it kā jau Lev savas pirmās sezonas laikā ir apliecinājis, ka strādāt var. ne komanda, ne tās administrācija un draugi nekādi līgas spīdekļi nav, bet arī pirmo sezonu par izgāšanos uzskatīt nevarētu. tomēr 21. (no 23) vieta līgā un 10. (no 11) vieta Rietumu konferencē nav tas gaidītākais rezultāts. tiesa, ir arī zināms, ka Lev komanda sezonas noslēgumu, kurā bija tikuši skaidrībā, ka izslēgšanas spēlēs netiks, vienkārši “izlēja” – sāka ekonomēt līdzekļus, atlaist spēlētājus… šī līdzekļu ekonomēšana izraisīja zināmu neapmierinātību tajos, uz kā rēķina norisinājās ekonomēšana un kas viņiem juta līdzi, un arī radīja kaitējumu Lev reputācijai.

teorētiski Lev jau ir sezonas gaitā pārbaudīta un gatava saimniecība, kura tikai mainītu pilsētu. bet faktiski – nokļūstot citā vietā, tas kļūst par jaunu klubu ar citiem satelītiem, ieskaitot fārma saimniecību. un Lev gadījumā atkal aktuāla kļūst Čehijas hokeja federācijas nostāja. ja jau Lev vadoņi izsludina pārcelšanos uz Čehiju, tad jādomā arī federācijā atļaujas jau aizrunātas, tomēr federācija var salikt “sprunguļus” Lev spieķos bez stresa. zinātāji stāsta, ka čehu federācija lēmumu “sastrādās” 29. martā.

interesanti, ka Slovākiju pametošais Lev “savu” jauniešu komandu Tatranski Vlci, kas šosezon Krievijas jaunatnes līgā – MHL-ā aizvadīja pirmo sezonu, plānojot atstāt HC Slovan Bratislava klubam. bet jau Čehijā Lev sola jaunu MHL vienību, kuru paredzēts bāzēt Karlovi Vari pilsētā.

4. Doņeckas Donbass. aktuālais Ukrainas hokeja flagmanis Donbass, kurš jau no sākta gala deklarējis savu vēlmi startēt KHL, savu pirmo sezonu Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL aizvada uz viļņa. regulārajā čempionātā ir Rietumu konferences līderis (111 punktu 53 spēlēs); play off 1. kārtu pārvarēja sērijā ar 3-0, 2. kārtu – ar 3-0… šobrīd Donbass ir pirmā komanda, kas nonākusi līdz VHL konferenču fināliem, bet pārējie vēl nav zināmi.

Ukrainas hokeja kluba iestāšanās peripetijas KHL virzienā apskatniekiem un arī līdzjutējiem nav tik “garšīgas” kā, piemēram, epopejas ar Šveices, Čehijas vai Itālijas klubiem. tādēļ priekšroka informācijas skaļumā ir “īstās” Eiropas komandām, nevis “tepat” esošai Ukrainai. turklāt jāatceras, ka 2010./2011. gada sezonai jau ar lielu un skaļu pārliecību tika sludināta kāda Kijevas jaunveidojama kluba Budiveļņik pievienošanās KHL-ā, kas aplauzās… arī tas dara piesardzīgas prognozes par kāda Ukrainas kluba iestāšanos KHL. ja runa ir par bijušās PSRS ne-Krievijas republiku piedāvājumu, kurā laiku pa laikam pavīd arī klubu nosaukumi no Baltkrievijas un Kazahstānas, tad galvenais kandidāts ir tieši Doņeckas Donbass. tiesa, 2012. gada sākumā KHL/VHL funkcionāri ir pasākuši runāt, ka Donbass un arī Tjumeņas Rubin “pāriešana” no VHL uz KHL, kas pirms gada sludināta jau kā gandrīz garantēta, tik vienkārša nebūšot. tāpat jārēķinās, ka jaunajā sezonā no VHL uz KHL paredzēts pārcelt no jauna veidoto Jaroslavļas Lokomotiv komandu.

5. Popradas ne-Lev. Popradas mērs pēc Lev paziņojumiem par draudzīgās Popradas pamešanas ir nolēmis spēlēt savu “partiju” un izsludinājis savu vēlmi Popradā paturēt (t.i., veidot jaunu) KHL komandu. Lev piemērs ir apliecinājis, ka Popradā spēlēt var – ar infrastruktūru vairāk vai mazāk viss kārtībā. vien tāds sīkums nomoka Popradas pilsētas galvu – vajag nieka 10 miljonus eiro. finanšu nepietiekamība gan netraucē Popradas mēram publiski sludināt savas idejas un iesniegt dokumentus dalībai KHL-ā. acīmredzot popradiešu lielā cerība ir KHL vadības atbalsts finanšu piesaistē, lai neteiktu – tieša palīdzība konkrētā banknošu apjomā.

starp citu, komanda, kas Popradas ne-Lev versijā tiek piesaukta par topošā KHL kluba bāzi, – HK AutoFinance Poprad (iepriekš nosaukums – HK ŠKP Poprad) pēdējās divas sezonas neslikti startē Slovākijas stiprākajā līgā – aktuālais nosaukums: Tipsport Extraliga. 2011. gada pavasarī Popradas klubs palika 2. vietā kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK AutoFinance Poprad ieņēma 4. vietu, par vienu punktu atpaliekot no 3. vietā esošās HC Slovan Bratislava vienības. starp citu, nav jau kategoriski atcelta iespēja, ka Čehijas hokeja federācijas iebildumu gadījumā arī 2012./2013. g. sezonā Lev paliktu Popradas komanda, atceļot Popradas mēra nepieciešamību ieguldīties jaunas KHL komandas izveidē. tiesa, ja čehu Lev savā dzimtenē aplaužas vēlreiz, ir augsta iespējamība, ka tā vadoņi “met plinti krūmos” un beidz censties…

P.S. “ārpus konkurences”

Helvetics (Šveice). interesants hokeja saimniecības jaunrades projekts ieplānots “no nulles” būvējamā Šveices pilsētā Huitvilā. atšķirībā no vairuma potenciālo KHL jaunpienācēju šī kluba plāni nav tik steidzami un iestāšanās KHL-ā ir iecerēta 2014./2015. g. sezonā – t.i., ne ātrāk kā pēc 2 gadiem. šajā laikā Helvetics veidotāji centīsies apliecināt Šveices hokeja saimniekiem, ka šoreiz KHL-isti nenāk uz visu gatavu, bet ir iecerējuši arī ieguldīt hokeja saimniecībā, ne tikai tekošajās algās. pagaidām gan Helvetics veidotāju plāni izklausās diezgan minhauzeniski – ieceres, kas faktiski jāīsteno uz līdzenas vietas, KHL kontekstā vienmēr ir izraisījušas skepsi… arī iecere pārvērst iecerēto KHL vienību Helvetics par Šveices izlases bāzes komandu ir, teiksim, interesanta… pagaidām atliek novēlēt Helvetics bīdītājiem veiksmes!

Vācijas versijas. pirms 2011./2012. g. sezonas un tās gaitā galvenokārt Krievijas mediji cilāja vairākas versijas par Vācijas dažādu pilsētu esošu vai jaunveidojamu klubu “iecelšanu” KHL-ā. KHL viceprezidents Iļja Kočevrins gala beigās 2012. gada februārī pasludināja ka Leipcigas un Diseldorfas klubu virzītāji KHL virzienā ir kaut kādi krāpnieki (какие-то “мутные” люди), bet vienīgās “īstās” sarunas par iestāšanos KHL esot ar Hannoveres kluba vadību. tiesa, arī šīs sarunas vismaz pagaidām ir pabeigušās ar neko.

citi varianti. laiku pa laikam kāds Kazahstānas un/vai Baltkrievijas klubs iečiepstas, ka grib un jau gandrīz dara visu, lai nokļūtu KHL sastāvā. tomēr šīs līgas vadoņiem Baltkrievijas un Kazahstānas otrie klubi Kontinentālajā Hokeja Līgā nav nepieciešami. jāpieņem, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija bija tāds kā “pirmais ēdiens”, tagad KHL vadība un naudas devēji gaida desertu – īsto Eiropu, bet, ja “neīsto”, tad vismaz līdz šim KHL-ā nebijušu valstu nosaukumu formā. vēl pie dzīvības tiek uzturēta versija par Horvātijas pārstāvja Medveščak vēlmi spēlēt KHL, bet, piemēram, Moldovas hokeju KHL hokeja piramīdā plānots “ievest” caur jaunatnes hokeju – MHL. vēl viena interesanta versija tiek locīta Igaunijas hokeja sakarībā – atsevišķi personāži jau ir paziņojuši par ieceri Igaunijas vienību KHL-ā “ievest” 2015./2016. g. sezonā. rādās, ka viela spriedelējumiem par KHL paplašināšanu tuvākajiem gadiem nepietrūks…

lasāmvielai un izziņām:

• HC Slovan Bratislava ilgstošā ģenerālmenedžera Maroša Krajči (Maroš Krajči) intervija par kluba pievienošanos KHL (2012-03-20) – izvestia.ru, hockeyslovakia.sk
• par Milānas kluba dalību KHL; Milānas kluba prezidenta Iko Miljores intervija (2012-03-20)  – rsport.ru
• Slovākijas Hokeja federācija atļāvusi HC Slovan Bratislava iestāšanos KHL (2012-03-21) – sportsdaily.ru
• Popradas mērs grib “savu” komandu KHL-ā (2012-03-13) – allhockey.ru
• par jauna Popradas kluba un Bratislavas kluba iestāšanos KHL (2012-03-22) – sovsport.ru
• HC Slovan Bratislava pārstāvis Milans Vajda (Milan Vajda) par kluba iestāšanos KHL (2012-03-21) – championat.com
• Krievijas Hokeja federācija oficiāli paziņo, ka neiebilst HC Slovan Bratislava dalībai KHL 2012./2013. g. sezonā (2012-03-06) – fhr.ru, allhockey.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs sola Bratislavas kluba iestāšanos un informē par Lev pārcelšanos uz Čehiju (2012-03-12) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci paredzēts kļūt par HC Slovan Bratislava jauniešu komandu; Lev veidos jaunu MHL vienību Karlovi Vari pilsētā (2012-03-12) – championat.com
• Lev palikšot Popradā un nepārcelšoties uz Čehiju (2012-03-01) – allhockey.ru
• Iļjas Kočevrina, KHL viceprezidenta komercijas un komunikāciju jautājumos, intervija par KHL paplašināšanos – Milānas iespējām, Vācijas avantūristiem, versijām par Šveici, Horvātiju u.c. (2012-02-09) – sport-express.ru
• Helvetics pārstāvja Igora Pavlova intervija, t.sk. par Helvetics veidošanu un plāniem (2012-02-01) – telegraf.lv
• KHL un Helvetics paraksta nodomu protokolu (2011-12-22) – khl.ru
• sports.ru par KHL un Helvetics nodomu protokola parakstīšanu un Helvetics kopumā (2011-12-23) – sports.ru
• par Helvetics plāniem un ne tikai (2012-01-22) – 20min.ch
• idejas par Igaunijas kluba dalību KHL no 2015./2016. g. sezonas (2012-03-05) – db.lv
• versijas un antiversijas par Diseldorfas kluba dalību KHL (2012-02-03 un 2012-02-04) – allhockey.ru, sport-express.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• KHL paplašināšanas politikas kritika (2012-02-05) – allhockey.ru
• Helvetics reģistrācijas izziņa Bernes kantona Komercreģistrā (2012-01-13) – be.powernet.ch
• Popradas Lev “nesmukumi” ar spēlētāju algu ietaupīšanām (2012-01-10) – allhockey.ru
• versijas par Moldovas pārstāvju pievienošanos MHL (2011-12-06) – mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru
• viedokļraksts par KHL paplašināšanas jēgu Eiropas virzienā (2011-11-09) – allhockey.ru
• paplašinātā versiju uzskaite pirms 2011./2012. g. sezonas – goals.by
• Slovākijas ekstralīgas web lapa – tipsportextraliga.sk

[attēlā: HC Slovan Bratislava logo.]

Poprada un Milāna kā KHL paplašinātāju apetītes rosinātājs

KHL paplašināšanas “pirmā bezdelīga” Rietumu virzienā – Popradas Lev – nenāca viegli: caur Čehiju; ar čehu un slovāku hokeja federāciju sprunguļiem; bez īstā izmēra halles konkrētā mazpilsētā; ar falšstartu pirms īstās sezonas. KHL startēģi tagad ir klusāki, liekot saprast, ka paplašināšanas darbi runās viņu vietā. nākamais būšot Itālijas klubs, bet rindā stāvot arī pretendenti no Vācijas, Slovākijas…

runas par KHL paplašināšanos “aizrijās” 7. septembrī, kad aprāvās Lokomotiv pirmais avioreiss jaunajā sezonā, iecērtot milzu robu KHL sejā tiešā un pārnestā nozīmē. KHL vadoņiem nācās atcelt un pārcelt runas par līgas paplašināšanu. līga bija spiesta palikt 23 klubu rāmjos un domāt par savas saimniecības ārstēšanu un sakopšanu, arī radot no jauna konceptu par Jaroslavļas Lokomotiv vārdā nosauktas faktiski jaunas komandas radīšanu. jaunajai “lokomotīvei” iesildīšanās nolūkos atvēlēts VHL čempionāts ar visa veida garantijām – spēlēt VHL play off-ā, ieņemt vietu KHL… šādos apstākļos sezonas sākumā diskutēt par KHL paplašināšanu būtu reta aprobežotība; KHL vadoņi šoreiz auzās nebrauca. neviltota sāpe bija ienākusi jebkurās aprindās, krustu šķērsu visam KHL. tomēr KHL virsvadoņu ieciklēšanās ar paplašināšanu nevar ilgi “klusēt”, un arī klusuma periodā tiek betonēts, būvēts un metināts…

“makaroni vienmēr bijuši krievu ēdienkartē”

par itāļu Hockey Milano Rossoblu kluba, lai nu kāds būtu komandas nosaukums “krievu versijā”, pievienošanos KHL, sākot no 2012./2013. g. sezonas, gan amatpersonas KHL, gan Itālijas kluba pusē runā jau kā par notikušu faktu. kluba prezidents Ico Migliore jau “draud” ar KHL paredzētās komandas jaudīgo komplektāciju, kurā būšot spēcīgs itāļu elements, bet pati Hockey Milano Rossoblu 2011./2012. g. sezonu Itālijas otrajā stiprākajā līgā – Serie A2 – uzsākusi ar KHL logo uz formas tērpiem.

no nākamās (2012./2013.) sezonas Milānā paredzēts uzturēt divas komandas – KHL un fārmklubu, kas, acīmredzot, turpinātu Serie A2 čempionātā spēlējošās komandas gaitas un pienākumus. KHL-am paredzētajai komandai jau iecerētas mājas spēles Milānā un Turīnā, turklāt KHL bosi esot iecietīgi attiecībā uz arēnu ietilpību, nolaižot latiņu zem 5500, kas bija deklarēts attiecībā uz Krievijas pašmāju klubiem.

KHL-ā gribot spēlēt 3 klubi no Vācijas

“nībelungu dziesmas” KHL paplašināšanas sakarā ir bijušas populāras no paša līgas sākuma. laiku pa laikam gaismā tika celts kāda vācu kluba, galvenokārt no jaudīgākās līgas DEL aprindām, nosaukums, kuru ātri vien “apraka” atpakaļ. taustīšanās Fāterlandes apcirkņos atgādināja KHL cerības “normālās hokeja Eiropas” – Zviedrijas, Somijas, Čehijas virzienā, kur vietējās federācijas un elites līgu “pašaizsardzība” nolika KHL centienus pie vietas. tomēr šī gada jūlija nogalē KHL viceprezidents Iļja Kočevrins skaidri un gaiši paziņoja, ka 3 klubi no Vācijas “prasās” uz KHL. neskaidra un negaiša ir konkrētika, jo klubu nosaukumi skaļi netiek nosaukti.

protams, var secināt, ka KHL bosi ir mācījušies un vairs nesauc visu sev zināmo valstu un pilsētu nosaukumus kā kandidātus uz KHL. totālu un “neapgāžamu” paziņojumu par viena vai vairāku Vācijas klubu iestāšanos nav, taču intriga tiek uzturēta, pieminot: “pastāv tāda iespēja,” ka no 2012./2013. g. sezonas vācu klubi varētu “ierasties” KHL-ā. tā kā par Vācijas klubiem jau iepriekš bijušas daļēji vai necik pamatotas spekulācijas, tad nav daudz tādu, kas KHL paplašināšanu Vācijas virzienā ņemtu par pilnu. tomēr nav aizmirsts aprīlī Vācijā reģistrētais PHC Torpedo Leipzig, kuram esot “bruģēts” ceļš uz KHL.

lielāks atvēziens slāvu zemēs?

jau vairākkārt KHL amatpersonu “priekšnesumos” ir bijis nosaukts HC Slovan Bratislava vārds, kas atšķirībā no Popradas, Milānas vai Leipcigas versijām ir reāli funkcionējošs attiecīgās valsts augstākā līmeņa klubs. interese par iestāšanos esot abpusēja; iestāšanas sarunu norisēm bija rezervēts šī gada rudens. joprojām kā versija tiek cilāts arī Horvātijas nosaukums, tomēr ar laiku arvien mazāk…

pagaidām reālistiskākais variants slāvu teritorijā ir Ukrainas vienība Donbass (Doņecka), kas “pa ceļam” uz KHL ļoti neslikti debitē VHL čempionātā. Donbass pēc 14 spēlēm ir sakolekcionējuši 29 punktus, kas ļauj būt vienam no līgas līderiem un ieņemt 2. vietu VHL Rietumu konferencē. jāatceras, ka ar netapušo Ukrainas Budiveļņik (Kijeva) jau bija “epopeja”, kas beidzās ar neko… jaunais “Ukrainas projekts” esot reālistiskāks un atšķirībā no Budiveļņik veidojuma, funkcionē arī bez KHL; tas ļauj uzturēt taustāmākas prognozes uz dalību KHL. ja vien politiskās attiecības starp Krieviju un Ukrainu būs vajadzīgajā tonusā, tad Donbass nekur neliksies.

Aleksandrs Medvedevs vēl savā septembra sākuma intervijā bija optimistisks un solīja: 2-3 gadu laikā KHL izaugšot līdz 30-32 klubu sastāvam. cik tas racionāli no sportiskā vai ģeogrāfiskā principa, paliek sporta sleju komentētāju apspriešanai, bet skaidrs, ka KHL izmantotais etalons okeāna otrā krastā dižojas 30 klubu komplektā; tātad arī KHL-am “vajaga”…

cik ļoti KHL-am vajadzīgi “savējie” klubi…

rindā uz KHL ar dažādiem iecerētajiem “termiņiem” drūzmējas virkne Krievijas klubu – savulaik izslēgtā Lada (Toljati), aktuālais VHL līderis Tjumeņas Rubin (agrāk saucās Gazovik), kuriem galvenie risināmie jautājumi “rādās” jaunuzbūvējamu un ar atbilstošu sēdvietu skaitu aprīkotu hokeja arēnu izskatā. daudz-maz oficiālas vai neoficiālas “gribēšanas” ir skanējušas no sābru baltkrievu un kazahstāniešu klubiem, taču “gribēt nav kaitīgi”. gribēt var arī Daugavpils un Ogre, bet KHL stratēģiem apaugšana ar Krievijas vai jau “apgūtās” bijušās Padomijas klubiem ir politiski mazāk aktuāla par “īstajām” ārzemēm. tāpēc Krievijas un pieKrievijas iekšienē jauni klubi gaidāmi vien gadījumos, kad jauni klubi ar stabilām finansēm nomaina dotētos vai “aiz matiem” pievilktos. piemēram, relatīvi īsi pirms jaunās sezonas gatavošanās posma tapa dota “zaļā gaisma” ar finanšu nebūšanām sirgstošajam Jekaterinburgas Avtomobiļist klubam. tolaik bija aktuāli “nocementēt” KHL skaitlisko sastāvu līdz sākotnējiem 24 klubiem… atkārtotu problēmu gadījumā finansiāli nestabilo formējumu bez aizķeršanās varētu “nokost” jauns Austrumu konferences monstrs ar stabilu naudas “čemodānu”.

“automobīlistiem” salīdzinoši ir paveicies. piemēram, KHL pirmajā sezonā “ievilktajam” un pēc tam “izspļautajam” Voskresenskas Himik klubam, kura vēstures hronikās sarakstīts tik daudz “dzejas” un “ordeņu” aprakstu, ka pietiktu visiem KHL Austrumu konferences klubiem, ir legāli atzīts par bankrotējušu. Voskresenskā nav arī VHL vienības, vien MHL komanda, kas pieņēmusi tradīcijām bagāto nosaukumu ar piebildi MHK (jaunatnes hokeja klubs); starp citu, MHK Himik ir aktuālais līgas līderis. “jaunie ķīmiķi” no bankotējušās “vecās” organizācijas atkratās, jo ir formāli dibināta kā jauna “iestāde”, taču pašu tendenci konkrētais bankrots apstiprina. KHL-am milānas un lepcigas ir vajadzīgākas par Voskresensku vai Toljati.

cita starpā, oktobrī nu jau ar publiskām atziņām un palīdzības saucieniem nāk klajā leģendārais, bet regulāri “finansiāli slimais” Maskavas CSKA klubs. pēc slavas pārbagātajiem PSRS visAugstākās līgas čempionātiem “armijnieki” ir dzīvojuši cauri dažāda diametra krīzēm – dalījušies, krituši ārā no elites… tagad klubam aktuālākās problēmas ar naudas devēju; jāpiebilst, ka jebkādas rocības sponsoram rastos papildu jautājums – cik jēdzīgi ir dot naudu komandai, kuras mājas spēles apmeklē 1000 – 2000 skatītāju… nav runa par to, ka KHL būtu racionāli izskaidrojams biznesa projekts, bet par to, ka Krievijā ir vēl 18 spēlējoši KHL klubi, kuros “izmest naudu” vai investēt, atkarībā no lietu uztveres, ar atšķirību, ka uz citām komandām nācija nāk skatīties vairāk un biežāk par CSKA.

kopumā hokejs Maskavā ir diezgan “mirstošs gulbis”… arēnas noveco, komandas izbeidzas. jau vairāku sezonu gaitā neiztrūkstošs “cepšanās” elements bija Kriļja Sovetov, kas skaļi ir sludinājis gribēšanu iestāties KHL, taču ir dalījies, konfliktējies, apvienojies un gala beigās 2011./2012. g. sezonā nestartē vairs ne VHL, ne MHL. un rezultātā – vēl viens Krievijas hokeja tradīciju flagmanis vairs reāli nepastāv. lieki piebilst, ka “padomju spārnus”, ja KHL patiešām to gribētu, kā tas bija, piemēram, 2010./2011. g. sezonā, varētu elpināt. taču “skābeklis” un teritorija ir vajadzīgi citās frontēs – Popradas Lev un Tatranski Vlci, Viļņas Baltica un Doņeckas Donbass… jāpiebilst, ka Kriļja Sovetov kadru “šūpulis” (sporta skola) funkcionē un labi cīnās Maskavas Junioru līgā, Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, kur ir starp līderiem. jādomā, ka komandas atdzimšana vismaz MHL un VHL līmenim būtu gana ātrs process. protams, ja kādam to vajadzētu…

lasāmvielai:

• par Milānas klubu un tā perspektīvām KHL (2011-10-19) – championat.com
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk., par KHL paplašināšanos; 2011-09-06) – khl.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• KHL viceprezidenta Iļjas Kočevrina intervija (t.sk. par Vācijas 3 klubu “gribēšanu” spēlēt KHL; 2011-07-28) – izvestia.ru
• par Voskresnskas Himik bankrotu un MHK Himik nesaistību ar to (2011-10-20) – mhl.khl.ru
• Kazahstānas Almati “gribot” iestāties KHL (2011-08-02) – tengrinews.kz, allhockey.ru
• par Kriļja Sovetov “izbeigšanos” VHL un MHL čempionātos (2011-07-05) – sovsport.ru
• VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija par Kriļja Sovetov jautājumu (2011-06-30) – sovsport.ru
• par Turcijas komandas pievienošanos KHL runa neesot bijusi (2011-06-25) – sports.ru
• KHL piedāvājot sadarbību Turcijas hokeja federācijai (2011-06-23) – sports.ru
• materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar KHL (2011-06-23) – allhockey.ru
• oficiāla īs-ziņa par preses konferenci Milānā par Hockey Milano Rossoblu un KHL sadarbību (2011-06-22) – khl.ru
• paplašināts materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar iestāšanos KHL (2011-06-14) – allhockey.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par KHL paplašināšanos (t.sk., pieminēta Japāna un Koreja; 2011-06-14) – allhockey.ru
• par Doņeckas Donbass un tā plāniem (2011-06-09) – championat.com
• baumas par Bulgārijas iespējamo dalību KHL (2011-06-06) – allhockey.ru
• iepriekšējie KHL paplašināšanas “statusi” (2011-05-27 un 2011-03-21): tepat (2011-05-27; 2011-03-21)

[Hockey Milano Rossoblu komandas foto fiksēts 2011. gada oktobrī; foto avots: hockeymilano.it.]

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

• Junost (Minska) nopietni apsver iespēju pievienoties KHL – sportpanorama.by, belarushockey.com, goals.by
• Junost (Minska) web lapa – junost.org
• Baltkrievijas “spečuku” viedokļi pret Junost stāšanos KHL – belarushockey.com (Aleksandrs Aleksejevs, Vladimirs Ciplakovs, Oļegs Mikuļčiks, Leonids Fatikovs)
• viedokļu kopsavilkums par Junost iespējamo dalību KHL (2011-01-17) – goals.by
• par Tjumeņas Rubin tiekšanos uz KHL – championat.ru
• Tjumeņas Rubin mājaslapa – hcrubin.ru
• Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk. par KHL paplašināšanos) – sports.ru
• Lev (Poprada) “pusoficiālā” lapa – hclev.sk
• par Popradas Lev attiecībām ar Slovākijas hokeja federāciju un tās atļauju startēt KHL (2010. g. oktobris) – sovsport.ru
• versijas par Leipcigas IceFighters “attiecībām” ar KHL – bild.de, sportbox.ru, 932fm.ru
• IceFighters Leipzig mājaslapa – icefighters-leipzig.de
• versijas par Hannover Scorpions – sport-express.ru
• Hannover Scorpions mājaslapa – hannoverscorpions.de
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pārliecināti par Milānas kluba iestāšanos KHL (2010. g. rudens) – sports.ru, belarushockey.com
• par Milānas kluba pievienošanos KHL (2011-03-15) – sport-express.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• Itālijas hokeja līgu lapa – lihg.it
• Espoo Blues mājaslapa – blues.fi
• Espoo Blues ģenerālmenedžeris par pievienošanos KHL – sports.ru, championat.ru
• Espoo Blues investors Jussi Solonoja par pievienošanos KHL – hockey.kulichki.net,
• versijas par Medveščak Zagreb pievienošanos KHL – sports.ru, vecernji.hr, allhockey.ru
• Medveščak Zagerb mājaslapa – medvescak.com
• Horvātijas hokeja portāls – hrhokej.net
• Erste Bank Eishockey Liga (EBEL) web lapa – erstebankliga.at
• par Zagrebas jauno hokeja arēnu – sports.ru
• par KHL paplašināšanos, t.sk. Kazahstānas klubu kontekstā (2010. g. jūlijs) – sports.kz
• HC Slovan Bratislava mājaslapa – hcslovan.sk
• Slovākijas stiprākās līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – szlh.sk
• Vjačeslavs Fetisovs par KHL Klusā okeāna divīzijas izveidi – belarushockey.com
• “Tatru Vilki” (Slovākija) uzņemti MHL – mhl.khl.ru
• Jugra jauniešu komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• Stupino Kapitan komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un “otrās divīzijas” ieviešanu – sovsport.ru
• novecojis kopsavilkums par KHL paplašināšanas idejām – wikipedia.org

jauni “ielāpi” KHL Rietumos? “dienas kārtībā”: Slovakija

“ja ne pa durvīm, tad pa logu,” tādiem vārdiem varētu raksturot neatlaidību no potenciālā KHL kluba viedototāju puses, kuri bija mēģinājuši izveidot KHL klubu Čehijā – Hradeckralovē, bet, saņēmuši Čehijas hokeja fererācijas “neatļauju”, ir pārcēluši “štābu” uz Slovakiju, kur hokeja federācija ir piekāpīgāka. ja pat čeho-slovaku, šajā gadījumā vēsturiski novecojušais apzīmējums iederas, centības nevainagosies panākumiem 2010./2011. g. sezonā, tik un tā tiks nedaudz pielabots KHL Rietumu politikas mundieris, kas pēdējā laikā atkal bija pamatīgi cietis. pielabots tāpēc, ka šoreiz tiek atrādīts, kā paši Rietumu klubi cenšas iekļūt KHL-ā, nevis otrādi. kā ir patiesībā, ir cits stāsts…

Slovakijas KHL kluba projekts ir “nobāzējies” Popradā – pilsētā ar labām hokeja tradīcijām. Popradā ir bāzēts Slovakijas ekstralīgas (Slovnaft Extraliga) klubs HK ŠKP Poprad, kurš 2009./2010. g. sezonas regulārajā čempionātā ieņēma 6. vietu (no 13 klubiem). labā ziņa KHL kluba veidotājiem ir tā, ka Slovakijas hokeja federācija ir operatīvi devusi “zaļo gaismu”, kuras trūkums, kā tika deklarēts, bijis galvenais iemesls, kāpēc KHL-ā netika uzņemts jaunveidojamais Hradeckraloves (Čehijas) klubs.

KHL “vadoņi” gan medijos izsakās skeptiski par Slovakijas kluba iespējām startēt KHL-ā jau 2010./2011. g. sezonā, taču par neiespējamu to nenosauc. Slovakijas kluba “veidotāji” atraduši arī vienu “ieroci” kā, iespējams, panākt KHL vadības labvēlību. proti, ja potenciāli veidojamo Popradas klubu uzņems KHL-ā, tad kluba “veidotāji” sniegs finansiālu atbalstu 1 miljona eiro apjomā (aptuveni) MHL klubam Belije Tigri (Orenburga), kas izveidots Gazprom-OGU komandas vietā. vai tas nostrādās?

Popradas kā čeho-slovaku projekta jaunās “mājvietas” izvēle, acīmredzot, nav nejauša. piemēram, aptuveni pirms mēneša Popradā bāzētā ekstralīgas kluba HK ŠKP Poprad vadība ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka klubs ir palicis bez galvenā sponsora. iespējams, tieši KHL kluba “iemitināšana” Popradā tiek saskatīts kā risinājums šīs pilsētas hokeja saimniecības un apmeklētības “uzkopšanai”.

atgādinājumam – šogad dažādu iemeslu dēļ “neizdevās”, lai neteiktu izgāzās, visi plāni KHL paplašināšanai Rietumu virzienā. Zviedrijas, Čehijas, Lietuvas, Ukrainas projekti “izbeidzās” dažādās attīstības stadijās. vistālāk bija aizgājis – t.i. oficiāli uzņemts KHL-ā – Kijevas Budiveļņik klubs. Kijevas klubam nācās “noņemties no trases” dēļ problēmām ar mājas arēnu jau tad, kad pilnā sparā noritēja komandas komplektācija un bija panāktas vienošanās par spēlēšanu komandā ar virkni hokejistu. tas protams nevairoja ne Budiveļņik-a, ne KHL reputāciju kopumā…

palasīt vēl:

• par Slovakijas kluba izredzēm piedalīties KHL – sovsport.ru
• Slovakijas ektralīgas 2009./2010. g. regulārās sezonas tabula – szlh.sk
• HK ŠKP Poprad palicis bez galvenā sponsora – hkpoprad.sk
• Slovakijas hokeja “saimniecības” lapa – szlh.sk
• par potenciālā KHL kluba Popradā atbalstu Belije Tigri komandai – vhockey.ru
• oficiālais KHL paziņojums par Hradeckraloves kluba nespēlēšanu KHL-ā 2010./2011. g. sezonā – khl.ru
• par Čehijas kluba “aplauziena” iemesliem – sovsport.ru
• par potenciālo Čehijas kluba iestāšanos KHL (pirms “aplauziena”) – championat.ru
• Kijevas Budiveļņik izstājas no KHL tā arī neuzspēlējis – khl.ru, budivelnik.org, sport-express.ru, sovsport.ru

“Budiveļņik” ir legalizēts!

par iestāšanos KHL-ā skaļi deklamējušos lietuviešu, čehu, zviedru klubus ir rāmi “izgrūstījis” pragmatisks un vajadzīgajām finanšu svirām nodrošinātais jaunveidojums Ukrainā – Kijevas Budiveļņik. par savu vēlmi iestāties KHL saimē iesludināja daudz vēlāk nekā citi pretendenti, bet pa “iestāšanās celiņu” virzījās vispamatīgāk. kamēr KHL atbildīgās institūcijas gatavoja gala lēmumu par jaunu KHL klubu uzņemšanu un/vai izslēgšanu no līgas, virkne šī pašas līgas amatpersonu bija veltījušas atzinīgus vārdus par Budiveļņik iespējām “piedalīties” jau no nākamās sezonas.

17. maijā (2010.) ienācās arī oficiāls KHL paziņojums: no 2010./2011. g. sezonas KHL rindās tiek uzņemti klubi – jaunizveidotais Kijevas Budiveļņik un Krievijas Augstākās līgas uzvarētājs Hantimansijskas Jugra (par šo klubu skatīt – ugra-hc.ru vai tepat). tajā pat paziņojumā norādīts, ka nākasezon KHL čempionātā nepiedalīsies Toljati Lada, Maskavas apgabala (Balašihas) HK MVD un Maskavas Dinamo. paziņojumā gan netika minēta “jaunapvienotā” kluba OHK Dinamo dalība KHL cīņu laukos, taču, acīmredzot, ir pieticis ar paziņojumiem tā izveides brīdī, un OHK Dinamo ārpus līgas nepaliks.

virknei bijušo un potenciālo pretendentu uz vietu KHL-ā “sāpīgākā” problēma ir tieši finanses, kuru pietrūkst un/vai “gribas” izspiest no KHL. taču topošā hokeja kluba Budiveļņik un esošā basketbola kluba Budiveļņik prezidenta Bogdana Guļamova (Богдан Гулямов) un aiz viņa “stāvošā” uzņēmēja Igora Kolomoiska (Игорь Коломойский) nopietnajiem nodomiem KHL bosi tic. hokeja Budiveļņik-am (tulkojumā – celtnieks) tiek solīts sastāvā dominējoši Ukrainas spēlētāju pārsvars, bet arī “stipri leģionāri”. dažādi atšķirīgas ticamības avoti ziņo, ka Ukrainas klubs aci met arī uz dažiem Rīgas Dinamo spēlētājiem. veiksmīgu “acumetienu” apliecionot arī kluba budžets, kurš savā pirmajā KHL sezonā esot plānots vismaz 10 miljonus dolāru liels.

sākotnēji topošā kluba veidotāji gribējuši tikt pie pazīstamā hokeja brenda Sokil (Sokol), taču tas nav izdevies. Kijevas klubs ar šādu nosaukumu turpinās dalību Baltkrievijas atklātajā čempionātā, kurā uzsāka startu 2009./2010. g. sezonā, pārceļoties no Krievijas Augstākās līgas. tiek spriests par Budiveļņik un Sokil iespējamo vai neiespējamo sadarbību nākotnē.

vēl “atslēgas vārdi”, kas pārliecināja KHL lēmumpieņēmējus:

• arēnas rekonstrukcija – esot jau uzsākta; laukums būšot pēc NHL standarta
• jaunatnes iesaiste – Budiveļņik plāno veidot arī jauniešu komandu un bērnu hokeja skolu
• Privatbank – kluba galvenais investors un sponsors

P.S. par Krievijas un Ukrainas starpvalstu politikas “atslēgas vārdiem” ir skaidrs tāpat.

papildu info:

• Budiveļņik jaunizveidotā mājaslapa – budivelnik.org
• oficiāls KHL paziņojums par Budiveļņik un Jugra uzņemšanu līgā (2010-05-17) – khl.ru
• par Budiveļņik ģenerālmenedžeri kļuvis Oļegs Kuprijanovs (2010-04-21) – podrobnosti.ua
• Budiveļņik mājas arēnas laukums plānots pēc NHL standartiem (2010-04-21) – budivelnik.org
• par Budiveļņik plāniem un nodomiem attiecībā uz KHL (2010-03-25) – sportsdaily.ru
• Budiveļņik vadības preses konference (video; 2010-03-24) – turnir.com.ua
• preses konferences atreferējums & interpretācija (2010-03-24) – turnir.com.ua
• par Budiveļņik plāniem (2010-03-24) – podrobnosti.ua
• Armanda Pučes raksts par Budiveļņik pamatiem un izveidi (2010-03-31) – sportaavize.lv (lasāms abonentiem)

vai “Kriļja Sovetov” ielidos KHL sastāvā?

1. aprīlī noslēdzās pieteikumu pieņemšana no klubiem, kas vēlas iestāties KHL un startēt čempionātā sākot ar nākamo – 2010./2011. g. sezonu. pieteikumi dalībai KHL saņemti no 6 klubiem: Jugra (Hantimansijska); Gazovik (Tjumeņa); Ļev (Hradec-Krālove); Vetra (Viļņa); Budiveļņik (Kijeva) un PHK Kriļja Sovetov (Maskava; 2009./2010. g. sezonā reāli bāzējās Podoļskā). trīs no šiem klubiem – Jugra, Gazovik un PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā piedalījās vai joprojām piedalās Krievijas Augstākās līgas čempionātā. pārējie trīs klubi, kas arī visi ir ārpusKrievijas, paredzēti kā jaunveidojumi. piebilde: zviedru AIK tālāk par nodomu protokolu netika un attiecīgi – pieteikumu neiesniedza. tāpat arī Baltkrievijas HK Gomeļ tālāk par runām “neatvēzējās”.

KHL oficiālā mājaslapa khl.ru, kā arī dažādas KHL amatpersonas (KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs, KHL sporta direktors Dmitrijs Kurbatovs u.c.) ir izteikušās, ka vislabākās izredzes dalībai KHL ir tieši Jugra un Budiveļņik klubiem, jo abu klubu pieteikumi saturot caurspīdīgu un kvalitatīvu informāciju par infrastruktūru un finanšu garantijām. turklāt Šalajevs minējis, ka no nākamās sezonas KHL varēšot pievienoties ne vairāk kā divi jauni klubi. taču neskatoties uz dažādu KHL personāžu publiski paustajām versijām, Viļņas kluba pārstāvji iespringstot, lai “ierakstītos” KHL-ā, savukārt līgas vadība uzsākusi Viļņas “gadījuma” izvērtēšanu. aprīļa gaitā ir plānots izveikt visu 6 pretendentu pārbaudes, uz kurām balstoties tiks pieņemts lēmums par katra konkrētā kluba iespējamību iestāties KHL. vismaz pagaidām Čehijas un Lietuvas projektiem ir “īsums” ar finansējumu, bet Gazovik ar arēnu – ar tās rekonstrukciju esot par maz, jābūvējot jauna.

pēdējais saņemtais, maz izsmeļošs un vēl maz iztirzāts  ir PHK Kriļja Sovetov pieteikums. marta nogalē “apšalca” ziņa, ka dokumentus “uzņemšanai” KHL rindās iesniedzis Krievijas Augstākās līgas hokeja klubs – PHK Kriļja Sovetov. “kriliški” (arī “kriluški”) ir viens no tradīcijām bagātākajiem Krievijas, galvenokārt padomju laika, hokeja brendiem, kuru bija dažādas domas “ielikt” KHL jau no pirmās sezonas. taču kluba iekšējās problēmas ne tikai neļāva startēt KHL, bet arī radīja bažas par turpmāko pastāvēšanu.

2008. gadā hokeja klubs Kriļja Sovetov sadalījās divās savstarpēji ne pārāk draudzīgās, neatkarīgās daļās (lasi, klubos). viens – kuru tagad zinām ar nosaukumu PHK Kriļja Sovetov, otrs – MHK Kriļja Sovetov. abi klubi pamanījās 2008./2009. g. sezonā startēt Krievijas Augstākajā līgā (abi vienā – Rietumu divīzijā). savukārt, 2009./2010. g. sezonā PHK Kriļja Sovetov turpināja cīņu Krievijas Augstākajā līgā, bet MHK Kriļja Sovetov pārtrauca dalību šajā līgā, iesaistot savu komandu jaunizveidotajā jauniešu hokeja līgā (MHL). abi klubi ir pārliecināti par savu patiesību un abi vienādi uzskata par savu Kriļja Sovetov vārdu. jāpiebilst, ka tādas pašas vai līdzīgas problēmas ar sadalīšanos ir bijušas Maskavas CSKA un arī Voskresenskas Himik klubam (kad “atvienojās” klubs, kas pārcēlās uz Mitiščiem, saucās Himik un vēlāk kļuva pazīstams ar nosaukumu Atlant).

abu klubu – gan PHK, gan MHK – vadība ir spriedelējusi par to, ka varētu vai vismaz gribētu piedalīties augstākajā hokeja ešelonā – KHL. līdz šim vairāk par vārdiem nekas nav noticis. taču šī gada marta beigās “paklusām” tieši PHK Kriļja Sovetov vadība ir uzsākusi procesu, lai jau 2010./2011. g. sezonā piedalītos KHL. PHK Kriļja Sovetov klubā 2009./2010. g. sezonu ir veiksmīgi aizvadījis Sergejs Pečura (skatīt attēlā), kuru 2009. gada vasarā Rīgas Dinamo “iemainīja” pret draftēto Robertu Bukartu. Pečura ir regulārās sezonas PHK Kriļja Sovetov labākais snaiperis un otrs rezultatīvākais spēlētājs (44 spēlēs 21+16; lietderības koeficiensts +22).

PHK Kriļja Sovetov 2009./2010. g. sezonā nostartēja salīdzinoši labi, ieņemot 2. vietu Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijā. taču Augstākās līgas play off astotdaļfinālā sērijā ar 2-3 piekāpās Kļinas Titan vienībai, kurai, atšķirībā no PHK Kriļja Sovetov, vēl pirms tam bija  jāizspēlē un jāuzvar sešpadsmitdaļfināla sērija.

PHK Kriļja Sovetov fārmklubs ir Kriļja Stoļici, kurš startē Krievijas 1. līgā – t.i. trešajā stiprākajā (dažviet fiksēts arī ar nosaukumu HK Kriļja Sovetov). Kriļja Stoļici šī gada martā piedalījās arī MHL kvalifikācijas turnīrā, kur piekāpās Rīgas Dinamo jaunatnei – SK Rīga (ar 3:4 OT), taču ieņēma 1. vietu turnīra A grupā, bet kopumā turnīrā pēc play off izspēles ieņēma 4. vietu. satrp citu, Kriļja Stoļici sastāvā spēlē Rīgas Dinamo draftētais uzbrucējs Ainars Podziņš (dz. 1992.), kuram šozeson 47 spēlēs 12+10 punktu.

Krievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaudes	zaudes OT	zaudes PM	gūti vārti	zaudēti vārti	vārtu starp.	punkti
1.	Dizeļ / Penza	54	37	1	1	9	2	4	166	80	86	121
2.	PHK Kriļja Sovetov / Maskava	54	27	1	7	14	2	3	187	143	44	102
3.	Himik / Voskresenska	54	28	2	4	16	0	4	165	153	12	100
4.	Titan / Kļina	54	26	2	2	21	1	2	188	170	18	89
5.	HK Rjazaņ / Rjazaņa	54	24	2	2	21	2	3	176	172	4	85
6.	THK Tvera	54	22	1	3	25	1	2	172	182	-10	77
7.	HK VMF / Sanktpēterburga	54	20	3	3	23	1	4	161	141	20	77
8.	HK Ļipeck / Ļipecka	54	21	1	2	26	2	2	171	178	-7	73
9.	HK Sarov / Sarova	54	14	2	3	30	2	3	126	174	-48	57
10.	HK Ris / Maskavas apg.	54	7	0	2	41	2	2	114	233	-119	29

savukārt, MKH Kriļja Sovetov 2009./2010. g. regulārajā sezonā nostartēja labi, ieņemot 1. vietu MHL Rietumu divīzijā. taču MHL play off astotdaļfinālā MHK Kriļja Sovetov sērijā ar 1-3 piekāpās MHL Austrumu divīzijas 8.-tās vietas ieguvējiem – Kuzņeckije Medvedi klubam.

interesanti, ka 2008./2009. g. sezonā MHK Kriļja Sovetov aizspēlējās līdz Krievijas Augstākās līgas play off finālam, kurā ar 0-3 sērijā piekāpās Hantimansijskas Jugra komandai.

MHL regulārā čempionāta Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas beigu tabula:

vieta	klubs	sp.	uzv.	uzvaras OT	uzvaras PM	zaudes PM	zaudes OT	zaudes	punkti	vārtu starpība
1.	MHK Kriļja Sovetov	66	33	4	4	4	0	21	119	228-163
2.	Loko	66	30	2	8	6	2	18	118	205-164
3.	SKA-1946	66	33	3	3	4	1	22	116	203-163
4.	CSKA – Krasnaja Armija	66	31	4	5	2	1	23	114	287-220
5.	Šerif	66	30	1	4	5	2	24	107	188-188
6.	MHK Dinamo	66	29	1	4	2	4	26	103	224-215
7.	Almaz	66	28	2	3	6	3	24	103	238-239
8.	Russkije Vitjazi	66	29	0	3	5	3	26	101	237-242
9.	MHK Spartak	66	28	3	1	2	1	31	95	243-243
10.	Čaika	66	23	2	6	4	5	26	94	181-199
11.	Mitiščinskije Atlanti	66	19	1	5	4	2	35	75	209-259
12.	Feniks	66	11	1	2	4	0	48	43	157-305

lasāmviela vēl:

• noslēdzies pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai KHL (saņemti no 6 klubiem) – khl.ru
• KHL viceprezidents V.Šalajevs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
• KHL sporta direktors D.Kurbatovs un KHL-Marketing ģenerāldirektora vietnieks R.Rotenbergs par klubu izredzēm iestāties KHL – sovsport.ru
• PHK Kriļja Sovetov oficiālā mājaslapa – xc-kc.ru
• MHK Kriļja Sovetov oficiālā web lapa – ksmoscow.ru
• PHK Kriļja Sovetov spēlētāju aktuālā statistika – xk-kc.ru
• Sergeja Pečuras individuālā statistika PHK Kriļja Sovetov sastāvā – xc-kc.ru
• Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijas aktuālā tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas play off izspēles aktuālie rezultāti – fhr.ru
• MHL kvalifikācijas turnīra beigu rezultāti (2010. g. marts) – r-hockey.ru, mhl.khl.ru
• Ainara Podziņa individuālā statistika Kriļja Stoļici sastāvā – xc-kc.ru
• Kriļja Stoļici spēlētāju aktuālā statistika – xc-kc.ru
• MHL regulārā čempionāta aktuālās tabulas – mhl.khl.ru
• MHL play off aktuālie rezultāti – mhl.khl.ru
• KHL inspicē Viļņas kluba pieteikumu dalībai līgā – khl.ru
• ieskats Kriļja Sovetov vēsturē un sadalīšanās gaitā (MHK Kriļja Sovetov skatījumā) – ru.wikipedia.org
• intervija ar PHK Kriļja Sovetov galveno treneri Alekseju Kasatonovu (2009. g. maijs; t.sk. par plāniem startēt KHL) – sport-express.ru
• PHK Kriļja Sovetov fanu lapa – krs.forum24.ru
• MHK Kriļja Sovetov fanu lapa – kcfans.livejournal.com
• Krievijas Augstākās līgas 2008./2009. g. sezonas play off sērija starp MHK Kriļja Sovetov un Jugra – ksmoscow.ru

[fotoattēlā Sergejs Pečura vēl Rīgas Dinamo krāsās pārbaudes spēlē pret Sibir komandu Piņķos 2009. gada 31. jūlijā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]