Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	9+11	-11	14:55		3	0+0	±0	14:45
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	8+7	-5	15:50		9	2+0	-2	14:22
2010./2011.	Amur	49	12+7	-12	14:09
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	48	2+8	-4	13:56		6	0+0	-4	13:02
2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	11:00		4	0+0	-2	17:27

*

Lauris Dārziņš

Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	56	8+8	-6	13:50		3	0+0	-3	14:47
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	54	14+17	+7	15:28		9	2+2	±0	18:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	45	21+23	+9	16:13		11	5+5	-7	17:57
2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	11:14		4	0+0	-1	16:17
2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	11:41		9	4+0	+1	14:52

*

Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	53	9+18	-8	15:41		3	1+2	+1	17:18
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	50	12+24	-9	18:09		9	1+3	-5	19:38
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	12+24	±0	17:13		10	4+3	-3	16:38
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	33	3+6	-4	13:23		3	0+0	-4	18:28
2012./2013.	Dinamo (Rīga)	33	1+14	-10	15:17
	HC Lev Praha	7	1+0	-1	10:39		3	0+0	-2	6:58

*

Ainars Podziņš

2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	19	1+0	±0	6:16		11	0+1	-5	8:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	38	4+0	+1	7:55		4	0+0	-1	6:37
2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	13:54		Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1	Nad. 15:24

*

Miķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	55	9+8	-8	12:35		3	0+0	-4	13:01
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	56	17+15	+10	13:43		9	1+2	-1	17:35
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	54	16+25	+10	16:07		11	3+6	-8	17:47
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	54	13+31	-5	17:56		7	2+8	+5	19:44
2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	13:10		5	1+0	-1	11:12

*

Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	53	11+25	+9	54.5%	17:46		9	1+4	±0	49.5%	19:40
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	53	10+16	+2	53.2%	17:47		11	4+1	-4	45.6%	16:51
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	53	11+24	+2	51.0%	18:57		7	5+3	+3	59.9%	20:13
2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	54.1%	11:10		9	0+1	-2	49.3%	15:07

*

Aleksejs Širokovs

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	iemet. REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	iemet. PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	45	2+8	-9	53.2%	13:27		3	0+0	±0	33.3%	5:58
2009./2010.	Amur	51	8+12	-11	52.5%	14:45
2010./2011.	Amur	7	1+1	-5	54.1%	15:58

*

Sandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	43	6+18	±0	22:28		6	0+3	-3	23:32
2010./2011.	Dinamo (Rīga)	41	5+26	+5	22:54		11	0+7	-2	22:22
2011./2012.	Dinamo (Rīga)	50	10+10	-17	19:56		7	1+1	-5	20:23
2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	20:44		5	0+1	-7	20:50

*

Georgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. laiks REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	sp. laiks PO
2008./2009.	Lada	38	9+4	+10	20:07
	Dinamo (Rīga)	12	1+3	+2	21:20		3	0+1	±0	24:25
2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2	19:27
2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	21:32		4	0+0	-1	20:01
2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8	19:58
	Avangard	13	1+4	±0	20:50		17	0+0	-2	21:17
2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	19:21		10	0+2	-2	17:51

*

Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona	klubs	sp. REG	uzv.-zaud. REG	GAA REG	atv. % REG	„sausi” REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO	„sausi” PO
2008./2009.	Dinamo (Rīga)	8 (406:40)	4-2	2.66	91.5%	1
2009./2010.	Dinamo (Rīga)	37 (1920:26)	17-11	2.84	91.0%	2		6 (373:30)	3-2	1.93	93.4%	1
2010./2011.	Jugra	23 (1237:06)	6-10	3.25	89.8%	1		5 (297:00)	2-3	2.42	92.1%	0
2011./2012.	Jugra	19 (1021:39)	4-8	2.53	91.6%	2		3 (88:23)	0-2	1.36	95.8%	0
2012./2013.	Jugra	32 (1857:59)	17-11	2.94	91.0%	2		Nad. 1 (59:51)	Nad. 0-1	Nad. 6.02	Nad. 77.8%	Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

	spēlētājs	sezona	klubs	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
1.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12	-11
2.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7	-12
3.	Lauris Dārziņš	2012./2013.	Ak Bars	28	4+8	+1	9	4+0	+1
4.	Jānis Sprukts	2012./2013.	CSKA	50	5+3	+3	9	0+1	-2
5.	Miķelis Rēdlihs	2012./2013.	Lokomotiv	35	3+4	-7	5	1+0	-1
6.	Lauris Dārziņš	2011./2012.	Ak Bars	15	2+5	+3	4	0+0	-1
7.	Mārtiņš Cipulis	2012./2013.	HC Lev Praha	16	3+3	+1	4	0+0	-2
8.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	24	4+1	-3
9.	Kaspars Saulietis	2008./2009.	Dinamo (Minska)	30	2+2	-4
10.	Ainars Podziņš	2012./2013.	Vitjaz	13	1+3	+1	Nad. 2	Nad. 0+0	Nad. +1
11.	Aleksejs Širokovs	2010./2011.	Amur	7	1+1	-5
12.	Aleksandrs Ņiživijs	2012./2013.	HC Lev Praha	7	1+0	-1	3	0+0	-2
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	2012./2013.	Avangard	45	1+12	+14	10	0+2	-2
2.	Oskars Bārtulis	2012./2013.	Donbass	40	3+4	+9	Nad. 4	Nad. 0+0	Nad. ±0
3.	Georgijs Pujacs	2011./2012.	Sibir	25	1+4	+8
			Avangard	13	1+4	±0	17	0+0	-2
4.	Sandis Ozoliņš	2012./2013.	Atlant	42	2+18	+6	5	0+1	-7
5.	Georgijs Pujacs	2009./2010.	Sibir	56	1+13	+2
6.	Māris Jass	2010./2011.	Ņeftehimik	18	0+1	±0
7.	Aleksandrs Jerofejevs	2008./2009.	Ņeftehimik	8	1+5	-1	4	0+0	+1
8.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14	-2	4	0+0	-1
9.	Artūrs Kulda	2012./2013.	Sibir	50	9+6	-3	7	0+1	+1
10.	Aleksandrs Jerofejevs	2009./2010.	Metallurg (Novokuzņecka)	48	1+6	-4	34	3+3	-6
	VĀRTSARGI	sezona	klubs	sp. REG	atv. % REG	GAA REG	sp. PO	atv. % PO	GAA PO
1.	Edgars Masaļskis	2011./2012.	Jugra	19	91.6%	2.53	3	95.8%	1.36
2.	Edgars Masaļskis	2012./2013.	Jugra	32	91.0%	2.94	Nad. 1	Nad. 77.8%	Nad. 6.02
3.	Edgars Masaļskis	2010./2011.	Jugra	23	89.8%	3.25	5	92.1%	2.42

*

Plašākai ainavai:

• Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
• Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
• KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
• Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Forečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu guv.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	132	2	2.36	19. (no 24)
2009./2010.	56	174	3	3.11	5. (no 24)
2010./2011.	54	160	6	2.96	7. (no 23)
2011./2012.	54	129	5	2.39	17. (no 23)
2012./2013.	52	109	2	2.10	24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona	sp.	vārtu zaud.	t.sk. PM	vidēji spēlē	vieta KHL
2008./2009.	56	156	3	2.79	11. (no 24)
2009./2010.	56	175	5	3.13	20. (no 24)
2010./2011.	54	149	5	2.76	12. (no 23)
2011./2012.	54	136	7	2.52	11. (no 23)
2012./2013.	52	151	2	2.90	19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Paul Szczechura	2012./2013.	43	8+20	+3	17:03
8.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
9.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
10.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
11.	Jamie Johnson	2012./2013.	52	8+14	-14	19:27
12.	Alexandre Giroux	2012./2013.	47	16+5	-7	15:15
13.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
14.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
15.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
16.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
17.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
18.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
19.	Rob Schremp	2012./2013.	21	1+5	-1	14:38
20.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
21.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
22.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
23.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
24.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
25.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
26.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
27.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Mathieu Carle	2012./2013.	35	3+2	+2	20:39
3.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
4.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35	2.62	90.9%	1	1972:09
6.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
7.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis	1 (0+0)	43 (14+12)	+26
Andris Džeriņš	9 (0+0)	52 (8+9)	+17
Aleksandrs Ņiživijs	33 (3+6)	33 (1+14)	+6
Gints Meija	46 (3+5)	50 (4+9)	+5
Māris Bičevskis	15 (1+1)	45 (1+4)	+3
Mārtiņš Karsums	54 (21+12)	51 (16+18)	+1
LEJUP
Roberts Bukarts	26 (3+3)	18 (3+0)	-3
Juris Upītis	9 (3+0)	3 (0+0)	-3
Ģirts Ankipāns	31 (6+6)	18 (1+0)	-11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs	sp. (punkti) 2011./2012.	sp. (punkti) 2012./2013.	punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis	42 (1+2)	38 (2+4)	+3
Kristaps Sotnieks	49 (2+4)	47 (3+5)	+2
Arvīds Reķis	39 (0+3)	39 (1+4)	+2
Rodrigo Laviņš	28 (0+1)	30 (0+1)	±0
Krišjānis Rēdlihs	50 (5+16)	43 (5+15)	-1
Jēkabs Rēdlihs	46 (2+1)	24 (2+0)	-1
Guntis Galviņš	54 (8+22)	45 (3+11)	-16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

• Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
• KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Ķīmijas nozīme hokejā. Dinamo piemērs

Katras komandas treneru uzdevums ir no savāktā spēlētāju daudzuma „izspiest” vislielāko lietderību, t. sk. rezultativitāti. Šajā gadījumā saskaitāmo (spēlētāju) secībai ir nozīme, un saskaitāmo summa no šīs secības mainās. Jo komandas sporta veidos dominē ķīmija, nevis matemātika. Kā ar ķīmijas „mājas darbiem” starpsezonās ir veicies Rīgas Dinamo?

Nenoliedzami viens no svarīgākajiem katras komandas dārgumiem ir rezultāta taisītāji – „skoreri”, kas dēj „zelta oliņas” – rezultativitātes punktus. Protams, ir komandas, kas kopj bezzvaigžņu politiku ar salīdzinoši līdzsvarotu rezultativitāti starp komandas spēlētājiem. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi ir tikpat labi solisti, cik sparīgi nēsās instrumentu, un otrādi.

Izņēmums un treneru laime ir supertalanti un „universālie kareivji”, kas spēj vienādi labi šaut, bliezt vai vismaz pielādēt visādās partneru kombinācijās. Bet cik tad tādu augstākās raudzes „universāļu” dinamiešiem ir? Toties labi zināmi ir savulaik rezultatīvi personāži, kas pēc Dinamo pamešanas, nonākot prom no saviem ierastajiem partneriem, pazūd. Jaunās komandās, pie citiem partneriem un treneriem vairs „neiet” – nav rezultāta, nāk traumas, treneri „nemīlē” utt.

Par „ķīmiski” ērtiem partneriem un spēlētāju „aizvēršanu”

Tā kā „supermeņu” ir baigi maz un viņi ir nešpetni dārgi, jebkurā komandā tiek meklēta un sargāta spēlētāju vislabākā savstarpējā ķīmija – saikne un saprašanās. Īpaši, ja ir runa, par uzbrukuma radošo pusi un rezultativitāti. Protams, ne no visām sastāva kombinācijām un virknējumiem tiek prasīta vienāda rezultativitāte vai rezultativitāte vispār. Tomēr radīt ir grūtāk nekā iznīcināt; tādēļ arī izveidot radošu un rezultatīvu uzbrukuma komplektu ir salīdzinoši grūtāk nekā „apvienot” pretinieka saspēles jaucējus.

Starp citu, arī komandas, kas var atļauties vienu vai vairākus zvaigžņveidīgos, tik un tā meklē un cenšas nosargāt stāriem „ķīmiski” ērtus partnerus, kas ļauj izredzētajiem gūt punktus, dažkārt piesedz viņu trūkumus un palīdz zvaigznēm justies ērtāk psiholoģiski. Lai arī kā, bet konkrēto personāžu savstarpējai sapratnei un spējai vienam otru papildināt ir lielāka nozīme nekā to var nolasīt no rezultātiem un statistikas ailītēm.

Tādēļ selekcionāri, sastāva komplektētāji un treneri vaiga sviedros strādā un cenšas. Viņu spēkos ir kādam personāžam palīdzēt atvērties vai aizvērties. Protams, ja konkrētajā gadījumā ir ko vērt… Tas arī atkarīgs no termiņa, kurā spēlētājs kluba sistēmai ir interesants. Ar dārgākajiem leģionāriem parasti auklējas mazāk un rezultātu no viņiem gaida ātrāk, jo „par visu ir samaksāts”. Tomēr komandas interesēs ir atrast šo pieeju. Daudz kas atkarīgs ne tikai no treneru pacietības, bet arī no katras komandas „hokeja filozofijas”, kurā var neiekļauties pat liela kalibra zvaigznes un zvaigznītes. Der pieminēt dažas ar humoru teiktas atziņas, ka, piemēram, latvju un pasaules supertalants Balderis pie Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio tiktu atsēdināts par presinga trūkumu un apgrēcībām aizsardzībā… Katrā jokā var sadzirdēt kādu patiesību…

Pirmais pāris šķirās…

Vai Dinamo starpsezonās sargā savas komandas pašu vērtīgāko (rezultatīvāko) saspēli? „Pa lielam” – nē. Jo Dinamo pirkšanas (vairumā gadījumu) un pārdošanas (Dārziņa gadījumā) politika vai iespējas ir ļāvušas saglabāt iepriekšējās sezonas Dinamo savstarpēji rezultatīvāko tandēmu tikai vienreiz. Pēc 2009./2010. g. sezonas komandā palika „nešķiramie” Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuriem minētajā sezonā bija rezultatīvākā saspēle. Bet citu triju sezonu savstarpēji rezultatīvākie pāri pēc attiecīgās sezonas tika izkomplektēti, vienam vai abiem pāra dalībniekiem dodoties „tālēs zilajās”. Pēc pirmās sezonas prom bija Elisons, pēc trešās – Dārziņš, pēc ceturtās – Miķelis Rēdlihs un Sprukts. Un nevienu reizi no iepriekšējās sezonas nav saglabāta otra rezultatīvākā saite…

Jau pirms gada, kad 2011./2012. g. (ceturtajā) sezonā Dinamo ierindā palika tikai divas no septiņām rezultatīvākajām „saitēm”, dinamiešiem bija problēmas ar uzbrukuma „ķīmijas” atrašanu. Pekas Rautakallio pirmā sezona (2011./2012.) pie Dinamo stūres, kā atceramies, sākās ar pamanāmu buksēšanu, kurai par iemeslu minēja galvenokārt somu trenera atnesto jauno hokeja filozofiju un spēles stilu, kuru pieņemšanai un ielāgošanai nepieciešams laiks. Jādomā, ka sezonas nepārliecinošā sākuma iemesls bija arī iepriekš iestrādātās rezultatīvākās saspēles zaudēšana to dalībnieku personā. Tiesa, arī pirms tam – pēc pirmās un otrās KHL sezonas – pie rīdziniekiem bija palikuši divi no 7 – 8 rezultatīvākajiem pāriem; taču vienā no reizēm bija palicis labākais (rezultatīvākais) duets, bet citā – sezonas sākums bija diezgan katastrofāls (2009. gada rudenī)

Pēc Dinamo ceturtās (2011./2012.) sezonas komandā ir palikusi tikai viena no astoņām (!!!) rezultatīvākajām saitēm. Rezultatīvākās piecas nepalika… Tajās visās neatņemama sastāvdaļa bija M.Rēdlihs un/vai Sprukts… Protams, šos aprēķinus var uztvert kā lieku shēmošanu un sistēmas meklēšanu bezsistēmā. Tomēr jaunajā sezonā izteiktu savstarpēji labi iespēlētu rezultāta taisītāju ir mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Attiecīgi – šosezon Dinamo ķīmijas meklējumos ir jāiegulda vairāk laika un veiksmes nekā citās sezonās, kas, protams, nav neiespējams. Tikai treneriem nākas vairāk „iesvīst” un „lipināt”. Pirmās (metēju) maiņas top faktiski no nulles. Bez maz kā Dinamo pirmajā sezonā.

Karsums un Indrašis – jauni nešķiramie?

Savukārt šosezon, pēc 8 aizvadītajām spēlēm, par vērtīgāko saikni izkristalizējusies tieši saspēle starp Miku Indraši un Mārtiņu Karsumu. 5 reizes tā bijusi rezultatīva. Neviens partneru pāris ne tuvumā nav šim ciparam… Ja uz vienu spēli, meklējot pielietojumu „snaiperiem” Šrempam un Žirū, rezultatīvais pāris tika izkomplektēts, tad pēc spēles ātri tika „atlikts atpakaļ”. Tā sakot, nevajag remontēt mehānismus, kas darbojas…

Nākamais solis ķīmijas meklējumos ir Dinamo ierindā nesen debitējušā Kaspara Daugaviņa iespēlēšana sastāvā. Jādomā, ka treneri ilgstošu treniņu gaitā, kur jau kopš vasaras piedalās Daugaviņš, ir piešāvuši aci, tēmējot viņa novietojumu sastāvā. Tomēr treniņi tāpat kā pārbaudes spēles ne vienmēr uzrāda patieso ainavu. Pērnsezon virkne dinamiešu stāstīja, ka daži spēlētāji, kas regulārās sezonas gaitā nevarēja tikt pie vārtu guvumiem „no spēles”, treniņos esot tādus skaistus trāpījumus „devītniekā” iestudējuši… Bet dzīvē viss ir savādāk.

Dzīvē – aizvadītās 8 spēlēs – Dinamo ir pratuši spēles gaitā, neskaitot vienu gadījumu ar pēcspēles metieniem, trāpīt pretinieku vārtos 13 reizes. Tas ir – vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Pieskaitot kā vārtu guvumu izšķirošo pēcspēles metienu, sanāk 14 vārtu guvumi un vidēji 1.75 vārtu guvumi spēlē. Tas ir sliktākais rādītājs KHL (pēc 23. septembra spēlēm). Precīzi tikpat “ražīgi” (14 vārtu guvumi; vidēji spēlē 1,75) ir Maskavas Spartak; tiesa, „spartakiešiem” tas ir izdevies spēles laikā bez pēcspēles metienu „palīdzības”.

P.S. Leģendas

Jaunā Dinamo nesenajā vēsturē klīst leģendas par to, cik Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) labi sapratās Marsels Hosa un Mets Elisons. Tas tiesa. Abu saspēle 24 reizes nonāca līdz vārtu guvumam vai palīdzēja trāpīt trešajam kolēģim. Bet tas patiesībā bija „tikai” trešais labākais tandēms… Rezultatīvāk aizvadītajā (2011./2012.) sezonā saspēlējās Miķelis Rēdlihs un Jānis Sprukts, kuru sadarbība sezonas gaitā līdz vārtu guvumam nonāca 26 reizes. Dinamo visu laiku vērtīgākie pārinieki bija Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs, kuru saspēle 2010./2011. g. sezonā vārtu guvumos transformējās 37 reizes. Lai nonāktu līdz šai „zvaigžņu sezonai”, abiem bija pirms tās jāaizvada divas pilnas sezonas vienā maiņā…

P.P.S. Rakstā pieminētā ‘rezultatīvā saite’ ir rezultatīva saspēle starp spēlētājiem, kas guvuši rezultativitātes punktus viena vārtu guvuma ietvaros. Attiecīgi, ja punktu guvēji ir 3, tad aprēķinā summējas vienlīdzīgi: 1. piespēle – 2. piespēle; 2. piespēle – vārtu guvums; 1. piespēle – vārtu guvums.

Dinamo 2012./2013. g. sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā (skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; pēc komandas 8 spēlēm; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

saspēle starp	rezultativitāte
Bičevskis – Kr.Rēdlihs	1
Cibuļskis – Džeriņš	1
Cibuļskis – Indrašis	1
Cibuļskis – Karsums	1
Cibuļskis – Meija	1
Džeriņš – Meija	2
Džeriņš – Sotnieks	1
Džeriņš – Šremps	1
Džonsons – Indrašis	1
Džonsons – Karsums	1
Galviņš – Indrašis	1
Galviņš – Karsums	1
Indrašis – Karsums	5
Karsums – Kr.Rēdlihs	1
Meija – Sotnieks	1
Ņiživijs – Žirū	1

*

Dinamo četru sezonas vērtīgākās „saites” un saprašanās – rezultatīva saspēle starp spēlētājiem KHL čempionātā; katras sezonas TOP 7 (ieskaitot play off; skaitlis = reizes, cik šī saspēle bijusi rezultatīva; saskaņā ar KHL oficiālo spēļu protokoliem, kas publicēti khl.ru):

	saspēle starp	rezultativitāte
	2008./2009.
1.	Elisons – Hosa	24
2.	Hartigans – Ņiživijs	16
3.	Cipulis – Ņiživijs	12
4.	Elisons – Vestkots	11
5.	Dārziņš – M.Rēdlihs	10
	Elisons – Novāks	10
	Hosa – Vestkots	10
	2009./2010.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	18
2.	Dārziņš – Karija	16
3.	Karija – M.Rēdlihs	13
4.	Ankipāns – Hosa	12
	Hosa – Ņiživijs	12
6.	Ņiživijs – Ozoliņš	11
7.	Hosa – Ozoliņš	10
	Hosa – Sprukts	10
	2010./2011.
1.	Dārziņš – M.Rēdlihs	37
2.	Hartigans – Ņiživijs	22
3.	Dārziņš – Troters	20
4.	Ankipāns – Karsums	19
	Ņiživijs – Surovijs	19
	M.Rēdlihs – Troters	19
7.	Karsums – Sprukts	14
	2011./2012.
1.	M.Rēdlihs – Sprukts	26
2.	Karsums – Sprukts	24
3.	Karsums – M.Rēdlihs	22
4.	Galviņš – Sprukts	11
5.	Galviņš – M.Rēdlihs	10
6.	Kr.Rēdlihs – M.Rēdlihs	9
	Kr.Rēdlihs – Sprukts	9
	Galviņš – Karsums	9

*

[Foto: Ainava no Dinamo “vasaras darbiem” 2012. gada augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

cik maksā vārtu zaudējums, spēlējot vairākumā?

ja vairākumā zaudēti vārti var būt likumsakarība, tad tāda tā bija Dinamo spēlē pret Sanktpēterburgas SKA 15. februārī. kāpēc? ir pamanāms pāris statistikas likumsakarību, kas šo komandu kombinācijā veido sakritību tieši kritērijā – vārtu zaudējums vairākumā un vārtu guvums mazākumā.

proti, lai arī Dinamo komandai šosezon joprojām ir otrs labākais vairākums līgā (19,6%), tomēr Dinamo ir arī viena no KHL “labākajām” komandām vārtu zaudējumos, kas piedzīvoti spēlējot vairākumā. rīdziniekiem tas ir negadījies jau 7 reizes, un tas ir dalīts 4./5.-ais sliktākais rādītājs līgā. savukārt, SKA ir starp KHL līderiem rādītājā – mazākumā iemestie vārti. pēc spēles pēc dinamiešiem SKA ar 8 vārtu guvumiem, spēlējot mazākumā, ir kļuvuši par KHL līderiem. sakritība nav nepamanāma…

vairākuma “izturēšana” kā aktualitāte

ar vārtu zaudējumiem, spēlējot vairākumā, Rīgas Dinamo komandai šosezon kaut kā nevedās… 49 aizvadīto spēļu gaitā 7 reizes rīdzinieku vārti ir “krituši” kā reiz, mēģinot īstenot savu vairākumu. vidējā matemātika elementāra – tas notiek vidēji katrā septītajā spēlē. tikpat neraženi šosezon klājas Minskas Dinamo vienībai – arī 7 vārtu zaudējumi vairākumā, bet briesmīgāk ir tikai 3 komandām – Ak Bars (10 reizes), Baris (9 reizes), Ņeftehimik (8 reizes).

starp citu, iepriekšējā regulārajā sezonā Rīgas Dinamo komanda bija viena no KHL līderēm vairākumā “nekritušo” vārtu ziņā. 2010./2011. gada regulārās sezonas gaitā Dinamo pretinieki, spēlējot mazākumā, ripu dinamiešu vārtos bija iemānījuši tikai 2 reizes (54 spēlēs)! tikpat labi klājās arī Habarovskas Amur vienībai (2 vārtu zaudējumi vairākumā), ar kuru kopā Rīgas Dinamo šajā parametrā ieņēma 1.-2. vietu līgā. pirmajās divās sezonā rīdziniekiem tik ļoti skaisti nesanāca, bet tik un tā pieklājīgi: 2009./2010. g. regulārajā sezonā – 5 vārtu zaudējumi vairākumā (56 spēlēs; 8.-12. vieta līgā); 2008./2009. g. regulārajā – 3 vārtu zaudējumi vairākumā (56 spēlēs; 3.-5. vieta līgā!).

“no martini, no party”

šīs sezonas disciplinētā aizsardzības un salīdzinoši maziemetoša hokeja iezīme joprojām ir tā, ka Dinamo mazāk riskē un arī mazāk iemet, spēlējot skaitliskajā mazākumā. šosezon aizvadītajās 49 spēlēs rīdzinieki skaitliskos mazākumus cenšas aizvadīt, darot to, kas mazākumā pienākas vispirms – pilnā sastāvā cementējot savu aizsardzības zonu, un attiecīgi nepilnā sastāvā ir iemetuši tikai 1 reizi. tikpat “švaks” rādītājs ir Ņeftehimik (50 spēlēs) un Spartak komandai (49 spēlēs), kuras kopā ar rīdziniekiem dala pēdējās (21.-23.) vietas līgā. atgādinājumam: šosezon līgā labākie ir SKA (8 reizes 49 spēlēs), no kura netālu ir Minskas Dinamo un Lev komandas (pa 7 vārtu guvumiem mazākumā 50 spēlēs).

arī šajā kritērijā – vārtu guvumi mazākumā – “skraidošajos” Šuplera laikos Dinamo komanda bija starp līgas līderiem. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo, spēlējot mazākumā, pretinieku vārtus “cauršuva” 9 reizes (54 spēlēs), ieņemot 3. vietu līgā šajā kritērijā! Traktor un Severstaļ, kas šajā Topā ieņēma dalītu 1./2. vietu, bija varējuši katrs pa 10 reizēm. 2009./2010. g. regulārajā sezonā Rīgas komanda mazākumā sarūpēja 7 vārtu guvumus (56 spēlēs; 5.-7. vieta līgā), bet savā pirmajā regulārajā čempionātā (2008./2009.) – 8 vārtu guvumus mazākumā (56 spēlēs; KHL oficiālajā nevienādo sastāvu koptabulā ir neliela “halucinācija” – norādītas 7 reizes, bet spēļu protokolos atrodami 8 gadījumi), kas deva 5.-to labāko rādītāju KHL-ā. interesanti, ka savā debijas sezonā dinamieši bija paņēmuši līgu uz izbrīnu, regulārās sezonas visus 8 vārtu guvumus mazākumā nokārtojot sezonas sākumā apmēram 2 mēnešu gaitā (22. septembris – 27. novembris).

visu laiku labākie Rīgas Dinamo trāpītāji mazākumā ir Jānis Sprukts un Aleksandrs Ņiživijs, kuri to iespējuši pa 4 reizēm katrs.

P.S.

jebkurš statistikas kritērijs, kas atrauts no svarīgākās uzskaites – turnīra tabulas un komandas snieguma iepriekšējās sezonās, nozīmē tikai ciparus. piemēram, Popradas Lev šosezon nevienu reizi nav nonācis pie vārtu zaudējuma, spēlējot vairākumā, bet toties mazākumā ir trāpījis 7 reizes (!!!). raugoties no šiem kritērijiem, varētu secināt, ka Lev ir augstās vietās turnīra tabulā; tomēr ar šo “+7” bilanci Slovākijā bāzētajam klubam, iespējams, nepietiks pat līdz play off teritorijai.

savukārt saistībā ar Dinamo, mazākuma vārtu guvumu pieticība, salīdzinot ar “pārbagātību” Šuplera 3 sezonās, ir tikai statistiski pamatots apliecinājums komandas spēles stila maiņai. bet ko apliecina lielais vārtu zaudējumu skaits, spēlējot vairākumā?

KHL komandu TOP pēc kritērija – “mikromačs”: iemests mazākumā vs. vārtu zaudējumi vairākumā; 2011./2012.g. reg. sez. (pēc 2012-02-15 spēlēm):

	komanda	sp.	iemests maz.	vārtu zaud. vairākumā	bilance
1.	Lev	50	7	0	+7
2.	SKA	49	8	3	+5
3.	Metallurg (Magņitogorska)	49	6	1	+5
4.	Avangard	49	6	2	+4
5.	Metallurg (Novokuzņecka)	49	4	0	+4
6.	Severstaļ	49	6	3	+3
7.	Traktor	49	4	1	+3
8.	Amur	49	6	4	+2
9.	Jugra	49	5	4	+1
10.	Atlant	49	4	3	+1
11.	OHK Dinamo	49	3	2	+1
12.	Dinamo (Minska)	50	7	7	0
13.	Vitjaz	49	5	5	0
14.	Sibir	49	3	4	-1
15.	CSKA	50	3	4	-1
16.	Salavat Julajev	49	2	4	-2
17.-18.	Avtomobiļist	49	3	6	-3
17.-18.	Torpedo	49	3	6	-3
19.	Ak Bars	50	6	10	-4
20.	Baris	49	5	9	-4
21.	Spartak	49	1	6	-5
22.	Dinamo (Rīga)	49	1	7	-6
23.	Ņeftehimik	50	1	8	-7

*

Rīgas Dinamo vārtu guvēji, spēlējot mazākumā (pēc 2012-02-15 spēles):

	spēlētājs	2008./09. REG	2009. PO	2009./10. REG	2010. PO	2010./11. REG	2011. PO	2011./12. REG	SUMMA
1.	Jānis Sprukts	–	–	2	0	1	1	0	4
2.	Aleksandrs Ņiživijs	1	0	1	0	2	0	0	4
3.	Tomašs Surovijs	–	–	–	–	2	1	–	3
4.	Marks Hartigans	2	1	–	–	0	0	–	3
5.-6.	Marsels Hosa	1	0	2	0	–	–	0	3
5.-6.	Mārtiņš Karsums	–	–	0	1	2	0	0	3
7.	Atvars Tribuncovs	1	–	–	–	–	–	–	1
8.-9.	Filips Novāks	1	0	–	–	–	–	–	1
8.-9.	Duvijs Vestkots	1	0	–	–	–	–	–	1
10.	Roberts Petrovickis	–	–	1	0	0	0	–	1
11.-12.	Mārtiņš Cipulis	0	0	1	0	–	–	0	1
11.-12.	Andris Džeriņš	–	–	0	0	1	0	0	1
13.	Lauris Dārziņš	0	0	0	0	1	0	–	1
14.-15.	Ģirts Ankipāns	1	0	0	0	0	0	0	1
14.-15.	Guntis Galviņš	0	0	0	0	0	0	1	1

*

[labāko Dinamo vārtu guvēju, spēlējot mazākumā, – Jāņa Sprukta un Aleksandra Ņiživija kopfoto fiksēts spēlē pret CSKA 2010. gada 2. novembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

Rīgas Dinamo kā KHL rupekļi

pēc tam, kad savā pirmajā sezonas spēlē Kristaps Sotnieks saņēma 5+20 minūšu noraidījumu par paņēmienu, kas tika nokvalificēts kā “celis celī”, Rīgas Dinamo ir kļuvuši par KHL sodītākajiem. vismaz pagaidām; un, šaubu nav, gan tradicionālais Vitjaz ieņems savu troni. cik disciplinēti rīdzinieki ir bijuši pirmajās 3 sezonās?

interesanti, ka lielo sodu un 3 spēļu diskvalifikāciju Sotnieks “nopelnīja” pret 2010./2011. g. regulārās sezonas soda minūtēm bagātāko aizsargu Vadimu Homicki (Vadimu Homickiju; Вадим Хомицкий), kuram pašam nav sveši 25 minūšu noraidījumi un spēļu diskvalifikācijas, ko noteikušas kā KHL, tā IIHF soda institūcijas.

pirmās sezonas huligāni

savā pirmajā KHL sezonā Rīgas Dinamo bija viena no nedisciplinētākajām līgas komandām, vismaz pēc soda minūtēm spriežot. 2008./2009. g. regulārajā sezonā ar 1088 soda minūtēm bija 5.-tā “nemīlīgākā” komanda, bet, vērtējot pēc vidēji spēlē sapelnītā soda, 2009. gada play off sērijā bija pati nedisciplinētākā vienība! savā pirmajā sezonā Rīgas Dinamo jau no paša sākuma ierādīja Krievijas dažāda kalibra klubiem un “fašistu nīdējiem”, ka nav peramie. tolaik komandas “aknu” steidza apliecināt brašais leģionāru pulks. viena no pirmās sezonas “paraugspēlēm” norisinājās 2008. gada 8. septembrī Novosibirskā pret Sibir (1:6), kad spēles 58. minūtē dinamieši-leģionāri sāka intensīvi mācīt “dzīvot” sibīriešiem. spēles soda minūšu summa 120:107 dinamiešu “labā”. par masveida kautiņu pie 5+20 vai 25 minūtēm tika uzreiz 4 vīri: Mets Elisons, Marsels Hosa, Ronalds Petrovickis, Duvijs Vestkots.

KHL 2008./2009. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	1760 min.
2.	Traktor	1247 min.
3.	Baris	1225 min.
4.	Spartak	1185 min.
5.	Dinamo (Rīga)	1088 min.
–
23.	Torpedo	744 min.
24.	Ak Bars	743 min.

*

KHL 2009. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē; te un zemāk – pie vid. Aprēķiniem ņemts vērā pilno sekunžu laiks, nenoapaļojot):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Dinamo (Rīga)	34:20
2.	Atlant	30:00
3.	Metallurg (Magņitogorska)	22:40
4.	Traktor	21:20
–
14.	Ak Bars	16:14
15.	Lada	13:36
16.	Salavat Julajev	10:00

*

KHL 2008./2009. g. reg. sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Chris Simon	Vitjaz	40	263 min.
2.	Martin Grenier	Traktor	46	211 min.
3.	Tomas Kloucek	Baris	47	197 min.
4.	Darcy Verot	Vitjaz	28	168 min.
5.	Vladislavs Buļjins	Metallurg (Mag.)	48	165 min.

*

Rīgas Dinamo 2008./2009. g. reg. sezonas SM bagātākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Duvie Westcott	51	124 min.
2.	Marcel Hossa	52	118 min.
3.	Mark Hartigan	55	115 min.
4.	Matt Ellison	55	84 min.
5.	Armands Bērziņš	44	79 min.

*

Rīgas Dinamo 2009. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Duvie Westcott	2	33 min.
2.-3.	Ģirts Ankipāns	3	14 min.
	Filip Novak	3	14 min.
4.	Miķelis Rēdlihs	3	12 min.
5.	Mark Hartigan	3	10 min.

*

otrās sezonas “paraugbērni”

2009./2010. g. sezonā Dinamo puiši, vērtējot pēc soda minūšu kolekcijas apjoma, izskatījās labojušies. ja ne labojušies, tad bija pamainījusies leģionāru struktūra – mazāk “spēka uzbrucēju” vai precīzāk – mazāki leģionāri, ja par auguma kritēriju tiek ņemti Martins Karija un Lī Svets. savā otrajā regulārajā sezonā soda minūšu TOPā Rīgas Dinamo ieņēma tikai 15. vietu – t.i. nedaudz zem vidējā. arī 2010. gada play off-os Rīgas Dinamo, salīdzinot soda minūtes vidēji spēlē, ir “paraugbērnu” daļā. piebilde: jāatzīst, ka precīzāku “koeficientu” varētu iegūt, rēķinot soda minūtes uz pilnas spēles laiku (60:00) nevis spēli, kas mēdza “aizvilkties” līdz vairāk nekā vienam 20 minūšu papildlaikam… otrajā sezonā izkristalizējās vietējie “gandrīz policisti” Sandis Ozoliņš un Jēkabs Rēdlihs, kuri mēdza izvicināt dūres “reti, bet trāpīgi”.

KHL 2009./2010. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	2017 min.
2.	Traktor	1177 min.
3.	SKA	1052 min.
–
15.	Dinamo (Rīga)	824 min.
–
23.	Ak Bars	715 min.
24.	Lada	679 min.

*

KHL 2010. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Spartak	20:54
2.	Avtomobiļist	20:45
3.	Dinamo (Maskava)	20:30
–
11.	Dinamo (Rīga)	14:13
–
14.	Ak Bars	12:13
15.	SKA	10:00
16.	Ņeftehimik	9:20

*

KHL 2009./2010. g. reg. Sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Darcy Verot	Vitjaz	34	374 min.
2.	Aleksejs Ļitviņenko	Vitjaz	51	181 min.
3.	Martin Grenier	Traktor	46	177 min.
4.	Joel Kwiatkowski	SKA	50	147 min.
5.-6.	Erik Reitz	Sibir	38	146 min.
	Duvie Westcott	Dinamo (Minska)	55	146 min.

*

Rīgas Dinamo 2009./2010. g. reg. sezonas SM visvairāk saņēmušie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Sandis Ozoliņš	43	109 min.
2.	Jēkabs Rēdlihs	35	86 min.
3.	Guntis Galviņš	53	51 min.
4.-6.	Oļegs Sorokins	50	44 min.
	Mike Iggulden	55	44 min.
	Marcel Hossa	56	44 min.

*

Rīgas Dinamo 2010. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Sandis Ozoliņš	6	24 min.
2.	Lauris Dārziņš	9	12 min.
3.-5.	Jēkabs Rēdlihs	7	10 min.
	Roberts Petrovickis	9	10 min.
	Jānis Sprukts	9	10 min.

*

KHL “labojas” straujāk par Rīgas Dinamo

trešajā sezonā Rīgas Dinamo nopelnīto soda minūšu skaits turpināja samazināties, un ne tikai regulārās sezonas spēļu skaita samazināšanās (no 56 uz 54) dēļ. pirmajā sezonā – 1088 minūtes, otrajā – 824 minūtes, 2010./2011. g. sezonā – jau tikai 749 soda minūtes. taču trešajā KHL sezonā, acīmredzot, līgas komandas kopumā dažādu iemeslu dēļ sāka palikt disciplinētākas. tādēļ Dinamo “labošanās” uz kopējā līgas fona palika ne pārāk pamanāma. t.i. rīdzinieki visā līgā ieņēma 7.-to augstāko soda minūšu uzkrājumu regulārajā sezonā. toties, 2011. gada play off-ā Dinamo (Rīga) parādīja sevi kā 3.-šo korektāko komandu! pieklājīgāki 2011. gada izslēgšanas spēlēs bija tikai Avangard un Ņeftehimik.

KHL 2010./2011. g. regulārās sezonas komandu soda minūšu TOP:

vieta	komanda	soda minūtes
1.	Vitjaz	1270 min.
2.	Atlant	891 min.
3.	Spartak	805 min.
–
7.	Dinamo (Rīga)	749 min.
–
13.	Ak Bars	719 min.
–
22.	Jugra	646 min.
23.	Sibir	629 min.

*

KHL 2011. gada play off komandu soda minūšu TOP (vidēji spēlē):

vieta	komanda	SM vid. spēlē
1.	Dinamo (Minska)	19:51
2.	Severstaļ	18:50
3.	Atlant	15:55
–
14.	Dinamo (Rīga)	10:32
15.	Ņeftehimik	10:00
16.	Avangard	9:30

*

KHL 2010./2011. g. reg. sezonas nedisciplinētākie:

vieta	spēlētājs	klubs	spēles	SM
1.	Josh Gratton	Vitjaz	24	170 min.
2.	Darcy Verot	Vitjaz	20	169 min.
3.	Jevgeņijs Artjuhins	SKA	26	115 min.
4.	Vadims Homickis	Atlant	49	114 min.
5.	Chris Simon	Vitjaz; OHK Dinamo	46	11 min.

*

Rīgas Dinamo 2010./2011. g. reg. sezonas SM visvairāk sakrājušie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.	Lauris Dārziņš	45	70 min.
2.	Tomas Surovy	54	64 min.
3.	Sandis Ozoliņš	41	62 min.
4.	Jēkabs Rēdlihs	47	58 min.
5.	Arvīds Reķis	51	57 min.

*

Rīgas Dinamo 2011. g. play off-ā sodītākie:

vieta	spēlētājs	spēles	SM
1.-2.	Mark Hartigan	9	12 min.
	Sandis Ozoliņš	11	12 min.
3.-5.	Jēkabs Rēdlihs	8	10 min.
	Guntis Galviņš	9	10 min.
	Brock Trotter	11	10 min.

*

soda minūšu bilance

negatīva noraidījumu bilance ļoti pat nav mazsvarīgs faktors. protams, noraidījumu uzskaites ciparos summējas arī disciplinārsodi, kas nerezultējas konkrētās mazākuma minūtēs. tomēr soda minūšu bilances – savu un pretinieka nopelnīto minūšu – nozīmi ir iespējams nolasīt arī “ar neapbruņotu aci”. pagaidām vienīgais “posms”, kad Rīgas Dinamo ir izdevies noraidīties mazāk par saviem pretiniekiem ir 2011. gada izslēgšanas spēles ar 116 minūtēm pret pretinieku 128-ām. visādi citādi – ir kur tiekties.

protams, noraidījumu ciparus dažādās sezonās ietekmē tiesāšanas “manieru” izmaiņas un papildinājumi noteikumu interpretācijā, piemēram, aktīvāk ieviešot daudzspēļu diskvalifikācijas un tādā veidā noņemot “aktīvākos” no trases. tomēr visos laikos disciplīna un noraidījumu minimālisms ir komandas meistarības pazīme. bet lielais noraidījumu skaits apliecina katras konkrētās komandas trūkumus kā disciplinētībā, tā profesionalitātē kopumā. protams, ir katra epizode skatāma atsevišķi. tomēr nav jābūt dižam speciālistam, lai secinātu, ka Vitjaz vai Traktor konkrētajās sezonās spēlēja netīrāk par citām komandām. vēl mazākas novērošanas spējas ir nepieiciešamas, lai saprastu, ka noraidījumu “kaudze” nenāk no meistarības pārpilnības.

P.S. nu jau sezonu no sezonas dominējoši sodītākā ir “policistu” komanda Vitjaz, kura neskatoties uz dažādām sankcijām un Krievijas hokeja sabiedrības daļas sašutumu vairāk vai mazāk turpina “iemīto taciņu”. par ko liecina komandas stils un komplektācija. protams, Vitjaz kā “savdabīgas” komandas klātbūtne līgā KHL organizatoriem ir interesanta. tomēr šādas diezgan apzināti “traumatiskas” komandas pastāvēšana paliek arvien “interesantāka” laikmetā, kad citur pasaulē “kaušļu” veselībai un arī kauslību ierobežošanai sāk pievērst lielāku uzmanību. protams, uzmanības fokusa saasināšanās ir būtiski veicinājušas “policistu” pēkšņās nāves… cik daudz laika būs nepieciešams, lai KHL “atgremotu” un saprastu sekas?

Rīgas Dinamo soda minūšu bilance 3 sezonās:

čemp. posms	sp.	nopelnītas SM	pret Dinamo SM
2008./2009. REG	56	1088	898
2009. play off	3	103	52
2009./2010. REG	56	824	728
2010. play off	9	128	122
2010./2011. REG	54	749	728
2011. play off	11	116	128

*

[tiesneša Ginta Zviedrīša foto fiksēts Latvijas Virslīgas spēlē starp SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch vienībām 2010. gada 4. decembrī. foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

meklējam solistu! kurš būs jaunās sezonas “dārziņš”?

jau otro sezonu Dinamo sāk bez savas iepriekšējās sezonas rezultatīvākā spēlētāja un snaipera. 2010. gada rudenī tapa apraudāts pirmo divu sezonu rezultāta taisītājs Marsels Hosa, šoruden sērīgo atmiņu galvenais varonis ir Lauris Dārziņš. sērotājus jau tradicionāli kairina apziņa, ka Dinamo sastāvā netrūkstot “klavieru nesēju” un mazākuma killeru, bet kurš no esošā Dinamo sastāva ieņems “svēto vietu”?

Dinamo produkta pieprasījums kā motivācija

motivācija būt rezultatīvākajam ir nolasāma to pašu Hosas un Dārziņa piemēros. Dinamo “ražojumus” vai rūpniecības atklājumus par labu cenu labprāt ņem pretī KHL “biezie”. arī Dinamo vadība šķēršļus neliek, pat ja līgums vēl spēkā un, protams, ja vadību “neaizmist”. pagaidām gan noņēmējs ir bijis viens – Kazaņas Ak Bars. taču jādomā, ka labai mantai pircējs atrastos ne tikai ķīseļa (naftas) upju apskalotajā Tatarstānā. tiem dinamiešiem, kuri savas karjeras laikā vēl plāno paņemt “lielo laimestu”, motivācijai nevajadzētu klibot.

kā zināms, “svētas vietas tukšas nemēdz būt”, un pat, ja trāpījumu vārtu taisnstūrī aiz vārtsarga muguras būtu žēlīgi maz, kāds tik un tā būs rezultatīvākais. ja ne pēc 3 spēlēm, tad pēc 10 – noteikti. tāds scenārijs biežākus vai retākus Dinamo sekotājus uzrunā nedaudz vai nemaz. jādomā, ka uzvaras atsvērtu “zvaigžņu” meklēšanu. taču lai vinnes nāktu, kādam būs jāmet vārtos arī. lai cik labi saspēlētos, turētu pretinieka spiedienu un strādātu aizsardzībā, uzvarām ir nepieciešami vārtu guvumi, jo jau vairākus gadus pieaugušo hokejā spēles ar 0:0 nemēdz beigties…

rezultativitātes līderu nozīme mazinās?

izziņai: savā pirmajā KHL sezonā (2008./2009) Rīgas Dinamo bija viena no vismazāk iemetošajām komandām – ar 132 trāpījumi (56 spēlēs), kas šajā kritērijā ļāva ieņemt 19. vietu līgā (no 24 komandām). taču turpmākās divas sezonas Dinamo rezultativitātes ziņā ir stipri virs vidējā.

Dinamo regulāro sezonu rezultativitāte:

sezona	spēles	vārtu guvumi	vidēji spēlē	vieta līgā pēc vārtu g.
2008./2009.	56	132	2.357	19.
2009./2010.	56	174	3.107	5.
2010./2011.	54	160	2.963	7.

*

aritmētiskā “aksioma” – jo vairāk komanda iemet summā, jo mazāka katra indivīda, t.sk. to līderu loma – darbojas ne vienmēr. piemēram, pirmajā regulārajā sezonā komandas 3 snaiperi veidoja savus 43% no visas vārtu guvumu ražas: Marsels Hosa – 22 vārtu guvumi (16,67% no visa komandas iespētā), Marks Hartigans – 20 (15,15%), Mets Elisons – 15 (11,36%).

otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Dinamo sasniedza savu līdzšinējo rezultativitātes rekordu, bet viena līdera – Marsela Hosas – pienesuma proporcija tikai pieauga līdz 20,12% (35 vārtu guvumi). visu pārējo vārtu “atslēdzēju” ieguldījums bija salīdzinoši vienmērīgāks: Miķelis Rēdlihs – 17 vārtu guvumi (9,77%), Lauris Dārziņš – 14 (8,05%) utt… satraukumu radīja viena piektdaļa vārtu guvumu, kuru no komandas līdz ar aiziešanu “aizveda” Hosa. tomēr vienmērīgais turpinājums aiz Hosas muguras bija ļāvis komandas rezultativitāti “salāpīt”. neskatoties uz stresu un asarām.

Dinamo trešajā sezonā vārtu guvēju nozīmības “koeficients” iegadījās līdz šim viszemākais un arī līderu pienesuma starpība minimālākā. tas arī samazina svārstību riskus un padara vieglākus tos gadījumus, kad komandas rezultāta taisītāji aiziet, pietraumējas, iepauzē. vismaz teorijā tā. bet, kā zināms, hokejs un teorija mēdz atšķirties plašā amplitūdā.

Rīgas Dinamo biežākie vārtu guvēji 2010./2011. g. reg. sezonā:

spēlētājs	spēles	vārti	vārtu guvumu % komandā
Lauris Dārziņš	45	21	13.13%
Mārtiņš Karsums	52	17	10.63%
Marks Hartigans	45	16	10%
Miķelis Rēdlihs	54	16	10%
Tomašs Surovijs	54	14	8.75%
Aleksandrs Ņiživijs	53	12	7.5%
Jānis Sprukts	53	10	6.25%

*

metīs aizsargi?

starpsezonas treniņos un pārbaudes spēlēs vismaz sākuma ciklā tapa strādāts pie jaunā trenera Pekas Rautakallio doktrīnas, kas paredz daudz smaga darba, disciplīnu, pilna spektra pienesumu aisardzībā, spēka spēli utt., kas zināmā mērā simbolizēja ideju, ka nebūs ne hosu, ne dārziņu, bet visu izdarīs komanda, un nav būtiski, no kura spēlētāja ripa atleks vārtos.

otra dogma – tā kā uzbrucēji cementēs aizsardzību, tad aizsargiem būs šī centība jākompensē ar ņiprāku līdzdalību uzbrukumos. līdz ar to arī tālšāvieni no zilās varētu gadīties vairāk, biežāk un trāpīgāk. lai gan aizsargu dalība uzbrukumā nav tikai tālās darbības artilērijas taktika. bet arī. atliek vien jautājums, vai aizsargiem izdosies savu piepūli konvertēt vārtu guvumos?

līdzšinējās sezonās aizsargu kopējais pienesums Dinamo rezultativitātē ir svārstījies starp 11 – 15% no kopējās vārtu guvumu “masas”. pēdējā regulārajā sezonā (2010./2011.) aizsargu “ieguldījums” bija procentuāli vismazākajā apjomā, salīdzinot pirmās 3 regulārās sezonas.

Rīgas Dinamo aizsargu paveiktie vārtu guvumi KHL regulārajos čempionātos:

sezona	aizsargu trāpījumi	% no kopējā	trāpīgākie aizsargi
2008./2009.	17 (no 132)	12.88%	Novāks – 4; Kr. Rēdlihs – 4
2009./2010.	25 (no 174)	14.37%	Galviņš – 7; Ozoliņš – 6; Sorokins – 4
2010./2011.	18 (no 160)	11.25%	Ozoliņš – 5; Laviņš – 4

*

jauns faktors

ir skaidrs, ka rezultativitātes līderiem ir nepieciešami savi “galda servētāji” un “klavieru nēsātāji”. Rautakallio ieviestā jaunā mode tikai pastiprina tendenci, ka klavieres taps nēsātas uz maiņām. un trāpīguma faktori paliek līdzšinējie – uzticētais spēles laiks kopumā un vairākumā, saprašanās ar partneriem, paša un cīņubiedru meistarība, kā arī – paša potenciāls un motivācija kaut ko no dzīves vēl gribēt.

tomēr ir viens faktors, kas atsevišķu spēlētāju rezultativitātē varētu sniegt pamanāmu pienesumu. runa ir par jauno noteikumu, kas stājas spēkā jaunajā sezonā – izšķirošais pēcspēles metiens tiek reģistrēts attiecīgā spēlētāja vārtu guvumu ailītē. nevis atsevišķā statistikas “stabiņā”, kuru statistiķi piemirst, dziedot slavas dziesmas rezultatīvākajiem, trāpīgākajiem u.c.

viskonkrētākais “atsevišķais” spēlētājs, kuram pēcspēles metieni vismaz agrāk ciparus būtu mainījuši visvairāk, Dinamo sastāvā ir Aleksandrs Ņiživijs. pirmajās divās sezonās Ņiživijam iegadījās pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam, bet 2010./2011. g. sezonā izšķirošo pēcspēles metienu summā Aleksandrs Ņiživijs ar četriem rezultātu nosakošiem “bullīšiem” bija labākais visā KHL!

Dinamo izšķirošie pēcspēles metieni pirmajās 3 sezonās:

sezona	uzvaras PM	izšķirošo PM autori
2008./2009. REG	2	Dārziņš – 1; Ņiživijs – 1
2009. play off	0	–
2009./2010. REG	3	Dārziņš – 2; Ņiživijs – 1
2010./2011. REG	5	Ņiživijs – 4; Dārziņš – 1

P.S. pirmās KHL sezonas izslēgšanas spēlēs bija iespējama nonākšana līdz pēcspēles metieniem; nākamajās – risinājums “jāgaida” tikai papildlaikos.

aktuālo Dinamo uzbrucēju rezultativitāte pēdējo 3 sezonu gaitā (INFORMATĪVI; nav salīdzināmi!; bez atzīmes PO fiksēti regulārie čempionāti; Latvijas čempionātos 2008./2009. g. sezonā var pastāvēt neprecizitātes reg. čempionātu un play off statistikas atdalījumā):

spēlētājs	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.
Ģirts Ankipāns	KHL 51 spēlē 7+7	KHL 52 spēlēs 8+15	KHL 50 spēlēs 6+14
	KHL PO 3 spēlē 0+0	KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 11 spēlēs 1+1
Roberts Bukarts	RUS-2 44 spēlēs 11+6	KHL 32 spēlēs 3+4	KHL 43 spēlēs 4+2
		KHL PO 3 spēlēs 1+0	KHL PO 3 spēlēs 0+0
		BAČ 18 spēlēs 13+10	MHL 12 spēlēs 9+5
		LAT PO 7 spēlēs 3+4	MHL PO 3 spēlēs 3+2
Mārtiņš Cipulis	KHL 56 spēlēs 9+11	KHL 56 spēlēs 8+7	KHL 49 spēlēs 12+7
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 2+0
Andris Džeriņš	OHL 65 spēlēs 21+27	KHL 17 spēlēs 0+0	KHL 32 spēlēs 3+2
		BAČ 14 spēlēs 3+7	KHL PO 6 spēlēs 1+0
		LAT PO 9 spēlēs 5+6
Miks Indrašis	BAČ 19 spēlēs 2+2	BAČ 49 spēlēs 20+19	MHL 56 spēlēs 21+32
	LAT 21 spēlē 14+11	LAT PO 8 spēlēs 1+3	MHL PO 3 spēlēs 1+2
	LAT U-20 20 spēlēs 5+5
Mārtiņš Karsums	NHL 24 spēlēs 1+5	KHL 12 spēlēs 4+4	KHL 52 spēlēs 17+15
	AHL 43 spēlēs 17+24	KHL PO 9 spēlēs 2+1	KHL PO 11 spēlēs 1+2
		AHL 36 spēlēs 4+12
Niclas Lucenius	SM-liiga 46 spēlēs 6+5	SM-liiga 56 spēlēs 17+29	SM-liiga 54 spēlēs 10+22
	SM-liiga KVAL 3 spēlēs 0+0	SM-liiga PO 9 spēlēs 4+4
	Som. U-20 1 spēlē 0+0
	Som.Mestis 8 spēlēs 2+4
Jamie Lundmark	NHL 27 spēlēs 8+8	NHL 36 spēlēs 5+7	Elitserien 18 spēlēs 3+7
	NHL PO 2 spēlēs 0+0	AHL 32 spēlēs 9+12	AHL 34 spēlēs 6+12
	AHL 54 spēlēs 15+37
Gints Meija	KHL 18 spēlēs 0+0	KHL 26 spēlēs 1+2	KHL 26 spēlēs 1+3
	BAČ 28 spēlēs 14+18	KHL PO 9 spēlēs 1+1	KHL PO 1 spēlē 0+0
		BAČ 12 spēlēs 5+12	BAČ 12 spēlēs 4+9
		LAT PO 5 spēlēs 1+5
Björn Melin	Elitserien 53 spēlēs 8+31	Elitserien 55 spēlēs 14+22	KHL 14 spēlēs 3+2
	Elitser. PO 18 spēlēs 5+8	Elitser. PO 11 spēlēs 4+1	Šv. NLA 19 spēlēs 10+5
			NLA PO 4 spēlēs 0+1
Aleksandrs Ņiživijs	KHL 53 spēlēs 9+18	KHL 50 spēlēs 12+24	KHL 53 spēlēs 12+24
	KHL PO 3 spēlēs 1+2	KHL PO 9 spēlēs 1+3	KHL PO 10 spēlēs 4+3
Ainars Podziņš	RUS-2 6 spēlēs 0+0	RUS-3 ?	KHL 19 spēlēs 1+0
	RUS-3 39 spēlēs 3+5	Maskavas Jun. 28 spēlēs 16+20	KHL PO 11 spēlēs 0+1
			MHL 17 spēlēs 2+6
Miķelis Rēdlihs	KHL 55 spēlēs 9+8	KHL 56 spēlēs 17+15	KHL 54 spēlēs 16+25
	KHL PO 3 spēlēs 0+0	KHL PO 9 spēlēs 1+2	KHL PO 11 spēlēs 3+6
Jānis Sprukts	NHL 1 spēlē 0+0	KHL 53 spēlēs 11+25	KHL 53 spēlēs 10+16
	AHL 59 spēlēs 16+31	KHL PO 9 spēlēs 1+4	KHL PO 11 spēlēs 4+1
Juris Štāls	KHL 19 spēlēs 1+2	IHL 74 spēlēs 26+26	KHL 14 spēlēs 2+1
	BAČ 17 spēlēs 9+8		KHL PO 6 spēlēs 0+1
			BAČ 19 spēlēs 12+9
Fredrik Warg	Elitserien 39 spēlēs 5+12	Elitserien 46 spēlēs 7+15	Elitserien 50 spēlēs 11+19
		Elits. PO 12 spēlēs 5+2	Elits. PO 16 spēlēs 2+2

*

Dinamo spēlētāju rezultativitāte 2011. g. starpsezonā (pēc 11 spēlēm):

hokejists	punkti 11 sp. (iesk. treniņsp.)	punkti 10 sp. (nesk. treniņsp.)
Mārtiņš Karsums	6+3	6+3
Gints Meija	4+5	2+2
Ģirts Ankipāns	2+6	2+6
Aleksandrs Ņiživijs	1+5	1+5
Miķelis Rēdlihs	4+1	4+1
Andris Džeriņš	2+3	1+3
Guntis Galviņš aizs.	1+4	1+2
Niclas Lucenius	1+4	0+1
Fredrik Warg	3+1	3+1
Kristaps Sotnieks aizs.	3+1	0+1
Jānis Sprukts	1+3	1+3
Roberts Bukarts	1+3	1+1
Arvīds Reķis aizs.	0+3	0+3
Krišjānis Rēdlihs aizs.	0+3	0+1
Björn Melin	1+1	1+1
Juris Štāls	1+1	0+0
Oskars Cibuļskis aizs.	1+0	1+0
Jamie Lundmark	1+0	1+0
Armands Bērziņš	1+0	0+0
Rodrigo Laviņš aizs.	0+1	0+1
Sandis Ozoliņš aizs.	0+1	0+1

P.S. rezultativitāte fiksēta saskaņā ar dinamoriga.eu publicētajiem spēļu apskatiem.

izziņām:

• Dinamo 2010. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• Dinamo 2009. gada starpsezonas rezultativitāte: tepat
• kopā ar dinamo trenējas Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Ainars Podziņš (2011-09-05) – dinamoriga.eu

[foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

somu laiki? Dinamo leģionāru “kvotas” un sastāva melnraksts 2011./2012.

Rīgas Dinamo “stils un izskats” jaunajā 2011./2012. g. sezonā tiek gaidīts ar zināmu klusuma brīdi. jo nav īsti skaidrs, kas gaidāms no “jaunā modeļa”, lai arī personāžu vārdi “pa lielam” ir jau zināmi. it kā arī “aizgājēju – atnācēju” skaitliskā proporcija nav liela un, piemēram, aizsardzības līnija rādās nemainīga kā klints, tomēr slovāka Šuplera aizstāšana ar somu Rautakallio nevarētu palikt bez pēdām un kosmētiskajiem remontiem.

Dinamo “somu laiki”?

ar jaunā trenera “ierašanos” ekspertiem un hokeja pareģiem nav nepieciešami kafijas biezumi, lai pravietotu Dinamo jaunajai sejai somiskus vaibstus. kas nemaz nav tik slikti, ja ņem vērā Somijas hokeja panākumus, t.sk. 2011. gada pasaules čempionātā. tomēr vai divu personu – galvenā trenera un šovasar parakstītā uzbrucēja Niclas Lucenius (dz. 1989.) – klātbūtne Rīgas klubu uzreiz padara par “somu Dinamo“?

viens ir skaidrs – slovāku laiki Rīgā ir beigušies vai pārtraukušies uz nezināmu laiku. protams, Šuplera klātbūtnē Rīgas Dinamo bez slovākiem sastāvā nevarēja iztikt – katru sezonu Rīgā slidinājās un ar dažādiem panākumiem mēģināja strādāt 2-3 galvenā trenera tautieši. ar diviem sezonas gaitā saistības nesagaidītu “labumu” dēļ tika pārtrauktas (Ronaldu Petrovicki un Juraju Mikušu); Roberts Petrovickis divas sezonas pēc kārtas tika aicināts kā ielāps čempionāta norises gaitā. vēl divi slovāki (Marsels Hosa un Tomašs Surovijs) Rīgā piedzīvoja labas sezonas, Šuplera pienesumam ievelkot plusiņus. tagad lapa pāršķirta.

ar visu Slovākijas hokejistu īpatsvaru Dinamo sastāvā tomēr jāņem vērā, ka lielākā leģionāru partija nebija slovāki, bet Ziemeļamerikas hokejisti. daži ar dubultpilsonību (Kanādas un ASV), daži bez… lai nebūtu jāpratina, kurš no dubultpilsoņiem ir lielāks amerikānis vai kanādietis, un, liekot viņus “vienā maisā”, Dinamo nav bijusi sezona, kurā nebūtu spēlējuši mazāk par 3 ziemeļamerikāņiem. komandas “selekcijas kronis” bija 2009./2010. g. sezona, kad līdzās visu sezonu “nodzīvojušajiem” Iguldenam un Karijam dažādos laika posmos tika “piejaucēti” Arnasons, Fosters, Svets, kuriem Rīgā īstākais pielietojums tā arī netika atrasts…

vai “zviedru laiki”?

šaubu nav, skandināviskāks vai “ziemeļvalstiskāks” par šī brīža “iesvērumu” Dinamo sastāvs iepriekšējās sezonās nav bijis. tagad kopā ar somu Niclas Lucenius ir salīgti divi zviedri – Fredrik Warg un Björn Melin. tomēr arī 3 “skandināvu” klātbūtni Dinamo nevar saukt par absolūtu kursa maiņu vai pilnīgi nebijušu pavērsienu. būtu maldīgi pieņemt, ka Dinamo intereses Zviedrijas un Somijas virzienā Šuplera laikos nav pastāvējušas. jā, somi sastāvā nav bijuši, bet divi zviedri Dinamo sastāvā oficiālajās spēlēs ir spēlējuši. turklāt, interesi var pamanīt arī starpsezonu aktivitātēs un pat draftā. iepriekš vienīgi rokas un zināšanas bija par īsām, lai būtu vērienīgāk. jādomā, ka Rautakallio un viņa radi & draugi Somijas, Zviedrijas hokeja druvas zina labāk.

līdz šim Zviedrijas virzienā Dinamo intereses “grābstījās” galvenokārt gar vārtsargiem. pirmajā sezonā kā operatīvais risinājums vārtsargu līnijas uzlabošanā tika sameklēts Daniels Sperle (Daniel Sperrle; dz. 1982.). nederēja… pirms trešās sezonas kā vārtu vīrs tika atrasts Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), par kura “pielaulāšanu” jau tika izziņots publiski un oficiāli, bet Karlsons, nepiemērot Dinamo formu, tomēr “aizmuka” uz NHL, kur tika uzspēlēt Calgary Flames krāsās. toties Dinamo “sašņorēja” citu zviedru vārtsargu Mikaela Tellkvista (Mikael Tellqvist; dz. 1979.) personā.

ar vārtsargiem Dinamo interese neaprobežojās. piemēram, 2010. gada vasarā Dinamo treniņnometnē kaulus locīja uzbrucējs Kenets Bergkvists (Kenneth Bergqvist; dz. 1980.), kurš tomēr netika “paņemts”. Bergkvista vārds nebija vienīgais skandināviskais ieraksts izslavētājā “Sējēja blociņā” starpsezonās. cita starpā, savas “ziemeļnieciskās novirzes” Dinamo nedaudz ieskicēja 2010. gada KHL draftā, “rezervējot” zviedru uzbrucēju Viktoru Rasku (Victor Rask; dz. 1993.) un somu Niclas Lucenius, ar kuru šogad dinamiešiem arī saslēgts līgums uz 2 gadiem. acīmredzot, uz Lucenius dinamiešu sastāva komplektētāji skatījās labu laiku pirms Rautakallio “atnākšanas”. P.S. un jau “somu laikos” – 2011. gada KHL draftā Rīgas klubs “pieteica” somu uzbrucēju Alexander Ruuttu (dz. 1992.). starp citu, līdz šim Rīgas Dinamo komanda KHL draftos nav “ņēmusi” nevienu slovāku, čehu…

starpsezonas “zobu sāpju” Top 3

lai arī kādā komplektācijas stadijā vai kvalitātē atrastos Dinamo sastāvs, nācijai un medijiem būs nepieciešami temati, par kuriem “cepties”. tā tas ir bijis līdz šim, un izmaiņas pārskatāmā nākotnē šajā virzienā nav prognozējamas. to jāpieņem, kā tiekšanos pēc ideālā…

1. kamēr Kaspars Daugaviņš un arī Kārlis Skrastiņš nebūs oficiāli noslēguši līgumus Ziemeļamerikā, tikmēr turpināsies spekulācijas un spriedelējumi par šo vīru iespējamo klātbūtni Dinamo ar “realitātes procentu” no 1 līdz 50%. ja vīri līgumus saslēgs Ziemeļamerikā laicīgi, tad tik un tā ņemšanās ir paredzama, vien ap mazāk skaļiem uzvārdiem.

2. “kurš metīs vārtos?” – jautājums, kas pirmssezonas retorikā ir kļuvis jau tradicionāls. aktualizējās, kad Dinamo pameta snaiperis Hosa, kurš izvēlējās Ak Bars “labumus”. tagad jautājums lokāms saistībā ar vārtu garšu uzlabojušā Laura Dārziņa aiziešanu uz Ak Bars. vēl viens retorisks jautājums, vai arī pēc sezonas Ak Bars mēģinās dabūt Dinamo sezonas labāko vārtu guvēju?

3. “pēc kā izskatīsies Dinamo vārti?” – arī šis jautājums nav jaunums. īpaši aktuāls bija pēc Dinamo vārtsargu pozīcijas “restarta” 2010. gada starpsezonā, kad vārtsargi tika nomainīti 100%-īgi. tagad ir palicis Kriss Holts, taču zinātāji biedē, ka Holts atpūšoties un zaudējot formu. savukārt citi “baidās”, ka Holta rezervei “noliktie” Māris Jučers un Nauris Enkuzens varētu nederēt KHL līmenim. taču, pirms pārbaudes spēlēm un pat sezonas sākuma, atbilžu būs maz vai nemaz.

Rīgas Dinamo leģionāri un to reģionālā piederība (* par 2011./2012. g. sezonu – dati pirms sezonas; 2011-06-13):

	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.	2011./2012.*	KOPĀ dažadi
Slovākija	2	2	3	–	5
	Hosa	Hosa	Mikušs
	Ron. Petrovickis	Rob. Petrovickis	Rob. Petrovickis
			Surovijs
Čehija	2	1	–	–	2
	Novaks	Pruseks
	Pruseks
Zviedrija	1	–	1	2	4
	Sperle		Tellkvists	Melin
				Warg
Z-Amerika	3	5	3	2 (1)	10
	Elisons CAN	Arnason 2X	Hartigans CAN	Holts 2X
	Hartigans CAN	Fosters CAN	Holts 2X	(Troters) CAN
	Vestkots CAN	Iguldens CAN	Troters CAN
		Karija CAN
		Svets USA
Krievija	–	–	1 (2)	0 (1)	1 (2)
			Karamnovs	(Podziņš)
			(Podziņš)
Somija	–	–	–	1	1
				Lucenius
KOPĀ	8	8	8 (9)	4 (6)	[23 (24)]

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-06-13):

		vārds, uzvārds			komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
V		Nauris Enkuzens
V		Kriss Holts
V		Māris Jučers
A		Jānis Andersons
A		Oskars Cibuļskis
A		Guntis Galviņš
A		Rodrigo Laviņš
A		Sandis Ozoliņš
A		Jēkabs Rēdlihs
A		Krišjānis Rēdlihs
A		Arvīds Reķis
A		Kristaps Sotnieks
U		Ģirts Ankipāns
U		Roberts Bukarts
U		Andris Džeriņš
U		Mārtiņš Karsums
U		Niclas Lucenius
U		Gints Meija
U		Björn Melin
U		Aleksandrs Ņiživijs
U		Ainars Podziņš
U		Miķelis Rēdlihs
U		Jānis Sprukts
U		Broks Troters			pastāv aktuāla iespēja pārcelties uz Z-Ameriku
U		Fredrik Warg
neoficiāla informācija, ka šādi tiekot skatīti kā “versijas”
U			Kaspars Daugaviņš
U			Roberts Jekimovs
U			Kaspars Saulietis		piedāvāts līgums no Dinamo
spēlētāji, kuriem līgums beidzies un kuriem nav oficiāli ieziņotas saistību turpināšanas
U			Juris Štāls		ofic. – neierobežoti brīvais aģ
U			Raimonds Vilkoits		?
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U			Lauris Dārziņš		lauzts līgums; ofic. – uz Ak Bars
U			Marks Hartigans
U			Vitalijs Karamnovs		lauzts līgums
V			Edgars Lūsiņš		lauzts līgums
U			Roberts Petrovickis		HC Lev nometnē
U			Tomašs Surovijs		neofic. – uz CSKA
V			Mikaels Tellkvists		ofic. – vienojies ar MODO Hockey (Zv. Elitserien)

lasāmvielai:

• Dinamo paraksta līgumu ar Björn Melin (2011-06-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Niclas Lucenius (2011-06-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo panāk vienošanos ar Jāni Spruktu (2011-05-29) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Fredrik Varg (2011-05-19) – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo jaunajiem 2011./2012. g. sezonas leģionāriem (2011-06-13) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kaspars Saulietis gatavs spēlēt Dinamo, ja tiks piedāvāts vienvirziena līgums (2011-06-13) – sportacentrs.com
• laikraksta Diena materiāla atreferējumi par Dinamo sastāva komplektācijas statusu (t.sk. Trotera iespējamo došanos uz NHL, Saulieša “bildināšanu”, Daugaviņa “iespējamībām”; 2011-06-11 un 2011-06-12) – apollo.lv, sportacentrs.com, telegraf.lv
• ģenerālmenedžera Normunda Sējēja intervija par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk., ka tiek menkēti pāris uzbrucēji un sastāvs būšot gatavs; 2011-05-30) – sportbox.ru
• Lokomotiv ģenerālmenedžeris Jurijs Lukins par interesi un nevienošanos ar Spruktu (kā arī par to, ka Skrastiņš spēlēšot Lokomotiv komandā; 2011-05-23) – sovsport.ru
• Kārlis Skrastiņš skaidro, ka līgumu ar Lokomotiv vēl neesot parakstījis (2011-03-17; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• Lokomotiv ieziņo, ka Kārlis Skrastiņš 2011./2012. g. sezonā spēlēšot Jaroslavļā (šī ziņa tika pārpublicēta arī oficiālajā mājaslapā hclokomotiv.ru, bet vēlāk ziņa izņemta; 2011-05-17) – sovsport.ru
• Normunds Sējējs: “Kārlim [Skrastiņam] izteicām konkrētu piedāvājumu uz trim sezonām” (2011-05-17) – la.lv
• Kaspars Daugaviņš par plāniem un prioritātēm attiecībā uz NHL (2011-05-23) – sportacentrs.com
• Lauris Dārziņš pievienojas Ak Bars (2011-05-04) – ak-bars.ru

[Pekas Rautakallio foto fiksēts preses konferencē 2011. gada aprīlī; Normunda Sējēja foto fiksēts 2010. gada septembrī. abu foto avots: dinamoriga.eu.]

FOTOSTĀSTS: Tomašs Surovijs 19 kadros

1. “kur mani tas Jūlis ir ievilinājis…” / pret Minskas Dinamo 2011-01-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

2. “pa kreisi slidošu – tas Jugras “mamuts” mani iebortēs, taisni – iebortēs, pa labi – iebortēs. kur slidot?” / pret Jugra 2010-12-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

3. “darbs, tikai darbs padarīja cilvēku par hokejistu” / pret Lokomotiv 2011-03-12; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. nūju vairāk nekā spēlētāju / pret Lokomotiv 2011. gada martā; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

5. “paej malā, es te slidoju!” / pret OHK Dinamo 2011-02-27; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

6. Jalasvaara tulkojumā no somu valodas nozīmē “bīstams kājām”, kas arī redzams attēlā / pret OHK Dinamo 2011-03-03; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

7. tā, acīmredzot, ir slovāku nacionālās dejas noslēguma daļa, kas simbolizē ieguldītā darba auglīgumu / pret Minskas Dinamo 2011-01-26; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

8. īslaicīgs kontroles zudums neļauj arī zaļajiem “salavātiem” saprast, kurš virziens būs īstais / pret Salavat Julajev 2011-02-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

9. “atdod ripu, garais! mēs taču viena komanda pavasaros…” / pret OHK Dinamo 2010-12-22; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

10. “graizīt ledu” – burtiskā nozīmē / pret Lokomotiv 2011-03-16; foto avots: hclomotiv.ru

11. Šuplera gvarde briest… / 2010. gada 2. puse; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

12. “Oskar, neesam nākuši šeit lašus ķert, ņem to īsāko”. “Tomaš, Tu Latvijas naudasvienības esi vispār redzējis?” / pret OHK Dinamo 2011-02-27; foto avots: dynamo.ru

13. “nedošu Tev ripu, Daniel. ej prom,” Tomašs Surovijs nav viesmīlīgs Danielam Tjernkvistam / pret Lokomotiv 2011-03-12; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

14. “Tomaš Surovij, Jūs esat arestēts kā lietiskais pierādījums Slovākijas hokejistu kontrabandai uz Krieviju” / pret Lokomotiv 2011-03-10; foto avots: khl.ru

15. “Tomaš, tagad nav īstais laiks. un, lūdzu, saģērbies” / pret Ņeftehimik 2010-09-21; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

16. “garšīgākās zobu kapes šaipus Tatriem” / pret Ņeftehimik 2010-09-21; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

17. “paskaties kā es smuki māku,” Dmitrijam Kočņevam aptumsumu rīkojot / pret Lokomotiv 2011. gada martā; foto autors Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

18. “no savas pieredzes zinu, pēc pirmās sezonas Rīgā ir jāiet uz Maskavas CSKA,” Marks Hartigans Tomašam Surovijam jau sezonas sākumā skaidro KHL leģionāru rotācijas tradīcijas / pret Novokuzņeckas Metallurg 2010-09-11; foto avots: dinamoriga.eu

19. uz atvadām… / 2010./2011. g. sezona; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)