Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘tiesnešu kļūdas’

“Latvijas hokeja leģendas”. UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933.

Posted by petrovich27 uz 2014/05/21

Latvijas hokejam ir sava vēsture, savas saknes. Tās stiepjas dziļāk par izlases atjaunošanu 1992. gadā vai “veco” Rīgas Dinamo, kas 20. gadsimta 70. gados rāpās ārā no PSRS zemākām līgām uz Augstāko, līdz 1988. gadā izcīnīja sudrabu. Visu cieņu 70.-90. gadu Latvijas hokejistiem, bet šoreiz par pirmo Latvijas čempionvienību – Rīgas Unions, kas par valsts meistariem (tā tolaik sauca čempionus) kļuva trīs gadus pēc kārtas. Starp citu, viens “unionietis” ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē!

(Skatīt pilnu raksta versiju: atvērt.)

1-UnionsPirmās hokeja meistarsacīkstes, kurās tika izcīnīts Latvijas čempiona (meistara) tituls, norisinājās 1930./1931. g. sezonā. Tomēr pirmā zināmā hokeja spēle Latvijas teritorijā bija aizvadīta jau 1909. gada 15. februārī (pēc jaunā stila – 28. februārī) Rīgā – laikā, kad pilsētā bija sākušas veidoties un spēlēt bendija komandas. Šoreiz tika iemēģināts Kanādas hokejs; laukumā devās biedrības Unions (vācu Union; tulkojumā Savienība) un Strēlnieku dārza (vācu Schützengartens) vienības. Savā pirmajā spēlē uzvarēja Unions (4:3), un… visi atgriezās pie bendija. Līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem savu uzvaras gājienu turpināja tieši bendijs (tolaik saukts arī vienkārši – hokejs).

Līdz “Kanādas hokeja” aktivitātēm 1929./1930. g. sezonā, kad šai lietai nopietnāk pievērsās strādnieku sporta organizācija SSS (Strādnieku Sports un Sargs) un arī norisinājās Liepājas meistarsacīkstes, hokeja ieviešanas mēģinājumi un dažas spēles bija izņēmumi kopējā bendija dominantes ainavā. Vēl 1924.g. februārī pēc Rīgas Airētāju Kluba (RAK; vācu RRC – Rigaer Ruder-Club) un Kēnigsbergas VfK hokeja spēles, izdevuma Latvis apskatnieks rakstīja: “Kanadiešu hokejs, liekas, pie mums piekrišanu negūs, jo, salīdzinot ar mūsu hokeju [bendiju], tur mazak dzīvibas, ātruma un skaistuma, gan ari, warbūt, tadēļ, ka neprotam to labi, un ari ledus stāvoklis naw vienmēr piemērots,” (Latvis, 1924. g. 8. febr.). Kanādiešu hokeja piekritējiem vēl nācās izcīnīt daudzas cīņas ar “īstā” hokeja (bendija) aizstāvjiem vairāku gadu garumā. Bet jāteic paldies bendija virzītājiem un biedrībām, kas piekopa šo sporta veidu, faktiski gatavojot nākamos hokejistus un veidojot pamatu hokeja atspērienam Latvijā.

Ar ko sākās Unions?

19. gadsimta beigās arvien lielāku un plašāku piekrišanu guva dažādas sporta aktivitātes, kuru biedri apvienojās savās “nevalstiskajās” organizācijās. Viena no laikmeta sporta iezīmēm bija riteņbraukšana, kas bija guvusi ievērojamu popularitāti kā Eiropas valstīs, tā Krievijas impērijas Baltijas guberņās. To apliecina prāvais riteņbraucēju biedrību un to biedru skaits. Velosipēdistu bija daudz, pedāļus mina visi, kas varēja atļauties kā pašu velosipēdu, tā – veltīt laiku šai nodarbei un sportam kā tādam.

1891. gadā Rīgā jau bija dibināta Otrā Rīgas Riteņbraucēju biedrība (2. RBB), kas, starp citu, vēlāk pārtapa par Latvijas Sporta Biedrību (LSB) un aktīvi piedalījās dažādu sporta veidu, t.sk. futbola, bendija, hokeja sacīkstēs. Piemēram, 1909. gadā tika dibināta Otra Liepājas Riteņbraucēju biedrība, kas ar laiku kļuva par sporta biedrību Olimpija, kas, savukārt, spēlēja bendiju, hokeju utt., un vairākkārt kļuva par Latvijas futbola čempioniem.

2-UnionsAr riteņbraucējiem sākās arī sporta biedrība Unions. Tā izveidota 1893. gadā kā Vācijā dibinātās Vispārējās Riteņbraucēju Savienības (vācu ARUAllgemeinen Radfahrer-Union; dib. 1886.) filiāle Krievijā. Jau drīzumā, 1898. gadā, biedrība reģistrējās Rīgā kā Riteņbraucēju savienība “Union” (vācu Radfahrer-Vereinigung “Union”). 1923. gadā organizācijas nosaukums arī formāli tika vispārināts uz Rīgas sporta biedrība “Union”, jo vairs labu laiku neatbilda realitātei. Unions komandas aktīvi darbojās dažādos sporta veidos, vieglatlētiku, futbolu un bendiju ieskaitot. Piemēram, 1924.g. Unions bija pamanījušies izveidot arī sieviešu bendija komandu (skatīt zemāk) novietotā attēlā), kas ir lappuse Latvijas sieviešu hokeja pirmssākumos. 1930./1931. g. ziemā pienāca kārta arī hokejam.

Jāpiebilst, ka sporta klubs (biedrība) Unions tika izveidots kā vācu sporta organizācija. Taču lielā daļā kluba piekopto sporta veidu, t.sk. hokejā, piedalījās latvieši. Daži kļuva arī par Latvijas izlases spēlētājiem starptautiskās spēlēs.

3-Unions

Starp celmlaužiem. Pirmie Latvijas čempioni. 1930./1931.

Jau 1926. g. aprīlī tika izplatīts oficiāls paziņojums, ka “Nāk. sezonā ledus hokejā meistarības izcīņā pieturēsies vēl pie līdzšinējā spēles veida ar zemo balli, bet blakus tam propagandēs spēli ar ripu, tā saukto kanādiešu hokeju, kas ir visvairak starptaut. izplatitais ledus hokeja spēles veids,” (Latvis, 1926. g. 10. aprīlis). Tomēr vai nu propaganda bija par vāju, vai bendija aizstāvji – par stipru, bet situācija palika nemainīga. Bendijs savas pozīcijas saglabāja. Tikai pēc tam, kad 1929./1930. g. sezonā hokeju sāka spēlēt “siseņi” (biedrība SSS) un savas meistarsacīkstes bija aizvadītas Liepājā, sarosījās arī ziemas sporta aktīvisti Rīgas pilsoniskajās sporta biedrībās. Pirmo turnīru Latvijas meistara nosaukuma izcīņai tika nolemts aizvadīt 1930./1931. g. sezonā.

Kad 1930. gadā pacēlās balsis par ledushokeja ievešanu “bandy” spēles vietā, maz bija biedrību, kuŗas atsaucās šim aicinājumam. Iemesli bija dažādi, bet kā viens no galvenajiem jāmin – līdzekļi. Ja jau “bandy” spēlējot bija prāvi izdevumi, tad pie ledushokeja šie izdevumi bija daudzkārt lielāki. Ienākumus sacīkstes tanī laikā nedeva nekādus un biedrības bija spiestas ziedot lielākas summas, kuŗas ierāva manāmus robus viņu budžetā. Arī ar spēles izpratni un treniņa veidu ieinteresētiem spēlētājiem bija gŗūtības, jo maz bija tādu, kas ledushokeja spēli bija redzējuši,” četrus gadus pēc notikumiem raksta laikraksta Rīts apskatnieks (1934. g. 10. nov.).

Lai arī kā, bet tika nolemts aizvadīt pirmās Latvijas hokeja meistarsacīkstes. Sākotnēji gan tās dēvētas vienkārši par “Kanādas hokeja turnīru”, bet tā laika federācijas – LZSS (Latvijas Ziemas Sporta Savienība) – vadība turnīru sauca par “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu”.  Tas, savukārt, oficiālajās uzskaitēs liek Latvijas čempionātus skaitīt no 1931./1932. g. sezonas. Bet gala beigās jau šajā 1930./1931. g. sezonā komandas cīnījās par Latvijas čempiona titulu un sacīkstes sāka saukt par “Latvijas hokeja meistarību” (meistarība = meistarsacīkstes). Formāts – divas zonas, kuru uzvarētāji finālspēlē noskaidro Latvijas meistara (čempiona) titula ieguvēju. Liepājas zonā tosezon spēlēja divas vienības – Olimpija un aktuālie Liepājas čempioni ASK (Liepāja). Rīgas zonā pulcējās 3 komandas – Unions, Vanderers (vācu Wanderer) un US (Universitātes Sports). Šīs piecas komandas tad arī ir pirmā Latvijas čempionāta “Original Five”, kas aizsāka valsts nacionālā čempionāta tradīciju.

Paralēli “Kanādas hokeja” čempionātam norisinājās arī valsts bendija meistarsacīkstes, kas aptvēra prāvu komandu skaitu un bija dalītas pēc līmeņa atsevišķās grupās. Bendija čempionāts tad vismaz pagaidām skaitījās valsts oficiālās hokeja meistarsacīkstes. Arī ierasto bendija spēļu atspoguļojums presē tobrīd bija plašāks un pamanāmāks.

Hokeja čempionātu reāli izspēlēja viena mēneša laikā (no 1. februāra līdz 1. martam), jo pirmajā čempionātā kopā tika aizvadītas tikai 6 spēles – 3 spēles Rīgas zonā, 2 spēles Liepājas zonā un finālspēle par titulu. (Atgādinājumam: spēles ilgums, saskaņā ar tā laika noteikumiem, bija 3 x 15 minūtes. Tāpat kā tagad, vienlaikus laukumā devās 6 spēlētāji, ieskaitot vārtsargu. Spēles pieteikumā – ne vairāk kā 9 spēlētāji, bet vārtsarga postenim drīkstēja būt rezervists ārpus 9 vīru sastāva.)

Savā pirmajā Latvijas čempionāta spēlē 15. februārī Unions vienība uzveica Vanderers komandu. “Kanadas hokeja turnirā “Unions” necerēti viegli pieveica “Vandereri” ar 5:2 (2:1; 1:0 un 2:1),” fiksē laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubrika (1931. g. 17. febr.). Vēsturiskajā spēlē divus vārtu guvumus Unions labā panāca Johans Skadiņš, pa vienam – Indriķis Reinbahs, Arveds Keslers un Ērihs Kelimess (presē arī Kelemes, Kelmes u.c.). Otrajā spēlē – pret US vienību – “unionistiem” jau pietika ar neizšķirtu (3:3), lai kļūtu par Rīgas zonas uzvarētājiem.

Pirmais Latvijas čempionāta fināls norisinajās, svētdien 1931. gada 1. martā, Esplanādes slidotavā Rīgā. Unions pretiniekos saņēma Liepājas zonas uzvarētājus – Armijas Sporta Kluba (ASK) Liepājas nodaļu. Jāpiebilst, ka Liepājas “karavīriem” šī jau bija otrā sezona kanādiešu hokeja spēlē. “Armijas sp. kl. Liepājas nod. un “Unions” izcīnīja Latvijas labākās Kanadas hokeja komandas nosaukumu. Obligatoriskais spēles laiks beidzās neizšķirti, jo abi vārtsargi pilnīgi aizsedza mazos vārtiņus. Pirmā pagarinājumā “Un.” guva vienīgos vārtus,” tā laikraksts Latvijas Kareivis (1931. g. 3. marts). Vācu avīzes Rigasche Rundschau apskatnieks stāsta, ka spēli traucējis sniegputenis, Union vienībai esot bijusi lieliska aizsardzība un spēles varonis (vārtu guvējs) bijis Johans Skadiņš. (Pagarinājums bijis pilnas 2 x 5 minūtes; nevis kā tagad – līdz pirmajam vārtu guvumam.)

Pirmo sezonu noslēdza Zibensturnīrs Esplanādes slidotavā 8. martā. Rīgas zonas vienības – Vanderers, Unions un US – aizvadīja saīsināta spēles laika turnīru, kura uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešamas 3 spēles. Spēles laiks: 3 x 10 minūtes (ierasto 3 x 15 vietā). Pirmajā spēlē Unions uzvarēja Vandereru ar 2:0, bet otrajā – piekāpās Universitātes Sportam (1:2). “Studenti” arī kļuva par pirmā Zibensturnīra uzvarētājiem.

GAT_Unions_pirmas_sez_uzv_no_Rig_Run_1931-03-07Meistari Unions. 1931 (pa labi novietotā attēlā). No kreisās: Herberts Kušķis; Ērihs Kelimess; Jūlijs Lindenbergs; Arveds Keslers; Alfrēds Verners; Indriķis Reinbahs; Johans Skadiņš. (Attēls: Rigasche Rundschau, 1931. g. 7. marts.)

Atkāpei: pieci (no 7) pirmajiem valsts čempioniem veidoja Latvijas izlases pamatu un devās laukumā tās pirmajā spēlē – 1932. gada 27. februārī pret Lietuvu (3:0). Tie bija vārtsargs Kušķis; abi aizsargi Keslers un Reinbahs; 2 uzbrucēji Skadiņš un Verners. Šajā pirmajā izlases spēlē pirmo vārtu guvumu panāca Unions uzbrucējs A. Verners, bet pārējos divus – “unioniešu”aizsargs I. Reinbahs, kurš arī bijis valstsvienības pirmais kapteinis. (Spēles dalībnieks Leonīds Vedējs gan vēlākos laikos liecināja, ka Reinbahs bijis visu 3 vārtu guvumu autors, sarūpējot hat-trick jau izlases pirmajā spēlē.)

Otrā sezona. Otrs meistaru tituls. 1931./1932.

Latvijas meistarsacīkšu otrajā sezonā (1931./1932.) dalībnieku skaits jau bija bez maz dubultojies. Rīgas zonā nu jau bija 6 vienības un Liepājas zonā – 3. Hokeja spēlēšanai mieru bija metis Rīgas Vanderers, bet Rīgas zonā nāca klāt četras komandas – ASK, LSB, RFK un Kaizervalds (Ķeizarmežs; vācu Kaiserwald), un Liepājā vēl viena – LTK (Liepājas Tenisa Klubs; arī LLTKLiepājas Lawn Tenisa Klubs). Par valsts čempiona titulu sacentās 9 komandas, un tā bija vienīgā sezona, kad titula pretendentu skaits bija tik liels. Turpmāk neatkarīgas Latvijas stiprākajā čempionātā komandu skaits svārstījās starp 3 un 6.

Oficiālajās uzskaitēs tieši 1931./1932.g. čempionāts tiek uzskaitīts kā pirmais “atzītais”, jo oficiāli saukts par Latvijas meistarību. 1931. gada 13. novembrī LZSS pilnsapulcē nolēma paralēli bendija čempionātam rīkoto “kanādiešu hokeja” turnīru saukt par Latvijas meistarsacīkstēm. Tika paņemts par pamatu līdzšinējais sacīkšu modelis, kāds funkcionēja sezonu iepriekš. LZSS “aizkavēšanās” dēļ pirmais Unions vienības čempiona tituls mēdz būt “nozagts” no uzziņu krājumiem (jo tajos uzskaite sākta ar 1932. gada titulu). Laikabiedriem vairumā gadījumu jautājumu nebija, un Unions vīru 1931. g. čempiona tituls netika apšaubīts. Lai nerastos šaubas “unionisti” izcīnīja meistara godu arī nākamajā sezonā…

Sezonas gaitā savas cīņas propagandas laukā un cilvēku prātos turpinājās starp hokeju un bendiju, kura meistarsacīkstes norisinājās paralēli. Bet valsts čempionāta norišu atspoguļojumā presē, jau biežāk vārds ‘hokejs’ tiek pieminēts bez piebildes par Kanādu (vēlākos gados galvenokārt saukts ‘ledushokejs’) un biežāk parādās vārds ‘bendijs’ (arī bendi, bandy), kuram kādreiz pietika tikai ar ‘hokejs’. “27. decembrī sāksies ledus hokeja-bendi (ar bumbiņu) sacīkstes, kuŗas ir popularākas par darlaicīgo “kanadieti”,” rakstīja Latvijas Kareivis (1931. g. 23. dec.). Šai sezonai bija lemts kļūt par bendija “gulbja dziesmu”… Lai gan vēl pāris sezonas pēc tam bendija čempionāts pastāvēja.

Kanādas hokeju pie mums piekopj tikai otro gadu. Protams, ka tādēļ spēles līmenis vēl nav visai augsts. Spēle ļoti interesanta. Viņā dalībnieku skaits nav tik liels, kā pie bendija. Tādēļ sagaidams, ka turpmak komandu skaits turniros palielināsies, cīņas kļūs spraigākas. [..] Meistarības turnirā labākās sekmes guvusi “Unions” vienība. Tam par iemeslu laikam apstāklis, ka “Unions” pirmais sāka piekopt šo spēli un tādēļ, arī ievingrinājies vairāk par citām vienībām,” sezonas gaitā sprieda izdevuma Pasaules Pasts analītiķis (1932. g. 24. janv.). Viņa optimistiskā prognoze attiecībā uz komandu skaitu gan nepiepildījās… Bet Unions turpināja apliecināt savu varēšanu.

Vēl pirms sezonas, 1931. gada rudenī, Unions hokejisti bija sākuši nopietnu gatavošanos – “sausos” treniņus. “Jau agrā rudenī, kad vēl nemaz ledus nebija, Unions uzsāka sagatavošanos priekšā stāvošām cīņām – trenējās slēgtās telpās – Konservātorijas vingrotavā,” pēc sezonas rakstīja izdevuma Pasaules Pasts apskatnieks (1932. g. 20. marts).

Latvijas čempionāta Rīgas zonā izdevās aizvadīt pilnu viena apļa turnīru; katrai komandai oficiālajā uzskaitē – pa 5 spēlēm, kopā Rīgas zonā – 15 spēles. Otrais aplis tika atcelts, jo bija jāizbrīvē laiks izlases startam Eiropas čempionātā. Aizsāktās otrā apļa spēles netika “ieskaitītas”. Unions“soļoja” droši – 2:0 (pret LSB), 1:0 (Rīgas ASK), 5:2 (Kaizervalds).

13. februāra spēlē pret US “iegadījās” šīs sezonas valsts meistarsacīkstēs vienīgais zaudētais punkts – neizšķirts (2:2). Pēc dažiem gadiem Sporta Pasaule atcerējās šo spēli, kurā spēlēja skaitliski nevienādos sastāvos, kādus mūsdienās vairs nepazīst: „Tur gadījās tā, ka tiesnesis A. Jurgens no laukuma noraidīja veselu pulku unioniešus, tā ka ierindā vairs uz brīdi palika tikai 2 Uniona vīri – vārtsargs Hincenšteins un aizsargs Keslers! Interesantākais tomēr tas, ka dažas minūtes vēlāk tāds pat liktenis piemeklēja US vienību, no kuŗas laukumā palika tikai 2 vīri – vārtsargs Otlāns un aizsargs Ozols, kamēr pretinieki darbojās pilnā 6 vīru sastāvā!” (Sporta Pasaule, 1938. g. 20. janv.). Abas komandas uzpēlēja skaitliskajā formātā: 5-uz-1 laukuma spēlētājs! (Jāatgādina, ka saskaņā ar tā laika noteikumiem, “lieko” spēlētāju izmantošana bija grūtāka. Ārpus savas aizsardzības zonas visi spēlētāji, kas bija starp ripu un pretinieka vārtiem, skaitījās aizmugurē un bez atslidošanas atpakaļ spēlē piedalīties nevarēja; attiecīgi piespēles uz priekšu nebija atļautas. Jā, un spēka spēle uzbrukuma zonā nebija vēl ieviesta, bet savā zonā “ķermeniski” spēlēt drīkstēja. Tādēļ arī ļoti nepilnos sastāvos varēja salīdzinoši pieklājīgi cīnīties.)

Unions vienībai svarīga spēle norisinājās 21. februārī starp Unions un RFK (Rīgas Futbola Klubs) komandām. Pokeru (4 vārtu guvumus) sarūpēja Johans Skadiņš. “Pirmā trešdaļā veiksme bija klubam [RFK] un drīz vien [Ēriks] Petersons ielaida ripu “Uniona” Kuškes sargātos vārtos. Tā arī beidzās pirmā trešdaļa. Otrajā trešdaļā domineja “Unions”. J.Skaidiņš [Skadiņš] četrās reizēs pārspēja teicamo RFK vārtu sargu, P.Skuju. Nepalika parādā arī klubs un Petersona guvums deva rezultātu 4:2. [..] Unions ar šo savu uzvaru tagad ieguvis Rīgas meistara tituli un ies cīņā ar Liepājas vienību dēļ Latvijas meistara tituļa,” skaidro izdevums Pasaules Pasts (1932. g. 28. febr.). Unions bija uzvarējis četrās no piecām Rīgas zonas pirmā apļa spēlēm, un tikai vienā bija neizšķirts rezultāts. (Ārpus oficiālās uzskaites palika 29. februārī aizvadītā otrā apļa spēle pret Vandereru, kas arī uzvarēta – 3:1.)

Liepājas zonā bija aizvadīts divu apļu turnīrs – kopā 6 spēles, katrai komandai pa četram. Diezgan pārliecionoši Latvijas finālam bija kvalificējusies Liepājas Olimpija komanda, kuras vārti visās četrās spēlēs bija palikuši neskarti, un tikai vienā spēlē bija “sanācis” neizšķirts. Valsts meistarsacīkšu finālspēle starp abu zonu favorītiem un meistariem tika gaidīta kā daudzsološa. Bet…

Pagājušā sestdienā [12. martā] LSB laukumā [Rīgā] norisinājās izšķirošā cīņa dēļ Latvijas meistarnosaukuma hokejā starp Rīgas meistaru Unionu un provinces – Liepājas Olimpiju. Cīņa bija modinājusi lielu interesi, ar ko arī izskaidrojams samērā prāvais skatītāju pulks. Bet tik, cik abu vienību spēkošanās saistīja pirms spēles, tikpat gaŗlaicīga tā bija visas 3 x 15 minūtes.

Izrādījās, ka Olimpija hokejā ir vēl pavisam nevarīga. Olimpieši gan aizbildinājās, ka bijis gŗūti cīnīties ar vienu spēlētāju mazāk pret komplekta pilno Unionu. Jā, te Olimpijai taisnība. No paša sākuma tā uzsāka cīnīties tikai ar pieciem spēlētājiem. Sestais spēlētājs un rezerve neesot nemaz ieradušies stacijā. Tā tad palikuši Liepājā!

No atbraukušajiem pieciem hokejs kautcik “asinīs” bija vienīgi viņu futbola vārtsargam Lazdiņam. Bet arī tam liekas būtu gŗūti dabūt “darbu” kādā no Rīgas komandām. Varbūt, ja komanda būtu labākā un pilnā sastāvā, labāki veiktos arī Lazdiņam, bet nevar zināt, vai iztrūkstošie Pīkols un Tīls ir tikpat vareni hokejā kā futbolā. “Savā vietā” no olimpiešiem visu laiku bija vienīgi viņu vārtnieks. Tas kā cīņas sākumā nometās vārtos uz ceļiem tā i palika visu spēles laiku. Jā, tik liels bija rīdzinieku pārsvars,” raksta nedēļas laikraksts Pasaules Pasts (1932. g. 20. marts).

Unions uzvarēja ar 14:1! “Pirmā spēles trešdaļā Unions iesita 7, otrā – 4, bet pēdējā 3:1 vārtus, uzvarot visu spēli ar 14:1 vārtiem un paturot otro gadu meistara nosaukumu,” precizē Latvijas Kareivis (1932. g. 13. marts). (Atsevišķas izpētes vērts būtu jautājums, kādā spēlētāju formātā aizvadīta finālspēle – “olimpiešiem” spēlējot mazākumā (4-uz-5) vai tomēr atbilstoši tā laika noteikumu punktam, kas “nelaimes gadījumā” paredzēja spēlētāju skaita izlīdzināšanu?)

Unions Latvijas meistaru godu ieguva pelnīti — bez kautkādas piespiešanās. Grūtāki tam bija turpretīm tikt pie Rīgas meistara nosaukuma, jo te iznāca cīnīties ar daudz spēcīgākām vienībām. Bet arī te Unions izrādījās pārāks, ko tas panāca ar savu nopietno sagatavošanos. [..] Latvijas meistarkomandai arī vienīgai piemēroti glīti sarkanmelni hokeja tērpi, kas prasa, saprotams, diezgan daudz līdzekļus. Un tādi Unionam liekas ir, jo tas pagājušā vasarā uz soļošanas sacīkstēm ļoti labi nopelnīja,” situāciju skaidro Pasaules Pasts (1932. g. 20. marts).

Vēl pirms Latvijas meistarsacīkšu fināla Rīgā tika izspēlēts Zibensturnīrs, kuram šajā sezonā jau vajadzēja divas dienas. Dalībnieku skaits bija dubultojies – piedalījās visas sešas Rīgas zonas komandas – ASK, Kaizervalds, LSB, RFK, Unions, US. Līdz ar dalībnieku skaita pieaugumu pamainījās turnīra formāts un arī samazinājies spēļu ilgums – tagad tie bija divi periodi pa 10 minūtēm (finālā 3 periodi) ar papildlaiku pēc nepieciešamības. Bet turnīra jaunais formāts – t.s. divmīnusu sistēma, kas nozīmē, ka turnīrā dalību pārtrauc komanda, kas zaudējusi divas spēles. Pirmajā dienā (5. martā) Unions tika galā ar abiem pretiniekiem – ASK (1:0 pagarinājumā), Kaizervalds (2:1). Otrajā dienā (6. martā) uzveica arī RFK vienību (3:0), bet tajā pašā dienā Zibensturnīra finālā tikās ar to pašu RFK un zaudēja (1:3). Jāpiebilst, ka Zibensturnīru rīkoja “Latvijas ziemas sporta savienība, lai gūtu līdzekļus mazliet pārdrošam pasākumam – valsts komandas sūtīšanai uz Eiropas ledushokeja meistarsacīkstēm Berlīnē [..],” raksta Latvijas Sargs (1932. g. 7. marts).

Jau 27. februārī bija norisinājusies minētā Latvijas izlases pirmā spēle, bet marta vidū Latvijas izlase devās uz Berlīnē notiekošo Eiropas čempionātu. Valstsvienības sastāvā pirmajā tās oficiālajā “lielajā” turnīrā bija pieci valsts čempioni – Unions hokejisti Herberts Kušķis, Jūlijs Lindenbergs, Indriķis Reinbahs, Johans Skadiņš, kā arī Arveds Keslers, kurš oficiālajā LZSS atskaitē neparādās. Sākotnēji par izlases pārstāvi (“ģenerālmenedžeri”) turnīram bija noteikts Unions komandas administrators Pauls Frēlihs, bet esot mainīts, un viņa vietā uz Berlīni devies brālis Sergejs Frēlihs – arī kluba Unions pārstāvis. Eiropas čempionāta gaitā Latvija uzvarēja vienu reizi (pret Rumāniju 3:0) un deviņu izlašu konkurencē ieņēma 8. vietu.

Trešā sezona un trešais čempionu tituls. 1932./1933.

Arvien nopietnāk Latvijas meistarsacīkšu norises tehniskajām lietām un noteikumu ievērošanai pievērsās ta laika federācija – LZSS. Gatavojoties 1932./1933. g. sezonai, tā nāca klajā gan ar ieteikumiem attiecībā uz inventāru, gan obligātiem nosacījumiem. “Savienības valde ieteic biedrībām apgādāt hokeja vārtus ar auklas tīklu, kas novietojams vārtu iekšpusē tā, lai vārtos sista ripa neatlektu atpakaļ laukumā, bet iegultos tīklā; bez tam ieteicams hokēja vārtus izgatavot no liektas, 10 cm resnas caurules. Hokeja spēlētājiem sacīkstes laikā obligātoriski jābūt numurētiem saskaņā ar noteikumu 34. p., bet komandas kapteinim, lai atšķirtu viņu no citiem spēlētājiem, ap kreiso roku apliekama krāsaina lente,” (Stadions, 1932. g. 15. dec.).

Pirms Latvijas meistarsacīkšu sākuma, 1933. gada janvāra vidū LSB slidotavā Rīgā tika sarīkots saīsināta spēles laika Zibensturnīrs (Zibeņturnīrs Kanādas hokejā), kurā piedalījās piecas Rīgas vienības – ASK, LSB, RFK, US, Unions. “Turnīru izvedīs pēc divu zaudējumu sistēmas, t.i. 2 spēles zaudējušai vienībai no turnīra jāizstājas. Spēles laiks 10+10+15 minūtes,” turnīra reglamentu ieskicē Latvijas Kareivis (1933. g. 12. janv.). Ar piebildi: “Atlikums no sac. ieņēmumiem par labu mūsu hokejistu komandēšanai uz pasaules mestarsacīkstēm Prāgā“!!! (Turnīru izspēlēja divos 10 minūšu puslaikos, bet neizšķirta rezultāta gadījumā sekoja papildlaiks. Ja neizšķirts arī papildlaikā, tad uzvarētāju noteica izloze.)

Turnīrs ilga 6 stundas, jo dažām komandām spēles laiks bija jāpagarina. Daudzas komandas nebija formā, spēlēja primitīvi un bez technikas. Kā izņēmums jāmin ASK un Uniona spēlētāji, kuri rādīja jau diezgan labu spēles techniku un saspēli. Spēles temps bija pietiekoši ātrs, bet nebija vērojama vēl spēles vispusīga pārzināšana ripas vadīšanā. Pirmo golu ASK vārtos iesit Skadiņš. Neskatoties uz ASK intensīvu uzbrukumu, iesisto golu izlīdzināt pirmajā puslaikā neizdevās. Otrā puslaikā Chvids [Hvīds] iesit ASK vārtos otro golu. Īsi pirms spēles beigām Plakans iesit golu Uniona vārtos. Spēle beidzās ar Uniona uzvaru 2:1,” spēli dzīvīgi komentē avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks (1933. g. 17. janv.).

GAT-Unions_Rigasche_Rundschau_1933-01-16_zibensturnirsUnions turpināja uzvarēt, un Zibensturnīra finālā “unionistiem” atkal nācās spēlēt pret “karavīriem” (ASK). “Šī spēle jāatzīmē par visinteresantāko no visām turnīrā spēlētam spēlēm. Pirmo golu iesita Jurgens U.[niona] vārtos; tad Unions uzsāk enerģisku spēli un zaudējumu izlīdzina. Seko vēl viens gols no Reinbacha par labu Un.[ionam.] Otrā puslaikā rezultāta nav. Unions uzvar ar 2 pret 1,” (Latvijas Kareivis, 1933. g. 17. janv.). Unions komanda nezaudēja nevienu spēli un attiecīgi uzvarēja  Zibensturnīrā. (Uzvarētāju sastāvs pa labi novietotā attēlā; avots: Rigasche Rundschau, 1933. g. 16. janv.)

Drīz sākās Latvijas oficiālā čempionāta spēles. Šoreiz valstssacīkstēs piedalās 7 komandas: Rīgas zonā – 5; Liepājas zonā – 2. No dalībnieku skaita ir atkritušas divas – Rīgas Kaizervalds un Liepājas ASK.

Rīgas zonas pirmajā spēlē, 22. janvārī sacentās Unions un ASK. “Vakar hokeja meistarības izcīņu ievadīja abu favoritu: ASK un Uniona, sastapšanās. [..] Spēli uzsākot Unions itkā taustās, izvairās no uzbrukumu ievadīšanas un ķer šeibi tik pie saviem vārtiem. [..] Lielisku klasi metienos parādīja Jurgens [ASK] un Kuške, uztverot viņa raidījumus. [2.] Trešdaļas vidū Uniona aizsargu taktiskas kļūdas dēļ Jurgenam izdodas pārsteigt Kuški un ievadīt šeibi vārtos. ASK panākuma sajūsmināts, cenšas rezultātu palielināt, bet Kuške ir meistars savā vietā un šajā trešdaļā Unions vairāk vārtus nezaudē. [..] Neskatoties uz Uniona pūlēm, ASK beidza stipri aso spēli ar 2:0 uzvaru,” tā Sporta Pasaule (1933. g. 23. janv.). Tas bija pirmais Unions zaudējums Latvijas čempionātu vēsturē, un tas notika tikai trešajā sezonā. Jāpiebilst, ka tosezon Unions Latvijas meistarsacīkstēs vairs nezaudēja nevienu spēli. Kopā “unionisti” valsts čempionāta ietvaros 1932./1933. g. sezonā aizvadīja 6 spēles.

“Intriģējoša sacīkste” izdevuma Sporta Pasaule apskatnieka skatījumā norisinājās 1933. gada janvāra nogalē starp Unions un RFK komandām. “Abas komandas šai sacīkstei bija gatavojušās. Un[iona] ierindā šoreiz istrūka Reinbachs, kurš aizbraucis līdzi US [Universitātes Sportam] uz Itāliju [studentu olimpiādi; nākotnē nosaukums – universiāde]. Spēles pirmā trešdaļā abas komandas spēlē uzmanīgi, vairāk rūpējoties par vārtu segšanu, nekā par labu uzbrukumu vešanu. Tā trešdaļa rezultātu nedeva. Otrā trešdaļā klubs [RFK] reizēm ievadīja it bīstamus gājienus uz vārtiem, bet tie bija vairāk gadījums, nekā sistēma. Trešdaļas beigās asi mestai ripai [RFK] vārtsargs Skuja uzkrīt virsū. Piesteidzās Verners un ar asu grūdienu izgrūž caur vārtsarga ķermeņa apakšu šeibi vārtos. [Bez maz “ar gaļu”.]

Trešā trešdaļa sniedza īstu hokeju. Klubs [RFK], lai atgūtu zaudējumu, metās sparīgi uzbrukumā. Drīzi vien Langem izdodas apvest [Uniona] aizsargu Lindenbergu un šeibi centrēt. Momentā to uztwer Pētersons un stāvokli izlīdzina. Tagad arī Unions iet straujos uzbrukumos. Spēle kļūst strauji asa, bet interesanta. Abas puses spīd ar skaitiem [skaistiem] uzbrukumiem. Trešdaļas beigās Skadiņam solo gājienā izdodās iegūt uzvaru nesošos vārtus, kuŗi krita pa daļai aizsarga Zaļuma un vārtsarga Skujas neuzmanības dēļ. Sacīksti LSB slidotavā vadīja [tiesnesis] Hols. Holam tomēr nav skaidri īstās hokeja spēles princīpi un nevietā bija viņa biežie spēlētāju noraidījumi no laukuma. Šeit varēja saskatīt pat zināmu partejību.” (Sporta Pasaule, 1933. g. 30. janv.).

Pirmoreiz Latvijas čempionāta Rīgas zonā pirmajām divām komandām bija vienāds punktu skaits. Pēc viena apļa pa 6 punktiem bija Unions un Rīgas ASK vienībām. Lai tiktu skaidrībā par Rīgas zonas uzvarētāju, starp abām līdervienībām 14. februārī tika rīkota pārspēle – faktiski Latvijas čempionāta pusfināls. “Izšķirošā sacīkstē pret ASK Uniona komanda bija viscaur labāka, sevišķi uzbrukuma taktikā, kur no labākās puses sevi rādīja J. Skadiņš un Hvids. Aizsardzībā ļoti labs bija vārtsargs Kušķe un H. Fogels,” tā Stadions (1933. g. 16. febr.). Unions uzvarēja ar 3:1 un jau trešo gadu pēc kārtas kļuva par Rīgas zonas uzvarētājiem. Vēl bija jāsagaida Liepājas zonas uzvarētājs LTK un Olimpija komandu duelī; turklāt Latvijas meistarsacīkšu finālspēle bija jāatliek uz dažām nedēļām, jo “iekrita” pauze – Latvijas izlase devās uz pasaules čempionātu Prāgā, kas norisinājās 1933. g. 18.-26. februārī.

Latvijas izlasē uz tās pirmo pasaules čempionātu bija iesaukti četri Unions spēlētāji – vārtsargs Herberts Kušķis, laukuma spēlētāji Arveds Keslers, Indriķis Reinbahs un Johans Skadiņš. Pasaules čempionātā valstsvienības pārstāvis bija Unions hokeja vienības administrators Pauls Frēlihs. Savukārt izlases komplektācijai roku bija pielicis cits sporta biedrības Unions vadības dalībnieks un LZSS valdes loceklis Nikolajs Kavass. Valstsvienība izcīnīja vienu uzvaru (2:0 pret Itāliju) un savā pirmajā pasaules turnīrā ieņēma 10. vietu (12 vienību konkurencē), apsteidzot Itāliju un Beļģiju.

Liepājas zonā atkal bija uzvarējusi Olimpija, kuru pirms gada finālspēlē “unionisti” bija pieveikuši ar divciparu skaitli. Šoreiz viegla pastaiga nesanāca. Svētdien, 12. martā Rīgā paredzēto spēli pārsteidza laika apstākļi. “Svētdien visas slidotavas pēkšņā atkusnī pārklājās ar ūdeni. Tas pats bija arī LSB slidotavā, kur notika hokeja finālspēle starp Unionu un Olimpiju. Mīkstajā ledū grima iekšā slidas, bet ūdenī un ledus putrā ripa neslīdēja. Tiesnesis atzina, ka uz šāda ledus spēli nevar noturēt. Komandas tomēr, pēc stundas gaŗām sarunām, vienojās spēli noturēt. No īstas hokeja spēles nebija ne jausmas. Pirmās divās trešdaļās spēle beidzās neizšķirti, kaut gan olimpieši spēlēja ļoti vājā sastāvā un bez rezerves spēlētājiem. Pēdējā spēles trešdaļā unioniešu uzbrucējiem laimējās iesitiens. Ar 1:0 vārtiem Unions guva uzvaru un meistara nosaukumu,” raksta Latvijas Kareivis (1933. g. 14. marts). Tas bija Unions komandas trešais un arī pēdējais Latvijas meistaru tituls. Vienīgais un vienlaikus sērijas uzvaras vārtu guvums – Jorgenam Hvīdam.

Arī trešā Latvijas meistarsacīkšu sezona bija pagājusi Unions zīmē, taču jau sāka izkristalizēties turpmāko sezonu līderis – Rīgas ASK. Savukārt hokeja “celmlauži un pionieri” Latvijā, t.sk. Unions, savu darbu bija paveikuši. Bendija čempionāts paralēli norisinājās, taču ziemas sporta veidu vidū pilnībā dominēja hokejs. Ar katru gadu bendijs bīdījās tālāk “aizkrāsnē”, dodot vietu “kanādietim”. 1932./1933. g. sezonas gaitā izdevums Radio Abonents rakstīja: “Beidzot ziemas sports iet pilnā sparā un no visiem sporta veidiem pirmā vietā pašreiz stāv ledus hokejs, jeb kā viņu vēl sauc –  „kanādiešu hokejs”. [..] Šī mazliet robustā, bet ārkārtīgu veiklību prasošā spēle ir apbrīnojami ātri atradusi dzīvu atbalsi mūsu sportistos un skatītājos. Ar savu ātro tempu un momentu bagātību viņa ieguvusi publikas nedalītu piekrišanu. [..] Neskatoties uz īso sagatavošanās laiku (trešais gads), esam jau paguvuši pāraugt un uzvarēt valstis, kuras spēlē ledus hokeju daudz ilgāk par mums (Lietuva, Rumānija). Tā kā pagājušā gada Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē mūsu komanda guva apmierinošus panākumus, tad nolemts šogad braukt atkal. Ūniversitātes sports brauc uz studentu olimpiādi Italijā, tā tad [attīstības] tempo ļoti straujš,” (Radio Abonents, 1933. g. 1. febr.).

Tomēr bija vēl aprindas, kas ne tikai aizstāvēja bendiju, bet konkrēti kritizēja hokeju. “Piekopjot vienmuļo Kanādas hokeju, spēlētāji stipri piemirsuši bendi spēles techniku un taktiku. Cerēsim, ka ziemas sp. sav. [LZSS] papūlēsies, lai nākošā ziemā bendi komandu skaits dubultotos,” rakstīja laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubrika (1933. g. 18. febr.). Tomēr bendija aizstāvju loks bija kļuvis rets, bet “uzbrukumi” hokejam zaudēja intensitāti un piekrišanu.

GAT_Unions_no_Stadions_1933-01-19

Unions. 1933. No kreisās: Herberts Kušķis; Harijs Fogels; Jūlijs Lindenbergs; Alfrēds Verners; Arveds Keslers; Georgs Kabuls; Indriķis Reinbahs; Jorgens Hvīds; Johans Skadiņš (kapteinis); pārstāvis (“ģenerālmenedžeris”) Pauls Frēlihs. Attēlā nav 1932./1933. g. sezonā komandā uzspēlējušais Zigurds Bergmanis. Šie vīri tad arī kļuva par 1933. gada Latvijas čempioniem. (Attēls: Stadions 1933. g. 19. janv.)

Pilnu rakstu lasīt: UNIONS-Latvijas_meistars_1931-1933_red11 (atvērt)

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vai tiesnesis “noraka” spēli? Rīgas Dinamo un Vjačeslava Bulanova attiecību vēsture

Posted by petrovich27 uz 2013/10/12

Ozolins_vs_Lokomotiv_tresa_PO_2011-03-12_Romualds_Vambuts_Sportacentrs_com_N2Kad Rīgas Dinamo KHL čempionāta kārtējā spēlē pret Salavat Julajev tiesneši jau no pirmās minūtes sāka dalīt noraidījumus un uzskatāmi demonstrēt, kurš šai spēlei noteiks ritmu, vērotāji nosmaidīja – tas taču līgas “zelta svilpe” Vjačeslavs Bulanovs. Kad spēles gaitā rīdziniekiem nācās divas minūtes sisties lielajā mazākumā 3-uz-5, Hosam tika piešķirts noraidījums 2+2 minūšu apmērā un 10 minūšu disciplinārsodu saņēma Sandis Ozoliņš, bargs un pikts bija palicis arī parasti savaldīgā un mierīgā dinamiešu trenera Arta Ābola vaigs. Aculiecinieki sprieda, ka tas taču Bulanovs, kurš NEKAD nav “mīlējis” Rīgas komandu un VIENMĒR to gremdējis. Kāda tad ir Vjačelsava Bulanova un Rīgas Dinamo kopējā “slimības vēsture”?

Iepriekšējo reizi Bulanovs Rīgas Dinamo spēli oficiālajā KHL čempionātā bija tiesājis tieši pirms gada – 2013. gada 9. oktobrī, kad Rīgas komanda spēlēja pret Minskas Dinamo un uzvarēja 2:1 papildlaikā. Šis gada pārrāvums ir diezgan neraksturīgs savstarpējo attiecību vēsturei. Pirms tam Vjačeslavs Bulanovs diezgan regulāri “apstāvēja” dinamiešu darbus uz KHL ledus. Piemēram, 2011./2012. g. sezona gaitā viņš bija galvenais tiesnesis 9 spēlēs ar Rīgas komandas dalību. Pirmā tikšanās uz KHL oficiālā ledus bija jau līgas pirmās sezonas sākumā – 2008. gada 14. septembrī Rīgā, kad dinamieši ar 2:0 uzveica Maskavas apgabala Atlant vienību. Kopumā Bulanovs kā galvenais tiesnesis ir uzraudzījis Rīgas Dinamo 24 spēles oficiālajā KHL čempionātā. 11 spēlēs no tām uzvarēja rīdzinieki. Četrās spēlēs Vjačeslavs Bulanovs bija vienīgais galvenais tiesnesis bez pārinieka, un 3 spēlēs no tām uzvarēja Rīgas Dinamo.

Kritiskie saskares punkti

Pirmajās divās sezonās bija pāris diskutablas spēles, kurās “krīt acīs” soda minūšu disproporcija. 2008. gada 27. oktobrī, kad Dinamo aizvadīja vienu no divām mājas spēlēm Espo (Somijā), rīdzinieki ar 0:6 piekāpās Toljati Lada komandai. Tajā spēlē Pjotra Vorobjova trenētie “žiguļi” (apzīmējums no galvenā atbalstītāja – autokoncerna) saņēma 8 soda minūtes, bet rīdzinieki – 30, ieskaitot 10 minūšu disciplinārsodu Ronaldam Petrovickim 59. minūtē. Četrus vārtu guvumus Lada bija sastrādājusi vairākumā.

Otra “no ainavas krītoša” spēle ar Dinamo un Bulanova līdzdalību fiksēta otrajā sezonā – 2009. gada 1. novembrī Minskā, kur Rīgas komanda zaudēja 1:2 papildlaikā. It kā jau nekā dramatiska, tikai uzmanību vieš soda minūšu atšķirība. Tajā spēlē Minskas Dinamo kontā 4 soda minūtes, bet rīdziniekiem – 47… Ieskaitot 20 minūšu disciplinārsodu Robertam Petrovickim (iepriekšminētā brālim) un 10 minūšu – Sandim Ozoliņam.

Konkrētākās “domstarpības” starp Dinamo un Vjačeslavu Bulanovu bija KHL trešajā sezonā – 2011. gada 8. janvārī Mitiščos. Šajā spēlē Atlant saņēma 8 minūtes, bet dinamieši – 90 minūtes! Lielāko daļu – 70 minūtes – veidoja disciplinārsodi, kurus iedalīja par “taisnības meklēšanu” un neapmierinātību ar tienešu lēmumiem. “Strīpainie” izteiksmīgi ierādīja vietu visiem, kas iebilda, – Jānim Spruktam 30 minūtes, Laurim Dārziņam 40 minūtes. To spēli dinamieši mēģināja “izvikt” arī bez nosauktajiem uzbrukuma līderiem, bet zaudēja spēli kārtējā mazākumā – 3:4 papildlaikā. Par Vjačeslava Bulanova un Konstantina Oļeņina tiesāšanas konsekvenci šajā spēlē tika bubināts ilgāk nekā citas reizes.

Bet… Vjačeslavs Bulanovs ir atzītākais KHL tiesnesis, viņam pieder 3 gadu (no 5) balvas “Zelta svilpe”, ko piešķir labākajam tiesnesim. Bulanovs svilpīti saņēma 2009., 2010., 2012. gados. Pārējo divu gadu “zelta svilpes” (2011., 2013.) ir pasniegtas mūsējam – Eduardam Odiņam. Starp citu, Bulanovam “zelta svilpe” trīs reizes pasniegta vēl pirms KHL izveides Krievijas Superlīgas čempionāta ietvaros – 2005., 2006., 2007. gadā. Pietiekami iespaidīga bagāža, lai būtu autoritāte arī gadījumos, kas diskutabli.

Paranoja?

Bet vai ir reāls pamats rīdzinieku vajāšanas mānijai attiecībā uz Bulanovu? Tiesnešu veikumu no spēļu ierakstiem vai vērojot “apputējušus” protokolus novērtēt ir stipri sarežģīti. Ja laukuma spēlētājiem ir virkne statistikas parametru, kuros var salīdzināties un atrast nepilnības, tad attiecība uz tienešu varējumu jāmeklē “starp rindām”. Dažkārt var notvert kādu acīmredzamu mirkli, kad sods nav sekojis vai tieši pretēji – bijis “bez nekā”. Taču statistiski saskatīt kādas tiesāšanas nepilnības vai “netaisnīgas” likumsakarības ir tuvu tam, ka neiespējami. Bet ja pamēģina?

Redzamākie atskaites punkti tiesnešu “speciālai attieksmei” atrodami, salīdzinot konkrētās komandas sniegumu visā sezonā ar konkrētā tiesneša laikā demonstrēto – uzvaras pret zaudējumiem, soda minūtes pašiem un pretiniekiem. Kategorisku vērtējumu “nojauc” apstāklis, ka lielākajā daļā spēļu visu sezonu summā ir divi galvenie tiesneši, kuri savstarpēji rotē. Tātad – līdzatbildīgi. Tāpat arī pretinieki un situācijas dažādas. Un, ja sezonā ir bijušas dažas salīdzināmas spēles, tad lielāks ir izņēmuma koeficients.

Skaidrs, ka ir saskatāmas dažas epizodes, kurās Bulanova tiesātajās spēlēs dinamieši saņēmuši stipri vairāk soda minūšu nekā vidēji konkrētajā sezonā. Taču kopumā 12 spēlēs (no 24) rīdziniekiem noraidījumu ir bijis vairāk nekā pretiniekiem. Tikai trešdaļā Vjačeslava Bulanova tiesāto spēļu (8 no 24) Rīgas Dinamo komanda saņēmusi vairāk soda minūšu nekā vidēji spēlē attiecīgajā regulārajā sezonā vai izslēgšanas spēlēs.

Arī uzvarēto un zaudēto spēļu proporcija nav kliedzoša un nenorāda uz īpašām kaislībām. Dinamo uzvarējuši pamatlaikā 9 spēlēs, zaudējuši “tīrajā” laikā 11 reizes. Bet papildlaika un pēcspēles uzvaru un zaudējumu apjoms vienāds – pa vienai spēlei.

Otrs virziens – palūkoties kā, piemēram, soda minūtes pelnījuši Dinamo pretinieki Vjačeslava Bulanova pieskatītajās spēlēs. Arī attiecībā uz Dinamo sāncenšiem “zelta svilpes” īpašnieks ir bijis salīdzinoši iecietīgs – tikai 7 spēlēs tie saņēmuši vairāk soda minūšu nekā vidēji sezonā. Varētu atrast “caurumu”, norādot, ka 17 spēlēs Dinamo pretinieki saņēma mazāk soda minūšu nekā vidēji konkrētajā sezonā. Tomēr “uzbrauciens” jāatceļ, jo arī rīdzinieki Bulanova tiesātajās 16 spēlēs saņēmuši mazāk soda minūšu nekā vidēji sezonā sastrādā.

Vienīgo šauro vietu kopainā varētu piemeklēt jau apskatītajā attiecību vēsturē, kur rīdzinieki ražoja disciplinārsodus. Tomēr skatot skaitļus kopsakarībās, rodas secinājums, ka Bulanova kaisle ir nevis darīt pāri rīdziniekiem, bet būt galvenajam – diriģēt spēli bez iebildumiem no malas. Iespējams, pat būt spēles pirmajai zvaigznei. Tāpat der atcerēties, ka situācija ar apzīmējumu “mūsējos sit!” ir emocionāla padarīšana. Šad tad “savējiem” patīk nepamanīt savu mīluļu pārkāpumus, bet toties – tiek skaidri saskatīti pretinieku nedarbi. Arī tad, ja tādu nav. Savukārt epizodes, kurās tiesneši bijuši labvēlīgi, ātri aizmirstas…

Summējot. Vjačeslava Bulanova “sadarbībā” ar Dinamo ir atrodamas dažas spēles, kurās jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Bet kopumā Bulanova “pieskatītās” spēles Rīgas Dinamo vienībai ir bijušas salīdzinoši veiksmīgas. Protams, pretinieki un sezonas ir dažādas. Skaidrs, ka tiesneši kļūdās tieši tāpat kā uzbrucēji, aizsargi, vārtsargi. Bet viņi un arī viņu kļūdas ir spēles sastāvdaļa.

Jā, un Bulanova speciālai kaislībai ar apzīmējumiem NEKAD un VIENMĒR attiecībā uz Rīgas Dinamo pierādījumus atrast neizdodas…

Rīgas Dinamo oficiālās KHL spēles, kuras tiesājis Vjačeslavs Bulanovs:

datums pretinieki rezultāts soda min. DR vs. DR vid. pretin. vid.
2008-09-14 Atlant 2:0 10 vs.16 19:52 15:12
2008-10-26 Ak Bars 2:3 20 vs. 18 19:52 13:43
2008-10-27 Lada 0:6 30 vs. 8 19:52 13:25
2009-02-14 Atlant 2:4 10 vs. 10 19:52 15:12
2009-02-25 Amur 2:1 12 vs. 8 19:52 16:17
vidēji 2008./2009. reg. 2 uzv.-3 z. 16:24 vs. 12:00 19:52 14:47
2009-10-20 Metallurg (Novok.) 4:2 8 vs. 8 14:42 14:07
2009-11-01 Dinamo (Minska) 1:2 OT 37 vs. 4 14:42 17:01
2009-12-13 Dinamo (Minska) 2:0 14 vs. 6 14:42 17:01
vidēji 2009./2010. reg. 2 uzv.-1 z. 19:40 vs. 6:00 14:42 16:03
2010-10-09 Torpedo 4:1 4 vs. 8 13:52 12:11
2011-01-08 Atlant 3:4 90 vs. 8 13:52 16:30
2011-01-14 Severstaļ 3:4 PM 10 vs. 20 13:52 13:10
2011-02-18 Metallurg (Mag.) 3:1 10 vs. 14 13:52 13:37
vidēji 2010./2011. reg. 2 uzv.-2 z. 28:30 vs. 9:00 13:52 13:52
2011-09-13 Ak Bars 2:5 37 vs. 12 11:45 14:01
2011-11-23 CSKA 2:1 6 vs. 8 11:45 12:01
2011-12-07 Ak Bars 1:3 6 vs. 10 11:45 14:01
2011-12-09 Ņeftehimik 2:5 24 vs. 14 11:45 14:40
2012-01-13 CSKA 1:2 16 vs. 10 11:45 12:01
2012-01-30 Dinamo (Maskava) 3:4 4 vs. 10 11:45 14:07
2012-02-22 Sibir 3:2 PM 10 vs. 12 11:45 10:34
2012-02-24 Metallurg (Novok.) 4:1 10 vs. 47 11:45 11:16
vidēji 2011./2012. reg. 3 uzv.-5 z. 14:08 vs.15:23 11:45 12:50
2012-03-08 Torpedo 3:1 10 vs. 10 12:42 16:27
2012-09-06 HC Lev Praha 1:2 8 vs. 6 11:16 11:25
2012-10-09 Dinamo (Minska) 2:1 OT 8 vs. 6 11:16 14:48
vidēji 2012./2013. 1 uzv.-1 z. 8 vs. 6 11:16 13:09
2013-10-09 Salavat Julajev 2:5 24 vs. 12 13:42 11:46

* DR vid. = Rīgas Dinamo soda minūtes vidēji spēlē attiecīgajā sezonā; pretin. vid. = attiecīgās spēles Dinamo pretinieku soda minūtes vidēji spēlē attiecīgajā sezonā.

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , | 2 Comments »

Dinamo spiesti piekāpties Bulanovam un Oļeņinam

Posted by petrovich27 uz 2011/01/09

apskatot noraidījumu ciparus 8. janvāra Dinamo spēlē pret Atlant (90 pret 8 soda minūtēm), varētu nosecināt, ka Rīgas klubs ir rupekļi un ir nospēlējuši ļoti pat netīri.

vēl, ja video izgriezumā vēl ieliek Jēkaba Rēdliha izskaidrošanos dūru valodā, tad Rīgas klubs tiek labi prezentēts kā “Vitjaz-2”.

vai rīdzinieki spēlē spēlēja ļoti rupji?

zaudējumā (3:4) vainot tiesnešus nebūtu korekti, taču pēc spēles ir palikuši jautājumi galvenajiem tiesnešiem Vjačeslavam Bulanovam un Konstantinam Oļeņinam par tiesāšanas konsekvenci un korektumu. iespējams, rīdzinieki bija pelnījuši vairākkārt uzspēlēt 3-uz-5… taču bij vairākas epizodes, kurās Atlant vīri netika noraidīti, bet līdzīgās epizodēs rīdzinieki saņēma bargus sodus.

savukārt Dinamo hokejisti, kuri bija mēģinājuši “izvērtēt” tiesnešu lēmumus, saņēma konkrētus disciplinārsodus – Jānim Spruktam 10+20 minūtes, Laurim Dārziņam 10 un 10+20 minūtes. starp citu, interesanta sakritība ir tāda, ka šosezon, kad tiesā Konstantins Oļeņins, rīdziniekiem nesanākt tikt pie uzvaras… protams, tā ir tikai sakritība.

“jauna” triecienmaiņa

16:46 ir metienu pa vārtiem attiecība, kuru, bez šaubām, ietekmēja spēle nevienādos sastāvos. tomēr šie cipari ir aizdomāšanās vērti… labās ziņas rīdzinieku nometnē ir tādas, ka ir “atradies” Broks Troters, kopš “apstājies rotācijā” un palicis vienā virknējumā ar Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu. Troters pret Atlant bija tiktāl “sameklējis” savu spēli, ka piedalījās visos dinamiešu vārtu guvumos šajā spēlē (1+2 punkti). tagad virknējums “Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs” kļūst par ļoti pat sakarīgu triecienvirknējumu.

savukārt divi uzbrukuma virknējumi ar Andri Džeriņu un Robertu Petrovicki centros bija radušies no jauna… vairs nav jaunums, ka Dinamo leģionāri spēlē 4.-ajā virknējumā…

Dinamo sastāvs pret Atlant (2011-01-08). uzbrukumā: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – A.Džeriņš – Karamnovs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – Petrovickis – Surovijs. 13.-ajam uzbrucējam Podziņam fiksēts spēles laiks zem minūtes. aizsargi: Sotnieks – J.Rēdlihs; Kr.Rēdlihs – Reķis; Galviņš – Laviņš. vārtos: Holts (Lūsiņš).

sezona vēl nav beigusies, bet treneri ir atcerējušies par Juri Štālu, kuram ir līgums ar Dinamo un kurš diezgan rezultatīvi plosās Liepājas Metalurgs ierindā. pēc dinamiešu izbraukuma, kas noslēdzās ar spēli pret Atlant, Štāls ir “iesaukts” Dinamo ierindā. savukārt uz Liepāju ir komandēts Gints Meija, kurš jau šodien (9. janvārī) piedalījās liepājnieku spēlē pret HK Brest Baltkrievijas ekstralīgas čempionātā.

Rietumu konferences tabula (pēc 2011-01-08 spēlēm):

  klubs sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti punkti vid. sp.
1. Lokomotiv 41 25 1 1 4 1 9 147-102 84 2,05
2. OHK Dinamo 41 22 1 0 3 4 11 111-94 75 1,83
3. Severstaļ 41 19 1 1 0 4 16 100-111 65 1,59
4. SKA 39 15 1 5 4 4 10 121-107 65 1,67
5. Atlant 40 17 3 1 4 1 14 97-83 64 1,60
6. Dinamo (Minska) 43 14 3 5 3 1 17 126-125 62 1,44
7. Spartak 41 16 1 1 3 3 17 94-110 58 1,42
8. Dinamo (Rīga) 41 13 2 4 3 0 19 115-117 54 1,32
9. Torpedo 40 12 4 3 1 2 18 98-107 53 1,33
10. CSKA 41 11 0 5 2 2 21 104-123 47 1,15
11. Vitjaz 40 10 0 1 3 2 24 85-127 37 0,93
                       

Rīgas Dinamo spēles pret Maskavas apgabala Atlant (slīprakstā – pārbaudes spēles):

datums, vieta rezultāts   vārtu guvēji (asistenti)   RD vārtsargs
2011-01-08 Mitišči   3:4  
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Troters)
  • Roberts Petrovickis (Troters, Sotnieks)
  • Troters (M.Rēdlihs, Dārziņš)
  Holts
2010-10-13 Rīga   3:0  
  • Bukarts (Ozoliņš)
  • Ozoliņš (Reķis)
  • Dārziņš (M.Rēdlihs, Ozoliņš)
  Tellkvists
2010-08-25 Rīga   3:5  
  • Hartigans (Troters; Surovijs)
  • Bukarts (Meija)
  • Karsums (Sprukts; Reķis)
  Tellkvists
2010-08-14 Astana   2:1 PM  
  • Ņiživijs (Ozoliņš; Surovijs)
  • Niživijs
  Holts
2010-08-13 Astana   3:2 PM  
  • Surovijs (Karamnovs)
  • Karamnovs (Ņiživijs)
  • Ņiživijs
  Tellkvists
2010-01-28 Mitišči    6:5 OT  
  • Karsums (Sprukts; Arnasons) 
  • Hosa (Ozoliņš)
  • Arnasons (Sprukts; Karsums)
  • M.Rēdlihs (Dārziņš; Karija)
  • Bukarts (Ozoliņš; Hosa)
  • Dārziņš
  Masaļskis
2009-10-04 Rīga   4:2  
  • Ņiživijs (Iguldens)
  • Galviņš (Ankipāns; Dārziņš)
  • Meija (Iguldens)
  • Ņiživijs (Hosa)
  Masaļskis
2009-08-28 Rīga   5:4 OT  
  • A.Džeriņš (Ņiživijs; Cipulis)
  • Dārziņš (Laviņš; Karija)
  • Ozoliņš (Ņiživijs; Cipulis)
  • Ankipāns (Sprukts)
  • Ņiživijs
  Masaļskis (līdz 20:00); Pruseks (no 20:00)
2009-02-14 Mitišči   2:4  
  • Cipulis (Kr.Rēdlihs; Ņiživijs)
  • Hartigans (Galviņš; Sorokins)
  Muštukovs
2008-09-14 Rīga   2:0  
  • Novāks (Hosa; Elisons)
  • Hosa (Elisons; Hartigans)
  Masaļskis
2008-08-27 Mitišči   2:3 PM  
  • Laviņš (Ronalds Petrovickis; Hosa)
  • Hosa (Elisons)
  Masaļskis
2008-08-30 Mitišči   1:3  
  • Cipulis (Ņiživijs; A.Širokovs)
  Masaļskis
             

izziņām:

[pirmajā attēlā Mārtiņa Karsuma saruna ar tiesnesi fiksēta spēlē pret Atlant 2011. gada 8. janvārī; foto avots: dinamoriga.eu / atlant-mo.ru. Broka Trotera foto fiksēts pārbaudes spēlē pret Atlant 2010. gada 25. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēļu statistika. 2x pret Austriju

Posted by petrovich27 uz 2010/11/14

arī “otrajā sērijā” – otrajā pārbaudes spēlē 13. novembrī – pret Austrijas U-18 izlasi pārāka bija Latvijas U-18 izlase. šoreiz 7:2.

lai secinājumus par spēlētāju sniegumu “izdara” treneri; šoreiz īsa replika par tiesnešu darbu un kārtību. ir skaidrs, ka “strīpanino vīru” pietrūkst, viņus jālolo un jāpriecājas, ka viņi ir. tiesāšanas kvalitāte spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi diemžēl bija patālu no gaidītās – tiesāšanas “īpatnību”, ilgstoši izgrūstu vārtu nepamanīšanas un citu epizožu bija par daudz uz divām spēlēm. turklāt tiesāšana ir ne tikai tas, ko redzam laukumā, bet arī – spēļu protokolos. nu jau divas spēles pēc kārtas Latvijas U-18 izlases sastāvā protokolos fiksēti divi spēlētāji ar 15.-to numuru…

prieks par tiem 1994. gadā dzimušajiem puišiem, kuri iepriekšējā – 12. novembra – spēlē debitēja Latvijas U-18 izlases sastāvā. “Šīs divas spēles uztvēru nopietni, kā jau visi. Es biju jau spēlējis pret Austrijas izlasi 94 World Selects turnīrā, kas norisinājās Rīgā 2009. gada aprīlī. Bet tagad bija pavisam cita komanda, citi treneri un cits līmenis. Protams, lielāku pieredzi iegūtu, spēlējot pret citām, spēcīgākām izlasēm, bet pa cik šī bija mana debija Latvijas izlasē pret Austrijas izlasi, nevaru neko sliktu teikt,” pēc spēlēm pret Austrijas izlasi komentē Latvijas U-18 izlases debitants – uzbrucējs Emīls Potāpovs.

cits Latvijas U-18 izlases debitants – uzbrucējs Martins Lavrovs uzskata, ka pārbaudes spēles pret Austrijas U-18 izlasi ir vērtīgas, “jo tas ir jauki – spēlēt izlasē ar visiem saviem draugiem un konkurentiem, un treneri arī pārbauda mūs, vai esam gatavi vai nē”.

Latvijas U-18 izlases sniegums spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi (pēc abām spēlēm):

  spēlētājs (dz.g.) klubs sp. punkti SM
vārtsargi  
V Rihards Cimermanis (1993.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94; Baltkrievijas junioru līga) 1 0 0
V Nils Grīnfogels (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 1 0 0
V Vadims Miščuks (1993.) Liepājas Metalurgs U18 1 0 0
aizsargi  
A Jānis Eisaks (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 4
A Andrejs Kondrovskis-Kudrjavskis (1993.) SC Daugavpils Ledus U18; DHK Latgale 2 0 0
A Krišs Lipsbergs (1993.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 4
A Kristaps Nīmanis (1993.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0+1 0
A Edgars Siksna (1993.) Liepājas Metalurgs-2 2 1+2 4
A Patriks Škuratovs (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 0
A Sandis Šostaks (1993.)* Liepājas Metalurgs-2 2 0+1* 2
A Pauls Zvirbulis (1993.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0 2
uzbrucēji  
U Toms Andersons (1993.) EHC Sensee (Šveices 4. stiprākā pieaug. līga); EHC Sensee Future (Šveices 4. stiprākā junioru līga)*** 2 0+3 4
U Artūrs Birstiņš (1993.) SC Riessersee U18 (DNL; Vācija) 2 2+1 2
U Artjoms Dašutins (1993.) Šerif (MHL) 0
U Valters Freijs (1994.) Liepājas Metalurgs-2 2 1+1 2
U Nikolajs Jeļisejevs (1994.) SC Daugavpils Ledus U18; DHK Latgale 2 1+1 2
U Regnārs Kaļinovskis (1993.) Liepājas Metalurgs-2 2 2+1 0
U Ričards Kondrats (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 1 0 0
U Martins Lavrovs (1994.) Wings HC (Arlanda; Zviedrijas J18 Elit) 2 1+2 16
U Roberts Lipsbergs (1994.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 4+0 2
U Emīls Potāpovs (1994.)* SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0* 2
U Rinalds Rautenšilds (1993.) SK Rīga 18 (SK Rīga – 93/94) 2 0+1 0
U Rihards Remiņš (1993.)** Prizma / Pārdaugava U18; HS Rīga / Prizma 2 1+1 4
U Juris Ziemiņš (1993.) HK Rīga (MHL) 2 1+2 0
  * LHF abos spēļu protokolos fiksēti divi spēlētāji ar vienu numuru (Nr.15) – Sandis Šostaks un Emīls Potāpovs. S.Šostaks patiešām spēlēja ar 15.-to numuru, bet E.Potāpovs – ar 16.-to. attiecīgi protokola kļūdas dēļ publicitātē parādās kļūdas piespēles un soda minūšu fiksācijā. piespēli “izveica” Sandis Šostaks.
  ** Rihards Remiņš Latvijas U18 līgas vienībā Prizma / Pārdaugava U18 fiksēts kā uzbrucējs, bet Latvijas Virslīga komandā HS Rīga / Prizma – kā aizsargs.
  *** Toms Andersons ir noslēdzis līgumu ar Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) vienību Fribourg Gottéron U20, bet šajā komandā šosezon vēl nedrīkst spēlēt dēļ Šveices ārzemju licenču specifikas. 2010./2011. g. sezonā T.Andersons trenējas ar Fribourg Gottéron U20, bet spēles aizvada Šveices 4. stiprākās līgas (2. liga) komandā EHC Sensee, kā arī 3 spēles ir aizvadītas EHC Sensee Future vienībā Šveices 4.-ajā stiprākajā junioru līgā (Jr. A).
   

izziņām:

  • Latvijas U-18 vs. Austrijas U-18 spēles protokols (2010-11-13) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Austrijas U-18 izlasi 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš, 29501859]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »

Dinamo pret Spartak, tiesnešiem un nogurumu

Posted by petrovich27 uz 2010/10/03

kārtējās Dinamo “viesizrādes” KHL Āzijas daļā šoreiz noslēgušās ar pieturu Eiropā pret Maskavas Spartak – šoreiz ar 2:3 maskaviešu labā. svētki bija “spartacēnu ielā”, jo ar šo spēli Ržihas trenētais klubs pārtrauca 4 zaudējumu sēriju. savukārt, rīdzinieki no izbraukuma atgriežas ar 5 punktiem (4 spēlēs), kas būs ļoti noderīgi tabulas uzskaitēs tuvāk pavasarim, kad tiks rēķināti “varianti” un iespējas.

Aleksandrs Ņiživijs šajā spēlē guva 1+1 punktus, piedaloties pie abiem rīdzinieku izveiktajiem vārtu guvumiem un nopelnot labākā spēlētāja titulu Dinamo sastāvā. tāpat Ņiživija “nopelnos” +2 lietderības koeficients, kāds šajā spēlē vēl diviem Dinamo vīriem – Arvīdam Reķim un Markam Hartiganam.

Kriss Holts, šķiet, Dinamo vārtos jūtas arvien pārliecinošāk. interesanti, ka pret Spartak 3. periodā Holtu uz 23 sekundēm, saskaņā ar protokolu, nomainīja Mikaels Tellkvists, kuram nācās šajā laikā atvairīt 1 metienu.

prognozes par briestošajām pārmaiņām 3.-ajā uzbrukuma virknējumā bija izrādījušās pamatotas. uzsākot pret Spartak, nemainīgi palika pirmie divi uzbrukuma virknējumi: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Ņiživijs – Hartigans – Surovijs. bet no 3. virknējuma bija izņemts un nespēlēja Lauris Dārziņš, kura prombūtnes laikā treneri iemēģināja versiju: Troters – Mikušs – M.Rēdlihs. šāds virknējums izskatījās kareivīgi, prata saorganizēt ļoti pat bīstamas situācijas pie Spartak vārtiem, taču pie rezultativitātes netika. vismaz pagaidām. ceturtais virknējums, kurā šoreiz: Bukarts – Karamnovs – Meija, tika pie neliela spēles laika. vien Roberts Bukarts tika uzspēlēt nedaudz vairāk, jo ik pa laikam stājās disciplinārsodu saņēmušā Karsuma vietā Sprukta maiņā un Surovija, kurš negāja laukumā spēles noslēgumā, vietā Hartigana maiņā.

aizsargu pāri: Sotnieks – Reķis; Ozoliņš – Cibuļskis; Galviņš – J.Rēdlihs. rezervēs: aizsargi Andersons, Laviņš, Kr. Rēdlihs, kā arī uzbrucēji Lauris Dārziņš un Andris Džeriņš.

der pieminēt, ka Spartak rīdziniekus varēja uzvarēt, zināmā mērā, ar tiesnešu atbalstu. proti, Spartak savu otro vārtu guvumu “sastrādāja” strīdīgā epizodē. acīgākie spēles vērotāji fiksēja, ka ripa pameta dinamiešu aizsardzības zonu, kurā to naski atpakaļ-iedabūja spartakietis un zibenīgi tika gūti vārti. tiesneša svilpe klusēja, nefiksējot aizmugures stāvokli… rezultātā ripa dinamiešu vārtos. kad Mārtiņš Karsums par “aizmuguri” norādīja tiesnešiem, saņēma 10 minūšu disciplinārsodu… ar to Dinamo nācās “lāpīt” pirmo uzbrukuma virknējumu ar citiem spēlētājiem… katrā gadījumā, interesenti konkrēto momentu var papētīt spēles videofiksācijās.

P.S. spēles gaitā komentētāji nereti mēdz “izmest” frāzi, ka kāds tajā brīdī nosauktais spēlētājs taču, ja ne katrreiz, tad noteikti dominējošā skaitā gadījumu uzvar iemetienos. šajā sakarā arī pirmā no zemāk esošajām tabulām.

Rīgas Dinamo uzbrucēju vinnēto iemetienu procents 2010./2011. g. sezonā (pēc 12 spēlēm):

spēlētājs   % uzvarētu iemetienu   uzvarēti iemetieni no kopējā skaita  
           
M.Rēdlihs   61,1%   11 no 18  
Hartigans   60,7%   145 no 239  
Troters   57,8%   48 no 83  
A.Džeriņš   53,7%   29 no 54  
Sprukts   53,6%   118 no 220  
Ankipāns   50%   5 no 10  
Bukarts   50%   3 no 6  
Mikušs   45,6%   31 no 68  
Karsums   42,3%   11 no 26  
Karamnovs   37,5%   9 no 24  
Ņiživijs   33,3%   4 no 12  
Surovijs   28,6%   4 no 14  
Dārziņš   0%   0 no 1  
Meija      
Podziņš      
 

KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2010-10-03 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārti punkti
1. OHK Dinamo 9 6 0 0 0 1 2 25-18 19
2. Severstaļ 10 6 0 0 0 0 4 23-20 18
3. Torpedo 9 4 2 1 0 0 2 21-14 18
4. SKA 11 4 0 2 0 2 3 37-35 18
5. Lokomotiv 8 5 1 0 0 0 2 26-21 17
6. Dinamo (Minska) 11 5 1 0 0 0 5 33-35 17
7. Dinamo (Rīga) 12 3 1 2 1 0 5 42-36 16
8. CSKA 10 3 0 1 2 1 3 26-27 14
9. Spartak 11 3 0 0 1 1 6 26-33 11
10. Atlant 8 2 0 1 2 1 2 16-17 11
11. Vitjaz 10 0 0 0 1 2 7 20-36 3
   

Dinamo spēlētāju rezultativitāte (pēc 12 spēlēm):

  1. Ņiživijs 6+8*
  2. Hartigans 8+4
  3. Ozoliņš, aizs. 1+11**
  4. Surovijs 4+7
  5. Karsums 6+3
  6. Sprukts 2+5
  7. Ankipāns 3+3
  8. Troters 3+1
  9. M.Rēdlihs 3+1
  10. Cibuļskis, aizs. 1+3
  11. Dārziņš 0+4
  12. Bukarts 2+1
  13. Meija 0+3
  14. Reķis, aizs. 0+3
  15. Kr.Rēdlihs, aizs. 0+2
  16. Galviņš, aizs. 0+2
  17. A.Džeriņš 1+0
  18. Sotnieks, aizs. 0+1

* Aleksandram Ņiživijam pie individuālās statistikas netiek fiksēti divi izšķirošie PM. ** Sandim Ozoliņam beidzot KHL uzskaitēs sinhronizēts piespēļu daudzums, labojot uz 1+11 (dažviet bija vēl 1+10).

Rīgas Dinamo spēles pret Maskavas Spartak:

datums, vieta   rezultāts   vārtu guvēji (asistenti)   RD vārtsargs
2010-10-03 Maskava   2:3  
  • Ņiživijs (Surovijs)
  • Hartigans (Ņiživijs)
  Holts (23 sekundes 3. periodā – Tellkvists)
2010-01-20 Rīga   3:2  
  • Roberts Petrovickis (Hosa, Sorokins)
  • Hosa (Sprukts, Ankipāns)
  • Sorokins (Roberts Petrovickis, Ņiživijs)
  Pruseks
2009-11-30 Maskava   3:2  
  • Arnasons (Bukarts, Karija)
  • Arnasons
  • Sprukts (Hosa, Ankipāns)
  Masaļskis
2009-11-19 Rīga   6:4  
  • Ankipāns (Hosa, Roberts Petrovickis)
  • Bukarts (Ozoliņš, Sprukts)
  • Hosa (Karija)
  • Hosa (Karija, Ozoliņš)
  • Roberts Petrovickis (Ozoliņš, Sorokins)
  • Sprukts (Ankipāns)
  Masaļskis
2009-09-19 Maskava   5:1  
  • Sprukts (Cipulis, Ņiživijs)
  • Ozoliņš (Ņiživijs, Cipulis)
  • Iguldens (Karija)
  • Iguldens (Hosa)
  • Hosa
  Pruseks
2009-01-28 Rīga   4:1  
  • Dārziņš (Galviņš, M. Rēdlihs)
  • Ņiživijs (Cipulis, Hartigans)
  • Elisons (Galviņš, Sotnieks)
  • Bērziņš (M. Rēdlihs)

 

  Naumovs
2008-09-24 Maskava   1:5  
  • Hartigans (Ņiživijs, Sorokins)
  Naumovs
 

lasām- un skatāmviela:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Avtomobiļist 2010. gada 23. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , | 5 Comments »

cik gatavi ceturtajai play off spēlei pret SKA?

Posted by petrovich27 uz 2010/03/14

trešajā play off spēlē sestdien (2010-03-13) SKA noturēja uzvaru pār Rīgas Dinamo ar 2:4. sērijā ar 2-1 joprojām un pagaidām ir vadībā rīdzinieki. viena būtiska piebilde – ne bez tiesnešu palīdzības SKA sestdien spēlēja…

jau pirms Rīgas spēlēm “spečuki” Krievijas portālos brīdināja, ka dinamiešiem “jāturās”, jo par vienu no galvenajiem tiesnešiem spēlei Rīgā un, ja nepieciešams, otrai spēlei Rīgā ir atkomandēts Rafaels Kadirovs. zināmās aprindās Kadirova tiesāšana tiek vērtēta, mazākais, neviennozīmīgi, un šis tiesnesis tiek vismaz aizkulisēs un interneta komentāros vainots “vajadzīgā rezultāta panākšanā”. cik ļoti tas atbilst vai neatbilst patiesībai un to, vai sestdienes spēles nepamanītās epizodes ir tikai sakritība, varēsim ievērtēt Rīgas Dinamo spēlē pret SKA šodien (2010-03-14).

galvenie Rīgas Dinamo izaicinājumi ceturtajā play off spēlē:

  1. “pieņemt” spēlē Pruseku. viens no svarīgākajiem izslēgšanas spēļu pirmo divu uzvaru kaldinātājiem – vārtsargs Edgars Masaļskis traumas dēļ bija spiests izstāties jau sestdienas spēlē pie spēles laika 28:38, dodot vietu Prusekam. labi, ka Pruseks jau iesila trešajā spēlē. taču, iespējams, laukuma spēlētājiem būs nedaudz jāmaina uzvedība metienu brīžos. kas “patika” un bija svarīgs Masaļskim, var nebūt ērts Prusekam… diemžēl Edgara Masaļska potītes trauma varētu “prasīt vismaz 3 nedēļu” ārstēšanu, ziņo dinamoriga.eu.
  2. “salāpīt” sastāvu laukumā. no optimālā rīdzinieku play off sastāva pēc sestdienas spēlē gūtās traumas ir “izkritis” arī Ģirts Ankipāns – viens no vārtu guvējiem sestdienas spēlē. lieki piebilst, ka Ankipāns ir viens no vērtīgākajiem “cīnītājiem”… Ģirta Ankipāna pirksta lūzuma ārstēšanai, kā informē dinamoriga.eu, varētu būt nepieciešams viens mēnesis. atgādinājumam: joprojām Dinamo rīcībā nebūs Laviņš.
  3. saglabāt disciplīnu, neskatoties uz tiesāšanas “īpatnībām”. viens no lielākajiem izaicinājumiem – saglabāt savaldību arī brīžos, kad tiesnešu svilpieni neizskatās adekvāti. pretējā gadījumā – tiesnešiem būs brīva vaļa “piešķirt” lielus vairākumus “armijnieku” realizācijai. sestdienas spēlē, ar maziem izņēmumiem, disciplinētību noturēt izdevās.

vēl mazliet par 2010-03-13 spēli. par labāko spēlētāju Dinamo ierindā nosaukts Oļegs Sorokins, kurš pašaizliedzīgi darbojās aizsardzībā, kurš no Aleksandra Ņiživija piespēles guva vārtus un kuram bija ilgākais spēles laiks no Dinamo laukuma spēlētājiem (24:52; otrs lielākais pāriniekam Sandim Ozoliņam – 24:42).

Dinamo laukuma spēlētāju sastāvs sestdienas spēlē, salīdzinot ar pirmajām divām spēlēm, “piedzīvoja” tikai vienu izmaiņu – traumas dēļ nespēlēja Rodrigo Laviņš, bet viņa vietā aizsardzības līniju stiprināja Jēkabs Rēdlihs. tātad uzbrukumā: Hosa – Petrovickis – Ņiživijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – Karija – M.Rēdlihs; Meija – Iguldens – Cipulis. 3 aizsargu pāri: Ozoliņš – Sorokins; Sotnieks – Kr.Rēdlihs; Galviņš – J.Rēdlihs. īsākais spēles laiks 4.-tā uzbrukuma virknējuma vīriem: Meijam (6:42); Iguldenam (6:47); Cipulim (8:56).

P.S. sestdien nākošajai play off kārtai kvalificējās Znaroka trenētais HK MVD, kurš arī trešajā spēlē uzvarēja Maskavas CSKA vienību.

Rietumu konferences play off ceturtdaļfināla tabula (pēc 2010-03-13 spēlēm):

vieta klubs 1. spēle 2.spēle 3.spēle 4.spēle 5.spēle sērijā
1. SKA 0:2 1:3       1-2
8. Dinamo (Rīga)      4:2      
               
2. HK MVD 3:1 4:2       3-0
7. CSKA      5:2      
               
3. Dinamo (Maskava) 3:4 OT 0:1       1-2
6. Spartak      3:1      
               
4. Atlant 1:2  4:3 OT       1-2
5. Lokomotiv      3:4      
   

info par 2010-03-13 spēli:

[Oļega Sorokina foto fiksēts Rīgas Dinamo un Čehovas Vitjaz spēlē 2010. gada 3. februārī Rīgā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Ņiživijam hat-trick & nosargātā uzvara pret Minsku (5:4)

Posted by petrovich27 uz 2010/02/02

3 ļoti svarīgi punkti ir – un tas ir pats galvenais! “švakāko” nervu īpašniekiem rekomendācija – pietaupīties nākamajām spēlēm, kur punkti un uzvaras būs tikpat nepieciešami. bet kāpēc stāsts sākās par “nerviem”? 5:1 pēc otrā perioda šķita gana drošs atrāviens. tomēr pēdējās trešdaļas gaitā Minskas “kolēģi” prata atspelēties līdz 5:4. prieks, ka rīdziniekiem izdevās nosargāt uzvaru un “palaist” Minskas Dinamo mājās ar 0 punktiem.

apsveikumi Aleksandram Ņiživijam ar pirmo hat-trick regulārā čempionāta spēlē! kādubrīd Ņiživijs bija “pieklusis”, negūstot vārtus, bet punktus “lasot” ar rezultatīvām piespēlēm. vakardienas (2010-02-01) spēlē pret minskiešiem Aleksandrs Ņiživijs guva uzreiz 3 vārtus un vienreiz rezultatīvi piespēlēja. labu spēli, organizējot uzbrukumu un apdarot “melnos darbiņus”, aizvadīja Jānis Sprukts. viņa kontā šoreiz “tikai” viena rezultatīva piespēle. bet kāda!!! nokārtots uzbrukums, esot mazākumā, un piespēle Ņiživijam “uz paplātes”.

viens no nenoliedzamiem dienas varoņiem – Edgars Masaļskis, kuram visvairāk darba bija 1. (18 metieni) un arī 3. periodā (11 metieni). kopumā spēlē metienu attiecība bija 22:36 par labu Minskas klubam. lai arī minskiešu vārtsargam Andrejam Mezinam bija mazāk darba, rīdzinieki viņam statistiku pabojāja – Mezina “drošības procents” šajā spēlē: 77,3%.

mazliet par tiesāšanu. šoreiz nevar nepieminēt tiesnešu rupjās kļūdas. protams, kļūdīties ir cilvēcīgi un nav tādu cilvēku, kas nekļūdās, bet apbrīnu izraisa ietiepība, ar kādu tiesnesis vairākās epizodēs atteicās noskatīties strīdīgos momentus videoierakstā. ja vēl dažas epizodes, t.sk. par minskieša atrašanos rīdznieku vārtu laukumā pirms un vārtu gūšanas laikā, bija mazākais diskutablas, tad Roberta Petrovicka noraidījums spēles 34. minūtē par minskieša klupināšanu bija absolūts “aklums” tiesnešu izpildījumā. soģis atteicās apskatīt videoierakstu, bet TV skatītāji varēja vairākkārt aplūkot, kā minskietis neviena netraucēts ar slidu uzkāpj uz ripas un “nožaujas”… labi, ka rīdzinieki “neuzrāvās uz tiesnešu provokācijām” šādās situācījās un konkrēti pēc Petrovicka noraidījuma mazākumā guva vārtus!

Rīgas Dinamo “lazarete” & papildspēki. pirms spēles neveselo Rīgas dinamiešu “personālsastāvs” bija sasniedzis jau nelielas lazaretes apmērus. joprojām traumu dēļ spēlēšana bija jātliek Ankipānam, J.Rēdliham un Prusekam. savukārt, Karsums noķēris vīrusu… bet Sandis Ozoliņš, kuram nācās pārtraukt savu dalību KHL zvaigžņu spēlē, cīņai pret Minskas Dinamo bija ierindā. kā papildspēks no fārmkluba tika izsaukts Meija, bet kā otrais vārtsargs pieteikts Muštukovs, kuram gan laukumā nenācās doties.

uzbrukumā. spēles sākumā laukumā devās pilni 4 uzbrukuma virknējumi: Ņiživijs – Iguldens – Cipulis; Hosa – Petrovickis – Bukarts; Dārziņš – Karija – M.Rēdlihs; Arnasons – Sprukts – Meija. taču jau otrajā periodā rīdzinieki pārgāja uz 3 uzbrukuma “virknēm”: Sprukts – Iguldens – Cipulis; Ņiživijs – Petrovickis – Hosa; Dārziņš – Karija – M.Rēdlihs. kā redzams, trešais virknējums jau ilgāku laiku netiek de-komplektēts arī pārejot uz spēli 3 maiņās. Karija labi saprotas ar saviem “pāriniekiem”. piebilde: Martins Karija pret Minsku slavējami cīnījās, arī brīžam pašaizliedzīgi aizsardzībā. mazākais spēles laiks starp uzbrucējiem: Meijam (3:09); Arnasonam (3:23); Bukartam (5:29).

aizsardzībā. pāri: Sotnieks – Kr.Rēdlihs; Ozoliņš – Sorokins; Laviņš – Galviņš. 7.-ais aizsargs Oskars Cibuļskis laukumā iznāca tikai vienas nomaiņas ietvaros, aizvadot laukumā tikai 51 sekundi (tā protokols). no aizsargiem salīdzinoši veiksmīgāk nospēlēja Laviņa – Galviņa pāris – abiem aizsargiem “lietderības koeficients” šajā spēlē pa “+2”.

“pa to laiku”. rīdznieku konkurentu spēles 1. februārī (2010.) pabeidzās ar rīdziniekiem izdevīgiem rezultātiem. Rīgas Dinamo tuvākais sāncensis Torpedo ar 0:1 negaidīti piekāpās Čehovas Vitjaz vienībai, kura jau kādu laiku ir zaudējusi pat teorētiskas iespējas iekļūt play off izspēlē un kura šosezon ir savākusi, vismaz pagaidām, vismazāk punktus visā KHL. protams, tas nozīmē, ka “līdz pēdējam” cīnās arī tie, kuriem teorētiski “neko nevajag”, un to, ka trešdien (2010-02-03) gaidāma ņipra cīņa starp rīdziniekiem un Vitjaz. savukārt, nedaudz tālāki “sekotāji” – Severstaļ 1. februārī ar 2:5 piekāpās Lokomotiv klubam.

Rietumu konferences tabula (pēc 2010-02-01 spēlēm; piebilde: pirmās divas vietas tiek garantētas divīziju līderiem; vieta-klubs-spēļu skaits-punkti):

1. SKA 50 111
2. HK MVD 51 90
3. Dinamo (Maskava) 50 91
4. Lokomotiv 51 90
5. Spartak 51 86
6. Atlant 50 85
7. CSKA 50 76
8. Dinamo (Rīga) 50 72
9. Torpedo 50 67
10. Severstaļ 50 64
11. Dinamo (Minska) 50 59
12. Vitjaz 50 45
 –

Rietumu konferences augšgala 5 komandas – SKA, HK MVD, Maskavas Dinamo, Lokomotiv, Spartak – jau ir nodrošinājušas savu dalību play off spēlēs. savukārt, kā jau minēts, Vitjaz iekļūšana šīs sezonas izslēgšanas spēlēs jau ir neiespējama. taču visi 6 pārējie konferences klubi saglabā vairāk vai mazāk teorētiskas iespējas palikt vai iekļūt play off zonā.

KHL nedēļas labākie – Ozoliņš un Hosa. par 25. – 31. janvāra nedēļas KHL labāko aizsargu atzīts Sandis Ozoliņš, bet par šīs pašas nedēļas labāko uzbrucēju – Marsels Hosa. Ozoliņš pagājušās nedēļas 2 spēlēs “saražoja” 3 rezultatīvas piespēles un “+4” koeficientu, bet Hosas kontā 2 spēlēs 3+2 punkti! Rīgas Dinamo spēlētāji šosezon par nedēļas labākajiem ir jau nosaukti 7 reizes, ieskaitot iepriekšējo nedēļu. pērnsezon tas bija izdevies “tikai” 3 reizes. taču pagājušā nedēļa bija pirmā reize, kad starp 4 labākajiem (vārtsargs, aizsargs, uzbrucējs, debitants) ir uzreiz divi Rīgas Dinamo spēlētāji.

dinamiešu rezultativitāte (pēc 50 spēlēm; cipari koriģēti atbilstoši dinamoriga.eu aktuālajam sarakstam + pēdējā spēle; ir neatbilstības ar spēļu apskatiem un citām tabulām; t.sk. šajā blogā iepriekš publicētām; dinamoriga.eu statistikas lapā joprojām nav minēti Cinka, Karsuma, Hartmaņa, Džeriņa cipari):

uzbrucēji

1. Hosa 31+19 50
2. Ņiživijs 11+20 31
3. Sprukts 10+20 30
4. Iguldens 11+18 29
5. M.Rēdlihs 16+12 28
6. Dārziņš* 12+13 25
7. Ankipāns 7+15 22
8. Petrovickis 8+9 17
9. Karija 3+14 17
10. Cipulis 7+7 14
11. Arnasons 4+6 10
12. Bukarts 3+4 7
13. Fosters 2+2 4
14. Karsums 2+1 3
15. Meija 1+2 3
16. Bērziņš 1+1 2
17. Cinks 0+2 2
18. Hartmanis 0+0 0
19. Džeriņš 0+0 0
 –
 *Dārziņam dinamoriga.eu lapā fiksēts 11+14, spēlē pret Atlant neieskaitot vārtu guvumu, bet ierakstot 2 piespēles.
 –

aizsargi

1. Ozoliņš 5+15 20
2. Galviņš 7+9 16
3. Sorokins 3+10 13
4. Kr.Rēdlihs 2+8 10
5. Laviņš 2+8 10
6. Svets 2+5 7
7. J.Rēdlihs 1+1 2
8. Sotnieks 0+1 1
9. Cibuļskis 0+0 0
 –

vārtsargi

1. Masaļskis 1+0 1
2. Pruseks 0+0 0
 –

skatām- & lasāmviela par 2010-02-01 spēli pret Minskas Dinamo:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2010. gada 1. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

sezona off…

Posted by petrovich27 uz 2009/03/05

pēdējā Rīgas dinamiešu play off spēle (3dien, 4.martā) sagādāja emocijas plašā amplitūdā katram līdzjutējam. spēle skaista, cīņas un intrigas piesātināta. tomēr 3:4 spēlē un 0:3 sērijā piekāpāmies Maskavas Dinamo pārspēkam. izspēlējām visus savus trumpjus – Hosu, vārtu guvumu mazākumā, Ņiživija izgājienu 1-pret-1… maskaviešiem trumpju bija vairāk. rezultātā – no 3:1 trešā perioda sākumā līdz 3:4 perioda beigās.

lai arī brīžam spēles tiesāšana likās mazākais diskutabla, taču, lai vai kā, zaudēt arī jāmāk. runa nav par komandu kopumā, bet par tai tuvāk vai tālāk stāvošiem atbalstītājiem un līdzjutējiem. Dinamo padomes priekšsēdētāja vietnieka izveiktā maskaviešu labākajam spēlētājam paredzētās balvas nomešana pie tiesnešu kājām, nenoliedzami, pauda lielas daļas fanu noskaņojumu un attieksmi pret spēles tiesāšanu, taču diezin vai bija pieklājīga pret konkrēto maskaviešu spēlētāju (Sergeju Zinovjevu). par šo atgadījumu un iemesliem lasiet apollo.lv rakstā.

un vēl – šī pēdējā ir tā spēle, kādu dēļ ir vērts nākt uz arēnu un atbalstīt mūsējos. Aleksandra Ņiživija izgājiens vien ir visas spēles vērts. atskaņas par spēli arī S.Kņazeva atspoguļojumā portālam khl.ru (lasīt) un portālam allhockey.ru (lasīt). spēles bilduki arī no khl.ru: skatīt. interesants raksts Maskavas Dinamo oficiālajā web lapā; tajā aizstāvēti tiesāšana un tiesneši – korekti uzrakstīts, ka fani spēles beigās tos vainojuši netradicionālā orientācijā… visu rakstu lasīt: šeit.

kopumā KHL play off 1. kārtā (astotdaļfinālā) krāšņāko pārsteigumu sagādāja Avangard, kurš bija izslēgšanas spēlēm kvalificējies kā pēdējās iespējamās (16.) vietas ieguvējs, bet play off sērijā ar 1:3 uzvarēja KHL regulārā čempionāta uzvarētāju Salavat Julajev. Omskas klubs raksturu parādīja!

no astoņiem pirmās kārtas pāriem septiņi sērijas uzvarētāji jau noskaidroti. pieciem pāriem pietika ar 3 spēlēm, lai noskaidrotu uzvarētāju; diviem pāriem vajadzēja četras spēles. pašreiz vēl nav zināms CSKALada pāra uzvarētājs. pagaidām Lada veiksmīgi cenšas sagādāt otru play off 1. kārtas pāresteigumu un ir sērijā vadībā ar 1:2.

vietu ceturtdaļfinālā jau nodrošinājušie klubi [vieta regulārajā čempionātā; nosaukums]: 2. Ak Bars; 3. Lokomotiv; 5. Atlant; 6. Metallurg (Magņitogorska); 7. Dinamo (Maskava); 9. Spartak; 16. Avangard. tā kā ceturtdaļfināla pāri tiek komplektēti pēc tāda paša principa kā 1. kārtā (augstākā vieta KHL tabulā pret zemāko), tad skaidrs, ka Ak Bars pretinieks būs Avangard. pārējo pāru komplektācija būs skaidra pēc CSKA:Lada sērijas uzvarētāja noskaidrošanas.

KHL play off astotdaļfināla tabula pēc 5. marta spēlēm:

vieta klubs 1.spēle 2.spēle 3.spēle 4.spēle sērijā
1. Салават Юлаев 3:2 OT 0:1 B
16. Авангард 2:3 OT 1:4  1-3
2. Ак Барс 4:2 4:2 3-0
15. Барыс 2:1 B
3. Локомотив 2:3 OT 5:1 3-1
14. Нефтехимик 3:0 2:1
4. ЦСКА 0:2 2:1
13. Лада 2:3 6. marts  1-2
5. Атлант 3:0 5:1 3-0
12. Трактор 5:1
6. Металлург (M) 4:1 4:2 3-0
11. Торпедо 6:3
7. Динамо (M) 4:0 7:1 3-0
10. Dinamo (Rīga) 4:3
8. СКА 2:3 1:2 OT 0-3
9. Спартак 2:3

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , | 10 Comments »