Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Texas Attack’

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

Posted by petrovich27 uz 2012/01/27

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

  • dzimis 1987. gada 13. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 95 kg
  • 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
  • pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lipsbergs

Posted by petrovich27 uz 2010/08/26

Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā, bet citā vietā pēdējās 2 pārbaudes spēles pirms savas pirmās MHL sezonas aizvadīs arī Dinamo jauniešu komanda HK Rīga. jauno rīdzinieku pretinieki būs jauniešu komanda Junost (Minska). abas spēles paredzētas Minskā 27. un 28. augustā (iepriekš šīs spēles bija plānotas 26. un 27. augustā).

par vienu no HK Rīga vienības līderiem jau ir kļuvis uzbrucējs Edgars Lipsbergs, kurš atgriezies Latvijā pēc Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām. šovasar – pēc tam, kad 2010. gada KHL draftā Rīgas klubs kā savu otro izvēli nosauca E.Lipsbergu, šis jaunais hokejists ir saistījies ar Rīgas Dinamo sistēmu. sākumā “galvenā kluba” Dinamo treniņnometnē Valmierā, pēc tam jauniešu komandas HK Rīga treniņos un pārbaudes spēlēs.

Edgars Lipsbergs atbildēja uz dažiem jautājumiem pirms došanās izbraukumā uz pārbaudes spēlēm Minskā pret jauniešu komandu Junost, ar kuru šogad augustā HK Rīga jau divreiz spēlēja un pret kuru ar rezultativitātes punktiem izcēlās arī E.Lipsbergs. viņš atbild uz jautājumiem par savām gaitām Ziemeļamerikā, par nokļūšanu Dinamo sistēmā.

izziņai: Edgars Lipsbergs

  • dzimis 1989. gada 10. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 180 cm; 86 kg
  • 2010. gada vasarā Rīgas Dinamo (KHL) un HK Rīga (MHL) treniņnometnēs
  • iepriekšējās sezonas: Topeka Roadrunners (ASV); SK Rīga-18; Texas Attack (ASV); Vaudreuil-Dorion Mustangs (Kanāda); SK LSPA/Rīga u.c.
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gada PČ elitē
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē; 2006. gadā – 1. divīzijā
  • KHL drafts: 2010. gads; kopējais Nr. 59.; Rīgas Dinamo
  • pirmais treneris: Gunārs Krastiņš

INTERVIJA PIRMS MINSKAS IZBRAUKUMA

jautājums: kā esi iejuties Latvijā un Eiropas ledus laukumos? tomēr, ar nelielu atkāpi SK Rīga 18 ierindā 2007./2008. g. sezonā, 4 pēdējās sezonas aizvadītas Ziemeļamerikā.

Edgars Lipsbergs: Nu, pamazām esmu pieradis, ir prieks atkal spēlēt šaipus okeānam. Visgrūtāk ir pierast pie kārtības ārpus ledus, jo tur [Ziemeļamerikā] bija savādāks režīms un tradīcijas.

jautājums: kā raksturo savu sniegumu Ziemeļamerikā? pēdējās divas sezonas – Topeka Roadrunners (NAHL); pirms tam biogrāfijā fiksēti ieraksti – Vaudreuil-Dorion Mustangs, Texas Attack. kurā komandā un līgā juties vislabāk?

Kopumā labi, bet nu vienmēr var labāk. Ta kā varbūt dažas lietas būtu citādāk darījis. Bet noteikti vislabāk man patika pie Topeka Roadrunners (NAHL), kur spēlēju pēdējās divas sezonas.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā Topeka Roadrunners sastāvā biji, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, rezultatīvs – 42 punkti 52 regulārā čempionāta spēlēs un 8 punkti 9 play off spēlēs. sezonu iepriekš sniegums vismaz punktu ziņā bija pieticīgāks – 14 punkti 43 spēlēs regulārajā čempionātā un 1 punkts 9 play off spēlēs. kas bija mainījies aizvadītajā sezonā, kas ļāva būt rezultatīvākam?

Otrajā sezonā jau treneris vairāk uzticējās, vairāk deva spēlēt. Un arī traumas bija salīdzinoši mazākas. Biju jau spēlētājs – veterāns, un biju iejuties komandā kā viens no līderiem. To no manis arī prasīja, un mēģināju to izpildīt.

jautājums: aizvadītās sezonas gaitā ir bijušas pāris spēles, kad guvi 4 punktus (abas reizes 2+2). vai tās palikušas atmiņā kā īpaši veiksmīgas?

Grūti pateikt, katru spēli meģinu nospēlēt, cik labi vien var. Dažās paveicas un izmantoju savus momentus.

jautājums: 2010. gada draftā Rīgas Dinamo Tevi nosauca kā savu 2. izvēli no 6 (kopējais nr.59.). vai biji pārsteigts? ko Tev nozīmē šis drafts?

Protams, biju pārstegts, nebiju gaidījis neko tādu. It īpaši spēlējot Amerikā 4 gadus, vispār likās, ka cilvēki ir aizmirsuši par manu eksistenci, kur nu vēl, lai mani draftētu. Protams, prieks bija, bet nu lielos vilcienos šis drafts neko nenozīmē, jāturpina tik trenēties un spēlēt.

jautājums: kā nokļuvi Dinamo sistēmā? tas bija mērķtiecīgs process, sakritība?

Sakritība. Biju tikai domājis – varbūt kādreiz, bet, ja nebūtu bijis drafts, tad būtu turpinājis Amerikā spēlēt, visticamākais. Bet nu prieks, ka tā sanāca, un prieks, ka ir MHL un varu spēlēt tur, kur mani redz.

jautājums: kā vērtē MHL klubu līmeni pēc pirmajām pārbaudes spēlēm HK Rīga sastāvā?

Domāju, līmenis ir labs, tā ka būs interesanti, būs ko pacīnīties. Bet prognozēt rezultātus vēl pāragri, tomēr draudzības spēles ir tikai draudzības spēles un pa sezonu var viss mainīties.

jautājums: HK Rīga treniņometnē esi vecākais no 3 Lipsbergiem. vai tas uzliek kādus pienākumus? piemēram, būt labākajam?

Protams. Vienmēr esmu mēģinajis būt par piemēru jaunajiem, tagad, spēlējot vienā komandā, tas uzliek vēl lielāku atbildību.

jautājums: kādus uzdevumus esi sev nodefinējis tuvākajai sezonai?

Nezinu, vai var teikt – vēl nepiepildīsies. Bet nu darīšu, ko varēšu, lai palīdzētu komandai, un mēģināšu augt kā spēlētājs.

jautājums: HK Rīga sastāvā varēsi spēlēt tikai vienu sezonu, jo nākamsezon vecuma cenzs jau būs – ne vecāki par 1990. g. dzimušajiem hokejistiem. kādu saskati savu karjeras attīstību pēc 2010./2011. g. sezonas?

Pagaidām vēl neesmu domājis, galvenais – koncentrējos uz šo sezonu.

jautājums: šovasar jau biji Dinamo treniņnometnē Valmierā, aizvadīji treniņspēli pret HK Rīga. kādas saredzi savas izredzes trāpīt Dinamo sastāvā?

Pagaidām nesaskatu. Bet nu – tad jau redzēs. Sezona ir gara, notiks, kā tam jānotiek.

lai veicas!

[attēlā Edgars Lipsbergs Topeka Roadrunners krāsās; foto avots: nahl.com.]

informācija vēl:

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Roberts Bukarts

Posted by petrovich27 uz 2010/08/10

viens no 2009./2010. gada veiksmīgākajiem “jaunajiem” Dinamo sastāvā bija uzbrucējs Roberts Bukarts. starp citu, viņš arī pierakstījies Rīgas Dinamo vēsturē uz visiem laikiem kā komandas pirmā drafta pirmā izvēle. pirmajā KHL draftā (2009.) Rīgas Dinamo kā savu pirmo izvēli ar kopējo 13. numuru nosauca tieši Robertu Bukartu. pagājušovasar viņš tika atmainīts uz Rīgas klubu no Maskavas PHK Kriļja Sovetov vienības, kura pretī saņēma Sergeju Pečuru.

šobrīd Roberts Bukarts ir devies līdzi Rīgas Dinamo izbraukumā Astanā, kur rīdzinieku treneri pieslīpē komandas sastāvu pirms sezonas un komanda, cita starpā, cīnās par Kazahstānas Republikas Prezidenta kausu. pirmais pretinieks Minskas Dinamo šodien (2010-08-10) ir uzveikts ar 3:2 pēcspēles metienos.

lai arī Robertam Bukartam ir spēkā esošs līgums ar Dinamo sistēmu, tomēr vieta pamatsastāvā nevienam netiek dāvināta. tāpēc par to ir jācīnās gan tiem jaunajiem, kuriem ir līgumi, gan tiem, kuri tādus grib. it īpaši tāpēc, ka šosezon diezgan daudz uzbrucēju, t.sk. leģionāru, spietoja Dinamo nometnē ar pārbaudes laika līgumiem. konkurence ir!

pirms došanās uz turnīru Astanā uzbrucējs Roberts Bukarts atbildēja uz jautājumiem par nokļūšanu Krievijas Augstākajā līgā un klubā PHK Kriļja Sovetov, par nepalikšanu Ziemeļamerikā, par savu pirmo sezonu KHL-ā, par cīņu Dinamo un Dinamo Juniors rindās, par saviem mērķiem.

izziņai: Roberts Bukarts

  • dzimis 1990. gada 27. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 184 cm; 83 kg
  • 2009./2010. g. sezonā Rīgas Dinamo sastāvā KHL regulārajā čempionātā 3+4 punkti (32 spēlēs) un play off-ā 1+0 punktu (3 spēlēs); Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ektralīgas regulārajā čempionātā 13+10 punkti (18 spēlēs) un Latvijas Atklātā čempionāta Virslīgas play off-ā 3+4 punkti (7 spēlēs)
  • iepriekšējās sezonas: PHK Kriļja Sovetov (Maskava); Texas Attack; New York Apple Core (abi pēdējie – ASV; jaunieši juniori); SK Rīga-18; Rīga 2000; SK LSPA; Sāga
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2010. un 2009. gada PČ elitē
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2006., 2008. gados – 1. divīzijā
  • KHL drafts: 2009. gads; kopējais Nr. 13.; Rīgas Dinamo
  • CHL drafts: 2008. gads; kopējais Nr. 68.; Victoriaville Tigre (QMJHL)

INTERVIJA PIRMS IZBRAUKUMA UZ ASTANU

jautājums: 2007./2008. g. sezonā trāpīji Texas Attack sastāvā ASV “junioros”, pēc tam 2008. gadā Tevi CHL draftā ar kopējo 68. numuru izvēlējās Victoriaville Tigre (QMJHL). kāpēc nepaliki Kvebekas junioros vai citviet Ziemeļamerikā, bet devies uz PHK Kriļja Sovetov Krievijas Augstākajā līgā?

Roberts Bukarts: Pirms CHL drafta bija jau izteikts piedāvājums no Kriļja Sovetov. Sanāca smieklīgs atgadījums… Victoriaville aicināja mani uz nometni, kura sākas augusta otrajā pusē, bet nedeva kontraktu uzreiz, jo, teica, ka esam 3 importi (draftā izvēlētie ārzemju spēlētāji), kas pretendē uz 2 vietām. Es teicu, ja nedos uzreiz līgumu, tad es nebraucu, jo Eiropā sezona jau tajā brīdī ir sākusies. Aizbraucu uz Kriļjām. Tur mēs piedalījāmies Maskavas Mēra kausa turnīrā, kurā spēlē Maskavas Dinamo, CSKA, Spartak un Kriļja Sovetov. Pirmajā spēlē pret Maskavas Dinamo iemetu 2 golus. Paralēli mēs uzturējām kontaktus ar Victoriaville, un līdzko viņi uzzināja par maniem panākumiem 1. spēlē, ģenerālmenedžeris uzreiz teica, ka lidos uz Maskavu ar kontraktu un ņems mani līdzi, bet diemžēl es jau iepriekšējā dienā biju parakstījis līgumu ar Kriļja Sovetov.

jautājums: PHK Kriļja Sovetov sistēma ir bijusi vairāku Latvijas hokejistu „kadru kalve” un darbavieta. kā vērtē „krilišku” posmu savā karjerā? vai tā ir laba hokeja un dzīves skola karjeras sākumposmā?

Jā, Kriļja Sovetov manā karjerā radīja iespēju pāriet no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju. Krievijas augstākā līga ir labs līmenis, lai sagatavotu jaunos spēlētājus spēlēšanai KHL.

jautājums: Rīgas Dinamo savu nodomu nopietnību attiecībā uz Tevi nodemonstrēja 2009. gada KHL draftā nosaucot Tevi kā savu pirmo izvēli. vai tas Tevi pārsteidza? kā nonāci Dinamo sistēmā?

Mana nonākšana Dinamo sistēmā bija saistīta ar to, ka Dinamo bija nepieciešami 1990. gadā dzimuši vai jaunāki spēlētāji. Sezonu iesāku Dinamo Juniors komandā; traumu un apstākļu sakritības dēļ kā jaunais spēlētājs nonācu Dinamo.

jautājums: savā pirmajā KHL sezonā biji viens no jaunajiem – 1987.-1990. gados dzimušajiem – uzbrucējiem, kuram treneri, šķiet, uzticējās visvairāk – Tev bija vairāk regulārajā čempionātā fiksētu spēļu – 32. tāpat arī rezultativitātes ziņā ar 3+4 punktiem regulārajā čempionātā biji labāks par citiem jaunajiem. iespējams, atrašanās traumēto spēlētāju sarakstā neļāva nospēlēt vairāk par 3 spēlēm un gūt vairāk par 1 vārtiem play off-ā. kā pats vērtē savu pirmo KHL sezonu? kas bija tās lietas, kas palīdzēja spēlēt? kas traucēja?

Nebiju apmierināts ar savām pirmajām spēlēm KHL, bet laikam jau tas ir tikai normāli, jo tikko mani izsauca, komandā nebija viegla situācija, un tāpēc 4. maiņu maz laida laukumā. Taču, kad komandai aizgāja spēles un aizgāja uzvaras, treneri arī sāka uzticēties. Palīdzēja spēlēt labi partneri un iepriekšējā pieredze Krievijas hokejā.

jautājums: pie pirmās iespējas tiki „iejaukts” arī fārmklubā Dinamo Juniors, kura sastāvā aizvadīji Baltkrievijas ekstralīgā 23 spēles un Latvijas Virslīgas play off-ā vēl 7 spēles. lai arī „lielajā” Dinamo Tev nebija liels spēles laiks, tomēr 62 spēles sezonā, neskaitot dalību U-20 čempionātā, ir lielāks spēļu skaits nekā kolēģiem Dinamo un Dinamo Juniors komandās. vai šī spēlēšana „abās frontēs” neapgrūtināja? vai kā reiz deva spēļu praksi un noslodzi vajadzīgajās devās? kā vērtē savu sniegumu junioros?

Protams, ka bija nogurums, spēlējot abās komandās, bet jau no bērnības esmu pieradis, ka ir intensīvs spēļu grafiks. Sniegumu junioros vērtēju pozitīvi. Pēc KHL atnākot, Baltkrievijas atklātajā čempionātā varēju realizēt savas ambīcijas, spēlēt savā stilā un būt līderis, ko pagaidām vēl nevarēju parādīt KHL.

jautājums: sezonas gaitā bija atzīts par nedēļas labāko jauno spēlētāju visā KHL-ā. ko Tev sniedz šāds atzinums? vai nedaudz neiestājas arī „zvaigžņu slimība”?

Tas,protams, bija patīkami un deva lielāku stimulu trenēties un vairāk censties.

jautājums: esi redzējis KHL, Baltkrievijas ekstralīgu, Krievijas Augstāko līgu (KAL), kas tagad pārtop par VHL. vai, Tavuprāt, KAL un Baltkrievijas ekstralīga ir salīdzināmi lielumi?

Arī es esmu mēģinājis salīdzināt, un man ir divas versijas. Vai nu es esmu kļuvis labāks, vai arī Krievijas Augstākā līga tomēr ir spēcīgāka par Baltkrievijas ekstralīgu.

jautājums: kā vērtē savas iespējas 2010./2011. g. sezonā spēlēt Dinamo pamatsastāvā, uz kuru konkurence šīs vasaras treniņnometnē ir manāma? ko treneri sagaida no Tevis jaunajā sezonā?

Es jūtos gatavs spēlēt un pierādīt sevi vairāk nekā pagājušajā gadā, bet pārējo vērtīgāk būtu jautāt trenerim Šupleram.

jautājums: vai rēķinies, ka sezonas gaitā var nākties tāpat daudz laika pavadīt MHL vienībā HK Rīga un/vai Dinamo fārmklubā Baltkrievijas ekstralīgā?

Cenšos sevi pierādīt kā KHL spēlētājs un ne par ko citu nedomāt.

jautājums: kas ir Tevis paša izvēlētie uzdevumi un mērķi, kurus sev esi izvēlējies 2010./2011. g. sezonai un kurus sasniedzot Tev būtu ļoti labi padarīta darba sajūta?

Būt vēl noderīgāks Dinamo, nostiprināties pamatsastāvā, iekļūt Latvijas izlasē.

lai veicas!

[Roberta Bukarta foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Balašihas HK MVD 2010. gada 23. martā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

informācijai vēl:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Dinamo treniņnometne Valmierā “piekomplektēta”

Posted by petrovich27 uz 2010/07/23

Rīgas Dinamo oficiāli ieziņotajā sarakstā ar spēlētājiem, kas 23. jūlijā uzsāks dalību treniņnometnē, ir ieviesušies divi jauni vārdi – uz pārbaudes laiku “pieņemti” ir arī uzbrucēji Ēriks Ozollapa un Guntis Džeriņš (attēlā pa kreisi). no dinamoriga.eu oficiālā ieziņojuma top skaidrs, ar kuriem spēlētājiem Dinamo ir jau vienojies. acīmredzot, tie ir spēlētāji, kuriem zemāk esošajā tabulā nav norādes “uz pārbaudes laiku”. bez minētā marķējuma ir arī Mārtiņa Karsuma vārds.

Ēriks Ozollapa (dz. 1987.), uzbrucējs. treniņometnē ierodas pēc Robert Morris College (Robert Morris University; ASV) komandas sastāvā aizvadītām cīņām ACHA (American Collegiate Hockey Association) kaujas laukos. iepriekš fiksēts arī Quad City Jr. Flames rindās CSHL (Central States Hockey League) līgā, Traverse City North Stars sastāvā NAHL (North American Hockey League) līgā, HooCee ierindā Somijas “junioros”, arī Rīga 2000 ierindā Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos, SK Rīga – 18 un Zemgale (Jelgava) rindās Latvijas atklātajā čempionātā. secinājumi gaidāmi treniņnometnes gaitā.

Guntis Džeriņš (dz. 1985.), neskaitot faktu, ka ir dinamieša Andra Džeriņa brālis, ir arī Latvijas izlases uzbrucējs, kas piedalījies 6 pasaules čempionātos – divreiz “lielajā” izlasē pasaules elitē un pa divām reizēm – U-20 un U-18 pasaules čempionātos 1. divīzijā. 2009./2010. g. sezonā veselības nebūšanu dēļ G.Džeriņš profesionālā līmenī nav spēlējis, bet pirms tam 2 sezonas Slovakijas ektralīgas klubā MHC Martin, kur 2008./2009. g. sezonā 9+10 punktu (50 spēlēs) un 2007./2008. g. sezonā 18+24 punkti (61 spēlē). vēl pirms tam hokejista CV lasāma darbība tādos Latvijas klubos kā LSPA, Rīga 2000, Prizma, Vilki, Stars.

Ervīns Muštukovs tiks pārbaudīts?

maijā diezgan plaši tika izziņots par Ervīna Muštukova aiziešanu uz Lielbritānijas stiprākās līgas EIHL (Elite Ice Hockey League) klubu Sheffield Steelers. pavisam nesen Armands Puče fiksēja, ka Muštukovs brauks uz Valmieras treniņometni vienīgi ar mērķi sagatavoties plānotajai sezonai Lielbritānijā. “zinātāji” gan piebilda, ka formāli Rīgas Dinamo tā darīt nedrīkstot – reglaments paredzot, ka pirmssezonas treniņometnē drīkst piedalīties vienīgi spēlētāji, kuriem nav esošas līgumsaistības ar citiem klubiem…

taču Normunds Sējējs teic: “Ervīns Muštukovs joprojām var tikt uzskatīts par DINAMO sistēmas vārtsargu. Viņš pats ir izteicis vēlmi nospēlēt vienu pilnvērtīgu sezonu kaut kur ārzemēs, un klubs šo viņa vēlmi atbalsta. Uz treniņnometnes laiku viņam ir spēkā pārbaudes laika līgums ar DINAMO” (citāts no dinamoriga.eu). lūk tā! neatbildēts paliek jautājums, vai šis pārbaudes līgums ir formalitāte “lai drīkstētu” vai arī Dinamo neatrisinātā “vārtsargu jautājuma” diktēta.

Dinamo sastāvam tiek solīts vēl viens vārtsargs leģionārs, kuram jākļūst par “pirmo numuru”. vārtsarga uzvārds tikšot nosaukts tikai tad, kad būšot noslēgts līgums. acīmredzot, mācība ar Henrika Karlsona “aizmukšanu” ir likusi kļūt piesardzīgākiem. Dinamo nometnes sakarā vismaz pagaidām netiek “cilāts” vārtsarga Naura Enkuzena vārds, ņemot vērā, ka Washington Capitals “jauno” treniņometne beigusies. toties šajā pašā nometnē sabijušā aizsarga Kristapa Sotnieka pieslēgšanās treniņometnei “nav izslēgta”…

“pazudušie”

no Dinamo sastāva ailītēm ir pazuduši vai vismaz uz Valmieras treiņometni netiek aicināti uzbrucēji Armands Bērziņš, Toms Hartmanis un arī Ronalds Cinks, kuram bijis (ir?) uz nākamo sezonu spēkā esošs līgums ar Dinamo. acīmredzot, dažādu iemeslu dēļ Dinamo klubs ar šiem puišiem un/vai puiši ar klubu nesaista savus plānus. atkal jāteic, vismaz pagaidām. Rīgas Dinamo jau ir ierasta prakse, ka līdzšinējie dinamieši atgriežas sastāvā vai vismaz pretendē uz to atkal – Sergeja Pečuras, Jura Štāla piemēri.

“retinās” ātri

uz treniņometnes sākumu, neskaitot papildinājumus tās gaitā, ir paredzēta 39 hokejistu dalība – 4 vārtssargi, 12 aizsargi, 23 uzbrucēju. salīdzinoši daudz hokejistu ar pārbaudes laika sasitībām un arī jauno hokejistu, kuri lielākoties “plānoti” uz MHL vienību HK Rīga. dinamoriga.eu paziņojums atgādina: “Ilgi gan šāds spēlētāju skaits Valmierā netrenēsies, jo jau svētdienas vakarā daļa jauno hokejistu varētu tikt nosūtīta uz HK RĪGA, bet kādam līdzdalība Rīgas DINAMO treniņnometnē varētu būt arī beigusies” (citāts no dinamoriga.eu).

P.S. iepriekš palika nepastāstīta “izziņa” par vēl vienu Latvijas hokejistu, kas treniņometnē ieceļojis no Ziemeļamerikas. Edgars Lipsbergs (dz. 1989.), uzbrucējs. 2010. gada KHL draftā izvēlēts no Rīgas kluba puses ar 59. kopējo numuru. iepriekšējās divas sezonas aizvadījis Ziemeļamerikas “junioros” – Topeka Roadrunners klubā NAHL līgā. 2009./2010. g. sezonā Roadrunners labā guvis 42 punktus regulārajā čempionātā (17+25; 52 spēlēs) un 8 punktus izslēgšanas spēlēs (5+3; 9 spēlēs). startējis Latvijas U-20 un U-18 izlasēs pasaules čempionātos. pirms NAHL-a arī junioru komandas Texas Attack un Vaudreuil Mustangs (arī – Vaudreuil-Dorion Mustangs) Ziemeļamerikā.

spēlētāji Dinamo treniņnometnē (saskaņā ar 2010-07-22 ofic. informāciju):

    vārds, uzvārds  dz.  komentāri
vārtsargi.
    Kriss Holts 1985.  
    Edgars Lūsiņš 1984. uz pārbaudes laiku
    Ervīns Muštukovs 1984. uz pārbaudes laiku
    Ivars Punnenovs 1994. uz pārbaudes laiku
aizsargi:
    Jānis Andersons 1986.  
    Ričards Birziņš 1989. uz pārbaudes laiku
    Oskars Cibuļskis 1988.  
    Aleksandrs Galkins 1990. uz pārbaudes laiku
    Guntis Galviņš 1986.  
    Mārtiņš Jakovļevs 1991. uz pārbaudes laiku
    Rodrigo Laviņš 1974.  
    Sandis Ozoliņš 1972.  
    Jēkabs Rēdlihs 1982.  
    Krišjānis Rēdlihs 1981.  
    Arvīds Reķis 1979.  
    Ēriks Ševčenko 1991. uz pārbaudes laiku
uzbrucēji:
    Ģirts Ankipāns 1975.  
    Kenets Bergkvists 1980. uz pārbaudes laiku
    Igors Birjukovs 1990. uz pārbaudes laiku
    Roberts Bukarts 1990.  
    Lauris Dārziņš 1985.  
    Guntis Džeriņš 1985. uz pārbaudes laiku
    Andris Džeriņš 1988.  
    Marks Hartigans 1977.  
    Vitalijs Karamnovs 1989. uz pārbaudes laiku
    Mārtiņš Karsums 1986.  
    Edgars Lipsbergs 1989. uz pārbaudes laiku
    Gints Meija 1987.  
    Aleksandrs Ņiživijs 1976.  
    Ēriks Ozollapa 1987. uz pārbaudes laiku
    Sergejs Pečura 1987. uz pārbaudes laiku
    Ainars Podziņš 1992. uz pārbaudes laiku
    Miķelis Rēdlihs 1984.  
    Jānis Sprukts 1982.  
    Tomašs Surovijs 1981.  
    Jurajs Šimeks 1987. uz pārbaudes laiku
    Juris Štāls 1982. uz pārbaudes laiku
    Juris Upītis 1991. uz pārbaudes laiku
    Raimonds Vilkoits 1990.  
         

[Gunta Džeriņa fotofiksācijas autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

lasāmviela:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »