“Sudrabs” Latvijai. U-20 izlases statistikas summa

Latvijas U-20 izlases zaudējums Dānijas vienaudžiem un netikšana elitē ir pateicīga augsne vainīgo, “blatņiku” un cita veida atbildīgo meklēšanai. Arī pozitīvā nots čempionāta noslēgumā – atspēlēšanās un uzvara pār baltkrieviem – ir salīdzinoši vājš plāksteris neizpildītam uzdevumam tikt elitē. Nav daudz tādu, kas priecātos par pirmās divīzijas sudraba medaļām, bet tomēr…

Vienīgais individuālās statistikas parametrs, kurā Latvijas U-20 izlases pārstāvji nav starp 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta līderiem – ir lietderības koeficients. Tur “saimnieko” baltkrievi un dāņi. Bet visos pārējos faktiski viss ir “zem kontroles”.

Meistarības netrūkst…

Latvijas U-20 izlases rezultatīvakais un visa turnīra otrs punktiem bagātākais spēlētājs ir Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (augstāk pa labi novietotā attēlā), kurš 5 spēlēs ir salasījis deviņus rezultativitātes punktus (4+5). Visa čempionāta labakais vārtu guvējs un otrs rezultatīvākais Latvijas valstsvienībā ir uzbrucējs Roberts Lipsbergs, kuram izdevās seši vārtu guvumi. Savukārt trešais rezultatīvakais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Edgars Kulda ar sešām rezultatīvām piespēlēm ieņem visa turnīra labāko asistentu Topā dalītu 1./3. vietu. Labāko iemetienu uzvarētaju Topā vispār pirmās trīs vietas “okupējuši” Latvijas U-20 izlases pārstāvji. Pirmais – Teodors Bļugers ar 70,45% uzvarētu iemetienu, viņam seko Ņikita Jevpalovs (63,64%) un Georgs Golovkovs (62,96%).

Aizsargu rezultativitātes Topa dalītā 1./2. vietā izvirzījies Jānis Jaks (līdzās pa labi novietotā attelā). Viņam starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem vislabakā mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu starpība (8:0). Turklāt Jaku čempionāta direktorāts atzina par visa turnīra labāko aizsargu. Japiebilst, ka Jānis Jaks izlases “vilcienā” ieleca kā pēdējais – gala sastāvā netika iekļauts, bet pēdējā brīdī nomainīja satraumētu kolēģi. Vislabākā MM bilance Latvijas U-20 izlasē iekrājusies uzbrucējam Rūdolfam Maslovskim (11:0).

Bet čempionāta vārtsargu Topa 1. vietā ar pieklājīgu atrāvienu ir mūsējais Ivars Punnenovs (raksta lejasdaļā novietotā attēla – pa vidu), kuram nepilnās 3 spēlēs (171 minūtē) bija nācies piedzīvot tikai vienu vārtu zaudējumu…

Tas viss tikai likumsakarīgs spogulis tam, ka Latvijas U-20 izlases puišiem ar meistarību un individuālām prasmēm viss ir kārtībā, lai neteiktu, ka ļoti labi. Protams, ar neapbruņotu aci statistikas tabulā var atrast spēlētājus, uz kuriem liktas lielākas cerības nekā viņi varēja parādīt. Taču tie nebūs īstie vainīgie, kuriem būtu jāuzņemas atbidība par visiem junioru izlases “grēkiem”.

Tikai ar meistarību tomēr ir par maz

Vispirms atbilde jāsagaida uz jautājumu, vai darīts viss, lai Latvijas U-20 izlasei būtu pilnvērtīga sagatavošanās gaita pirms čempionāta. Nav runa par to, ka būtu iespējams, ka visi ziemeļamerikāņi ļoti laicīgi būtu valstsvienības rīcībā. Iespējams, pietiktu ar to, ka izlases gatavošanās laikā novembrī un decembrī vienlaikus nenorisinātos MHL speles. Tās, protams, var uztvert kā pus-izlases treniņus. Tomēr, kā secināms, tādā formātā šādi treniņi nav izrāījušies produktīvi.

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 1. divīzijas A grupā 2013. g. decembrī (pēc visām 5 spēlēm; saskaņā ar IIHF):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM v.st.	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	5	4+5	-1	13:5	4
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	5	6+1	±0	14:4	2
3.	Edgars Kulda	1994.	5	1+6	±0	9:3	2
4.	Rodrigo Ābols	1996.	5	3+2	±0	5:2	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	5	2+3	+4	11:0	4
6.	Georgs Golovkovs	1995.	5	1+4	+3	8:0	4
7.	Ričards Kondrāts	1994.	5	0+3	+3	3:0	0
8.	Linards Mazurs-Mago	1994.	5	1+0	+3	3:0	0
9.	Haralds Egle	1996.	5	1+0	+2	6:1	12
10.	Bruno Birzītis	1995.	5	1+0	+1	1:0	0
11.	Teodors Bļugers	1994.	3	0+1	-4	4:5	8
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	5	0+0	+1	1:0	0
13.	Oskars Batņa	1995.	5	0+0	-1	1:2	8
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	4	2+2	+4	8:0	2
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	5	0+1	+3	3:0	2
3.	Patriks Škuratovs	1994.	5	0+2	+2	4:3	6
4.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	+2	2:0	0
5.	Rinalds Rosinskis	1994.	5	1+0	±0	6:4	8
6.	Rūdolfs Kalvītis C*	1994.	5	0+3	-1	8:3	4
7.	Edmunds Augstkalns C*	1994.	3	0+4	-2	5:3	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min)	atv. %	GAA	MM v.st.	uzv.-zaud.
1.	Ivars Punnenovs	1994.	3 (171:39)	98,31%	0.35	17:1	3-0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3 (127:09)	90,0%	2.36	6:5	1-1

–

* 1., 3. un 4. spēlē izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš 2. un 5. nepiedalījās. Šajās spēlēs kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.

** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: ceturtaja spēlē – Edmunds Augstkalns; piektajā – Oskars Batņa. Bet par labāko Latvijas U-20 izlases spēlētāju visā čempionātā treneri atzina Artūru Ševčenko.

Atskatam:

• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas un Dānijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-19) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_DEN_U-20_2013-12-19_kopsavilkums
• Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-21) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_BLR_U-20_2013-12-21_kopsavilkums
• Latvijas U-20 izlases spēļu video – youtube.com (pret Dānijas U-20; pret Baltkrievijas U-20)
• MalopolskaTV kanāls ar čempionata spēļu ierakstiem un izgriezumiem – youtube.com
• LHF prezidents Kirovs Lipmans sola atbrīvot no amata Latvijas U-20 izlases galveno treneri Leonīdu Tanbijevu – sportacentrs.com
• Iepriekšējais Latvijas U-20 izlases snieguma kopsavilkums: tepat

[Pirmais, Ņikitas Jevpalova, foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Dānijas U-20 izlasi 2013. gada 19. decembrī. Otrais, Jāņa Jaka, foto no Latvijas U-18 izlases foto sesijas 2013. gada U-18 pasaules čempionatam. Trešais foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Austrijas U-20 izlasi 2013. gada 18. decembrī. Visu foto avots: iihf.com.]

Pa ceļam uz galvenajām spēlēm

It kā lielākā daļa spēļu (3 no 5) virzienā uz eliti Latvijas U-20 izlasei pārvarēta, tomēr roka neceļas rakstīt, ka būtu pusceļš. Pirmās trīs spēles uzvarētas, turklāt “sausi”, nepiedzīvojot vārtu zaudējumus, un ar izteiksmīgu bilanci 18:0. Tomēr galvenās spēles vēl priekšā – pret Dānijas un Baltkrievijas junioru izlasēm.

Atšķirībā no pirmajās 3 spēlēs pieveiktajām – Polijas (5:0), Slovēnijas (10:0) un Austrijas (3:0) – U-20 izlasēm, Dānijas un Baltkrievijas junioru izlases ir nopietnāki pretendenti uz dalību elitē. Par to liecināja gan prognozes pirms turnīra, gan arī čempionāta norises gaita. Šodien dāņi un baltkrievi savstarpējās attiecības noskaidrojuši ar 5:4 Dānijas labā.

Ko tas nozīmē Latvijai? Ja neņem vērā cerības un matemātiskus aprēķinus par iespējamībām, tad, lai paliktu apritē, Latvijas U-20 izlasei dāņi ir jāuzvar. Vai arī jāshēmo un jācer, ka pēc tam Dānija zaudē Slovēnijas vienaudžiem… Jā, un Latvijai pēc tam vēl paliek “pēdēja pietura” – Baltkrievijas juniori, kuri arī var nebūt vēl zaudējuši cerības tikt elitē, ja Latvija ir uzvarējusi Dāniju. Jo maz ticams, ka baltkrievi nepieveiks poļus. Protams, visādi var gadīties, un vienīgā drošā “izeja” – uzvarēt visus.

Ziemeļamerikāņi nepārsteidz, jo attaisno cerības

Latvijas U-20 izlases uzbrukuma galvenais spēks ir izrādījušies mūsu “ziemeļamerikāņi”, kas gan nav pārsteigums. Izcilnieks ir Roberts Lipsbergs ar pieciem vārtu guvumiem, bet rezultatīvākais izlasē ir Ņikita Jevpalovs ar sešiem rezultativitātes punktiem. Turpat netālu ar pieciem punktiem (1+4)  vēl viens kanādietis – Edgars Kulda. Visi 3 puiši jau otro sezonu pēc kārtas cīnās Kanādas junioru elitē. Uz viņiem cerības lika treneri, viņi arī atstrādā.

Rezultativitātes konsekvenci izjauc 17 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš, starp citu, ir divus gadus jaunāks par šī gada U-20 izlašu pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem. Ābols-juniors savā debijas čempionātā jau pamanījies sastrādāt piecus rezultativitātes punktus, t.sk. 3 vārtu guvumus. Lai arī pirmās spēles bija pret turnīra otrā plāna vienībām, sniegums ir cerīgs.

HK Rīga kā aizsardzības “cements”?

Aizsargu ierindā lietderīgakais ir izrādījies HK Rīga pārstāvis Patriks Škuratovs ar +4; viņam seko arī Tambijeva trenētās  MHL vienības cīņubiedri Rinalds Rosinskis un  Jānis Jaks (abiem pa +3). Savukārt iespaidīgākā mikromaču vārtu starpības summa (8:0) starp aizsargiem ir Ziemeļamerikā spēlējošajam Rūdolfam Kalvītim.

Viens otra ēnā? Sausie “šveicieši”

Par Latvijas U-20 vārtsargiem visvairāk liecina visu 3 aizvadīto spēļu “sausums”. Lai arī cik jaudīgi būtu pretinieki, pastāv visādi rikošeti, “taurenīšī”, pašu un laukuma spēlētāju sarūpēti pārsteigumi… Nekas tāds rezultātā nav atspoguļojies. Kā Elvis Merzļikins, tā Ivars Punnenovs ar pienākumiem ir tikuši galā labi. Punnenovam (attēlā – priekšplānā) darba apjoms minūtēs ir bijis divreiz ilgāks, kā arī nopelnīts labākā Latvijas U-20 izlases spēlētāja tituls trešajā spēle – pret Austrijas junioriem. Bet kurš no viņiem ir pirmais vai otrais vārtsargs, zin tikai treneri. Vai arī nezin…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā A grupā (pēc 3 spēlēm; 2013. g. decmbrī; saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM v.st.	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	3	2+4	+3	9:0	2
2.	Roberts Lipsbergs	1994.	3	5+0	+4	10:0	2
3.	Rodrigo Ābols	1996.	3	3+2	+2	5:0	0
4.	Edgars Kulda	1994.	3	1+4	+3	6:0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	2+2	+3	9:0	2
6.	Georgs Golovkovs	1995.	3	1+3	+2	7:0	4
7.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+3	+3	3:0	0
8.	Haralds Egle	1996.	3	1+0	+3	6:0	6
9.	Linards Mazurs-Mago	1994.	3	1+0	+2	2:0	0
10.	Bruno Birzītis	1995.	3	1+0	+1	1:0	0
11.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	+1	1:0	0
12.	Oskars Batņa	1995.	3	0+0	+1	1:0	2
13.	Teodors Bļugers	1994.	1	0+0	±0	0:0	4
	AIZSARGI
1.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+2	+4	4:0	4
2.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+0	+3	6:0	8
3.	Jānis Jaks	1995.	2	0+1	+3	4:0	2
4.	Rūdolfs Kalvītis C*	1994.	3	0+3	+2	8:0	4
5.	Kristaps Bazevičs	1994.	3	0+1	+2	2:0	2
6.	Ralfs Grīnbergs	1995.	3	0+0	+2	2:0	0
7.	Edmunds Augstkalns C*	1994.	2	0+3	+1	4:0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min)	atv. (%)	GAA	MM v.st.	SM
1.	Ivars Punnenovs	1994.	2 (120:00)	40 (100%)	0.00	13:0	0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1 (60:00)	14 (100%)	0.00	5:0	0

–

* Pirmajā un trešajā spēlē  (pret poļiem un austriešiem) izlases kapteinis bija Edmunds Augstkalns; viņš otrajā spēlē (pret slovēņiem) nepiedalījās. Šajā spēlē pret Slovēnijas U-20 izlasi kapteinis bija Rūdolfs Kalvītis.

** Par labākajiem spēlētājiem atzīti: pirmajā spēlē – Roberts Lipsbergs; otrajā – Jānis Jaks; trešajā – Ivars Punnenovs.

Plašākām izziņām:

• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com
• Čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• Latvijas un Slovēnijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-16) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_SLO_U-20_2013-12-16_kopsavilkums
• Latvijas un Austrijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-18) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_AUT_U-20_2013-12-18_kopsavilkums
• Latvijas U-20 izlases pirmo 3 spēļu video – youtube.com (pret Polijas U-20; pret Slovēnijas U-20; pret Austrijas U-20)

[Foto fiksēts Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēle 2013. gada novembrī Rīgā, Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts).]

Netikšanu elitē tauta nesapratīs… Latvijas U-20 izlase sāk

“Netikšanu elitē neviens nesapratīs”, “Bez pirmās vietas mājās nerādieties”. Ar šādām komentāru sadaļās vēstītām frāzēm pavadīta cīņā par eliti devusies un U-20 pasaules čempionātu Polijā pret mājiniekiem uzsākusi Latvijas junioru izlase.

Ilūzijas vai ticību izlases spēkiem (formulējums noskaidrosies pēc turnīra pēdējās spēles – t.i., tikšanas vai netikšanas elitē) ir noteicis U-20 valstsvienībai pieejamais sastāvs uz junioru pasaules čempionātu 1. divīzijā. Neskatoties uz biedēšanu par Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru nepieejamību, no Atlantijas okeāna otras puses ir varēts dabūt lielāko daļu gaidīto jauno hokejistu. Tāpat arī pieejami ir abi Latvijas U-20 izlases cerētie vārtsargi; tieši tāpat – neskatoties uz aplēsēm, ka kādu no viņiem varētu klubs nelaist.

Pat Kanādā spēlējošais uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, neskatoties uz ziņām, ka klubs Armada de Blainville-Boisbriand viņu nelaidīšot, ir klāt. Tiesa, iznāca rokāde – kanādieši nav palaiduši uzbrucēju Rihardu Bukartu, ko arī viņš pats apstiprina. Veselības stāvokļa dēļ nav tikuši HK Rīga uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Nikolajs Jeļisejevs. Bet visādi citādi – sastāvs ir vismaz teorētiski tuvu optimālam. Protams, varētu gribēt vecuma rāmjiem vēl abilstošo Zemgu Girgensonu; tomēr Girgensons ir cita plaukta sportists, kuru latvju federācija pirms olimpiādes pa tādiem sīkumiem kā “1. divīzijas A grupas čempionāts” neplāno raustīt. Nemaz nerunājot par to, vai Buffalo Sabres vadība ļautu “raustīt” vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem.

Muskulatūra “uz papīra”

Vairums situācijas pazinēju teiks, ka sastāvs ir diezgan jaudīgs, lai tikšanu elitē varētu nokārtot arī bez Girgensona. “Pēc papīriem” izcila ir Latvijas U-20 vārtsargu līnija. Uzbrucēju rindās septiņi (!) Ziemeļamerikā – junioru līgās vai koledžu čempionātā – spēlējošie, kas atšķaidīti ar sešiem HK Rīga puišiem. Aizsardzībā – vēl divi ziemeļamerikāņi un pieci MHL čempionātā (HK Rīga) nodarbinātie.

Ja “tausta” U-20 izlases muskulatūru, tad Latvijas valstsvienības 10 sportisti (no 22) jau iepriekš ir spēlējuši U-20 pasaules čempionātos, turklāt elitē. Četriem no viņiem (Bļugeram, Jevpalovam, Lipsbergam un Merzļikinam) šis ir jau trešais U-20 pasaules čempionāts. Vairums Latvijas junioru ir spēlējuši arī U-18 pasaules čempionātā; tikai 3 puišiem nav U-18 (un arī U-20) pasaules foruma pieredzes – Ābolam, Bazevičam un Mazuram-Mago. Tātad vairumam Latvijas pārstāvju līdzīgu un pat jaudīgāku turnīru pieredze ir.

Kas vēl? Salīdzinoši ar iepriekšējiem Leonīda Tambijeva trenētiem U izlašu komplektiem, ir maz runu par spēlētāju nepietiekamo augumu… Uzbrucēji: Oskars Batņa 194 cm, Rodrigo Ābols 191 cm, Linards Mazurs-Mago 190 cm… Aizsargu ierindā Rinalds Rosinskis, ja runā par augumu, ar saviem 196 cm “pastieptu” jebkuras izlases vidējos skaitļus. Arī vārtsargiem centimetri ir…

Vai 1. divīzijai var atļauties negatavoties?

Vienīgais “par un pret” svaru kausos redzamais trūkums ir – nepilnvērtīgais izlases sagatavošanās posms. Ja viss izdosies, kā iecerēts un tiesības spēlēt elitē būs izcīnītas, neviens nepievērsīs uzmanību tam, ka prāva daļa no izlases sastāva piebrauc pa taisno uz čempionāta norises vietu Sanokā. Bet pārējiem bijis pusotra treniņa kopā… Turklāt tikai 13. decembrī, t.i. divas dienas pirms pasaules čempionāta, liela daļa izlases puišu aizvadīja spēli MHL čempionāta ietvaros. Tiesa, to var uztvert kā izlases (puszlases) treniņu. Jo kam-kam, bet HK Rīga pārstāvētajai daļai vismaz teorētiski ar saprašanos būtu jābūt kārtībai.

Šādos ierobežotas sagatavošanās apstākļos labā ziņa varētu būt tā, ka pasaules čempionāts Latvijas U-20 izlasei ir bijis jāsāk pret Polijas junioriem, kas īsti nav turnīra favorīti un reālākie pretendenti uz vietu elitē…

Poļi kā Latvijas izlases “iesildītāji”?

Ar spēli pret Polijas vienaudžiem viss ir tikai sācies, un šo spēli un rezultātu (5:0) par atskaites punktu uzskatīt diez vai būtu derīgi. 3 punkti no šīs spēles bija minimālā prasība, jo mērķis – elite. Bet ar katru nākamo spēli pretinieku spēks un “izmērs” draud pieaugt – pirmdien (16.) Slovēnija, trešdien (18.) Austrija, ceturtdien (19.) Dānija, sestdien (21.) Baltkrievija.

Bet tiem, kam ļoti patīk statistika. Elvis Merzļikins (attēlā) pēc pirmās dienas spēlēm ir vienīgais sausais vārtsargs. Tiesa, Polijas izlase bija tā valstsvienība, kas turnīra pirmajās spēlēs meta pa vārtiem vismazāk, un Merzļikinam nācās atvairīt 14 mērķējumus.

Savukārt uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Rodrigo Ābols katrs ar diviem vārtu guvumiem ir starp čempionāta četriem trāpīgākajiem spēlētājiem. Vēl pa diviem vārtu guvumiem ir sastrādājuši – Baltkrievijas U-20 izlases pārstāvji Arturs Gavruss un Jegors Voronovs.

Turnīra līderis iemetienos – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Ņikita Jevpalovs (81,82% jeb 7 no 9), bet trešais labākais – Georgs Golovkovs (71,43%). Kas aizmirsts? Rezultatīvākais aizsargs Latvijas U-20 izlasē pēc pirmās spēles – Rūdolfs Kalvītis ar divām rezultatīvām piespēlēm. Bet vēlreiz jāatgādina, tā bija tikai Polijas junioru valstsvienība.

Latvijas U-20 izlases sastāvs (cm un kg saskaņā ar IIHF datiem):

	spēlētājs	dz.	cm	kg	U-20 PČ	U-18 PČ	klubs (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Rodrigo Ābols	1996.	191	81	–	–	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	194	89	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
3.	Bruno Birzītis	1995.	184	70	–	1x	Soo Eagles (NAHL; ASV)
4.	Teodors Bļugers*	1994.	183	84	2x	2x	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA; ASV)
5.	Haralds Egle	1996.	178	85	–	1x	Muskegon Lumberjacks (USHL; ASV)
6.	Georgs Golovkovs	1995.	181	79	1x	2x	Drummondville Voltigeurs (QMJHL; Kanāda)
7.	Ņikita Jevpalovs A	1994.	185	90	2x	1x	Blainville-Boisbriand Armada (QMJHL; Kanāda)
8.	Ričards Kondrāts	1994.	183	78	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
9.	Edgars Kulda	1994.	180	82	1x	1x	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
10.	Roberts Lipsbergs	1994.	181	88	2x	2x	Seattle Thunderbirds (WHL; ASV/Kanāda)
11.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	171	68	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
12.	Linards Mazurs-Mago	1994.	190	92	–	–	HK Rīga (MHL), HC Baltica (Viļņa; MHL B)
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	183	82	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns C	1994.	180	80	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
2.	Kristaps Bazevičs	1994.	185	90	–	–	New Jersey Renegades (MetJHL; ASV; formāli),
							Wichita Falls Wildcats (NAHL; ASV)
3.	Ralfs Grīnbergs	1995.	189	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
4.	Jānis Jaks**	1995.	181	83	–	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
5.	Rūdolfs Kalvītis A	1994.	186	76	–	2x	Valley Jr. Warriors (EHL; ASV)
6.	Rinalds Rosinskis	1994.	196	92	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
7.	Patriks Škuratovs	1994.	181	81	1x	1x	HK Rīga (MHL), Dinamo Juniors (Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI
1.	Elvis Merzļikins	1994.	191	85	2x	2x	HC Lugano (NLA; Šveice),
							HC Lugano U20 (Elite Jr. A; Šveice)
2.	Ivars Punnenovs	1994.	185	85	1x	1x	Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šveice),
							Rapperswil-Jona Lakers U20 (Elite Jr. A; Šv.)

* Teodors Bļugers vēl nav iekļauts turnīra oficiālajā pieteikumā, bet plānots, ka pievienosies izlasei turnīra gaitā.

** Īsi pirms došanās uz pasaules čempionātu veselības problēmu dēļ aizsargu Haraldu Neimani, kas tika nosaukts izlases gala sastāvā, aizstāja aizsargs Jānis Jaks.

*** 2. decembrī pēdējā Latvijas U-20  izlases kandidātu “šotlistā” bija nosaukti, bet uz čempionātu Sanokā nedevās: vārtsargs Nils Grīnfogels; aizsargi Krists Apsītis, Toms Bernhards, Matīss Gelažis, Haralds Neimanis; uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Kārlis Ozoliņš, Deivids Sarkanis.

Galvenais treneris – Leonīds Tambijevs; treneri – Andrejs Banada, Ronalds Ozoliņš.

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Polijas U-20 izlašu savstarpējās spēles (2013-12-15) statistika – iihf.com vai LAT_U-20_vs_POL_U-20_2013-12-15_kopsavilkums
• U-20 pasaules čempionāta (1. div. A grupa) statistikas lapa – iihf.com
• čempionāta spēļu tiešraižu lapa – youtube.com
• Latvijas U-20 izlases pieteikums čempionātam – iihf.com vai Latvijas_U-20_izlases_pieteikums_2013-12-15
• Latvijas U-20 izlases dalībnieku gala saraksts (2013-12-13) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2013-12-02) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sastāva apskats – hokejablogs.lv

[Elvja Merzļikina foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Īsziņa: Ziemeļamerikas spēlētāji Latvijas U-20 izlasei palīdzēt varēs

Latvijas U-20 izlasei šīs sezonas misija ir skaidra – izcīnīt vietu U-20 pasaules elitē, no kuras pērnsezon nācās atvadīties. Tā kā U-20 pasaules čempionāts pirmajā divīzijā norisinās nedaudz agrāk nekā junioru elitē, tad zināmu satraukumu rada Ziemeļamerikā spēlējošo Latvijas junioru iespēja uzspēlēt valstsvienībā šajā turnīrā. Jo dažādu čempionātu pauzes nesakrīt, un arī klubiem ir savas intereses.

Šobrīd Latvijas Hokeja federācija saņēmusi apstiprinājumu no lielākās daļas uzrunāto Ziemeļamerikas klubu, ka Latvijas U-20 izlasei nepieciešamie kandidāti uz pasaules čempionātu tiks laisti. Pagaidām faktiski vienīgais izņēmums ir uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, kuru Kvebekas junioru līgas (QMJHL) klubs Armada de Blainville-Boisbriand neplāno atbrīvot. Un, protams, netiek skatīta iespēja par NHL spēlējošā uzbrucēja Zemgus Girgensona dalību U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā, kas norisināsies Polijā no 15. līdz 21. decembrim.

Taču savu gatavību uz junioru pasaules čempionātu laist savus spēlētājus apstiprinājuši Kanādas elites junioru līgas WHL klubi Edmonton Oil Kings (par Edgaru Kuldu), Seattle Thunderbirds (par Robertu Lipsbergu), Brandon Wheat Kings (par Rihardu Bukartu), kā arī QMJHL klubs Voltigeurs de Drummondville (par Georgu Golovkovu).

Savu spēlētāju dalībai Latvijas U-20 izlasē nav iebilduši arī ASV vadošās junioru līgas USHL klubs Muskegon Lumberjacks (par Haraldu Egli) un ASV otrās stiprākās līgas NAHL klubs Soo Eagles (par Kristoferu Binduli un Bruno Birzīti).

Turklāt Latvijas junioru izlasei būs iespēja piesaistīt ASV koledžu hokeja sistēmā NCAA spēlējošo Teodoru Bļugeru (Minnesota State University (Monkato)), kā arī ASV trešā līmeņa (Tier III) junioru līgas EHL (Eastern Hockey League) kluba Valley Jr. Warriors aizsargu Rūdolfu Kalvīti.

Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti, kuru iespējamība spēlēt U-20 pasaules čempionātā decembrī apstiprināta (statistika nav savstarpēji salīdzināma, jo atšķirīgas līgas):

–

	spēlētājs	dz.	klubs	līga	sp.	punkti	+/-	PČ pieredze
	UZBRUCĒJI
1.	Teodors Bļugers	1994.	Minnesota State Univ. (Monkato)	NCAA D1	6	2+1	±0	U-20 (2x), U-18 (2x)
2.	Bruno Birzītis	1995.	Soo Eagles	NAHL	16	1+5	-4	U-18 (1x)
3.	Rihards Bukarts	1995.	Brandon Wheat Kings	WHL	18	5+9	+6	U-20 (1x), U-18 (2x)
4.	Haralds Egle	1996.	Muskegon Lumberjacks	USHL	12	1+1	±0	U-18 (1x)
5.	Georgs Golovkovs	1995.	Voltigeurs de Drummondville	QMJHL	17	8+13	+4	U-18 (2x)
6.	Edgars Kulda	1994.	Edmonton Oil Kings	WHL	17	4+7	+5	U-20 (1x), U-18 (1x)
7.	Roberts Lipsbergs	1994.	Seattle Thunderbirds	WHL	17	11+5	+8	U-20 (2x), U-18 (2x)
	AIZSARGI
8.	Kristofers Bindulis	1995.	Soo Eagles	NAHL	17	0+3	+2	U-18 (1x)
9.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	Valley Jr. Warriors	EHL	8	1+1	n/d	U-18 (2x)

*

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Čerepovecas Almaz 2013. gada 17. augustā; foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas U-20 izlase. Pašā ceļa sākumā

Gatavošanos savai sezonas misijai – vietas izcīnīšanai pasaules junioru elitē – Latvijas U-20 izlase ir sākusi ar dalību improvizētā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kausa izcīņā, kas augustā aizstājusi jau ierasto Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru. Diemžēl augusta vidū un otrajā pusē ir sarežģīti tikt pie visiem junioru izlases kandidātiem, jo liela daļa no tiem gatavojas sezonai savos klubos tuvākās un tālākās ārzemēs. Taču tas ļauj „patestēt” pa kādam kandidātam, kas citādi pie teikšanas netiktu.

Stresa nav. Tradicionālais Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kuram šosezon ir paredzēts būt jau devītajam, nekur nav zudis. Tas pārcelts laikā – uz starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) noteikto novembra „logu”. Turnīra norise paredzēta no 7. līdz 9. novembrim Rīgā, kur pie Latvijas U-20 izlases viesosies Austrijas, Baltkrievijas un Dānijas vienaudži. Starp citu, tieši sitoties ar austriešu, baltkrievu un dāņu izlasēm, Latvijas juniori cīnīsies par „komandējumu” uz eliti. Šajā procesā, kas U-20 1. divīzijas A grupai paredzēts no 15. līdz 21. decembrim Sanokā (Polijā), piedalīsies arī Polijas un Slovēnijas junioru izlases.

Savukārt, aktuālajā augusta turnīrā Latvijas U-20 izlasei sparinga partneros tika salasītas 3 komandas, kas startē MHL čempionātā – Almaz, SKA-1946 un HK Rīga. Tiesa, HK Rīga vienība, kas ir Latvijas U-20 izlases treneru un spēlētāju „donore”, turnīram piedāvā sastāva versiju bez tiem, kas „nodarbināti” U-20 izlasē, bet ar tiem, kas iesaukti no piramīdas „stāva zemāk” – Dinamo Juniors ierindas. Tā, nu, pēc Latvijas junioru izlases izkrišanas no elites no galvenā trenera posteņa netālu atlaistais vai tālu neatlaistais Leonīds Tambijevs ar asistentiem „kaujā” pret savu „maizes klubu” (HK Rīga) veda izlases sastāvu, kurā ir 14-15 puiši no „īstā” HK Rīga šīs vasaras sastāva… Taču, kāpēc gan ne. Arī šāda formāta Federācijas kauss, kuru laikabiedri pirms oficiālā nosaukuma paziņošanas jau bija pamanījušies nodēvēt arī par Prizmas kausu, ir vairāk nekā nekas.

Kuru nav?

Neskatoties uz sezonas tuvumu, Latvijas U-20 izlases ierindā ir izdevies dabūt paprāvu pulciņu uz ārzemju čempionātiem koferus krāmējošo 1994. – 1995. gados dzimušo hokejistu, kas ir jaunās sezonas U-20 „pamatgadi”. Piemēram, vienu spēli aizvadīt uzspēja Pittsburgh Penguins draftētais un koledžu līgas (NCAA) spēlētājs Teodors Bļugers, otrajā spēlē (pret Almaz) uzspīdēja Edmonton Oil Kings uzbrucējs Edgars Kulda. Tāpat uz turnīra trešo spēli tika Rīgas Dinamo sastāvā Prāgas turnīrā iekļautie uzbrucēji Kārlis Ozoliņš un Deivids Sarkanis.

Taču Latvijas U-20 izlases „augusta versija” ir stipri patālu no optimālās. Ja ne gala sastāvā, tad vismaz pārbaudes spēlēs būtu vērts redzēt, ja ne 20, tad personas 10 noteikti. Kas ir tie 1994. gadā dzimušie izlasei „tuvākie” kadri, kuri nav uz ledus? Šveicē spēlējošie vārtsargi Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, Kanādas junioru līgu uzbrucēji Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs, Zviedrijā spēlējošais uzbrucējs Romans Semjonovs, „austrietis” Zintis Nauris Zuševics, Aigara Ciprusa uz Viļņas HC Baltica aicinātie Valters Freijs, Leonards Rimjāns, Mārtiņš Oskars Freimanis. Nemaz nerunājot par Zemgu Girgensonu, kurš, cita starpā, ir dzimis 1994. gadā un jaunajā sezonā vēl atbilst U-20 vecumam. Tomēr prognozējams, ka viņa darba devēji varētu nesaprast nepieciešamību sezonas pašā „tveicē” doties uz U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionātu, kas norisinās „kaut kādā” Sanokā, Polijā…

Jādomā, ka junioru izlases kontekstā būtu vērts pievērst uzmanību arī tādiem savulaik par perspektīviem uzskatītajiem 1994. gadā dzimušajiem kā Krists Apsītis, Edgars Ārinieks, Martins Lavrovs, Iļja Makarovs, arī Rūdolfs Kalvītis u.c. Tāpat arī daži 1995.gadi varētu būt noderīgi – piemēram, Georgs Golovkovs, Edgars Homjakovs. Turklāt jaunās sezonas laikā vēl kāds nenosaukts var „uzspīdēt” un pierādīt savu noderību valstsvienībai.

Federācijas kausa pretendenti

Konkrētajā Federācijas kausa izcīņas turnīrā sevi jau konkrētus plusiņus pirmajās divās spēlēs sakrājusi virkne jauno hokejistu – gan tādi, no kuriem tika gaidīts, gan tādi, kas iepriekš bija otrā plānā. Pirmajā spēlē (3:0 pret HK Rīga) rezultatīvākais (0+2) bija „pingvīnu” prospekts Teodors Bļugers. Bet, piemēram, otrajā spēlē (6:1 pret Almaz) pamanāmākais un arī rezultatīvākais (2+2) bija uzbrucējs Edgars Kulda. Viņam sezona Edmontonas junioru klubā ir nākusi ļoti par labu – ir pielicis augumā un darbībā. Katrā ziņā šajā spēlē bija pilnīgi cits Kulda-jaunākais nekā pirms gada, pusotra.

Turnīra trešā spēle Latvijas U-20 izlasei īsti nesalikās (2:3 pret SKA-1946). Arī šajā spēlē var izcelt atsevišķas epizodes un to izpildītājus. Piemēram, no Rīgas Dinamo ieceļojušais uzbrucējs Kārlis Ozoliņš bija pamanāms papildinājums, kā arī viņa kolēģim Deividam Sarkanim iegadījās pa kādai simpātiskai spēles ainai. Tomēr lietderības koeficients sasummējies uz -1.

Kopumā sevi labi atrādīja Prizma-Rīga komandā iepriekšējo sezonu uzspēlējušie – uzbrucējs Daniels Riekstiņš un aizsargs Imants Ļeščovs. Nobriedušāki, stiprāki un, jācer, ka arī gudrāki. „Savu normu” pildīja arī jau pierasti HK Rīga „vilcēji”. Piemēram, Nikolajs Jeļisejevs nebija „spīdeklis”, bet sarūpēja divus vārtu guvumus, kuri abi izrādījās uzvaras vārti. Jeļisejevam tehnikas netrūkst, bet, ja viņš vēl pieliktu spēka spēlē, „cenas viņam nebūtu”.

Jāatgādina, ka HK Rīga puišu pārbaudīšanai ir salīdzinoši mazāk primāra nozīme, jo sezonas gaitā treneri viņus vēros un vērtēs ikdienā. Atliek vien izlases treneriem novēlēt, lai pārāk neieskatās „savējos”, bet spēj redzēt arī plašāk.

Latvijas U-20 sastāvs un individuālā statistika Latvijas Hokeja federācijas kausa turnīrā 2013. g. augustā (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM**	SM	2012./2013. g. sezonā
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Kulda	1994.	3	2+3	+4	5:0	2	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda)
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	2+0	+3	3:0	0	HK Rīga (MHL); Juniors (Latv. Virslīga)
3.	Ričards Kondrāts	1994.	3	1+1	+2	4:1	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
4.-5.	Rihards Bukarts	1995.	3	1+1	+2	2:0	0	HK Rīga (MHL); Juniors (Latv. Virslīga)
	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+1	+2	2:0	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
6.	Daniels Riekstiņš	1994.	3	1+1	+1	2:1	0	Prizma-Rīga (MHL B; Latv. Virslīga)
7.	Teodors Bļugers	1994.	1	0+2	+2	2:0	2	Minnesota State Univ. (Mankato; NCAA; ASV)
8.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+2	+2	3:0	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
9.	Oskars Batņa	1995.	3	0+2	+2	2:0	7+20	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
10.	Deivids Sarkanis	1994.	1	1+0	-1	1:2	0	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
11.	Rodrigo Ābols	1996.	3	0+1	±0	1:2	2	SK Rīga-96 (Latv. Virslīga; S-Pb.** U-17/18)
12.	Gatis Sprukts	1996.	3	0+0	+3	4:2	6	SK Rīga-96 (Latv. Virslīga; S-Pb. U-17/18)
13.	Kārlis Ozoliņš	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	LM** (Baltkr. ekstralīga); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latv. Virslīga)
14.	Haralds Egle	1996.	3	0+0	±0	2:3	0	Portland Jr. Pirates (EJHL; ASV)
	AIZSARGI
1.	Kristaps Bazevičs	1994.	3	0+1	+3	3:0	4	Johnstown Tomahawks; Wichita Falls Wildcats (abi NAHL; ASV)
2.	Imants Ļeščovs	1994.	3	0+0	+3	4:1	2	Prizma-Rīga (MHL B; Latv. Virslīga)
3.	Ralfs Grīnbergs	1995.	3	1+1	+2	3:2	0	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latv. Virslīga)
4.	Matīss Gelažis	1994.	3	0+1	+2	3:0	0	Moser Medical Graz 99ers U20 (EBYSL; Austrija)
5.	Rinalds Rosinskis	1994.	3	1+0	+1	2:0	2	Prince George Cougars (WHL; Kanāda)
6.	Edmunds Augstkalns C	1994.	3	0+1	+1	3:2	2	HK Rīga (MHL)
7.	Haralds Neimanis	1994.	3	0+0	+1	2:1	4	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latv. Virslīga)
8.	Patriks Škuratovs	1994.	3	0+0	±0	2:2	6	HK Rīga (MHL); Juniors (Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	laiks	GAA	MM	SM	2012./2013. g. sezonā
1.	Nils Grīnfogels	1994.	3	179:22	1.34	11:4	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
2.	Salvis Balandīns	1996.	0	0:00	–	–	0	SK Rīga-96 (Latv. Virslīga; S-Pb. U-17/18)

P.S. * Latvijas U-20 izlases sastāvā otrajā spēlē (pret Almaz) bija paredzēta arī uzbrucēja Ruslana Ignatoviča (dz. 1995.) dalība, taču viņš ir palicis Federācijas kausa turnīram sakomplektētajā HK Rīga sastāvā. ** MM – mikromaču vārtu starpība; LM = Liepājas Metalurgs; S-Pb. = Sanktpēterburga.

Vairāk:

• Federācijas kausa izcīņas statistika – lhf.lv; r-hockey.ru
• Galvenais treneris L. Tambijevs nosauc Latvijas U-20 izlases sastāvu turnīram (2013-08-15) – lhf.lv
• Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com plašumos – facebook.com

[Fotoattēlā: Edgars Kulda (#29) un Kārlis Ozoliņš (#27) Latvijas U-20 izlases ierindā Federācijas kausa izcīņas turnīra spēlē pret SKA-1946 komandu 2013. gada 18. augustā. Foto avots: LHF profils facebook.com (Mārtiņš Aiše).]

Cits ceļš uz „hokeja Meku”. NHL Development Camps 2013

Līdz šim par Latvijas spēlētāju vienīgo pareizo ceļu NHL virzienā ir uzskatīta metode – pēc iespējas agrāk sakravāt mantas un doties spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām. Izvēlētās metodes pareizību apliecina arī fakts, ka visi seši Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā aizklauvējušies līdz NHL, jau laicīgi – U-20 vecumā un pat agrāk – sākuši „kapāt” Ziemeļamerikā. Šovasar NHL klubu attīstības nometnēs aicināti 3 Latvijas hokejisti – Gudļevskis, Indrašis un Ķēniņš, kuri „auguši” Eiropas čempionātos. Vai viņiem ir cerības „uzlauzt” NHL pa taisno?

21. gadsimta līdzšinējā gaitā līdz NHL oficiālajām spēlēm nokļuvuši seši Latvijas hokejisti, un viņi visi Ziemeļamerikas hokeju bija „nogaršojuši” jau junioru un pat jauniešu vecumā. Visagrāk aizstartēja uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kurš „aiz dīķa” uzspēlēja jau U-16 vecumā, bet uz pastāvīgu palikšanu „apmetās” no U-18 gadu vecuma. Tālu neatpaliek Raitis Ivanāns, kurš Ziemeļamerikā sāka „grauzt” ledu jau U-18 vecumā, bet savu pirmo lielo iespēju uzspēlēt NHL sagaidīja U-27 vecumā… Nosacīts izņēmums sistēmā ir Jānis Sprukts, kurš Ziemeļamerikā uzspēlēja junioru (U-20) vecumā jau pēc tam, kad bija draftēts, bet vēlāk trīsarpus sezonas „stažējās” Eiropā. Arī Kulda un Daugaviņš uz Ziemeļameriku pārcēlās tikai pēc tam, kad bija draftēti.

Savukārt, šajā gadsimtā nav bijis neviens gadījums, ka NHL-ā debitētu vai uz debitanta godu ļoti tuvu pretendētu kāds Latvijas hokejists, kas junioru gados nebūtu „apsildījis” degunu hokeja dzimtajā kontinentā. Jā, 20. gadsimtā PSRS sabrukuma „rajonā” bija padomju līgas un „vecā” Dinamo sagatavoto spēlētāju pieplūdums, ieskaitot tādas anomālijas kā uzbrucējs Helmuts Balderis, kurš NHL debitēja 37 gadu vecumā. Tāpat, piemēram, aizsargs Kārlis Skrastiņš (1974. – 2011.) nobrieda Eiropā un tikai 24 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo sezonu „tur”. Visjaunāko laiku (21. gadsimta) Latvijas hokeja vēsturē šādu piemēru nav.

Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā debitējuši NHL:

spēlētājs	dz.	pirmā sezona Z-Am.	NHL debijas sez.	NHL drafts
Oskars Bārtulis	1987.	2004./2005.	2009./2010.	2005.
Kaspars Daugaviņš	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Raitis Ivanāns	1979.	1996./1997.	2005./2006.	(nav)
Mārtiņš Karsums	1986.	2001./2002.	2008./2009.	2004.
Artūrs Kulda	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Jānis Sprukts	1982.	2001./2002.	2006./2007.	2000.

*

Ceļu caur Ziemeļamerikas jauniešu/junioru hokeja sistēmu izvēlējušies arī Latvijas „prospekti” – 1994. gadā dzimušie uzbrucēji Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers, kuri jau ne mazāk kā 3 sezonas pirms 2012. gada drafta „deva virsū” pa ASV. Arī 2010. gadā draftētais uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992. – 2013.) pēc drafta, bet jau junioru vecumā pārcēlās uz Ziemeļameriku. Piemēri ir, un tie iedvesmo Latvijas jaunos spēlētājus izvēlēties tieši laicīgu pārslēgšanos uz Kanādas un ASV laukumiem.

Development Camps

NHL klubi vasarās rīko attīstības nometnes, kurās aicina pašu noskatītos jaunos spēlētājus – kā draftētus, tā arī relatīvi jaunus hokejistus, kas draftam „paskrējuši” garām. Šovasar Development Camps „tīklos” nokļuvuši trīs Latvijas hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši Ziemeļamerikas līgās un ir jau pārauguši Ziemeļamerikas junioru līgu (U-21) vecumu. Viens ir Tampa Bay Lightning šovasar draftētais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš attiecīgi piedalās 6. jūlijā aizsāktajā Lightning „prospektu nometnē”. Savukārt nedraftētie uzbrucēji Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš ielūgti uz Vancouver Canucks attīstības nometni, kas sākusies 7. jūlijā. Interesanti, ka Ķēniņš ir uzaicināts arī uz Winnipeg Jets šīs vasaras Development Camp, kuras sākums paredzēts jau pēc Canucks nometnes – 15. jūlijā.

Jāatgādina, ka NHL attīstības nometnes neko nesola un negarantē, bet – klubu interesi „apskatīt” apliecina. Tāpat šādi uzaicinājumi ir zināms novērtējums, un katra paša „prospekta” rokās un kājās ir iespēja sevi apliecināt un gūt no šī „svētceļojuma”. Arī tad, ja skaidri paredzama atgriešanās savā vietā Eiropā. Pat, ja rodas doma, ka kāds spēlētājs ir pieaicināts nometnei „pilnam komplektam” – lai nodrošinātu kvalitatīvam treniņam un skatei nepieciešamo personu skaitu, tad jāņem vērā – kuru katru tomēr neaicina.

Starp citu, pirms gada šādā nometnē pie Chicago Blackhawks jau bija „eiropietis” Miks Indrašis, bet, piemēram, 2010. gada vasarā Washington Capitals attīstības nometnē atrādījās Eiropā spēlējošie, nedraftētie un junioru vecumu pāraugušie – aizsargs Kristaps Sotnieks un vārtsargs Nauris Enkuzens.

P.S.

Buffalo Sabres trīsdienu Development Camp sāksies 10. jūlijā, bet Pittsburgh Penguins nometne noritēs 16. – 20. jūlijā. Atgādinājumam: Sabres „prospekts” ir Zemgus Girgensons, Penguins – Teodors Bļugers.

Plašākam skatam:

• Par Vancouver Canucks 2013. gada Development Camp – canucks.nhl.com (2. diena; 1. diena; Sākums), vansunsportsblogs.com, forum.canucks.com
• Miks Indrašis uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ronalds Ķēniņš uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ķēniņš un Indrašis dosies uz Canucks nometni – tvnet.lv
• Par Tampa Bay Lightning 2013.gada Development Camp – boltprospects.com, lightning.nhl.com, rawcharge.com
• Attēli ar Kristeru Gudļevski no Lightning nometnes – lightning.nhl.com, flickr.com
• Par Winnipeg Jets attīstības nometni (starp uzaicinātajiem arī Ronalds Ķēniņš) – jets.nhl.com
• Par Buffalo Sabres attīstības nometni – sabres.nhl.com
• Par Pittsburgh Penguins attīstības nometni – penguins.nhl.com, thepensnation.com

[Attēlā: Kristers Gudļevskis – Tampa Bay Lightning krāsās un vasaras attīstības nometnē 2013. gada jūlijā. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Studijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Šķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl.	hokejists	dz.	sezona	komanda (līga)	2012./13. g. sezona hokejā
A	Regnārs Alksnis	1988.	07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Mārtiņš Baldonieks	1977.	99./00.	Butler Univ. (ACHA D3)	?
U	Vadims Beļajevs	1980.	01./02.; 02./03.; 04./05.	Norwich Univ. (NCAA D3)	?
U	Teodors Bļugers	1994.	kopš 12./13.	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1)	turpat
U	Juris Drīliņš	1977.	00./01.; 01./02.; 02./03.	Saint Anselm College (NCAA D3)	?
A	Ralfs Freibergs	1991.	kopš 12./13.	Bowling Green State Univ. (NCAA D1)	turpat
U	Jurijs Gusaks	1975.	95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	?
U	Ulvis Katlaps	1968.	92./93.; 93./94.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U	Andris Kozlovskis	1982.	01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05.	Trinity College (NCAA D3)	?
A	Kristaps Kuplais	1989.	09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U	Krišs Lāns	1988.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	North Carolina State Univ. (ACHA D2)	?
A	Mārtiņš Lāns	1977.	98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Modris Oļļa	1978.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Saint Anselm College (NCAA D3)	Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U	Ēriks Ozollapa	1987.	08./09.; 09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A	Hārdijs Parādnieks	1987.	06./07.	Minot State Univ. (NJCAA)	Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
			07./08.; 08./09.	Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06.	Boston Univ. (NCAA D1)	Dinamo (Rīga; KHL)
U	Renārs Rukmanis	1990.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	Duquesne Univ. (ACHA D1)	?
U	Mihails Salijenko	1976.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3)	?
U	Nils Semjonovs	1991.	kopš 12./13.	State Univ. of New York – Canton (ACHA D1)	turpat
A	Valdis Šustko	1982.	03./04.	Elmira College (NCAA D3)	?
U	Eduards Tomass	1978.	01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06.	Salem State College (NCAA D3)	?
V	Dainis Vasiļjevs	1990.	11./12.; 12./13.	Finlandia Univ. (NCAA D3)	turpat
U	Dmitrijs Vasiļjevs	1976.	95./96.; 96./97.	Northeastern Univ. (NCAA D1)	?
			98./99.; 99./00.	Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V	Aivars Ziediņš	1980.	01./02.	Northland College (NCAA D3)	?
			04./05.; 05./06.	Mount Royal College (CCAA)
U	Māris Ziediņš	1978.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	St. Norbert College (NCAA D3)	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U	Kārlis Zirnis	1977.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	Univ. of Alabama – Huntsville	Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts

*

Ieskatam:

• Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
• Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
• Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
• Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
• Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
• State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
• Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Ja Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta
2012./2013.	vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
	vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5	0	11:31	10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.)	10	11	9	6	10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē	0	1	9	0	10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.)	22	16	15	20	22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē	0	14	4	14	19
CHL; USHL; NCAA pieredze	3	2	1	4	5
CSHL; USHL draftēti	2	3	2	5	5
NHL draftēti	2	0	0	1	1
Augums no 185 cm	10	6	8	5	9
Svars no 85 kg	5	8	5	4	9
Maksimālā vecuma	11 (1986.)	12 (1989.)	11 (1990.)	9 (1992.)	10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.)	22	21	20	16	16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.)	16	14	16	9	4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*)	7	5	5	3	1
Iepriekš pieaugušo PČ	2	0	0	0	0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vecums	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Ivars Punnenovs	2012./2013.	U-19	224:37	88.65%	4.27
3.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
4.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
5.	Elvis Merzļikins	2012./2013.	U-19	133:19	86.02%	5.85
6.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
7.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
8.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
9.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
10.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
11.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	PM	met.
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+1	-8	8	17
2.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	1+2	-2	2	7
3.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	2+0	-4	4	6
4.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+1	-2	0	4
5.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	1+1	-4	2	11
6.	Teodors Bļugers	1994.	6	1+1	-8	8	18
7.	Edgars Kulda	1994.	6	1+1	-9	14	13
8.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	1+0	+2	0	7
9.	Lauris Rancevs	1993.	6	1+0	-4	2	8
10.	Toms Andersons	1993.	4	0+1	-1	6	4
11.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+1	-1	6	8
12.	Edgars Kurmis	1993.	6	0+1	±0	14	5
13.	Andris Siksnis	1993.	6	0+0	-1	0	2
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-1	2	4
2.	Edgars Siksna	1993.	6	0+4	-3	14	7
3.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+1	-4	4	5
4.	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+0	-4	4	3
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	0+0	-4	6	6
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+3	-5	4	6
7.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	-5	0	1
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv.	atv.%	GAA
1.	Ivars Punnenovs	1994.	5	224:37	125 no 141	88.65%	4.27
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3	133:19	80 no 93	86.02%	5.85
–	Vadims Miščuks	1993.	0	0:00	–	–	–

*

Papildu ieskatam:

• Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
• Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.;  2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
• Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
• Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]