Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Sweden Hockey Camp’

Mareks Ķepals – latviešiem jauns hokeja policists?

Posted by petrovich27 uz 2011/12/25

198 centimetri auguma un 108 kilogrami svara 19 gadus jaunam hokejistam nav maz. Marekam Ķepalam kā šī auguma īpašniekam nākas biežāk nekā citiem aizstāvēt komandas biedrus un ieviest kārtību laukumā; kā viņš pats atzīst, ja vajadzētu, tad nekautrētos stāties pretī arī Mirastijam. Ķepals stāsta par savām gaitām ASV junioru līgās un Zviedrijā, par trenēšanos kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem, no kuriem ir, ko pamācīties, par iecerēm izsisties caur ECHL – Ziemeļamerikas pieaugušo hokeja trešo līmeni, uzreiz aiz NHL un AHL.

TUVPLĀNĀ: Mareks Ķepals

  • dzimis: 1992. gada 27. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 198 cm; 108 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Toledo Cherokee sastāvā ASV junioru trešā līmeņa (Tier III) līgā – NA3HL (North American Tier III Hockey League); 26 spēlēs 10 punktu (1+9) un 123 soda minūtes
  • iepriekšējās sezonas: Boston Jr. Blackhawks (IJHL; ASV); Sunne IK J20 un Sunne IK J18 (Zviedrija); Liepājas Metalurgs jauniešu komandas
  • pirmais treneris: Aleksandrs Cicurskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 16 gadu vecumā nolēmi pārcelties un turpināt savas hokejista gaitas ārpus Latvijas. kāpēc izvēle nāca par labu Zviedrijai un hokeja kluba Sunne IK sistēmai?

Mareks Ķepals: Sākums bija pavisam vienkāršs. Pabeidzu 9. klasi un vasarā Kristapa Legzdiņa tēvs bija sarunājis piedalīties Hockey camp Sweden, kas notika Zviedrijas pilsētā Rimbo, un kuru vadīja Gints Bikars. Tur bija čaļi un treneri no Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, kā arī – no Latvijas. Pēc Rimbo jau braucām atrādīties uz Sunni. Sunne piedāvāja spēlēt U-18 Elitē, kas ir augstākais līmenis Zviedrijā līdz 18 gadiem, plus vēl trenēties un spēlēt pie U-20 Elit.

(piebilde: Zviedrijas J18 Elit līgas stiprākās komandas turpina cīņu visaugstākajā Zviedrijas U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.]

kas bija būtiskākie jauninājumi un “savādās lietas”, kuras bija jāpieņem un, iespējams, jāmaina sava izpratne par šīm lietām, pārceļoties no Liepājas Metalurgs sistēmas uz Zviedrijas jauniešu-junioru hokeju?

Zviedri ļoti daudz piekopj spēka spēli un strādā pie ātruma, lai varētu skriet visas 60 minūtes. Metalurgs vairāk kombinē un izspēlē līdz metienam. Zviedriem ir daudz vienādi spēcīgu komandu, Latvijā tikai 2 – 3.

savā pirmajā Zviedrijas sezonā (2008./2009.) pamatā spēlēji Sunne IK J18 komandā Zviedrijas U-18 otrajā stiprākajā līmenī (J18 Elit), kā arī kluba vecākajā U komandā – Sunne IK J20 Zviedrijas U-20 otrajā stiprākajā līmenī (J20 Elit). vai 16 gadu vecumā nebija sarežģīti iekļauties sastāvos, kur spēlē vecāki hokejisti? vai nebija problēmas “noķert” viņu līmeni?

Ieļauties nebija problēmu, bet nebija arī viegli. Viss atkarīgs no paša – notrenējies kārtīgi, spēlē 1. maiņā, ja ir kāds labāks, (tad) tu esi jau otrajā. Viss mainās pēc katra treniņa un spēles.

nākamajā (2009./2010.) sezonā Tev statistikas ailītēs uzskaitītas vien dažas spēles tikai vecākajā Sunne IK J20 komandā, lai gan pēc vecuma “kvalificējies” vēl arī U-18 vecuma komandai. vai statistika ir pilnīga? vai tiešām šī sezona Tev bija “patukša”? un kāpēc?

Jā, sezona iznāca ne tāda kā vēlējos. U-18 (komandā) nomainījās treneris, kurš atnāca ar saviem spēlētājiem un sponsoriem. Plus vēl aizkavējās transfērs, un vēl iedzīvojos traumā. Kamēr viss sakārtojās, U-18 (vienības) sastāvā tikt bija jau praktiski neiespējami. Spēlējām kopā ar Kristapu (Legzdiņu) U-20 Elit. Plus vēl braucām uz blakus pilsētu Munkfors spēlēt pie 2. divīzijas pieaugušo komandas.

(piebilde: IFK Munkfors vienība spēlē Zviedrijas Division 2 – ceturtajā stiprākajā pieaugušo līgā.]

abās Tavās “zviedru sezonās” Sunne IK U-18 un U-20 komandās bijāt divi latvieši – Tu un Kristaps Legzdiņš. vai tas atviegloja spēlēšanu, mācības, sadzīvi? turējāties kopā?

Pirmo gadu dzīvojām abi vienā dzīvoklī. Visur bijām kopā – gan skolā, gan komandā.

2010. gada martā biji arī starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem pirms U-18 pasaules čempionāta. vai Ozolniekos notiekošajā treniņnometnē izdevās parādīt visu, ko vēlējies? cik daudz Tev pietrūka līdz tikšanai pamatsastāvā un čempionātā?

Kā jau teicu ka sezona iznāca saraustīta un tāpēc nebiju labākajā formā.

sekojošajā (2010./2011.) sezonā, atšķirībā no sava cīņubiedra Kristapa Legzdiņa, kurš vēl uz sezonu palika Sunne IK J20 komandā, Tu pārcēlies uz Ziemeļameriku. kāpēc nolēmi mainīt Eiropu pret ASV? kā tagad pēc pusotra gada “attāluma” vērtē šo savu lēmumu? tas bija pareizākais?

No U-18 vecuma jau biju izaudzis, un atlika spēlēt U-20 Elit, kā arī pabeigt skolu; Kristaps tā arī izdarīja. Man bija piedāvājums braukt uz Bostonu, ko arī izvēlējos. Vienmēr esmu gribējis spēlēt Ziemeļamerikā; domāju, ka izdarīju pareizu izvēli.

kāpēc izvēlējies tieši IJHL – International Junior Hockey League, kas ir ASV trešajam līmenim (Tier III) piederīga, neatkarīga junioru līga? un kāpēc tieši šīs līgas Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda?

No Blackhawks bija piedāvājums.

IJHL sistēmā ir divi līmeņi Super Elite Division un Elite Division; abos spēlē Boston Jr. Blackhawks komandas. Tu spēlēji pirmajā komandā Superelites divīzijā. ar ko spēle šajā komandā un šajā līgā atšķīrās no Sunne IK J20 komandas un Zviedrijas J20 Elit līgas? vai Zviedrijas līgas līmenis nebija jaudīgāks?

(Zviedrijas) U-20 Elit top komandās līmenis varbūt ir nedaudz augstāks, bet ar Sunnes U-20 (komandu) apmēram vienāds. Kā jau teicu, viss atkarīgs no sevis paša.

2010./2011. g. sezonā IJHL Super Elite Division čempionātā ir fiksēta arī apakšgrupa Associates ar 3 komandām, no kurām spēlējušas tikai divas un turklāt mazu un atšķirīgu spēles laiku (11 un 3 spēles). kas šī ir par apakšgrupu, un kādi bija līgas izspēles principi?

Tā bija eksperimentāla apakšgrupa ar koledžas komandām, bet tā īsti sevi neattaisnoja.

“normālajām” IJHL Superelites divīzijas komandām turnīra tabulā arī fiksēts atšķirīgs spēļu skaits (44 – 49). kāpēc? vai tabulā summētas arī kādas play off vai citas papildu spēles?

Tas ir kopējais spēļu skaits kopā ar play off spēlēm.

Tavai Boston Jr. Blackhawks pirmajai komandai 2010./2011. g. sezonā fiksētas 46 spēles. Tev oficiālajā līgas statistikā saskaitītas 36 spēles. turklāt šajās spēlēs esi guvis 36 punktus (18+18), t.i. 1 punktu vidēji spēlē, kas ir aizsargam ir īpaši vērtīgs sniegums. vai Bostonas komandā biji pārkvalificējies par uzbrucēju? un cik grūti/viegli nāca šī rezultativitāte?

Lielākais punktu skaits ir gūts, spēlējot vairākumā. Saspēle gāja caur mani, un treneris ļāva pieslēgties uzbrukumam. Arī ar partneriem sapratos labi.

savā Bostonas sezonā biji ne tikai 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs komandā, bet arī soda minūtēm “bagātākais” spēlētājs, 36 spēlēs salasot 105 minūtes. kā Tev tās “iegadījās” – spēlēji parupji, nācās bieži glābt bezcerīgas situācijas vai arī biji specializējies “policista” funkcijām?

Amerikā spēka spēle notiek nepārtraukti, un mana auguma dēļ pret kādu pielietotais paņēmiens iznāk sāpīgs. Seko kautiņš, un tiesnesis iedod 5+20 (soda minūtes). Sezonā tā 4 reizes, un 100 minūtes ir sakrātas.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā arī tikai nosaukts starp IJHL 6 vērtīgākajiem spēlētājiem jeb “zvaigžņu sastāvā” (3 uzbrucēji + 2 aizsargi + 1 vārtsargs), kas nozīmē, ka biji atzīts par vienu no diviem labākajiem IJHL aizsargiem. ko Tev nozīmē šī atzinība? cik būtisks ir šis ieraksts hokejists CV?

Nezinu, vai tieši šis ieraksts palīdzēja, bet saņēmu uzreiz 3 piedāvājumus no dažādām līgām. No NAHL Fighting Falcons, USHL no Omaha Lancers un ECHL no Toledo Walleye.

(piebilde: Port Huron Fighting Falcons ir komanda ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL = North American Hockey League. Omaha Lancers – komanda ASV stiprākajā junioru līgā USHL = United States Hockey League. Toledo Walleye – komanda ECHL (East Coast Hockey League), ASV un Ziemeļamerikas trešā līmeņa profesionālajā, pieaugušo līgā (pēc NHL un AHL).)

Boston Jr. Blackhawks pirmā komanda ir diezgan krieviska – kā šosezon, tā arī 2010./2011. g. sezonā. kopā ar Tevi spēlēja Vadims Kravčenko, Sergejs Voroņins, Aleksandrs Kločkovs, Sergejs Kuzņecovs, Artjoms Kotovs un vēl vismaz 4 slāviskas izcelsmes hokejisti, ko par nejaušību saukt nevarētu. kāpēc bija šāda komandas komplektācija?

Komandas menedžerim patīk krievu hokejs, un viņš katru gadu rīko try-out nometnes Krievijā, un komandas kodols pamatā sastāv no Krievijas spēlētājiem.

šosezon Latvijas U-20 izlase komplektējās vairākos posmos, sākot ar Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru augustā un beidzot ar pirmsčempionāta treniņiem decembrī. tiesa, Ziemeļamerikā spēlējošie Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs bija pārstāvēti ļoti minimāli. vai Latvijas U-20 izlases pārstāvji Tevi aicināja piebiedroties kandidātu lokam šosezon? ja nē, tad vai Tu būtu piedalījies izlases sastāvā, ja Tevi aicinātu? kāpēc jā/nē?

Žoltoka piemiņas turnīrā nevarēju piedalīties, jo Amerikā izgāju try-out (pārbaudes) augstāk minētajās komandās. Oficiālu uzaicinājumu uz izlasi nesaņēmu, vien vārdiski tika teikts, ka varbūt pievienošos Kanādā, ja vajadzēs. Es domāju, ka treneriem par mani bija ļoti maz informācijas – kur spēlēju un ko daru, un kādā formā esmu. Ja būtu uzaicināts, būtu piebiedrojies, jo biju tam gatavs. Vasarā jau otro gadu izgāju fizisko sagatavošanos sezonai kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem. No šiem cilvēkiem ir ko mācīties, kā sevi motivēt mērķa sasniegšanai. Ļoti pozitīvi un profesionāli cilvēki. Paldies viņiem un viņu tēvam Dainim par doto iespēju pastrādāt tādā līmenī. Pēc tādiem treniņiem ASV man nebija problēmu ar fizisko izturību.

šajā sezonā (2011./2012.) paliki ASV, bet nomainīji līgu un komandu – pārcēlies uz NA3HL (North American Tier III Hockey League) un komandu Toledo Cherokee. kāpēc mainīji līgu un komandu? NA3HL it kā tā paša Tier III līmeņa līga, bet ir jaudīgāka? citi iemesli?

ECHL komandas Toledo Walleye trenerim iepatikos, un viņš teica, ka gribot redzēt mani savā komandā, bet pēc gada, jo vēl esot par agru. Lai es nepazustu viņam no acīm, viņš ieteica sezonu nospēlēt Cherokee komandā. Pluss vēl ir tas, ka varu trenēties kopā ar Walleye, kad viņi nav izbraukumā. Amerikā ar profesionālo komandu jābūt uzmanīgam, ja kaut vienu spēli nospēlē pie profiem, atpakaļ ceļa uz junioriem vairs nav.

šosezon Toledo Cheerokee, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, ir starp NA3HL līderiem. vai Tev kā leģionāram ir būtiski tas, kurā vietā čempionātā atrodas kaut kāda Toledo komanda, kurā Tu jau vari nebūt pēc dienas vai divām?

Protams, ka ir svarīgi, kurā vietā atrodamies, jo tas jau ir sportiskais azarts, un man patīk būt komandā iekšā nevis tā virspusēji. Par to, kur būsi pēc dienas gan tā ir, kā ir. Te viss mainās ļoti ātri, un dažreiz pat nezini, kur esi aizmainīts.

sezonas sākums Tev, salīdzinot ar iepriekšējās sezonas rezultatīvo sniegumu, bija pasauss; pie pirmā punkta tiki savā 10.-ajā spēlē. kā esi iejuties Toledo komandā?

Sākumā treneris lika, lai vairāk spēlēju aizsardzībā, jo komanda vēl nebija saspēlējusies, tāpēc arī punkti nenāca. Tagad jau atļauj iet tālāk (pretinieka) zonā, un punkti arī parādās vairāk.

tagad esi sakopis gan rezultativitāti, esot vienam no komandas rezultatīvākajiem aizsargiem – 10 punkti (1+9) 26 spēlēs. un arī šajā komandā esi noraidījumiem bagātākais – krājumā jau 123 soda minūtes. stiprini savu hokeja kaušļa vai “nopietnā puiša” reputāciju? kā komandas treneri attiecas pret šīm 123 minūtēm?

Apmēram 70 – 90 minūtes ir tieši ar trenera ziņu. Viņš pienāk pie manis un saka: ej, ieved laukumā kārtību. Tas parasti sākas, kad esam pāris ripas priekšā, un pretinieks sāk uzbrukt gan vārtsargam, gan atļaujas rupjības uz laukuma. Nākas šos pārmācīt, un tā tās minūtes krājās. Reāli atsēdēt jau nesanāk, jo parasti tas notiek spēles beigās. Bet, ja komanda būtu jāaizstāv, cīnītos kaut vai pret Mirasty.

vai nav arī tā, ka Tev kā augumā raženākam hokejistam pret vienaudžiem (U-20) sanāk salasīt arī soda minūtes tikai auguma starpības dēļ? piemēram, augumā mazākie atlec, “aizlido” bez jebkādas speciālas piepūles, un tiesneši automātiski dod noraidījumu lielākajam vai tam, kurš paliek kājās?

Dažreiz tā arī notiek. Izpildi precīzu spēka paņēmienu, šis nokrīt, pietēlo, un man 2 minūtes.

18. decembrī aizvadīji šī gada pēdējo spēli; nākamā spēle Toledo komandai – tikai 7. janvārī. ko komanda dara pauzes laikā? visi dodas pagarinātās Ziemassvētku brīvdienās vai arī turpinās kopēji treniņi?

Līdz 23.decembrim notika treniņi; pēc tam visi dodas brīvdienās līdz 3. janvārim.

Liepājas Metalurgs jauniešu komandās esi uzspēlējis kopā ar diezgan plašu kompāniju, no kuras tagad daļa spēlē Ziemeļamerikā – piemēram, Kristiāns Pelšs, Nils Semjonovs, pa kādam ir devušies leģionāra gaitās Eiropā, piemēram, Ronalds Ķēņiņš, liela daļa cīnās HK Rīga komandā (MHL) – piemēram, Kristers Freibergs, Artūrs Kuzmenkovs, Andrejs Smirnovs, Ēriks Ševčenko, citi – Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. vai uzturi sakarus ar saviem Liepājas laiku cīņubiedriem? vai seko līdzi viņu panākumiem Ziemeļamerikā un, piemēram, MHL abās grupās?

Ar visiem nosauktajiem ir iznācis uzspēlēt. Sekoju līdzi viņu gaitām, bet kontaktējos vairāk ar tiem, kas spēlē Ziemeļamerikā, jo laika joslu dēļ ir grūti kontaktēties ar Latvijā esošajiem spēlētajiem.

Ziemeļamerikas junioros, neskaitot šo sezonu, vecums Tev ļautu spēlēt vēl vienu sezonu? vai plāno šo iespēju izmantot? kādi vispār ir Tavi plāni attiecībā uz hokeju tuvākajos 2 – 3 gados?

Centīšos tikt ECHL komandas Toledo Walleye sastāvā; ja nē, tad vēl vienu gadu spēlēšu junioros.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[foto no Mareka Ķepala personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Ivo Dimitrijevs

Posted by petrovich27 uz 2010/11/25

no Latvijas “platuma grādiem” jau kādu laiku kā ir pazudis uzbrucējs Ivo Dimitrijevs, kurš tagad cīnās Arizona RedHawks rindās WSHL līgā – Western States Hockey League. Latvijā tie ir ne īpaši plaši pazīstami nosaukumi. varbūt tāpēc, ka hokeju Ziemeļamerikā spēlē ne tikai NHL un AHL līgās.

Ivo Dimitrijevs stāsta par savām gaitām “apmaiņas programmas” komandā Sisec NorthAm Selects 2009./2010. g. sezonā, par ierobežotajām hokeja spēlēšanas iespējām Latvijā, par savu nokļūšanu Ziemeļamerikā, par WSHL līmeni un cīņu gaitām Arizona RedHawks komandā.

izziņai: Ivo Dimitrijevs

  • dzimis 1991. gada 21. decembrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 175 cm; 70 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Arizona RedHawks sastāvā WSHL līgā (ASV)
  • iepriekšējās sezonas: Sisec NorthAm Selects (Šveice; spēlēja Austrijas U-20 līgā), HS Prizma / Pārdaugava
  • pirmie treneri: Andrejs Banada, Sergejs Povečerovskis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau 2007. gada vasarā biji nokļuvis treniņometnē Zviedrijā. ar kādu mērķi bija norisinājusies šī treniņnometne? kāpēc nepaliki Zviedrijā?

Ivo Dimitrijevs: Tā bija Sweden Hockey Camp, kur tu vari uzlabot savas hokeja spējas. Tur atbrauc treneri no dažādām valstīm – Krievijas, Latvijas, Kanādas un, ja nemaldos, Amerikas. Bija ļoti patīkami atrasties tādu labu treneru sabiedrībā. Žēl tik, ka tā bija tikai nometne. Nepaliku [Zviedrijā], jo nebija nekādas iespējas; biju atbraucis tur tikai patrenēties.

jautājums: kādu brīdi pēc tam tomēr nācās spēlēt Latvijā. vai tā bija principiāla nostāja – censties savu karjeru veidot Rietumu virzienā? ja principiāla, tad – kāpēc?

Spēlēju Latvijā, jo man nebija citu iespēju. Un pabeigt savu karjeru es negribēju. Tajā laikā jau Latvijā nebija īsti komandas, kur [man] spēlēt; [varēju spēlēt] tikai vien prieka dēļ. Tā es aizvadīju sezonu Amatieros, no kuras es nekādu pieredzi dzīvē neguvu, un sapratu, ka, ja vēlos spēlēt hokeju, ir kaut kas jādara un jāaizbrauc ārpus Latvijas.

jautājums: pagājušo sezonu (2009./2010.) aizvadīji Sisec NorthAm Selects vienībā. kas tā ir par komandu? un kas tā ir par līgu, kurā komanda spēlēja?

Mēs [kopā] ar vecākiem ilgi domājām – braukt vai nebraukt, jo tā bija ļoti liela nauda, bet tā bija mana vienīgā iespēja [attiecībā] uz hokeju. Tā ir komanda ar spēlētājiem no Kanādas un Amerikas, kuri vēlas spēlēt Eiropā. Un Eiropas spēlētāji  brauc uz Kanādu. Tā ir kā apmaiņas programma.  Tā nu es viens biju ar amerikāņiem un kanādiešiem. Spēlējām mēs Austrijas U-20 līgā un [arī] draudzības spēles, kuras notika Šveicē. Komandas nosaukums tāds arī bija Sisec NothAm Select.

jautājums: kā aptuveni varētu raksturot Austrijas U-20 līgas līmeni? piemēram, salīdzinot ar Latvijas līgām vai Ziemeļamerikas WSHL (Western States Hockey League), kur spēlē šosezon?

Ir tā, ka ar Latviju es negribu neko salīdzināt it īpaši hokeja ziņā – mums [Latvijā] viss notiek ar naudām nevis sirdi.  Un tāpēc mums arī hokeja līmenis ir šobrīd, kur ir. Nerunāšu par HK Rīga puišiem; es viņus pats labi pazīstu, un man prieks par viņiem, kur viņi ir tikuši, bet mēs nevaram nolikt malā pārējos puikas, kas vēlas spēlēt. Jo kāds ir labāks tajos 16 gados, bet kāds varbūt labāks ir tikai 20 gados; un tas nozīmē, ka visiem vajag iespēju, bet pie mums viņas nebūs. Pieņemsim Amerikā visiem ir iespēja dota, un te [ASV] ir daudzas līgas, un hokejs, kā lai saka, iet tik uz augšu. [WSHL] Līmenis varbūt nav tas augstākais, jo spēlēju silto zemju pusē Arizonā un Kalifornijā. Bet ir ļoti daudzas iespējas, un nākamo sezonu šeit bez hokeja nevar palikt.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu Sisec NorthAm Selects sastāvā? vai esi apmierināts ar aizvadīto sezonu?

Pirmie 2 mēneši bija grūti – nevarēju ieieties komandā, spēlēju trešajā maiņā un bez punktiem. Jau pēc 3 mēnešiem man spēle mainījās uz 360 [grādiem], un sāku gūt pirmos punktus, kas mani noveda līdz pirmajai maiņai un ar lielu spēles laiku. Spēlēju mazākumos, vairākumos un 5-pret-5. Man bija tāds gandarījums, ka šo puišu vidū, kuri dzīvo pāri okeānam, es varēju būt viens no labākajiem. Kuri kaut par tādu Latviju nekad nav dzirdējuši. Tā nu es aizvadīju savu sezonu – uz katru treniņu un spēli es gāju ar visiem 100%, jo tā bija tikai mana viena iespēja uz hokeju un tā arī man lika būt katru reizi labākam uz laukuma. Un man izdevās – biju otrs rezultatīvākais komandā, bet Austrijas U-20 [līgā] – devītais rezultatīvākais. Protams, jāpateicas trenerim, kurš bija no Amerikas un bija ļoti labs treneris ar lielu hokeja pieredzi, kurš man palīdzēja tikt Amerikā. Man bija piedāvājumi palikt Šveicē, bet mans, kā jau vēl daudziem puišiem, sapnis [bija] spēlēt Amerikā. Visvairāk man ir jāpateicas saviem vecākiem, kuri man ticēja un deva šo iespēju.

jautājums: kā nokļuvi ASV un WSHL vienībā Arizona RedHawks? “sarkanie vanagi” noskatīja Tevi vai Tu viņus?

Bija tā, ka man Sisec Select menedžeris teica, ka dabūs komandu nākamajai sezonai; tā nu es gaidīju gaidīju, un nekādas ziņas. Tā nu es sāku pats meklēt, uztaisīju Hockey Resume un sūtīju [to] komandām; daudzas komandas bija ieinteresētas, bet man nebija vairs tās naudas un nevarēju izbraukāt [uz] try-out [pārbaudes laiku] uz patiešām ļoti labām komandām. Šī komanda [Arizona RedHawks] bija tā, kura man atbildēja un uzreiz piedāvāju kontraktu uz sezonu; es ļoti nobrīnījos par to, bet piekritu, un man jau bija atvieglojums, ka man ir komanda Amerikā. Es zināju, ka tā komanda vinnējusi tikai 3 spēles sezonā, bet es domāju, ka augstāk tikt man būs vieglāk no sliktākas komandas nekā no labas, kur es, iespējams, sēdētu [uz rezervistu soliņa] un mani neviens neredzētu.

jautājums: WSHL ir viena no vairākām ASV junioru līgām. kā vērtē šīs līgas līmeni? vai līgas spēļu līmenis un atmosfēra sniedz Tev gaidīto – iespēju attīstīties, izkopt meistarību?

Kā jau teicu, Kalifornijā un Arizonā nav tik augsts tas līmenis, kā vairāk Ziemeļos. Tas ir Junior A tier III [U-20 3. līgas līmenis]! Šeit ir tiešām daudz šo hokeja līgu, un man vēl īsti nav tā visa zināšana, jo šeit esmu tik 4 mēnešus. Bet vienīgais, ko zinu, ka nākamgad ir jātiek NAHL [North American Hockey League], kas ir līmenis augstāk nekā šobrīd kur spēlēju.

jautājums: saskaņā ar WSHL oficiālo statistiku (stats.wshl.timetoscore.com), 15 spēlēs Arizona RedHawks ierindā esi guvis 4+5 punktus. kā pats vērtē savu startu šosezon Arizonas komandas sastāvā?

Neskaitot to, ka esmu otrs labākais komandā pēc statistikas, ļoti neapmierināts esmu ar savu sniegumu. Jo ir tāds teiciens: vienmēr var labāk! Bet es ceru, ka tas vienkārši ir tikai sākums, un aizvadītas tikai 15 spēles. Un vēl priekšā man daudz spēļu, lai vēl labāk varētu sevi pierādīt. Gribēju piebilst, ka šeit [WSHL] ir jābūt gatavam uz visu, jo tu nekad nezini, kurš tevi skatās.

jautājums: intervijā laikrakstam Latvijas Avīze 2008. gada jūlijā minēji, ka pēc Purvciema Amata skolas plāno iestāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). kā ir veicies ar vidējās izglītības iegūšanu? vai nav atmesta doma par akadēmiju?

Jā bija tādi plāni, bet viss mainījās ar to, ka aizbraucu uz Šveici un pametu Purvciema Amatu skolu. Bet es iestājos Tālmācības vidusskolā, kur pa gadu, kamēr bija hokeja sezona Šveicē, pabeidzu 11. un 12. klasi! Tā arī ieguvu savu vidējo izglītību. Runājot par Sporta akadēmiju, domas vēl ir, bet es braucu uz Ameriku un nevarēju palikt Latvijā. Es jautāju par iespēju [kā] tālmācības variantu, bet viņiem [LSPA] tādas iespējas pašreiz nav. Ja reiz šobrīd esmu Amerikā, varbūt iespēja būs šeit dabūt to trenera izglītību. Kā lai saka, man tikai 18 gadi un mana dzīve tik sākusies.

lai veicas!

[fotoattēli no Ivo Dimitrijeva personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

  • Arizona RedHawks aktuālais sastāvs – arizonaredhawks.com
  • WSHL web lapa – wshl.org
  • WSHL statistikas lapa (ļoti bieži nedarbojas) – stats.wshl.timetoscore.com
  • Ivo Dimitrijeva individuālais profils Sisec NorthAm Selects sastāvā – sisec.ca
  • Ivo Dimitrijeva intervija laikrakstā Latvijas Avīze (2008. g. jūlijā) – la.lv

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »