Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Stavanger Oilers’

Troļļu un hokeja zemē Norvēģijā

Posted by petrovich27 uz 2013/05/20

NOR_feder_logo_N3Līdzšinējos 20+ gados, kopš slūžas hokejistu aizplūšanai uz auglīgām platībām ir vaļā, Norvēģija nav bijusi starp populārākajiem Latvijas hokejistu darba laukiem. Šo gadu gaitā mūsējie Norvēģijas čempionātos drīzāk ir bijis izņēmums. Taču dažu pēdējo gadu gaitā Latvijas bāleliņu skaits šīs valsts leduslaukumos pieaudzis. Līdz Somijas un Zviedrijas pievilkšanas spēkam vēl tālu, bet mūsējo netrūkst arī Norvēģijā.

Var filozofēt par jautājumu: kas ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas hokejisti izvēlas šo savulaik mazāk populāro valsti? Tās hokeja līmeņa pieaugums pēdējos gados? Īstenu darbavietu un attīstības iespēju trūkums Latvijā? Vai vispārēja tendence doties prom no Latvijas? Patiesība ir katrā punktā vai kaut kur pa vidu starp tiem.

Kabeļtelevīzijas līga

Norvēģijas stiprākais hokeja līmenis ir Get-ligaen – čempionāts, kas nodēvēts par godu galvenajam „lieldraugam” – telekomunikāciju pakalpojumu kompānijai Get. Šāds nosaukums norvēģu stiprākajai līgai ir relatīvi nesen – kopš 2006. gada. Līdz 1990. gadam tā saucās 1. divisjon, no 1990. līdz 2004. gadam – Eliteserien, tad īsu posmu (2004.-2006.) par UPC-ligaen. UPC bija tagadējā sponsora Get nosaukums līdz 2006. gadam.

Tagad Get-ligaen ir 10 klubi, kuros, protams, skaita ziņā dominē Norvēģijas hokejisti, bet ap 30% spēlētāju sastāva veido leģionāri. Aizvadītajā sezonā ap 40 ziemeļamerikāņu, virs 30 zviedru, pa kādam Somijas, Latvijas, Šveices u.c. valstu hokejistam. Latvijas hokejisti Norvēģijas „augstākajā sabiedrībā” līdz šim ir bijuši retums. Taču aizvadītajā sezonā Get-ligaen atzīmējās uzreiz divi Latvijas hokejisti – abi Stjernen Hockey vienības sastāvā. Otro sezonu tur jau aizvadīja ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis un aizsargs Ņikita Koļesņikovs, kurš uz Norvēģiju pārcēlās sezonas gaitā no slovāku ekstralīgas. 2012./2013. g. sezonā Macijevskis ar 50 punktiem 44 spēlēs bija Stjernen Hockey rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā, visas līgas rezultativitātes Topā ieņemot dalītu 16.-18. vietu. Savukārt Koļesņikovs ar 13 punktiem 24 spēlēs bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs regulārajā sezonā, neskatoties uz to, ka bija aizvadījis tikai nedaudz vairāk par pusi spēļu (24 no 45).

Latvijas hokejisti Norvēģijas stiprākajā līgā (info no dažādiem avotiem; iespējamas korekcijas; secība pēc sezonām):

ampl. vārds dz. sezona klubs sp. punkti +/- PO sp. (punkti) +/-
U Ģirts Ankipāns 1975. 1997./1998. Lillehammer IK 6 2+4 n/d
U Aleksejs Hromčenkovs 1974. 1997./1998. Lillehammer IK 6 2+2 n/d
U Sergejs Seņins 1972. 2003./2004. Trondheim IK (Black Panthers) 13 3+2 n/d
U Aleksandrs Macijevskis 1975. 2011./2012. Stjernen Hockey 40 15+23 -7 PO 4 (0+3) ±0
2012./2013. Stjernen Hockey 44 20+30 -6 PO 4 (0+4) -8
A Ņikita Koļesņikovs 1992. 2012./2013. Stjernen Hockey 24 3+10 -3 PO 4 (0+1) -7

*

Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula un komandu varēšana izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar pointstreak.com un n3sport.no):

vieta komanda sp. punkti vārtu st. sniegums play off
1. Vålerenga Ishockey 45 99 184-124 zaud. finālu Stavanger Oilers komandai (2-4)
2. Stavanger Oilers 45 92 198-112 čempioni
3. Lørenskog IK 45 89 200-127 zaud. pusfinālu Stavanger Oilers (2-4)
4. IHK Sparta Sarpsborg (Sparta Warriors) 45 78 151-136 zaud. pusfinālu Vålerenga Ishockey (1-4)
5. Lillehammer IK 45 72 151-130 zaudēja 1/4 finālu Lørenskog IK (2-4)
6. Frisk Asker Ishockey 45 72 141-135 zaudēja 1/4 finālu Stavanger Oilers (1-4)
7. Storhamar Dragons 45 60 139-155 zaudēja 1/4 finālu IHK Sparta Sarpsborg (2-4)
8. Stjernen Hockey 45 47 130-181 zaudēja 1/4 finālu Vålerenga Ishockey (0-4)
9. Rosenborg IHK Elite (RIHK) 45 39 132-196 kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen
10. Tønsberg Vikings (Tønsberg og Omegn IH) 45 27 126-256 kvalif. turnīrā saglabāja vietu Get-ligaen

P.S. Get-ligaen ceturtdaļfināla pāru sadalījums nedaudz atšķiras no normas: regulārās sezonas 1. vieta pret 8.; 2. pret 6.; 3. pret 5.; 4. pret 7.

Norvēģijas visu laiku titulētākā vienība ir Vålerenga Ishockey (divdesmitcik čempionu tituli), bet pēdējo gadu čempioni ir Stavanger Oilers (2010., 2012., 2013.). Starp citu, par Stavangeras komandu bija aktivizējusies bauma, ka šamie gribot iestāties KHL rindās.

Pirmās divīzijas čempions

Norvēģijas otrajā stiprākajā čempionātā – 1. divisjon – savu trešo sezonu ir aizvadījis latviešu aizsargs Jānis Šmits (dz. 1990.), kurš savulaik pārstāvējis Latvijas krāsas U-20 pasaules čempionātos. Visas trīs sezona J. Šmits ir bijis Comet Halden kluba rīcībā. 2011./2012. g. sezonā regulārās sezonas 33 spēlēs Jānis Šmits iekrāja aizsargam apskaužamu statistiku – 32 rezultativitātes punktus (11+21) un izcilu lietderības koeficientu (+36).

Aizvadītajā regulārajā sezonā (2012./2013.) Šmits aizvadīja tikai 24 spēles (no 39); taču statistika itin pieklājīga – 18 punkti (3+15) un lietderība +26. Ar visu to – bija komandas otrs rezultatīvākais aizsargs. „Katrā ziņā mans sniegums nebija ne tuvu tam, ko gaidīju. Un lielā ziņā tas tāpēc, ka bija vairākas traumas. Sāku spēlēt, un oktobra vidu dabūju traumu. It kā to sadziedēju un sāku atkal spēlēt novembra vidū, un atkal notraumējos… Atsāku pēc tam janvāra sākumā. Līdz kvalifikācijai uz Get-ligaen, kad kvalifikācijas laikā atkal notraumēju celi. Tagad vēl joprojām ārstēju celi un vēl neesmu domājis par nākamo sezonu, jo vispirms jātiek galā ar celi,” skaidro Jānis Šmits.

Jāņa Šmita statistika Comet Halden ierindā 3 sezonās (2010. – 2013.):

sezona turnīrs spēles punkti SM +/-
2010./2011. 1. divisjon 27 6+9 40 +2
Get-ligaen kvalifikācija 6 1+1 4 -6
2011./2012. 1. divisjon 33 11+21 16 +36
Get-ligaen kvalifikācija 3 0+0 4 ±0
2012./2013. 1. divisjon 24 3+15 6 +26
Get-ligaen kvalifikācija 4 0+0 2 ±0

*

J. Šmita pārstāvēta Comet Halden vienība 2012./2013. g. regulāro sezonu noslēdza kā 1. divisjon līderi. Taču Get-ligaen kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās divas vājākās Get-ligaen komandas un divas stiprākās 1. divisjon komandas, palika pēdējā (4. vietā), nekvalificējoties spēlēšanai augstākajā līmenī. Vietu Get-ligaen saglabāja Rosenborg Ishockeyklubb Elite un Tønsberg Vikings klubi. Arī 1. divisjon vicelīderi Ringerike Panthers nekvalificējās Get-ligaen līmenim.

Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta komanda sp. vārtu starpība punkti
1. Comet Halden 39 200-100 94
2. Ringerike Panthers (Ringerike IHK) 39 210-93 94
3. Bergen IK (Bergen Flyers) 39 203-125 83
4. Manglerud Star Ishockey 39 211-79 83
5. Kongsvinger Knights 39 194-126 78
6. Grüner Ishockey 39 182-144 74
7. Hasle – Løren IL 39 154-145 66
8. Nes IK 39 173-156 62
9. Narvik Hockey (Narvik IK) 39 163-230 40
10. Viking Hockey 39 150-201 39
11. IL Jutul (Jutul Ishockey) 39 128-230 28
12. Furuset IF (Furuset Ishockey) 39 104-191 26
13. Skien IHK 39 96-231 25
14. Rosenborg IHK 2 (RIHK 2) 39 78-195 20

*

Savs čempions arī trešajā līgā – 2. divisjon

Jo dziļāk Norvēģijas hokeja saimniecības „mežā”, jo grūtāk pieejama konkrētu spēlētāju statistika un pat atrašanās konkrētu komandu sastāvā. Taču 2012./2013. g. sezonā Norvēģijas trešajā hokeja līmenī – 2. divisjon – atrodami vismaz 3 hokejisti, kuriem fiksēta Latvijas pavalstniecība. Pastāv iespēja, ka vēl kāds latvju kadrs ir palicis ārpus publiski un ērti pieejamām statistikas uzskaitēm un ir uzspēlējis norvēģu 2. divīzijā.

Latvijas hokejisti Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. sezonā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

ampl. spēlētājs dz. komanda sp. punkti (vārts. – atv. %; GAA)
U Andrejs Beresņevs 1979. Haugesund Seagulls 8 4+2
U Mārtiņš Vecvagars 1987. Haugesund Seagulls 4 1+2
V Kristaps Stiģis 1987. IL Kråkene 18 94.4%; GAA 1.33

*

Stigis_2012-13_sez_kraakene_noAtšķirībā no pirmo divu līmeņu čempionātiem, kuros regulārajā sezonā ir 45 vai 39 spēles, 2. divisjon turnīrs ir rāmāks – tikai 21 spēle aizvadītajā sezonā. Atpazīstamākais Latvijas spēlētājs šajā līgā ir sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu vārtsargs Kristaps Stiģis (pa labi novietotā attēlā), kurš aizvadītajā (2012./2013.) sezonā ir palīdzējis IL Kråkene komandai izcīnīt pirmo vietu 2. divīzijā un nodrošināt „pārcelšanos” līmeni augstāk – uz 1. divīziju. Vai 2. divīzijas līmenis bija tāds, kādu prognozēji? „Kā jau teicu pirms tam, zināju, ka līmenis nekāds augstais nav. Braucu, lai palīdzētu komandai vinnēt un iegūtu jaunus kontaktus. Šogad komanda spēlēs 1. divīzijā,” komentē Kristaps Stiģis. Kāds ir tas 2. divisjon līmenis, salīdzinot ar to pašu Latvijas Virslīgu? „Mūsu komanda (IL Kråkene) varētu spēlēt Virslīgā, jo mums bija daudzi spēlētāji no Get-līgas un no Zviedrijas 1. divīzijas,” tā K. Stiģis.

Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti
1. IL Kråkene 21 166-50 40
2. Prinsdalen Wheels 21 108-54 28
3. Gjøvik Hockey 21 95-75 26
4. Skedsmo IK 21 125-75 24
5. Grüner Ishockey 2 21 89-106 17
6. Ski IceHawks (Ski IL) 21 90-138 15
7. Fana IHK 21 75-152 11
8. Haugesund Seagulls 21 72-170 7

*

Ceturtā līga kā vieta izaugsmei

Norvēģijas ceturtais hokeja līmenis 3. divisjon ir sadalīts trīs dažādās reģionālās „apakšlīgās” ar atšķirīgu komandu un spēļu skaitu – Rietumu, Austrumu A un Austrumu B grupās. Šajā līmenī 2012./2013. g. sezonā ir uzspēlējis latviešu uzbrucējs Kristiāns Zelts (dz. 1995.), kurš jau otro sezonu aizvadīja Kristiansand IK vienībā. Iespējams, K. Zelts nav vienīgais Latvijas izcelsmes hokejists 3. divisjon čempionātos un vēl kāds no statistiķu vērīgās acs „noslēpies”. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā 3. divisjon Rietumu apakšgrupā spēlēja uzreiz divas Fana IHK komandas – pirmā, kas sezonu vēlāk jau cīnījās līmeni augstāk, un Fana IHK 2. Šī kluba komandu sastāvā minētajā 2011./2012. g. sezonā uzskaitīti vismaz 5 Latvijas hokejisti, kuru vārdi tomēr Latvijas hokejā ir nepazīstami. Kas arī saprotams, jo acīmredzot vīri nav profesionāli hokejisti.

17-gadīgais uzbrucējs Kristiāns Zelts ir apmierināts ar iespējām, ko sniedz Norvēģijas hokeja saimniecība. Kāpēc savas karjeras attīstībai izvēlējies tieši Norvēģiju, nevis citu valsti, piemēram, Somiju, Zviedriju, par kurām tradicionāli lielāka interese starp Latvijas jaunajiem hokejistiem? „Pirmkārt, Norvēģiju izvēlējos jau skolas un dzīvošanas apstākļu dēļ, kurus piedāvāja mani vecāki. Nekad nedomāju par to, ka spēlēšu Zviedrijā vai Somijā, jo zināju, ka vecāki negribēs laist vienu; tāpēc vidusceļš bija Norvēģija. Arī jāpiebilst, ka Norvēģija tieši hokeja ziņā, uzskatu, ka ir ar perspektīvām un lieliem plāniem uz nākotni; tas ir redzams, kā viņi iegulda augstākajā līgā pašlaik. Esmu priecīgs, ka aizbraucu uz Norvēģiju. Nedomāju, ka būtu kaut kur ticis no Latvijas,” skaidro Kristiāns Zelts.

Nākamai sezonai K. Zelts ir noslēdzis līgumu ar Get-ligaen klubu Tønsberg Vikings, kuram ir arī fārms un U komandas. Piemēram, 2012./2013. g. sezonā otrā komanda spēlēja 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā vai, piemēram, U-18 vienība cīnījās U18 1. divisjon (otrajā līmenī). Kādi nosacījumi ir Tavam līgumam ar Tønsberg Vikings? „Kontrakts man ir ļoti parasts; kā teikt – man ir Get-līgas junioru līgums, kas man dod iespēju tikt izsauktam uz augstākās līgas spēlēm, kad treneris nolemj, ka esmu vajadzīgs komandai. Bet spēles laiks man ir principā pie U-20 Norvēģijas elites, kas arī ir diezgan stipra. Tālāk man tiek dota vieta, kur dzīvot, bet vēl nav saprotams līdz galam viss par to; tas viss tiks pateikts augustā. Tad man ir vidusskola, kurā man ir iespējams mācīties 2 gadus un pabeigt vidējo izglītību un no kuras es arī saņemu plus-mīnus 5000 – 6000 kronas (400 – 500 latu), bet klubs nekādā veidā to neiespaido. Man nav jādzīvo no stipendijas naudas. Gribēju piebilst, ka komandai nomainījies arī galvenais treneris, un izrādās, ka tas ir krievu tautības un hokejā diezgan pieredzējušais Sergejs Puškovs, kas, domājams, ļaus mums ar Rihardu Vuguli pierādīt sevi uz laukuma kādā no spēlēm,” tā Kristiāns Zelts. Piebilde: Rihars Vugulis (dz. 1996.) – latviešu vārtsargs, kuram arī ir saistības par spēlēšanu Tønsberg Vikings hokeja saimniecībā.

Kas Tavuprāt ir Tavs galvenais ieguvums no tā, ka Tava karjera norit Norvēģijā nevis citur – piemēram, Latvijā vai Zviedrijā? Kristiāns Zelts: „Pirmkārt, Norvēģijā ir augstāks līmenis hokejā nekā Latvijā, ja saprotat, ka runāju par augstāko līgu. Arī jāuzsver, ka arī izglītību varēšu iegūt labāku. Uzskatu, ka no tādām valstīm kā no Norvēģija, Dānija ir vieglāk izsisties uz augšu, bet to jau redzēs, kā būs.”

Norvēģijas 3. divisjon Rietumu grupas 2012./20113. g. regulārā sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti
1. Lyderhorn IK (Lyndeshorn ISHK; LIK) 12 86-40 20
2. Kristiansand IK (KIK) 12 112-42 19
3. FS Ravens (Forus/Sandnes IK) 12 122-48 15
4. Nærbø IL (Nærbø Farmers) 12 36-132 4
5. Fana IHK 2 12 28-122 2

*

P.S. 3. divisjon Austrumu A apakšgrupā cīnījās 6 vienības (katra pa 15 spēlēm) un Austrumu B apakšgrupā 4 komandas (pa 12 spēlēm).

Tas vēl viss. Norvēģijā ir arī 4. divisjon čempionāts, kurā sastopami arī latviešu vārdi un uzvārdi, ir vēl dažas atsevišķas veterānu divīzijas. Jāpiebilst, ka Norvēģijā vienotā sistēmā ir sajūgti profesionālie, pusprofesionālie un amatieru čempionāti un komandas. Ko, iespējams, būtu vērts mācīties arī Latvijā, kur „otrā plāna” hokejs ir sadrumstalots dažādos UHL, NAHL, Valmieras, Rīgas, Liepājas utml. amatieru čempionātos.

Balcers_Rudolfs_pa_labi_no_pers_arhiva_3Hokejs + izglītība

Lērenskūgas U-18 un U-20 komandās hokeja pieredzi krāj 1997. gadā dzimušie Latvijas hokejisti – uzbrucējs Rūdolfs Balcers (pa kreisi novietotā attēlā) un aizsargs Maksims Ponomarenko (zemāk pa labi novietotā attēlā). Abu „pamatdarbs” attiecas uz Lørenskog IK U16 vienību šajā vecuma līmenī un arī Lørenskog IK U18 komandu Eliteserie U18 līgā, kas ir šī vecuma stiprākais līmenis. Dažas spēles abiem gadījušās arī Lørenskog IK U20 komandā Norvēģijas junioru galvenajā čempionātā – Eliteserie U20. Jāpiebilst, ka abiem hokejistiem 16 gadi palika tikai šī gada aprīlī.

Rūdolfs Balcers: „Tā dzīve iegrozījās, ka no Lørenskog hokeja kluba 1997, gada komandas menedžera saņēmu piedāvājumu uzspēlēt ar viņiem turnīrā Rīgā. Tā sanāca, ka turnīra laikā es viņiem iepatikos, un viņi piedāvāja pārcelties uz Norvēģiju. Šo sezonu sanāca spēlēt trijās vecuma grupās – U16, U18, U20”. Kādi ir Tavi plāni tuvākajiem gadiem? Paliec turpat Lērenskūgā? „Pa cik es šogad beidzu pamatskolu Lorenskogā, es saņēmu vairākus piedāvājumus no dažādām hokeja skolām visā Norvēģijā. Labākais variants no visiem, ko man piedāvāja, gan skolas ziņā, gan hokeja ziņā, bija no Stavanger Oilers. Šogad Stavanger sāk veidot jaunu un spēcīgu hokeja komandu nākotnei. Uz šo brīdi komandā ir savākti aptuveni līdz 40 spēlētājiem, kuri dalīsies divās komandās, no kurām viena spēlēs U-18 elites divīzijā un otra spēlēs U-18 pirmajā līgā (U18 1. divisjon). Tāpēc, es domāju, ka būs liela konkurence. Tur man arī piedāvā iespēju spēlēt pie 1. divīzijas komandas, kas nāk tieši aiz lielās komandas, kur līmenis ir aptuveni nedaudz zemāks kā MHL,” tā R. Balcers.

Ponomarenko_Maksims_no_pers_N2Maksims Ponomarenko: „Mans tētis strādāja Norvēģijā jau ilgu laiku pirms es pārvācos uz tejieni. Kopā ar ģimeni jau sen bija doma pārvākties uz Norvēģiju. 2010. gada decembrī mans tētis aizsūtīja informāciju par mani uz dažām Norvēģijas komandām. Tad 2011. gada aprīlī viena no tām komandām atbrauca uz turnīru Riga Cup. To turnīru es aizvadīju ar viņiem. Nospēlēju labi, treneriem iepatikos, un 2011. gada jūnijā viņi uzaicināja mani uz vienu mēnesi uz Norvēģiju, lai es apskatos – kā tur viss ir. Dzīvoju pie viena puiša no komandas. Man viss patika, un tad es teicu vecākiem, ka labāk būs turpināt spēlēt hokeju Norvēģijā. 4. augustā es pārvācos uz Norvēģiju, pagaidām bez vecākiem. Nospēlēju dažus turnīrus, un 21. augustā jau atbrauca visa ģimene. Kopš tā laika mēs dzīvojam Norvēģijā. Esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, jo te man sanāk vairāk spēles nekā man bija Latvijā, trenējos arī vairāk. Spēlēju arī pie vecākām komandām, kur hokejs ir ātrāks. Daudzi turnīri notiek Zviedrijā. Man te ir baigi daudz spēlēšanas pieredzes, un tas ir ļoti svarīgi manā vecumā. Tāpēc esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli, īpaši tagad, kad manā bijušajā klubā Liepājas Metalurgs ir pavisam slikta situācija, es saprotu, ka izdarīju pareizo lēmumu.”

Norvēģijas Eliteserie U20 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Vålerenga Ishockey U20 36 229-77 56 čempioni
2. Lørenskog IK U20 36 251-92 54 zaudēja finālā
3. Frisk Asker Ishockey U20 (Frisk Asker / NTG U20) 36 174-91 48 zaudēja pusfinālā
4. Stjernen Hockey U20 36 194-86 46 zaudēja ceturtdaļfinālā
5. Storhamar YA U20 (Storhamar Dragons U20) 36 157-91 43 zaudēja ceturtdaļfinālā
6. IHK Sparta Sarpsborg U20 (Sparta Warriors U20) 36 190-146 40 zaudēja pusfinālā
7. Lillehammer IK U20 36 176-125 37 zaudēja ceturtdaļfinālā
8. Manglerud Star Ishockey U20 36 143-139 28 zaudēja ceturtdaļfinālā
9. Comet Halden U20 36 56-330 7
10. Holmen Hockey U20 (Red Eagles) 36 43-436 1

*

Norvēģijas Eliteserie U18 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar n3sport.no):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Lillehammer IK U18 32 187-93 49 čempioni
2. Vålerenga Ishockey U18 32 183-104 43 zaudēja pusfinālu
3. Frisk Asker Ishockey U18 (Frisk Asker / NTG U18) 32 142-123 34 zaudēja ceturtdaļfinālu
4. IHK Sparta Sarpsborg U18 (Sparta Warriors U18) 32 155-142 33 zaudēja finālu
5. Lørenskog IK U18 32 149-133 31 zaudēja ceturtdaļfinālu
6. Storhamar YA U18 (Storhamar Dragons U18) 32 143-156 31 zaudēja pusfinālu
7. Manglerud Star Ishockey U18 32 104-125 29 zaudēja ceturtdaļfinālu
8. Stjernen Hockey U18 32 116-216 21 zaudēja ceturtdaļfinālu
9. Rosenborg IHK U18 (RIHK U18) 32 106-193 17

*

Dziļākam rakumam:

  • Norvēģijas hokeja federācijas lapa – hockey.no
  • Norvēģijas Get-ligaen 2012./2013. g. regulārās sezona tabula un statistika – pointstreak.com
  • Stjernen Hockey spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (Regulārā sezona; Play off)
  • Populārs Get-ligaen un tās vēstures apcerējums Wikipedia plašumos – wikipedia.org
  • Stjernen Hockey mājaslapa – stjernen.no
  • Norvēģijas 1. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
  • Comet Halden mājaslapa – comethockey.no
  • Comet Halden spēlētāju aktuālā statistika regulārajā sezonā – comethockey.no
  • Jāņa Šmita statistika (ir neprecizitātes abās lapās) – comethockey.no; eurohockey.com)
  • Jāņa Šmita intervija (2012. g. janvārī): tepat
  • Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
  • Kristapa Stiģa intervija (2012. g. oktobrī): tepat
  • IL Kråkene mājaslapa – kraakene.no
  • Norvēģijas 3. divisjon Rietumu apakšgrupas 2012./2013. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
  • Kristiāna Zelta intervija (2013-04-18; piebilde: intervijā minētā „trešā līga” = 3. divisjon = Norvēģijas hokeja 4.-ais līmenis) – lotars.wordpress.com
  • Kristiansand IK mājaslapa – kik.no
  • Tønsberg Vikings mājaslapa – tonsberghockey.no
  • Norvēģijas hokeja aktualitāšu lapas – hockeynorge.no, dagbladet.no, aftenposten.no
  • Norvēģijas hokeja līgu dažādu sezonu turnīra tabulu krātuve un meklētājs – idrett.speaker.no

[Pirmā – Kristapa Stiģa – fotoattēla avots: kraakene.no. Otrs – Rūdolfa Balcera – foto no viņa personīgā arhīva.  Trešais – Maksima Ponomarenko – fotoattēls no hokejista personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Posted by petrovich27 uz 2013/03/31

Medvescak_hcorli_cz_N4_VERSKā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

hclada_logoViens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Medvescak_logoHorvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Milano_rossobluArī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

rubin_logo_mazsViens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

stavanger_oilersMarta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

  • Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
  • KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
  • Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
  • VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
  • Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
  • Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
  • Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
  • Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
  • KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
  • KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
  • Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
  • Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
  • Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
  • Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
  • Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
  • Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
  • Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
  • Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
  • Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
  • Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »