Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts

Pēc tam, kad 1932.gada martā Latvijas izlase bija pirmo reizi atrādījusies starptautiskā līmenī – Eiropas čempionātā Berlīnē, valsts sporta sabiedrība bija nobriedusi spert nākamo soli. 1933.gada februārī Prāgā bija ieplānots pasaules čempionāts ar kuplu dalībvalstu loku, izslavētās Kanādas un ASV komandas ieskaitot.

Latvijas hokeja dzīves vadītāji dalībai pasaules meistarsacīkstēs sāka gatavoties jau salīdzinoši laicīgi. “Pasaules meistarsacīkstes hokejā notiks Prāgā no 18. līdz 28. februārim. Sacīkstēs piedalīsies arī mūsu komanda, kuŗa pag. gadā Berlīnē guva it apmierinošus rezultātus,” informēja laikraksts Latvijas Kareivis 1932.gada 17.decembrī. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinājumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Jau pēc nepilnām 2 nedēļām, 30.decembrī, šī pati avīze informēja, ka LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienība) izlases braucienam uz Prāgu piešķīrusi 150 latus. Tā, protams, nebija visa nepieciešamā summa un bija divreiz mazāka nekā dotācija pirms gada, bet tomēr – tas bija labs signāls.

Vai laika apstākļi ļaus sagatavoties?

Sliktā ziņa bija tāda, ka 1932./1933.gada ziemas apstākļi, no kā arī bija atkarīga valstsvienības gatavošanās turnīram, nav bijuši ideāli. Jāatgādina, ka tolaik Latvijai līdz mākslīgā ledus arēnai bija kādi gadu desmiti jāgaida, tādēļ hokejistiem nederēja ne vēla un švaka ziema, ne atkušņi…

Laika apstākļi lika šūmēties, šaubīties un ar nolemtību raudzīties izlases izredzēs. “Latvija tomēr piedalīsies Prāgā?” kliedza izdevuma Stadions virsraksts (1933.g. 12.janv.). “Neraugoties uz visai nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem, kas mūsu ledushokeja spēlētājiem līdz šim nav devuši iespēju kautcik nopietni sagatavoties līdzdalībai pasaules meistarsacīkstēs Prāgā, mūsu ziemassporta savienība tomēr nolēmusi pieteikt Latvijas līdzdalību šajā turnīrā. Vai lielie izdevumi, ko prasīs izlases vienības (vismaz 12 pers.) sūtīšana uz Prāgu, attaisnosies? Nav taču šaubu, ka vēl atlikušajā laikā līdz 12. februārim, kad komandai jāizbrauc, mēs nespēsim iegūt kaut cik apmierinošu formu, ja arī pieņemsim, ka iestājies ziemas laiks sekmēs intensīvus treniņus!”

Biļetes uz spēli: no 20 santīmiem līdz 1 latam

Neskatoties uz kritiku un bažām, nedēļas nogalē, 15.janvārī, Latvijas Sporta Biedrības (LSB) slidotavā tā laika federācijā – LZSS (Latvijas Ziemas Sporta Savienība) rīkoja Zibensturnīru, kas atklāja hokeja sezonu un, līdzīgi kā turnīrs pirms gada, bija paredzēts līdzekļu vākšanai valsts izlases startam starptautiskās meistarsacīkstēs. Šoreiz – pasaules čempionātā. “Atlikums no sac. ieņēmumiem par labu mūsu hokejistu komandēšanai uz pasaules meistarsacīkstēm Prāgā,” norāda Latvijas Kareivis (1933.g. 12.janv.).

Būtu interesanti noskaidrot, cik maksāja biļetes tieši uz 1933.gada Zibensturnīra spēlēm, taču ir skaidrs, ka ieņēmumi no turnīra nebija zemē metami. 1932./1933.gada sezonas Latvijas čempionāta spēlēm LZSS bija noteikusi biļetes cenu starp 20 santīmiem un 1 latu (tā laika vienībām bija cita vērtība). “Ieejas maksa bendi un hokeja meistarības sacīkstēs noteikta šāda: pirmo komandu sacīkstēs bērniem līdz 12 gad. 20 sant., skolēniem, kareivjiem, studentiem un sportistiem, kas uzrāda licenci, 50 sant., pārējiem 1 ls [..]. Sacīkstēm lietojamas tikai savienības biļetes,” liecina oficiālais paziņojums izdevumā Stadions (1932.g. 8.dec.). Otrā līmeņa – 2.klases – vienību sacensībās cenas bija nedaudz “draudzīgākas”.

300 skatītāju – daudz!

Laikraksts Sporta Pasaule (1933.g. 16.janv.) liecina, ka “Neskatoties uz diezgan lielo aukstumu, šo pirmo ledus [hokeja] zibeņturnīru bija apmeklējuši apm. 300 skatītāji“. Grūti spriest, vai korespondents bija skaitījis “tīros” skatītājus, nerēķinot turnīra dalībniekus. Tomēr 300 skatītāji tā laika hokeja sacīkstēm jebkurā formātā bija ievērojams skaits. Turnīrā piedalījās Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas aktuālās sezonas visas piecas vienības – ASK (Rīga), LSB, RFK (Rīgas Futbola Klubs), Unions (vācu Union) un US (Universitātes Sports). (Nepiedalījās Liepājas zonas, 2.klases un, protams, strādnieku organizācijas SSS komandas.) Katrai komandai pirms turnīra bija iespēja “saņemt savienības birojā 15 brīvbiļetes savas komandas spēlētājiem, bez kuŗu uzrādīšanas ieeja sacīkšu laukumā viņiem būs liegta” (Stadions, 1932.g. 12.janv.). “Liegta” bija par skaļu teikts; biļeti nopērkot, gan jau, ka varēja spēles noskatīties.

Zibensturnīrā redzētais atkal izdevuma Stadions apskatnieku darīja bažīgu un norūpējušos. “Vērojot komandu vēl stipri «rudenīgās» spēles ar bažām jāraugās uz mūsu valsts vienības debiju pasaules meistarsacīkstēs Prāgā. Mūsu uzstāšanās pagājušā sezonā Berlīnē notikušās sacīkstēs bija apmierinoša. Vācu sporta prese mūsu vienībai pat veltīja atzinīgus rakstus, uzsveŗot, ka priekš valsts, kur hokeju spēlē tikai otro gadu, mēs esot sasnieguši jau daudz, un izsakot cerību ka nākošajās sacīkstēs Prāgā, mēs būšot vēl ievērojami progresējuši. Kaut tā būtu!” (Stadions, 1933.g. 19.janv.).

Treneris uz čempionātu nebrauc

Diemžēl izlasei pārbaudes spēļu pirms pasaules čempionāta Prāgā nebija. Iepriekšējā valstsvienības spēle bija aizvadīta pirms gada 19.martā Eiropas čempionātā Berlīnē pret Lielbritānijas izlasi.

Tomēr koptreniņi notika. Kandidātu saraksts tika nosaukts janvāra nogalē; tie visi bija tieši tie 11 vīri, kuri pēc tam devās laukumā Prāgā. “Valsts komandas sastādīšanu un treniņu vadīšanu uzņēmies N.Kavass” (Stadions, 1933.g. 26.janv.). Sagatavošanās posmā izlases faktiskais treneris un ģenerālmenedžeris vienā personā bija Nikolajs Kavass, LZSS valdes loceklis un sporta biedrības Unions vadības pārstāvis. Savādi, bet uz pasaules čempionātu treneris nebrauca, bet devās citas personas… N.Kavass janvāra nogalē izraudzījies 16 kandidātus, un izlases pirmais treniņš bija paredzēts 27.janvārī Esplanādē, informē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 26.janv.).

“Pats par savu naudu…”

Protams, aktuāls bija arī naudas jautājums. Minētā LSOA dotācija (Ls 150) veidoja mazāk kā ceturtdaļu no brauciena oficiālā budžeta. Noteiktu apjomu ienesa Zibensturnīrs. Saskaņā ar LZSS kases pārskatu, brauciens uz Prāgu izmaksājis 623 latus un 20 santīmus. Jādomā, ka šajā skaitlī neietilpa spēlētāju izmantotie privātie līdzekļi, jo arī šoreiz uz čempionātu daži spēlētāji braukuši par savu naudu…

“Kaut gan lielas grūtības radīja vajadzīgo līdzekļu sagādāšana, tomēr iespēja redzēt pasaules spēcīgākās komandas un arī ar viņām sacensties radīja vajadzīgo sajūsmu, tā kā pa daļai ar savienības [LZSS], pa daļai ar personīgiem un savu biedrību [sporta klubu] dotiem līdzekļiem mūsu komanda tomēr šais sacīkstēs piedalījās,” liecina LZSS oficiālais 1932./1933.g. sezonas pārskats.

Latvijas izlase 1933.gada versijā

Latvijas izlases delegāciju veidoja 15 vīri – 12 hokejisti un 3 “pārstāvji” (delegācijas vadītāji). Valstsvienībā bija pārstāvēti četri no pieciem 1932./1933.g. sezonas meistarsacīkstēs startējošiem Rīgas zonas hokeja klubiem; ārpus palika LSB. Izlasē nebija Liepājas zonas klubu (Olimpija un LTK), kā arī atsevišķās sacīkstēs spēlējošie “siseņi” (strādnieku organizācijas SSS sportisti). Toties viens pārstāvis bija no hokeju vairs nespēlējošas organizācijas – Vanderers (Wanderer, RW).

Latvijas valstsvienības delegācija Prāgā:

• Herberts Kušķis (Unions), vārtsargs;
• Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
• Indriķis Reinbahs (Unions);
• Arveds Keslers (Unions);
• Johans Skadiņš (Unions);
• Arvīds Jurgens (ASK);
• Arvīds Pētersons (ASK);
• Ādolfs Petrovskis (ASK);
• Roberts Bluķis (ASK);
• Ēriks Pētersons (RFK);
• Leonīds Vedējs (US);
• Hermanis Zaļums (RFK);
• Pauls Frēlihs (Unions), izlases pārstāvis, LZSS valdes loceklis;
• Valters Glins Holls (Vanderers), izlases pārstāvis, LZSS kasieris;
• Arvīds Zirnis (US), izlases pārstāvis, “intendants”.

LZSS oficiālajā sezonas pārskatā Zaļuma un Zirņa vārdi neparādās izlases delegācijas uzskaitē, taču laikabiedri un liecinieki apstiprina un pat apdzejo šo vīru atrašanos Prāgā. Laikraksts Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.) nacionālās izlases sastāvā uz Prāgu aizbraukušo hokejistu sarakstā nosauca arī US hokejistu Andreju Jesenu; tomēr, ja viņš ir braucis, tad – ārpus oficiālās delegācijas un spēlēs nav piedalījies. A.Jesens nebija iekļauts arī Nikolaja Kavasa janvārī sastādītajā izlases kandidātu sarakstā. Savukārt, no N.Kavasa kandidātu saraksta izlases delegācijā uz Prāgu nebija iekļauti Auziņš, Brašmanis, Hvīds un Roze (Pēdējā Brīdī, 1933.g. 26.janv.).

Maršruts: Rīga – Varšava – Prāga

Latvijas izlase devās ceļā 15.februāra pēcpusdienā ar vilcienu virzienā uz Varšavu. “Mūsu hokejkomanda uz Prāgu aizbrauca vakar pukst. 15.10 [..]. Mūsu komandu stacijā izvadīja ZSS [LZSS] pārstāvji: a.-kapt. Kārkliņš, Plūme, izglīt. min. fiziskās audzināšanas instruktors Cekuls, preses pārstāvji, daudz labvēļu un dāmas ar ziediem,” liecina Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.).

“Ceturtdien, 16.februārī,  ar Varšavas vilcienu 9:30 vakarā ieradās mūsu valsts komanda Prāgā. Spēlētājus sagaidīja vietējā latviešu kolonija un sūtniecības atašējs [J.] Zirņa kungs. Garastāvoklis visiem labs. Mūsu spēlētājus novietoja “Centrum” viesnīcā, netāļu no ziemas stadiona,” raksta Anatolijs Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 27.febr.).

“Arī no Latvijas preses saimes Prāgu skatīt nobraukuši divi representanti,” piebilst laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 18.febr.). Tomēr klātienē esošo Latvijas preses pārstāvju skaits bija lielāks. Cik saprotams, reportāžas nepastarpināti no Prāgas sniedza, piemēram, jau minētais Anatolijs Pavlovskis (Sporta Pasaule) un izdevuma Stadions autors Verners Kanups. Sporta žurnālistikā roku bija ievingrinājis arī izlases delegācijā iekļautais hokejists Hermanis Zaļums, kurš uz ledus tā arī nedevās, bet esot veicis žurnālista pienākumus. Kā raksta tā laika pantiņu autors: “Kur tik’ pilsētā kāds skaļums, Tur jau ložņā Hermans Zaļums, Reportierim jāzin viss [..],” (Stadions, 1933.g. 2.marts). (Pirms čempionāta prese rakstīja, ka izlasei līdzi dosies krievu valodā izdotā Rīgas laikraksta Segodņa (Сегодня) sporta redaktors I.Havkins, bet, vai tas noticis, ir pārbaudāms fakts.)

Prāga, ledus stadions, 12 izlases un “tribīne ar apsildīšanu”

1933.gada 18.-26.februārī Prāgā notikušais turnīrs bija pēc skaita 7. pasaules čempionāts un vienlaikus arī 18. Eiropas čempionāts. Sākotnēji tika lēsta 15, tad 14 valstu piedalīšanās. Līdz pēdējam brīdim tika gaidīta aktuālās (1932.) Eiropas čempionvienības – Zviedrijas izlases – dalība čempionātā. Izdevuma Sporta Pasaule žurnālists prognozēja: “Pagājušā gadā Eiropas meistara tituli ieguva Zviedrija. Šogad uz Pasaules meistaru Zv.[iedrijai] maz izredzes, jo startēs un spēlēs [hokeja] dzimtenes – Kanādas komanda un Zv. uzvara pag. gadā uzskatāma kā nejaušība” (1932.g. 24.dec.).

Tomēr no dalības meistarsacīkstēs “noleca” Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas un Dienvidslāvijas (tolaik saukta par Jugoslāviju) izlases, bet – pieteicās Beļģija. Attiecīgi dalībai čempionātā ieradās 12 izlases.

“Vecā Viduseuropas pilsēta Prāga ar 850,000 iedzīvotājiem šogad pieredzējusi to godu, ka viņas jaunizbūvētā ziemas stadionā, risinās ziemas sporta lielākais notikums. Tur divpadsmit valšķu vienības atrisina uzdevumus: kas būs Europas, un kas būs pasaules meistars ledushokī spēlē. Šo divpadsmit izredzēto skaitā arī Latvija, kā vienīgais Baltijas valšķu reprezentants. Un jāsaka, ka godam savu uzdevumu pilda,” raksta apskatnieks V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

“Prāgas ziemas stadions, kur šogad notiks pasaules meistarsacīkstes Kanādas hokejā ir viens no labākiem Eiropā. Stadions atrodas Prāgas centrā – Itvanicā. Skatītājiem izbūvētā tribīne ir ierīkota ar apsildīšanu. Mākslīgais ledus vienmēr atrodas labā stāvoklī,” detaļas sniedz Sporta Pasaule (1933.g. 13.febr.). Preses ziņas liecina, ka stadiona būvniecība pabeigta 1932./1933.g. sezonā, un arēna “spēj uzņemt līdz 12,000 skatītāju“.

Čempionāta formāts

Pasaules čempionāta formāts paredzēja, ka Kanādas un ASV izlases kā tradicionāli būtiski spēcīgākās priekšacīkstēs nepiedalās un automātiski startē no otrā posma stiprāko 8 komandu sastāvā. Savukārt Eiropas 10 izlases 17.februārī notikušās izlašu pārstāvju sapulces laikā tika izlozētas dalībai 3 grupās. No katras grupas divām izlasēm bija paredzēts turpināt cīņu par medaļām, bet pārējās – gaidīja gandarījuma turnīrs.

Izloze noteica grupu sadalījumu:

• A (I) grupa: Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Rumānija;
• B (II) grupa: Beļģija, Polija, Vācija;
• C (III) grupa: Latvija, Šveice, Ungārija.

Vēl Latvijas izlasei izbraucot no Rīgas, salīdzinoši precīzi prognozēja un dalības uzdevumu formulēja laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks: “Vietu iegūt mūsējiem neisdosies, tomēr pēdējie arī viņi nepaliks. Piedalīšanos jausskata par pirmklasīgu treniņu” (1933.g. 15.febr.).

Pret Šveici. 1:5

Pirmo spēli pasaules čempionātā Latvijas valstsvienība aizvadīja 18.februārī pret Šveices izlasi. Šveice starptautiskajā hokeja federācijā LIHG (kopš 1946.g. IIHF) ietilpa jau no 1908.gada, bija viena no pirmajām četrām šīs organizācijas dalībvalstīm un starpkaru posmā Eiropas valstu vidū kotējās diezgan augstu. Šveiciešu kontā bija 1928.gada olimpiskā bronza (stiprāki bija kanādieši un zviedri), 1930.gada pasaules čempionāta bronza (aiz Kanādas un Vācijas). Šajos turnīros Šveice ieguva Eiropas vicečempionu titulu, bet 1926.gadā bija kļuvusi par Eiropas čempionvienību.

1933.gada pasaules čempionātā Šveices izlasē “laika apstākļus” veidojuši brāļi Katini un Toriani (par godu šiem uzvārdiem, starp citu, nosauktas Špenglera kausa izcīņas priekšsacīkšu grupas).

Žurnālisti slavēja Latvijas izlases centību un… šveiciešu meistarību. “Zaudējums 5:1 Šveicei nemaz neatbilst spēles gaitai, bez tam tā bij spēle – īsts ledushokī sniegums. Vai kā «Prager Tageblat» raksta: «Šveices – Latvijas spēle bij labākā vakardienas sacīkste, te uzvarēja tikai rutīna un technika, vēl ledushokī spēlē jaunos latviešus.»

Visi tie 5000 skatītāji, kas bij ieradušies noskatīties šo spēli, pabalstīja jo sevišķi latviešus cīņas paguruma brīžos ar uzmundrinošiem saucieniem. Cerēsim, ka arī nākošās spēlēs Latvijas valsts reprezentanti attaisnos čechu publikas iegūtās simpātijas. [..] Latvijas komandai pašreiz ļoti mošs gars un tā cer, ka tie, kas viņus pavadīja uz Prāgu ar sajūsmu un laimes vēlējumiem nebūs vīlušies,” referē V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

45 minūšu laikā (tāds tolaik bija spēles ilgums; 3 x 15 min.) Latvijas izlase šveiciešiem vienu vārtu zaudējumu prata sarūpēt. Tā autors – Ādolfs Petrovskis.

Pret Ungāriju. 0:3

Izšķirošā spēle Latvijas izlasei bija 20.februārī pret Ungārijas izlasi. Izšķiroša tāpēc, ka ar tās rezultātu bija jākļūst skaidram – vai Latvija “izkļūs no grupas” un cīnīsies par 1.-8.vietu, vai arī – “neizkļūs” un ieņems vietu starp 9.-12. Kā norādīja laikraksts Latvijas Kareivis: “Ja izdosies uzvarēt ungārus, tad mūsu komanda iekļūs pusfinālā [otrajā posmā]. Pretējā gadījumā tai būs jāsacenšas gandarījuma turnīrā ar vājākām komandām” (1933.g. 21.febr.).

Jāpiebilst, ka ungāri tika uzskatīti par “ņemamiem”, salīdzinot ar Eiropas hokeja lielvalstīm. Ungārija starptautiskajā federācijā bija iestājusies 1927.gadā, t.i., tikai četrus gadus pirms Latvijas. Ungāri bija piedalījušies tikai dažos starptautiskos turnīros – 1928.gada olimpiādē, 1929.gada Eiropas čempionātā, 1930. un 1931.gada apvienotajos pasaules un Eiropas čempionātos. Augstas vietas Ungārija nebija ieņēmusi, bet pēdējos gados bija vērojams progress. Ungāriem šis bija piektais starptautiskais turnīrs, Latvijai – otrais.

“Paņemt” Ungārijas izlasi ne tuvu neizdevās…  Situācijas skaidrojums bija žurnālistiem: “Kā jau tas bija paredzams, atkusnis un siltais laiks, kas kavēja mūsu hokejistiem iegūt treniņos pienācīgu noslīpējumu, aisvēris Latvijas ledus hokeja komandai durvis galvenā turnīrā Prāgā. Tur iekļūt laimējās Ungārijai, bet Latvijai tagad būs jācīnās gandarījuma turnīrā ar Itāliju, Beļģiju un Rumāniju. Pēdējo sacensību ar Ungāriju, kur kā sināms latvji saudēja 3:0 noskatījās ap 10.000 skatītāju,” ziņo un interpretē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 22.febr.).

“Mūsu zaudējums Ungārijai arī nebūtu tik liels (0:3), ja komandai netrūktu tas cīņas spars, kāds bija spēlējot ar Šveici,” īsi rezumēja A.Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 6.marts).

“Sānoslis”. Česke Budejovice

Pēc apakšgrupas pēdējās spēles (20.februārī) un pirms nākamās spēles jau gandarījuma turnīra ietvaros (24.februārī) sanāca 3 brīvu dienu pauze, ko Latvijas izlase nolēma aizvadīt lietderīgi – uzspēlējot draudzības spēli ar vietējo klubu Česke Budejovices pilsētā. Česke Budejovice (vācu Budweis) ir viena no slavenākajām Čehijas, tolaik Čehoslovākijas valsts, alus pilsētām; atrodas ap 150 km uz dienvidiem no Prāgas.

Latvijas izlases pretiniekos nāca Stadion komanda – pilnā nosaukumā AC Stadion České Budějovice (lietots 1928.-1948.g.), kas tagad pazīstama ar vārdu ČEZ Motor České Budějovice un spēlē Čehijas 1.līgā. Latvijas valstsvienība mājiniekiem piekāpās ar 1:3. (Šo spēli literatūrā mēdz “ieskaitīt” Rīgas vienībai nevis Latvijas izlasei.)

Spēle tās dalībnieku atmiņās palikusi ar kādu bīstamu epizodi. “Sacensība notika vakarā uz tuvējā ezera. Lai atkušņa laikā ledus virsma būtu līdzena un sausa, laukuma katrā stūrī bija izcirsti lieli āliņģi, bet laukums bija ierobežots tikai ar pēdu augstu malu un ļoti vāji apgaismots. Spēles sākumā uzbrucēji ar [Johanu] Skadiņu kreisā malā devās uz pretinieka vārtiem. Pēkšņi Skadiņš pazuda. Tiesnesis apturēja sacensību, lai noskaidrotu spēlētāja pazušanu, bet pārsteigums bija vēl lielāks, kad Skadiņš mēģināja tikt ārā no āliņģa,” pēc daudziem gadiem rakstīja arī tā gada izlases spēlētājs Leonīds Vedējs (Laiks, 1990.g. 21.febr.). Johans Skadiņš izglābās un vēl 30.gados hokeja laukumos sagādāja daudz rūpju pretinieku vārtsargiem.

Mūsdienu hokejam nesaprotami miniatūrā apmale tolaik nebija anomālija. Saskaņā ar tā laika noteikumu redakciju, apmalei bija jābūt vismaz 25 cm augstai, kas saskaņā ar mūsdienu IIHF noteikumiem ir noteikta 1,17-1,22 m augstumā. Atšķirība ir… Jāpiebilst, ka apmales tolaik bija mazāk bīstamas, jo spēka (“ķermenisku“) spēli drīkstēja piekopt tikai savā aizsardzības zonā un vismaz pusotra metra attālumā no apmales, ko norādīja noteikumu 113.punkts: “Savus vārtus aizsargājošam spēlētājam tomēr atļauts ar ķermeni kavēt pretinieka gaŗāmiešanu, bet nekādā ziņā nelietojot nūju. Šāda pretinieka kavēšana ar ķermeni atļauta aizsargājošai komandai tikai viņas laukuma trešdaļā un vismaz 1,50 m attālu no laukuma apmales” (Stadions, 1932.g. 15.dec.).

Pret Itāliju. 2:0

Spēle pret Itālijas valstsvienību norisinājās 24.februārī. Itālija LIHG bija uzņemta 1924.gadā, bet valsts izlase bija izlaidusi virkni turnīru un startējusi tikai četros starptautiskos turnīros – 1924., 1926. un 1929.gada Eiropas čempionātos, kā arī 1930.gada apvienotajās pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs. Augstākās vietas itāļiem nebija “pa zobam”, bet 1929.gada Eiropas čempionātā Itālija prata ieņemt 4.vietu (8 izlašu konkurencē).

1933.gada februārī Prāgā itāļiem esot pievērsta īpaša uzmanība: “Uz Itālijas spēli daudzi raudzījās novērojoši, jo nākošās pasaules meistarsacīkstes 1934.g. rīko Itālija Milānā” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

“Pēc diviem zaudējumiem ledushokeja meistarības priekšsacīkstēs, latvju komandai beidzot izdevās gūt vienu uzvaru. Šo pirmo uzvaru mūsu hokejisti ieguvuši gandarījuma turnīrā, pieveicot Itālijas hokeja vienību ar 2:0. Abus vārtus mūsu komandai iesitis Jurgens. [..] …uzvara pret spēcīgo itāļu vienību nākusi savā ziņā negaidot, jo nevien mūsējie, bet arī visi daudzie skatītāji bijuši pārliecināti, ka latvjus sagaida jauna neveiksme.

Spēli uzsāk mūsu spēlētāji ar strauju uzbrukumu. Veikli kombinējot mūsu komandas uzbrucēji drīz vien nokļuvuši pretinieku vārtu tuvumā un vairākkārtīgi nopietni apdraud Itālijas vārtus. Tikai pateicoties itāļu vārtsarga lieliskai spēlei, šie straujie uzbrukumi beigušies bez rezultāta. Tad arī publika savu spriedumu par mūsu komandas spējām bijusi spiesta mainīt, jo nu pierādījies, ka ne saspēles, ne arī technikas ziņā latvji nav vājāki par itāļiem, bet ātrumā un centībā tos pat ievērojami pārspēj.

Pirmo panākumu mūsējie guvuši īsi pirms pirmās trešdaļas beigām, kad Jurgens no burzmas iesitis ripu itāļu vārtos. Rezultāts 1:0 par labu Latvijai! Otrā trešdaļā cīņa risinājusies bez rezultāta. Trešā spēles posmā latvji vēlreiz tikuši pie panākuma. Uzvaru nesošos vārtus atkal iesitis Jurgens. Neskatoties uz abpusēji straujo spēli, turpmākā cīņa rezultāta vairs nedevusi un latvji atstājuši spēles laukumu kā uzvarētāji ar 2:0. Pēc šīs iespaidīgās uzvaras latvju komandai nāksies sastapties gandarījuma turnīra finālspēlē ar Rumānijas vienību,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 27.febr.).

Korespondents A.Pavlovskis jau pēc čempionāta par spēli pret Itālijas izlasi rakstīja: “Šī bija viena no pasaules meistarcīņu lielākām sensācijām, jo Latvijas 2:0 uzvara nāca pilnīgi negaidīta. [..] Sevišķi labi spēlēja mūsu pirmā maiņa: Petrovskis, Jurgens un Skadiņš” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

Pret Rumāniju. 0:1

Gandarījuma turnīra paralēlajā spēlē Rumānijas izlase bija ar 3:2 pieveikusi Beļģiju, un spēlē par 9.vietu (gandarījuma turnīra finālā) 25.februārī Latvijas valstsvienībai nācās sacensties ar rumāņiem. Šajā turnīrā un vispār Latvijas nacionālās izlases neilgajā pastāvēšanas vēsturē Rumānijas valstsvienība bija vienīgā izlase, pret kuru mūsējie spēlēja otro reizi. Iepriekšējā reize bija pirms gada, 1932.gada martā Eiropas čempionātā Berlīnē, kur Latvija bija izrādījusies stiprāka (3:0). Rumānijas izlase abos LIHG turnīros, kuros bija piedalījusies (1931. un 1932.), bija ieņēmusi pēdējās vietas. Turklāt jau 1933.gada Prāgā apakšgrupas spēlē rumāņi bija jau zaudējuši Latvijas tikko uzvarētajiem itāļiem (0:2). Respektīvi, Latvijas izlasei pretī nāca pazīstams, reiz uzvarēts un teorētiski vājāks pretinieks. Jādomā, ka tas nevarēja neietekmēt situāciju un noskaņojumu…

“[..] vēl lielāka sensācija bija Latvijas 0:1 zaudējums nākošā dienā vājākai turnīra vienībai Rumānijai. Nelīdzēja latviešu pilnīgs pārsvars visā spēles laikā un it sevišķi pēdējā trešdaļā, kad spēle noritēja tikai pie Rumānijas vārtiem, bet latviešus bij aizmirsusi viņu pašu La[i]mas māmuļa,” sprieda V.Kanups izdevuma Stadions slejās (1933.g. 8.marts). Vienprātīgu vērtējumu sniedza arī laikraksta Sporta Pasaule līdzstrādnieks A.Pavlovskis: “Sāpīgākais sitiens, bez šaubām, bija Latvijas zaudējums Rumānijai (0:1). Viss, viss arī šeit bija labi, bet mūsu spēlētājiem pavisam trūka laimes…” (1933.g. 6.marts).

Savukārt avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks zaudējuma iemeslu pamanīja neieskaitītajā vārtu guvumā: “Gandarījuma turnīra finālā Latvija bijusi mazā pārsvarā un pirmā guvusi vārtus, kuŗus gan tiesnesis neatzinis, it kā neiesistus. Tiesneša rīcība nositusi mūsējo gara stāvokli, ko izmantojuši rumāņi, lai gūtu vienīgos vārtus” (1933.g. 1.marts).

Pēdējie nepalika

Pasaules čempionāta kopvērtējumā Latvijas izlase 12 valstu konkurencē ieņēma 10.vietu, bet Eiropas meistarsacīkšu uzskaitē ieguva 8.vietu, kas bija atkārtots iepriekšējā gada sasniegums. “Aiz muguras” palika Itālijas un Beļģijas izlases. Pirmoreiz pasaules meistarsacīkšu vēsturē par čempioniem nekļuva kanādieši. Turnīra finālā viņus pieveica Massachusetts Rangers vienība, kas čempionātā startēja kā ASV izlase (pa labi novietotā attēlā). Pasaules čempionāta bronzu un Eiropas čempionu titulu izcīnīja mājinieki – Čehoslovākijas izlase.

Latvijas izlases sastāvā no 12 hokejistiem, kuri bija delegācijā, čempionātā uzspēlēja 11 vīri – Roberts Bluķis, Arvīds Jurgens, Arveds Keslers, Herberts Kušķis, Arvīds Pētersons, Ēriks Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Indriķis Reinbahs, Johans Skadiņš, Pēteris Skuja, Leonīds Vedējs. Pie spēlēšanas netika tikai Hermanis Zaļums (un vai vispār plānoja?).

No valstsvienības sastāva Sporta Pasaules korespondents īpaši paslavēja ASK uzbrucējus Robertu Bluķi un Ādolfu Petrovski. Tomēr derētu izcelt vēl vienu “karavīru kluba” uzbrucēju Arvīdu Jurgenu, kurš bija trāpīgākais izlases sastāvā – sastrādāja divus vārtu guvumus. Arī šajās meistarsacīkstēs valstsvienības vārtu “pirmais numurs” bija Herberts Kušķis (Kuške), kuram pēc čempionāta izdevumā Stadions veltīts draudzīgs pantiņš (1933.g. 2.marts):

“Kuŗš gan Kuškes vietā ies

Ar «šeibes» kundzi bučoties.

Vai vērts kvēlo skūpstu spiest

Pēc jā lūpas pampst un briest.“

Izlases otrajam vārtsargam Pēterim Skujam statistiķi visā turnīrā ir fiksējuši 3 minūtes spēles laika. Tomēr laikabiedru, statistiķu un pētnieku vidū nav vienprātības, kurā spēlē tieši un, vai vispār tāds fakts ir bijis. (Statistiķi “sliecas” uz pēdējo spēli pret Rumānijas izlasi, bet, piemēram, čempionāta spēļu dalībnieks Leonīds Vedējs stipri vēlākās atmiņās viņu atcerējās izlases vārtos spēlē pret Itālijas valstsvienību.) Tāpat pētniekiem nav vienprātības konkrēto spēļu laukuma spēlētāju komplektos, kas devušies laukumā, kā arī izlases kapteiņa jautājumā. Dažādi avoti norāda divus dažādus kapteiņus – Indriķi Reinbahu, Arvīdu Jurgenu (pārbaudāms, vai abi nemainījās).

Vērtīgs sniegums vai tomēr izgāšanās?

Latvijas izlases dalību kā laikabiedri, tā vēlāki pētnieki vērtē diezgan atšķirīgi. Pozitīvāk noskaņotie akcentē galveno dalības principu “piedalīties” un atgādina par vairāk vai mazāk objektīviem faktoriem – pienācīgas ziemas trūkumu, garo un nogurdinošo ceļojumu, hokeja “jaunību” mūsu valstī un pašu izlases pieredzes trūkumu.

Starp valstsvienības panākumiem tika nosaukta arī Latvijas vārda nešana pasaulē. “Bet tie, kas ar skepsi skatījās nākotnē varēs tomēr apmierināties, ka Latvijas sporta vārds, ja arī ne ar uzvarām, tad tomēr ar jauniem sportiskiem sniegumiem ir pacēlis interesi ārzemēs par Latvijas sportu un Latviju vispār,” raksta V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.). Žurnālisti pasaules čempionāta kontekstā atzīmēja, ka ārvalstu prese dažkārt jaucot Latvijas un Lietuvas nosaukumus, mūsu hokeja valstsvienību nosaucot par Lietuvas izlasi.

Bija arī uzstājīgi viedokļi, kuru paudēji izlases otrajā turnīrā gaidīja un prasīja vairāk. No tā arī izrietēja kritika un arī publiska vaininieku meklēšana, bez kā neiztika Latvijas izlases pirmajā pasaules čempionātā…

“Netīrā veļa” latviešu gaumē

Kritikas arsenāls bija plašs un mūsdienām jau klasisks – spēlētāju sastāva izvēle konkrētajām spēlēm, virknējumu kārtība, spēles ilgums dažādām maiņām, izlases pārstāvja (trenera nebija) nekompetence un, galu galā, konkrēta spēlētāja prasmju trūkums. (Piebilde: laukumā spēlēja ar diviem uzbrucēju virknējumiem un vienu aizsargu pāri.)

“Vienībā nesaskaņas un sarūgtinājumu izsauca atsevišķus spēlētāju itkā sevis nostādīšana “speciālistu” lomā ledus hokeja spēlē, un arī vienības pārstāvja [Paula Frēliha] varētu teikt, nemākulīgā rīcība vienības sastādīšanā. Nesaprotamu iemeslu dēļ vienībā cīņā ar Itāliju un Rumāniju netika ierindots viens no labākiem spēlētājiem mūsu apstākļos – Ēriks Pētersons [..]. Tāpat nesaprotami bija tas – ka aizsargos Vedēja vietā tika nozīmēts Keslers, kas jau Rīgā demonstrēja savu nevarību noturēties uz slidām.

Cīņā ar Rumāniju otra uzbrucēju maiņa visu spēles laiku spēlēja tikai 6 minūtes [..]. Vai šeit arī nebūs viena no kļūdām, kādēļ mūsu vienība zaudēja. [..] mūsu 1. maiņas uzbrucēji nevēlējās mainīties, lai gan beidzamā trešdaļā tik tikko turējās uz kājām. Šeit, laikam, lielu lomu spēlēja vēlēšanās “spīdēt”! Humoru sacēla vienības pārstāvja aizsargos spēlējošā Keslera cildināšana: “Lūk, redziet, redziet, tas spēlētājs tik spēlē ar galvu!”. Tā tad iznāk, ka pārējo biedrību spēlētājiem galvas nebūtu,” raksta Sporta Pasaule (1933.g. 6.marts).

Kritiķu pārmetumiem zināms pamats varētu būt kritizētā izlases pārstāvja Paula Frēliha un aizsarga Arveda Keslera “partejiskumam” – abi bija sporta kluba Unions biedri un tās hokeja sekcijas aktīvisti. Tomēr “aiz kadra” paliek nianse, kas nevairoja objektivitāti situācijā. Proti, Unions bija veidota un pastāvēja kā vācu sporta klubs, lai arī Unions hokeja komandā spēlēja virkne latviešu. Bet konkrēti P.Frēlihs un A.Keslers bija vācieši. Tāda atklāta konfrontēšanās starp vāciešiem un latviešiem vismaz hokeja laukumos 20.gs. 30.gados nebija manāma, tomēr bija epizodes, kurās tā parādījās. Piemēram, latviešu prese epizodiski apsmaidīja vācu komandu neveiksmes Latvijas hokeja meistarsacīkstēs. Zināma latviešu “cemme” bija, ka Latvijas meistarsacīkšu pirmajos gados par čempionvienību kļuva tieši vācu klubs Unions. Tāpat arī daļa no asākās kritikas izlases komplektēšanas pirmajos gados saņēma tieši vācu sportisti vai administratori. Vēlāk viņi no valstsvienības sastāva izzuda…

Taisnības un līdzsvara pēc kāds labs vārds jābilst par labu kritizētajam Arvedam Kesleram. Sporta Pasaules autors stipri pārspīlēja šī aizsarga nevarēšanu noturēties uz slidām. Keslers kopā ar Unions komandu jau bija divreiz kļuvis par Latvijas meistaru (tā tolaik sauca čempionu; 1931., 1932.), jau pēc Prāgas čempionāta – valsts čempiona titulu izcīnīja trešoreiz (1933.). Bija viens no pirmajiem Latvijas hokejistiem un spēlēja līdz pat Unions komandas pastāvēšanas beigām (1939.). Arveds Keslers bija viens no aktīvakajiem sporta kluba Unions biedriem un tā hokeja sekcijas virzītājiem. Vēlāk – arī Unions hokeja sekcijas vadītājs.

Tehnika un skats nākotnē

Konstruktīvāku vai vismaz mazāk personisku Latvijas izlases vērtējumu sniedz sporta apskatnieks V.Kanups: “[..] gandrīz visi valsts vienības spēlētāji jau daudzmaz piesavinājušies pareizo skriešanas techniku. Ripas vešanas technika un koku [nūjas] technika stāv stipri zemākā līmenī. Maz, mums tādu spēlētāju, kas skrējienā īstā momentā prot asi raidīt ripu pretinieka vārtos. Vēl vājāk mums veicas ar kombinācijām [..]. Piesavināties kombinācijas, tiesa, nav tik vienkārši kā slidu skriešanas techniku, tomēr mūsu vienības [Latvijas meistarsacīkstēs] maz par to domā. Visvājākā vieta mums tomēr ir taktikas trūkums, ko pēc Prāgas turnīra, cerams, mūsu spēlētāji būs daudzmaz piesavinājušies. [..]

Vesels gads līdz nākošām pasaules meistarsacīkstēm Milānā, tādēļ darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai attaisnotu tās cerības, ko uz katru šādu braucienu liekam,” (Stadions, 1933.g. 8.marts.). Uz pasaules čempionātu 1934.gada februārī Milānā Latvijas izlase nedevās, un vispār pēc Prāgas čempionāta izlasei iestājās turpat 2 gadus ilga starptautisko spēļu pauze… Latvijas valstsvienība apritē atgriezās pasaules čempionātā Šveicē 1935.gada 20.janvārī ar spēli pret Kanādas izlasi. Bet tas jau ir cits stāsts…

P.S. Kamēr nenomirs pēdējais bendijists…

Savdabīgu Latvijas hokeja novērtējumu 1933.gada pasaules čempionātā sniedzis kāds Kanādas izlases (kā tāda startēja Toronto National Sea Fleas komanda) spēlētājs, cik noprotams – čempionātā 3 vārtu guvumus sagādājušais Kenijs Keins (Kenny Kane).

“Kancs, labākais Kanādas hokejists pasaules meistarsac. laikā bargi izteicies par mūsu ledus hokeju. “Kamēr nebūs miris Latvijas pēdējais bendī spēlētājs, jūs nekad nespēlēsiet labi hokeju”, tie ir slavenā kanādieša vārdi. Ja spēlējot hokeju, tad pavisam esot jāatmet bendī,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 3.aprīlis). Jāpiebilst, ka Latvijas čempionāta un arī izlases pamatu tās sākumposmā veidoja bijušie vai vēl esošie bendijisti, kuriem jāpateicas par hokeja iedzīvināšanu mūsu valstī. Starp citu, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs. Taču kanādieša domugraudā bija saklausāma skaidra doma.

Avoti un literatūra:

• Latvijas Ziemassporta Savien. 1932./33. gada darbības pārskats // [Kaiserwald sarakste ziemas sporta veidu jautājumos] Latvijas Nacionālais arhīvs – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1799.fonds, 2.apraksts, lieta Nr. 531. – 12.lp.
• – 1932.g. 8., 22.decembris, 1933.g. 5., 12., 19., 26.janvāris, 9., 16., 23.februāris, 2., 8.marts.
• Sporta Pasaule. – 1932.g. 24.decembris, 1933.g. 16.janvāris, 13., 27.februāris, 6.marts, 3.aprīlis.
• Latvijas Kareivis. – 1932.g. 17., 30.decembris, 1933.g. 12.janvāris, 9., 16., 21., 22., 26.februāris, 1.marts.
• Pēdējā Brīdī. – 1933.g. 26.janvāris, 9., 15., 18., 21., 22., 24., 25.februāris. [Izdevums oriģinālā ir gotu rakstībā; šeit citēts, pārveidojot burtus latīņu rakstībā.]
• Rigasche Rundschau. – 1933.g. 21., 24.februāris.
• IIHF Guide & Record Book 2014. Ed. Podnieks A. – Zurich, New York, Toronto, 2013.
• Ledus hokeja spēles noteikumi (Oficiālais teksts.) // Stadions. – 1932.g. 10., 24.nov., 1., 8., 15., 22.dec.
• Ulmanis A. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. – Rīga, 1998. (elektroniski: lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron)
• Vedējs L. Neatkarīgās Latvijas hokeja izlases spēlētāji // Laiks. – 1990.g. 14., 17., 21., 24.februāris.
• Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1932.-1936. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1932_1936)
• Malolepszy T. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. – Lanham, Toronto, Plymouth (U.K.), 2013.
• Ošiņš I. Tāds bija hokejs ar Leonīdu Vedēju // Laiks. – 2008.g. 4.oktobris.
• 1933 – VII World Ice Hockey Championships CZE // Wchampsresults.com (sk: http://wchampsresults.com/index.php/18-ice-hockey/258-1933-vii-world-ice-hockey-championships-cze)
• Championnats du monde 1933 // Passionhockey.com (sk: http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/mondial1933.htm)
• 1933 Чемпионат Мира и Европы: Чехословакия (Прага) // Форум хоккейных статистиков (sk: http://statforum.5-games.ru/viewtopic.php?f=132&t=609)
• Story #78. USA wins its first and so far only Worlds in 1933, denying Canada for the first time // IIHF.com (sk: http://www.iihf.com/iihf-home/the-iihf/100-year-anniversary/100-top-stories/story-78.html)
• Latvijas hokeja pirmsākumi // Hokejs 1989. – 1990. Uzziņas. Sast. Andersons M. – Rīga, 1989. – 49.-56.lpp.
• Ošiņš I. Kur tu radies, hokej, kur tu cēlies. – 2011.g. (sk: http://www.lhf.lv/forums/vesture123/04022011-kur_tu_radies_hokej_kur_tu_izcelies)
• Eckert H. Eishockey Lexikon. – München, 1993.
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. Ed. Diamond D. – Kansas City, New York, 1998.
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. 2nd edition. Ed. Diamond D. – New York, 2000.
• [ČEZ Motor České Budějovice] Základní informace // Hcmotor.cz (sk: http://www.hcmotor.cz/zobraz.asp?t=zakladni-informace)
• [ČEZ Motor České Budějovice] Historie // Hcmotor.cz (sk: http://www.hcmotor.cz/zobraz.asp?t=historie)
• UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933. – 2014.g. (sk: https://petrovich27.wordpress.com/2014/05/21/unions/)
• Kā Latvijas izlase uz savu pirmo čempionātu brauca. – 2014.g. (sk:  https://petrovich27.wordpress.com/2014/07/26/berline-1932/)

[Pirmajā un noslēdzošajā attēlā: Latvijas izlase pēc spēles pret Šveices izlasi 1933.gada 18.februārī, Prāgā; no kreisās – stāv: A.Pētersons, Ē.Pētersons, J.Skadiņš, I.Reinbahs, L.Vedējs, Ā.Petrovskis, A.Jurgens, R.Bluķis; no kreisās – tup: P.Skuja, H.Kušķis; attēlā nav čempionātā spēlējušais A.Keslers; foto avots: Stadions, 1933.g. 23.febr. Otrajā attēlā: Prāgas 1933.gada čempionāta plakāts; foto avots: passionhockey.com. Trešajā attēlā: Massachusetts Rangers vienība, kas kā ASV izlase kļuva par 1933.gada pasaules čempioniem; foto avots: Stadions, 1933.g. 2.marts.]

Girgensons apslido rekordus. FOTOSTĀSTS

1.  Savā pirmajā NHL pussezonā latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons kļuvis par Buffalo Sabres pamatsastāva spēlētāju. Vismaz pašreizējā Sabres sastāva zīmējumā. Aizvadījis 37 no 38 komandas spēlēm. Un tas viss 19 gadu vecumā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

2. Savu pirmo Ziemeļamerikas sezonu Edmunda Vasiļjeva Hokeja Skolas audzēknis Zemgus Girgensons sāka 15 gadu vecumā Green Mountain Glades klubā ASV “trešā ranga” (Tier III) līgās EmJHL un EJHL. Taču jau pēc šīs sezonas (2009./2010.) ieleca ASV stiprākās junioru līgas USHL komandas Dubuque Fighting Saints sastāvā / foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

3. Un ne tikai “vienkārši” ieleca, bet savā pirmajā USHL regulārajā sezonā (2010./2011.) “uztaisīja” Latvijas hokejistu rekordu šajā līgā – 51 spēlē salasot 49 punktus. Iepriekšējais rekords piederēja Latvijas pārstavim Mihailam Salijenko, kurš bija mācējis 1996./1997. gada sezonā 56 spēlēs saražot 39 rezultativitātes punktus. Jāpiebilst, ka Girgensonam tas izdevās 17 gadu vecumā, bet USHL ir junioru līga (Ziemeļamerikā junioru vecums ir U-21)… /  foto no 2011./2012. g. sezonas; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

4. Ar to nepietika… Savā pirmajā USHL sezonā Zemgus Girgensons kopā ar Fighting Saints izcīnīja USHL galveno trofeju – Clark Cup. 2011. gada play off 11 spelēs sakrāti 8 rezultativitātes punkti / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

5. Savā otrajā USHL sezonā (2011./2012.) Girgensons kopā ar Fighting Saints pie čempionu titula netika, bet bija komandas kapteinis un regulārajā sezonā laboja Latvijas hokejistu rezultativitates rekordu. Kopš ta laika tie ir 55 rezultativitates punkti, kas gūti 49 spēlēs / Dubuque Fighting Saints ierindā; foto avots: Dubuque Fighting Saints profils facebook.com lapā

6. Paralēli savām gaitām Ziemeļamerikas junioru līgās Zemgus ieradās palīgā Latvijas U-18 un U-20 izlasēm, ar kurām kopā aizvadīti trīs attiecīgo vecumu pasaules čempionāti. Piemēram, 2010. gada decembrī viņš palīdzēja Latvijas U-20 izlasei izcīnīt vietu elitē. Pēc gada – nosargāt šo vietu / Latvijas U-20 izlase pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011-12-26; foto avots: lhf.lv

7. Līdz ko NHL drafta jaunākā vecuma ierobežojums atļāva, tā latviešu jaunais talants tika draftēts. 2012. gadā. Un arī tad sanāca rekords… Zemgus Girgensons ir ar visaugstāko kārtas numuru draftētais Latvijas hokejists! Viņu izvēlējās Buffalo Sabres pirmajā kārtā ar 14. numuru. Jāpiebilst, ka iepriekš neviens Latvijas hokejists nebija draftēts jau pirmajā kārtā. Iepriekšējais rekords no 1991. gada piederēja Sandim Ozoliņam, kuru “paņēma” ar 30. numuru, otrajā kārtā / NHL 2012. gada drafta pasākumu laikā; foto avots: sabres.nhl.com

8. Pēc drafta vienu sezonu (2012./2013.) Zemgus aizvadīja Sabres fārmklubā Rochester Americans AHL čempionātā. Starp citu, šajā vienībā savulaik pieredzi krājuši arī citi latviešu hokejisti – Pēteris Skudra, Jānis Sprukts / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

9. Amerks ierindā Girgensonam sezonu pabojāja tās gaitā gūtās traumas, ieskaitot smadzeņu satricinājumu. AHL regulārās sezonas gaitā aizvadīta 61 spēle, sakrāti 17 punkti un lietderības koeficients -7. Kas ir patālu no Latvijas hokejistu rekordiem AHL / Rochester Americans sastāvā 2012./2013. g. sezonā; foto avots: Rochester Americans profils facebook.com lapā (Micheline V)

10. AHL izslēgšanas spēles – Kaldera kausa izcīņa – Rochester Americans komandai nebija veiksmīgas, jo tā izkrita jau pirmajā kārtā pēc 3 aizvadītām spēlēm. Taču izslēgšanas spēļu summā Zemgus kļuva par Amerks rezultatīvako spēlētaju ar 3 vārtu guvumiem un lietderības koeficientu +2, kas sarūpēts 3 spēlēs / Rochester Americans pret Toronto Marlies 2013. gada aprīlī; foto avots: marlies.ca (Graig Abel)

11. Americans “neraža” izslēgšanas spēlēs ļāva Girgensonam debitēt 2013. gada pieaugušo pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās. Latvijas izlases komplekta jaunākais spēlētajs – 19 gadus vecais Zemgus Girgensons – izcēlās ar savu aktivitāti, aizvadīja 5 spēles un iemeta pretinieku vārtos vienreiz. Starp uzbrucējiem Girgensonam bija ceturtais lielākais speles laiks (vidēji spēlē 17:20) / Latvijas izlase pret ASV izlasi 2013-05-05; foto avots: iihf.com

12. Vasara beidzās ātri… Jo jūlijā noritēja Buffalo Sabres kluba jauno talantu un “prospektu” Development Camp, pēc tam – “īstā” treniņnometne / treniņi jau Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

13. Jau attīstības nometnes pirmajā dienā Girgensons izcēlās ar elegantu vārtu guvumu (skatīt) / treniņi Sabres krāsās 2013. gada jūlijā; foto avots: Buffalo Sabres profils facebook.com lapā

14. Augsta pašatdeve un darba ētika bija vērojama visas vasaras treniņos. Netrūka arī vārtu guvumu pārbaudes spēlēs, piemēram, divi trapījumi vienā spēlē pret Montréal Canadiens (skatīt) / Development Camp laikā 2013. gada jūlijā; foto avots: sabres.nhl.com

15. Detroita. Joe Louis Arena. 2013. gada 2. oktobris. Savas debijas spēles 53. minūtē Zemgus Girgensons nokārto vārtu guvumu (skatīt video). Tas bija Buffalo Sabres vienīgais trāpījums šajā spēlē. Līdz šim vēl nevienam Latvijas hokejistam nebija izdevies panākt vārtu guvumu savā NHL debijas spēlē. Iepriekš savās debijās rezultatīvakais sniegums bija viena piespēle. Tas bija izdevies Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam / Debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-10-02; foto avots: nhl.com

16. Girgensons ir cīnītājs, ko arī novērtējuši Sabres treneri. No komandas 38 spēlēm, kas jau notikušas šosezon, latviešu uzbrucējs ir piedalījies 37 spēlēs. Par viņu vairāk spēlējuši tikai četri Sabres spēlētāji – visas 38 spēles. Tikpat spēļu (37) ir vienam, bet pārējiem 24 laukuma spēlētājiem – mazāk. Šosezon Buffalo Sabres sastāvā ir uzspēlējuši 30 laukuma spēlētāji un 2 vārtsargi / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

17. Arī spēles laiks 19-gadīgam jaunpienācējam ir pieklājīgs – vidēji spēlē 14:18. It kā ne tuvu nav pats lielākais komandā, bet pēdējās divās spēlēs tas “uzlecis” līdz 22:01 un 19:21 / Buffalo Sabres pret Dallas Stars 2013-10-28; foto avots: nhl.com

18. Ar savām 37 spēlēm Girgensons ir 11.-ais visvairāk spēļu NHL aizvadījušais Latvijas hokejists. Spēļu skaita ziņā “aiz muguras” Balderis (26 spēles), Karsums (24), Astašenko (23), Kulda (15), Sprukts (14), Ignatjevs (12), Vītoliņš (8), Kerčs (5). “Priekšā” 10 vīri, no kuriem tuvākie potenciāli “noķeramie” – Vasiļjevs (51) un Panteļejevs (54) / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

19. Savukārt rezultativitātes ziņā Girgensons visu laiku Latvijas hokejistu NHL rezultativitātes Topā dala jau 7./8. vietu, kopā ar Grigoriju Panteļejevu. Abiem pa 14 punktiem; Girgensonam 4+10. Nedaudz vairāk ir Vasiļjevam un Daugaviņam (pa 15 punktiem), arī Ivanānam (18 punkti). Bet talāk konkrētas virsotnes – Skrastiņam 139 punkti, Žoltokam 276, Ozoliņam 654 punkti… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-29; foto avots: nhl.com

20. Movember. Arī ūsu mēnesī Zemgum bija ko atrādīt / Buffalo Sabres pret Philadelphia Flyers 2013-11-21; foto avots: nhl.com

21. Lietderības koeficients 37 spēļu summā gan negatīvs (-2). Tiesa, šosezon Sabres, kā zināms, “neiet”, un pozitīvs lietderības koeficients pagaidām ir saskaitīts tikai vienam spēlētajam komandā. Attiecīgi Girgensons ar -2 ir krietni virs vidējā savā vienībā / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

22. Statistikas pilnībai: 37 spēlēs iespēti arī 58 metieni pa vārtiem, 76 (!) spēka paņēmieni, 23 bloķēti metieni, 2 soda minūtes… / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-16; foto avots: nhl.com

23. Sabres ierindā Girgensons strādā gan kā malējais, gan arī – kā centrs. Uzverēti 45,2% iemetienu. Bet… komandā tikai diviem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vairāk par vienu iemetienu, šis rādītājs ir virs videjā (50.0%) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

24. Spēka paņēmiens jeb “buča bortam” tuvplānā. Starp citu, ar saviem 78 spēka paņēmieniem Zemgus Girgensons ir trešais nīgrakais (biežākais) spēka paņēmienu izpildītājs komandā / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

25. Hokejs mēdz būt traumatisks – ja ne bortā, tad ar slidu… Aktuālajā NHL sezonā līdz šim Girgensons ir izlaidis vienu spēli – 17. oktobrī pret Vancouver Canucks. Dēļ traumas, bet jau nākamajā spēlē bija atpakaļ ierindā / Buffalo Sabres pret Phoenix Coyotes 2013-12-23; foto avots: nhl.com

26. NHL statistiķi cenšas un rēķina nianses līdz smalkumam, ka var līdzēt ne tikai treneriem, bet arī numerologiem, astrologiem… Cik smalki? Ka, piemēram, Girgensona veiksmīgakā spēļu diena ir sestdiena – vidēji spēlē nopelnīts puspunkts, lietderība plusos un arī vidējais spēles laiks (14:43) nedaudz virs sezonas vidējā. Lielāks spēles laiks ir tikai pirmdienās un piektdienās. Bet “neražu” diena ir ceturtdiena – tikai 0,14 punktu vidēji spēlē (Girgensona vidējais apjoms ir 0,38 punkti spēlē), lietderība mīnusos un arī spēles laiks vidēji vismazākais / Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013-11-24; foto avots: nhl.com

27. Vai Nolans ir droša aizmugure? Novembra vidū Buffalo Sabres piedzīvoja galvenā trenera maiņu, un “vadības grožus” pārņēma Teds Nolans – Girgensona “vecais kolēģis” Latvijas izlases cīņu gaitās / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-11-15; foto avots: nhl.com

28. Tā skaitās klupināšana vai pavizināšana? / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

29. Uz priekšu – guļus, rāpus, agregātstāvoklim nav nozīmes… Tā saucas mērķtiecība, ko novērtē treneri, eksperti un apskatnieki (skatīt video) / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

30. Viena no Girgensona “zvaigžņu stundām” bija spēle pret Senators 10. decembrī – Zemgus nokārtoja savas komandas vienīgo vārtu guvumu “no spēles”, iemeta izšķirošo pēcspeles metienu un nopelnīja spēles pirmās zvaigznes titulu (skatīt vārtu guvumus). Tas, starp citu, bija vispār pirmais pēcspēles metiena mēģinājums viņa NHL spēļu karjerā… / Buffalo Sabres pret Ottawa Senators 2013-12-10; foto avots: nhl.com

31. Darba ētika un cīņasspars ir viens no iemesliem nonākšanai Sabres 1. maiņā / Buffalo Sabres pret Calgary Flames 2013-12-14; foto avots: nhl.com

32. Pēdējas 3 spēles Girgensonam ir bijušas ar rezultativitātes punktiem. Pēc komandas 38 spēlēm viņš ar 14 punktiem ir ceturtais rezultatīvākais Sabres sastāvā. Un rezultatīvakais starp komandas jaunpienācējiem (rookie), punktu un arī spēļu skaita ziņā apsteidzot, piemēram, tajā pašā 2012. gadā par diviem numuriem augstāk draftēto Mihailu Grigorenko / Buffalo Sabres pret Boston Bruins 2013-12-21; foto avots: nhl.com

33. Šosezon NHL laukumos jau devušies 140 laukuma spēlētāji – jaunpienācēji. Starp tiem reultativitātes ziņā Zemgus ieņem dalītu 14./15.  vietu. Vidējais spēles laiks starp 86 uzbrucējiem – jaunpienācējiem ir 14.-ais lielākais. Spēka paņēmienu skaita ziņā starp visas līgas jaunajiem uzbrucējiem Girgensons ir ceturtais, bloķētu metienu skaita ziņā – trešais. Tas viss ir daudz vai maz? Speciālisti spriež, ka jaunā latviešu uzbrucēja lielais ieguvums ir trāpīšana Sabres komandā, kas šosezon ir totāls pastarītis – ar 24 punktiem 38 spēlēs ieņem 30. (pēdējo) vietu NHL kopvērtējumā. Komanda, kas paņem 31,6% no visiem punktiem un iemet maz, esot labs atspēriena punkts jaunajiem talantiem, kuriem būtu grūtāk ļoti labi nokomplektētā vienībā ar “iesīkstējušiem” punktu guvējiem un produktīvām pirmajām maiņām / Buffalo Sabres pret Toronto Maple Leafs 2013-12-27; foto avots: nhl.com

34. Spriežot pēc Latvijas karoga krāsu gammas un proporciju izvēles, to zīmējuši cilvēki, kuri ar mūsu nacionālo simboliku nesaskaras ikdienā. Lai vai kā, bet šis foto ir no tās bilžu sērijas, par ko būtu vērts lepoties. Ne tikai tāpēc ka Zemgus Girgensons šosezon ir vienīgais Latvijas pārstāvis NHL čempionātā. Lai izdodas arī sezonas turpinājumā! / Buffalo Sabres pret St. Louis Blues 2013-11-19; foto avots: nhl.com

Dinamo “melnā darba” darītāji (huligānstatistika)

No 13. novembra (šodienas) KHL savā spēļu ikdienā ievieš jaunu individuālās statistikas uzskaites parametru “noraidījumi pret”, kura ietvaros uzskaitīs pret konkrēto spēlētāju pretinieku nopelnītās soda minūtes. Cik čakli vairākumus ražojuši Rīgas Dinamo hokejisti līdzšinējā sezonas daļā? Un kuriem tas izdevies vislabāk?

Līga vērtēs “melno darbu”

Patiesībā no 13. novembra Kontinentālās Hokeja Līgas obligātajā statistikas uzskaites programmā iekļauti vēl divi kritēriji, kas palīdzēs arī statistiski novērtēt rezultativitātes un lietderības koeficienta ailītēs neredzamo “melno darbu”. Runa ir par bloķētiem metieniem, spēka paņēmieniem un, kā jau minēts, “noraidījumi pret”.

Par bloķētiem metieniem tiks uzskaitītas tādas apzinātas darbības, kuru mērķis radīt šķēršļus ripas trāpīšanai vārtu taisnstūrī. Tātad – ar slidu, nūju, roku, ausi… Bet!!! Ja ripa pēc kontakta ar attiecīgo spēlētāju tik un tā lidos vārtu taisnstūrī, tad šāds atgadījums netikšot fiksēts kā bloķēts metiens.

Ar spēka paņēmienu saprotams noteikumos atļauts spēka paņēmiens ar nodomu pretiniekam atsavināt ripu. Neatkarīgi no tā, vai tas izdevās. Protams, par spēka paņēmieniem netiks uzskatīta “saskare”, kas sodīta ar konkrētām minūtēm. Tāpat uzskaitē netikšot iekļauta spēka spēle, kuras mērķis nav atsavināt ripu.

Savukārt, “noraidījumi pret” skaitīsies pārkāpumi spēles gaitā, neskaitot tos, kas norisinājušies pēc svilpes, un neiekļaujot disciplinārus sodus par rupjību, kaušanos. Protams, uzskaitē netiek fiksēts tehniskas brāķis – ripas izmešana, vārtu nobīde utt.

Vairākuma ražotāji Dinamo ierindā

Līdzšinējā sezonas daļā vislielāko vairākuma minūšu skaitu Rīgas Dinamo ierindā ir nopelnījis uzbrucējs Marsels Hosa, saskarsmē ar kuru pretinieki ir nopelnījuši 17 soda minūtes. Taču soda minūšu bilance Hosam nav labvēlīga, jo viņš pats sodus pelna vēl vairāk. Marsela Hosas uzkrājumā ir 25 soda minūtes. Tātad Hosas “noraidījumu koeficients” ir -8 minūtes.

Otrs apjomīgākais vairākuma “ražotājs” ir uzbrucējs Gints Meija, pret kuru pretinieki ir salasījuši 13 “tīras” soda minūtes, kā arī 20 minūtes disciplinārsoda bez vairākuma. Meijam tad arī ir vislabākā soda minūšu bilance (+5), jo pats salasījis tikai 8 minūtes.

Par vērtīgiem vairākuma pelnītājiem nosaucami arī Artūrs Kuzmenkovs, Roberts Bukarts, Mets Robinsons un nesen no komandas atbrīvotais Vojtehs Polāks. Viņiem visiem soda minūšu bilance vienāda 8:4, kas nozīmē +4 katram.

Vērtīgākie vairākumi

Vēl viena nianse, kas lielākajā daļā gadījumu nav atkarīga no vairākuma nopelnītāja, ir attiecīgā spēlētāja nopelnītajā vairākumā panāktie vārtu guvumi. Tātad – veiksmes elements, bez kā sportā arī nevar. Šādi veiksminieki ir aizsargs Oskars Cibuļskis un Vojtehs Polāks – viņu nopelnītos vairākumus Rīgas Dinamo vienība vārtu guvumā ir pārvērtusi divreiz. Cibuļska gadījumā komanda īstenoja divus no 3 vairākumiem; Polāka – divus no četriem.

Tieši pretēji…

Ja skatām soda minūšu bilances tabulas lejasgalu, tad pa lejasgalu “tusē” galvenokārt aizsargi, kuriem tās sodu pelnīšanas ir biežāka padarīšana un, protams, dažkārt neizbēgama, esot pēdējam spēlētājam, kas var novērst pretinieku pārsteidzošus manevrus. Izņēmums “pa lielam” ir Mets Robinsons, kuram sodu bilance ir pozitīva, un Rodrigo Laviņš, kuram – neitrāla. “Pa nullēm” ir arī Edgars Siksna, kuram minimāls spēles laiks (2 spēles un summā nepilnas 4 minūtes).

Bet negatīvākā bilance ir Kristapam Sotniekam (-15), pret kuru pretinieki ir nopelnījuši 2 minūtes, bet pašam sakrātas 17 “tīras” soda minūtes un 20 minūšu disciplinārsods. Taisnības pēc jānorāda, ka 21. septembrī spēlē pret Podoļskas Vitjaz nopelnīto 5+20 minūšu sodu KHL sporta-disciplinārā komisija anulēja, taču spēles norisē “dzēst pēdas” vairs nevarēja. Uz 5 minūtēm Dinamo sastāvā tika noraidīts spēlētājs, Sotnieks devās uz ģērbtuvēm un šo 5 minūšu laikā Vitjaz panāca vārtu guvumu. Taču, pat ja Kristapam Sotniekam “atmīnuso” netaisnīgi saņemto sodu, bilance paliek tik un tā “bēdīga” -10 izskatā (2:12). Taču vēl “plānāka” soda minūšu starpība paliek Arvīdam Reķim (-14 minūtes), Georgijam Pujacam (-12). Līdzīga – Sandim Ozoliņam (-10).

Neveiksmīgākā vārtu zaudējumu bilance sava noraidījuma laikā ir diviem leģionāriem – Polam Ščehuram un Kailam Vilsonam. Abu pelnītajos vairākumos komanda pretinieku vārtos nav trāpījusi, bet, kad abi bija noraidīti, pretinieki sastrādāja pa diviem vārtu guvumiem.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 23 spēlēm; SM = soda minūtes; SM bilance = soda minūšu apjoms, kurā netiek skaitītas disciplinārsoda minūtes; iespējami precizējumi):

spēlētājs	SM pret	vārtu guv. soda laikā*	SM	vārtu zaud. soda laikā*	SM bilance	vārtu bilance*
Meija	13(+20)	1	8	1	13-8	1-1
Polaks	8	2**	4	0	8-4	2-0
Kuzmenkovs	8(+10)	1	4	0	8-4	1-0
Bukarts	8(+10)	0	4	0	8-4	0-0
Robinsons	8	0	4	0	8-4	0-0
Cibuļskis	6	2**	4	0	6-4	2-0
Sedlāčeks	2	0	0	0	2-0	0-0
Siksnis	2	0	0	0	2-0	0-0
Ņiživijs	8	0	8	0	8-8	0-0
Cipulis	6	0	6	0	6-6	0-0
Bičevskis	2	1	2	0	2-2	1-0
Haščāks	2	0	2	0	2-2	0-0
Laviņš	2	0	2	0	2-2	0-0
Tellkvists	2	0	2	0	2-2	0-0
Upītis	2	0	4	1***	2-2	0-1
Sarkanis	0	0	0	0	0-0	0-0
Siksna	0	0	0	0	0-0	0-0
Indrašis	12	2	14	2***	12-14	2-2
Vilsons	10	0	12	2	10-12	0-2
Ščehura	12	0	16(+10)	2	12-16	0-2
Džeriņš	6	1	10	2***	6-10	1-2
Pavlovs	8	0	14	1	8-14	0-1
Skvorcovs	0	0	6	0	0-6	0-0
Hosa	17	0	25	1	17-25	0-1
Rēdlihs Kr.	2	0	10	1	2-10	0-1
Ozoliņš S.	2	0	12(+20)	1	2-12	0-1
Pujacs	6	1	18	1	6-18	1-1
Reķis	4	1	18	2***	4-18	1-2
Sotnieks	2	1	17(+20)	1****	2-17	1-1
skaitl. sast. pārk.	8	0	2	0	8-2	0-0
pretin. tehn. sodi	10	1	–	–	–	–
nav precīzi zināms	16	2	–	–	–	–

*

P.S. * Vārtu guvumu un zaudējumu bilancē nav iekļauti vārtu guvumi vai zaudējumi, kas fiksēti spēlējot 4-uz-4. ** Polāka un Cibuļska nopelnītajā vairākumā ir bijis pa vienam vārtu guvumam arī lielajā vairākumā (šie vārtu guvumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Upīša, Indraša, Džeriņa un Reķa nopelnītajā mazākumā bija pa vienam vārtu zaudējumam lielajā mazākumā (vārtu zaudējumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Sotnieka gadījumā 5+20 minūšu sods skaitās atcelts, bet oficiālajā statistikā paliek norādīts.

Ieskatam:

• KHL ievieš jaunus statistikas uzskaites parametrus (2013-11-12) – khl.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
• KHL atceļ Kristapa Sotnieka 21. septembrī saņemto sodu – khl.ru

[Attēli secīgi: (1) Ginta Meijas foto fiksēts spēlē pret Torpedo 2012. gada 8. martā; (2) Marsela Hosas attēls – spēlē pret Spartak 2012. gada 5. janvārī (3) Kristapa Sotnieka foto – spēlē pret Torpedo 2010. gada 9. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Ak, šīs iemīļotās apmales. FOTOSTĀSTS 25 kadros

Vai var iedomāties, ka pašos hokeja izcelsmes sākumos laukuma apmaļu mūsdienu izpratnē nebija? Un, protams, nebija iespējama cīņa pie apmalēm, kādu esam ieraduši redzēt. Sākotnēji apmaļu nebija vispār un pēc tam nelielā augstumā, lai pa ledu slīdoša ripa “neaiziet neceļos”. Tagad apmales (borta) augstums ir audzis vārda burtiskā nozīmē – līdz IIHF noteikumos reglamentētajiem 1,17 – 1,22 m virs ledus seguma. Arī spēles stils pie laukuma robežām mainījies ievērojami…

1. “Nu, kas atkal,” uz svilpi reaģē Sanda Ozoliņa sejas izteiksme / Dinamo pret CSKA 2013-09-14; foto avots: khl.ru

2. “Čekings” Andra Džeriņa gaumē / Dinamo pret Lokomotiv 2010-08-27; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

3. “Uzrādiet biļetīti,” kontroliera lomā Mārtiņš Karsums / Dinamo pret Spartak 2011-11-20; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

4. Situāciju kontrolē arī Juris Upītis / Dinamo pret Ak Bars 2013-09-17; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

5. “Pagaidi mani,” Mārtiņam Karsumam saka biedrs Deniss Sokolovs no Jekaterinburgas / Dinamo pret Avtomobiļist 2011-10-14; foto autors: Oļegs Siračenko (nahl.lv)

6. Pie apmales Gints Meija ir bīstams kā “sarkanarmiešiem”, tā līnijtiesnešiem / Dinamo pret CSKA 2012-01-13; foto avots: cska-hockey.ru

7. Krustceles… / Dinamo pret Ak Bars 2011-09-13; foto avots: ak-bars.ru

8. Skrējiens pa apmali Ainara Podziņa izpildījumā / Dinamo pret Popradas Lev 2011-10-12;  foto autors: Oļegs Siračenko (nahl.lv)

9. “Dubults neplīst,” spriež kontrolieri – pārinieki / Dinamo pret Severstaļ 2012-10-07; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā

10. Aplidot kolēģi no Somijas mēģina Miķelis Rēdlihs / Dinamo pret SaiPa 2011-08-26; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko)

11. “Div’ pļaviņas es nopļāvu…”/ Dinamo pret CSKA 2012-01-28; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

12. Salto mēģinājums Ginta Meijas izpildījumā / Dinamo pret Ak Bars 2013-09-17; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

13. Galvas, piemēram, “liek kopā” lai padomātu / Dinamo pret CSKA 2010-11-23; foto avots: dinamoriga.eu

14. Gunāram Skvorcovam noskūpstīt apmali piedāvā kolēģis no Ņižņijnovgorodas / Dinamo pret Torpedo 2013-01-18; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

15. Par tīrību savā sektorā rūpējas Guntis Galviņš / Rīgas Dinamo pret Maskavas Dinamo 2011-02-24; foto avots: dynamo.ru

16. No situācijas mēģina iziet Arvīds Reķis / Dinamo pret CSKA 2011-11-23; foto avots: cska-hockey.ru

17. Rīgas Dinamo, tobrīd – HK Rīga, jaunais aizsargs Edgars Siksna mēģina nepazaudēt galvassegu / HK Rīga pret Atlanti 2013-09-16; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

18. Pret Juri Štālu nav maigs Sanktpēterburgas kluba aizsargs Vitalijs Višņevskis / Dinamo pret SKA 2011-11-16; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

19. Roberts Bukarts trajektorijā uz priekšu / HK Rīga pret MHK Himik 2011-12-12; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

20. Mārtiņa Karsuma un ripas ātrums – identiski / Dinamo pret Lokomotiv 2011-03-10; foto avots: dinamoriga.eu

21. Kamēr Miks Lipsbergs apsedzis “atlantieti”, darboties var Nikolajs Jeļisejevs / HK Rīga pret Atlanti 2012-11-15; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

22. Jānim Spruktam aizsniegt ripu palīdz Mitišču vienības uzbrucējs Nikolajs Žerdevs / Dinamo pret Atlant 2011-09-15; foto avots: khl.ru

23. Attālumu starp apmali un Maskavas dinamieti izbauda Broks Troters / Rīgas Dinamo pret Maskavas Dinamo 2010-08-24; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv

24. “Katra minūte jāizmanto lietderīgi,” nedaudz atpūsties nolēmis aizsargs Edmunds Augstkalns / HK Rīga pret HK MVD 2012-11-20; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā

25. Apmales emocionālākais pielietojums. Tās izturību pēc veiksmīga uzbrukuma pārbauda leģionārs Fredrik Warg / Dinamo pret CSKA 2011-09-19; foto avots: dinamoriga.eu

CSKA “atgādinājumi” pirms pauzes

KHL laiku Maskavas CSKA, neatkarīgi no sezonas, šīs komandas komplektācijas un iedvesmas, rīdziniekiem ir bijis “ciets rieksts”. 5 no 11 savstarpējām spēlēm ir “aizvilktas” neizšķirti arī līdz papildlaika beigām un ir nonākušas līdz pēcspēles metieniem. no visām 11 spēlēm Dinamo ir varējuši “armijniekus” pieveikt 3 reizes, un visas no tām ar vienu vārtu starpību…

kopš Vjačeslavs Bikovs pēc 2008./2009. g. sezonas pameta CSKA galvenā trenera posteni šī komanda ne tuvu netiek saskatīta starp KHL favorītiem. virkne ekspertu, t.sk. KHL oficiālā izdevuma Hot Ice pārstāvji, jau pirms 2009./2010. g. sezonas CSKA vienībai prognozēja neiekļūšanu Gagarina kausa izcīņā. tomēr “armijnieki” 7.-ajā ailītē play off-ā “iegāja”, lai bez ierunām padotos “miličiem” – HK MVD vienībai. arī šosezon, neskatoties uz Krievijas hokeja veterānu “vaimanām”, CSKA sniegums nav pārsteigums – KHL galvenās trofejas izcīņa Maskavas CSKA vienībai “nespīd”. savukārt, veterāni var pierunāt pilnus TV raidījumus par tēmu “CSKA tagad un padomju laikos”.

taču… neskatoties uz CSKA “bezizredzēm” attiecībā uz izslēgšanas spēlēm un sastāva izpārdošanu uz komandām, kas pastiprinās pirms play off, “armijnieki” var saspraust sprunguļus spieķos nepārliecionošiem un/vai pārgalvīgiem pedāļu minējiem. šoreiz (1. februāra spēlē) “velosipēdistu” lomā – Rīgas Dinamo vīri (1:2). diskutējams ir jautājums, vai CSKA uzvarēja pelnīti. bet bez diskusijām ir apgalvojums – dinamieši zaudēja pelnīti.

kāpēc pelnīti?

1. “bezspēka spēle”. pamatīgas problēmas rīdzinieki saņem tajās dienās, kad jāspēlē pret vienībām, kuras piekopj “ciešu sedzienu” – spēka spēli, it īpaši ja tā balansē tuvu noteikumu pārkāpumam. ir skaitāmi dinamieši, kas nekautrējas no spēka paņēmienu izpildīšanas vairumā spēļu neatkarīgi no Mēness fāzēm. atsevišķos gadījumos, protams, attaisnojumu var atrast skaidrojumā, ka mums tā jau garš traumēto spēlētāju saraksts, un turpināt mēģināt izvairīties no spēka spēles. taču ir jautājums – vai “saņemot” spēka paņēmienu nevis izpildot ir mazāka traumas iespējamība? ir drošāks variants – vairīties no bortiem un/vai ļoti laicīgi atdot piespēli. vēl drošāks – neiet laukumā vispār. ja Dinamo nespēlē spēka hokeju, tad jāatrod citi efektīvi risinājumi, kas kompensētu šī elementa trūkumus.

2. “treneru pacietība”. Dinamo treneru kolektīvs, lai neteiktu Šuplers, ļoti pacietīgi izturas pret atsevišķu spēlētāju “uzturēšanos” laukumā. arī šajā gadījumā argumenti ir treneru “lielais plāns” vai arī fakts/pusfakts, ka vietā īsti nav ko likt. šajā gadījumā visaktuālākās “parādības” ir Marks Hartigans un Roberts Petrovickis, kurš 1.-mo virknējumu rotāja Aleksandra Ņiživija nebūšanas apstākļos. spēlē pret CSKA treneri Hartiganam deva nelielu spēles laiku, kas tika samazināts arī viņa “draugiem” Surovijam un Petrovickim. taču liels jautājums, vai trenējošais sastāvs tikai tagad “pamanīja”, ka šiem vīriem pēdējā laikā “neiet”? Marks Hartigans jau ir 9.-ais rezultatīvākais Dinamo hokejists, nemaz nerunājot par Roberta Petrovicka pienesumu un rezultativitāti, pat ņemot vērā ka viņš “pieslīdēja” sezonas gaitā. vai treneri no diviem klibiem mēģina salipināt vienu veselu? nu, nav komandas 1. maiņa “paslēptuve” leģionāriem, no kuriem tiek gaidīts “kaut kas” (uzsvars uz vārdu “gaidīts”). pirmais uzbrukuma virknējums, neskatoties uz shēmām, tomēr nav paredzēts “cerībām”, bet stabilam sniegumam…

ja…

ja treneri netiks skaidrībā ar nosauktajām un arī nenosauktajām “galvassāpēm”, tad Dinamo vīriem nāksies grūti atlikušajās 3 spēlēs – pret dinamiešiem “neuzvaramo” Salavat Julajev un skarbajiem Urālu vīriem no Magņitogorskas un Čeļabinskas. savukārt Rīgas Dinamo līdzjutējiem būs ļoti jācer, ka neko spožu neuzrādīs pie play off sliekšņa cerošais Minskas Dinamo, bet, ja minskiešiem veiksies, tad jātur īkšķi par Torpedo pretiniekiem. kurām komandām pauze būs nākusi par labu, redzēsim jau drīz…

Podziņš kā vienīgais snaiperis

vienīgais dinamietis, kurš prata ietrāpīt CSKA vārtos, ir 4.-tā virknējuma uzbrucējs Ainars Podziņš (1992.), kuram šie bija pirmie vārti uz oficiālā KHL ledus. kopumā viss 4.-ais uzbrukuma virknējums (Podziņš – A.Džeriņš – Štāls) uzrādīja cienījamu sniegumu, arī neskaitot vienīgo vārtu guvumu un faktu, ka viņi bija vienīgie dinamieši, kas spēli beidza ar pozitīvu lietderības koeficientu. te arī daudzu vērotāju likumsakarīgs jautājums: kāpēc treneri “ceturtajiem” uzticēja tikai 7 – 8 minūtes spēles laika pret CSKA?

Dinamo sastāvs pret CSKA (2011-02-01). uzbrucēji: Petrovickis – Hartigans – Surovijs; Karsums – Sprukts – Ankipāns; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Podziņš – A.Džeriņš – Štāls. aizsargi: Ozoliņš – Cibuļskis; Kr.Rēdlihs – Sotnieks; J.Rēdlihs – Galviņš; 7.-ajam aizsargam Andersonam spēles laiks protokolā nav fiksēts. vārtos: Holts (Tellkvists). Kriss Holts atvairīja 26 no 28 metieniem (92,9%). savainojumu dēļ nespēlēja Ņiživijs un Reķis.

Rietumu konferences tabula (pēc 2011-02-02 spēlēm):

	klubs	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti	punkti iesp.*	punkti vid. sp.
1.	Lokomotiv**	50	30	1	1	4	1	13	181-133	99	12	1,98
2.	OHK Dinamo**	50	25	1	0	4	4	16	135-128	85	12	1,70
3.	Atlant**	50	21	3	5	4	2	15	128-107	85	12	1,70
4.	SKA**	50	20	3	5	5	4	13	155-136	85	12	1,70
5.	Severstaļ**	51	22	2	3	0	4	20	127-137	80	9	1,57
6.	Spartak**	51	23	1	1	3	3	20	123-132	79	9	1,55
7.	Dinamo (Rīga)	51	18	2	5	5	1	20	149-143	74	9	1,45
8.	Torpedo	50	17	5	3	1	2	22	130-135	70	12	1,40
9.	Dinamo (Minska)	51	15	3	5	5	2	21	142-150	68	9	1,33
10.	CSKA***	50	13	0	7	3	2	25	130-152	58	12	1,16
11.	Vitjaz***	50	12	1	3	3	2	29	111-160	49	12	0,98
	* maksimālais punktu skaits, kuru attiecīgā komanda šosezon vēl vismaz teorētiski var izcīnīt.
	** komandas, kas jau nodrošinājušas dalību šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.
	*** komandas, kas zaudējušas iespēju spēlēt Gagarina kausa izcīņā šosezon.

Rīgas Dinamo iepriekšējās spēles pret Maskavas CSKA KHL čempionātu ietvaros:

datums, vieta		rezultāts		vārtu guvēji (asistenti)		RD vārtsargs
2011-02-01 Rīga		1:2 PM		Podziņš (A.Džeriņš, Štāls)		Holts
2011-01-24 Maskava		4:5 PM		Kr.Rēdlihs (Dārziņš, Troters) Štāls (Ozoliņš, J.Rēdlihs) Ozoliņš (Hartigans, Ņiživijs) Troters (Kr.Rēdlihs, M.Rēdlihs)		Holts
2011-01-18 Rīga		4:3 PM		Ņiživijs (Surovijs) Hartigans (Ņiživijs, Surovijs) M.Rēdlihs (Dārziņš, Ņiživijs) Ņiživijs [PM]		Holts
2010-11-23 Maskava		5:4		Surovijs (Ņiživijs, Laviņš) Dārziņš (Sprukts) Karsums (Ankipāns) Reķis (Mikušs, Ankipāns) Ņiživijs (Kr.Rēdlihs)		Tellkvists
2010-11-02 Maskava		3:4 PM		Dārziņš (Ozoliņš, M.Rēdlihs) Ozoliņš (Dārziņš) Sprukts (Hartigans, Ņiživijs)		Tellkvists
2009-02-07 Rīga		1:2 PM		Ankipāns (Sprukts, Karsums)		Masaļskis
2009-12-29 Rīga		2:3 OT		Svets (Cipulis, Iguldens) Roberts Petrovickis (Galviņš, Hosa)		Pruseks
2009-10-28 Maskava		3:5		Cipulis (Sprukts, Galviņš) Hosa (Roberts Petrovickis) Hosa (Ņiživijs, Sorokins)		Masaļskis
2009-09-26 Maskava		1:2		Dārziņš (Bērziņš)		Pruseks
2009-01-29 Rīga		2:6		Hartigans (Ņiživijs, Cipulis) Hosa (Elisons)		Naumovs (līdz 40:00); Muštukovs (no 40:00)
2008-09-22 Maskava		4:3		Ronalds Petrovickis (Bļinovs, Štāls) M.Rēdlihs (Dārziņš) Hosa (Elisons, Sorokins) Bļinovs (Štāls)		Naumovs

lasāmvielai & izziņām:

• Dinamo vs. CSKA spēles protokols (2011-02-01) – khl.ru
• spēles video – dinamoriga.eu
• savainojumu dēļ spēlē pret CSKA nepiedalās Aleksandrs Ņiživijs un Arvīds Reķis – dinamoriga.eu
• 24.-30. janvāra nedēļas KHL labākais aizsargs Sandis Ozoliņš – khl.ru
• Dinamo iegūst “tiesības” uz Kasparu Daugaviņu – dinamoriga.eu

[Ainara Podziņa foto fiksēts spēlē pret CSKA 2011. gada 1. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]