KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.
Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.
Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.
1 SKA = 7 medveščaki
Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.
Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…
Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo
Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.
Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.
Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.
Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu
Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.
KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):
klubs
Vieta līgā
Vieta pēc budžeta
Starpība
1.
Medveščak
11.
28.
+17
2.
Dinamo (Rīga)
10.
25.
+15
3.
Torpedo
9.
20.
+11
4.
Admiral
16.
24.
+8
5.
Dinamo (Maskava)
1.
7.
+6
6.
Baris
7.
13.
+6
7.
HC Slovan Bratislava
21.
27.
+6
8.
Donbass
6.
11.
+5
9.
Avtomobiļist
14.
19.
+5
10.
HC Lev Praha
5.
9.
+4
11.
Sibir
13.
16.
+3
12.
Metallurg (Mag.)
2.
3.
+1
13.
Jugra
22.
21.
-1
14.
Spartak
23.
22.
-1
15.
Metallurg (Novok.)
27.
26.
-1
16.
SKA
3.
1.
-2
17.
Ak Bars
4.
2.
-2
18.
Severstaļ
18.
15.
-3
19.
Dinamo (Minska)
26.
23.
-3
20.
Salavat Julajev
8.
4.
-4
21.
Lokomotiv
15.
10.
-5
22.
Atlant
17.
12.
-5
23.
CSKA
12.
5.
-7
24.
Vitjaz
24.
17.
-7
25.
Amur
28.
18.
-10
26.
Ņeftehimik
25.
14.
-11
27.
Avangard
20.
8.
-12
28.
Traktor
19.
6.
-13
–
P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.
KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru
[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]
Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…
Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jauvairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.
Vai Spartak pēdējā sezona?
Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” – Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.
Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?
Nav interese visus glābt
Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vaihokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.
Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…
Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…
Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.
Izbijušu klubu netrūkst
Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.
Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.
Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.
Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.
Morāle?
Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.
Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.
Lasāmvielai:
Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Latvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?
Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.
Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.
Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?
7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.
Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.
Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētājs
dz.
klubs (līga) 2012./2013.
PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson
1987.
Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
–
Patrik Carlsson
1987.
HV71 (Zv. Elitserien)
–
Nicklas Danielsson
1984.
SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)
–
Jonathan Granström
1986.
Brynäs IF (Zv. Elitserien)
–
Richard Gynge
1987.
Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)
–
Mattias Janmark Nylén
1992.
AIK Hockey (Zv. Elitserien)
–
Andreas Jämtin
1983.
Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien)
1 (-)
William Karlsson
1993.
HV71 (Zv. Elitserien)
–
Mario Kempe
1988.
MODO Hockey (Zv. Elitserien)
–
–
Joel Lundqvist
1982.
Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
3 (-)
Fredrik Pettersson
1987.
Donbass (KHL)
2 (-)
Dennis Rasmussen
1990.
Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
–
Robert Rosén
1987.
Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
–
Martin Thörnberg
1983.
Torpedo (KHL)
3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén
1988.
Severstaļ (KHL)
–
Elias Fälth
1981.
HV71 (Zv. Elitserien)
–
Stefan Johansson
1988.
AIK Hockey (Zv. Elitserien)
–
Niclas Lundgren
1989.
Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
–
Tom Nilsson
1993.
Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
–
Henrik Tömmernes
1990.
Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
–
Tobias Viklund
1986.
AIK Hockey (Zv. Elitserien)
–
VĀRTSARGI
Johan Backlund
1981.
Oulun Kärpät (Som. SM-liiga)
1 (-)
Linus Ullmark
1993.
MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
–
Gustaf Wesslau
1985.
HV71 (Zv. Elitserien)
–
*
Čehijas izlase bija „īstāka”
Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.
Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.
Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
spēlētājs
dz.
klubs (līga) 2012./2013.
PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš
1985.
Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Zbyněk Irgl
1980.
Dinamo (Minska; KHL)
4 (-)
Lukáš Kašpar
1985.
Donbass (KHL)
2 (-)
Petr Koukal
1982.
Ņeftehimik (KHL)
2 (-)
Jiří Novotný
1983.
HC Lev Praha (KHL)
5 (-)
Lukáš Pech
1983.
HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Ivan Rachůnek
1981.
HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Tomáš Rachůnek
1991.
HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Ondřej Roman
1989.
HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Jiří Sekáč
1992.
HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Vladimír Svačina
1987.
HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Petr Tenkrát
1977.
HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
3 (-)
Petr Vrána
1985.
HC Lev Praha (KHL)
–
AIZSARGI
Jan Kolář
1986.
HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)
–
Jakub Krejčík
1991.
HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
1 (-)
Karel Kubát
1988.
HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Zdeněk Kutlák
1980.
HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA)
2 (-)
Tomáš Mojžíš
1982.
HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL)
2 (-)
Jakub Nakládal
1987.
Spartak; HC Lev Praha (KHL)
1 (-)
Marek Trončinský
1988.
Jugra (KHL)
–
Tomáš Voráček
1990.
HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
VĀRTSARGI
Pavel Francouz
1990.
HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
–
Jakub Kovář
1988.
HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga)
1 (-)
*
Vispirms atdeve
Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).
Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.
Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):
spēlētājs
sp.
punkti
+/-
SM
metieni
uzv. iemet.
UZBRUCĒJI
1.
Miks Indrašis
2
2+0
±0
0
4
29.6% (8 no 27)
2.
Lauris Bajaruns
2
1+0
-1
0
4
–
3.
Roberts Jekimovs
2
0+1
±0
0
2
–
4.
Koba Jass
2
0+1
±0
2
2
–
5.
Mārtiņš Cipulis
2
0+1
-1
0
2
50.0% (1 no 2)
6.
Juris Upītis
1
0+0
±0
0
2
100% (1 no 1)
7.
Ronalds Ķēniņš
2
0+0
±0
0
1
33.3% (1 no 3)
8.
Elvijs Biezais
1
0+0
±0
0
1
–
9.
Māris Bičevskis
2
0+0
±0
2
3
47.1% (8 no 17)
10.
Vitālijs Pavlovs
2
0+0
-1
0
5
0% (0 no 1)
11.
Gints Meija
2
0+0
-1
0
3
0% (0 no 2)
12.
Kaspars Saulietis
1
0+0
-1
0
1
–
13.
Aleksejs Širokovs
1
0+0
-1
2
0
41.7% (5 no 12)
14.
Juris Štāls
2
0+0
-1
4
3
62.5% (20 no 32)
AIZSARGI
1.
Aleksandrs Jerofejevs
2
0+1
+2
4
0
–
2.
Mārtiņš Porejs
2
0+0
+1
0
1
–
3.
Mārtiņš Jakovļevs
2
0+0
+1
2
4
–
4.
Krišjānis Rēdlihs
2
0+0
-1
0
8
–
5.
Kristaps Sotnieks
2
0+1
-2
0
2
–
6.
Oskars Cibuļskis
2
0+0
-2
0
2
–
7.
Māris Jass
2
0+0
-2
2
4
–
VĀRTSARGI
sp.
min:sek
GAA
atv. met.
atv. %
SM
1.
Māris Jučers
2
119:18
2.51
36 (no 41)
87.8%
0
–
Kristers Gudļevskis
0
0:00
–
–
–
0
*
Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?
Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.
Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…
Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):
maiņa
sastāvs
„Zilie krekli”
Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli”
Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli”
Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli”
Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi
Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
(atsevišķi – Edgars Masaļskis)
*
Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):
ampl.
spēlētājs
statuss
A
Oskars Bārtulis
kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A
Ričards Birziņš
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Guntis Galviņš
kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A
Aleksandrs Jerofejevs
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Artūrs Kulda
Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A
Rodrigo Laviņš
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A
Jēkabs Rēdlihs
kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A
Arvīds Reķis
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U
Armands Bērziņš
kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U
Roberts Bukarts
kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U
Lauris Dārziņš
tiek gaidīts
U
Kaspars Daugaviņš
Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U
Zemgus Girgensons
Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U
Mārtiņš Karsums
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U
Roberts Maziņš
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Aleksandrs Ņiživijs
tiek gaidīts (uz ?)
U
Kristiāns Pelšs
Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U
Miķelis Rēdlihs
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U
Gunārs Skvorcovs
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
*
Ieskatam:
Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv
[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Šosezon Rīgas Dinamo nav ielūgti pie lielā svētku galda. Pirmoreiz KHL visu zvaigžņu spēle ir bijusi bez Rīgas komandas pārstāvjiem. Bet svarīgākais – visas pazīmes liecina, ka šī arī būs pirmā sezona, kad rīdzinieki nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm. Būtu jānotiek brīnumam, lai būtu savādāk.
Vairs nav jēgas iztirzāt, ka tas viss notiek sezonā, pirms kuras kluba vadība deklarēja savu mērķi – tiekties uz Gagarina kausu. Mērķim ne vainas, taču arī minimālā programma – iekļūšana play off – ir izrādījies gana sarežģīts uzdevums…
Palikšana bez sezonas „deserta” – Gagarina kausa izcīņas – nav nekas pārsteidzošs, īpaši vidusmēra komandai, kāda ir Rīgas Dinamo. Šosezon 10 komandas paliks bez izslēgšanas spēlēm. Daļa no tām jau izpārdevusi daļu leģionāru un pašmāju vērtīgāko spēlētāju tām komandām, kuras gatavojas play off-iem.
Starp citu, Rietumos 9 – 11 spēles līdz regulārā čempionāta beigām ārpus play off zonas ir Ņižnijnovgorodas Torpedo vienība, kura iepriekšējā sezonā ieņēma Rietumu konferences 2. vietu un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „atslēdza” Rīgas klubu. Ārpus izslēgšanas spēļu teritorijas sitās Maskavas apgabala gubernatora lepnums un itin pieklājīgo investīciju objekts – Mitišču Atlant, kurš ir piedalījies līdz šim visos KHL play off-os, 2011. gadā pat nonākot līdz Gagarina kausa finālam un KHL „sudrabam”. Nav arī leģendārā Maskavas Spartak komanda, kuru problēmas vajāja jau iepriekšējā sezonā, un nav vēl arī jaunpienācēji – Doņeckas Donbass, kurai par budžetu „raudāt” nenākoties.
Vai esam gatavi patiesībai?
Šajā vidusmēra komandas vidusmēra situācijā, kā redzams, pārsteigumu nav. Tāpat nav nekāds „jauns velosipēds” redzams janvāra gaitā, kad Rīgas Dinamo palaiž savās gaitās citur pieprasītus hokejistus – uzbrucēju Aleksandru Ņiživiju, aizsargu Matjē Karlu. Pat ja viņi netiek pārdoti par skaidru naudu, tad viņu alga tiek vismaz daļēji ieekonomēta. It kā dīvaini, ka dienu vai divas pirms konkrēto hokejistu „palaišanas” no Dinamo šie paši hokejisti no masu medijiem runā un stāsta par to, kā „mums” jācīnās par play off un ka viss vēl nav zaudēts.
Tomēr – kas gan tur pārsteidzošs? Spēlētāji nepadodas un ir gatavi cīnīties līdz galam, un nav pārsteigums, ka tieši tādi spēlētāji ir interesanti citiem klubiem. Un pat, ja spēlētāji nav vairs gatavi cīnīties, ko gan viņiem citu teikt? Lai saka, ka viss beidzies un atlikušo sezonas daļu spēlēs savam priekam un hipotekārajam kredītam? Pat, ja tā būtu taisnība, vai līdzjutēji piedotu? Ko par to visu teiktu Dinamo mārketings, kuram uzdevums ir „piebāzt” arēnu arī sezonas pēdējās mājas spēlēs?
Bez rozā brillēm
Tomēr zināms apjukums vai vismaz sakaru trūkums frontes līnijā ir pamanāms. Kaujas līnijā esošie vai bijušie, t.sk. „aktuālais” galvenais treneris Artis Ābols, teic, ka iekļūšanai play off-ā tic. Jo, kas gan ir neiespējams mūsdienu pasaulē? Bet štābā esošie ģenerāļi un virsnieki, ja ne „izkar balto karogu”, kā tiek tulkotas Ņiživija un Karla palaišanas, tad īsteno stratēģiju, kas nav orientēta uz uzvaru šajā sezonā. Jācer, ka stratēģiskie plāni jau iezīmē skaidras līnijas 2013./2014. g. sezonā. Un patiesībā esošā menedžmenta komplekta (- Sējējs; + Opuļskis) varēšanu sastāva komplektācijā varēs vērtēt tikai nākamajā sezonā, jo esošās sezonas leģionāru porcija ir vēl Sējēja darbs. Interesanti, ka jau pēc sezonas sākuma pieņemtais Pols Ščehura – faktiski arī…
Viss, kas šajā situācijā varbūt pietrūkst – vienota tematiskā gamma visos Dinamo slāņos, kas ver muti publiski. Sākot ar ierindniekiem un beidzot ar komandieriem. Citādi sanāk, ka atkāpjoties bļauj „Urā!!!” un metas uz ambrazūras. Runa, starp citu, nav par to, ka jāspēlē uz vienas slidas… Runa ir par pragmatisku gatavošanos nākamai sezonai. Un arī – par cieņu pret līdzjutējiem.
Stādieties priekšā cilvēkus, kas, piemēram, dodas uz Dinamo spēli ne no Rīgas. Piemēram, no Balviem. Izbrauc no mājām ap 14:00, stūrē pa sniegotiem un daļēji tīrītiem ceļiem. Maksā par degvielu, biļetēm, parkingu. Atstāj kādu latu suvenīru bodē un pēc spēles „vīlē” pa tikpat, ja ne vairāk, sniegotām kupenām atpakaļ uz Balviem, Liepāju vai Ilūksti. Ap 2:00 naktī ir mājās. Šie līdzjutēji būtu visvairāk pelnījuši atklātu valodu gan par to, kur atrodamies, gan par to, kur ejam. Citādi, nekas vairāk par morālām paģirām un izmestas naudas sajūtu pāri nepaliek.
Vai kāds sekos Ņiživijam un Karlam?
Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls nav pirmie, kuri ir atbrīvoti no Dinamo saimniecības sezonas gaitā. Lielākā „zivs”, protams, bija jaunās hokeja filozofijas viesējs Peka Rautakallio. Mazākas „zivteles” ir bijušas vēl pirms regulārās sezonas sākuma atbrīvotais centra uzbrucējs Niklass Luseniuss, vēlāk – „tukšā loze” Robs Šremps, ap gadu miju arī Ainars Podziņš – tas pats Podziņš, kuram šosezon iespēju uzspēlēt Dinamo krāsās neiedeva, bet komandēja uz HK Rīga un Liepājas Metalurgs sastāviem. Starp citu, Ainars Podziņš ap jauno gadu sakravāja mantas un pameta Liepāju, lai dotos uz Čehovu. Kur Vitjaz ierindā ir jau aizvadījis 3 spēles, pirmajā tiekot arī pie pirmā rezultativitātes punkta.
AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, tantes un hokeja apskatnieki spriež, ka ir vēl daži spēlētāji, par kuriem interesējas citi klubi. Esot arī spēlētāji, kas paši ļoti cenšas „pagaist” no Dinamo sastāva. Tas arī saprotams, jo Dinamo šīs sezonas šajā nogrieznī varētu nebūt iekārojamākā komanda. Ja ņemam vērā, ka Podziņš ar visu Latvijas pavalstniecību ir derīgs Krievijas klubam, tad gan jau atrastos pieprasījums vēl kādam dinamietim.
Šajā sakarā jautājums: Ja patiešām Dinamo sastāva komplektētāji „parakstījuši kapitulāciju” un negrasās „palikt” uz izslēgšanas spēlēm, tad kāpēc agrāk un vairāk leģionāru nav palaists brīvdienās vai pie citām darba „virpām”? Tā sakot, nākamās sezonas vārdā.
Ceļas kājai
Sakaru trūkumi, bezsakari un „bedres” gadās arī salīdzinoši veiksmīgās un psiholoģiski „pareizi” nostādītās komandās. Taču ne visi klubi no šī kataklizmām prot mācīties. Atliek vien novēlēt kluba pārstāvjiem – mācīties un darīt tā, lai vārdi saskan ar darbiem.
P.S. labā ziņa ir tāda, ka Rietumu konferencē vismaz šobrīd ir vēl 6 klubi ar Latvijas hokejistiem ierindā. Tā, ka KHL play off bez Latvijas pārstāvjiem nesāksies!
KHL Rietumu konferences aktuālā tabula (pēc 2013-01-16 spēlēm; reg. sezonā katrai komandai paredzētas 52 spēles):
vieta
komanda
spēles
punkti
LAT spēlētāji klubā
1.
SKA (S-Pēterburga
43
95
2.*
Lokomotiv (Jaroslavļa)
44
81
M.Rēdlihs
3.
Dinamo (Maskava)
43
88
4.
CSKA (Maskava)
42
79
Sprukts
5.
Severstaļ (Čerepoveca)
42
66
6.
HC Slovan Bratislava
42
66
7.
HC Lev Praha
42
60
Cipulis; Ņiživijs
8.
Dinamo (Minska)
42
56
9.
Donbass (Doņecka)
43
56
Bārtulis
10.
Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
43
55
11.
Atlant (Mitišči)
42
49
Ozoliņš
12.
Dinamo (Rīga)
43
45
(daudz)
13.
Vitjaz (Čehova)
41
45
Podziņš
14.
Spartak
42
38
* Konferenču pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem. SKA un Maskavas Dinamo vietu izslēgšanas spēlēs jau garantējušas.
Lasīt vēl:
Aigars Kalvītis par Dinamo sastāva izmaiņām janvārī (2013-01-14) – la.lv
Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls pamet Dinamo – dinamoriga.eu (Ņiživijs; Karls)
Dinamo saimniecībai patīk spēlētāju atkārtoti uznācieni uz skatuves. Rautakallio neiecietība pret čehu-slovāku izcelsmes hokejistu pieņemšanu sastāvā, kas bija sastāva komplektētāju arguments sezonas ievadā, tagad ir aizmirsta. Rīga ir nosaukta par Marsela Hosas aktuālo mājvietu.
vai bija pārsteigums?
Marsela Hosas piezemēšanās Rīgā pēc atbrīvošanas no problēmu plosītā Maskavas Spartak ne tuvu nebija pārsteigums. tāpat kā pats Hosas-juniora atlaišanas fakts, jo šosezon no Spartak saimniecības tiek atlaisti vai paši aiziet “pa labi un pa kreisi” – treneri, ģenerālmenedžeris, spēlētāji.
jau 2010./2011. g. sezonā, Ak Bars krāsās esot, Marsela Hosas supersnaipera medaļas pārstāja mirdzēt, bet šajā – turpināja sūbēt līdz agregātstāvoklim un cenai, kurus Rīgas Dinamo grib celt. “Ziemassvētku atlaides” nodrošināja apstāklis, ka šosezon Hosa skaitās nemetošs – 6 vārtu guvumi un 11 rezultatīvas piespēles 35 spēlēs. tiesa, ar šo ciparu (17 punktiem) ir bijis pietiekoši, lai arī šobrīd būtu otrais rezultatīvākais Spartak ierindā. tas gan vairāk liecina par “spartakiešu” varēšanām šajā sezonā…
turklāt Dinamo ir sentimentāla komanda, un te ir ierastas atgriešanās. piemēram, tas pats Marks Hartigans pēc sezonas pauzes tika sagaidīts ar entuziasmu. atpakaļ nākuši ir arī citi dažāda kalibra dinamieši – Roberts Petrovickis, Edgars Masaļskis, Juris Štāls.
kā Peka Marselu audzinās?
Dinamo vajadzības ir skaidras. apstākļos, kad hokeja apskatnieki vienību pamatoti sauc par “2 vārtu komandu”, ir aktuāls snaiperu trūkums. protams, vienmēr varētu gribēties labāku momentu realizāciju par esošo, tomēr Dinamo gadījums ir akūtāks, jo prasības pret dzīvi pēc divām salīdzinoši veiksmīgām play off-u sezonām ir kļuvušas augstākas par esošo varējumu iemest. ar 82 vārtu guvumiem 35 spēlēs rīdzinieki pašreiz ieņem 18. vietu līgā pēc vārtu guvumu skaita (komandām atšķirīgs spēļu skaits). vidējos ciparos – 2,34 vārtu guvumi spēlē.
tāpat Dinamo vajadzību pēc papildspēkiem pastiprina ik pa laikam plašākus apjomus iegūstošā lazarete uzbrucēju rindās. Jānis Sprukts būšot ierindā jau drīz, bet Andra Džeriņa un nu jau Aleksandra Ņiživija atpakaļ-ienākšana sastāvā ir vairāk vai mazāk miglā tīta. toties no Dinamo sastāva gada izskaņā ir atbrīvoti ļoti pat nesen pieņemtie Jakubs Šindels un Ville Nieminens (zemāk pa labi novietotā attēlā). diskusija var būt par to, cik lielus caurumus ir atstājuši šie vīri; tomēr, neskatoties uz caurumu lielumu, caurumi ir un paliek caurumi. tātad, Dinamo vajadzības ir saskatāmas bez īpašas piepūles.
par to, ka Marsels Hosa var būt snaiperis, liecina Dinamo pirmo divu sezonu atmiņas. otrajā no kurām Hosam bija labākā metēja gods visā KHL un tapa jauna cena. atliek vien jautājums, cik plastiski un organiski Marsels Hosa iekļausies galvenā trenera Pekas Rautakallio veidotajā “jaunā modeļa” Dinamo zīmējumā, kur uzbrucējiem daudz darba arī aizsardzības ierakumos. kā labi atceramies no pirmajām sezonām, Hosas stihija ir apšaudīt pretinieku vārtus, ganīties pretinieka zilās līnijas apkaimē… starp citu, pamestā Spartak ierindā Hosa bija viens no diviem sliktākā lietderības koeficienta turētājiem; viņam un aizsargam Denisam Bodrovam – pa “-16”. taisnības dēļ jāpiebilst, ka Spartak ierindā šobrīd nav neviens plusos…
Dinamo kā leģionāru “caurbraucamā sēta”
aktuālā, 2011./2012. gada sezona, nav pirmā, kad Dinamo pļavas un tīrumus ir kopis tik liels leģionāru skaits. ieskaitot Hosu, šajā sezonā Dinamo krāsas “apvilkuši” 8 leģionāri; tieši tikpat liels leģionāru skaits (aprēķinos nav ņemts vērā Ainars Podziņš) ir fiksēts katrā no iepriekšējām 3 sezonām. tiesa, šajā sezonā šīs cipars jau ir sazīmējies jau gadu mijā. svarīgākais tomēr ir apstāklis, ka jau līdz decembra beigām komanda ir pamanījusies atbrīvoties no 3 leģionāriem!!! tas Dinamo gadījumā ir pamanāms rekords. iepriekšējās 3 sezonās “vilka pase” sezonas gaitā tika izsniegta 1 – 2 ārzemniekiem sezonā, turklāt daļa no viņiem bija uz pārbaudes laiku ņemti, nevis slēgti līgumi uz tekošo vai 2 sezonām.
šajā sezonā Hosa jau ir trešais leģionārs, kas sezonas gaitā ņemts kā papildinājums. šāds apjoms nav pirmoreiz – KHL otrajā sezonā (2009./2010.) Dinamo jau sezonas gaitā arī pielasīja 3 leģionārus (Fosteru, Robertu Petrovicki, Arnasonu). daudz interesantāks ir apstāklis, ka šīs sezonas divi iepriekšējie “ielāpi” (Šindels, Nieminens) ir jau atbrīvoti. par ļoti precīzu sastāva selekciju šosezon runāt būtu nevietā. taču, iespējams, tāds nebija mērķis…
Rīgas Dinamo leģionāri 3,5 sezonu gaitā (dati līdz 2012-01-04; nav iekļauts Ainars Podziņš):
oficiālām izziņām: Dinamo oficiālā info par Marsela Hosas pievienošanos sastāvam – dinamoriga.eu
[Marsela Hosas foto fiksēts 2009./2010. g. sezonā; Villes Nieminena foto fiksēts Dinamo spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī. abu foto autors: Oļegs Siračenko.]
Rīgas Dinamo sastāva komplektācijā, kā jebkurā komandā un kolektīvā, ir savas “slidenās vietas” – kādu spēlētāju ir nocēluši no deguna priekšas, pārmaksājot Rīgas kluba ekonomiskos piedāvājumus, cits – “iedod kurvīti” jau stāvot uz lidmašīnas trapa. ir arī tādi, kas saņemti pilnā augumā, bet izrādījušies savādāki – nav bijuši centri, par maz metuši…
kā jau ierasts, laiku pa laikam Dinamo sastāva komplektācijā iegadās “falšstarti” – oficiāli izsludināti, bet reāli nenotikuši ienākošie transfēri. pirms gada tāds bija zviedru vārtsargs Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), kuram miglainās cerības uz spēlēšanu NHL-ā bija nopietnākas par piekrišanu uzspēlēt Rīgā. ar klusu sapratni līdzjutēji un ne-līdzjutēji pieņēma Karlsona lēmumu, jo runa taču par hokeja Meku, Vatikānu un Gangu vienlaikus. Karlsons, vēlāk izrādījās, uz Calgary Flames nelidoja veltīgi un savu debiju NHL sagaidīja. diezgan pieklājīgu 17 spēļu, 90,8% atvairītu metienu un 2.58 vidēji spēlē zaudētu vārtu izmērā.
šosezon par “gandrīz dinamieti” kļuva ASV pavalstniecībā esošais uzbrucējs Robijs Ērls (Robbie Earl; 1985.), kura atteikšanās no Dinamo “debesmannas kalniem un ķīseļa upēm” pēc noklusējuma tapa traktēta ar “gan jau, ka uz NHL”. tomēr nē, AHL kalibra spīdeklis ar 47 NHL spēļu pieredzi deva priekšroku Zalcburgai – EC Red Bull Salzburg komandai un Austrijas “atklātajam čempionātam” EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). te nu “vidējais līdzjutējs” samulsa un labākajā gadījumā aizdomājās par to ka hokeju spēlē ne tikai NHL un KHL, un arī par to, ka ar Rīgas Dinamo par spēlētājiem var konkurēt ne tikai Kazaņas Ak Bars…
Dinamo zina, ko grib?
neskaitot garāmšāvienus, Rīgas Dinamo komplektācijā ir iegadījušies arī trāpījumi vārtu stabā – vairāk vai mazāk ņipri un asi, bet bez rezultāta. komplektācijas “neuzminēšanas” TOPa neapstrīdami līderi, protams, ir paši Dinamo sastāva komplektētāji. šī nominācija pienākas par tādu centra uzbrucēju iegādes politiku, kuras ietvaros piesaistītie centri izrādās malējie uzbrucēji. protams, labi, ka ne vārtsargi vai, piemēram, beisbolisti; tomēr ar apzīmējumu “varu spēlēt arī kā centrs” ir par maz. ja šāds atgadījums būtu viens, tad varētu saudzīgi secināt ar “kam negadās”. bet, ja gadās divreiz, tad… attiecīga nominācija.
tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas 3 gadu gaitā sastāva komplektētāji ir auguši un attīstījušies, bet komplekti kļuvuši no sezonas uz sezonu kompaktāki. ja Dinamo un KHL pastāvēšanas pirmajā sezonā (2008./2009.) caur Rīgas klubu “izgāja” 37 hokejisti (20 uzbrucēji + 11 aizsargi + 6 vārtsargi), tad otrajā – 31 hokejists (19+9+3), bet trešajā sezonā – 30 gab. (18+9+3). protams, šo ciparu ietekmē dažādi faktori, t.sk., iemēģināto jauno hokejistu skaits. tomēr kopējais spēlētāju skaits apliecina arī kluba vadītāju un pus-vadītāju saprašanu tēmu lokā “ko īsti gribam?”.
pirmās sezonas gaitā vien draudzību ar Dinamo pārtrauca vai neturpināja 7 hokejisti. dažiem no viņiem bija iespēja palikt fārmklubā Rīga 2000, bet tomēr viņi devās meklēt laimi citur vai atpakaļ, kā, piemēram, Edija Brahmaņa (1983.) gadījumā. no šiem septiņiem arī divi leģionāri – uzbrucējs Ronalds Petrovickis (Ronald Petrovicky; 1977.) un Daniels Sperle (Daniel Sperrle; 1982.). otrajā sezonā “atteiktie” jau bija tikai divi – aizsargs Lī Svets (Lee Sweatt; 1985.) un uzbrucējs Adrians Fosters (Adrian Foster; 1982.). bet aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā “aiz durvīm” izlikts tikai viens – centra uzbrucējs Jurajs Mikušs (Juraj Mikus; 1987.). acīmredzami nolasāms progress: 7 – 2 – 1. tomēr arī te jāatceras, ka pastāv arī dažāda veida matemātiski-ekonomiski aprēķini, kā arī iespēja turēt sastāvā neatlaižot…
TOP 3 “štangas” 3 sezonu laikā:
1. Ronalds Petrovickis (pa kreisi novietotā attēlā). šķiet, atbilstošākais apzīmējumam “ņipri un stipri, bet bez rezultāta”. izskatījās, ka slovāku uzbrucējam ar attieksmi un darba sparu viss ir kārtībā, taču 5 punkti (2+3) 30 spēlēs nebija tas, ko gaidīja no NHL gaisu krietni ieostījuša leģionāra. arī savās labākajās NHL sezonās viņš ne tuvu nebija rezultatīvākais savā komandā. tomēr “galvām bija jāripo”. 2008. gada decembrī Petrovicka-jaunākā un Dinamo ceļi šķīrās.
2. Jurajs Mikušs. par “Šuplera dēlu” dēvētais slovāku centrs hokeja forumos, kā arī līdzjutēju aiz-galda un speciālistu aizkulišu sarunās bija spiests personificēt visu “ļaunumu”, ko nesis Slovākijas hokejistu protekcionisms Šuplera izpildījumā. jau pēc 2010./2011. g. sezonas sākuma, kad nebija ierakstījies leģionāru skaita ziņā limitētajā Spartak sastāvā, Rīgā pieņemtais Mikušs tā arī “neuzplauka”. savus 4 punktus (3+1) un “-5” lietderības 22 spēlēs viņš iekrāja, bet uzticības avanss un spēles laiks, salīdzinot ar līdzīga kalibra Latvijas spēlētājiem, bija manāmi lielāks par iespēto. vai Mikušs ziedēs ziemā, tika atļauts noskaidrot Maskavas Spartak vienībai, kurai viņš tika atdots atpakaļ. starp citu, arī spartakiešu sastāvā Jurajs Mikušs “ziedēja” aptuveni tikpat intensīvi – 5 punkti 23 spēlēs regulārajā KHL čempionāta daļā, kā arī pa nullēm play off 4 spēlēs.
3. Viktors Bļinovs (1981.). viens no tiem spēlētājiem, kuriem Šuplera vadītais treneru korpuss tā arī neatrada īsto pielietojumu. 3 punkti un “-7” lietderības 24 spēlēs nav uzbrucējam pati gaidītākā statistika, neatkarīgi no virknējuma secības. kā neliels “skaidrojums”: spēles laiks nebija pats biežākais – 8:16 vidēji spēlē. Bļinovs sāka kopā ar KHL un Dinamo – 2008. gada 2. septembrī, bet pēdējā spēle Dinamo krāsās fiksēta tā paša gada 24. novembrī. pēc tam Viktors Bļinovs ar labu rezultativitāti ir “vagojis” galvenokārt Baltkrievijas ekstralīgu dažādās tās komandās. interesanti, kā Bļinovs izskatītos uz KHL ledus tagad, pēc divarpus sezonu “sānsoļiem”, pie citiem treneriem…
P.S.
nu jau tradicionāli par “neauglīgu gadījumu” ir pieņemts uzskatīt uzbrucēju Taileru Arnasonu (Tyler Arnason; 1979.; attēlā pa labi), kuram bijuši diezgan “auglīgas” sezonas Chicago Blackhawks un Colorado Avalanche ierindā, 19 spēles Ottawa Senators rindās nepieminot. tomēr, 11 punkti (4+7) un “+3” lietderības regulārā čempionāta 26 spēlēs Dinamo rindās ir ļoti neslikts rezultāts, ja pieņem zināšanai – galvenais treneris no sākta gala neuzticējās Arnasonam, iedalot vien 9:48 laika vidēji spēlē. vai protestējot pret nepielaišanu Tailera Arnasona izvēlē, vai citu iemeslu dēļ, lai paliek Šuplera ziņā. play off-ā Arnasona “pulksteņlaiks” bija vēl pieticīgāks – 7:05, vien 3 spēles un 1 rezultatīva piespēle. nu, nemācēja un/vai negribēja treneri atrast pielietojumu Arnasonam.
kandidāti uz “stenderēm” 2011./2012. g. sezonā?
pēc pirmajām divām pārbaudes spēlēm, neskaitot sparing-maču pret HK Rīga (9:2; 29. jūlijā), vietām ir panesusies “gaudu dziesma”, kuras melodija nāk no Dinamo zaudējumiem pārbaudes spēlēs pret Sibir (2:6; 3. augustā) un pret CSKA (1:4; 13. augustā). piedziedājuma tematika – “neredzamie” jeb neizteiksmīgie leģionāri. pa starpai kāda “slavas dziesma” izskan par godu vienīgajiem “trāpītājiem” Gintam Meijam un Robertam Bukartam, bet kopumā – “play off-ā netiksim”, “labu vārtsargu Latvijā nav”, “kas tie par leģionāriem, kas bullīti nevar iemest”…
hallo, ir pārbaudes spēles. ne vairāk, ne mazāk. vai stāsts par 2009. gada starpsezonas KHL čempioniem ir aizmirsts?
Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-08-13):
ampl.
vārds
dz.
komentāri
–
VĀRTSARGI
V
Kristers Gudļevskis
1992.
pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
V
Chris Holt
1985.
V
Māris Jučers
1987.
–
AIZSARGI
A
Jānis Andersons
1986.
A
Oskars Cibuļskis
1988.
A
Guntis Galviņš
1986.
A
Rodrigo Laviņš
1974.
A
Sandis Ozoliņš
1972.
kopj veselību
A
Jēkabs Rēdlihs
1982.
A
Krišjānis Rēdlihs
1981.
A
Arvīds Reķis
1979.
A
Kristaps Sotnieks
1987.
kopj veselību
–
UZBRUCĒJI
U
Ģirts Ankipāns
1975.
U
Armands Bērziņš
1983.
try-out
U
Roberts Bukarts
1990.
U
Mārtiņš Cipulis
1980.
noslēgts “īstais” līgums
U
Andris Džeriņš
1988.
U
Mārtiņš Karsums
1986.
U
Niclas Lucenius
1989.
U
Gints Meija
1987.
U
Björn Melin
1981.
U
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
U
Ainars Podziņš
1992.
pārcelts no HK Rīga treniņnometnes
U
Miķelis Rēdlihs
1984.
U
Jānis Sprukts
1982.
U
Juris Štāls
1982.
U
Fredrik Warg
1979.
–
dalību Dinamo 2011. g. vasaras nometnē pārtraukuši (uz 2011-08-13):
ampl.
Vārds
dz.
Komentāri
U
Kaspars Daugaviņš
1988.
līgums ar Ottawa Senators
V
Nauris Enkuzens
1989.
U
Miks Indrašis
1990.
pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
A
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U
Artūrs Ozoliņš
1988.
U
Kristiāns Pelšs
1992.
A
Mārtiņš Porejs
1991.
pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
A
Ēriks Ševčenko
1991.
pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U
Juris Upītis
1991.
pārcelts atpakaļ uz Liepājas Metalurgs
–
P.S. Roberta Jekimova (1989.) “pievienošanās” Rīgas Dinamo ar try-out ir bijusi vai nu kāda Krievijas žurnālista pārklausīšanās, vai – Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pārteikšanās…
[pirmais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Bobruiskas Šiņņik 2010. gada 12. decembrī Baltkrievijas ekstralīgas regulārā čempionāta ietvaros; foto autors: Aigars Prūsis. otrajā attēlā Ronalds Petrovickis 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
pirmo 3 sezonu laikā KHL ārpus Rīgas Dinamo ierindas ir uzspēlējuši 7 hokejisti. jaunajā 2011./2012. g. sezonā šo ciparu ir paredzēts “uzlabot” vismaz līdz 9. par to “parūpēties” ir uzticēts Laurim Dārziņam un Kārlim Skrastiņam. stāsts par Krievijas jaunlaiku hokejā pierakstītiem Latvijas hokejistu vārdiem, par Latvijas hokejistiem KHL-ā “bez Dinamo“.
pirms KHL
pēcpadomju un pirmsKHL laikos Krievijas stiprākajā līgā, lai nu kā šī līga dažādos laika posmos sauktos, vairāk vai mazāk veiksmīgi ir startējusi virkne Latvijas hokejistu. ilgstošāko karjeru Krievijas jaudīgākajā līgā ir “iestudējis” Aleksandrs Ņiživijs, kuram, cita starpā, pieder Krievijas čempionāta zelta medaļa, kas 1997. gadā izcīnīta kopā ar Jaroslavļas Torpedo – tā līdz 2000. gadam sauca Lokomotiv vienību. Ņiživijs ir piemērījis arī Maskavas Dinamo, Permas Molot-Prikamje, Ņižņijnovgorodas Torpedo kreklus. Ņiživijam kopā ar Ņižņijnovgorodas klubu bija nācies pacīnīties arī Krievijas otrajā hokeja līmenī, kurā 2007. gadā izcīnīta uzvara un pārcelšanās uz Krievijas Superlīgu.
vērā ņemamu karjeras posmu Krievijas Superlīgā ir veidojis aizsargs Atvars Tribuncovs, piedaloties Ufas Salavat Julajev komplektā un mazliet paviesojoties arī Spartak ierindā. vārtsargu Sergeju Naumovu atceras īstenie Sanktpēterburgas SKA līdzjutēji, pieminot 2002./2003. g. sezonu, kad Naumovs sargāja “armijnieku” vārtus 46 spēlēs, uzrādot GAA 2.03 un “noturību” 92,5% apmērā. pēc pusotras sezonas SKA krāsās Sergejs Naumovs uzspēlēja arī Čerepovecas Severstaļ, mazliet – Ufas Salavat Julajev komandās, kā arī Krievijas hokeja “otrajā ešelonā”, kuram vēl bija nepieciešams laiks nokļūšanai Krievijas hokeja elitē – Čehovas Vitjaz, Voskresenskas Himik, Ņižņijnovgorodas Torpedo…
pirmsKHL laikā starp Krievijas Superlīgā vairāk vai mazāk atpazīstamiem Latvijas hokejistu vārdiem bija arī – Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs, Herberts Vasiļjevs… un ne tikai.
Dinamo paver vārtus uz Krieviju…
Krievijas Superlīgas pēdējā sezonā – 2007./2008. – tajā uzspēlēja četri Latvijas hokejisti, taču nevienam no viņiem pilna sezona Krievijā nesanāca. Aleksandrs Ņiživijs bija aizvadījis 31 spēli Ņižņijnovgorodas kluba rindās; Georgijs PujacsLada ierindā – 33 spēles regulārajā čempionātā un 4 spēles play off-os, sezonu dalot ar Baltkrievijas čempionātu; Rodrigo Laviņš “sakrāja” 13 spēles Novokuzņeckas Metallurg krāsās un Atvars Tribuncovs – 10 spēles Toljati Lada komandā, abiem “daloties” ar Zviedrijas Elitserien – jaudīgāko šīs valsts čempionātu. nebija brīnums, ka 3 no šiem 4-iem hokejistiem nonāca jaunveidotā Rīgas Dinamo nometnē jau no sezonas sākuma. ceturtais – Georgijs Pujacs pieslēdzās dinamiešiem pirmās sezonas otrā pusē; tiesa, uz vēl īsāku laika posmu, nekā komandā uzturējās Tribuncovs.
“atdzimstošais” Rīgas Dinamo salasīja Latvijas hokejistus pa dažādām “malām” un līgām, paverot tiem iespēju uzspēlēt Krievijas “jaunā hokeja” līmenī – KHL. interesanti, ka līdz ar Dinamo un KHL izveidi, līgas pastāvēšanas pirmajās 3 sezonās bija pasācis pieaugt Latvijas hokejistu skaits Krievijas “Virslīgā” ārpus Dinamo. zināmu šķērsli, protams, rada noteiktais leģionāru limits Krievijas klubos, bet pieprasījums pēc “Latvijas preces” ir. pirmajā KHL sezonā ārpus Dinamo KHL uzspēlēja 3 hokejisti no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 4, bet trešajā – jau 6 Latvijas hokejisti. cik lieli nopelni tajā ir Dinamo? “apmēram” 4 hokejistu apjomā. Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Cipulis, Edgars Masaļskis un tagad arī Lauris Dārziņš ir tie Latvijas hokejisti, kuri “savu cenu un pieprasījumu” veidoja un atrādīja Dinamo sastāvā. tiesa, Aleksejs Širokovs un Edgars Masaļskis Austrumos bija zināmi arī pirms tam. A.Širokovam CV jau pirms KHL izveides bija pierakstītas gaitas Habarovskas Amur, Maskavas Dinamo, Novokuzņeckas Metallurg un Mitišču Himik, kā tolaik vēl sauca Atlant komandu, sastāvos. tādēļ Alekseja Širokova “atklāšana” nav pilnīgs Dinamo nopelns. arī Masaļskis austrumos nebija absolūts jaunums – kaut arī tikai dažas spēles, bet ir fiksētas Novosibirskas Sibir sastāvā “tālajā” 2002./2003. g. sezonā. tomēr tieši Edgara Masaļska “priekšnesumi” 2010. gada izslēgšanas spēlēs Dinamo sastāvā lika sarosīties vairākiem pircējiem, kuri salīdzinoši viegli “tika garām” Dinamo taupīgajiem piedāvājumiem.
vēl pie Dinamo “lauriem” varētu minēt Georgiju Pujacu, kurš pēc Dinamo ceturtdaļ-sezonas aizgāja uz Sibir. taču Pujacs ir cits stāsts, un viņa vārda “spodrināšanā” Rīgas Dinamo klubam ir mazākie nopelni. pirms Dinamo viņš jau sezonas lielāko daļu “nokapāja” Toljati Lada vienībā. pirms tam bija “aizņemts” Lada sastāvā Krievijas Superlīgā, bet pirms Lada komandas bija uzspēlējis Mitišču Himik komandā.
neDinamo KHL veiksminieks – Georgijs Pujacs
ne visiem Latvijas hokejistiem KHL-ā ārpus Dinamo ierindas ir izdevies kļūt par “pilna laika” spēlētājiem – daži “aizrotēti” sezonas laikā, kādam traucējušas traumas, cits – pieaicināts sezonas gaitā. no 7 Latvijas hokejistiem, kas KHL-ā pacīnījušies ārpus Rīgas komandas, kā veiksmīgākais atgadījums nosaucams aizsargs Georgijs Pujacs, kurš Krievijas hokejā jau ilgāku laiku ir noturīga vērtība. pēdējās 2 sezonas Sibir vienībā ir bijušas stabilas, Pujacam ir nācies pa laikam “samierināties” arī ar kapteiņa uzšuvi sibīriešu komandā, kas liecina par autoritāti un vietu komandā. Sibir vienība no tabulas lejasdaļas ir ieprogresējusi izslēgšanas spēlēs, un Pujacam ir līgums arī 2011./2012. g. sezonai, kas vismaz pagaidām plānojas kā trešā sezona tajā pašā komandā. leģionāriem Krievijas komandās jau 2 pilnas sezonas vienā komandā ir augsts rādītājs.
salīdzinoši ilgs termiņš KHL-ā paralēli Dinamo gaitām bija aizsargam Aleksandram Jerofejevam, kurš kā vienīgais no 7 Latvijas hokejistiem ārpusDinamo KHL-ā nav bijis Dinamo interešu lokā. ja 6 citi hokejisti 3 gadu laikā ir bijuši Dinamo sastāvā, treniņnometnēs un/vai pārbaudēs, tad A.Jerofejevs vismaz līdz šim Dinamo sastāva komplektētājiem nav interesējis. bet pa to laiku viņš ir atzīmējies KHL oficiālajās spēlēs visas 3 sezonas. pirmajā sezonā Aleksandrs Jerofejevs “ielidoja” Ņeftehimik sastāvā sezonas gaitā, tuvāk tās otrajai pusei, otrā KHL sezona “atdota” Novokuzņeckas klubam, kur iesākta un pāri pusei “aizvilkta” arī trešā sezona, kuru piebeidza trauma. Jerofejevs Novokuzņeckas kluba plānos vairs neesot…
“jaunais vilnis 2011./2012.”. bēgums?
ar līgumiem uz jauno sezonu KHL ne-Rīgas vienībās vismaz pagaidām ir mazāks spēlētāju skaits no Latvijas. tie ir 4 hokejisti, kas ir mazāk par aizvadītajā sezonā uzstādīto latiņu pie cipara “6”. tomēr kādās komandās un kādās “lomās” ir šie hokejisti!?
KHL pirmajās 3 sezonās, visi Latvijas KHL leģionāri, atrada vietu “otrās šķiras” komandās, kas uz augstām vietām KHL hierarhijā nepretendēja. dažu šo komandu lielākais sasniegums bija iekļūšana play off 1. kārtā, kur dažas no tām mācēja “parādīt zobus”, bet ne vairāk. vairumā gadījumu Latvijas hokejistu pārstāvētās KHL komandas, neskaitot Dinamo, par izslēgšanas spēlēm varēja aizmirst jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta beigām…
jaunajā, 2011./2012. g. sezonā 2 Latvijas hokejisti ir nokļuvuši komandās, kas ierindojas starp KHL favorītiem un galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. atgādinājumam: Lauris Dārziņš tagad ir Kazaņas “kaķveidīgais”, bet Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas “dzelzceļnieks”. tas arī apliecina faktu, ka abi vīri ir vieni no labāk apmaksātajiem Latvijas hokejistiem.
Masaļskis un Pujacs ir palikuši savās aizvadītās (2010./2011.) sezonas komandās – attiecīgi Jugra un Sibir. lai arī šīs vienības nav līgas līderi “ar stāžu” un arī ne tuvākie galvenās trofejas pretendenti, taču par “vakarējiem” šīs komandas netiek uzskatītas. galvenokārt dēļ “izdarībām” aizvadītajā sezonā. abas komandas diezgan pārliecinoši iestūrēja KHL Austrumu konferences play off-ā. jādomā, ka progress tiek gaidīts arī jaunajā sezonā.
KHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību, ārpus Rīgas Dinamo (2008. – 2011.):
sezona
skaits (sp. summa)
hokejists
KHL klubs
sp. (punkti vai GAA un %) REG
sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
2008./2009.
3 (80)
a. Georgijs Pujacs
Lada (Toljati)
38 (9+4)
–
u. Kaspars Saulietis
Dinamo (Minska)
30 (2+2)
–
a. Aleksandrs Jerofejevs
Ņeftehimik (Ņižņekamska)
8 (1+5)
4 (0+0)
2009./2010.
4 (179)
a. Georgijs Pujacs
Sibir (Novosibirska)
56 (1+13)
–
u. Aleksejs Širokovs
Amur (Habarovska)
51 (8+12)
–
a. Aleksandrs Jerofejevs
Metallurg (Novokuzņecka)
48 (1+6)
–
u. Kaspars Saulietis
Dinamo (Minska)
24 (4+1)
–
2010./2011.
6 (189)
a. Georgijs Pujacs
Sibir (Novosibirska)
49 (8+14)
4 (0+0)
u. Mārtiņš Cipulis
Amur (Habarovska0
49 (12+7)
–
a. Aleksandrs Jerofejevs
Metallurg (Novokuzņecka)
34 (3+3)
–
v. Edgars Masaļskis
Jugra (Hantimansijska)
23 (3.25; 89,8%)
5 (2.42; 92,1%)
a. Māris Jass
Ņeftehimik (Ņižņekamska)
18 (0+1)
–
u. Aleksejs Širokovs
Amur (Habarovska)
7 (1+1)
–
–
Latvijas hokejisti ar līgumiem ar KHL klubiem 2011./2012. g. sezonai, ārpus Rīgas Dinamo (uz 2011-08-01):
Aleksandra Jerofejeva intervija (2011-04-13) – telegraf.lv
[Kārļa Skrastiņa foto fiksēts Jaroslavļas Lokomotiv treniņā 2011. gada jūlijā; foto avots: hclokomotiv.ru. Georgija Pujaca foto fiksēts Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Aleksandra Jerofejeva foto – Novokuzņeckas Metallurg spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 2. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
pēdējos gados sezonu no sezonas aktualizējas Krievijas hokeja vēturē leģendāri klubi, kas savu spozmi ir zaudējuši un cīnās par izdzīvošanu, ja vispār cīnās. pēdējos gados biežāk pieminētie nosaukumi ir Kriļja Sovetov un Himik, kurus aplenkušas finanšu problēmas… taču šie nav vienīgie savulaik spoži hokeja brendi, kas apraudāti.
ja salīdzina PSRS Augstākās līgas čempionātu šīs valsts “īstā” izskata pēdējā sezonā (1990./1991.), tad no šīs sezonas 15 komandām KHL-ā ir ieceļojušas 11 komandas, ieskaitot tos 3 klubus, kas pēcpadomju posmā bija pamanījušies pārtraukt savu darbību un vēlāk uzrasties atkal. runa ir par – Rīgas Dinamo, Minskas Dinamo un Jekaterinburgas Avtomobiļist. visi 3 klubi radās no jauna un faktisi nav to pašu nosaukumu klubu tradīciju tieši “mantinieki”. taču “brendneimi” ir bijuši gana stipri, to spožums vēl nav aizmirsts un pēc ilgāka vai īsāka laika posma aizrauj atkal.
no PSRS “pēdējā īstā sastāva” šobrīd ir pilnībā izkaisīts Voskresenskas Himik, kurš tā arī lāga neatkopās pēc sadalīšanās 2005. gadā, kad komanda pārcēlās no Voskresenskas uz Mitiščiem. “atkritēji” vēl dažus gadus saucās Himik, bet tagad zināmi kā Atant un joprojām “nēsā” ķīmiķu kluba krāsas. savkārt Voskresenskā, izmantojot bāzi un tradīcijas, mēģināja sakopties. kā zināms, sākumā sanāca daļēji, bet vēlāk – nekā… Himik dalība pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) izrādījās “gulbja dziesma”. Himik izpildīja vien ielāpa lomu vietā, no kuras tosezon “noleca” Jekaterinburgas automobīlisti. 2009. g. KHL vadība nolēma nesponsorēt Himik dalību līgā un ķīmiķi vienu sezonu (2009./2010.) aizvadīja Krievijas otrajā līmenī – Augstākajā līgā. pēc tam kā profesionāla pieaugušo komanda izbeidzās, savu nosaukumu atdodot Voskresenskas jauniešu komandai, kas MHL pirmajā sezonā (2009./2010.) bija piedalījusies ar nosaukumu Feņiks. bet 2010./2011. g. sezonā startēja kā MHK Himik. starp citu, arī jauniešu komandas starts nākamajā MHL sezonā nav garantēts, jo arī “mazo” komandu vajā finanšu negludumi. šajā starpsezonā izskanēja versijas par Himik pieaugušo komandas “ieviešanu” VHL čempionātā, tomēr līgas oficiāli apstiprināto jaunpienācēju sarakstā Voskresenskas kluba nosaukuma nav.
2 citas komandas no PSRS 1990./1991. g. sezonas Augstākās līgas “komplekta” tagad mitinās Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL. runa ir par Ustjkamenogorskas Torpedo (tagad Kazcink-Torpedo) un Maskavas Kriļja Sovetov. tiesa, “padomju spārnu” eksistence arī ārpus Krievijas hokeja elites nav “bez negaisa mākoņiem”. vēl nesen “kriliški” bija sadalījušies divās naidīgās frontēs, kuras abas uzsatīja sevi par vienīgajiem pareizajiem Kriļja Sovetov un abām karojošajām vienībām līdzās eksistenciālām problēmām bija tīri praktiskas, ar finansēm saistītas. 2010. gadā abas Kriļja Sovetov nometnes tika apvienotas un kluba “lielā” komanda nostartēja VHL pirmajā sezonā. bet “epopeja” nav beigusies, kluba nebūšanas turpinās un 2011. gada starpsezonā tiek cilāts jautājums par komandas “izmešanu” no VHL. “krilišku” apbedītāji jau iezvana kārtējos sēru zvanus… viens ir skaidrs, Kriļja Sovetov ir viens no, ja ne pats leģendārākais nosaukums, kas ir palicis ārpus Krievijas hokeja elites. “spārni” padomju laikos divreiz tikuši pie PSRS zelta (1957., 1974.), četrreiz pie sudraba, 9 reizes pie bronzas… neslikts rezultāts laikmetam, kurā dominēja CSKA.
nopietni “iestigusi”, bet turpina kustēties Kijevas Sokil komanda. atšķirībā no Minskas un Rīgas Dinamo komandām kijevieši pauzi neņēma. pēc sava laika MHL (Starpnacionālās hokeja līgas) nāca dalība Austrumeiropas hokeja līgā (1996. – 2004.), Baltkrievijas atklātajā čempionātā (2004.-2007.), Krievijas Augstākajā līgā (2007. – 2009.). 2009. gadā Sokil finansiālu apsvērumu rezultātā atkal “ieradās” BAČ-ā. Baltrievijas ekstralīgā kijevieši pamazām “ierūsē” – 7. vieta 2010./2011. g. sezonā neizskatās pēc progresējoša rezutāta. un pašreiz “putnēniem” Ukrainas hokeja flagmaņa karogu no rokām ņem ārā Doņeckas Donbass, kurš oficiāli jau uzņemts VHL.
starp citu, PSRS Augstākajā līgā 80.-os gados uz vairāk vai mazāk īsu brīdi bija pierotējuši vēl 5 klubi. divi no tiem (Ufas Salavat Julajev un Novosibirskas Sibir) jau no pirmās KHL sezonas dzīvo šajā līgā, divi citi (Iževskas Ižstaļ un Saratovas Kristall) – VHL-ā. bet viens klubs – Harkovas Dinamo – ir “nelaiķis”. šī Ukrainas hokeja vienība ir pabeigusies, bet Harkovas hokeja dzīvi mēģina kopt un uzturēt HK Harkiv, kas oficiāli iedibināts 2007. gadā un cīnās Ukrainas čempionātā.
PSRS Augstākās līgas 1990./1991. g. sezonas klubu “pozīciju” izmaiņas, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu:
komanda
vieta PSRS 1990./1991.
vieta KHL 2010./2011.
starpība
Itiļ / Ak Bars (Kazaņa)
13.
6.
+7
SKA (Ļeņingrada / Sanktpēterburga)
14.
7.
+7
Torpedo / Lokomotiv (Jaroslavļa)
7.
3.
+4
Dinamo (Minska)*
15.
16.
-1
Dinamo (Rīga)*
5.
8
-3
Traktor (Čeļabinska)
12.
18.
-6
Dinamo / OHK Dinamo (Maskava)
1.
9.
-8
Torpedo (Gorkija / Ņižņijnovgoroda)
9.
17.
-8
Avtomobiļist (Sverdlovska / Jekaterinburga)*
11.
20.
-9
Spartak (Maskava)
2.
13.
-11
CSKA(Maskava)
4.
19.
-15
Torpedo / Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)
9.
– (VHL 9.)
–
Kriļja Sovetov (Maskava)
3.
– (VHL 14.)
–
Sokil (Kijeva)
8.
– (BAČ 7.)
–
Himik (Voskresenska)
6.
–
–
* atjaunotas komandas, kas laika posmā starp PSRS čempionātu un KHL bija beigušas pastāvēt.
** nav fiksētas visas komandu nosaukuma maiņas, bet tikai attiecīgajās (1991./1992. un 2010./2011.) sezonās lietotie nosaukumi.
P.S. Krievijas (PSRS) hokeja “lielais 12-nieks”
pirmais hokeja čempionāts Krievijā (PSRS) norisinājās 1946./1947. g. sezonā, tajā piedalījās 12 komandas, t.sk. Rīgas Dinamo, kas ieņēma 4. vietu. dažas komandas no “lielā 12-nieka” ir nonākušas līdz mūsdienām un KHL, bet daļa pieder pie pagātnes eksotikas.
4 klubi – Maskavas Dinamo, Maskavas CDKA (tagad – CSKA), Maskavas Spartak, Ļeņingradas Dom Oficerov (tagad – Sanktpēterburgas SKA) ir secīgi pārtransformējušies līdz KHL, vēl viens (Rīgas Dinamo) līdz KHL ir aizkūlies, “atjaunojoties”. taču 7 klubi ir aizgājuši nebūtībā.
atsevišķai pieminēšanai svarīgs no “lielā 12-nieka” vairs nepastāvošajiem klubiem ir Maskavas VVS MVO (ВВС МВО = Военно-воздушные Силы Московского Военного Округа; Maskavas Kara apgabala Gaisa Karaspēks). kā hokeja klubs šī vienība pastāvēja salīdzinoši īsu laika posmu – no dibināšanas 1945. gadā līdz 1953. gada janvārim. VVS MVO 1949. gadā bija ieguvuši PSRS čempionāta sudrabu, bet jau nākamās sezonas gaitā, 1950. gada janvārī, notika aviokatastrofa – lidmašīna kopā VVS MVO komandu nogāzās netālu no Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburga). visi lidmašīnā esošie gāja bojā… tajā saitā, komandas sastāvā esošie Latvijas hokejisti – Harijs Mellups un Roberts Šulmanis. VVS MVO 1950./1951. g. sezonu turpināja un ieņēma 4. vietu, bet 3 nākamajās sezonās pēc kārtas “paņēma” PSRS zelta godalgas. līdz 1953. gadā VVS MVO tika izformēti, tā sastāvu pievienojot Maskavas CDKA (tagad – CSKA) klubam.
pārējiem 6 no “lielā hokeja”, ko spēlē ar ripu, jau izgaisušajiem “12-nieka” klubiem sportiskie panākumi bija mazāk spilgti, taču vēsturē to nosaukumi ir nofiksējušies – Ļeņingradas Dinamo, Tallinas Dinamo, Sverdlovskas Dom Oficerov, Kauņas izase, Užgorodas Spartak, Arhangeļskas Vodņik. starp citu, Arhangeļskas Vodņik gan pirms, gan pēc tam bija klubs ar cienījamu vēsturi un panākumiem “krievu hokejā”, ko spēlē uz ledus, bet ar bumbiņu.
lasāmvielai & izziņām:
Aiņa Ulmaņa grāmatas “Melnās ripas bruņinieki” (1998.) elektroniskā versija – lhf.lv
jau kādu laiku KHL-ā ir pienācis “shēmošanas” laiks. to komandu, kuras cīnās par vietu izslēgšanas spēlēs, piekritēji mēģina pareģot savējo izredzes nodrošināt vietu play off-ā, bet citu komandu, kuras jau nogarantējušas dalību Gagarina kausa izcīņā, līdzjutēji un, iespējams, vadoņi mēģina skaitļot, cik laba pozīcija būs un būtu izdevīga izslēgšanas spēlēs. vēl ir vienības, kurām play off “iet gar degunu”. pagaidām stabili zināma viena – Novokuzņeckas Metallurg. savukārt, Rīgas Dinamo, kā zināms, pieder pie tiem klubiem, kam vēl dalība KHL izslēgšanas spēlēs jānopelna. ir pieredzēts, ka notikumi hokeja laukumos mēdz izjaukt jebkāda veida matemātikos vienādojumus, kurus pēc tam var salocīt un iebāzt krāsnī. bet tomēr…
cīņa par nepalikšanu 9. vietā
26. janvāra spēle starp Rīgas un Minskas dinamiešiem bija principiālāka nekā varētu šķist sākumā. abas komandas ir vistiešākie konkurenti par vietu “zem saules” – abām komandām ir vienāds aizvadīto spēļu skaits un atlikušajās 4 spēlēs uz “mājas” ledus sagaida tieši tie paši pretnieki. attiecīgi savstarpējā spēlē 26. janvārī bija būtisks “depozīts”, kuru pilnībā paveicās izcelt rīdziniekiem (4:3). 7 punktu starpība tagad ir labs, bet ne garantējošs handikaps, kuru attiecībā pret Minskas klubu ir nokārtojuši Rīgas dinamieši. protams, tikai regulārā čempionāta noslēgums parādīs, vai 26. janvāra spēle bija tā, kurā tika noskaidrota vienība, kas Rietumu konferencē paliks 9. vietā – t.i. ārpus play off. respektīvi šīs spēles zaudētājam tiek likumsakarīgi prognozētas vislielākās “galvassāpes” attiecībā uz Torpedo centieniem tikt konferences 8. vietā.
ņemot vērā Rīgas Dinamo tuvāko konkurentu “apgriezienus” – vidējo punktu skaitu spēlē, ja konkurenti saglabā līdzīgu tempu, tad dinamieši ilgi 5. vietā neuzkavēsies. proti, vienībām, kurām ir mazāks aizvadīto spēļu skaits, ir ļoti neliels slieksnis, lai apsteigtu Rīgas klubu. runa ir par Spartak un Severstaļ komandām, kuras atpaliek par 1-2 punktiem… ir zināms, ka spēlē var dabūt “apaļus” punktus (1, 2, 3) vai nevienu, nevis shēmās fiksētos 1,48 vai 1,52. tāpēc komandām jācīnās katrā spēlē. bet tomēr statistika reizēm noder…
Rietumu konferences beigu izkārtojuma prognoze (pie teorētiska aprēķina, ja komandas punktus krāj tādā pašā vidējā apjomā kā līdzšinējās spēlēs; “matemātika” pēc 2011-01-26 spēlēm):
klubs
sp.
punkti
atlikušas spēles
punkti vid. sp.
ja „ātrums” saglabājas*
1.
Lokomotiv
47
96
7
2,04
„110”
2.
OHK Dinamo
47
82
7
1,75
„94”
3.
Atlant
47
79
7
1,68
„90”
4.
SKA
47
77
7
1,64
„88”
5.
Spartak
48
73
6
1,52
„82”
6.
Severstaļ
48
72
6
1,50
„81”
7.
Dinamo (Rīga)
50
74
4
1,48
„79”
8.
Torpedo
47
65
7
1,38
„74”
9.
Dinamo (Minska)
50
67
4
1,34
„72”
10.
CSKA
47
53
7
1,13
„60”
11.
Vitjaz
47
46
7
0,98
„53”
* esošie punkti + (atlikušās spēles x vidējais punktu skaits spēlē); noapaļots uz pilnajiem punktiem
protams, “prognozē” nav paredzēti konkrēto komandu pēkšņi varoņdarbi vai tikpat pēkšņas “melnās sērijas”, kas ir raksturīgi sportam. tomēr pēc regulārā čempionāta noslēguma varētu būt interesanti aplūkot šo tabulu, lai ievērtētu – kura komanda “gāja” pēc paredzētā grafika, bet kura regulāro sezonu noslēdza vājāk vai stiprāk par savu vidējo sniegumu sezonas gaitā.
Rīgas Dinamo un tā vairāk vai mazāk tuvāko konkurentu pozīcijas pirms regulārā čempionāta noslēguma (pēc 2011-01-26 spēlēm):
vieta, komanda
sp.
pun.
atl. sp. (punkti)
atlikušie pretinieki reg. sezonā
3. Atlant
47
79
7 (21)
IZBR: Torpedo, Avtomobiļist, Ak Bars, Ņeftehimik; MĀJAS: Avangard, Jugra, Baris
Rietumu konferences tabula (pēc 2011-01-26 spēlēm):
klubs
sp.
uzv.
uzv. OT
uzv. PM
zaud. PM
zaud. OT
zaud.
vārtu st.
punkti
punkti iesp.*
punkti vid. sp.
1.
Lokomotiv**
47
29
1
1
4
1
11
172-121
96
21
2,04
2.
OHK Dinamo
47
24
1
0
4
4
14
128-113
82
21
1,75
3.
Atlant
47
19
3
5
4
2
14
119-98
79
21
1,68
4.
SKA
47
18
2
5
5
4
13
145-131
77
21
1,64
5.
Dinamo (Rīga)
50
18
2
5
5
1
19
148-141
74
12
1,48
6.
Spartak
48
21
1
1
3
3
19
111-124
73
18
1,52
7.
Severstaļ
48
20
2
2
0
4
20
117-133
72
18
1,50
8.
Dinamo (Minska)
50
15
3
5
4
2
21
140-147
67
12
1,34
9.
Torpedo
47
16
4
3
1
2
21
120-125
65
21
1,38
10.
CSKA
47
12
0
6
3
2
24
121-144
53
21
1,13
11.
Vitjaz
47
11
1
3
3
2
27
106-151
46
21
0,98
* maksimālais punktu skaits, kuru attiecīgā komanda šosezon vēl vismaz teorētiski var izcīnīt.
** komanda, kas nodrošinājusi dalību šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.
P.S. 26. janvāris pret Minskas Dinamo
Jāņa Sprukta atgriešanās Dinamo ierindā pēc vienas spēles “pauzes” izrādījās uzguņojoša. paspīdēja viņš pats un viņa virknējums (Karsums – Sprukts – Ankipāns) bija galvenais rezultāta “taisītājs” pret Minskas Dinamo – visiem uzbrukuma virknējuma “kolēģiem” pa 3 punktiem un pa “+3” lietderības koeficientam. attiecīgi – Jānim Spruktam 2+1, Mārtiņam Karsumam 1+2, Ģirtam Ankipānam 0+3. tikpat labs lietderības koeficients (+3), bet šoreiz bez rezultativitātes punktiem – Sandim Ozoliņam.
KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.
Petrovich27 blogs 