Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Kādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi	spēlētājs	dz.	turnīrs
41	Sandis Ozoliņš	1972-08-02	2014. OS
40	Sergejs Naumovs	1969-04-04	2010. OS, 2009. PČ
39	Andrejs Maticins	1963-01-30	2002. OS
	Artūrs Irbe	1967-02-02	2006. OS
38	Aleksandrs Beļavskis	1964-01-17	2002. PČ, 2002. OS
37	Aleksejs Froļikovs	1957-02-15	1994. PČ B
	Aleksandrs Kerčs	1967-03-16	2004. PČ
	Aigars Cipruss	1972-01-12	2009. PČ
	Rodrigo Laviņš	1974-08-03	2012. PČ
	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	2014. OS
36	Sergejs Čudinovs	1962-09-10	1999. PČ
	Oļegs Znaroks	1963-01-02	1999. PČ
	Normunds Sējējs	1968-02-12	2004. PČ
	Leonīds Tambijevs	1970-09-26	2007. PČ
35	Mihails Šostaks	1957-04-26	1993. PČ C
	Vjačeslavs Fanduļs	1969-03-17	2004. PČ
	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2005. PČ
	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2009. PČ
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2011. PČ
	Kārlis Skrastiņš	1974-07-09	2010. OS
	Arvīds Reķis	1979-01-01	2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Hokejs kara laikā

Viens no miera sludinātāju pamatpostulātiem deklarē – nejauciet sportu ar politiku. Šī iemesla dēļ dažādās sporta sacīkstēs līdzās startē dažādu, aktuāli vai vēsturiski naidīgu valstu sportisti. Ar godīgas spēles lozungiem sacenšas un cīnās par godalgām. Tiktāl skaisti. Bet vai tiešām šādu sportisku sacensību – olimpiāžu un starptautisku čempionātu – norise, organizācija, atklāšana, pasniegšana ir “tīra” no politikas un propagandas?

Olimpiādes laikā noklusētais stāsts ir ar Ukrainas nacionālo karogu rokās, un tas turpinās joprojām. Pat neiztirzājot Ukrainas iekšpolitiskās norises un problēmas, ir skaidrs, ka valsts atrodas karastāvoklī ne tikai iekšēju saviļņojumu dēļ, bet arī pateicoties kādas kaimiņvalsts gatavībai situāciju vajadzīgajā virzienā attīstīt ar “durkļu” (karaspēka) palīdzību. Var saukt Ukrainā notiekošo dažādi, taču neatkarīgi no tā, kas sāka un kas vainīgs, Ukrainā ir karš. Aukstais, karstais, pusaukstais, bet – karš. Ja vajag, šo vārdu var mīkstināt, saucot par okupāciju, aneksiju vai kā citādi. Bet fakts paliek fakts, ka vienas valsts parlaments sniedz atļauju savas valsts prezidentam veikt militāras operācijas citas valsts teritorijā. Turklāt “alvas zaldātiņu” pārbīdes šīs otras valsts teritorijā jau notiek.

Tā nu ir iegadījies, ka abas nosauktās valstis piedalās arī hokeja čempionātā KHL, kur pārstāvētas vēl arī Kazahstāna, Baltkrievija, Čehija, Slovākija, Horvātija un LATVIJA. Vēl viena sakritība, ka ne tikai regulārās sezonas pēdējā spēle 4. martā, bet arī izslēgšanas spēļu pirmā kārta līdz četrām uzvarām Rīgas dinamiešiem paredzēta pret Doņeckas Donbass komandu. Pret tās valsts komandu, kura atrodas faktiskā karastāvoklī ar citu KHL dalībvalsti. (Cits stāsts, no kurienes aug Donbass “saknes” un finansējums… Šis stāsts ne vienmēr patīk arī Rīgas Dinamo patriotiem.)

Jau ne reizi vien izskanējušas pusoficiālas runas, ka Ukrainas “stāvokļa” dēļ play off pirmās kārtas spēles Donbass, iespējams, nevarēs aizvadīt mājas arēnā Doņeckā. Tiem, kas Ukrainas kartē ieskatās retāk, skaidrojums: Doņecka (līdz 1961. g. nosaukums – Staļino) ir Ukrainas piektā lielākā pilsēta, atrodas šīs valsts austrumu daļā – “pa lielam” ap 100 km no Krievijas robežas. Pilsētā ir ap miljons iedzīvotāju, aglomerācijā – 1,7. Pilsētas aptuvenais etniskais sadalījums – pusi uz pusi ukraiņi un krievi.

Atkāpei

Aizvadītajā gadsimtā civilizācija ir piedzīvojusi neskaitāmus militārus konfliktus un globālas sadursmes, no kurām par postošāko izvērtās Otrais pasaules karš (1939.-1945.). Ar šādu nosaukumu vismaz to pazīst lielākā daļa civilizētās pasaules. Un pat šāda mēroga katastrofas laikā sporta dzīve neiznīka. Jā, bija izlaistas sezonas, bet paprāvs pulciņš karadarbībā iesaistīto valstu kara laikā aizvadīja, piemēram, savus hokeja čempionātus. Protams, hokeja sacensības norisinājās teritorijās, kurās karadarbība vēl vai vairs nenorisinājās, vai neskāra vispār.

Skaidrs, ka Ziemeļamerika nebūs atskaites punkts, jo tur tikai “naudas” lokauts spēj pārtraukt NHL sezonu. Bet hokeja čempionāts Otrā pasaules kara laikā periodiski norisinājās ne tikai nacistiskā bloka valstīs – Vācijā, Somijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, bet arī okupētajās Francijas, Beļģijas teritorijās vai neitrālajās Šveicē un Zviedrijā. Arī Latvija nav izņēmums. 1940./1941. g. sezonā pirmās padomju okupācijas laikā tika izspēlēts pirmais Latvijas PSR čempionāts, bet vācu okupācijas laikā esot izdevies aizvadīt divus Latvijas čempionātus. Vienu – pilnīgi droši, citi tādi puspabeigti sanāca…

Tomēr ir būtiska atšķirība: hokeja sacensības nav notikušas starp aktuāli karojošajām pusēm. Jā, okupācijas laikā okupētajās zonās sacensības ir bijušas. Bet vai varam iedomāties situāciju, ka, piemēram, 1943. gadā Vācija uzspēlē kādu draudzības spēli pret PSRS valstsvienību. Tāpat arī savāda liktos Krievijas un Gruzijas jebkāda sporta veida spēle tajās 2008. gada augusta dienās, kad norisinājās šo valstu militārais konflikts. Starp citu, tieši pirms KHL pirmās sezonas starta; tikai, ka Gruzija nav KHL dalībvalsts…

Secinājumu vietā

Šis nav aicinājums steidzamā kārtā pārtraukt Latvijas sportistu dalību jebkādos militāru konfliktu atbalstošas valsts sporta turnīros vai sūtīt Soču medaļas atpakaļ to organizatoriem. Tikai un vienīgi viela pārdomām – ierosinājums domāt ar galvu un piedāvājums atcerēties par mūzikas pasūtītājiem. Tāpat der apdomāt, kurai pusei visvairāk noderīga neitralitāte divu valstu konfliktā?

Vai varam iedomāties situāciju, ka Latvijai kaimiņos esošas valsts parlaments (piemēram, Igaunijas) nobalso par prezidenta rīcības brīvību militārām operācijām Latvijas teritorijā. Piemēram, ar pamatojumu – igauņu iedzīvotāju tiesību aizstāvība Alūksnē, Valkā un mazliet Ainažos. Vai šādā situācijā kāda Latvijas komanda spētu “nošķirt” sportu no politikas un turpināt spēlēt futbolu vai regbiju Igaunijas atklātajā čempionātā?

Otrs jautājums: kā mēs vērtētu citu valstu neitralitāti, kas turpinātu spēlēt šajā Igaunijas čempionātā un komentētu, ka nevajag jaukties “brāļu tautu” nesaskaņās? (Līdzību saskatīšana katra paša ziņā.)

P.S. Ja nav saprotams, tad atgādinājumam: Doņeckas Donbass nav Ukrainas spogulis. Līdzīgi kā Daugavpils nav visas Latvijas atspoguļojums.

[Pirmā attēla avots: Euromaidan konts twitter.com lapā. Zemāk novietotā foto avots: hcdonbass.com.]

Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Jānis Sprukts	3	2+1	-1	3:3	3	0	19:36
2.	Lauris Dārziņš A	3	1+1	±0	3:1	8	2	15:43
3.	Herberts Vasiļjevs	2	1+0	±0	1:1	2	0	14:34
4.	Zemgus Girgensons	3	1+0	-2	1:4	4	0	17:14
5.	Kaspars Daugaviņš	3	0+1	-1	2:4	6	0	18:07
6.	Mārtiņš Karsums	3	0+1	-2	1:3	6	2	19:09
7.	Ronalds Ķēniņš	3	0+0	+1	1:0	5	2	11:43
8.	Juris Štāls	2	0+0	±0	0:0	1	0	7:56
9.	Koba Jass	1	0+0	±0	0:0	1	2	6:33
10.	Armands Bērziņš	1	0+0	±0	0:0	0	0	6:02
11.	Vitālijs Pavlovs	3	0+0	±0	0:1	3	0	11:54
12.	Mārtiņš Cipulis	3	0+0	±0	0:2	2	0	11:39
13.	Miķelis Rēdlihs	3	0+0	-1	3:2	3	4	16:11
14.	Miks Indrašis	3	0+0	-2	1:4	4	2	14:52

–

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Georgijs Pujacs	3	0+1	+1	2:2	3	0	15:32
2.	Kristaps Sotnieks	3	0+1	+1	2:2	0	0	15:40
3.	Krišjānis Rēdlihs	3	0+2	±0	2:0	5	2	4:59
4.	Ralfs Freibergs	1*	0+1	±0	1:0	0	0	4:56*
5.	Arvīds Reķis	3	0+0	±0	0:0	1	4	15:45
6.	Sandis Ozoliņš C	3	0+0	-1	1:2	5	6	20:18
7.	Oskars Bārtulis A	3	0+0	-4	1:7	2	0	22:04
8.	Artūrs Kulda	3	0+0	-4	0:7	0	2	20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

	vārtsargi	sp.	min.	atv. %	GAA	MM	SM	uzv-zaud
1.	Edgars Masaļskis	2	119:52	93,59%	2.50	2:5	0	0-2
2.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	83,33%	5.00	3:5	0	0-1
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

–

Mazliet vairāk:

• Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
• Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Latvijas olimpiskās cerības. Indivīdi sastāvā

Cepiens par Latvijas izlases sastāvu jau ir tradicionāls pirms jebkāda ranga turnīra vai pārbaudes spēlēm. Olimpiāde nav izņēmums, drīzāk – tieši pretēji. Kā tas tur ticis? Kāpēc šis nav paņemts? Lai šie jautājumi paliek citai reizei; fokusā – uz konkrētajiem spēlētājiem liktās cerības un ne tikai. 

Soču komplekta raksturīga iezīme – uz sastāva izsludināšanas brīdi pieci olimpiskās izlases hokejisti, kas iepriekšējos turnīros bija starp”izšķirošiem spēlētājiem” un galvenajiem spēles taisītājiem, īsāku vai ilgāku brīdi ir bez spēļu prakses. Labā ziņa – Mārtiņš Karsums sācis spēlēt. Jāgaida, kad to sāks arī Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Edgars Masaļskis…

(Pa pozīcijām alfabēta secībā.)

UZBRUCĒJI

Armands Bērziņš

• Labā ziņa: Uz kopējā izlases fona dažādos turnīros Bērziņš izskatījās ja ne salīdzinoši pieklājīgi, tad vismaz – ne sliktāk. Un neskatoties uz nereti skeptiski vērtēto darbavietu Kazahstānas Augstākajā līgā, ir olimpiskajā sastāvā. Atskaņojot veco skaņuplati “Meklējam centrus”, Armands Bērziņš ņemams uzreiz. Galu galā viens no dažiem šī olimpiskā komplekta centra uzbrucējiem, kuriem ir reāla spēles prakse.
• Bažas: Savas karjeras laikā aizvadītajos augstākā ranga 10 turnīros (pasaules čempionāti, olimpiāde, olimpiskā kvalifikācija) Bērziņš ir piedalījies 53 spēlēs, kas ir vērā ņemama pieredze. Šajās spēlēs sarūpēti 4 vārtu guvumi… Tas ir daudz vai maz? Galvenais jautājums, vai kaut kas būs mainījies? Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad Bērziņa retais vārtu guvums ir bijis īpaši vērtīgs pienesums – piemēram, 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas come back procesā pret baltkrieviem…

Mārtiņš Cipulis

• Labā ziņa: Cīņasspars, atdeve un spēks ar viņu. Saspēles veidotājs un rezultāta taisītājs nav, bet mazākumam un pretinieku kausēšanai – pašā labumā.
• Bažas:  Izlasē tomēr netrūkst “melnā darba” darītāju… Arī ar iespēju īstenošanu Cipulim ir tā, kā ir. Bet – viņš ir viens no labākajiem izlases melnstrādniekiem šī vārda vērtīgākajā izpratnē.

Lauris Dārziņš

• Labā ziņa: Arī pēc līguma parakstīšanas ar Dinamo līdzšinējam “bezdarbniekam” Dārziņam būtu jāpaliek pāri motivācijai olimpiādē parādīt “kaut ko”, kas faktiski nav noticis kopš septembra. Laura Dārziņa “kaut kas” mēdz tikt iesaiņots spīdīgā papīrā un skatīts atkārtojumos.
• Bažas: Neliela spēļu prakse un neskaidrība par fizisko formu. Bet – mikroskopi uz Dārziņu ir jau pavērsti, gaidot pozitīvas pazīmes jau Dinamo kreklā.

Kaspars Daugaviņš

• Labā ziņa: Pēc mocībām NHL ledus laukumos, Daugaviņš nomainījis “čekera” specializāciju pret “skorera” pienākumiem. Tas, protams, ir ļoti vērtīgi izlases kontekstā, kur pēdējos gados klaviernesēju ir vairāk par pianistiem. Piezagusies jušana, ka Daugaviņam ir potenciāls, lai šajā sezonā izlasē kļūtu par savu zvaigzni.
• Bažas: Vēlme vai pienākuma apziņa, kas liek celt vairāk nekā var nest. Taču bez uzņemšanās nemēdz būt arī varoņdarbu. Iespējams, ir pienācis īstais laiks.

Zemgus Girgensons

• Labā ziņa: Latvijai atkal ir savs pārstāvis NHL, turklāt nevis rotējošs starp lielo komandu un fārmklubu, bet – pamatsastāvā. Girgensona cīnītāja kvalitātes un attieksme izlasei noteikti piestāv.
• Bažas: Viens nav glābējs. Un par daudz cerot, cīņubiedri brīnumus no viņa var nesagaidīt. Būs jāmeistaro kopā.

Miks Indrašis

• Labā ziņa: Savā otrajā pilnajā KHL sezonā Indrašis nav nobremzējis, un ir Dinamo trešais rezultatīvākais spēlētājs uzreiz aiz “smagās artilērijas” – Vilsona un Hosas. Tikko kļuvis par rezultatīvāko Latvijas spēlētāju KHL, apsteidzot vairāk nekā mēnesi uz slimības lapas bijušo Mārtiņu Karsumu.
• Bažas: Ja Indrašis neiekļūst izlases pirmo divu maiņu sastāvā, vai varēs “izšaut”? Risinājums – pašam pavilkt partnerus uz augšu.

Koba Jass

• Labā ziņa: Galvenā trenera Teda Nolana novērtētais un tagad arī olimpiskajai izlasei pieteiktais Koba Jass netiek ņemts pirmajām maiņām, bet – enerģijas virknējumiem. Acīmredzot tieši šos voltus, ampērus un zirgaspēkus novērtē kā Nolans, tā arī darba devēji čehu ekstralīgā, kas, salīdzinot ar vairāku izlases kolēģu darbavietām, ir diezgan pieklājīga līmeņa pieredze.
• Bažas: Bet, ja nu K. Jasa enerģija un vēlme cīnīties pārvēršas tiesnešu izsniegtos mazākumos izlasei? Tiesa, viņa dūša un autoritāšu nerespektēšana ir tas, kas izlasei var būt vajadzīgs īpaši.

Mārtiņš Karsums

• Labā ziņa: Vienīgais KHL latviešu leģionārs – uzbrucējs, kuram ir izdevies iejusties un rādīt spēli ārpus Rīgas Dinamo. Tādēļ no viņa gaidīs visu – vārtu guvumus, spēka spēli utt. utjpr. Gadu mijā veselība sakopusies un no 7. janvāra ir atpakaļ ierindā, kas priecē.
• Bažas: Ir nācies izlaist paprāvu strēķīti – no 26. novembra… Kas nozīmē, ka Eiropas oktobra labākajam spēlētājam viss jāsāk no sākuma… Arī attiecībā uz savu snaipera tēmekli. Bet laiks ir, kas nozīmē iespēju izlasē sagaidīt normālu Karsumu.

Ronalds Ķēniņš

• Labā ziņa: Raksturojums īss – rezultatīvs jauns uzbrucējs savas karjeras sākumā. Šosezon Šveices (NLA) čempionāta 28 spēlēs sakrājis 19 punktus un lietderību +12. Rezultativitāte, piemēram, jau tagad ir augstāka nekā iepriekšējā sezonā tās pašas Cīrihes komandā iespēto. Kas vēl? NHL kluba Vancouver Canucks noskatīts un parakstīts, kas silda katra optimistiski noskaņota Latvijas hokeja līdzjutēja prātu.
• Bažas: Izlases uzbrucēju lielākā daļa šosezon bez traumām un to rezultātā izlaistām spēlēm galīgi nevar iztikt… Ķēniņš nav izņēmums, tādēļ satraukums arī par viņa fiziskām varēšanām. Ja tās būs, tad 22 gadus vecajam uzbrucējam jābūt vēl labākam nekā ierasts redzēt.

Vitālijs Pavlovs

• Labā ziņa: Aktuālās sezonas progress, kas iesākts pērnās Nadeždas (Cerības kausa) ieņemšanā, ir licis treneriem izvēlēties tieši Pavlovu, nevis kādu citu, kuriem it kā pieredze augstākā līmenī lielāka un kuri par perspektīvākiem uzskatīti. Skaidrs, ka Dinamo pirmajā maiņā ar Vilsonu un Hosu labāk par savu reālo izskatītos arī citi… Bet Vitālijs strādā pie tā, lai būtu vēl labāks – sāk apzināties savus auguma centimetrus un kilogramus.
• Bažas: Ļoti neliela pieredze valstsvienības sastāvā augsta līmeņa turnīros. Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā skaitās 3 spēles, bet spēles laiks bija tikai vienā. Pasaules čempionātā reāli 5 spēles un viens no mazākajiem spēles laikiem starp uzbrucējiem. Taču visi ar kaut ko sāk.

Miķelis Rēdlihs

• Labā ziņa: Visi hokeja līdzjutēji atceras kā Miķelis Rēdlihs var un prot. Nav seni tie rezultatīvie laiki un atmiņas par nešķiramajiem rezultāta taisītājiem M.Rēdlihu-Dārziņu. Tas nevar būt absolūti zudis pusotrā vai pustrešā sezonā.
• Bažas: Jācer, ka Rēdlihs-jaunākais pats nav noticējis un pieņēmis, ka viņam vienkārši neiet. No iekšējā tonusa daudz kas atkarīgs. Bet, ja sevis atrašana sakritīs ar olimpisko spēļu norisi, būs interesanti.

Jānis Sprukts

• Labā ziņa: Centra uzbrucēju deficīta apstākļos arī vēl neatlabis un ar minimālu spēļu praksi esošs Sprukts ir svētki.
• Bažas: Mūsu centra veselības stāvoklis un spēļu prakse. Šosezon klubs atrasts oktobrī, bet tur aizvadītas tikai 3 spēles. Pēdējā – 11. oktobrī. Kad vēl spēlēs… Taču arī Spruktam pēc ilgākas “klusēšanas” varētu netrūkt motivācijas sākt “runāt” laukumā.

Juris Štāls

• Labā ziņa: Izlases atbildīgākajos turnīros vienmēr spēlē ar augstu pašatdevi. Var pārmest snaipera dotību nepietiekamību vai mazāk augsta līmeņa spēļu praksi, taču ar darba ētiku vienmēr viss kārtībā.
• Bažas: Progress 30-gadnieku vidū sastopams reti, tādēļ – vairāk par pašatdevi un darba ētiku gaidīt nevajadzētu. Vai ar to olimpiādē pietiks? Katrā gadījumā, zināms, kas sagaidāms, un ar sev uzticētajiem pienākumiem pretinieku “bremzēšanā” centīsies tikt galā pēc labākās sirdsapziņas.

Herberts Vasiļjevs

• Labā ziņa: Vācijas pavalstniecību pieņēmušā Vasiļjeva atgriešanās Latvijas izlases krāsās ir lielākais pārsteigums olimpiskā sastāva kontekstā. Skaidrs, ka centrus vajag, un arī nemaz nav tik daudz Latvijas izlasei piederīgu spēlētāju ar NHL pieredzi, lai arī vairāk nekā 10 gadus senu. Labā kondīcijā esošs un pieredzējis Vasiļjevs ir izlasei pratis palīdzēt. Pērnsezon viņš vispār “spridzināja” – DEL (Vācijas) čempionāta 50 spēlēs salasīja 47 punktus un nopelnīja visā līgā labāko lietderības koeficientu (+25), play off 9 spēlēs 10 punktu un +9…
• Bažas: Bet… Uzsvars uz vārdiem ‘labā kondīcijā esošs’. Kā zināms, pirms sezonas guva traumu un joprojām nav spēlējis. Pat, ja Vasiļjeva pārstāvētā Krēfeldes kluba prognozes neatbilst patiesībai un mūsu centrs dosies laukumā ātrāk nekā pēc 2 nedēļām, ir visas iespējas Sočos satikt tikai viņa ēnu, faktiski – rezervistu. Bet, izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teic, ka laiks Herberta Vasiļjeva savešanai kārtībā pietiks. Uz to tad atliek cerēt.

AIZSARGI

Oskars Bārtulis

• Labā ziņa: Par Bārtuli runā viņa CV – 18 gadu vecumā debija izlases pieteikumā pasaules čempionātā, izcila rezultativitāte kā aizsargam Kvebekas junioru līgā, 73 spēles NHL. Tagad jau otro sezonu salīdzinoši stabils KHL leģionāru maizē, kur vairumā gadījumu Latvijas hokejistu klājas dažādi. Viss, kas nepieciešams, lai kvalificētos Latvijas izlasei bez jebkādiem jautājumiem.
• Bažas: Donbass sastāvā Bārtulis ir piektais aizsargs – ar piekto labāko lietderības koeficientu, ar piekto lielāko spēles laiku un piekto ražīgāko rezultativitāti starp komandas aizsargiem. Pavirši sekojot – nothing special… Par maz spīduma? Iespējams, aizsarga “neredzamība” arī šajā gadījumā būs pozitīva iezīme.

Ralfs Freibergs

• Labā ziņa: Freibergs ir ne tikai Teda Nolana “personīgais” atradums izlases kontekstā, bet arī gudrs, radošs un gadu ziņā perspektīvs aizsargs (dz. 1991.). Spēlēšana ASV koledžu hokeja sacīkstēs (NCAA) noteikti veicina no Ziemeļamerikas “nākušo” treneru un uz Ziemeļameriku “aizgājušā” aizsarga saprašanos. Tas noteikti ir pluss.
• Bažas: Arī koledžu hokejs tā labākajā izpausmē ir patālu no olimpiskā. Kā rentgens un kardiogramma būs – Šveices, Čehijas un Zviedrijas olimpiskās izlases. Tiesa, vīri, kas vēro hokeju vismaz no 1980. gada, atceras, ka toreiz olimpiādē ASV studenti cīņā par zeltu pieveica PSRS “amatierus” (pirmā izmēra zvaigznes).

Artūrs Kulda

• Labā ziņa: Sezonu bezdarbnieka statusā sākušais aizsargs oktobrī nonāca un nostabilizējās Salavat Julajev ierindā. Vidējais speles laiks – 20:53. Apskatīts un atzīts par labu esam arī izlases pārbaudes spēlēs.
• Bažas: Ja tādas tiešām jāatrod, tad ir redzēta pārcentība bortējot pretiniekus; tiesneši kaut ko tādu attiecība pret olimpiskajām zvaigznēm var atalgot ar spēles sodu un diskvalifikāciju. Bet, lai pretinieks baidās!

Sandis Ozoliņš

• Laba ziņa: Izcilākā vēl spēlējošā latviešu hokejista atrašanās izlasē vien ir notikums. Pieredze šī vārda visplašākajā nozīmē ir kapteiņa pienesuma pamatā un pārceļo komandas mutvārdu folklorā. Un arī ar fiziskām varēšanām viss ir kārtībā – Ozoliņš ieliek kloķi ne vienam vien jaunajam.
• Bažas: Ozoliņš ir Ozoliņš. Risks ne vienmēr konvertējas šampanieša dzeršanā… Bet, ja “avantūras” vainagojas panākumiem, kā karsējmeitenes sajūsmā spiedz arī pieauguši onkuļi. Vismaz sirds dziļumos

Georgijs Pujacs

• Labā ziņa: Rāms, mierīgs, nosvērts, aukstasinīgs – tāds absolūtajā vairākumā gadījumu ir Pujacs. Ka var iemest, esam nedaudz piemirsuši, bet Pujacs kā “mājas aizsargs” komandai ir ne mazāk vērtīgs. Ar uzkrātās pieredzes komplektu, ir starp izlases balstiem.
• Bažas: Pēc gūtajiem vārtiem atturīgais Pujacs aiz prieka nelēks mugurā cīņubiedriem un nesmaidīs visa soliņa platumā. Varbūt tieši emocijas pietrūkst lielākiem varoņdarbiem? Bet, kas zin, varbūt tieši olimpiāde var likt Georgijam smaidīt.

Krišjānis Rēdlihs

• Labā ziņa: Ir bijuši karjeras kāpumi, kritumi, un neskatoties uz šiem viļņiem Rēdlihs-vecākais tur līmeni. Un ir vajadzīgs izlasei arī Sočos. Emocionālā stabilitāte, ierobežota noraidīšanās un arī reta, bet tomēr dabā sastopama, veiksmīga pieslēgšanās uzbrukumiem var kļūt noderīga izlasei. (Par Kr. Rēdlihu un visiem pārējiem formulējums bija gatavs jau pirms Dinamo spēles pret Čeļabinskas Traktor, kurā Rēdlihs-vecākais izcēlies ar vārtu ieņemšanu.)
• Bažas: Krišjāņa Rēdliha džentlmeniskums var tikt tulkots arī kā sportiskās bezkaunības trūkums… Vai kāds ir redzējis dusmīgu Krišjāni? Varbūt vajag agresīvāk? Bet tas, šķiet, nebūtu Krišjānis. Ja turpinās savu spēli, nevienam neradīsies nekādu jautājumu, kāpēc ir sastāvā jau trešajai olimpiādei un kāpēc apmeklējis astoņus pasaules čempionātus.

Arvīds Reķis

• Labā ziņa: Citu spilgtāku personāžu ēnā esošais Reķis nereti ir bijis nenovērtēts. Patiesībā ir izlases “darba zirgs” šī vārda vislabākajā nozīmē. Nav spīdējis uz NHL ledus un arī nav piespēļu virtuozs, bet kraušanas darbos savā zonā par viņu labākus nebūs viegli atrast. Latvijas pieaugušo izlases aptverē jau padsmit gadu – 7 pasaules čempionāti, 3 olimpiskās kvalifikācijas, 2 olimpiādes… Būtu stipri dīvaini, ja viņš nebūtu starp 8 aizsargiem olimpiskajā komplektā.
• Bažas:  Viens no gadījumiem, kad tās jāmeklē… Kļūdas gadās visiem. Atliek novēlēt veiksmes!

Kristaps Sotnieks

• Labā ziņa: Jau sestā sezona salīdzinoši augstā līmenī (KHL), vienā komandā (Dinamo); tā, ka ar spēļu praksi – viss kārtībā. Šosezon sāk biežāk parādīties arī jaunas kvalitātes – dalība uzbrukumā, kas acīmredzot liecina par vēlmi attīstīties. Vērojot kopainu – aizsargus, vieta valstsvienības sastāvā nav dāvināta.
• Bažas: Sočos ripu pieturēt vajadzēs stipri īsāku brīdi nekā KHL vidusmēra spēlēs, ja nē – būs kā parasti. Taču Sotnieks var pārsteigt. Kā ekskluzīvs piemērs: 2010. gada olimpiādes spēle pret čehiem, kur izskrēja 1-pret-1 ar Čehijas vārtsargu Tomāšu Vokūnu un iemeta. Skaisti!

VĀRTSARGI

Kristers Gudļevskis

• Labā ziņa: Cīnās. Nesēž kā otrais vai trešais vārtsargs bez spēļu prakses “lielā” komandā. Ziemeļamerikas pieredze AHL un ECHL cīņu laukos ir būtisks papildinājums MHL uzkrājumam un pasaules čempionāta veiksmes stāstam.
• Bažas: Jādomā, ka nenobīsies no jāgriem, sediniem, alfredsoniem, bekstremiem… Lieku reizi var nākties pārliecināties par olimpiskā hokeja un AHL/ECHL līmeņu atšķirību. Bet – iespēja ir paredzēta, par motivācijas trūkumu satraukties nevajadzētu.

Edgars Masaļskis

• Labā ziņa: Vienmēr gatavs palīdzēt. Var spēlēt ar kaulu lūzumiem, nemaz nerunājot par sīkākām traumām. Un nebaidās ne no viena pretinieka. Ir redzēti labākie krievi, čehi, zviedri… Strādājam!
• Bažas: 1. Spēļu prakses trūkums; 2. Skatīt pirmo punktu; 3. Arī strīdīgu situāciju gadījumā – skatīt pirmo punktu. Tas diemžēl labās ziņas var padarīt par ne tik labām.

Ervīns Muštukovs

• Labā ziņa: Viens no tiem spēlētājiem, kura klātbūtne izlasē nerada jautājumus. Jo faktiski ir diezgan pieredzējis sava ampluā speciālists (trešais vārtsargs, bez spēles laika). Ir jau braucis izlases sastāvā uz vienu olimpiādi, vienu pasaules čempionātu un bijis izlases pieteikumā divos olimpiskās kvalifikācijas turnīros. Visos – bez minūtēm… Ko vairāk vajag no trešā?
• Bažas: Ja tomēr arī trešajam vārtsargam būs jādodas laukumā, tad visdrīzākais tikai tad, kad būs “izliets” pamatīgs apjoms, ko “sasmelt” nevarētu ne trešais, ne pirmie divi, ne arī kāds cits izlases sastāvā neiekļautais vārtsargs. Atliek “neliet”…

Lai visiem kopā izdodas uzlēkt augstāk par jostasvietu!!!

P.S.

No  augusta beigās Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā kandidātu sarakstā bija arī – uzbrucēji: Lauris Bajaruns, Elvijs Biezais, Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Toms Hartmanis, Raitis Ivanāns, Roberts Jekimovs, Artūrs Kuzmenkovs, Gints Meija, Aleksandrs Ņiživijs, Ēriks Ozollapa, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis; aizsargi: Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Mārtiņš Jakovļevs, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Porejs, Jēkabs Rēdlihs, Agris Saviels; vārtsargi: Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Elvis Merzļikins.

Oficiālām izziņām:

• Latvijas olimpiskās izlases sastāvs (2014-01-07) – lhf.lv
• Latvijas olimpiskās izlases kandidāti (2013-08-30) – lhf.lv

[Pirmā foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; otrā (Dārziņa) un astotā (Masaļska) foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā; trešā (Karsuma), sestā (Ozoliņa) un septītā (Reķa) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; ceturtā (M.Rēdliha) foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); piektā (Vasiļjeva) foto avots: kicker.de.]

Savi pretinieki jāzina. Krievijas otrā izlase

Latvijas izlases pretinieks olimpiskās sezonas pirmajā sagatavošanās posmā ir Krievijas otrā izlase. Uz Rīgas arēnas ledus 8 un 9. novembrī nebūs saskatāmi ne malkini, ne ovečkini un pat ne KHL ranga krievu hokeja zvaigznes un zvaigznītes, jo tās iesauktas Krievijas pirmajā izlasē cīņai Karjala Cup ietvaros. Kas tad paliek cīņai pret Latvijas izlasi un aculiecinieku apskatei?

Krievijas valstsvienības “Rīgas versija” nokomplektēta no KHL spēlētājiem, kas tikko vai pirms pāris gadiem pārauguši junioru vecumu. Deviņi no “Krievija-2” sastāva ir vēl KHL jaunie spēlētāji (1992., 1993. gados dzimuši), bet otrās izlases veterāni ir 25 gadus vecie vārtsargs Staņislavs Gaļimovs un pēdējā brīdī sastāvā iekļautais uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins. Visi pārējie ir 2-6 gadus jaunāki…

KHL klubu izlase. Otrā

Zvaigžņu sastāvā nav, un pat 90% no visiem Rīgas spēlēm “piedāvātajiem” spēlētājiem nav “atslēgas cilvēki” savās KHL vienībās. Jā, vārtsargi savās komandās ieņem svarīgus posteņus, un var atrast pa kādam pirmā pāra aizsargam. Savukārt, no uzbrucējiem titullomas savos pārstāvētajos klubos šiem puišiem īsti nav. Ja, nu, vienīgi “kāds” Fjodors Malihins, kurš ir galvenais metējs un rezultatīvākais uzbrucējs Jekaterinburgas Avtomobiļist sastāvā. Līdzīgi ir ar Nikolaju Prohorkinu Maskavas CSKA ierindā, bet arī viņu īsi pirms spēlēm Rīgā pārcēla uz pirmo izlasi. Labi, vēl Daņiils Apaļkovs “lokomotīvē” mēģina uzspēlēt pirmo vijoli…

Bet kopumā – būs liels pārsteigums, ja kāds no šīs izlases sastāva tiks uz ledus Soču olimpiādē. Daži jau šo valstsvienības komplektu nodēvējuši par Krievijas trešo vai ceturto izlasi, bet Krievijas Hokeja federācija to sauc par otro.

Tā vien šķiet, ka, šādi saplānojot un izrēķinot, varētu nākt laukumā ar vienu slidu un mēģināt nomētāt “neīsto” Krievijas izlasi, ja ne ar cepurēm, tad vētrainiem un meistarīgiem uzbrukumiem.

Ar ko “nomētāsim”?

Tomēr pārsteidzīgiem secinājumiem nav pats īstākais laiks. Nav runa par uzvarēt/neuzvarēt, bet Latvijas nacionālās izlasei pieejamo spēlētāju klāstu, viņu spēles “tonusu” un komplektēšanās secību. Kas tad būtu tās pazīmes, kas liecinātu par mūsējo neapstrīdamu pārākumu? Divi aizsargi un “pirmais numurs” vārtos bez kluba? Saspēlētība? Tas, ka, piemēram, izlases papildspēki no Dinamo “ierodas” tikai dienu pirms pārbaudes spēlēm?

Un arī jautājums? Kuri no Latvijas valstsvienības ierindā esošajiem, piemēram, KHL spēlētājiem ir situācijas un rezultāta taisītāji savos klubos? Neapstrīdami – uz viļņa ir Mārtiņš Karsums. Bet, piemēram, Dinamo sastāvā pašmāju kadri uz solistu lomām nepavelk vai uzstājas ļoti epizodiski. (Par Sandi Ozoliņu diskusiju nav un arī šajā izlases komplektā viņa nav.) Ceram, ka nozīmīgu vietu savos klubos pilda aizsargi ar NHL pieredzi – Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda.

Šī piesardzība nebūt nenoniecina Latvijas izlases novembra versijas varēšanu un cīņassparu. Kādi ir, ar tādiem lepojamies. Un gala beigās – tās ir pārbaudes spēles, kas paredzētas kā “treniņš ar kaujas elementiem”. Pārbaudīšanai, izmēģināšanai utt., kur tiek dota iespēja arī tuvākām-tālākām rezervēm. Tiesa, nosacīti “no malas” nācis tikai 19 gadus vecais vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram pie “lielās” izlases pieredzes īsti nav. Bija paredzēts arī Dinamo centra uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, vēl viens 19-gadnieks. Tomēr Dinamo saimniecības pārstāvji Kuzmenkovu deleģēja savai jaunatnes komandai HK Rīga tās izbraukumā Jaroslavļā un Čerepovecā –  t.i., izlasei “neiedeva”. Viņa vietā tika iesaukts Raimonds Vilkoits, kurš izlases pārbaudes spēlēs ir piedalījies.

Summā?

Jādomā, ka Krievijas vienības galvenā trenera Valerija Bragina uz Rīgu atvestie vīri (puiši) nav atbraukuši cīnīties par otro vietu divu spēļu summā. Tāpat, paredzams, ka virkne no šiem hokejistiem tur azotē cerību, ja ne aizbraukt uz Sočiem izlases sastāvā, tad trāpīt pasaules čempionātam paredzētā izlasē vai vismaz atstāt treneriem gaišas atmiņas domās par “rītdienu”.

Ar Latvijas izlases komplektu ir līdzīgi – vīriem sevi jāparāda; tikai, ka Latvijas izlases treneriem nav pārāk daudz manevra iespēju izlases gala sastāva komplektēšanā. Bet – visādi citādi, jācer, ka motivācija ir līdzīga kā kolēģiem no Krievijas. Īpaši tiem mūsējiem, kuriem savos klubos “neiet” vai sanāk viduvēji. Arī tiem, kuriem vieta izlases komplektā atradusies tāpēc, ka virkne izlases pamatsastāva vīru šajās spēlēs nepiedalās. Lai izdodas!

Krievijas otrās izlases spēlētāji un viņu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (treknrakstā spēlētāji, kas pieteikti spēlēm Rīgā; statistika līdz IIHF novembra pauzei; saskaņā ar fhr.ru un khl.ru):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laks
	UZBRUCĒJI
1.	Daņiils Apaļkovs	1992.	Lokomotiv	24	6+4	+7	16:36
2.	Ņikita Filatovs	1990.	Salavat Julajev	18	7+5	-4	13:42
3.	Emils Gaļimovs	1992.	Lokomotiv	21	2+2	-5	12:53
4.	Deniss Golubevs	1991.	Ak Bars	14	0+1	+1	9:55
			Ņeftjaņik (VHL)	2	0+1	+1	n/d
5.	Pjotrs Hohrjakovs*	1990.	Ņeftehimik	21	2+4	±0	12:10
6.	Aleksandrs Kadeikins	1993.	Atlant	24	4+6	+4	11:23
7.	Sergejs Kaļiņins*	1991.	Avangard	23	1+2	-6	13:14
8.	Maksims Karpovs	1991.	Dinamo (Maskava)	18	5+10	+1	11:59
9.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	Sibir	23	8+5	+5	13:30
10.	Maksims Majorovs*	1989.	Atlant	11	1+2	-4	15:06
11.	Fjodors Malihins	1990.	Avtomobiļist	25	10+11	+7	18:03
12.	Aleksandrs Pankovs	1991.	Salavat Julajev	14	6+2	+2	11:51
13.	Nikolajs Prohorkins*	1993.	CSKA	25	10+6	±0	17:01
14.	Vasilijs Streļcovs*	1990.	Avtomobiļist	24	2+4	-8	12:46
15.	Vjačeslavs Soloduhins**	1988.	Vitjaz	23	4+4	+6	17:15
16.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Metallurg (Mag.)	21	5+3	+4	15:00
17.	Vladimirs Tkačovs	1993.	Ak Bars	24	1+5	+9	10:39
	AIZSARGI
1.	Viktors Antipins	1992.	Metallurg (Mag.)	14	2+3	-1	19:36
2.	Maksims Berezins*	1991.	Ņeftehimik	23	3+2	-2	20:06
3.	Jaroslavs Dibļenko*	1993.	Atlant	22	2+3	+2	14:21
4.	Maksims Gončarovs	1989.	CSKA	21	3+4	-4	19:17
5.	Jegors Jakovļevs	1991.	Lokomotiv	21	2+1	+1	13:42
6.	Igors Ožiganovs*	1992.	Sibir	22	0+1	+2	13:15
7.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	25	1+2	-9	18:29
8.	Romans Rukavišņikovs	1992.	Atlant	24	0+1	+8	17:53
9.	Andrejs Sergejevs	1991.	Spartak	23	2+6	-1	22:41
10.	Sergejs Tereščenko	1991.	Metallurg (Mag.)	23	0+2	+1	18:37
11.	Vasilijs Tokranovs	1989.	Ak Bars	6	0+0	±0	13:58
	VĀRTSARGI			sp.	GAA	atv. %	sp. laiks
1.	Staņislavs Gaļimovs	1988.	Atlant	20	2.02	92.8%	1161:06
2.	Jevgeņijs Ivaņņikovs	1991.	Admiral	13	1.61	94.3%	483:10
3.	Aleksandrs Sudņicins*	1987.	Ņeftehimik	19	2.62	91.4%	1147:12

* Ne visi Krievijas Hokeja federācijas nosauktie otrās izlases sastāva spēlētāji kāps uz ledus Rīgā. Piemēram, Nikolajs Prohorkins jau pārcelts uz Krievijas “pirmo” izlasi, kas paralēli startē Karjala Cup turnīrā (lasīt). Saskaņā ar Latvijas Hokeja federācijas sniegto informāciju, spēlēs pret Latvijas valstsvienību nepiedalīsies arī uzbrucēji Pjotrs Hohrjakovs, Sergejs Kaļiņins, Maksims Majorovs, Vasilijs Streļcovs, aizsargi Maksims Berezins, Jaroslavs Dibļenko, Igors Ožiganovs un vārtsargs Aleksandrs Sudņicins. ** Kā pēdējais otrās izlases sastāvā jau pēc tā izsludināšanas iekļauts uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins.

Mazliet vēl:

• Nosaukts Krievijas otrās izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi – fhr.ru
• Krievijas otrās izlases sadaļa Krievijas hokeja federācijas lapā (sastāvs mainās līdz ar aktuālajām izmaiņām) – fhr.ru
• Nosaukts Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Krievijas izlasi (vēlāk A. Kuzmenkova vārds izņemts un pievienots R. Vilkoita vārds) – lhf.lv

[Pirmais attēls fiksēts Latvijas un Krievijas izlašu spēlē 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens. Zemāk esošais – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kurš sargās Latvijas izlases vārtus olimpiādē?

Latvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.

Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.

Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?

Kristers Gudļevskis

Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…

Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).

Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA  1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.

Māris Jučers

Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.

Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.

Jānis Kalniņš

Sava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.

Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”

Edgars Masaļskis

Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…

Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…

Elvis Merzļikins

Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.

Šo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.

Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”

Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”

Ervīns Muštukovs

Uz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…

Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.

P.S.

Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.

Plašākai informācijai:

• Kristera Gudļevska individuālā statistika – echl.com, theahl.com
• Latvijas Virslīgas statistikas sadaļa – lhf.lv
• MOL Liga vārtsargu statistika – regi.icehockey.hu
• Šveices NLA vārtsargu statistika – swiss-icehockey.ch
• Dānijas čempionāta vārtsargu statistika (lapa epizodiski nestrādā) – hockeyligaen.dk
• Latvijas olimpiskās izlases kandidātu saraksts – lhf.lv

[Attēli secīgi: (1) Kristers Gudļevskis Syracuse Crunch ierindā; foto avots: Official Syracuse Crunch Fan Page profils facebook.com lapā; (2) Māris Jučers Dinamo Juniors vārtos; foto avots: hkkurbads.lv; (3) Jānis Kalniņš Dunaújvárosi Acélbikák krāsās; foto avots: jegkorongblog.hu; (4) Edgars Masaļskis vēl Hantimansijskas Jugra “pēdējā bastionā”; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (5) Elvis Merzļikins HC Lugano dienestā; foto avots: hclugano.ch; (6) Ervīns Muštukovs Esbjerg Energy sastāvā; foto avots: eeis.dk.]

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.