11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Pirmie soļi pasaules čempionātā. Vai kāds izlasē ir pelnījis uzslavu?

Pasaules čempionāta pirmo divu spēļu bilance Latvijas izlasei ir stipri mīnusos – nulle punktu, viens sauss zāģis un vārtu attiecība -9 (1:10). Skaidrs, ka „ķīseļa upes” pret pasaules hokeja grandiem – Krieviju un ASV – gaidīja retais. Šādu rezultātu apstākļos Latvijas izlases izcilniekus atrast nav viegli, bet ir iespējams. 29. aprīļa – 5. maija nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases uzbrucēju ierindā pie punktiem pasaules čempionāta pirmajās divās spēlēs ir tikuši tikai Jānis Sprukts un Lauris Dārziņš. Abiem pirmās maiņas uzbrucējiem pa vienai rezultatīvai piespēlei, lietderības koeficientam -1 un mikromaču (MM) vārtu guvumu attiecībai 1:3. Abi kopā cīnās vairākumā un arī mazākumā. Taču Spruktam pievienoto vērtību veido pretinieku pārkāpumi pret viņu, kas, summējot ar paša „grēkiem”, veido pozitīvu bilanci (papildu 2 minūtes vairākumā). Jānim Spruktam arī lielākais spēles laiks starp Latvijas izlases uzbrucējiem (18:37).

2. Māris Jass

Ja atskaita ļoti pieticīgu spēles laiku saņēmušos Jāni Andersonu un Ralfu Freibergu, tad aizsargu spēles parametros (+/- un MM) statistiski veiksmīgākais aizsargs ir izrādījies Māris Jass. Viņam ir ne tikai neitrāls lietderības koeficients, bet arī neitrāla mikromaču summa (0:0) ar vidējo spēles laiku 15:08. Lai nebūtu pārāk skaisti, jāpiebilst, ka vienu M. Jasa noraidījumu pretinieki pārvērta vārtu guvumā. Protams, no visiem šiem skaitļiem mega-izcilība nelaužas ārā, taču uz kopējā valstsvienības fona ir pat labi.

3. Artūrs Kulda

Laikam jau nevarēja aizvadītās nedēļas Topu izveidot, tajā neiekļaujot vienīgo izlases vārtu guvēju 2 spēlēs. Ja ir vēlme dramatizēt, tad – vienīgo Latvijas izlases vārtu guvēju pēdējās 5 spēlēs pasaules čempionātos. Pirmā aizsargu pāra dalībnieks Artūrs Kulda laukumā aizvadījis visvairāk laika starp Latvijas izlases dalībniekiem – vidēji 24 minūtes un 24 sekundes spēlē. Vairākumā, mazākumā… Vārtu guvums pelnīts, bet citos statistikas parametros jāgaida kaut kas labāks (lietderība -4; mikromaču summa 1:8).

4. Zemgus Girgensons

Vienīgais Latvijas izlases hokejists, kurš aizvadītajā nedēļā ir pamanījies uzspēlēt savā klubā un arī izlasē, ir jaunais uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.). Vēl 1. maijā Girgensons AHL „amerikāņu” (Rochester Americans) ierindā sastrādāja vārtu guvumu un lietderības koeficientu +1 Kaldera kausa izcīņas sērijas pēdējā spēlē. Un jau 5. maijā devās laukumā Latvijas izlases krāsās jau pret „amerikāņiem” (ASV izlasi) pasaules čempionātā. Der atcerēties, ka starp Girgensona aizvadīto spēļu datumiem ir iztrūkstošas laika joslas un Atlantijas okeāns, neskaitot mazāka izmēra jūras un plančkas.

Latvijas izlases ierindā aizvadītajā spēlē 19 gadus vecais Zemgus Girgensons iekļāvās otrajā uzbrukuma virknējumā, tāpat kā vairums kolēģu pie rezultativitātes punktiem netika, bet saglabāja neitrālu lietderības koeficientu un mikromaču summu (0:0). Protams, ASV pēc paranga ir 7. vietā, atšķirībā no Krievijas (1.), pret kuru Zemgus nespēlēja. Tomēr respekts jaunajam hokejistam par operatīvu pieslēgšanos izlasei, neatkarīgi no „pēcgaršas”, ko rada tālie pārlidojumi, aklimatizācijas un tā izrietošais.

Vēl piebilde. Rochester Americans komanda AHL play off-ā aizvadīja tikai 3 spēles, bet šajās spēlēs rezultatīvākais ar 3 vārtu guvumiem (3+0) un pozitīvu lietderības koeficientu +2 bija tieši Zemgus Girgensons. Trīs punkti bija arī Amerks zviedru uzbrucējam Johan Larsson (dz. 1992.); taču zviedram visa rezultativitāte ienākusies piespēļu formātā (0+3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 2 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Jānis Sprukts	1982.	2	0+1	-1	1:3	2	4	(+2)	18:37
2.	Lauris Dārziņš C	1985.	2	0+1	-1	1:3	0	0	(0)	17:38
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0+0	±0	0:0	0	6	(+6)	12:58
4.	Zemgus Girgensons	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	16:44
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+0	±0	0:0	2	0	(-2)	11:05
6.	Gints Meija	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:45
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	0+0	-1	1:3	0	0	(0)	17:23
8.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:2	0	2	(+2)	12:17
9.	Juris Štāls	1982.	2	0+0	-1	0:2	4	0	(-4)	12:42
10.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-2	0:2	25	0	(-25)	8:21
11.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+0	-3	0:3	2	0	(-2)	11:24
12.	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+0	-4	0:4	0	2	(+2)	13:47
13.	Miks Indrašis	1990.	2	0+0	-4	0:5	0	0	(0)	17:07
–	Koba Jass	1990.	0	–	–	–	–	–	–	–
	AIZSARGI
1.	Ralfs Freibergs	1991.	2	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:18
2.	Jānis Andersons	1986.	2 (fakt. 1)	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:35 (fakt. 7:11)
3.	Māris Jass	1985.	2	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:08
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	±0	0:1	0	0	(0)	18:11
5.	Agris Saviels	1982.	2	0+0	-2	0:2	0	0	(0)	14:57
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	2	1+0	-4	1:8	0	0	(0)	24:24
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	2	0+0	-4	1:7	0	0	(0)	23:43
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Edgars Masaļskis	1980.	2	80:00	4.50	1:6	83.33%	30 no 36	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	1	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	1 (fakt. 0)	0:00	–	–	–	–	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs).

Plašākam skatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm pasaules čempionātā – iihf.com
• Rochester Americans spēlētāju statistika 2013. gada izslēgšanas spēlēs – theahl.com
• Citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Jānis Sprukts ciešā kontaktā ar Krievijas izlases uzbrucēju Sergeju Mozjakinu. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2013. gada 4. maijā; foto avots: iihf.com.]