Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1.	Somijas SM-liiga	4,39
2.	NHL	4,59
3.	Zviedrijas Elitserien	5,80
4.	Norvēģijas Get Ligaen	6,00
	Norvēģijas 1. divisjon	6,00
6.	AHL	6,11
7.	Čehijas ekstralīga	6,20
8.	Vācijas DEL	7,50
9.	KHL	7,55
10.	Šveices NLA	9,52
11.	NCAA	10,00
	Slovākijas ekstralīga	10,00
13.	Zviedrijas HockeyAllsvenskan	10,18
14.	Dānijas AL-Bank Ligaen	11,00
15.	Francijas Ligue Magnus	12,42
16.	Šveices NLB	13,33
17.	Baltkrievijas ekstralīga	13,69
18.	Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga)	15,43
19.	Itālijas Serie A	16,00
	Slovēnijas Slohokej Liga	16,00

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā: 

izlase	NHL	KHL	AHL	Zviedrijas Elitserien	Somijas SM-liiga	Šv. NLA	Vāc. DEL	Čehijas ekstralīga	Slovākijas ekstralīga	NCAA
1. Somija	5	8	2	3	9	–	–	–	–	–
2. Zviedrija	9	5	5	12	–	–	–	–	–	–
3. Čehija	11	12	2	–	–	–	–	3	–	–
4. Krievija	5	19	–	–	–	–	–	–	–	–
5. Kanāda	23	–	2	–	–	–	1	–	–	–
6. Norvēģija	1	–	2	10	–	–	–	–	–	–
7. Vācija	2	–	2	–	–	1	22	–	–	–
8. ASV	20	1	8	–	–	–	–	–	–	3
9. Šveice	1	–	1	–	–	24	–	–	–	–
10. Slovākija	6	13	–	4	1	–	–	1	4	–
11. Dānija	1	–	1	3	–	–	1	–	–	–
12. Francija	1	–	–	1	1	2	1	1	–	1
13. Latvija	1	17	1	–	2	–	1	–	–	–
14. Baltkrievija	2	12	1	–	–	1	–	–	–	1
15. Austrija	–	–	–	1	–	1	–	–	–	–
16. Slovēnija	–	–	–	1	–	–	–	–	–	–

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16. 

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]