Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

• Dzimis 1995. gada 22. augustā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 181 cm; 83 kg
• 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
• Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
• Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
• Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

• Jāņa Jaka statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru, r-hockey.ru, fhspb.ru
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Somijas izlasi (2014. gg. aprīlī) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sniegums junioru pasaules čempionātā (1. div. A) 2013. g. decembrī: tepat
• Raksti ar Jāņa Jaka pieminējumu: tepat

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Kādas būs Latvijas attiecības ar Norvēģiju hokeja laukumā pēc gadiem 10?

Decembra otrajā pusē apraudzīt ziemeļnieciskās Norvēģijas jaukumus un uzspēlēt draudzības spēles devās Latvijas U-16 vecuma vienība. Trīs spēļu seriālā pret norvēģu vienaudžiem piedzīvoti trīs zaudējumi, bet, ja meklē pozitīvo, tad tā ir rezultāta attīstības tendence – 0:6, 1:5, 3:4… Bet spēļu noslēgumā rodas jautājums – vai tā bija tikai sakritība vai arī pēc gadiem desmit tieši tādi būs lielo izlašu savstarpējo spēļu rezultāti?

Par Latvijas U-16 izlasi šo vienību pilnasinīgi neļauj dēvet apstaklis, ka to ceļā uz Norvēģiju nesūtīja Latvijas Hokeja federācija, bet citi atbalsta mehānismi, kā piemēram, Rīgas pašvaldība. Bet visādi citādi – šī Latvijas U-16 komanda bija formēta pēc izlases principiem, laukumā devās Latvijas valstsvienības formās un arī spēļu statistikas fiksācijās parādījās kā Latvijas U-16 izlase.

Izlases skaitliski lielāko apjomu veidoja SK Rīga-98 vienības pārstāvji, kas sava ikdienā nodarbināti Latvijas U-18 un Sanktpēterburgas U-16 čempionātos. Diezgan plaši pārstāvētas bija arī citas pašmāju vienības – kā Latvijas U-18 līgā spēlējošas (Prizma / Pārdaugava U18, Tukums HK, Venta 2002 U18), tā Latvijas U-16 līgas vienības (Venta 2002 U16, Liepājas Metalurgs U16, Prizma / Pārdaugava 98, Daugavpils BSS, Jūrmala SS / Tukums HK U16). Tiesa, dublējošo Prizmas, Ventas un Tukuma U-18 un U-16 komandu puiši ir tie paši, jo raujas divās vienībās abu nosaukto vecumu Latvijas līgās.

Savukārt no ārzemēs spēlējošiem U-16 vecuma leģionāriem tika iesaistīts viens – uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš skolojas un spēlē turpat, kur savulaik centās viņa brālis Teodors – Shattuck St.Mary’s skolas sistēmā.

No iekšpuses

Šāds Latvijas U-16 komplekts trenera Gunāra Krastiņa un viņa palīga Jura Ozola vadībā aizvadīja dažus treniņus Rīgas 55. vidusskolā un aizbrauca uz Norvēģiju, kur arī uzspēlēja trīs dienas pēc kārtas – 21., 22. un 23. decembrī. Vēlreiz iznākums – 0:6, 1:5, 3:4.

Vai rezultāti atbilst spēļu gaitai? “Pirmās spēles sākumā visi bija sabijušies un satraukušies. Pieļāvām daudzas muļķīgas un nevajadzīgas kļūdas. Bet uz beigām jau uztraukums pazuda, un 3. periodu nospēlējām 0:0. Ar katru spēli kļuvām arvien labāki un tas atspoguļojās rezultātos,” spriež Latvijas U-16 vienības vārtsargs Egils Mareks Mitens. Norvēģi objektīvi ir stiprāki? “Manuprāt, jā! Bet tas varbūt ir dēļ tā, ka viņi ilgāk trenējās kopā. Ja mēs trenētos kopā vismaz kādu nedēļu, es domāju, rezultāti būtu daudz patīkamāki.”

Kas vēl pietrūka, lai kaut vienā spēlē tomēr uzvarētu? “Individuālā meistarība, un pat varbūt vārtsargi un aizsargi nerādīja to labāko sniegumu. Komandai vēl pietrūka tāds izteikts līderis, kurš varētu sapurināt komandu, kurš rādītu, kā ir jāspēlē.” Un kā vērtē pats savu parādīto spēli? “Pats arī neparādīju to labāko sniegumu, nospēlēju labi, bet ar to ir par maz. Varbūt noķēru visu, ko vajadzēja, bet ar to parasti nepietiek, lai uzvarētu,” tā vārtsargs E. M. Mitens.

Savukārt uzbrucējs Haralds Štrombergs secina: “Devāmies uz Norvēģiju domādami, ka būs ļoti grūti spēlēt, bet nedomājām, ka norvēģi spēlē tik agresīvu hokeju. Norvēģu izlase bija nedaudz fiziski spēcīgāka nekā mēs, tādēļ arī visās spēlēs uzvaras izcīnīja viņi. Spēle mūsu komandai plus-mīnus aizgāja tikai trešās spēles otrajā pusē, kad arī bija iespēja izraut neizšķirtu.”

No ārpuses

Jau tradicionāli un faktiski jebkura vecuma hokeja izlašu gadījumā uztveram par pašsaprotamām uzvaras un par “nepiedodamiem” zaudējumus pret saviem tuvākajiem kaimiņiem pasaules rangā – norvēģiem (9.), vāciešiem (10.),  dāņiem (12.), frančiem (13.), baltkrieviem (14.), austriešiem (15.). (Atgādinājumam: Latvija pasaules vīriešu hokeja rangā ieņem 11. vietu.)

Saasināto uztveri attiecībā uz “sev līdzīgajiem” diktē velme uzlekt “augstāk par dibenu”, kas pati par sevi ir pozitīva. Protams, gribētos sevi redzēt kā līdzīgu starp stiprākām hokeja valstīm… Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešami objektīvi priekšnoteikumi un sistemātisks darbs. Arī attiecībā uz Latvijas U izlašu šīs sezonas “veco stāstu” – ja vēl kopīgu treniņu būtu vairāk…

Bet, ja runa par Latvijas U-16 izlases komplektu, kuram vismaz šajā sezonā nav jācīnas par atgriešanos kāda pasaules čempionāta elitē (kā U-20 un arī U-18) vai jāspēlē par konkrētām vietām kaut kur, jebkurš adekvāta līmeņa turnīrs vai pārbaudes spēles ir vērtīga pieredze. Un, spriežot pēc rezultātiem, līmenis Norvēģijas tūrei bija pietiekami augsts. Tikai varētu cerēt, ka Latvijas U izlašu organizatori un vadītāji piedomā par tādu jēdzienu kā ‘uzvarētāju psiholoģija’, lai cik utopiski tas neskanētu. Arī it kā nesvarīgās spēlēs. Piemēram, izpildot visus “mājadarbus”.

Citās frontēs pret Norvēģiju

Konkrētajā gadījumā – mēroties ar Norvēģiju – vaimanām un gaismas izslēgšanai ledus arēnās iemesla nav. Piemēram, vēl novembrī pāris gadus vecāka Latvijas U-18 valstsvienība norvēģu vienaudžus pieveica turpat Norvēģijā sērijā ar 2-1 (4:6; 5:3; 2:0; skatīt).

Februārī Rīgā Latvijas jaunieši pret Norvēģijas U-18 izlasi uzspēlēs vēlreiz, bet “cāļus skaitīs” aprīlī, kad Latvijas un Norvēģijas U-18 izlases attiecīgā vecuma 1. divīzijas A grupas čempionātā cīnīsies par iekļūšanu elitē.

P.S. U-20 un pieaugušo līmenī Latvijas un Norvēģijas valstsvienību spēles šosezon nav paredzētas. Ja vien par reāliem nesaskata plānus savā starpā uzspēlēt olimpiādes vai pasaules čempionāta play off stadijā. Abos lielajos turnīros esam “iesvērti” dažādās priekšsacīkšu grupās.

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

 

Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Norvēģijas U-16 izlasi 2013. g. decembrī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar get-ligaen.stats.pointstreak.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	soda min.	met.	iemet.*	komanda
	UZBRUCĒJI
1.	Jevgeņijs Turevičs**	1998.	3	2+0	-1	4	3	47,9%	SK Rīga-98

2.	Verners Fricbergs	1998.	2	1+0	-2	0	1	–	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

3.

Renārs Krastenbergs

1998.

3

0+1

±0

0

2

–

SK Rīga-98

4.

Haralds Štrombergs

1998.

3

0+1

-1

0

4

–

SK Rīga-98

5.

Erlends Kļaviņš

1998.

3

0+1

-2

0

6

55,6%

SK Rīga-98

6.

Vladislavs Nazarovs

1998.

3

0+1

-3

2

1

48,4%

Liepājas Metalurgs U16

7.

Ņikita Ahtonovs

1998.

3

0+0

+1

4

3

–

Liepājas Metalurgs U16

8.	Emīls Ezītis**	1998.	3	0+0	±0	2	10	42,9%	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

9.	Roberts Bļugers	1998.	3	0+0	±0	4	7	–	Shattuck St.Mary’s
									Midget AA (ASV)

10.

Verners Egle

1998.

3

0+0

±0

2

6

–

SK Rīga-98

11.	Valters Apfelbaums	1998.	3	0+0	-1	0	3	38,5%	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

12.

Artūrs Homjakovs

1998.

3

0+0

-4

0

6

–

SK Rīga-98

13.

Leonards Leo Avakovs

1998.

2

0+0

-4

0

4

–

SK Rīga-98

AIZSARGI

1.	Markuss Komuls**	1998.	3	0+0	±0	2	9	–	Venta 2002 (U18)
									Venta 2002 (U16)

2.	Silvestrs Seļickis	1998.	3	0+0	±0	0	2	–	Tukums HK U18
									Jūrmala SS/Tukums HK U16

3.

Pauls Svars

1998.

3

0+1

-1

0

2

–

SK Rīga-98

4.

Bruno Bakanovs

1998.

3

0+0

-1

0

3

–

SK Rīga-98

5.	Ričards Ralfs Gorobecs	1998.	3	1+0	-2	0	2	–	Prizma/Pārdaugava 98
									Prizma/Pārdaugava U18

6.	Regnārs Ūdris	1999.	3	0+0	-2	0	2	–	Tukums HK U18
									Jūrmala SS/Tukums HK U16

7.

Tomass Zeile

1998.

3

0+0

-3

8

3

–

SK Rīga-98

8.

Maksims Suškins

1998.

3

0+0

-3

2

1

–

Daugavpils (Virslīga);

Daugavpils BSS U16

VĀRTSARGI

dz.

sp.

laiks

GAA

atv. %

atv. met.

soda min.

komanda

1.	Mareks Egils Mitens	1998.	3	78:48	4.57	83,8%	31 (no 37)	0	Venta 2002 (U18)
									Venta 2002 (U16)

2.

Gustavs Dāvis Grigals

1998.

2

64:44

4.63

88,4%

38 (no 43)

0

SK Rīga-98

3.

Niklāvs Rauza

1999.

1

36:24

6.59

78,9%

15 (no 19)

0

SK Rīga-98

* Iemetienu statistika norādīta tikai tiem spēlētājiem, kuri piedalījušies vairāk nekā 10 iemetienos. ** Par labākajiem Latvijas U-16 izlasē nosaukti: 1. sp. – Emīls Ezītis; 2. – Jevgeņijs Turevičs; 3. – Markuss Komuls.

–

Dziļākam skatam:

• Latvijas U-16 izlases spēlētāju statistika Norvēģijas spēlēs – get-ligaen.stats.pointstreak.com
• Latvijas un Norvēģijas U-16 izlašu savstarpējo spēļu kopsavilkumi – get-ligaen.stats.pointstreak.com (21. decembrī; 22. decembrī; 23. decembrī)
• Latvijas un Norvēģijas U-16 izlašu pārbaudes spēļu preview un ieskats Norvēģijas hokeja federācijas lapā – hockey.no

Dinamo Juniors. Rīga – Kandava – Piņķi

Dinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.

Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.

Konkurence ir!

Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.

Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.

„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.

Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Nazarova stils

No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.

Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.

Vairāk laika mācībām un treniņiem?

Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.

Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.

Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):

spēlētājs	dz.	2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis	1994.	Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers	1998.	Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis	1995.	trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
		un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis	1995.	Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis	1996.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs	1994.	Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas	1995.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons	1995.	Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
		Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
		IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs	1995.	Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
		Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)

–

* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.

Ieskatam:

• Juniors spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā: tepat
• SK Rīga-96 spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga
• Inbox.lv ledus halles noslodze – inboxledushalle.lv
• Par Sanktpēterburgas Dinamo komandas izveidi dalībai MHL – hc-forward.ru; mhl.khl.ru

[Attēlā: Juniors vienības ierinda 2012. gada rudenī;  foto avots: lhf.lv.]

Centra uzbrucējs? Virs 1,90? Oskars Batņa!

Dinamo saimniecības otrā jauniešu komanda Juniors uzsākusi savu otro sezonu MHL „otrajā divīzijā” un arī Latvijas Virslīgas čempionātā. Šosezon Juniors sastāvā „iejaukta” liela daļa no pērnās SK Rīga-95 komandas, kas iepriekš cīnījās Sanktpēterburgas čempionātā un arī Latvijas Virslīgā. No aktuālajā Juniors komandas pieteikumā esošajiem 30 hokejistiem 19 puiši ir dzimuši 1995. gadā – tātad U-18 vecuma spēlētāji. Turklāt komandas ierindā šosezon augumā raženi uzbrucēji un aizsargi nav retums. Starp viņiem arī centra uzbrucējs Oskars Batņa.

TUVPLĀNĀ: Oskars Batņa

• Dzimis 1995. gada 7. maijā
• Ampluā: centra uzbrucējs
• „Figūra”: 194 cm; 89 kg
• 2011./2012. g. sezonā Juniors komandā MHL B grupas čempionātā un Latvijas Virslīgā
• Iepriekšējās sezonas: SK Rīga-95, citas SK Rīga komandas, Aisbergs/Sāga, Aisbergs
• Latvijas un Baltkrievijas čempions dažādās U vecuma grupās
• Sanktpēterburgas vicečempions U-17 vecuma grupā
• Pirmie treneri: Juris Reps, Andris Bartkēvičs

Oskara Batņas individuālā statistika (kopš U-16 vecuma; līdz 2012-10-05):

sezona	komanda	čempionāts	sp.	punkti	+/-	SM	kom. vieta
2010./2011.	SK Rīga-95	Latvijas U-16 (C gr.)	3	7+4	n/d	0	1. (no 3)
		Latvijas U-16 fināls	8	6+4	n/d	18	1. (no 3)
		Baltkrievijas U-16	n/d	n/d	n/d	n/d	1. (no 8)
2011./2012.	SK Rīga-95	S-Pēterburgas U-17 (t.sk. play off)	39	21+15	n/d	66	2. (reg. – 3.; no 10)
		Latvijas Virslīga reg.	33	11+11	n/d	52	7. (no 10)
		Latvijas Virslīga play off	3	0+1	n/d	12	tika 1. kārtā (1/4 finālā)
2012./2013.	Juniors	MHL B	8	0+3	+2	22
		Latvijas Virslīga	4	2+2	n/d	0

*

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

Jautājums: Cik gados, kur un pie kura trenera uzsāki savas hokejista gaitas? Un kā sākumā veicās?

Oskars Batņa: Uzsāku hokeja gaitas no 5 gadu vecuma, un pirmais treneris ļoti neilgi bija Juris Reps. Tālāk jau trenējos pie Andra Bartkēviča komandā Aisbergs. Tā sanāca, ka no paša sākuma trenējos kopā ar gadu vai divus vecākiem spēlētājiem. Viegli nebija, jo komandas biedri jau kādu laiku hokeja pamatprasmes bija apguvuši, bet es tikai sāku nostāties uz slidām un mēģināju turēt citiem līdzi. Ar lielu neatlaidību un spītību man tas samērā veiksmīgi izdevās. Spēju izkarot savu vietu komandā starp vecākiem puikām.

Kāpēc ne futbols vai basketbols? Kas hokejā pievilka no paša sākuma?

Hokeju sāku spēlēt pateicoties savam tēvam. Piecu gadu vecumā, kad sāku trenēties, vēl biju pārāk mazs, lai saprastu ko vēlos pa īstam darīt. Tēvs uzskatīja, ka ar manu komplekciju ir vērts nodarboties ar sporta veidu, kurā auguma parametri un spēks spēlē lielu lomu. Parunājām un nolēmām pievērsties hokejam. Kā vēlāk izrādījās, tad tā bija pareizā izvēle, jo es ar to „saslimu”.

Kad nonāci līdz centra uzbrucēja ampluā? Līdz tam bija tāls ceļš ejams vai tiki skaidrībā salīdzinoši ātri? Kas pamudināja un kurš Tevi „atrada” centra pozīcijā?

Ja nemaldos, tad centra pozīcijā nonācu aptuveni 13 gados, kad trenējos jau pie Gunāra Krastiņa Aisbergs/Sāga apvienotajā komandā. Pirms tam pārsvarā spēlēju kā labās malas uzbrucējs. Tā kā man labi veicās arī spēle aizsardzībā, tad laikam jau likumsakarīgi, ka kļuvu par centra uzbrucēju.

Hokejistiem, kuri jau no bērnības nopietni pievēršas sportam, nereti cieš izglītība. Kā ir ar Tevi? Cik veiksmīgi sanācis apvienot skolu ar hokeju? Kuros priekšmetos ir bijis vieglāk, kuros – grūtāk?

Jā, savienot hokeja spēlēšanu ar skolu daudzo izbraucienu un treniņu dēļ nav vienkārši, bet kopumā jāsaka, ka ar mācībām līdz šim tādu ļoti lielu problēmu nav bijis. Varbūt ne ar tām labākajām sekmēm, bet desmit klases ir pabeigtas, un esmu pārliecināts, ka turpmāk arī tikšu galā, lai iegūtu nepieciešamo izglītību. Grūtāk man padodas matemātika, fizika, ķīmija.

Kā nonāci SK Rīga paspārnē? Un kāpēc izvēlējies to, nevis, piemēram, Prizma-Pārdaugava vai Liepājas Metalurgs saimniecību? Noteicošais bija tikai atrašanās vieta vai arī citi iemesli?

Kā jau iepriekš teicu, tad mana pirmā komanda bija Aisbergs. Var teikt, ka sākumā atrašanās vieta bija noteicošā, jo komanda bāzējās Rīgas centra ledus hallēs. Pēc tam jau var teikt, ka nekur projām arī neesmu gājis; mainījās tikai nosaukums, komandas biedri un treneri. Tā uz Aisberga bāzes tika izveidota Aisbergs/Sāga apvienotā komanda, bet vēl vēlāk jau arī SK Rīga-94 un SK Rīga-95. Izveidojoties SK Rīga sistēmai, nav bijusi vajadzība neko krasi mainīt, jo galvenais jau ir, lai būtu izaugsmes iespējas, un tādas, šeit spēlējot, no sezonas uz sezonu ir bijušas.

Par vienu no SK Rīga komandu „lielajām grūtībām” mēdz uzskatīt regulārus ārzemju izbraukumus jau salīdzinoši agrā vecumā. Cik saprotams, ar SK Rīga-95 komandu esi uzspēlējis Baltkrievijas Jauniešu līgas attiecīgajos vecumos, bet pērn (2011./2012.) cīnījies Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā. Kā Tu uztver šos izbraukumus? Nav par grūtu, smagu? Kāpēc jā/nē?

Manuprāt, par grūtu nebija. Bija liela motivācija piedalīties šajos čempionātos. Gribējās pierādīt sev un citiem, ka mākam spēlēt hokeju, ka spējam līdzvērtīgi cīnīties ar kaimiņvalstu komandām un būt labāki. Vismaz man izbraucieni problēmas nesagādāja. Pie visa jau pierod.

Kā vērtē pērnsezonu, kad S-Pēterburgas čempionātā kopumā bija tikai izbraukumi? Vai tas nepadarīja Jūs mazāk konkurētspējīgus ar vietējiem SKA, Piter-iem un Forvard-iem?

Tā tomēr bija mūsu iniciatīva piedalīties šajā čempionātā, tādēļ ar to bija jārēķinās. Protams, reizēm varbūt svaiguma arī pietrūka, bet kopumā es uzskatu, ka nospēlējām veiksmīgi. Uzskatu, ka piedalīšanas šajā čempionātā ir vērtējama ar plus zīmi, un tā bija ļoti vērtīga pieredze.

Kā kopumā vērtē pirms gada notikušo SK Rīga komandu „pārslēgšanos” no Baltkrievijas uz Sanktpēterburgas jauniešu čempionātu. Bija tā vērts? Kas tieši jā/nē?

Bez šaubām bija tā vērts, jo Sanktpēterburgas jauniešu komandas bija ievērojami spēcīgākas. Baltkrievijā bija labi, ja divas komandas, ar kurām sanāca nedaudz līdzvērtīgāka cīņa. Krievijā tomēr bija citi ātrumi un tehniskais izpildījums. Spēlētāji fiziski labi sagatavoti un atlētiski.

Kas ir vērtīgāks – Baltkrievijas čempionu zelts, ko guvāt iepriekš, vai Sanktpēterburgas sudrabs, ko izcīnījāt šogad? Kāpēc?

Vērtīgas ir abas medaļas, bet augstāk tomēr vērtēju Sanktpēterburgas sudrabu, jo tas nāca daudz smagākā cīņā. Kā jau teicu, līmeņi tomēr bija atšķirīgi. Tās pašas play off spēles ir ko vērts. Lai tiktu līdz finālam, Krievijā bija ļoti smagi jāstrādā. Pusfinālā ar Serebrjanije Ļvi komandu par uzvaru nācās cīnīties pat ar dūrēm, jo piekāpties neviens negribēja. Tādas cīņas Baltkrievijā mums nebija.

Ko Tu kā spēlētājs S-Pēterburgā guvi tādu, ko nevarēji „dabūt”, piemēram, tepat Virslīgā?

Sanktpēterburgā spēlējām ar saviem vienaudžiem un gadu jaunākiem spēlētājiem. Varējām salīdzināt meistarības līmeņus, redzēt savas vājās vietas attiecībā pret viņiem. Zinot, ka šī reģiona Krievijas komandas tomēr nav tās pašas stiprākās valstī, radām priekšstatu, uz ko mums jātiecas, lai varētu līdzvērtīgi cīnīties ar hokeja lielvalstu labākajām jauniešu komandām. Atšķirībā no Virslīgas spēlēm, Sanktpēterburgas čempionātā spēles bija ātrākas, dinamiskākas.

Jau agrāk, acīmredzot arī pateicoties saviem auguma parametriem, esi spēlējis vecāku grupu čempionātos un arī vecākās komandās. Piemēram, 2009./2010. g. sezonā pie 2-3 gadus vecākiem Latvijas U-18 līgā vai pērnsezon kopā ar SK Rīga-95 komandu, kas jau 16 gadu vecumā spēlēja Latvijas Virslīgā. Vai tas ir tā vērts un pareizi jau tik agri nonākt pie vecākiem spēlētājiem? Un pat pieaugušajiem? Ko esi no tā guvis?

Tā ir sanācis, ka jau no paša sākuma pārsvarā esmu trenējies kopā ar gadu vai divus vecākiem puišiem un arī spēlējis vecākās grupās. Laikam jau patiešām sava auguma parametru dēļ esmu bijis pietiekoši konkurētspējīgs, lai spētu līdzvērtīgi cīnīties ar vecākiem spēlētājiem. Vai tas ir labi vai slikti, ka spēlēju „uz augšu”, grūti pateikt. Es gan pats domāju, ka man tas ir bijis pozitīvi, jo ātri ieguvu vajadzīgo pārliecību par saviem spēkiem, bez kuras laukumā nav ko darīt. Vienmēr bijis dzinulis turēt līdzi vecākiem čaļiem un nepiekāpties nekur.

Kā vērtē Latvijas U-16, U-18 līgu līmeni, kur esi spēlējis iepriekš? Vai pērn SK Rīga-95 komanda, kas tosezon bija U-17 vecums, bija tiešām un tik būtiski stiprāka par Latvijas U-18 līgas līmeni, ka komandai bija jāizvēlas Virslīgu?

Jā, U-18 līmeni bijām jau pārauguši. Pēdējos pāris gadus, spēlējot Latvijā attiecīgajās vecuma grupās, mums vairs jau nebija īsti ar ko spēlēt. Principiālas cīņas bija tikai ar HK Liepājas metalurgs. Lai progresētu, bija jāskatās uz priekšu. Spēlēšana Virslīgā tad arī bija tas nākošais pakāpiens. Uzskatu, ka debijas sezona mums bija veiksmīga. Pierādījām, ka neesam nekādi „peramie” zēni, neskatoties uz savu vecumu.

Kā kopumā vērtē komandas un savu sniegumu aizvadītajā (2011./2012.) sezonā, kad rāvāties S-Pēterburgā un Latvijas Virslīgā? Ko esi guvis no šīs sezonas visvairāk?

Sezona kopumā padevās laba. Ar komandas sniegumu esmu apmierināts. Ar savu spēli visumā arī, kaut gan vienmēr jau, protams, ir lietas, ko būtu gribējies izdarīt labāk. Sezonas laikā iegūta vērtīga pieredze, kas veicinās sekmīgāku pāreju no bērnu un jauniešu hokeja uz pieaugušo.

Aizvadītajā sezonā biji SK Rīga-95 vienības 4. rezultatīvākais spēlētājs S-Pēterburgas čempionātā un 5. rezultatīvākais Virslīgas regulārajā sezonā. Kā Tu raksturotu savu lomu komandā? Un cik būtiski Tev ir cipari rezultativitātes ailītēs?

Tā kā spēlēju pirmajā maiņā, tad no manis tika gaidīts attiecīgs rezultāts. Treneris uzticējās, un daudz nācās spēlēt gan vairākumā, gan mazākumā. Bija jābūt rezultatīvam un arī pamatīgi jāstrādā aizsardzībā. Domāju, ka kopumā ar saviem uzdevumiem tiku galā. Individuālā statistika, protams, arī ir svarīga, bet galvenais tomēr ir komandas rezultāts.

Cita starpā, Tev S-Pēterburgas čempionātā salasīts visvairāk soda minūšu (66) komandā? Kā tās ienākušās? Augumam ir sava loma vai vispār esi parupjš spēlētājs? Vai arī Tev ir specifiski uzdevumi?

Neuzskatu, ka esmu rupjš spēlētājs. Vienkārši piekopju agresīvu spēles stilu, un man tāds patīk. Sanāk izpildīt daudz spēka paņēmienu. Pateicoties savam augumam, varu atļauties tā spēlēt, un nebūtu pareizi to neizmantot. Gadās arī izkauties, jo tas ir neizbēgami, ja spēlē agresīvi. Aizstāvu arī savus komandas biedrus. Tā arī tās soda minūtes salasās. Pagājušā sezonā sodu bija par daudz. Uzkrājot pieredzi, kļūstu gudrāks un arī savaldīgāks. Pareizāk spēju novērtēt situācijas. Jau tagad nopietni piedomāju pie tā, lai noraidītos daudz mazāk.

Jau pirms MHL B grupas čempionāta esi „apostījis” gaisu Krievijas jauniešu hokejā. Ne tikai S-Pēterburgas čempionātā, bet arī dažādos turnīros. Piemēram, Harlamova piemiņas turnīrā Kļinā 2011. gada augustā, kad „dabūjāt pa mici” un palikāt 11. vietā (no 12). Tagad esat MHL „otrajā divīzijā”. Kas Krievijas jauniešu un jaunatnes hokejā ir savādāk nekā citur? Kas principiāli atšķir Latvijas komandas no Krievijā augušām un spēlējošām?

Kļinas turnīrā piedalījās Krievijas stiprākās 95. gadu komandas. Praktiski tās bija reģionu izlases. Tur spēlēja labākie šīs vecuma grupas spēlētāji. Turnīrs bija ļoti vērtīgs, jo varējām izmēģināt savus spēkus šajā sabiedrībā. Uzskatu, ka nospēlējām godam, kaut arī turnīra tabulā bijām lejasgalā. Kaunā neiekritām, jo visās spēlēs izrādījām sīkstu pretestību un cīnījāmies kā līdzīgs ar līdzīgu. Vairāk uzvarām pietrūka šāda līmeņa spēļu prakses. Krievijas jauniešu komandu sastāvi ir līdzvērtīgāk nokomplektēti. Atšķirības meistarībā starp maiņām praktiski nav. Spēlētāji labi slido, ir fiziski un ar labu nūjas tehniku. Viņus dzen uz priekšu arī nežēlīgā konkurence savā starpā. Spēlētāju ir daudz un katrs cīnās līdz galam par savu vietu. Latvijas jauniešu komandās tādas konkurences nav, tādēļ ir spēlētāji, kas tā arī neiemācās strādāt ar maksimālu atdevi un līdz ar to arī neprogresē.

Jau no Baltkrievijas jauniešu līgas un Latvijas dažādu U vecumu čempionātu laikiem SK Rīga komandas, un SK Rīga-95 nebija izņēmums, „rīvējaties” ar Liepājas Metalurgs vienaudžiem. Vēl 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-95 Baltkrievijas U-16 līmenī paņēma zeltu, Liepāja palika otrie. Tajā pašā sezonā Latvijas U-16 līgā – tieši tāpat, un pat punktu skaits bija vienāds. Bet tagad arī Liepājas komanda ir MHL B grupā. Vai savstarpējās spēles MHL-ā arī ir tikpat principiālas kā agrāk?

Jā, ar Liepāju vienmēr esam konkurējuši, un spēles ir bijušas ļoti principiālas. Tas tāpēc, ka arī tur ir izveidota laba bāze, lai būtu iespēja nodarboties ar hokeju augstā līmenī. HK Liepājas Metalurgs spēlē labi hokejisti, kas tāpat kā mēs grib pierādīt, ka ir labāki. Arī MHL-ā savstarpējās spēles droši vien būs īpašas. Jāatzīmē gan, ka mūsu komanda čempionātā ir viena no jaunākajām (pamatā 95. gadi), bet Metalurgā tomēr ir pieredzējušāku spēlētāju sastāvs; taču skaidrs, ka ceļu negriezīsim.

Spriežot pēc Tava auguma parametriem (virs 1,90), ampluā (centrs) un pozitīvas iemetienu bilances, Tu pretendē uz tradicionāli Latvijā vakanto centra uzbrucēja pozīciju, kurā spēlētāji tiek īpaši gaidīti. Kādas perspektīvas Tu saskati pats? Ko Tu gribētu sasniegt tuvāko 2 – 3 gadu laikā?

Ir radīti visi apstākļi, lai es varētu izveidoties par labu centra uzbrucēju, un es apzinos, ka viss būs atkarīgs tikai no paša – ar kādu atdevi spēlēšu un trenēšos, kā pilnveidošu savu meistarību. Protams, arī no veiksmes daudz kas ir atkarīgs. Tālu uz priekšu neko neplānoju, bet soli pa solim nospraužu reāli sasniedzamus mērķus, tādā veidā virzoties uz priekšu. Šobrīd ir uzdevums labi nospēlēt regulāro čempionātu gan MHL-ā, gan Virslīgā, lai jau pavasarī varētu kandidēt uz vietu Latvijas U-18 izlasē. Mērķis ir tajā iekļūt un spēlēt pasaules čempionātā. Tālāk jau dzīve rādīs.

Lai veicas!

Izziņām:

• Oskara Batņas statistikas uzskaites vietnes – mhl2.khl.ru (MHL B), lhf.lv (Latvijas Virslīga 2012./2013.; uzskaite kavējas), statistika.lhf.lv (Latvija līdz 2010./2011.), r-hockey.ru (Krievijas čempionātos), fhspb.ru (S-Pēterburgā), eliteprospects.com, eurohockey.com
• Par SK Rīga-95 komandas sniegumu un spēlētāju statistiku 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Raksti ar Oskara Batņas pieminējumu: tepat

[Attēlā: Oskars Batņa pārmij vārdu ar tiesnesi. Foto fiksēts SK Rīga-95 spēlē pret SMScredit.lv 2012. gada 4. februārī; foto avots: lhf.lv (Oļegs Siračenko). 2., 3., 4. un 5. foto no Oskara Batņas personīgā arhīva.]

Dinamo „aizmugure” un nākotnes cerības

Atkāpei no Dinamo ikdienas „sāpēm” un īstermiņa pārdzīvojumiem – mazliet ilgāka termiņa ieskats, teiksim – 10 gadu tālumā. Proti, jau savu trešo sezonu ir uzsākusi Hokeja Skola Dinamo jeb biedrība Dinamo bērni, ja labāk patīk oficiālais nosaukums. Pēc gadiem 10 un iespējams pat nedaudz ātrāk šīs skolas apcirkņiem ir jākļūst par pirmo vietu, kur tiek „zvejoti” papildspēki Rīgas Dinamo sastāvam. Protams, ja pastāvēs tāds Dinamo.

Pirms diviem gadiem, 2010. gada augustā, bez skaļa trokšņa un ar AS Dinamo Rīga aizgādniecību tika izveidota hokeja skola (HS) Dinamo. Neskatoties uz oficiāli un skaisti formulēto mērķi „lai veicinātu un atbalstītu bērnu un jauniešu hokeja attīstību”, faktiskais un taustāmais uzdevums – betonēt Dinamo sistēmas piramīdas pamatus, kas zem galvgalī novietotā sloga vismaz pagaidām ne tuvu nav tik stabili kā gribētos. Proti, Dinamo klubam ir divas jaunatnes komandas – HK Rīga un Juniors, kas startē MHL čempionātos. Taču to sastāvs nav pašu audzināts un kopts.

Turklāt zem jaunatnes komandām, faktiski jau zem U-18 vecuma nav savu „sējumu un apcirkņu”, no kuriem katru gadu ņemt papildspēkus. Tie, kas seko KHL junioru draftam, būs pamanījuši, ka Rīgas Dinamo mēdz būt viens no retajiem KHL klubiem, kuriem nav tiesības draftā „aizsargāt” savus spēlētājus, lai tos nedraftē citi klubi. Jo nav šo – savu spēlētāju. Vai tie, kas seko Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātam (LBJMH), būs konstatējuši, ka tā vecākajās grupās (U-18, U-16, arī U-14) ir dažādās versijās Prizma-Pārdaugava, HS Rīga, Valmieras, Tukuma, Ventas u.c. komandas, bet nav nekāds Dinamo. Līdz šim HK Rīga un Juniors apgāde ar papildspēkiem norisinās galvenokārt ar draudzīgās SK Rīga saimniecības jauniešu komandu atbalstu. Tās pašas SK Rīga, kas pirms sezonas „izņēma” savas komandas no Baltkrievijas attiecīgo vecumu čempionātiem un pārcēla uz Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Arī šosezon, starp citu, S-Pēterburgas čempionātā paredzēts piedalīties trim SK Rīga komandām – U-17, U-16 un U-15 vecuma grupās.

Taču tagad pamazām aug Dinamo savējie kadri – HS Dinamo audzēkņi. Nodibinot hokeja skolu, tās vadība nolēma „jauno maiņu” audzināt pamazām, nepielasot pilnīgi visas vecuma grupas „no malas”. Attiecīgi vecākā „īsto” dinamiešu paaudze ir 2001. gadā dzimušie. Ir arī daži 2000. gadā puiši, kas trenējas hokeja skolā, bet tie ir izņēmums un bez cerībām šosezon uzspēlēt U-12 līmenī, kuru pārauguši. Nākamsezon U-14 čempionātā – jau varēs. Jaunākajai Dinamo sistēmas MHL komandai Juniors viņi vismaz vecuma ziņā sāks palikt gatavi pēc gadiem 5 – 7. HS Dinamo direktors Raitis Bikše skolas uzdevumu konkretizē: „Pēc 5 – 6 gadiem sākt piegādāt jaunatnes komandai Juniors pa 5 spēlētājiem sezonā”. Taču jau tagad, ik pēc 1 – 2 gadiem, HS Dinamo komandām paredzēts pamazām aizpildīt arī Latvijas bērnu-jauniešu čempionāta visas vecuma grupas. Šosezon viņi vēl ar divām komandām startē U-12 līmenī, kā arī divas komandas “laiž” Latvijas jaunākā vecuma (U-10) čempionātā, bet nākamsezon jau plānots iekāpt Latvijas U-14 vecuma „plauktiņā”.

Vai Dinamo hokeja skolā tikai izredzētie?

HS Dinamo, kas „mitinās” – trenējas Piņķos, tomēr nebija izveidota tukšā vietā. Dinamiešu hokeja skola pārņēma savulaik, 2005. gadā, hokeja kluba Rīga 2000 paspārnē dibinātās HS Lūši attiecīgo vecumu. Paraugoties HS Dinamo komandu sastāvos, ir atrodami hokejā pazīstami uzvārdi… Tomēr HS Dinamo atlases ziņā neesot elitāra. Dinamiešu jaunāko paaudzi atbalsta arī pašvaldības, kas ieinteresētas savas jaunatnes sporta aktivitātēs. Piemēram, arī Babītes novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Piņķu ledus halle, un attiecīgi pretimnākšana ir Babītes novada jaunajiem censoņiem. Startam skolā sākuma vecums – 6 gadi; tiesa, jaunajā sezonā hokeja skolā ir paņemt tikai 10 jauni topošie sportisti. Iemesli tam esot vairāki – salīdzinoši „maz ledus” un tas, ka hokeja skolas uzdevums neesot pelnīt, bet ražot jauno maiņu Dinamo saimniecības komandām. Respektīvi, jauno hokejistu skaits netiekot vākts ar nodomu salasīt pēc iespējas vairāk vecāku naudas. HS Dinamo direktors Raitis Bikše nosauc HS Dinamo gada budžetu – ap 80 000 latu, no kuriem aptuveni trešdaļu sedz sponsori, trešdaļu – jauno censoņu vecāki, trešdaļu – AS Dinamo Rīga.

„Negribam audzināt lūzerus”

2011./2012. g. sezonā HS Dinamo U10 komanda izcīnīja pirmo vietu Latvijas U-10 čempionātā, bet HS Dinamo U12 vienība – 3. vietu Latvijas U-12 vecuma čempionātā. HS Dinamo direktors Raitis Bikše norāda, ka ieņemtās vietas čempionātos nav svarīgākais hokeja skolas darba auglis, taču piebilst: „Negribam arī audzināt lūzerus”. Tātad sava nozīme ieņemtajām vietām arī LBJMH dažādās vecuma grupās nozīme ir.

Tāpat svarīga ir Dinamo mazo komandu dalība dažādos starptautiskos turnīros, kuros jaunākie dinamieši gūst pieredzi, saspēlējot pret dažādu valstu vienaudžiem. Īpašs lepnums esot HS Dinamo vecākās komandas starts Gazprom Ņeft turnīrā 2001. gadā dzimušiem hokejistiem (tosezon U-11), kas norisinājās Omskā šī gada aprīlī. Turnīrā cīnījās 16 komandas, t.sk. attiecīgā vecuma komandas no Jaroslavļas Lokomotiv, Maskavas CSKA, Čeļabinskas Traktor, Magņitogorskas Metallurg, Omskas Avangard saimniecībām, kas izslavētas ar jauno kadru audzināšanu un viņu gūtajiem panākumiem. Pa visu šo burzmu Dinamo U-11 vecums ieņēmis 9. vietu, taču aizvadījis diezgan labu turnīru – tā otrajā posmā, netiekot play off stadijā, bet izcīnot labāko pozīciju starp izslēgšanas spēļu stadijā netikušajām komandām.

Jauna līga – MDHL

HS Dinamo jauniešu, lai neteiktu – bērnu, komandām tuvākajos gados nav paredzēts starts citu valstu čempionātos. Jau ierasts, ka, neskaitot četras Latvijas komandas, kas šogad startē MHL čempionātos, Latvijas vadošās U komandas startē vai startēja kaimiņvalstu čempionātos – Baltkrievijā, Krievijā (konkrēti – Sanktpēterburgā) un pat Lietuvā. Taču pagaidām HS Dinamo šādus plānus nekaļ. Kad būs 14 – 15 gadu veci, tad, pēc pamatskolas pārvarēšanas, arī varētu domāt par regulārajiem čempionātiem ārpus Latvijas.

Bet pagaidām – turnīri, no kuriem viens ir tāds, kā atsevišķs čempionāts. Runa ir par jaunizveidoto līgu MDHL (Международная Детская Хоккейная Лига), kas šosezon, vismaz pagaidām notikušajā līgas pirmajā posmā, vieno astoņas U-11 vecuma (2002. gadā dzimušo) komandas. Sešas no tām pārstāv Krieviju, pa vienai no Latvijas (HS Dinamo) un Baltkrievijas (Žlobinas Metallurg). Augustā Žlobinā jau notikušas 1. posma spēles, kurās pēc 7 spēlēm HS Dinamo komanda ieņem 2. vietu. Sezonas turpinājumā paredzētas vēl divas „sesijas” (posmi) – janvārī Jaroslavļā, marta beigās – Jūrmalā. Tomēr par galveno turnīru HS Dinamo direktors nosauc turnīru Omskā, kur paredzēta HS Dinamo komandas dalība arī 2013. gada pavasarī.

HS Dinamo komandu sniegums nozīmīgākajos turnīros 2012. gada gaitā (neskaitot LBJMH regulāro sezonu):

vecuma grupa	turnīrs	laiks	vieta	panākumi	visa turnīra labākie
HS Dinamo U11 (dz. 2001.)	Gomeļas turnīrs	2012. II	Gomeļa (Baltkr.)	3. v. (no 6)	rez. – Nils Sējējs; MVP – Nauris Sējējs
HS Dinamo U11 (dz. 2001.)	Gazprom Ņeft kauss	2012. IV	Omska (Kr.)	9. v. (no 16)	bombard. – Rūdolfs Polcs
HS Dinamo U11 (dz. 2002.)	MDHL 1. posms	2012. VIII	Žlobina (Baltkr.)	2. v. (no 8)	vārts. – Bruno Brūveris
HS Dinamo U13 (dz. 2000./2001.)	Wallachian Puck 2012	2012. VIII	Vsetīna (Čeh.)	7. v. (no 10)	aizs. – Nauris Sējējs
HS Dinamo U10 1 (dz. 2003.)	Volvo Cup 2012	2012. IX.	Rīga	3. v. (no 8)
HS Dinamo U10 2 (gk. dz. 2004.)	Volvo Cup 2012	2012. IX	Rīga	8. v. (no 8)

*

P.S. Treneri

HS Dinamo vecāko – 2001. g. dzimušo puišu – komandu trenē Vladimirs Golovkovs. Tiem, kas nezina – savulaik, 70. – 80. gados, spēlējis „vecajā” Rīgas Dinamo un pat PSRS U-20 izlasē. Otrās komandas – 2002. gada – treneris ir Aigars Razgals, kurš vēl pērnsezon kopā ar Aigaru Ciprusu trenēja Juniors komandu MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. HS Dinamo treneru kolektīvā arī treneri Toms Bluks, Zigmārs Strauss, vārtsargu treneris Māris Rozenieks un trenera asistents Kārlis Kalvītis.

Lasāmvielai:

• HS Dinamo mājaslapa – dinamoberni.lv
• Gazprom Ņeft kausa izcīņas rezultāti; ar HS Dinamo U11 dalību (2012. g. aprīlis) – gazprom-neft.ru, r-hockey.ru (neprecīzi dati par vietu izspēli), youtube.com (video)
• Par HS Dinamo U11 komandas startu Gomeļas turnīrā (2012. g. februāris) – r-hockey.ru, dinamoberni.lv
• MDHL 1. posma spēļu rezultāti (2012. g. augusts Žlobina) – r-hockey.ru
• HS Dinamo U11 komandas spēlētāju statistika MDHL 1. posma spēlēs – r-hockey.ru, dinamoberni.lv
• Par HS Dinamo komandas dalību Wallachian Puck 2012 turnīrā 2000./2001. g. dzimušajiem (2012. g. augusts Vsetīna) – hc-vsetin.cz, dinamoberni.lv
• Turnīra tabulas ar HS Dinamo komandu dalību LBJMH U-12 un U-10 vecuma dažādās apakšgrupās – lhf.lv (U-12 C; U-12 A; U-10 B; U-10 A)

[Attēlā: HS Dinamo pārstāvji Latvijas U-10 čempionāta spēlē 2011. gada oktobrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

• Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 188 cm; 84 kg
• 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
• pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

• Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
• Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Gaidot savu kārtu uz Latvijas U-18 izlasi. SK Rīga-95

Dažu pēdējo gadu gaitā jau tradicionāli SK Rīga „specklašu” vecākā komanda, izaugot līdz U-18 vecumam, sāk „apasiņot”, t.i. nodrošināt ar kadriem, tādas jauniešu hokeja „artērijas” valstī kā Latvijas U-18 izlase un arī Dinamo jauniešu hokeja sistēma. Pirms gada SK Rīga pieaugušākā vienība bija Dinamo jauniešu komandas Juniors pamatā, pirms diviem – „balstīja” HK Rīga izveidi. Kā vecākajai SK Rīga komandai ir veicies 2011./2012. g. sezonā un kas to sagaida nākamsezon?

Cik vērts ir Pēterburgas sudrabs?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas regulārajā sezonā galvenā trenera Vjačeslava Nazarova „koptajai” SK Rīga-95 komandai „pa zobam” bija 3. vieta. Tā nākusi diezgan sīvā cīņā, ko apliecina fakts – pozīcijas no 2. līdz 4. vietai „atšķiras” tikai par vienu punktu. Kopumā S-Pēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja 10 komandas, no kurām tikai divas bija „iebraucēji” – Čerepovecas Severstaļ 95 un SK Rīga-95. Trīs no komandām bija caurmērā gadu jaunākas – 1996. gadā dzimušo vienības, bet par izteiktām „pastarītēm” tās nosaukt nevarētu. Stiprākā bija Ņeva 96, kas pamanījās regulārajā sezonā ieņemt 2. vietu.

„Šī sezona bija mums ļoti labvēlīga, un mēs guvām daudz pieredzes, kā spēlēt ar lielajām komandām un Krievijas komandām,” spriež SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs. „Sanktpēterburgas čempionātā noteikti bija stiprākas un meistarīgākas komandas nekā Baltkrievijas čempionātā, tāpēc, manuprāt, bija lietderīgi startēt šeit,” piebilst komandas uzbrucējs Rūdolfs Krieviņš.

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas beigu tabula (iespējami neizšķirti rezultāti: par uzvaru = 2 punkti; neizšķirts = 1 punkts; saskaņā ar fhspb.ru):

vieta	komanda	pilsēta	sp.	U	N	Z	vārtu st.	punkti
1.	SKA 95	S-Pēterburga	36	31	3	2	224-64	65
2.	Ņeva 96	S-Pēterburga	36	23	4	9	175-82	50
3.	SK Rīga-95		36	23	3	10	175-84	49
4.	Serebrjanije Ļvi 95	S-Pēterburga	36	22	5	9	156-93	49
5.	Severstaļ 95	Čerepoveca	36	22	2	12	167-121	46
6.	Forvard 96	S-Pēterburga	36	17	4	15	143-110	38
7.	Forvard 95	S-Pēterburga	36	16	1	19	150-144	33
8.	Lokomotiv 95	S-Pēterburga	36	11	0	25	116-206	22
9.	Piter 96	S-Pēterburga	36	2	1	33	58-248	5
10.	Piter 95	S-Pēterburga	36	1	1	34	40-252	3

*

Ar regulāro sezonu Sanktpēterburgas čempionāts nepabeidzās, Četrām stiprākajām komandām bija jāizspēlē play off sērijas līdz divām uzvarām. Ar piebildi, ka izslēgšanas spēlēs piedalās tikai 1995. gadā dzimušo komandas. SK Rīga-95 arī bez šī „handikapa” kvalificējās izslēgšanas spēlēm, taču ar to – pirmajā kārtā (pusfinālā) pretiniekos dabūja regulārās sezonas 4. vietu izcīnījušo Serebrjanije Ļvi 95. Pusfinālā rīdzinieki ar „sudrablauvām” tika galā 3 spēlēs, noslēdzot sēriju ar 2-1 (5:2; 1:3 6:0) un garantējot sev „sudrabu”.

Savukārt finālsērijā SK Rīga-95 pretī saņēma regulārās sezonas uzvarētājus SKA 95, kas sērijā ar 2-0 bija pieveikuši Čerepovecas jauniešus. Vēl pirms finālsērijas rīdzinieku uzbrucējs Ruslans Ignatovičs pretiniekus raksturoja: „SKA 95 ir laba Krievijas komanda; tā ir ļoti tehniska un ātra. Ar viņiem būs diezgan grūti spēlēt, bet mēs cīnīsimies ar viņiem un centīsimies uzvarēt”.

Sanktpēterburgas „sarkanarmieši” rīdziniekiem izrādījās „cietāks rieksts”, kam gan nevajadzēja būt pārsteigumam. Oficiālās regulārās sezonas gaitā SK Rīga-95 un SKA 95 bija aizvadījuši četras savstarpējas spēles – trīsreiz uzvaru svinēja SKA-95, vienreiz bija neizšķirts. Izslēgšanas spēlēs izņēmumu nebija. SK Rīga-95 jauniešiem nācās aizvadīt vien divas spēles – pirmo mājās (1:3), otro izbraukumā (2:3 OT). „Bijām spējīgi uzvarēt finālā; vajadzēja paņemt spēli savā laukumā, taču to neizdarījām. Manuprāt, otrajā finālspēle bijām pārāki, taču neizdevās noturēt pārsvaru, un piekāpāmies papildlaikā – tā jau bija tāda laimes spēle,” sezonas izskaņu komentē Rūdolfs Krieviņš.

Bez ilūzijām!

Izcīnītā 2.-3. vieta jebkurā Krievijas jauniešu meistarsacīkšu vecuma grupā nav maz, un noteikti ir apsveicams sniegums. Tomēr nevajadzētu „barot” sevi ar sapņiem un ilūzijām, ka konkrētajās vecuma grupās esam Krievijas līmeņa pašā augšgalā. Sanktpēterburgas jauniešu meistarsacīkstes n-tajās vecuma grupās aptver Krievijas ziemeļrietumu reģionu tikai ar divām „īstām” Krievijas hokeja pilsētām – Sanktpēterburgu un Čerepovecu. Ārpus tā ir daži salīdzinoši maz- vai ne-hokejiski izņēmumi: Tosno (ir tāda vieta Ļeņingradas apgabala kartē), Severomorska, Petrozavodska, Murmanska, Arhangeļska, Kondopoga… Vai, piemēram, tālbraucēji no cita Krievijas reģiona – Viselki (Krasnodaras apgabals). Vai kādam Latvijā kaut ko izteica šo hokeja „lielpilsētu” nosaukumi?

Tikai U-17 vecuma līmenī Krievijā, neskaitot Sanktpēterburgas čempionātu, augstāka līmeņa čempionāti norisinās vēl vismaz 6 dažādās reģionālajās grupās – Centrs divās zonās, Maskava, Pievolga, Sibīrija – Tālie Austrumi, Urāli – Rietumsibīrija. Tas viss, protams, neskaitot U-18 līmeņa meistarsacīkstes, kurās startē pa kādai U-17 komandai, un mazākas nozīmes reģionālos čempionātus.

Kāds ir Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupas līmenis uz Krievijas fona? Protams, nevar tā viennozīmīgi apgalvot, bet par salīdzinošo materiālu noder Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīrs, kurš norisinājās šopavasar, marta beigās – aprīļa sākumā Omskā. Finālturnīrā pulcējās 8 stiprākās U-17 vecuma komandas, un S-Pēterburgas čempioni SKA 95 neuzvarēja nevienā no 4 spēlēm un palika pēdējā (8.) vietā… Savukārt par Krievijas 1995. gadā dzimušo čempioniem kļuva Kazaņas Ak Bars jaunieši, aiz sevis atstājot Jaroslavļas Lokomotiv (2. vietā) un Čeļabinskas Traktor U-17 komandas (3. vietā).

Arī 1995. gadā dzimušo (tolaik U-16) finālturnīrā pirms gada, 2011. gada martā, S-Pēterburgas čempionāta vienība (tas pats SKA 95) palika 6. vietā. Bet 2010. gada pavasarī atkal tas pats SKA palika 1995. gadā dzimušo (tā gada U-15) finālturnīra 7. vietā Krievijā. Protams, tā ir tikai vienas, bet stiprākās Sanktpēterburgas čempionāta komandas performance, kas ļauj izdarīt arī secinājumus attiecībā uz Krievijas jauniešu līgu spēku samēru vismaz 1995. gadā dzimušo līmenī un vismaz to stiprāko komandu starpā.

Latvijas Virslīga – brieduma un kvalifikācijas celšanai

Vērtīgu rūdījumu un „cietības pakāpes” testu SK Rīga-95 puiši 2011./2012. g. sezonā guva Latvijas Virslīgā. Lai arī Virslīga, kas it kā ir pieaugušo čempionāts, aizvadītajā sezonā bija kļuvusi ievērojami jaunāka, tās gaitā U-17 vecuma puiši guva vērtīgu pieredzi spēlējot, ja ne pret izteikti pieaugušo komandām, tad vismaz pret dažus gadus vecākiem puišiem regulāri.

SK Rīga-95 jauniešiem pat izdevās iekļūt Virslīgas izslēgšanas spēlēs, kam kvalificējas 6 komandas. Tiesa, viņi Latvijas play off-ā tika, regulārajā čempionātā ieņemot 7. vietu un pateicoties tam, ka reglaments izslēgšanas spēlēs „neielaida” Lietuvas komandu – Elektrēnu Energija, kas bija ieņēmusi 6. vietu. Tiesa, tas nemazina SK Rīga-95 puišu nopelnus, jo reglaments bija zināms jau čempionāta sākumā, un uz „pēdējo biļeti” ļoti pretendēja arī HS Rīga / Prizma (jeb Prizma – Rīga kā to dēvēja MHL B grupā) – vecāka un vismaz teorētiski pieredzējušāka jauniešu komanda.

Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles, kurās SK Rīga-95 pretī saņēma vēlākos čempionus un play off uzvarētājus Liepājas Metalurgs-2 izskatā, sanāca vienos vārtos. Ar Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošās pirmās komandas papildspēkiem Liepājas komanda uzvarēja diezgan pārliecinoši – sērijā 3-0 (10:0; 8:1; 5:4).

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārā čempionāta beigu tabula (pp = pēc pamatlaika; saskaņā ar lhf.lv):

vieta	komanda	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki / Monarch	36	29	1	2	24	190-95	91
2.	SMScredit.lv	36	23	5	0	8	210-120	79
3.	Liepājas Metalurgs-2	36	22	3	3	8	178-89	75
4.	Juniors	36	20	1	3	12	170-111	65
5.	Zemgale / JLSS	36	20	2	0	14	173-158	64
6.	Energija (Elektrēni)*	36	12	2	6	16	138-143	46
7.	SK Rīga-95	36	13	2	2	19	113-147	45
8.	HS Rīga / Prizma	36	12	2	3	19	115-143	43
9.	DHK Latgale	36	9	1	0	26	110-176	29
10.	HS Rīga / LSPA	36	0	1	1	34	91-306	3

* Latvijas Virslīgas play off kārtā iekļuva sešas stiprākās Latvijas komandas, neiekļaujot vienīgo Lietuvas komandu – Energija. Divas stiprākās komandas izslēgšanas spēles sāka ar pusfināliem, bet pārējās četras – izspēlēja ceturtdaļfinālu. Komandu pareizrakstība dažādās sezonās un/vai paralēli aizvadītajos čempionātos ārzemēs mēdz atšķirties (piemēram, Zemgale / JLSS = JLSS / Zemgale; HK Rīga 95 = SK Rīga-95 utt.).

Kas tālāk?

Līdz Latvijas U-18 izlasei aizvadītajā (2011./2012.) tika divi SK Rīga-95 hokejisti. Aizsargs Ģirts Zemītis izlases sastāvā aizbrauca arī uz aprīlī notikušo U-18 pasaules čempionātu, bet uzbrucējam Rūdolfam Pētersonam nācās „iztikt” ar vienu pārbaudes spēli Latvijas U-18 izlases ierindā. Vismaz pagaidām. Divi spēlētāji starp U-18 izlases kandidātiem – tas ir daudz vai maz? Ja skata absolūtajos skaitļos, tad SK Rīga „specklasei” tas it kā ir maz. Taču, ja ņem vērā, ka U-18 pamatgads bija 1994.-tais un SK Rīga „saimniecības” U-18 vecums reāli ir iekļauts Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā Juniors, tad – atskaites punkts gaidāms 2012./2012. g. sezonā, kad 1995. gads būs U-18 pamatā.

Tiesa, jaunajā sezonā SK Rīga-95 komanda var vairs nebūt. Pirms gada SK Rīga U-18/19 vecuma komanda kļuva par bāzi Juniors komandai, kas tika palaista MHL B grupā un paralēli arī Latvijas Virslīgā. Likumsakarīgi būtu, ja daļa SK Rīga-95 puišu iekļautos Juniors vienībā, ja tāda turpinās savas gaitas. Juniors sastāvā prognozējamas vairākas „vakances”, kam būtu jārodas, atdodot puišus HK Rīga sastāvam; HK Rīga komandu starpsezonā pamet visi 1990. gadā dzimušie, kuri kļūst par vecu, un lielākā daļa 1991. gadā dzimušo, uz kuru skaitu prognozējams ierobežojums. Taču, kur likt tos SK Rīga-95 puišus, kas nesatilps Juniors komandā? Viss, „paldies”?

HK Rīga (un cita starpā arī Latvijas U-18 izlases) galvenais treneris Leonīds Tambijevs esot pat Sanktpēterburgā klātienē skatījies SK Rīga-95 pēdējo finālsērijas spēli, pēc kuras paziņojis, ka vairākus SK Rīga-95 puišiem ņemšot uz HK Rīga treniņnometni šovasar.

SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupā un Latvijas Virslīgā (S-Pēterburgas čempionāta statistikā tiek summētas regulārās sezonas un play off spēles; saskaņā ar fhspb.ru un lhf.lv oficiālo statistiku):

	spēlētājs	sp. Spb.	punkti Spb.	SM Spb.		sp. LAT	punkti LAT	SM LAT		sp. LAT PO	punkti LAT PO	SM LAT PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	35	34+25	10		29	23+16	8		3	2+0	0
2.	Ruslans Ignatovičs	35	22+35	35		36	15+30	12		3	0+0	4
3.	Rūdolfs Krieviņš	39	13+28	34		34	6+17	58		3	0+2	6
4.	Oskars Batņa	39	21+15	66		33	11+11	52		3	0+1	12
5.	Pēteris Priediņš	39	16+18	26		35	10+11	10		3	0+1	2
6.	Ņikita Zgirskis	37	13+11	20		36	2+7	14		3	0+1	2
7.	Jegors Samofalovs	39	13+6	36		34	3+5	24		3	0+1	0
8.	Maksims Osipovs	19	5+14	8		15	4+4	2		3	1+0	4
9.	Bruno Birzītis	39	10+8	20		33	2+6	38		3	0+0	2
10.	Reinis Vītoliņš	27	5+13	4		33	7+10	4		1	0+1	0
11.	Dmitrijs Komarņickis	38	5+9	12		36	3+3	4		3	1+0	2
12.	Aleksandrs Zujevs	31	2+7	27		29	4+1	8		3	0+0	0
13.	Jurijs Moiseičenko	14	4+4	2		23	5+4	14		2	0+0	0
14.	Vitālijs Gorohovs	7	2+1	0		15	1+0	8		0	–	–
	AIZSARGI
1.	Artūrs Logunovs	39	9+12	55		36	3+8	16		3	1+1	2
2.	Ģirts Zemītis*	33	7+12	50		36	8+17	30		3	0+0	0
3.	Kristofers Bindulis	36	3+6	26		35	2+11	16		3	0+0	0
4.	Roberts Ernests Goldmanis	34	1+5	36		36	1+1	22		3	0+1	0
5.	Toms Bernhards	26	3+1	12		28	1+4	4		3	0+0	0
6.	Ralfs Karelis	32	1+3	28		26	0+3	12		3	0+0	0
7.	Jānis Jaks	19	1+2	16		23	1+3	18		3	0+1	4
8.	Rolands Punculis	21	0+2	6		29	1+0	37		3	0+0	0
9.	Kirils Gaideļonis	4	0+0	0		0	–	–		0	–	–
10.	Juris Bērziņš	6	0+0	4		13	0+0	4		0	–	–
11.	Vadims Grušas	0	–	–		5	0+0	0		0	–	–
	VĀRTSARGI	sp. (min.) Spb.	GAA (atv. %) Spb.	„sausas” Spb.		sp. LAT	laiks LAT	GAA LAT		sp. LAT PO	laiks LAT PO	GAA LAT PO
1.	Maksims Rešetņikovs	29 (1642)	2.63 (90.9%)	2		34***	1845:58	3.80		3***	53:26	13.47
2.	Toms Lauskis	16 (640)	2.16 (87.2%)	2		36***	313:03	4.98		3***	126:24	5.22
3.	Salvis Balandīns	1 (60)	1.00 (96.0%)	0		0	–	–		0	–	–

* Ģirts Zemītis S-Pēterburgas čempionāta statistikā fiksēts kā ‘Rūdolfs Ziemiņš’. Atskaitot Kirilu Gaideļoni un Salvi Balandīnu, kas dzimuši 1996. gadā, visi pārējie – 1995. gadā dzimušie. ** Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā daži spēlētāji dažādu spēļu statistikā fiksēti ar atšķirīgu ampluā – kā aizsargi un uzbrucēji (Juris Bērziņš, Vadims Grušas, Jānis Jaks, Jurijs Moiseičenko, Maksims Osipovs, Rolands Punculis, Reinis Vītoliņš, Aleksandrs Zujevs). Jurijs Moiseičenko abās savās Virslīgas play off spēlēs norādīts kā aizsargs. *** Virslīgas statistikas apkopojumi vārtsargiem norāda kopējo spēļu skaitu, kurās attiecīgais vārtsargs bija spēles pieteikumā nevis reāli sargāja vārtus.

Izziņām:

• Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupas 2011./2012. g. turnīra tabula, rezultāti un play off norise – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā 2011./2012.g. (summētas regulārās sezonas un play off spēles) – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula un rezultāti – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2012. g. izslēgšanas spēlēs – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2012. gada play off shēma un rezultāti – lhf.lv
• Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīra statistika – r-hockey.ru
• Raksti ar SK Rīga-95 komandas „dalību”: tepat

[Attēlā: SK Rīga-95 “soliņš” spēlē pret Juniors komandu 2011. gada 18. septembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Ar Sanktpēterburgas sudrabu uz Helsinkiem. SK Rīga-97

SK Rīga jaunākajam gadagājumam – 1997. gadā dzimušajiem hokejistiem – sezona ir izvērtusies pilnvērtīga. Ir izcīnījuši sudrabu Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-15 vecuma grupā, ir labākie Latvijas U-16 līgas čempionātā, ir uzspēlējuši Riga Cup 2012 turnīrā, bet tagad brauc uz World Selects Invitational 2012 turnīru U-15 komandām Helsinkos. Turnīra norise paredzēti no 1. līdz 5. maijam.

Šogad pie sudraba medaļām Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā tika divas komandas no trijām, kas aizvadītajā (2011./2012. g.) sezonā tika iestartētas šajā čempionātā. SK Rīga-95 un SK Rīga-97 izcīnīja 2. vietu katra savas vecuma grupas izslēgšanas spēlēs. Vien SK Rīga „paspārnē” esošie 1996. gadā dzimušie tika pie 5. vietas. Acīmredzot Sanktpēterburgā sanāk pacīnīties nedaudz grūtāk nekā Baltkrievijas U līgās, kur SK Rīga komandām iepriekšējās sezonās „zelts” bija kļuvis par pārāk ierastu lietu. Uz SK Rīga-97 komandu tas attiecas mazākā mērā, jo šī U-15 vecuma vienība sakomplektējās pirms aizvadītās sezonas un Baltkrievijas jauniešu līgā nebija spēlējusi.

Krievijā mācāmies spēka spēli?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta regulārās sezonas gaitā SK Rīga-97 deviņu komandu konkurencē aizvadīja 32 spēles – pa četrām ar katru sāncensi – un „izspieda” otro vietu, kas, ņemot vērā komandas neseno izveidi un pastāvīgas spēles izbraukumā, ir pat pārsteidzoši labs rezultāts. Turklāt labākais starp SK Rīga komandām Sanktpēterburgas jauniešu čempionātā; citas rīdzinieku komandas līdz 2. vietai regulārajā sezonā, atšķirībā no 1997. gadiem, neaizsniedzās.

„Pirmajai sezonai Sanktpēterburgas čempionātā un pirmajai sezonai jaunai komandai, es uzskatu, ka otrā vieta ir diezgan labs sasniegums, lai gan vienmēr var labāk,” spriež SK Rīga-97 uzbrucējs Reinis Ruks. „Domāju, ka šī sezona bija ļoti izdevusies. Laikam neviens nedomājām, ka tiksim tik tālu! Katru spēli cīnījāmies un rādījām, ka mēs varam. Komandas gars bija labs, bijām vienoti,” sezonu vērtē Mikus Potāpovs, komandas uzbrucējs. Jau tradicionāli par galveno ieguvumu, spēlējot Krievijas čempionātos, tiek nosaukta gūtā pieredze, kas neesot citur dabūjama. Bet būtisks elements šajā pieredzē – apgūtā spēka spēle. „Latvijā spēka spēli tikai pāris komandas spēlē, bet Krievijā – visas. Būs rets gadījums, kad tu tā vienkārši iemetīsi ripu vārtu priekšā,” piebilst SK Rīga-97 uzbrucējs Artjoms Pankevičs.

Viens liels izbraukums

Savs mīnuss dalībai Sanktpēterburgas čempionātā ir faktā, ka lielais vairums spēļu norisinājās izbraukumā. No 32 spēlēm regulārajā sezonā tikai pāris spēles esot notikušas „mājās” – Rīgā; abas pret SKA Petergof 97 norisinājās 55. vidusskolas ledus hallē. Vēl play off ietvaros viena spēle pret to pašu SKA Petergof 97 norisinājās Arēnā Rīga. No vienas puses raugoties, Sanktpēterburgas čempionātā, atšķirībā no dalības Latvijas bērnu un jaunatnes meistarsacīkstēs (LBJMH), izbraukumi tiešām ir izbraukumi. Tos Latvijas U-16 līgas ietvaros piedzīvot ir tuvu tam, ka neiespējami. Spēlējot turpat 55. vidusskolas hallē „izbraukuma spēles” pret HS Rīga komandu vai apmeklējot ledus halles Imantā un Majoros izbraukums nesanāk… To nevar lāga sajust, dodoties arī uz Tukumu vai Ogri. Vienīgi spēles pret Daugavpils BSS Latvijas U-16 līgā ir ar izbraukuma „piegaršu”.

Vai nebija traucējoši, ka pamatā visa sezona Sanktpēterburgas čempionātā bija izbraukumā? „Sezonas sākumā bija diezgan grūti; nevarējām pierast pie garajiem izbraukumiem. Pēc tam jau pieradām, un bija labāk. Daudz kavējām no skolas, taču, tur aizbraucot, centāmies par to nedomāt,” skaidro Mikus Potāpovs. Mācību kavēšana nav mazsvarīga lieta; visiem nācās pakārtoties izbraukumu grafikam. Kā tiki galā ar mācībām? „Nu, ar tām mācībām ir tā švakāk; taču jau no sezonas sākuma trešdienās nav treniņu. Katru trešdienu arī centos kaut ko izlabot,” tā M. Potāpovs.

Fināls Arēnā Rīga!

Izslēgšanas spēļu pusfinālā SK Rīga-97 sērijā ar 2-0 (6:3; 5:0) pieveica tādu atpazīstamu nosaukumu kā SKA 97. (Piebilde: Sanktpēterburgas čempionāta U-15 grupā izslēgšanas spēlēm kvalificējas 4 stiprākās komandas, un notiek pusfināli, spēles par 3. vietu un fināls; sērijas ilgst līdz 2 uzvarām.) Taču finālsērijā pret regulārās sezonas uzvarētāju SKA Petergof 97 neizdevās, neskatoties uz to, ka viena no spēlēm notika „mājās” – Rīgā, Arēnā Rīga. Un tieši mājas spēlē rīdziniekiem bija sērijas skarbākais „zāģis” – 1:7…

Otrā finālsērijas spēle jau atkal izbraukumā, un tur pieklājīgāks – 3:5, bet sērijā šoreiz diemžēl 0-2, un „zelts” paliek sāncenšiem. „Savā ziņā viņi bija pārāki par mums, lai gan mēs arī neparādījām savu labāko spēli. Patraucēja varbūt nogurums pēc garas sezonas, varbūt uztraukums, ka pirmā spēle notika Arēnā Rīga,” komentē SK Rīga-97 uzbrucējs Reinis Ruks. Vai finālā pret SKA Petergof 97 psiholoģiski neiegāza apziņa, ka regulārās sezonas laikā viņi nebija uzvarēti un ir bijis tikai viens neizšķirts? „Varbūt nedaudz. It kā jau vēlme beidzot viņus pieveikt bija, bet nevienam pēc pirmās spēles tā īsti nelikās, ka mēs sērijā varētu uzvarēt,” tā R. Ruks.

Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo (U-15) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas noslēguma tabula:

vieta	komanda	pilsēta	spēles	U	N	Z	vārtu st.	punkti
1.	SKA Petergof 97	S-Pēterburga	32	25	2	5	186-69	52
2.	SK Rīga 97	Rīga	32	22	6	4	176-73	50
3.	SKA 97	S-Pēterburga	32	21	2	9	136-78	44
4.	Serebrjanije Ļvi 98	S-Pēterburga	32	19	3	10	130-94	41
5.	Forvard 97	S-Pēterburga	32	16	5	11	124-120	37
6.	Piter 97	S-Pēterburga	32	13	3	16	135-136	29
7.	Forvard 98	S-Pēterburga	32	7	2	23	88-150	16
8.	Severstaļ 97 2	Čerepoveca	32	3	4	25	60-146	10
9.	Lokomotiv 97	S-Pēterburga	32	4	1	27	60-229	9

* P.S. Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo grupā regulārajā sezonā ir iespējami neizšķirti; par uzvaru – 2 punkti, par neizšķirtu – 1 punkts.

Latvijas U-16 līga. „Šādas spēles arī vajadzīgas”

Paralēli dalībai čempionātā Krievijā SK Rīga-97 vienība „uzkapāja” arī Latvijas U-16 līgā, kur šosezon ir izrādījusies stiprākā vienība astoņu komandu konkurencē. Neskatoties uz apstākli, ka SK Rīga-97 aizvadītajā (2011./2012.) sezonā vēl bija U-15 vecuma komanda. Šosezon SK Rīga-97 puiši „sarūgtināti” tikai vienu reizi, kad zaudēja pēcspēles metienos (5:6 PM) U-16 līgas otrajai stiprākajai komandai Tukuma HK / Venta 2002. Tas arī izrādījās vienīgais „īstais” zaudējums. Taču vēl kāds tehnisks zaudējums SK Rīga-97 vienībai var pienākties par kādu neizspēlētu spēli – neierašanos, kas Latvijas hokeja dažādos līmeņos un paralēli Krievijas čempionātos spēlējošām vienībām šosezon jau ir diezgan ierasta lieta…

„Kopumā pirmā vieta arī bija mūsu mērķis šajā sezonā, un to mēs esam sasnieguši. Tomēr zaudējums pret Tukumu bullīšos bija diezgan sāpīgs,” komandas sniegumu Latvijas U-16 līgā komentē Reinis Ruks. „Dažas komandas bija švakas, taču bija arī komandas, ar kurām bija katra spēle interesanta. Nebija tā, ka būtu galīgi neinteresanti,” spriež Mikus Potāpovs. Patika tādi rezultāti kā 24:0 un 17:2 pret EVHS / Kronus / Jūrmala? „Šādas spēles jau arī vajag. Ja kādam ir pazudusi spēles garša, šādās spēlēs to var viegli atgūt un sagatavoties nākamajām spēlēm,” tā Mikus Potāpovs.

Latvijas U-16 līgas (LBJHM U16) 2011./2012. g. sezonas tabula (2012-04-28; nevienāds spēļu skaits; iespējamas tabulas izmaiņas ar tehniskajiem zaudējumiem / uzvarām; visām komandām jābūt pa 28 spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	SK Rīga-97	25	24	0	1	0	231-47	73
2.	Tukuma HK / Venta 2002	28	21	1	1	5	230-82	66
3.	Prizma	28	20	0	0	8	202-62	60
4.	Sāga / Ogre Juniors	26	14	1	1	10	167-100	45
5.	HS Rīga	27	9	2	0	16	142-166	31
6.	Daugavpils BSS	28	9	0	1	18	146-168	28
7.	Pārdaugava	27	7	0	0	20	91-184	21
8.	EVHS / Kronus / Jūrmala	27	0	0	0	27	51-451	0

*

Riga Cup 2012. Jāspēlē līdz pēdējai sekundei…

Pa starpu spēlēm Latvijas U-16 līgas sezonas izskaņā un Sanktpēterburgas čempionāta play off sērijām SK Rīga-97 puiši uzspēlēja arī aprīlī Rīgā un tās tuvākajā apkaimē notiekošajā starptautiskajā turnīrā Riga Cup 2012. Turnīram SK Rīga-97 „piedāvāja” divas vienības. „Galvenie spēki” pirmo trīs maiņu apjomā satilpa komandā, kas startēja U-16 vecuma grupā pie 1996. gadā dzimušajiem, bet „otrais sastāvs” kopā ar 1998. gadā dzimušajiem puišiem uzspēlēja U-15 (1997. gadā dzimušo) vecuma grupā.

Turnīra U-16 vecuma komandu izspēlē SK Rīga-97 komanda izcīnīja 4. vietu starp 24 komandām, kas šajā vecuma grupā bija pieteiktas turnīram. „It kā no grupas izgājām pirmie un pēc tam ceturtdaļfinālā izdevās uzvarēt SK Rīga-96 komandu, tomēr pusfinālā zaudējums zviedriem Hasselby Kalvesta. Spēlē par trešo vietu pret Mariestad Bois no Zviedrijas, izvirzoties 2:0 vadībā, mums „izdevās” zaudēt ar 2:3. Vienkārši atdevām viņiem spēli… Pie 2:0 čaļi jau sajuta, ka medaļas ir rokā, un pārstāja spēlēt. Vismaz tagad visi saprot, ka spēle nebeidzas pēc 40 minūtēm,” par komandas gaitām Riga Cup 2012 turnīrā stāsta tās uzbrucējs Reinis Ruks, ar piebildi: „Bet kopumā Riga Cup 2012 U-16 grupas līmenis turnīrā bija samērā vājš, ja neskaita pirmās četras, piecas komandas”. Savukārt „otrais sastāvs”, kas zināmā mērā jau pārbaudīja potenciālos spēkus nākamās sezonas 1998. gadā dzimušo „specklasei”, turnīra U-15 vecuma komandu izspēlē palicis padsmitajās vietās.

Helsinki gaida!

World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma (1997. gadā dzimušajiem) puišiem Helsinkos paredzēts piedalīties 12 dažādām komandām no Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Kanādas / ASV, Čehijas, Norvēģijas, Austrijas. Starp dalībniekiem arī tādi atpazīstami nosaukumi kā, piemēram, somu Espoo Blues un krievu Vitjaz. Spēles norisināsies no 1. līdz 5. maijam.

Latvijas komandas nosaukums turnīrā ir SK Rīga / Latvia Selects. Komandas mugurkaulu veido SK Rīga-97 puiši, saskaņā ar oficiālo sastāva pieteikumu, vārtsargs Denijs Romanovskis + 4 aizsargi + 8 uzbrucēji. Bet ir arī sastāvā nosaukti vismaz 3 spēlētāji „no malas” no citām komandām – aizsargi Gvido Jansons un Hugo Eduards Jansons, kā arī Roberts Štelmahers. „Selekcionētās” komandas treneri no SK Rīga-97 puses – Mihails Svarinskis un Edgars Rozenbergs.

SK Rīga-97 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta U-15 vecuma (1997. g. dzimušo) grupā un Latvijas U-16 līgā (iespējamas neprecizitātes un korekcijas; S-Pēterburgas čempionātā regulārā sezona summēta ar play off; avots: fhspb.ru un lhf.lv):

	spēlētājs	sp. Spb.	punkti Spb.	SM Spb.		sp. LAT	punkti LAT	SM LAT
	UZBRUCĒJI
1.	Ričards Bernhards	36	25+22	54		24	22+29	34
2.	Artjoms Pankevičs	32	20+23	32		22	21+30	16
3.	Vladislavs Adeļsons	22	16+21	8		16	10+15	2
4.	Mikus Potāpovs	34	13+23	38		19	17+16	14
5.	Filips Gundars Buncis	36	20+12	46		23	17+22	20
6.	Deivids Tempelmanis	34	13+9	18		17	11+21	6
7.	Eduards Tralmaks	35	12+9	12		22	16+15	4
8.	Daniils Fursa	20	10+9	20		13	13+5	0
9.	Ingus Siksna	33	8+10	24		24	21+11	20
10.	Marks Mežsargs	36	10+6	14		25	10+9	12
11.	Reinis Ruks	34	7+7	30		23	12+8	14
12.	Valts Peleckis	17	5+6	10		7	4+4	0
13.	Aleksandrs Smirnovs	27	3+5	4		15	4+8	2
14.	Jevgeņijs Moisejevs	3	0+1	0		13	3+4	6
15.	Vladislavs Kuncevičs	8	0+0	4		14	11+1	8
16.	Edvards Bujevičs	1	0+0	0		16	2+9	2
	AIZSARGI
1.	Kārlis Čukste	36	16+16	32		24	19+22	20
2.	Kristaps Roberts Zīle	36	5+7	8		22	3+12	8
3.	Ričards Brūveris	35	1+10	24		20	5+11	10
4.	Didzis Ruģelis	36	4+5	12		22	1+5	10
5.	Edvards Kļava	35	1+7	22		22	1+12	22
6.	Vladimirs Siņegubovs	27	1+5	22		24	2+13	12
7.	Ričards Žizņevskis	23	0+2	8		19	2+2	2
8.	Artjoms Drizļonoks	11	1+0	4		12	4+2	8
9.	Niks Kalnbērziņš	16	0+0	2		17	0+2	6
10.	Harijs Robežnieks	1	0+0	0		4	0+2	2
	VĀRTSARGI	sp. (min.) Spb.	GAA Spb.	atv. % Spb.		sp. LAT (laiks)	GAA (punkti) LAT	SM LAT
1.	Denijs Romanovskis	30 (1594)	2.60	90.5%		25 (977:53)	1.66 (0+1)	2
2.	Antons Naumovs	9 (223)	2.96	87.1%		6 (153:23)	3.52 (nav)	0
3.	Niklāvs Rauza*	0 (0)	–	–		18 (368:14)	1.47 (nav)	0

* P.S. Vārtsargs Niklāvs Rauza – vienīgais 1999. gadā dzimušais hokejists komandā; visi pārējie – 1997. gadā (saskaņā ar lhf.lv datiem). Atsevišķiem spēlētājiem statistika LHF fiksēta gan kā uzbrucējiem, gan aizsargiem.

Izziņām:

• Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo (U-15) grupas (Spb. 1997.) 2011./2012. g. tabula, rezultāti – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-97 spēlētāju statistika Spb. 1997 – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Latvijas U-16 līgas aktuālā turnīra tabula – lhf.lv
• SK Rīga-97 komandas spēlētāju aktuālā statistika, rezultāti Latvijas U-16 līgā – lhf.lv
• SK Rīga / Latvia Selects komandas sastāvs World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma grupā – cuponline.nu
• World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma grupas komandas  – cuponline.nu
• SK Rīga-97 spēlētāju statistika Riga Cup 2012 turnīra U-16 līmenī – cuponline.nu
• SK Rīga-97 “otrās komandas” spēlētāju statistika Riga Cup 2012 turnīra U-15 līmenī – cuponline.nu
• Riga Cup 2012 turnīra U-16 un U-15 grupu statistikas sadaļas – cuponline.nu (U-16; U-15)
• Riga Cup 2012 turnīra U-16 un U-15 grupu starta lapas (trūkst rezultātu) – eitc-turnaments.com (U-16; U-15)

[zemāk novietotā SK Rīga-97 kopfoto avots: fhspb.ru.]

Artūrs Salija par HK Rīga otro sezonu

HK Rīga aizsargam Artūram Salijam sezona, neskatoties uz sezonas sākumā gūto traumu, iekrājusies vērtīga. HK Rīga nebija vienīgais darba lauks: nācās palīdzēt Latvijas junioru izlasei saglabāt vietu U-20 pasaules čempionātā elitē un pat bija izdevība februārī uzspēlēt Latvijas “lielās” izlases sastāvā turnīrā Norvēģijā. sezona gan noslēgusies ar pretsāpju līdzekļiem un ķirurga skalpeli…

TUVPLĀNĀ: Artūrs Salija

• dzimis 1992. gada 15. maijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 180 cm; 85 kg
• 2011./2012. g. sezonā HK Rīga komanda MHL čempionātā
• iepriekšējās sezonas: HK Rīga komanda MHL čempionātā; SK Rīga komandas; Maskavas Rus
• Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā 2012. gada februārī
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. U-20 PČ elitē un 2010./2011. g. U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009./2010. g. U-18 PČ elitē
• pirmais treneris: Juris Reps

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: HK Rīga aizsardzības līnija komandas otrajā sezonā ir piecietusi vismazākās izmaiņas – prom ir tikai divi aizsargi, no jauna pienāca arī tikai divi. aizvadītās regulārās sezonas 60 spēlēs rīdzinieki ir pieļāvuši tikai 141 vārtu zaudējumu, kas ir piektais labākais rādītājs līgā. kā pats vērtē HK Rīga aizsardzības līniju 2011./2012. g. sezonā? kas bija tās plusi, mīnusi?

Artūrs Salija: Tas nav tikai aizsargu nopelns. Šajā sezonā mēs vairāk pievērsām uzmanību aizsardzībai – jo mazāk ielaid, jo vieglāk uzvarēt. Lielāko daļu spēļu mēs spēlējām no aizsardzības un uz pretuzbrukumiem, tāpēc, es arī domāju, ka sanāca samērā labu rezultātu sasniegt.

arī mazākums HK Rīga komandai regulārajā sezonā bija lielisks – 88,9% “izturētu” mazākumu, kas deva šajā kritērijā pirmo vietu visā MHL. izslēgšanas spēlēs tas noslīdēja līdz 80%… kur “palika” komandas aizsardzība un mazākums izslēgšanas spēlēs? kas pietrūku, lai “noturētu” sēriju pret Mitišču komandu?

Regulārā sezona un play off – tās ir divas atšķirīgas lietas, un nevar salīdzināt regulārās sezonas un play off rādītājus. Gan mēs, gan atlantu komanda bija izanalizējušas abu komandu spēcīgās un vājās vietas; tāpēc, es arī domāju, ka viņi zināja to, kā mēs spēlējam mazākumā. Tāpēc arī spēja atrast to variantu, kurš iet cauri. Mēs arī regulārajā sezonā vairākumā diez ko labi nespēlējām, bet play off mums tīri labi veicās vairākumā. Es pat nezinu, kas mums traucēja vai neizdevās pret atlantiem, bet, nu, sērijas ceturtā spēle Rīgā bija izšķiroša, un tur mēs nospēlējām ne īpaši labi.

(atgādinājumam: HK Rīga un Mitiščinskije Atlanti sērijas ceturtajā spēlē, 20. martā Piņķos, pēc diviem periodiem rīdzinieki bija vadībā spēlē ar 5:1 (tobrīd sērijā ar 2-1). spēle beidzās ar zaudējumu 5:6 OT, un pēc tam – nākamajā spēlē – sērija beidzās ar 2-3.)

HK Rīga “aizsargu korpusā” esi viens no nosacīti nemanāmākajiem spēlētājiem, kas aizsargam, zināmā mērā, ir kompliments. kā esi nonācis līdz šim ampluā – aizsargs ar piebildi stay-at-home? jau no sākta gala esi spēlējis šādā ampluā?

Jā, no pašas savas hokeja karjeras sākuma es esmu spēlējis aizsardzībā, un nekad neesmu mainījis pozīciju. Nu, es neesmu uzbrūkoša tipa aizsargs, man vairāk patīk pildīt savas īstās funkcijas. Vienīgais, ko es varu pateikt, ka ir, kas spēlē klavieres, un ir, kas nes klavieres; es esmu laikam tas, kas nes, un tāpēc neesmu tur tik pamanāms spēles laikā.

tikai šosezon spēlē pret vienu no līgas līderiem – MHK Himik – esi ticis pie sava pirmā vārtu guvuma uz MHL ledus; otrais bija šopavasar izslēgšanas spēlēs pret Mitiščinskije Atlanti. vārtu guvumi Tev kā tipiskam aizsargam nav raksturīgi. ko Tev nozīmē šie vārtu guvumi? kur esi licis spēles laikā paņemto pirmā vārtu guvuma ripu?

Protams, liels prieks – iemest vārtus. Es abus vārtus guvu vairākumā; tā ir mūsu vairākuma izspēle, ka viens aizsargs iet vārtu priekšā cīnīties, tāpēc arī tā sanāca no vārtu priekšas abas ripas iemest. Iemestā ripa stāv mājās plauktiņā, kā tam pienākas.

Aizvadītajā (2011./2012.) regulārajā sezonā HK Rīga bija klājies manāmi grūtāk nekā iepriekšējā. kas īsti, Tavuprāt, pietrūka komandas uzbrukumam, tā komplektācijai, lai atvēzētos uz vērtīgākiem rezultātiem?

Nezinu, man par uzbrukumu grūti ko teikt. Nevarētu teikt, ka kaut kas pietrūka. Mēs šo sezonu spēlējām vairāk aizsardzības hokeju, un, manuprāt, tāpēc varbūt nebija tik liela rezultativitāte.

protams, HK Rīga snieguma izmaiņas tiek skaidrotas ar daudzu spēlētāju, kas bija komandas līderi, aiziešanu no sastāva sezonas sākumā. tomēr – sastāvs rotē visās komandās. kas ir tie galvenie secinājumi, ko esat mācījušies no šīs sezonas?

Man grūti pateikt par kopējiem komandas secinājumiem; es domāju, katrs spēlētājs pats sev ir izsecinājis plus – mīnus, bet nu viens ir skaidrs, ka jāturpina daudz un cītīgi strādāt, un tad jau rezultāts neizpaliks.

viens no galvenajiem HK Rīga konkurentiem par vietu Ziemeļrietumu divīzijas četriniekā un play off-ā bija Baltkrievijas Dinamo-Šiņņik, kuru rīdzinieki regulārās sezonas beigās apsteidza par 5 punktiem. zinot Latvijas komandu cīņas pret Baltkrievijas vienaudžiem Baltkrievijas junioru un jauniešu līgu dažādās vecuma grupās agrāk un arī šogad, vai arī HK Rīga komandas puišiem spēles pret Baltkrievijas klubiem MHL-ā nav kļuvušas īpaši principiālas?

Jā noteikti, tās spēles ir principiālas – gan mums, gan viņiem, jo te notiek hokeja skolu salīdzināšana, un negribas jau zaudēt nevienam.

ja 2010./2011. g. sezonā HK Rīga Baltkrievijas klubus (Junost, Minskije Zubri) pieveica vairumā MHL čempionāta un arī pārbaudes spēļu, bet šosezon – pret Junost spēļu summa neitrāla (2-2), pret Dinamo-Šiņņik mīnusos (1-3). kas šogad ir mainījies? baltkrievi kļuvuši stiprāki vai mēs vājāki?

Nezinu, es nevienu no tām 8 spēlēm nespēlēju, un man grūti pateikt, kas īsti bija. Tāpēc atturēšos no atbildes.

arī U izlašu līmenī, kur Latvijas un Baltkrievijas jaunatnei ir bijuši principiāli cīniņi, 2010./2011. g. dominēja Latvijas U izlases. bet šosezon, piemēram, abās Latvijas U-20 izlases savstarpējās, tiesa – pārbaudes, spēlēs stiprāki ir kaimiņi. Latvijas U-20 izlase piekāpās Baltkrievijas vienaudžiem kā Žoltoka piemiņas turnīrā augustā (2:5), tā Lidas kausa izcīņā novembrī (2:3 OT). vai tas kļūst sistemātiski? vai arī tikai manīgs priekšstats, kas veidojas no parastas sakritības?

Tas ir hokejs, ne vienmēr tu vari vinnēt. Arī pašas labākās komandas zaudē nosacīti vājākām komandām, bet, ja vienlīdzīgas komandas spēlē viena pret otru, tad tur nav jābrīnās, ka vienreiz uzvar vieni, otrreiz – citi.

(piebilde: 2011./2012. g. sezonas gaitā Latvijas U-18 izlase ar 2:0 pieveica Baltkrievijas U-18 izlasi pārbaudes spēlē turnīrā Dānijā, 2012. g. februārī.)

2010. gada aprīlī pārstāvēji Latvijas krāsas U-18 pasaules čempionātā, jau 2010. gada decembrī palīdzēji Latvijas U-20 izlasei izcīnīt tiesības uzspēlēt U-20 pasaules čempionātā elitē. šosezon atkal biji Latvijas junioru izlases ierindā, palīdzot tai noturēt vietu elitē. ko Tev īsti nozīmē pārstāvēt Latvijas krāsas?

Man nozīmē daudz tas, ka man ir dota iespēja aizstāvēt savas valsts krāsas, un vienmēr ar lielāko prieku spēlēju izlasē.

šosezon Latvijas U-20 izlase atgriezās un noturēja vietu elitē, un Tu biji viens no dažiem izlases dalībniekiem, kas vecuma ierobežojuma dēļ bija palicis no “pērnā” sastāva. vai tas uzlika kādus papildu pienākumus, lielāku atbildību?

Nu, es nezinu, varbūt tur palīdzēt čaļiem sagatavoties spēlei, varbūt – dažos momentos parādīt piemēru, bet nejutu nekādu īpašu papildu slogu uz saviem pleciem.

(piebilde: saglabāt vietu elitē Latvijas U-20 izlasei zināmā mērā palīdzēja arī reglamenta izmaiņas, kas paredz arī 9. vietas ieņēmējiem palikt elitē. iepriekš eliti pameta abu pēdējo divu vietu – 9. un 10. – ieņēmēji. Latvijas U-20 izlase ieņēma 9. vietu un palika elitē.)

un kāda bija atšķirība – cīnīties U-20 pasaules elitē un pirmajā divīzijā?

Atšķirība bija liela. Spēlēt elitē – tas nozīmē, ka tu spēlē pret pasaules 8 labākajām hokeja komandām; tāpēc, es domāju, lieki te ir salīdzināt eliti ar pirmo divīziju. Bet, nu, nevar arī teikt, ka pirmajā divīzijā spēlē sliktas komandas; tā nebūt nav.

no 2011./2012. g. sezonas Latvijas U-20 izlases esi vienīgais hokejists, kas šosezon jau uzspēlējis pieaugušajā Latvijas izlasē – Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Lērenskūgā (Norvēģijā). cik nozīmīga Tev bija šī dalība turnīrā? un kā vērtē savu debiju “lielajā” nacionālajā izlasē?

Es biju ļoti priecīgs, ka man iedeva tādu iespēju – pirmo reizi vispār uzspēlēt pieaugušo hokeju un jau izlasē. Man tas bija liels pārsteigums, un biju ļoti priecīgs. Grūti teikt, kāda bija debija; tas jau labāk trenerim jāprasa. Bet nebija, manuprāt, slikti; protams, varēja daudz labāk nospēlēt, un arī varēju redzēt spēlēs, kas man pietrūkst, lai varētu jau vienlīdzīgi spēlēt ar večiem lielo hokeju.

(piebilde: no 2011./2012. g. sezonas Latvijas U-20 sastāva Latvijas pieaugušo izlases pārbaudes spēlēs 2010./2011. g. sezonā piedalījās Kristiāns Pelšs. savukārt, Kristers Gudļevskis no šī paša U-20 izlases sastāva ir bijis “otrais vārtsargs” bez spēles laika Latvijas izlasē šopavasar.)

pirms divām sezonām HK Rīga sastāvā nonācāt prāvs pulks no 2009./2010. g. sezonas SK Rīga/Profs-18 komandas. vai sanāk bieži MHL laukumos satikt savus cīņubiedrus no kādreizējiem pretiniekiem Baltkrievijas Atklātā čempionāta līgās vai, piemēram, Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā? kādas ir attiecības ar viņiem?

Sanāk šad tad satikt kādu senu draugu; mēģinu uzturēt kontaktu, nekas vairāk.

pērnsezon (2010./2011.) HK Rīga sastāvā ir fiksēta Tava dalība 58 spēlēs (no komandas 59) MHL oficiālajā čempionātā, ieskaitot izslēgšanas spēles. šosezon Tev fiksēta arī faktiski pilna sezona 53 spēles (no komandas 65) – regulārās sezonas un play off summā. ar ko Tev pašam visvairāk atšķiras šīs MHL sezonas?

Pirmajā sezonā es īsti nezināju, kas mani gaidīs, un bija grūtāk sagatavoties spēlēm, bet otrajā sezonā es jau plus – mīnus zināju, kā kura komanda spēlē, un zināju, kā gatavoties katram pretiniekam. Manuprāt, otrā sezona bija labāka, jo bija grūtāka; tādā ziņā un tāpēc arī man tā kā vairāk patika otrā sezona.

ja Tev jāsalīdzina citu komandu izaugsmi, kura no MHL sezonām 2011./2012. g. sezonā bija īpaši pielikusi, pastiprinājusies? pret kuru MHL komandu šosezon ir bijis spēlēt visgrūtāk? kāpēc, Tavuprāt?

Nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Visas komandas bija pielikušas, un nebija sezonas laikā nevienas vieglas spēles, kur varētu ar pusspēku spēlēt.

sezonas noslēgumā Tev operēta kāja. cik nozīmīgs un akūts bija šis notikums? cik ātri plāno būt ierindā?

Tā bija mana trauma, ko sezonas sākumā guvu, un dēļ kuras arī izlaidu mēnesi. Bet uz sezonas beigām atkal sāku just sāpes, un visas pēdējās regulārā čempionāta un play off spēles spēlēju uz pretsāpju līdzekļiem. Ceru, jau uz aprīļa beigām sākt lēnā garā kustināt kāju un sākt lēnā garā gatavoties nākamai sezonai.

kādi ir Tavi plāni attiecībā uz 2012./2013. g. sezonu? vai ir doma turpināt savas gaitas HK Rīga ierindā, kur līdzšinējais vecuma limita princips ļautu Tev spēlēt vēl 2 sezonas? vai arī ir jau citas ieceres?

Es pats vēl īsti neko nezinu, tāpēc neko nevaru pateikt uz šo jautājumu.

līdz šim, saskaņā ar publiski pieejamajiem statistikas datiem, esi savu karjeru veidojis Latvijas klubos, bet vai nav vilinājums pamēģināt savus spēkus citur pasaulē – Baltkrievijā, Krievijā, Skandināvijas valstīs?

15 gados spēlēju vienu gadu Maskavā, komandā Rus; tā, ka nav tikai tā, ka Latvijā spēlēju. Bet, nu, es nezinu, ir varbūt kāds vilinājums aizbraukt uz ārzemēm un pamēģināt savus spēkus citur, bet jāizanalizē visi plusi un mīnusi.

lai veicas!

vēl info:

• Artūra Salijas individuālie profili – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, statistika.lhf.lv, r-hockey.ru
• Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Norvēģijā 2012. gada februārī: tepat
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U-20 pasaules čempionātā elitē 2011./2012. g. mijā: tepat

[pirmo divu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; trešā foto avots: silverlions.ru; ceturtā – iihf.com; piektā – hcmvd.dynamo.ru; sestā  – atlant-mo.ru.]