Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘SK Rīga-95’

Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Posted by petrovich27 uz 2014/04/09

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_N2_VERS_2Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

  • Dzimis 1995. gada 22. augustā
  • Ampluā: aizsargs
  • “Figūra”: 181 cm; 83 kg
  • 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
  • Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
  • Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
  • Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jaks_LAT_U18_vs_CZE_U18_2013-04-19_iihf_comJautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Jaks_89_vs_Energie_2013-09-28_HKR_facebook_VERS_7Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_VERS_3Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Posted by petrovich27 uz 2014/02/04

Tambijevs_L_HK_Riga_VS_Mit_Atlanti_2012-03-15_atlant-mo_ruSaskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs_Dinamo_Spb_2013_dinamo-spb_com_N5Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Kerch_DR_tradingcarddb_com

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Semjonovs_Romans_LAT_u-20_vs_DEN_U-20_2013-nov_R_Vambuts_lhf_lvRomanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Aboli_hokejablogs_lvKlubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Golovkovs_2013-14_facebook_com_(Marc_Joyal)_N2Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ignatovics_vs_Junost_2014-01-15_otra_HKR_facebookRuslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

maticins-severstalclub-ruHokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Opulskis_E_LAT_u-20_vs_DEN_U-20_2013-nov_R_Vambuts_lhf_lvUzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Razgals_Frenks_96_Din_jun_vs_Zemg_LLU_2014-01-18_R_Antropovs_2

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Mūsējie netālu no NHL. 4. sērija. Savienotās Valstis. NAHL

Posted by petrovich27 uz 2013/10/20

Bazevics_facebook_Troy_Young_N5_versNAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.

Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.

Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000),  Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.

Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.

Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)

Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.

Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”

Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”

Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem?Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”

Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”

Kristofers Bindulis (dz. 1995.)

2013 IIHF Ice Hockey U18 World ChampionshipLatviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.

Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”

Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”

Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”

Bruno Birzītis (dz. 1995.)

Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.

Birzitis_18_facebook_N7_Soo_Eagles_Hockey_News_VERSKā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”

Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”

P.S.

Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):

spēlētājs

dz.

sezona

klubs

sp.

punkti

+/-

play off

UZBRUCĒJI

 

 

 

 

 

 

 

Raimonds Daniličs

1985.

2004./2005.

Texas Tornado

13

0+5

n/d

 

 

 

 

Bismarck Bobcats

25

3+9

n/d

4 sp. 0+1

Edgars Lipsbergs

1989.

2008./2009.

Topeka Roadrunners

43

5+9

+6

9 sp. 0+1; ±0

 

 

2009./2010.

Topeka Roadrunners

52

17+25

+6

9 sp 5+3; +3

Rihards Marenis

1993.

2012./2013.

Amarillo Bulls

10

1+0

+1

 

Ēriks Ozollapa

1987.

2006./2007.

Traverse City North Stars

12

3+0

n/d

 

Jānis Puriņš

1987.

2006./2007.

Mahoning Valley Phantoms

44

14+5

n/d

1 sp. 0+0

Mārtiņš Roštoks

1980.

1999./2000.

Rochester Jr. Americans

13

6+4

n/d

 

 

 

 

Danville Wings

7

1+3

n/d

 

Nils Semjonovs

1991.

2010./2011.

Springfield Jr. Blues

6

2+0

-1

 

 

 

 

Aberdeen Wings

45

8+7

-2

 

 

 

2011./2012.

Odessa Jackalopes

9

0+2

-5

 

Kārlis Zirnis

1977.

1997./1998.

Gaylord Grizzlies

41

15+22

n/d

 

AIZSARGI

 

 

 

 

 

 

 

Kristaps Bazevičs

1994.

2011./2012.

Alaska Avalanche

13

2+2

+2

 

 

 

2012./2013.

Johnstown Tomahawks

30

3+3

-4

 

 

 

 

Wichita Falls Wildcats

21

1+2

-4

 

Ričards Bērziņš

1992.

2010./2011.

Wenatchee Wild

7

0+1

-1

 

Ralfs Freibergs

1991.

2009./2010.

Texas Tornado

26

1+17

-3

5 sp. 0+2; +2

 

 

2010./2011.

Texas Tornado

53

7+48

+21

4 sp. 0+3; -1

VĀRTSARGS

 

 

 

 

atv. %

GAA

 

Dainis Vasiļjevs

1990.

2009./2010.

Kenai River Brown Bears

17

89.5%

3.74

2 sp. 89.5%; 3.20

*

Plašākai ainavai:

[Attēli secīgi: (1) Kristapa Bazeviča foto avots: facebook.com (Troy Young); (2) Kristofera Binduļa foto avots: iihf.com; (3) Bruno Birzīša foto avots: Soo Eagles Hockey News profils facebook.com lapā.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo-3. Kas tas tāds?

Posted by petrovich27 uz 2012/12/17

Juniors_vs_Prizma-Riga_2012-12-16_A_Zobens_versJa Rīgas Dinamo saimniecība visas savas komandas sauktu vienādos nosaukumos, kā, piemēram, to dara Liepājas Metalurgs un arī liela daļa Eirāzijas klubu, par Dinamo-3 sauktu Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors. Vienību, kas cenšas iespraukties MHL B grupas izslēgšanas spēlēs, bet Latvijas Virslīgā veiksmīgi konkurē ar vecākām komandām, ieņemot 3. vietu. Piebilde: komandas ievērojamu daļu veido U-18 vecuma spēlētāji, t.sk. Latvijas U-18 izlases kandidāti.

Liela daļa Juniors sastāva dalībnieku – tie, kuri dzimuši 1995. gadā, iepriekšējo sezonu aizvadīja SK Rīga-95 komandā, kas startēja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā un arī Latvijas Virslīgā. Bet tagad nu jau U-18 vecuma puiši ir iekļuvuši komandā, kas cīnās MHL B grupā – t.i., U-22 vecuma sacensībās. Pārslēgties no U-17 vecuma čempionāta uz jaunatnes līgu puišiem nav bijis viegli. „MHL B grupas čempionāts ir daudzreiz stiprāks, pretinieki ir nopietnāki un stiprāki par komandām Sanktpēterburgas U-17 čempionātā. MHL pret visiem pretiniekiem ir grūti spēlēt, jo mūsu komandā puse no sastāva ir 1995. gadā dzimušie. Mēs nevarējām uzreiz sākt spēlēt līgas līmenī, bet tagad mēs ar katru spēli pieliekam klāt, lai kļūtu stiprāki,” komentē Juniors vienības uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Raugoties no šī skatpunkta, Juniors vienības „mīņāšanās” pie MHL B grupas play off robežas – pašreiz 8. vieta Ziemeļrietumu divīzijas 11 komandu konkurencē – nešķiet ne drāma, ne katastrofāla neveiksme. Laiks cīņai vēl ir. Atgādinājumam: Ziemeļrietumu divīzijā izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās vienības.

Izšķiroši papildspēki

Tomēr pēdējās divās spēlēs, 15. un 16. decembrī pret ciešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs – Prizma-Rīga, komandai Juniors tika piesaistīti spēki no „vecākajiem brāļiem” – HK Rīga vienības. Tas nozīmē ne tikai to, ka HK Rīga komandai saistībā ar Latvijas U-20 izlases gatavošanos un dalību junioru pasaules čempionātā ir pauze līdz 8. janvārim. Bet arī norāda, ka kluba saimniecībai un Juniors vienībai nav vienaldzīga iekļūšana izslēgšanas spēlēs.

Juniors sastāvu papildinājuši HK Rīga spēlētāji, kuri sava vecuma vai citu iemeslu dēļ neatrodas Latvijas U-20 izlases treniņnometnē Brocēnos. Un šis papildinājums ir itin pieklājīgs – vārtsargs Kristers Gudļevskis, HK Rīga kapteinis aizsargs Edgars Dīķis, aizsargs Andrejs Smirnovs, uzbrucēji Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko un Bruno Birzītis. Starp citu, abās papildspēkiem bruņotajās spēlēs Juniors vienība uzvarēja savus pretiniekus, un abās reizēs panākumu kaldināšanā „uz aci” un arī statistiski ļoti pamanāmu artavu deva HK Rīga „desants”. Divu spēļu summā „juniori” nokārtoja 9 vārtu guvumus, no kuriem tikai divus nesameta HK Rīga puiši. Punktu summā 2 spēlēs: A. Ševčenko 3+2 punkti; D. Straupem 2+2 punkti; Birzītim 1+3 punkti; Dīķim 1+0 punkts; Smirnovam 0+1 punkts. Vārtus abās uzvarētajās spēlēs sargāja Gudļevskis.

Šogad Juniors komandai MHL B grupas čempionātā spēļu vairs nav; nākamā spēle paredzēta tikai 21. janvārī. Bet Latvijas Virslīgā „junioriem” šogad plānotas vēl 5 spēles. „Trenēsimies ar Juniors komandu līdz gada beigām. Nezinu, spēlēsim vēl vai nē. Bet, kamēr Latvijas U-20 izlase ir prom, mēs esam pie Juniora,” situāciju komentē Andrejs Smirnovs, viens no HK Rīga aizsargiem, kurš „ieskaitīts” Juniors ierindā.

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-16 spēlēm; izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās komandas):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. zaud. OT zaud. PM vārtu st. punkti
1. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 26 17 4 1 3 1 0 129-62 62
2. Zeļenograd (Maskava) 28 19 0 0 6 1 2 120-72 60
3. OGI (Odincovo) 28 16 1 0 8 2 1 153-80 53
4. Kļin (Kļina) 26 14 1 2 5 0 4 87-57 52
5. Baltica (Viļņa; Elektrēni) 24 13 0 1 8 1 1 85-59 43
6. Dmitrov (Dmitrova) 26 12 2 1 10 1 0 102-66 43
7. Prizma-Rīga (Rīga) 30 10 0 2 16 1 1 90-122 36
8. Juniors (Rīga; Piņķi) 26 9 2 1 11 1 2 67-78 36
9. Belgorod (Belgoroda) 28 8 1 2 15 1 1 76-97 32
10. Tveriči (Tvera) 28 6 1 2 16 3 0 73-116 27
11. Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole) 26 0 0 0 26 0 0 28-201 0

*

Kopumā Latvijas komandu dalība MHL B grupā izskatās diezgan pieklājīgi, pateicoties Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sniegumam. Liepājnieki jau ilgāku laiku ir nobāzējušies Ziemeļrietumu divīzijas 1. vietā. Bet Juniors un Prizma-Rīga līdzīgām sekmēm cenšas ielauzties divīzijas stiprāko sešiniekā, lai šosezon sanāktu arī play off.

Virslīgas stiprāko trijniekā

Savukārt Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors vienība astoņu komandu konkurencē ierindojas 3. vietā, apsteidzot arī MHL B grupas čempionāta sāncenšus Prizma-Rīga (Virslīgā kā HS Rīga/Prizma) un Liepājas jaunatnes komandu (Virslīgā kā Liepājas Metalurgs-2). Tiesa, jāpiebilst, ka Liepājas komanda mēdz Virslīgas spēlēs palaist arī „trešo sastāvu” – jaunākus puišus, kas MHL B grupas čempionātā īsti nespēlē.

„MHL čempionātā Juniors komandai iet pagrūti, jo esam salīdzinoši gados jauns sastāvs. Virslīgā neteiktu, ka iet vieglāk, bet par punktiem cīnāmies katrā spēlē. Un pret tādām komandām kā SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch motivācija nav jāmeklē,” Juniors vienības sniegumu Latvijas Virslīgā komentē Jānis Irbe, viens no komandas vārtsargiem.

Latvijas Virslīgas regulārā čempionāta tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-12 spēles; izslēgšanas spēlēs piedalās pirmās 6 komandas; pp = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. pp zaud. pp zaud. vārtu st. punkti
1. SMScredit.lv 18 16 0 1 1 122-53 49
2. Ozolnieki / Monarch 14 9 2 0 3 74-49 31
3. Juniors 14 9 1 0 4 59-35 29
4. Liepājas Metalurgs-2 14 8 0 1 5 62-39 25
5. Zemgale / JLSS 15 7 0 0 8 70-78 21
6. HS Rīga / Prizma II 16 3 0 0 13 42-82 9
7. HS Rīga / Prizma 12 2 0 1 9 36-67 7
8. SK Rīga-96 15 2 0 0 13 40-102 6

*

Vienmērība kā komandas pazīme

Šosezon Juniors ierindā MHL B grupas čempionātā, vismaz sezonas vidū, nav izteiktu rezultativitātes līderu. Komandas spēlētāju punktu raža ir pat ļoti vienmērīga. Atšķirības rezultativitātes tabulā starp augstāk un zemāk esošajām blakusailītēm ir maksimāli 1-2 punktu robežās. Tomēr pašus rezultatīvākos būtu vērts atzīmēt.

Juniors vienības rezultatīvākais spēlētājs ir uzbrucējs Maksims Osipovs (dz. 1995.), kurš MHL B grupā aizvadījis sezonas visas 26 spēles, kurās ir sakrājis 12 punktus (5+7). Starp citu, Osipovs ar Krievijas junioru-jauniešu hokeju ir labi pazīstams stipri ilgāk nekā vairums viņa kolēģu Juniors komandā. Aizvadītajā sezonā (2011./2012.) viņš kopā ar SK Rīga-95 puišiem uzspēlēja Sanktpēterburgas čempionāta U-17 vecuma grupā; taču šīs pašas sezonas pirmajā pusē uzspēlēja Voskresenskas Himik jaunatnes komandās Maskavas Junioru līgā un arī Maskavas čempionāta U-17 vecuma grupā. Bet iepriekšējās sezonas – tajā pašā Himik Maskavas čempionāta U-16 vecuma grupā, bet vēl pirms tam – ilgāku laiku Maskavas Severnaja Zvezda komandās dažādos vecumos Maskavas čempionātā.

Komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs ir aizsargs Mikus Ābelītis (dz. 1993.), kuram 23 spēlēs 10 punkti (2+8) un viens no labākajiem lietderības koeficientiem komandā (+3). Ābelītis jau pērnsezon bija Juniors ierindā un faktiski gaida savu kārtu uz HK Rīga sastāvu. Vēl pirms tam spēlējis dažādās komandās Latvijā un arī Ozolnieki/Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā (2.-ajā stiprākajā).

Tālāk jau rezultativitātes atšķirības MHL B grupas „junioru” vidū ir grūtāk saskatāmas: 3 puišiem ir 9 punkti; četriem – 8 punkti utt. Komandas labākie vārtu guvēji uzreiz ir 3 puiši – visi 1995. gadā dzimuši un vieni no SK Rīga-95 komandas līderiem iepriekšējā sezonā – Rūdolfs Pētersons, Artūrs Logunovs un Ruslans Ignatovičs (katram pa 6 vārtu guvumiem MHL B grupā šosezon). Vēl der nosaukt vienīgo Juniors vienības leģionāru – uzbrucēju Aleksandru Burcevu (dz. 1993.), kuram iekrāti 9 rezultativitātes punkti tāpat kā Pētersonam un Logunovam. Burcevs uz HK Rīga un Juniors vienībām pārcēlās no Čeļabinskas, kur iepriekš spēlējis Staļnije Ļvi komandā MHL B grupas Centra divīzijā, kā arī Čeļabinskas Mečel un Signal komandās dažādu vecumu Krievijas jauniešu čempionātos.

Vēl viens pamanāms gadījums rezultativitātes tabulā ir uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš starpsezonā bija guvis traumu un pēc nonākšanas sastāvā MHL B grupas čempionātā aizvadījis vien 12 spēles, kurās guvis 7 punktus (1+6). It kā nav daudz, bet, ja ņem vērā, ka Maslovskis aizvadījis caurmērā divreiz mazāk spēļu nekā citi kolēģi, viņa rezultativitāte rādās pieklājīgi. Un „draud” palielināties. Rūdolfs Maslovskis uz Juniors komandu ir pārcēlies no Liepājas Metalurgs saimniecības, kur aizvadītajā sezonā spēlēja Liepājas Metalurgs U18 komandā, kas, cita starpā, izcīnīja zeltu Baltkrievijas Junioru līgā (faktiski U-18 līga). Mazliet uzspēlēja arī Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. Kāpēc pārgāja no Liepājas uz Junioru? „Jo Liepājā MHL komandā bija vairāki vecāki čaļi, un tur es nedabūtu tādu spēles laiku, ja vispār dabūtu. Un vēl tāpēc, ka te (Juniors komandā) ir iespēja tikt uz MHL A grupu pie HK Rīga,” skaidro Rūdolfs Maslovskis. Un kāda ir atšķirība līmeņa ziņā starp MHL B grupu un Baltkrievijas Junioru līgu? „Diezgan liela. Baltkrievijā nebija neviena tik stipra pretinieka; varbūt tikai Raubiči (Raubiči-95/96 = tosezon Baltkrievijas U-17 izlases bāzes komanda). MHL ir ātrāks hokejs, un arī spēles kvalitāte labāka; var teikt visas spēles ir „uz nažiem”, bet Baltkrievijā varbūt 8 – 10 spēles tādas bija,” spriež R. Maslovskis.

Kas uz Dinamo?

Neskaitot decembra vidū uz čempionāta pauzes laiku Juniors sastāvā ieskaitītos HK Rīga puišus, abpusēja rotācija starp abām Dinamo jaunatnes komandām norisinās regulāri. Šosezon gan Juniors, gan HK Rīga sastāvā jau uzspēlējuši arī uzbrucēji Aleksandrs Burcevs, Ruslans Ignatovičs, Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Deivids Sarkanis, Ritvars Zonenbergs, aizsargi Jānis Jaks, Kalvis Ozols un Ģirts Zemītis. No sekojošā vecuma posma – SK Rīga-96 – sastāva gan neviens uz Juniors komandu nav pacelts. Nav izauguši vēl?

Interesanti arī, kad Rīgas Dinamo sadūšosies iedot kaut nedaudz spēles laika „īstam” junioram – šosezon, t.i. 1993. gadā dzimušam vai jaunākam. Dinamo pirmajās 4 sezonās tas lielākā vai mazākā minūšu apjomā tas bija noticis, bet šosezon vēl ne sekundi…

Juniors spēlētāju statistika MHL B grupā un Latvijas Virslīgā (pēc 2012-12-16 spēles, saskaņā ar mhl2.khl.ru un lhf.lv):

spēlētājs dz. sp. MHL B punkti MHL B +/- MHL B SM MHL B izšķ. PM MHL B iemet. MHL B sp. Virsl. punkti Virsl. SM Virsl.
1. Maksims Osipovs 1995. 26 5+7 -2 16 0 55.6% (5 no 9) 12 2+4 0
2. Rūdolfs Pētersons 1995. 23 6+3 -4 2 1 41.0% (16 no 39) 14 12+8 4
3. Artūrs Logunovs 1995. 26 6+3 -7 16 0 60.0% (6 no 10) 13 4+3 4
4. Aleksandrs Burcevs 1993. 23 2+7 +1 8 0 45.5% (112 no 246) 0
5. Ruslans Ignatovičs 1995. 20 6+2 -2 6 0 34.8% (39 no 112) 11 5+9 2
6. Ritvars Zonenbergs 1993. 16 5+3 +2 2 0 55.6% (10 no 18) 7 4+3 16
7. Ņikita Zgirskis 1995. 22 5+3 -5 4 0 27.3% (6 no 22) 11 2+6 4
8. Oskars Batņa 1995. 26 1+7 -7 58 0 59.6% (269 no 451) 14 2+7 24
9. Emīls Potāpovs 1994. 18 3+4 +1 20 0 54.1% (20 no 37) 10 0+1 14
10. Rūdolfs Maslovskis 1995. 12 1+6 +1 4 0 21.4% (3 no 14) 4 1+0 0
11. Artūrs Ševčenko 1994. 2 3+2 +6 0 0 42.9% (6 no 14) 0
12. Ričards Kondrāts 1994. 12 1+4 -3 4 0 48.9% (65 no 133) 3 2+4 0
13. Deivids Sarkanis 1994. 12 3+1 -3 31 0 25.0% (1 no 4) 11 9+6 6
14. Dāvis Straupe 1992. 2 2+2 +5 2 0 36.4% (8 no 22) 0
15. Bruno Birzītis 1995. 2 1+3 +4 4 0 – (0 no 0) 4 2+3 2
16. Jegors Samofalovs 1995. 17 1+3 +1 14 0 37.3% (60 no 161) 12 2+2 12
17. Pēteris Priediņš 1995. 9 0+1 +1 0 0 66.2% (49 no 74) 8 2+2 0
18. Rūdolfs Krieviņš 1995. 3 0+1 ±0 2 0 0% (0 no 1) 3 0+0 2
19. Dmitrijs Komarņickis 1995. 10 0+1 -2 2 0 33.3% (1 no 3) 5 0+1 0
20. Jurijs Moiseičenko 1995. 12 0+1 -3 2 0 42.4% (53 no 125) 10 2+0 6
21. Paulis Zvirgzdiņš 1994. 2 0+0 -1 2 0 75.0% (3 no 4) 0
22. Vladislavs Koniševs 1994. 8 0+0 -4 0 0 56.8% (46 no 81) 5 2+1 2
23. Edgars Opuļskis 1994. 20 0+0 -4 4 0 – (0 no 0) 14 0+3 6
24. Arvis Purviņš 1995. 6 0+0 -5 4 0 – (0 no 0) 5 0+0 4
AIZSARGI
1. Mikus Ābelītis 1993. 23 2+8 +3 16 0 – (0 no 0) 12 0+2 10
2. Edgars Dīķis 1991. 2 1+0 +3 0 0 – (0 no 0) 0
3. Andrejs Smirnovs 1992. 2 0+1 +3 27 0 – (0 no 0) 0
4. Kristofers Bindulis 1995. 22 3+3 +1 48 0 0% (0 no 1) 12 1+4 18
5. Ralfs Karelis 1995. 26 3+2 +1 6 0 100% (1 no 1) 13 2+2 0
6. Edgars Kamoliņš 1993. 19 0+2 +1 12 0 0% (0 no 1) 13 0+2 4
7. Viktors Poņatovskis 1995. 12 0+2 ±0 8 0 – (0 no 0) 10 1+1 2
8. Ģirts Zemītis 1995. 26 2+3 -1 45 0 0% (0 no 1) 12 1+4 20
9. Kalvis Ozols 1993. 5 1+0 -1 8 0 100% (1 no 1) 4 0+2 4
10. Jānis Jaks 1995. 10 3+1 -2 24 0 0% (0 no 1) 6 1+1 4
11. Roberts Ernests Goldmanis 1995. 17 0+0 -2 0 0 – (0 no 0) 8 0+1 2
12. Toms Bernhards 1995. 19 0+3 -5 4 0 – (0 no 0) 13 0+3 4
VĀRTSARGI dz. sp. MHL B U:Z MHL B atv. % MHL B GAA MHL B sp. laiks MHL B ”0” sp. MHL B sp. Virsl. sp. laiks Virsl. GAA Virsl.
1. Nils Grīnfogels 1994. 16 6-7 92.0% 2.63 820:23 2 6 360:00 2.00
2. Maksims Rešetņikovs 1995. 9 3-3 90.0% 2.73 484:09 0 6 299:57 3.40
3. Kristers Gudļevskis 1992. 2 2-0 91.3% 3.00 120:00 0 0
4. Jānis Irbe 1994. 3 0-2 84.6% 4.66 154:38 0 4 180:03 2.00

*

Izziņām:

  • Aktuālā Juniors statistika MHL B grupā – mhl2.khl.ru
  • Aktuālā Juniors statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv

[Attēlā: Juniors puiši pēc spēles pret Prizma-Rīga 2012. gada 16. decembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Centra uzbrucējs? Virs 1,90? Oskars Batņa!

Posted by petrovich27 uz 2012/10/05

Dinamo saimniecības otrā jauniešu komanda Juniors uzsākusi savu otro sezonu MHL „otrajā divīzijā” un arī Latvijas Virslīgas čempionātā. Šosezon Juniors sastāvā „iejaukta” liela daļa no pērnās SK Rīga-95 komandas, kas iepriekš cīnījās Sanktpēterburgas čempionātā un arī Latvijas Virslīgā. No aktuālajā Juniors komandas pieteikumā esošajiem 30 hokejistiem 19 puiši ir dzimuši 1995. gadā – tātad U-18 vecuma spēlētāji. Turklāt komandas ierindā šosezon augumā raženi uzbrucēji un aizsargi nav retums. Starp viņiem arī centra uzbrucējs Oskars Batņa.

TUVPLĀNĀ: Oskars Batņa

  • Dzimis 1995. gada 7. maijā
  • Ampluā: centra uzbrucējs
  • „Figūra”: 194 cm; 89 kg
  • 2011./2012. g. sezonā Juniors komandā MHL B grupas čempionātā un Latvijas Virslīgā
  • Iepriekšējās sezonas: SK Rīga-95, citas SK Rīga komandas, Aisbergs/Sāga, Aisbergs
  • Latvijas un Baltkrievijas čempions dažādās U vecuma grupās
  • Sanktpēterburgas vicečempions U-17 vecuma grupā
  • Pirmie treneri: Juris Reps, Andris Bartkēvičs

Oskara Batņas individuālā statistika (kopš U-16 vecuma; līdz 2012-10-05):

sezona komanda čempionāts sp. punkti +/- SM kom. vieta
2010./2011. SK Rīga-95 Latvijas U-16 (C gr.) 3 7+4 n/d 0 1. (no 3)
Latvijas U-16 fināls 8 6+4 n/d 18 1. (no 3)
Baltkrievijas U-16 n/d n/d n/d n/d 1. (no 8)
2011./2012. SK Rīga-95 S-Pēterburgas U-17 (t.sk. play off) 39 21+15 n/d 66 2. (reg. – 3.; no 10)
Latvijas Virslīga reg. 33 11+11 n/d 52 7. (no 10)
Latvijas Virslīga play off 3 0+1 n/d 12 tika 1. kārtā (1/4 finālā)
2012./2013. Juniors MHL B 8 0+3 +2 22
Latvijas Virslīga 4 2+2 n/d 0

*

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

Jautājums: Cik gados, kur un pie kura trenera uzsāki savas hokejista gaitas? Un kā sākumā veicās?

Oskars Batņa: Uzsāku hokeja gaitas no 5 gadu vecuma, un pirmais treneris ļoti neilgi bija Juris Reps. Tālāk jau trenējos pie Andra Bartkēviča komandā Aisbergs. Tā sanāca, ka no paša sākuma trenējos kopā ar gadu vai divus vecākiem spēlētājiem. Viegli nebija, jo komandas biedri jau kādu laiku hokeja pamatprasmes bija apguvuši, bet es tikai sāku nostāties uz slidām un mēģināju turēt citiem līdzi. Ar lielu neatlaidību un spītību man tas samērā veiksmīgi izdevās. Spēju izkarot savu vietu komandā starp vecākiem puikām.

Kāpēc ne futbols vai basketbols? Kas hokejā pievilka no paša sākuma?

Hokeju sāku spēlēt pateicoties savam tēvam. Piecu gadu vecumā, kad sāku trenēties, vēl biju pārāk mazs, lai saprastu ko vēlos pa īstam darīt. Tēvs uzskatīja, ka ar manu komplekciju ir vērts nodarboties ar sporta veidu, kurā auguma parametri un spēks spēlē lielu lomu. Parunājām un nolēmām pievērsties hokejam. Kā vēlāk izrādījās, tad tā bija pareizā izvēle, jo es ar to „saslimu”.

Kad nonāci līdz centra uzbrucēja ampluā? Līdz tam bija tāls ceļš ejams vai tiki skaidrībā salīdzinoši ātri? Kas pamudināja un kurš Tevi „atrada” centra pozīcijā?

Ja nemaldos, tad centra pozīcijā nonācu aptuveni 13 gados, kad trenējos jau pie Gunāra Krastiņa Aisbergs/Sāga apvienotajā komandā. Pirms tam pārsvarā spēlēju kā labās malas uzbrucējs. Tā kā man labi veicās arī spēle aizsardzībā, tad laikam jau likumsakarīgi, ka kļuvu par centra uzbrucēju.

Hokejistiem, kuri jau no bērnības nopietni pievēršas sportam, nereti cieš izglītība. Kā ir ar Tevi? Cik veiksmīgi sanācis apvienot skolu ar hokeju? Kuros priekšmetos ir bijis vieglāk, kuros – grūtāk?

Jā, savienot hokeja spēlēšanu ar skolu daudzo izbraucienu un treniņu dēļ nav vienkārši, bet kopumā jāsaka, ka ar mācībām līdz šim tādu ļoti lielu problēmu nav bijis. Varbūt ne ar tām labākajām sekmēm, bet desmit klases ir pabeigtas, un esmu pārliecināts, ka turpmāk arī tikšu galā, lai iegūtu nepieciešamo izglītību. Grūtāk man padodas matemātika, fizika, ķīmija.

Kā nonāci SK Rīga paspārnē? Un kāpēc izvēlējies to, nevis, piemēram, Prizma-Pārdaugava vai Liepājas Metalurgs saimniecību? Noteicošais bija tikai atrašanās vieta vai arī citi iemesli?

Kā jau iepriekš teicu, tad mana pirmā komanda bija Aisbergs. Var teikt, ka sākumā atrašanās vieta bija noteicošā, jo komanda bāzējās Rīgas centra ledus hallēs. Pēc tam jau var teikt, ka nekur projām arī neesmu gājis; mainījās tikai nosaukums, komandas biedri un treneri. Tā uz Aisberga bāzes tika izveidota Aisbergs/Sāga apvienotā komanda, bet vēl vēlāk jau arī SK Rīga-94 un SK Rīga-95. Izveidojoties SK Rīga sistēmai, nav bijusi vajadzība neko krasi mainīt, jo galvenais jau ir, lai būtu izaugsmes iespējas, un tādas, šeit spēlējot, no sezonas uz sezonu ir bijušas.

Par vienu no SK Rīga komandu „lielajām grūtībām” mēdz uzskatīt regulārus ārzemju izbraukumus jau salīdzinoši agrā vecumā. Cik saprotams, ar SK Rīga-95 komandu esi uzspēlējis Baltkrievijas Jauniešu līgas attiecīgajos vecumos, bet pērn (2011./2012.) cīnījies Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā. Kā Tu uztver šos izbraukumus? Nav par grūtu, smagu? Kāpēc jā/nē?

Manuprāt, par grūtu nebija. Bija liela motivācija piedalīties šajos čempionātos. Gribējās pierādīt sev un citiem, ka mākam spēlēt hokeju, ka spējam līdzvērtīgi cīnīties ar kaimiņvalstu komandām un būt labāki. Vismaz man izbraucieni problēmas nesagādāja. Pie visa jau pierod.

Kā vērtē pērnsezonu, kad S-Pēterburgas čempionātā kopumā bija tikai izbraukumi? Vai tas nepadarīja Jūs mazāk konkurētspējīgus ar vietējiem SKA, Piter-iem un Forvard-iem?

Tā tomēr bija mūsu iniciatīva piedalīties šajā čempionātā, tādēļ ar to bija jārēķinās. Protams, reizēm varbūt svaiguma arī pietrūka, bet kopumā es uzskatu, ka nospēlējām veiksmīgi. Uzskatu, ka piedalīšanas šajā čempionātā ir vērtējama ar plus zīmi, un tā bija ļoti vērtīga pieredze.

Kā kopumā vērtē pirms gada notikušo SK Rīga komandu „pārslēgšanos” no Baltkrievijas uz Sanktpēterburgas jauniešu čempionātu. Bija tā vērts? Kas tieši jā/nē?

Bez šaubām bija tā vērts, jo Sanktpēterburgas jauniešu komandas bija ievērojami spēcīgākas. Baltkrievijā bija labi, ja divas komandas, ar kurām sanāca nedaudz līdzvērtīgāka cīņa. Krievijā tomēr bija citi ātrumi un tehniskais izpildījums. Spēlētāji fiziski labi sagatavoti un atlētiski.

Kas ir vērtīgāks – Baltkrievijas čempionu zelts, ko guvāt iepriekš, vai Sanktpēterburgas sudrabs, ko izcīnījāt šogad? Kāpēc?

Vērtīgas ir abas medaļas, bet augstāk tomēr vērtēju Sanktpēterburgas sudrabu, jo tas nāca daudz smagākā cīņā. Kā jau teicu, līmeņi tomēr bija atšķirīgi. Tās pašas play off spēles ir ko vērts. Lai tiktu līdz finālam, Krievijā bija ļoti smagi jāstrādā. Pusfinālā ar Serebrjanije Ļvi komandu par uzvaru nācās cīnīties pat ar dūrēm, jo piekāpties neviens negribēja. Tādas cīņas Baltkrievijā mums nebija.

Ko Tu kā spēlētājs S-Pēterburgā guvi tādu, ko nevarēji „dabūt”, piemēram, tepat Virslīgā?

Sanktpēterburgā spēlējām ar saviem vienaudžiem un gadu jaunākiem spēlētājiem. Varējām salīdzināt meistarības līmeņus, redzēt savas vājās vietas attiecībā pret viņiem. Zinot, ka šī reģiona Krievijas komandas tomēr nav tās pašas stiprākās valstī, radām priekšstatu, uz ko mums jātiecas, lai varētu līdzvērtīgi cīnīties ar hokeja lielvalstu labākajām jauniešu komandām. Atšķirībā no Virslīgas spēlēm, Sanktpēterburgas čempionātā spēles bija ātrākas, dinamiskākas.

Jau agrāk, acīmredzot arī pateicoties saviem auguma parametriem, esi spēlējis vecāku grupu čempionātos un arī vecākās komandās. Piemēram, 2009./2010. g. sezonā pie 2-3 gadus vecākiem Latvijas U-18 līgā vai pērnsezon kopā ar SK Rīga-95 komandu, kas jau 16 gadu vecumā spēlēja Latvijas Virslīgā. Vai tas ir tā vērts un pareizi jau tik agri nonākt pie vecākiem spēlētājiem? Un pat pieaugušajiem? Ko esi no tā guvis?

Tā ir sanācis, ka jau no paša sākuma pārsvarā esmu trenējies kopā ar gadu vai divus vecākiem puišiem un arī spēlējis vecākās grupās. Laikam jau patiešām sava auguma parametru dēļ esmu bijis pietiekoši konkurētspējīgs, lai spētu līdzvērtīgi cīnīties ar vecākiem spēlētājiem. Vai tas ir labi vai slikti, ka spēlēju „uz augšu”, grūti pateikt. Es gan pats domāju, ka man tas ir bijis pozitīvi, jo ātri ieguvu vajadzīgo pārliecību par saviem spēkiem, bez kuras laukumā nav ko darīt. Vienmēr bijis dzinulis turēt līdzi vecākiem čaļiem un nepiekāpties nekur.

Kā vērtē Latvijas U-16, U-18 līgu līmeni, kur esi spēlējis iepriekš? Vai pērn SK Rīga-95 komanda, kas tosezon bija U-17 vecums, bija tiešām un tik būtiski stiprāka par Latvijas U-18 līgas līmeni, ka komandai bija jāizvēlas Virslīgu?

Jā, U-18 līmeni bijām jau pārauguši. Pēdējos pāris gadus, spēlējot Latvijā attiecīgajās vecuma grupās, mums vairs jau nebija īsti ar ko spēlēt. Principiālas cīņas bija tikai ar HK Liepājas metalurgs. Lai progresētu, bija jāskatās uz priekšu. Spēlēšana Virslīgā tad arī bija tas nākošais pakāpiens. Uzskatu, ka debijas sezona mums bija veiksmīga. Pierādījām, ka neesam nekādi „peramie” zēni, neskatoties uz savu vecumu.

Kā kopumā vērtē komandas un savu sniegumu aizvadītajā (2011./2012.) sezonā, kad rāvāties S-Pēterburgā un Latvijas Virslīgā? Ko esi guvis no šīs sezonas visvairāk?

Sezona kopumā padevās laba. Ar komandas sniegumu esmu apmierināts. Ar savu spēli visumā arī, kaut gan vienmēr jau, protams, ir lietas, ko būtu gribējies izdarīt labāk. Sezonas laikā iegūta vērtīga pieredze, kas veicinās sekmīgāku pāreju no bērnu un jauniešu hokeja uz pieaugušo.

Aizvadītajā sezonā biji SK Rīga-95 vienības 4. rezultatīvākais spēlētājs S-Pēterburgas čempionātā un 5. rezultatīvākais Virslīgas regulārajā sezonā. Kā Tu raksturotu savu lomu komandā? Un cik būtiski Tev ir cipari rezultativitātes ailītēs?

Tā kā spēlēju pirmajā maiņā, tad no manis tika gaidīts attiecīgs rezultāts. Treneris uzticējās, un daudz nācās spēlēt gan vairākumā, gan mazākumā. Bija jābūt rezultatīvam un arī pamatīgi jāstrādā aizsardzībā. Domāju, ka kopumā ar saviem uzdevumiem tiku galā. Individuālā statistika, protams, arī ir svarīga, bet galvenais tomēr ir komandas rezultāts.

Cita starpā, Tev S-Pēterburgas čempionātā salasīts visvairāk soda minūšu (66) komandā? Kā tās ienākušās? Augumam ir sava loma vai vispār esi parupjš spēlētājs? Vai arī Tev ir specifiski uzdevumi?

Neuzskatu, ka esmu rupjš spēlētājs. Vienkārši piekopju agresīvu spēles stilu, un man tāds patīk. Sanāk izpildīt daudz spēka paņēmienu. Pateicoties savam augumam, varu atļauties tā spēlēt, un nebūtu pareizi to neizmantot. Gadās arī izkauties, jo tas ir neizbēgami, ja spēlē agresīvi. Aizstāvu arī savus komandas biedrus. Tā arī tās soda minūtes salasās. Pagājušā sezonā sodu bija par daudz. Uzkrājot pieredzi, kļūstu gudrāks un arī savaldīgāks. Pareizāk spēju novērtēt situācijas. Jau tagad nopietni piedomāju pie tā, lai noraidītos daudz mazāk.

Jau pirms MHL B grupas čempionāta esi „apostījis” gaisu Krievijas jauniešu hokejā. Ne tikai S-Pēterburgas čempionātā, bet arī dažādos turnīros. Piemēram, Harlamova piemiņas turnīrā Kļinā 2011. gada augustā, kad „dabūjāt pa mici” un palikāt 11. vietā (no 12). Tagad esat MHL „otrajā divīzijā”. Kas Krievijas jauniešu un jaunatnes hokejā ir savādāk nekā citur? Kas principiāli atšķir Latvijas komandas no Krievijā augušām un spēlējošām?

Kļinas turnīrā piedalījās Krievijas stiprākās 95. gadu komandas. Praktiski tās bija reģionu izlases. Tur spēlēja labākie šīs vecuma grupas spēlētāji. Turnīrs bija ļoti vērtīgs, jo varējām izmēģināt savus spēkus šajā sabiedrībā. Uzskatu, ka nospēlējām godam, kaut arī turnīra tabulā bijām lejasgalā. Kaunā neiekritām, jo visās spēlēs izrādījām sīkstu pretestību un cīnījāmies kā līdzīgs ar līdzīgu. Vairāk uzvarām pietrūka šāda līmeņa spēļu prakses. Krievijas jauniešu komandu sastāvi ir līdzvērtīgāk nokomplektēti. Atšķirības meistarībā starp maiņām praktiski nav. Spēlētāji labi slido, ir fiziski un ar labu nūjas tehniku. Viņus dzen uz priekšu arī nežēlīgā konkurence savā starpā. Spēlētāju ir daudz un katrs cīnās līdz galam par savu vietu. Latvijas jauniešu komandās tādas konkurences nav, tādēļ ir spēlētāji, kas tā arī neiemācās strādāt ar maksimālu atdevi un līdz ar to arī neprogresē.

Jau no Baltkrievijas jauniešu līgas un Latvijas dažādu U vecumu čempionātu laikiem SK Rīga komandas, un SK Rīga-95 nebija izņēmums, „rīvējaties” ar Liepājas Metalurgs vienaudžiem. Vēl 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-95 Baltkrievijas U-16 līmenī paņēma zeltu, Liepāja palika otrie. Tajā pašā sezonā Latvijas U-16 līgā – tieši tāpat, un pat punktu skaits bija vienāds. Bet tagad arī Liepājas komanda ir MHL B grupā. Vai savstarpējās spēles MHL-ā arī ir tikpat principiālas kā agrāk?

Jā, ar Liepāju vienmēr esam konkurējuši, un spēles ir bijušas ļoti principiālas. Tas tāpēc, ka arī tur ir izveidota laba bāze, lai būtu iespēja nodarboties ar hokeju augstā līmenī. HK Liepājas Metalurgs spēlē labi hokejisti, kas tāpat kā mēs grib pierādīt, ka ir labāki. Arī MHL-ā savstarpējās spēles droši vien būs īpašas. Jāatzīmē gan, ka mūsu komanda čempionātā ir viena no jaunākajām (pamatā 95. gadi), bet Metalurgā tomēr ir pieredzējušāku spēlētāju sastāvs; taču skaidrs, ka ceļu negriezīsim.

Spriežot pēc Tava auguma parametriem (virs 1,90), ampluā (centrs) un pozitīvas iemetienu bilances, Tu pretendē uz tradicionāli Latvijā vakanto centra uzbrucēja pozīciju, kurā spēlētāji tiek īpaši gaidīti. Kādas perspektīvas Tu saskati pats? Ko Tu gribētu sasniegt tuvāko 2 – 3 gadu laikā?

Ir radīti visi apstākļi, lai es varētu izveidoties par labu centra uzbrucēju, un es apzinos, ka viss būs atkarīgs tikai no paša – ar kādu atdevi spēlēšu un trenēšos, kā pilnveidošu savu meistarību. Protams, arī no veiksmes daudz kas ir atkarīgs. Tālu uz priekšu neko neplānoju, bet soli pa solim nospraužu reāli sasniedzamus mērķus, tādā veidā virzoties uz priekšu. Šobrīd ir uzdevums labi nospēlēt regulāro čempionātu gan MHL-ā, gan Virslīgā, lai jau pavasarī varētu kandidēt uz vietu Latvijas U-18 izlasē. Mērķis ir tajā iekļūt un spēlēt pasaules čempionātā. Tālāk jau dzīve rādīs.

Lai veicas!

Izziņām:

[Attēlā: Oskars Batņa pārmij vārdu ar tiesnesi. Foto fiksēts SK Rīga-95 spēlē pret SMScredit.lv 2012. gada 4. februārī; foto avots: lhf.lv (Oļegs Siračenko). 2., 3., 4. un 5. foto no Oskara Batņas personīgā arhīva.]

Posted in hokejs, Juniors (MHL), MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Krievijas hokeja apskāvienos arī Liepājas Metalurgs. Vajag vai nevajag?

Posted by petrovich27 uz 2012/07/24

Pirmdien, 23. jūlijā Liepājas Metalurgs ledus halli un saimniecību inspicēja MHL delegācija, kas atzina redzēto esam par gana labu startam MHL čempionātā. Liepājas Metalurgs jaunatnes komandai ir iedalīta vieta MHL B grupā, kur pērnsezon jau cīnījās divas komandas no Latvijas – Prizma-Rīga un Juniors, kas ir Dinamo sistēmas otrā jauniešu komanda. MHL galvenajā čempionātā joprojām paliek HK Rīga.

2011./2012. g. sezonā MHL B grupas čempionātam tā organizatori prata „pielauzt” 19 komandas, kas pēc teritoriālā principa bija saskaldītas 3 divīzijās – faktiski apakščempionātos. Divīziju ietvaros tika aizvadītas 32 – 36 regulārā čempionāta spēles, un tikai izslēgšanas spēlēs 16 stiprākās vienības varēja aptvert par savu divīziju plašāku ģeogrāfiju. Abas Latvijas komandas ietrāpījās Rietumu divīzijas 7 komandu starpā, kur iegadījās arī kaimiņi – Lietuvas komanda. Prizma-Rīga līdz izslēgšanas spēlēm netika, bet Juniors pirmo kārtu pārvarēja, izsitot relatīvi stiprāku pretinieku – Viļņas Baltica vienību. Play off otrajā posmā – ceturtdaļfinālā – „junioriem” gan nācās piekāpties. MHL B grupas čempionāta kopvērtējumā 19 komandu konkurencē Juniors ieņēma 8. vietu, bet Prizma-Rīga – 17. vietu.

Krievijas hokejs kā magnēts

Jaunās, 2012./2013. gada, sezonas pilns MHL B grupas dalībnieku saraksts un spēļu kalendārs oficiāli vēl nav izsludināts, bet jau no informācijas drumstalām ir noprotams, ka MHL B grupa paplašinās un plāno pārstrukturēties četrās reģionālajās divīzijās. Pirms sezonas ar MHL B grupas komplektāciju bija veicies grūti, jo KHL/VHL/MHL organizācijai „pretojās” opozīcija, kas neatbalstīja jauno hokeja organizatoru aktivitātes, budžeta plānus un arī konkrētos pārstāvjus. Faktiski, uz agrākās Krievijas 1. līgas „organisma” pamata veidotā MHL B grupa savā pirmajā sezonā nebija tik skaitliska, cik sākotnēji plānoja tās veidotāji. Virkne komandu palika Krievijas reģionālajos čempionātos un arī Krievijas Hokeja federācijas jaunizveidotajā RHL – Krievijas Hokeja līgā.

Ar Latvijas hokeja superkomandas Dinamo izveidošanu un tās iekļaušanos Krievijas hokeja apritē arī daļa Latvijas jauniešu hokeja pamazām pārvietojas uz Krievijas ledus laukumiem. Kopumā tas, ka Latvijas jauniešu komandas „siro” pa tuvākajām ārzemēm, nav nekas jauns. Joprojām turpinās pārorientācija no Baltkrievijas hokeja saimniecības, kur vairākus gadus kauju praksi guva Dinamo fārmklubi baltkrievu ekstralīgā, SK Rīga un Liepājas Metalurgs jauniešu vienības attiecīgo vecumu jauniešu līgās; ir bijuši arī citi dažāda izmēra projekti. Tagad hokeja „jaunā ārpolitika” orientēta uz austrumiem. Divas sezonas pēc Dinamo komandas starta, 2010. gadā, Krievijas MHL-ā tika integrēta HK Rīga, vēl pēc sezonas – arī Juniors, Prizma-Rīga MHL B grupā un trīs vecumu SK Rīga komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. Viena no šīs pārkārtošanas pamattēzēm ir pieņēmums, ka hokejā jebkādi krievi ir spēcīgāki par jebkuriem latviešiem vai baltkrieviem.

Liepājas jaunais kurss

Tagad arī Liepājas Metalurgs savu jaunatnes komandu „ģērbj” MHL B grupai, liekot „likmes” uz austrumu hokeja gudrībām un cenšoties motivēt Liepājas jaunatni ar, cerami, augstāku hokeja līmeni. Tāds tas tiek sagaidīts no MHL B grupas čempionāta. Bet ar ko salīdzinot? Cik saprotams, tad Liepājas Metalurgs U18 komanda varētu tikt nocelta no trases Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, prognozējami vismaz daļai puišu paliekot Liepājas komandā Latvijas Virslīgā. Jāpiebilst, ka liepājnieku jaunākās vienības līdz šim startēja arī Lietuvas čempionātos…

Liepājas MHL vienība jaunajai sezonai gatavojas pilnā sparā, sestdien, 21. jūlijā, ir aizvadīta pārbaudes spēle ar MHL-istiem Juniors un piektdien, 27. jūlijā, Liepājā plānota vēl viena. Sastāvu veido pamatā Liepājas Metalurgs saimniecības jaunatne, bet ir arī pa kādam papildinājumam „no malas”. Piemēram, vismaz pagaidām Liepājas MHL vienības sastāvu papildina uzbrucēji Raimonds Upenieks (1992.), kurš uzspēlējis HK Rīga ierindā MHL galvenajā čempionātā un arī Juniors ierindā Latvijas Virslīgā, un arī, piemēram, Artūrs Birstiņš, kurš aizvadīto sezonu pacīnījās čehu HC Most saimniecībā – pieaugušo komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā un arī junioru vienībā.

„Meču” puiši ir pozitīvi noskaņoti par spēlēšanu MHL B grupā; dominējošais noskaņojums – „labāk jau kā Virslīgā viennozīmīgi”. Tiesa, šis pieņēmums vairāk balstīts cerībās, nevis reālā pieredzē, kuras vairumam liepājnieku MHL ledus laukumos nav. Līdzšinējie secinājumi ir veidojušies no spēlēm pret Juniors un Prizma-Rīga (Latvijā oficiāli – HS Rīga/Prizma) komandām Latvijas Virslīgā. Jāatgādina, ja ne „juniori”, ne „prizmieši” vismaz pērn nebija starp MHL B grupas stiprākajām komandām. Ja abu vienību sniegums jāsummē, tad tas bija zem līgas vidējā un tuvāk tabulas lejai nekā augšai.

Piemēram, liepājnieku uzbrucējs Regnārs Kaļinovskis (1993.), kurš pērn uzspēlēja Liepājas Metalurgs versijās Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā, prognozē, ka MHL B grupas pieredze varētu būt noderīga. Liepājnieki nebūšot švakākie MHL B grupā. „Mēs esam komanda. Diezgan labi pamati tiek ielikti tieši vasarā; esam fiziski spēcīgi,” Regnārs Kaļinovskis nosauc liepājnieku stiprās puses. Bet viss pa īstam būšot redzams, kad sāksies sezona.

Turpinājumam briest arī Prizma-Rīga un Juniors

Īsi pirms MHL amatpersonu vizitācijas – 23. jūlijā – ledus treniņus ir uzsākusi Prizma-Rīga vienība. Visas formalitātes dalības turpināšanai MHL B grupā vēl neesot nokārtotas, bet lieta uz to virzoties. Uz pirmo treniņu bija ieradies paprāvs pulciņš, 6 vārtsargus ieskaitot. No pērnā Prizmas MHL komandas sastāva: vārtsargi Ints Bikars (1992.), Jānis Liepa (1993.), Raivis Turks (1993.); aizsargi Livars Lāns (1993.), Oskars Stepans (1994.), Edvards Zariņš (1991.); uzbrucēji Rolands Dietlavs (1992.), Edgars Dzirkalis (1993.), Mikus Hermanis (1993.), Ralfs Melders (1993.), Aigars Pauče (1993.), Filips Plostnieks (1994.), Daniels Riekstiņš (1994.), Kristaps Riekstiņš (1993.), Eduards Zēniņš (1993.). Sausajos treniņos pēc operācijas atkopjoties arī aizsargs Krists Apsītis (1994.). Pleca traumu ārstē arī līdz šim vienīgais Prizmas MHL vienības leģionārs – aizsargs Evgeny Nylund (1994.), kurš komandas sastāvā būšot. Iespējams, drīzumā treniņos ieradīsies vēl pa kādam „pērnajam” Prizma-Rīga spēlētājam.

Tomēr daļa pērnā Prizma-Rīga MHL sastāva ir „tālēs zilajās” – vieni pārauguši MHL noteikto U-22 slieksni (t.i. 1990. gadā dzimušie – Ančs, Uzraugs), citi nolēmuši meklēt laimi ārvalstīs, trešie arī pabeiguši savu sportista karjeru. Toties ir papildspēki – Prizmas saimniecības jaunieši, kas pērn jau uzspēlēja arī HS Rīga/Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā un/vai HK Prizma/HS Rīga U18 komandā Latvijas U-18 līgā. Ir arī daži papildinājumi no citām Latvijas hokeja saimniecībām, un pat būšot leģionāri. Un atkal jāsaka tomēr – virkne Prizmas puišu meklē darbu ārpus MHL B grupas, to argumentējot ar līgas nepietiekamo līmeni…

Arī Dinamo piramīdas trešais stāvs no augšas – Juniors – ir laicīgi sācis gatavošanos jaunajai sezonai. Daži pērnā sastāva puiši pēc CHL drafta ir palaisti uz Kanādu, daži – iefiltrējušies „otrajā stāvā” – HK Rīga, bet daļa turpina sagatavošanos turpat Juniorā. Toties komandas papildinājumi ir 1995. gadā dzimušie puiši, kas 2011./2012. g. sezonu cīnījās SK Rīga-95 komandā, kas savu varēšanu rādīja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 grupā un arī Latvijas Virslīgā. Nākamsezon SK Rīga-95 komandas nebūšot – tā faktiski ieplūst Juniorā, bet SK Rīga-95 treneri Vjačelavs Nazarovs un Andrejs Ignatovičs nonākuši pie Juniors stūres Aigara Ciprusa un Aigara Razgala vietā.

Vajag vai nevajag?

It kā jau, raugoties šauri, jo vairāk Latvijas komandu MHL B grupā, jo labāk/lētāk no šīs līgas teritoriālās izspēles principa – liela daļa izbraukumu paliek tepat Latvijā. Ārpus Latvijas esošie izbraukumi, vidēji rēķinot, būtu tālāki, bet retāki, un, iespējams, izdevumu un attālumu summā nebūtu īpaši dārgāki par Baltkrievijas tūrēm. Arī vieskomandām, ja prātīgi veido kalendāru, tas varētu būt gana izdevīgi un vienai reizei salīdzinoši tepat: Rīga – Piņķi – Liepāja.

Tomēr pro-Krievijas hokeja virzītāju opozicionāri Latvijā, nemaz neskaitot patriotiskas runas un Krievijas draudzības risku analīzi, atgādina: kāda tad īsti ir jēga un labums no jaunatnes komandu starta MHL B grupā? Vai Liepājas Metalurgs, Juniors un Prizma-Rīga nevarētu savā starpā uzspēlēt arī bez MHL starpniecības?

Lasāmvielai vēl:

  • MHL darba grupa inspicē Liepājas Metalurgs saimniecību un atzīst par labu esam (2012-07-23) – mhl.khl.ru
  • Vēl viena Omskas komanda startēs MHL (t.sk. par MHL B grupas aktualitātēm; 2012-07-11) – mhl2.khl.ru
  • Par MHL B grupas paplašināšanu (2012-04-27) – championat.com
  • Prizma-Rīga sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. MHL B grupas čempionātā: tepat
  • SK Rīga-95 sniegums un statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Foto: Aigars Prūsis.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

HK Rīga gatavojas sezonai Gulbenē. Kā Dinamo jaunatnes komanda aizpilda sastāva robus?

Posted by petrovich27 uz 2012/07/11

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pamazām gatavojas savai trešajai MHL sezonai. Pagaidām komanda iesvīst treniņnometnē Gulbenē, bet drīzumā, no 16. jūlija, gaidāmi ledus treniņi Piņķos. Kā jau ierasts lielo komandu „kadru audzētavām”, arī HK Rīga sastāvs katru sezonu ir diezgan mainīgs. Taču šosezon Dinamo jaunatnes komanda draud atjaunināties vēl pamatīgāk. Komandā trenējas arī leģionārs vai gandrīz leģionārs no Krievijas.

HK Rīga puiši jau jūnijā sanāca uz sagatavošanās nometni Tukumā, bet tagad no jūlija sākuma jau pilnā sparā rukā sausajos treniņos Gulbenē. „Viss notiek, treniņi rit pēc plāna, pat lielais karstums netraucē,” teic HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš. „Jaunajā sezonā vieglāk nebūs, jo komanda jāveido no jauna. Daudzi iet prom un daudz jaunas sejas nāk iekšā, viss jāsāk no jauna, bet tā ir jaunatnes hokeja specifika. Gribas strādāt, gribas vinnēt kausu,” spriež Ronalds Ozoliņš.

HK Rīga sastāva rotāciju nosaka ne tikai, bet arī vecuma griesti, kas katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Jaunajā 2012./2013. g. sezonā kā ierobežota skaita vecākais dzimšanas gadaskaitlis paredzēts 1991. gads. HK Rīga gadījumā sastāvā varēšot būt 3 hokejisti, kas dzimuši 1991. gadā. Izņēmums ir patstāvīgie MHL klubi, kur vecāko limits paredzēts 4 spēlētāju apjomā. Kas nozīmē, ka sastāvā nebūs vietas, piemēram, Robertam Bukartam vai Mikam Indrašim, ja gadījumā Dinamo treneri nolemtu kādu no viņiem spēļu prakses vai palīdzības nolūkā aizsūtīt „stāvu zemāk”. Un arī ne Raimonds Vilkoits, ja Dinamo saimniecība plānotu ar viņu sadarbību. Cits stāsts, vai šāda nosūtīšana 1990. gadā dzimušajiem ir progress vai regress. Un vēl pavisam cits stāsts, vai, piemēram, Indrašis aizķersies vai neaizķersies Ziemeļamerikā pēc Chicago Blackhawks jauno talantu raudzībām. Taču daži citi Dinamo iemēģinātie – kā Māris Bičevskis (dz. 1991.), Juris Upītis (dz. 1991.), Ainars Podziņš (dz. 1992.) – vecuma ziņā varēs; bet vai vajag?

1991. gads – HK Rīga pirmspensijas vecums

No 1991. gadā dzimušo hokejistu diezgan bagātīgā skaita galvenā trenera Leonīda Tambijeva virsvadībā vismaz pagaidām Gulbenē trenējas salīdzinoši neliels apjoms – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, aizsargs Edgars Dīķis. Kur pārējie? Daži piedalās medicīnas pārbaudēs un priekš-treniņos, lai no 16. jūlija sāktu piedalīties jau oficiālos Dinamo „ledus treniņos treneru uzraudzībā”, kā skan oficiālais formulējums no Dinamo puses. Runa ir par uzbrucējiem Māri Bičevski, Juri Upīti un aizsargiem Mārtiņu Jakovļevu, Mārtiņu Poreju, kuriem paredzēts sākt ar Dinamo, bet pēc tam jau – kāds nu kuram ceļavējš, karma un Pekas Rautakallio uzticības kvota. Iespējams, HK Rīga treniņiem tiks „atņemti” un Dinamo treniņnometnei pievienosies arī Elvijs Biezais un/vai Edgars Dīķis; taču šajā sakarā lemšana Dinamo treneru pusē.

Savukārt, ar dažiem 1991. gadā dzimušajiem pērnā HK Rīga kadriem Dinamo saimniecība sakarus ir pārtraukusi. Piemēram, ar vārtsargu Jāni Auziņu (dz. 1991.) līgumsaistības pārtrauktas „pēc paša hokejista lūguma” (tā dinamoriga.eu), un Auziņš jau pieslēdzies Liepājas Metalurgs „lielās” komandas treniņnometnei. Līgums lauzts arī ar aizsargu Ēriku Ševčenko; oficiālā piebilde – „pēc abpusējas vienošanās”. Arī Ševčenko ir papildinājis Liepājas Metalurgs treniņnometnes ierindu. Zinātāji prognozē, ka arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs dosies Liepājas virzienā; viņa HK Rīga treniņnometnē nav.

1992. gads

1992. gadā dzimušo HK Rīga „vecbiedru” rindas Gulbenes treniņnometnē pārstāv trīs personas – uzbrucējs Dāvis Straupe, aizsargi Artūrs Salija un Andrejs Smirnovs. Vārtsarga Kristera Gudļevska pievienošanās komandai paredzēta jau vēlāk – pēc ledus treniņu iesākšanās un, paredzams, ka viņš vismaz sākumā būs saskatāms arī Dinamo oficiālajos treniņos. Tāpat zinātāji spriež, ka pastāv iespēja Artūra Salijas „pacelšanai” uz Dinamo treniņnometni. Taču tikpat labi pastāv iespēja, vismaz teorētiska, ka HK Rīga treniņnometnē, bet jau ledus treniņu gaitā, tiek „desantēts” Ainars Podziņš. Tomēr zinot Podziņa un Tambijeva lietišķās sadarbības mazauglību, padziļinātu jēgu saskatīt diez vai izdotos.

Un tas saistībā ar 1992. gadā dzimušajiem viss. Uzbrucējs Kirils Tambijevs komandu pamet, un viņam tiekot meklēts cits klubs. Treniņnometnē Gulbenē un arī komandas jaunās sezonas plānos nav uzbrucēju Raimonda Upenieka, Rūdolfa Prūša un arī aizsarga Kristera Freiberga.

1993. gads kā galvenie vilcēji?

Spēlētāju skaita un arī pieredzes ziņā nesošie gadi jaunajā HK Rīga modelī paredzami – 1993. un 1994. Kas arī patiesībā ir ļoti noderīgi Latvijas U-20 izlasei, jo šie vecumi kā reizi ietilpst jaunās sezonas junioru vecuma „normā”. Salīdzinoši nesen ieceltajam Latvijas U-20 izlases trenerim Leonīdam Tambijevam, kas trenē arī HK Rīga vienību, šis motīvs arī nav mazsvarīgs. Pašam vien jākopj Latvijas junioru un arī U-18 izlases stādi un druvas.

Gulbenes treniņnometnes ierindā HK Rīga pērnsezonas sastāvā spēlējušie vai pamēģinātie 1993. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Edgars Kurmis, Lauris Rancevs, Andris Siksnis, aizsargi Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. Piemēram, Edgars Kurmis atzīst, ka 1993. gadiem būs jāpiestrādā, lai būtu starp komandas „vilcējiem”, un sagaida no sevis labāku sniegumu savā trešajā MHL sezonā.

Aizvadītajā sezonā no Liepājas Metalurga „iznomātais” uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs jau sezonas beigās atgriezās Liepājā, lai uzspēlētu Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Tagad Kuzmenkovs uzsācis treniņus pie Liepājas „lielās” komandas – turpat, kur cits liepājnieku uzbrucējs Pauls Hodzko, kurš pagājušo sezonu aizsāka HK Rīga ierindā, bet jau pēc 6 spēlēm devās atpakaļ uz Liepāju. Artūrs Kuzmenkovs norāda, ka Liepājas kluba plānos neietilpst viņa nosūtīšana uz HK Rīga. Bet, ja Liepājas Metalurgs kluba iesniegums par iestāšanos MHL B grupā tiks pieņemts, viņš labprāt uzspēlētu arī MHL „otrās divīzijas” čempionātā Liepājas komandas sastāvā.

1993. gadā dzimušo pienesums HK Rīga treniņnometnē ienācies no Dinamo otrās jauniešu komandas Juniors, kas pērn aizvadīja savu pirmo sezonu MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, abās pārvarot izslēgšanas spēļu pirmo pakāpienu. Ienākušies uzbrucēji Rustams Begovs, Juris Ziemiņš un vārtsargs Rihards Cimermanis. Starp citu, Juris Ziemiņš jau 2010./2011. g. sezonā ar ļoti nelielu spēles laiku nedaudz „apsildījās” HK Rīga sastāvā, bet aizvadītajā sezonā bija Juniors komandas kapteinis. Savukārt, Rihards Cimermanis ir vienīgais vārtsargs treniņnometnē Gulbenē. Acīmredzot treneri vismaz pagaidām HK Rīga vārtsardzību plāno konkrēti divu personu tandēmā: Gudļevskis – Cimermanis.

HK Rīga leģionārs – Aleksandrs Burcevs

Pirms gada HK Rīga pamēģināja „ieviest” leģionāru no Krievijas – 1993. gadā dzimušu aizsargu Ivanu Podimaju (Иван Поддымай). Viņš pirms tam bija spēlējis Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā un dažādās komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās. Podimajam HK Rīga sastāvā nostiprināties neizdevās; viņš aizvadīja 9 spēles Juniors ierindā, bet pēc tam atgriezās Maskavas Junioru līgā.

Šovasar ir jauns eksperiments – 1993. gadā dzimis uzbrucējs Aleksandrs Burcevs (Александр Бурцев; ja var ticēt MHL statistiķiem – 187 cm, 72 kg; pa kreisi novietotā attēlā). Jaunietis 2011./2012. g. sezonu aizvadīja MHL B grupas čempionātā – Čeļabinskas Staļnije Ļvi komandā (jaunajā sezonā paredzēts nosaukums – Mečel), bet tagad vingrina muskulatūru HK Rīga treniņnometnē Gulbenē. Viņa tēvs esot pārcēlies dzīvot uz Latviju, un nu Burcevs-juniors mēģina tikt HK Rīga sastāvā. Kā Burcevs izskatās treniņos un vai veido labu konkurenci vietējiem? „Jāskatās būs uz ledus; treniņi Gulbenē ir smagi un visi cīnās,” vismaz pagaidām kategoriskos spriedumos ir atturīgs Ronalds Ozoliņš, HK Rīga vecākais treneris.

P.S. Precizitātes dēļ jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā komandas pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) uzspēlēja leģionārs – uzbrucējs Vitalijs Karamnovs (Виталий Карамнов; dz. 1989. g.), kurš gan vairāk bija Dinamo nevis HK Rīga eksperiments. Zināmā mērā par leģionāru aizvadītajās divās sezonās – vismaz pirms pilntiesīgas Latvijas hokeja pavalstniecības „izdienas” – uzskatāms arī Ainars Podziņš (Айнарс Подзиньш).

Lieliskais 1994.-tais

No 2011./2012. g. sezonas gaitā HK Rīga sastāvā vairāk, mazāk vai pavisam mazliet iespēlētajiem 1994. gadā dzimušajiem spēlētājiem līdz treniņnometnei Gulbenē ir nonākuši vairs ne visi – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs (40+5 spēles), Deivids Sarkanis (2 spēles) un Artūrs Ševčenko (11 spēles).

Redzamākā daļa no HK Rīga jaunajiem 1994. gadā dzimušajiem līderiem, kas atzīmējās aizvadītajā sezonā, dodas „pāri dīķim” – uz Kanādas komandām, kas viņus aizrunāja CHL ārzemnieku (ne-ziemeļamerikāņu) draftā. Atgādinājumam: savus spēkus stiprākajā Kanādas junioru līmenī dodas pārbaudīt uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un arī Edgars Kulda, kuram HK Rīga sastāvā reģistrēta tikai 1 spēle (viss pārējais – Juniors ierindā). Šai kompānijai pievienojies arī aizsargs Rinalds Rosinskis, kurš sezonu aizvadīja „stāvu zemāk” – Dinamo otrajā jauniešu komandā Juniors. Jāpiebilst, ka Dinamo saimniecība bija gana pretimnākoša un „pēc hokejistu lūguma līgumattiecības tika pārtrauktas”. Tiesa, variantu nav daudz, lai nebūtu kā sociālisma sabrukuma pēdējos gados, kad hokejistiem bija jāmūk, lai uzspēlētu Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Rīgas Dinamo būs „pirmā pietura”, kur kāds no viņiem piestās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas. Bet – lai veicas!

Taču tagad ir iespēja sevi parādīt un apliecināt virknei 1994. gadā dzimušo puišu, kas pērn cīnījās Juniors ierindā. No „junioru” 1994. gadiem Gulbenes treniņnometnē strādā uzbrucēji Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Edgars Rudzītis, aizsargi Edmunds Augstkalns, Jānis Eisaks un Patriks Škuratovs.

1995. gads – no KHL drafta un SK Rīga-95

Aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā nebija neviens 1995. gadā dzimis hokejists, bet šogad, cik noprotams no jaunās sezonas kārtības un kā katru sezonu mēģina ieviest daļa MHL organizatoru, komandā paredzētie pāris „obligātie” U-18 vecuma hokejisti būs 1995. gadā dzimušie. Gulbenes treniņnometnē HK Rīga kandidātu vidū „iesilst” 2012. gada KHL draftā pirmie divi Rīgas kluba aizrunātie kadri – uzbrucēji Rihards Bukarts (pa labi novietotā attēlā) un Georgs Golovkovs. Atgādinājumam: Rihards Bukarts jau vienu sezonu MHL-ā ir aizvadījis, pacīnoties Stupino Kapitan ierindā, bet Georgs Golovkovs pērno sezonu pacīnījās Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. Turklāt abi bija rezultatīvākie spēlētāji Latvijas U-18 izlasē jauniešu pasaules čempionātā pavasarī – starp caurmērā gadu vecākiem puišiem, t.i. pie izslavētā 1994. gada.

HK Rīga treniņos Gulbenē ir pārstāvēti arī 1995. gadā dzimušie puiši, kas pērnsezon cīnījās SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā un Latvijas Virslīgā. Gulbenē strādā un uz vietu HK Rīga sastāvā, ja ne uzreiz, tad laika gaitā pretendē SK Rīga-95 uzbrucēji Bruno Birzītis, Ruslans Ignatovičs, aizsargi Kristofers Bindulis un Ģirts Zemītis. Starp citu, Zemītis aprīlī notikušajā U-18 pasaules čempionātā bija vienīgais 1995. gadā dzimušais aizsargs Latvijas U-18 izlasē. Cita starpā, Ģirts Zemītis atzīst, ka slodzes Gulbenes treniņnometnē esot diezgan iespaidīgas: „Divi treniņi dienā; stadionā, parasti ātrums un izturība + sporta spēles. Otrajā treniņā (svaru) zāle + sporta spēle. Un, ja kāds kaut kur laikos neiekļaujas, tad vakarā individuālais darbs – attiecīgi dara kaut ko līdzīgu tam vingrinājumam, kurā neiekļāvās”.

Atrādīšanās nav aiz kalniem

Pirmā nopietnākā jaunā HK Rīga modeļa atrādīšanās „kaujas apstākļos” paredzēta jaunatnes komandu turnīrā Čerepovecā; tā izspēle paredzēta 3. – 8. augustā. Hokeja kluba Severstaļ balvu turnīrā (tāds ir oficiālais nosaukums) plānota arī mājinieku Čerepovecas Almaz, Balašihas HK MVD, Mitišču MHK Atlanti (agrāk nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi un Čerepovecas Severstaļ-95 komandu dalība.

Savukārt augusta otrajā pusē HK Rīga komandai paredzēta dalība jaunatnes komandu turnīrā Pasaules kauss 2012, kura norise plānota no 18. līdz 26. augustam Omskā. Turnīra organizatori sola 10 komandu dalību. Neskaitot HK Rīga komandu, vēl: MHL čempioni Omskije Jastrebi (Omska, Krievija); Waterloo Black Hawks (USHL; ASV); Dinamo-Šiņņik (MHL; Bobruiska, Baltkrievija); Norvēģijas U-20 izlase; HC Energie Karlovy Vary junioru komanda (Čehija); Linköpings HC junioru komanda (Zviedrija); Sudbury Wolves (OHL; Kanāda); Dānijas U-20 izlase; HIFK junioru komanda (Somija). HK Rīga komanda „iesvērta” vienā apakšgrupā (B) ar Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas komandām.

Lasāmvielai:

  • Aleksandra Burceva statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru
  • Par jaunatnes komandu turnīru Čerepovecā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru, r-hockey.ru (informācija tiks papildināta pirms turnīra un tā gaitā)
  • Par jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss 2012 Omskā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru
  • Dinamo pārtrauc līgumsaistības ar 6 jaunajiem hokejistiem – dinamoriga.eu
  • Liepājas Metalurgs pretendē uz komandas palaišanu MHL (B grupā) – sportacentrs.com (video), mhl.khl.ru
  • MHL sacensību norises direktora Igora Romašina intervija par MHL 2012./2013. g. reglamentu, izmaiņām līgā, 33 komandām jaunajā sezonā utml. (2012-06-07) – mhl.khl.ru
  • par MHL un MHL B grupas paplašināšanos (+ čehu klubs; B grupā + Belgorodas, Dmitrovas, Kurganas, Ņižņijtagilas, Rjazaņas, Voroņežas komandas) – mhl.khl.ru
  • Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada jauniešu pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 komandas sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat
  • Ivana Podimaja statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, lhf.lv
  • Par MHL un MHL B grupas komandu nosaukumu maiņu (Gazovik par Tjumenskij Legion; Staļnije Ļvi par Mečel; Mitiščinskije Atlanti par Atlanti, arī MHK Atlanti) – tyumen.ru, sovsport.ru, atlant-mo.ru
  • MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija (t.sk. par Moldovas komandas plāniem spēlēt MHL; 2012-06-22) – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga uzbrucēji Edgars Kurmis un Dāvis Straupe mēģina tikt galā ar Tjumeņas Gazovik puišiem; foto fiksēts 2011. gada 5. decembrī. Otrais attēls fiksēts spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā. Trešajā: Laura Ranceva, Ainara Podziņa un Mārtiņa Jakovļeva kopfoto spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2012. gada 20. martā. Šo trīs foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Aleksandra Burceva dokumentfoto no mhl2.khl.ru lapas. Piektajā attēlā: Rihards Bukarts arī hokeja kluba Sāga krāsās Rīgas čempionāta (RAMH) spēlē pret Kurbads komandu 2011. gada 15. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Posted by petrovich27 uz 2012/05/24

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

  • Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 188 cm; 84 kg
  • 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
  • pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

  • Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
  • Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Gaidot savu kārtu uz Latvijas U-18 izlasi. SK Rīga-95

Posted by petrovich27 uz 2012/05/19

Dažu pēdējo gadu gaitā jau tradicionāli SK Rīga „specklašu” vecākā komanda, izaugot līdz U-18 vecumam, sāk „apasiņot”, t.i. nodrošināt ar kadriem, tādas jauniešu hokeja „artērijas” valstī kā Latvijas U-18 izlase un arī Dinamo jauniešu hokeja sistēma. Pirms gada SK Rīga pieaugušākā vienība bija Dinamo jauniešu komandas Juniors pamatā, pirms diviem – „balstīja” HK Rīga izveidi. Kā vecākajai SK Rīga komandai ir veicies 2011./2012. g. sezonā un kas to sagaida nākamsezon?

Cik vērts ir Pēterburgas sudrabs?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas regulārajā sezonā galvenā trenera Vjačeslava Nazarova „koptajai” SK Rīga-95 komandai „pa zobam” bija 3. vieta. Tā nākusi diezgan sīvā cīņā, ko apliecina fakts – pozīcijas no 2. līdz 4. vietai „atšķiras” tikai par vienu punktu. Kopumā S-Pēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja 10 komandas, no kurām tikai divas bija „iebraucēji” – Čerepovecas Severstaļ 95 un SK Rīga-95. Trīs no komandām bija caurmērā gadu jaunākas – 1996. gadā dzimušo vienības, bet par izteiktām „pastarītēm” tās nosaukt nevarētu. Stiprākā bija Ņeva 96, kas pamanījās regulārajā sezonā ieņemt 2. vietu.

„Šī sezona bija mums ļoti labvēlīga, un mēs guvām daudz pieredzes, kā spēlēt ar lielajām komandām un Krievijas komandām,” spriež SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs. „Sanktpēterburgas čempionātā noteikti bija stiprākas un meistarīgākas komandas nekā Baltkrievijas čempionātā, tāpēc, manuprāt, bija lietderīgi startēt šeit,” piebilst komandas uzbrucējs Rūdolfs Krieviņš.

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas beigu tabula (iespējami neizšķirti rezultāti: par uzvaru = 2 punkti; neizšķirts = 1 punkts; saskaņā ar fhspb.ru):

vieta komanda pilsēta sp. U N Z vārtu st. punkti
1. SKA 95 S-Pēterburga 36 31 3 2 224-64 65
2. Ņeva 96 S-Pēterburga 36 23 4 9 175-82 50
3. SK Rīga-95 36 23 3 10 175-84 49
4. Serebrjanije Ļvi 95 S-Pēterburga 36 22 5 9 156-93 49
5. Severstaļ 95 Čerepoveca 36 22 2 12 167-121 46
6. Forvard 96 S-Pēterburga 36 17 4 15 143-110 38
7. Forvard 95 S-Pēterburga 36 16 1 19 150-144 33
8. Lokomotiv 95 S-Pēterburga 36 11 0 25 116-206 22
9. Piter 96 S-Pēterburga 36 2 1 33 58-248 5
10. Piter 95 S-Pēterburga 36 1 1 34 40-252 3

*

Ar regulāro sezonu Sanktpēterburgas čempionāts nepabeidzās, Četrām stiprākajām komandām bija jāizspēlē play off sērijas līdz divām uzvarām. Ar piebildi, ka izslēgšanas spēlēs piedalās tikai 1995. gadā dzimušo komandas. SK Rīga-95 arī bez šī „handikapa” kvalificējās izslēgšanas spēlēm, taču ar to – pirmajā kārtā (pusfinālā) pretiniekos dabūja regulārās sezonas 4. vietu izcīnījušo Serebrjanije Ļvi 95. Pusfinālā rīdzinieki ar „sudrablauvām” tika galā 3 spēlēs, noslēdzot sēriju ar 2-1 (5:2; 1:3 6:0) un garantējot sev „sudrabu”.

Savukārt finālsērijā SK Rīga-95 pretī saņēma regulārās sezonas uzvarētājus SKA 95, kas sērijā ar 2-0 bija pieveikuši Čerepovecas jauniešus. Vēl pirms finālsērijas rīdzinieku uzbrucējs Ruslans Ignatovičs pretiniekus raksturoja: „SKA 95 ir laba Krievijas komanda; tā ir ļoti tehniska un ātra. Ar viņiem būs diezgan grūti spēlēt, bet mēs cīnīsimies ar viņiem un centīsimies uzvarēt”.

Sanktpēterburgas „sarkanarmieši” rīdziniekiem izrādījās „cietāks rieksts”, kam gan nevajadzēja būt pārsteigumam. Oficiālās regulārās sezonas gaitā SK Rīga-95 un SKA 95 bija aizvadījuši četras savstarpējas spēles – trīsreiz uzvaru svinēja SKA-95, vienreiz bija neizšķirts. Izslēgšanas spēlēs izņēmumu nebija. SK Rīga-95 jauniešiem nācās aizvadīt vien divas spēles – pirmo mājās (1:3), otro izbraukumā (2:3 OT). „Bijām spējīgi uzvarēt finālā; vajadzēja paņemt spēli savā laukumā, taču to neizdarījām. Manuprāt, otrajā finālspēle bijām pārāki, taču neizdevās noturēt pārsvaru, un piekāpāmies papildlaikā – tā jau bija tāda laimes spēle,” sezonas izskaņu komentē Rūdolfs Krieviņš.

Bez ilūzijām!

Izcīnītā 2.-3. vieta jebkurā Krievijas jauniešu meistarsacīkšu vecuma grupā nav maz, un noteikti ir apsveicams sniegums. Tomēr nevajadzētu „barot” sevi ar sapņiem un ilūzijām, ka konkrētajās vecuma grupās esam Krievijas līmeņa pašā augšgalā. Sanktpēterburgas jauniešu meistarsacīkstes n-tajās vecuma grupās aptver Krievijas ziemeļrietumu reģionu tikai ar divām „īstām” Krievijas hokeja pilsētām – Sanktpēterburgu un Čerepovecu. Ārpus tā ir daži salīdzinoši maz- vai ne-hokejiski izņēmumi: Tosno (ir tāda vieta Ļeņingradas apgabala kartē), Severomorska, Petrozavodska, Murmanska, Arhangeļska, Kondopoga… Vai, piemēram, tālbraucēji no cita Krievijas reģiona – Viselki (Krasnodaras apgabals). Vai kādam Latvijā kaut ko izteica šo hokeja „lielpilsētu” nosaukumi?

Tikai U-17 vecuma līmenī Krievijā, neskaitot Sanktpēterburgas čempionātu, augstāka līmeņa čempionāti norisinās vēl vismaz 6 dažādās reģionālajās grupās – Centrs divās zonās, Maskava, Pievolga, Sibīrija – Tālie Austrumi, Urāli – Rietumsibīrija. Tas viss, protams, neskaitot U-18 līmeņa meistarsacīkstes, kurās startē pa kādai U-17 komandai, un mazākas nozīmes reģionālos čempionātus.

Kāds ir Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupas līmenis uz Krievijas fona? Protams, nevar tā viennozīmīgi apgalvot, bet par salīdzinošo materiālu noder Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīrs, kurš norisinājās šopavasar, marta beigās – aprīļa sākumā Omskā. Finālturnīrā pulcējās 8 stiprākās U-17 vecuma komandas, un S-Pēterburgas čempioni SKA 95 neuzvarēja nevienā no 4 spēlēm un palika pēdējā (8.) vietā… Savukārt par Krievijas 1995. gadā dzimušo čempioniem kļuva Kazaņas Ak Bars jaunieši, aiz sevis atstājot Jaroslavļas Lokomotiv (2. vietā) un Čeļabinskas Traktor U-17 komandas (3. vietā).

Arī 1995. gadā dzimušo (tolaik U-16) finālturnīrā pirms gada, 2011. gada martā, S-Pēterburgas čempionāta vienība (tas pats SKA 95) palika 6. vietā. Bet 2010. gada pavasarī atkal tas pats SKA palika 1995. gadā dzimušo (tā gada U-15) finālturnīra 7. vietā Krievijā. Protams, tā ir tikai vienas, bet stiprākās Sanktpēterburgas čempionāta komandas performance, kas ļauj izdarīt arī secinājumus attiecībā uz Krievijas jauniešu līgu spēku samēru vismaz 1995. gadā dzimušo līmenī un vismaz to stiprāko komandu starpā.

Latvijas Virslīga – brieduma un kvalifikācijas celšanai

Vērtīgu rūdījumu un „cietības pakāpes” testu SK Rīga-95 puiši 2011./2012. g. sezonā guva Latvijas Virslīgā. Lai arī Virslīga, kas it kā ir pieaugušo čempionāts, aizvadītajā sezonā bija kļuvusi ievērojami jaunāka, tās gaitā U-17 vecuma puiši guva vērtīgu pieredzi spēlējot, ja ne pret izteikti pieaugušo komandām, tad vismaz pret dažus gadus vecākiem puišiem regulāri.

SK Rīga-95 jauniešiem pat izdevās iekļūt Virslīgas izslēgšanas spēlēs, kam kvalificējas 6 komandas. Tiesa, viņi Latvijas play off-ā tika, regulārajā čempionātā ieņemot 7. vietu un pateicoties tam, ka reglaments izslēgšanas spēlēs „neielaida” Lietuvas komandu – Elektrēnu Energija, kas bija ieņēmusi 6. vietu. Tiesa, tas nemazina SK Rīga-95 puišu nopelnus, jo reglaments bija zināms jau čempionāta sākumā, un uz „pēdējo biļeti” ļoti pretendēja arī HS Rīga / Prizma (jeb Prizma – Rīga kā to dēvēja MHL B grupā) – vecāka un vismaz teorētiski pieredzējušāka jauniešu komanda.

Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles, kurās SK Rīga-95 pretī saņēma vēlākos čempionus un play off uzvarētājus Liepājas Metalurgs-2 izskatā, sanāca vienos vārtos. Ar Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošās pirmās komandas papildspēkiem Liepājas komanda uzvarēja diezgan pārliecinoši – sērijā 3-0 (10:0; 8:1; 5:4).

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārā čempionāta beigu tabula (pp = pēc pamatlaika; saskaņā ar lhf.lv):

vieta komanda sp. U U pp Z pp Z vārtu st. punkti
1. Ozolnieki / Monarch 36 29 1 2 24 190-95 91
2. SMScredit.lv 36 23 5 0 8 210-120 79
3. Liepājas Metalurgs-2 36 22 3 3 8 178-89 75
4. Juniors 36 20 1 3 12 170-111 65
5. Zemgale / JLSS 36 20 2 0 14 173-158 64
6. Energija (Elektrēni)* 36 12 2 6 16 138-143 46
7. SK Rīga-95 36 13 2 2 19 113-147 45
8. HS Rīga / Prizma 36 12 2 3 19 115-143 43
9. DHK Latgale 36 9 1 0 26 110-176 29
10. HS Rīga / LSPA 36 0 1 1 34 91-306 3

* Latvijas Virslīgas play off kārtā iekļuva sešas stiprākās Latvijas komandas, neiekļaujot vienīgo Lietuvas komandu – Energija. Divas stiprākās komandas izslēgšanas spēles sāka ar pusfināliem, bet pārējās četras – izspēlēja ceturtdaļfinālu. Komandu pareizrakstība dažādās sezonās un/vai paralēli aizvadītajos čempionātos ārzemēs mēdz atšķirties (piemēram, Zemgale / JLSS = JLSS / Zemgale; HK Rīga 95 = SK Rīga-95 utt.).

Kas tālāk?

Līdz Latvijas U-18 izlasei aizvadītajā (2011./2012.) tika divi SK Rīga-95 hokejisti. Aizsargs Ģirts Zemītis izlases sastāvā aizbrauca arī uz aprīlī notikušo U-18 pasaules čempionātu, bet uzbrucējam Rūdolfam Pētersonam nācās „iztikt” ar vienu pārbaudes spēli Latvijas U-18 izlases ierindā. Vismaz pagaidām. Divi spēlētāji starp U-18 izlases kandidātiem – tas ir daudz vai maz? Ja skata absolūtajos skaitļos, tad SK Rīga „specklasei” tas it kā ir maz. Taču, ja ņem vērā, ka U-18 pamatgads bija 1994.-tais un SK Rīga „saimniecības” U-18 vecums reāli ir iekļauts Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā Juniors, tad – atskaites punkts gaidāms 2012./2012. g. sezonā, kad 1995. gads būs U-18 pamatā.

Tiesa, jaunajā sezonā SK Rīga-95 komanda var vairs nebūt. Pirms gada SK Rīga U-18/19 vecuma komanda kļuva par bāzi Juniors komandai, kas tika palaista MHL B grupā un paralēli arī Latvijas Virslīgā. Likumsakarīgi būtu, ja daļa SK Rīga-95 puišu iekļautos Juniors vienībā, ja tāda turpinās savas gaitas. Juniors sastāvā prognozējamas vairākas „vakances”, kam būtu jārodas, atdodot puišus HK Rīga sastāvam; HK Rīga komandu starpsezonā pamet visi 1990. gadā dzimušie, kuri kļūst par vecu, un lielākā daļa 1991. gadā dzimušo, uz kuru skaitu prognozējams ierobežojums. Taču, kur likt tos SK Rīga-95 puišus, kas nesatilps Juniors komandā? Viss, „paldies”?

HK Rīga (un cita starpā arī Latvijas U-18 izlases) galvenais treneris Leonīds Tambijevs esot pat Sanktpēterburgā klātienē skatījies SK Rīga-95 pēdējo finālsērijas spēli, pēc kuras paziņojis, ka vairākus SK Rīga-95 puišiem ņemšot uz HK Rīga treniņnometni šovasar.

SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupā un Latvijas Virslīgā (S-Pēterburgas čempionāta statistikā tiek summētas regulārās sezonas un play off spēles; saskaņā ar fhspb.ru un lhf.lv oficiālo statistiku):

spēlētājs sp. Spb. punkti Spb. SM Spb. sp. LAT punkti LAT SM LAT sp. LAT PO punkti LAT PO SM LAT PO
UZBRUCĒJI
1. Rūdolfs Pētersons 35 34+25 10 29 23+16 8 3 2+0 0
2. Ruslans Ignatovičs 35 22+35 35 36 15+30 12 3 0+0 4
3. Rūdolfs Krieviņš 39 13+28 34 34 6+17 58 3 0+2 6
4. Oskars Batņa 39 21+15 66 33 11+11 52 3 0+1 12
5. Pēteris Priediņš 39 16+18 26 35 10+11 10 3 0+1 2
6. Ņikita Zgirskis 37 13+11 20 36 2+7 14 3 0+1 2
7. Jegors Samofalovs 39 13+6 36 34 3+5 24 3 0+1 0
8. Maksims Osipovs 19 5+14 8 15 4+4 2 3 1+0 4
9. Bruno Birzītis 39 10+8 20 33 2+6 38 3 0+0 2
10. Reinis Vītoliņš 27 5+13 4 33 7+10 4 1 0+1 0
11. Dmitrijs Komarņickis 38 5+9 12 36 3+3 4 3 1+0 2
12. Aleksandrs Zujevs 31 2+7 27 29 4+1 8 3 0+0 0
13. Jurijs Moiseičenko 14 4+4 2 23 5+4 14 2 0+0 0
14. Vitālijs Gorohovs 7 2+1 0 15 1+0 8 0
AIZSARGI
1. Artūrs Logunovs 39 9+12 55 36 3+8 16 3 1+1 2
2. Ģirts Zemītis* 33 7+12 50 36 8+17 30 3 0+0 0
3. Kristofers Bindulis 36 3+6 26 35 2+11 16 3 0+0 0
4. Roberts Ernests Goldmanis 34 1+5 36 36 1+1 22 3 0+1 0
5. Toms Bernhards 26 3+1 12 28 1+4 4 3 0+0 0
6. Ralfs Karelis 32 1+3 28 26 0+3 12 3 0+0 0
7. Jānis Jaks 19 1+2 16 23 1+3 18 3 0+1 4
8. Rolands Punculis 21 0+2 6 29 1+0 37 3 0+0 0
9. Kirils Gaideļonis 4 0+0 0 0 0
10. Juris Bērziņš 6 0+0 4 13 0+0 4 0
11. Vadims Grušas 0 5 0+0 0 0
VĀRTSARGI sp. (min.) Spb. GAA (atv. %) Spb. „sausas” Spb. sp. LAT laiks LAT GAA LAT sp. LAT PO laiks LAT PO GAA LAT PO
1. Maksims Rešetņikovs 29 (1642) 2.63 (90.9%) 2 34*** 1845:58 3.80 3*** 53:26 13.47
2. Toms Lauskis 16 (640) 2.16 (87.2%) 2 36*** 313:03 4.98 3*** 126:24 5.22
3. Salvis Balandīns 1 (60) 1.00 (96.0%) 0 0 0

* Ģirts Zemītis S-Pēterburgas čempionāta statistikā fiksēts kā ‘Rūdolfs Ziemiņš’. Atskaitot Kirilu Gaideļoni un Salvi Balandīnu, kas dzimuši 1996. gadā, visi pārējie – 1995. gadā dzimušie. ** Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā daži spēlētāji dažādu spēļu statistikā fiksēti ar atšķirīgu ampluā – kā aizsargi un uzbrucēji (Juris Bērziņš, Vadims Grušas, Jānis Jaks, Jurijs Moiseičenko, Maksims Osipovs, Rolands Punculis, Reinis Vītoliņš, Aleksandrs Zujevs). Jurijs Moiseičenko abās savās Virslīgas play off spēlēs norādīts kā aizsargs. *** Virslīgas statistikas apkopojumi vārtsargiem norāda kopējo spēļu skaitu, kurās attiecīgais vārtsargs bija spēles pieteikumā nevis reāli sargāja vārtus.

Izziņām:

  • Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupas 2011./2012. g. turnīra tabula, rezultāti un play off norise – fhspb.ru, r-hockey.ru
  • SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā 2011./2012.g. (summētas regulārās sezonas un play off spēles) – fhspb.ru, r-hockey.ru
  • Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula un rezultāti – lhf.lv
  • SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā – lhf.lv
  • SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2012. g. izslēgšanas spēlēs – lhf.lv
  • Latvijas Virslīgas 2012. gada play off shēma un rezultāti – lhf.lv
  • Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīra statistika – r-hockey.ru
  • Raksti ar SK Rīga-95 komandas „dalību”: tepat

[Attēlā: SK Rīga-95 “soliņš” spēlē pret Juniors komandu 2011. gada 18. septembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Viktors Poņatovskis par savām gaitām Vācijas jauniešu hokejā un ne tikai

Posted by petrovich27 uz 2012/04/05

Viktors Poņatovskis ir viens no Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas 16 gadu vecumā ir nolēmis slīpēt savas hokeja prasmes un varēšanas ārpus Latvijas. viņa izvēle ir kritusi uz Vāciju, kur viņš uzspēlēja EC Hannover Indians U18 komandā. Viktors Poņatovskis par savām hokejista gaitām – te un tur.

TUVPLĀNĀ: Viktors Poņatovskis

  • dzimis 1995. gada 5. janvārī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 188 cm; 85 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians U18 komandā Vācijas otrajā stiprākajā U-18 līgā – Jugend-Bundesliga.
  • iepriekšējās sezonas: SK Rīga-95; Prizma / Pārdaugava dažādu vecumu komandas; HS Rīga 95
  • pirmais treneris: Ilgvars Broks

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: publiski pieejamās LHF statistikas uzskaitēs esi uzskaitīts no 2008./2009. g. sezonas, kad norādīts, ka startēji Prizma / Pārdaugava U14 komandā Latvijas U-14 līgā. kur un kad sākās Tavas hokejista gaitas? cik ātri nonāci līdz savam darba ampluā – aizsargs?

Viktors Poņatovskis: Hokeju sāku spēlēt 8 gadu vecumā HS Rīga 95 komandā. Kad pirmo reizi izgāju ar komandu uz treniņu, visi jau bija iemācījušies labi slidot un strādāt ar nūju, bet es vel knapi stāvēju uz ledus… Savu ampluā pats neizvēlējos. Treneris pateica, lai vienā no spēlēm nospēlēju aizsardzībā, un no tā brīža tā arī paliku spēlēt aizsardzībā.

2009. gads Tev bija interesants arī ar dalību starptautiskos turnīros. viens no tiem bija Riga 2009 (Riga Cup 2009) turnīrs, kur U-14 vecuma grupā Tava komanda Pārdaugava 95 kopumā 14 komandu konkurencē izcīnīja 3. vietu, aiz muguras atstājot virkni komandu, ieskaitot Zviedrijas un Somijas vienības. kas tas bija par turnīru un cik nozīmīgas bija tā spēles? kas bija Tavs galvenais ieguvums no dalības turnīrā?

Tas bija diezgan laba līmeņa turnīrs, un laba iespēja pārbaudīt, uz ko gan es pats, gan komanda ir spējīga un kam esam gatavi.

kādas Tavuprāt ir būtiskākās atšķirības starp Latvijas un, piemēram, Somijas un Zviedrijas jauniešiem U-14, U-16 vecumā? kas viņu sagatavotībā ir labāks, bet kur varbūt ir mūsu priekšrocība?

Somijas un Zviedrijas komandas ir vairāk sagatavotas ātrai spēlei ar daudziem spēka paņēmieniem, bet mūs sagatavo vairāk taktiskai un kombinacionālai spēlei. Vienmēr ir grūti spēlēt pret Somijas un Zviedrijas komandām, bet, domāju, viņiem arī nav nemaz tik viegli spēlēt pret mums.

šajā turnīrā Riga Cup 2009 bija atzīts par visa turnīra U-14 komandu labāko aizsargu. Tu biji tik labs vai pārējie vāji? ko Tev nozīmē šāda atzinība? tikai kārtējais diploms vai kas vairāk?

Bija pārsteigums, kad mani atzina par turnīra labāko aizsargu. Pirms turnīra biju veltījis daudz laika, lai sevi sagatavotu, jo zināju, ka spēles nebūs vieglas. Tas bija viens no pirmajiem maniem lielajiem turnīriem, un bija prieks saņemt šo balvu. Tas man pašam pierādīja to, ka daudz smagu treniņu nes savus augļus.

2009. gada aprīlī kopā ar Pārdaugava komandu Tev fiksēta dalība turnīrā ar saīsinātu nosaukumu CHS (Riga CC 2009), kur uzvarējāt 6 komandu (3 – Latvijas, 3 – Somijas) konkurencē. cik vērtīgs Tev bija šī turnīra spēles, kuras saskaņā ar statistiku, visas vinnējāt?

Tas bija neliels turnīrs, bet vienmēr ir interesanti uzspēlēt pret Somijas vienaudžiem. Bet pats biju gaidījis ko vairāk, jo komandas nebija tik laba līmeņa kā Riga Cup, un spēles, tā teikt, bija “vienos vārtos”.

kad un kāpēc nolēmi pamest Prizma / Pārdaugava hokeja saimniecību un pārcelties uz SK Rīga-95? ar ko Tev SK Rīga šķita pievilcīgāka?

Kādu dienu Volvo Ledus hallē bija izkarināts paziņojums, ka notiks atlase uz SK Rīga-95 komandu. Gadu iepriekš tika izveidota SK Rīga-94 komanda, kurā spēlēja labākie 94. gadā dzimušie spēlētāji, un viņi spēlēja Baltkrievijas atklātajā čempionātā, kurā līmenis tajā brīdī man šķita labs; tāpēc arī nolēmu aiziet uz atlasi.

2010./2011. g. sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu tiki pie zelta godalgām U-16 vecuma grupā kā Latvijas, tā Baltkrievijas čempionātos. kā pats kopumā vērtē šo sezonu? kas bija izdevies tā, kā biji vēlējies? kas, iespējams, izdevās mazāk vai neizdevās nemaz?

Manuprāt, tā sezona gan man, gan arī komandai bija izdevusies. Kad nostiprinājos komandā, pirmā doma bija – nokļūt pirmajā maiņā un tikt pie liela spēles laika. Tas man izdevās, tāpēc arī pašu sezonu uztveru ar plus zīmi.

pagājušajā (2011.) vasarā tomēr nolēmi pamest SK Rīga-95 komandu un 16 gadu vecumā doties leģionāra gaitās. kāpēc izvēlējies tieši Vāciju, nevis, piemēram, Somiju vai ASV? ar ko Tev Vācija likās pievilcīgāka hokejista gaitu turpināšanai par citu valsti un Latviju?

Izlēmu pamest Latviju un pamēģināt kaut ko jaunu. Pirmais piedāvājums nāca tieši no Vācijas, tāpēc arī izvēlējos šo valsti. Man bija vairāki draugi, kuri jau bija spēlējuši Vācijā, un viņi ļoti labi par to atsaucās. Kad biju tur uz pārbaudes laiku, biju iespaidots, cik viss tur ir pieejams – brīva pieeja ledum, trenažieru un atlētiskajai zālei.

sākotnēji plānoji nostiprināties Eisbären Juniors Berlin (U18) komandas sastāvā Vācijas stiprākajā U-18 līgā DNL (Deutsche Nachwuchsliga). taču šīs komandas oficiālajā statistikā tā arī neesi fiksēts. kas pietrūka, lai tiktu Berlīnes “leduslāču” sastāvā?

Šajā komandā nebūt nebiju sliktākais, bet kā jau katram lielam klubam viņiem bija sava politika. Tie spēlētāji, kuri, manuprāt, bija sliktāki par mani, spēlēja kluba sistēmā no 5 gadu vecuma, šī aspekta dēļ, manuprāt, klubs izlēma likt spēlēt viņus, nevis mani.

jau sezonas gaitā ar oficiālajām spēlēm decembra sākumā ienāci EC Hannover Indians U18 komandas sastāvā Vācijas otrajā U-18 līgā Jugend-Bundesliga. kā nonāci līdz Hannoveres komandai un cik ātri iejuties komandā?

“Leduslāči” sadarbojās ar vairākām komandām, uz kurām viņi sūtīja spēlētājus, kuri netika pie spēlēšanas klubā. Tā arī nonācu Hannover Indians komandā, uz kurieni arī pārvācos. Komandā iejutos diezgan ātri; komandas biedri un arī personāls bija pret mani ļoti laipni.

ja Tev jāraksturo vācu jauniešu hokeja stilu, tad kāds tas ir salīdzinājumā ar Baltkrievijas un Latvijas jauniešu līgās piekopto? kas tev Vācijā uz ledus bija lielākais pārsteigums, ja tāds bija?

Vācijā hokejs ir ātrāks un rupjāks nekā Latvijā un Baltkrievijā. Pirmajos treniņos un spēlēs biju pārsteigts, cik ātri jāpieņem lēmums – kur atdot piespēli vai kur skriet.

Kā jau jebkāda pirmā pieredze tā bija diezgan grūta, bet es daudz ko ieguvu no tās. Guvu labu pieredzi no treniņiem gan ar Oberlīgas, gan ar 2. Bundeslīgas komandu, kurās arī aizvadīju dažas draudzības spēles.

(piebilde: 2. Bundesliga = Vācijas 2. stiprākā pieaugušo līga (aiz DEL); Oberliga = Vācijas 3. stiprākā pieaugušo līga.)

Jugend-Bundesliga ir sadalīta divās atsevišķās apakšgrupās (faktiski – apakšlīgās) pa 8 komandām. Tu kopā ar EC Hannover Indians U18 piedalījies Ziemeļu grupas čempionātā, kur ieņēmāt 8. (pēdējo) vietu grupā, izcīnot vien četras uzvaras… kas “indiāņiem” pietrūka, lai nostartētu labāk? komanda bija stipri vāja vai pretinieki ļoti stipri? kā kopumā Tu raksturotu Jugend-Bundesliga līmeni?

Komandai vienkārši nepietika meistarības. Varbūt arī sagatavošanās process nebija pietiekami labs, bet 100% nezinu, jo pats tajā visā nepiedalījos no paša sākuma. Līgas līmenis ir labs; manuprāt labāks nekā Latvijā vai Baltkrievijā. Faktiski tas ir tas pats DNL, bet te spēlē komandas, kurām nav tik liels budžets un nav savas DEL komandas.

regulārās sezonas pēdējā spēle EC Hannover Indians U18 komandai fiksēta 25. februārī; tā noslēdzās uz patīkamas nots, ar 5:4 pievarot Iserlohner EC U18 komandu. ar to arī sezona beidzās? komanda aizvadīja šo spēli un devās “pa mājām”? kāds ir Tavs sezonas turpinājums?

Daudziem komandas biedriem šī bija pēdējā spēle. Komanda turpināja trenēties, es arī. Trenējos arī pie Oberlīgas komandas un 2. Bundeslīgas komandas, kurā arī pēc mana līguma bija jāizvada dažas regulārā čempionāta spēlēs, bet menedžeris kaut ko nevarēja nokārtot ar papīriem, un tā arī es nevienu spēli tur nenospēlēju.

pēc Tavas aiziešanas SK Rīga-95 komanda sezonu aizvadīja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā un arī Latvijas Virslīgā. kā Tu pats vērtē – varbūt bija vērtīgāk palikt šajā komandā? vai tomēr Vācijā guvi neatsveramu pieredzi?

Viennozīmīgi guvu neapsveramu pieredzi! Manuprāt, tas bija pareizs lēmums – aizvadīt sezonu Vācijā.

kādi ir Tavi plāni un ieceres jaunajai – 2012./2013. g. sezonai? ir doma palikt un cīnīties Vācijā? vai arī ir jau citi plāni?

Man ir vairāki piedāvājumi no Vācijas, bet pats vēl neko neesmu izlēmis. Visu rādīs laiks! Viss atkarīgs no tā, kā pats strādāšu un kam būšu gatavs!

lai veicas!

izziņām:

[fotoattēli no Viktora Poņatovska personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »