Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘SK LSPA/Rīga’

Latvijas hokejista pieredze Kazahstānā

Posted by petrovich27 uz 2012/11/15

Jau pāris sezonas Kazahstānas čempionāts ir iecienīta darbavieta Latvijas hokejistiem, kuri dodas leģionāru gaitās. Vēl nesen Kazahstāna nebija ārvalstu hokejistu pieprasītāko maršrutu „ceļvežos”. Tagad ir. Tāpat kā tur ir līdzekļi, līdzjutēji un pat leģionāri no Kanādas. Par Kazahstānas Augstāko līgu „no iekšpuses” un savām hokejista gaitām stāsta aizsargs Renārs Demiters.

TUVPLĀNĀ: Renārs Demiters

  • Dzimis 1986. gada 12. augustā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 170 cm; 78 kg
  • 2012./2013. g. sezonā Arlan (Kokšetau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā
  • Iepriekšējās sezonas: Arlan, Beibaris Kazahstānā; Liepājas Metalurgs komandas; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma; Latvijas Bērzs
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005. sezonā U-20 PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2003. un 2004. gada U-18 PČ 1. divīzijā
  • Pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Publiski pieejamās statistikas vietnēs par Tavu pirmo komandu nosaukta Prizma. Kā sākās Tavas gaitas hokejā? Kad un kāpēc nonāci līdz Prizmai?

Renārs Demiters: Tā, nu, gluži nevarētu teikt, ka Prizma bija mana pirmā komanda; vispār mana pirmā komanda bija Latvijas Bērzs, pie trenera Ojāra Rodes. Pēc tam tajā pašā Latvijas Bērzā veidojās tā saucamā specklase, pie trenera Jura Repa. Spēlēju, trenējos tur līdz izveidojās hokeja klubs Prizma 86, kur vāca kopā visus 86. gadā dzimušos jauniešus, tā ari es tur nokļuvu. Sētā bieži ar draugiem spēlēju hokeju no rīta līdz vakaram; tajā kompānijā bija mans bērnības draugs, kurš jau gāja hokejā. Viņš vienmēr man stāstīja, kā viņam iet pa treniņiem; es arī viņam vienmēr uzdevu visādus jautājumus, izprašņāju par hokeju – kas un kā tur. Viņš teica, ka man ir jāpamēģina; tā, nu, es saņēmies gāju pie tēva un lūdzos, lai mani aizved uz hokeju. Atceros tikai to, ka bija jāpalūdzas vairākas reizes; tā arī mani aizveda.

Tagad, noraugoties vecāku centienos savus bērnus „pieradināt” pie sporta nodarbībām, nereti nākas dzirdēt saucienus no laukuma malas – ja nedarīsi (nesportosi) nebūs Tev datora vai nebrauksim uz lielveikalu pēc mantām. Kā bija ar Tevi? Ar ko Tevi „nopirka”? Kas motivēja iet uz treniņiem, cīnīties?

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N4_VERSEs pat nezinu, vai tas ir iespējams – pieradināt bērnu pie hokeja. Vai, nu, viņam tas patīk vai ari nē. Ja bērnu spiež ar varu iet uz hokeju un uzpērk, domāju, ka nekā laba no tā nesanāks, jo pēc tam, kad viņš paaugsies, vienu dienu viņš vienkārši pateiks, ka negrib vairs spēlēt hokeju. Vecākiem būs tikai izmesta nauda un laiks. Man pašam nekad tāda situācija nav bijusi, kad vecāki mēģina uzpirkt, lai ietu uz treniņiem vai lai es vienkārši spēlētu hokeju. Nekad mani nav spieduši spēlēt, jo pats izvēlējos hokeju. Tā bija mana izvēle; vecāki mani tikai atbalstīja tajā visā.

Šķiet, tieši 16 gadu vecumā Tev sākās „pirmais lielais” hokejs, kad 2002./2003. g. sezonā ar Prizma komandu startējāt EEHL B čempionātā. Kāds bija šī čempionāta formāts un līmenis? Ko šī sezona deva Tev un Tavai attīstībai? Ar ko bija atšķirīga no citām?

Līmenis bija labs; viegli negāja, it īpaši ar komandām no Baltkrievijas. Noteikti šī sezona deva lielāku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Savādāks šajā sezonā bija tas, ka spēlējām ar komandām no Baltkrievijas, Ukrainas un Igaunijas.

Prizmas komandā bija nolasījusies kompānija, no kuras salīdzinoši padaudz puišu ir tikuši tālāk – stiprās līgās, nacionālajā izlasē. Andersons, Bārtulis, Guntis Džeriņš, Galviņš, Karsums, Raitums. Vai tagad seko savu cīņubiedru gaitām? Sanākat vasarā, lai uzspēlētu hokeju vai futbolu?

Jā ,protams, sekoju līdzi, vienmēr internetā ieeju un izlasu ziņas. Jā, biežāk sanāk ar Bārtuli un Karsumu satikties, pat kopā vasarā trenējamies pirms gaidāmās sezonas, bet tā ar visiem sanāk satikties. Rīga jau ir maza!

Pēc Prizmas Tev fiksēta dalība Rīga 2000 un arī LSPA (SK Rīga-20) komandā pie Znaroka. Kuram trenerim vai treneriem ir bijusi īpaša nozīme Tavas karjeras veidošanā līdz pieaugušo hokejam? Un kāpēc?

Jā, no sākuma bija Rīga-20 pie Znaroka, pēc tam nāca Rīga 2000. No katra trenera, kas man ir bijis, esmu kaut ko iemācījies, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palicis laiks, ko spēlēju pie Oļega Znaroka.

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N3Lielākā daļa jauno hokejistu tā arī U-18 un U-20 vecuma barjeru nepārvar. Labākajā gadījumā uzspēlē jauniešu un/vai junioru izlasēs un profesionālajā hokejā dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas. Kā Tev izdevās pāreja no jauniešu/junioru hokeja uz pieaugušo? Kas bija galvenās grūtības? Bet kas varbūt atviegloja šo ceļu?

Kā man tas izdevās, es pat īsti neatceros!!! Sākumā pats grūtākais pārejā no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju ir noteikti fiziskā ziņā un domāšanas ātrumā uz laukuma, jo tur viss notiek ātrāk un fiziskāk, ir grūtāk spēlēt.

Pēc ilgiem gadiem Rīgas komandās 2009. gadā devies uz Liepājas Metalurgs hokeja piramīdu. Kas bija par pamatu šai izvēlei? Tikai fakts, ka tobrīd beidza pastāvēt Rīga 2000 komanda un Baltkrievijas ekstralīgā palika tikai divas komandas no Latvijas? Un kāpēc tieši Liepāja nevis, piemēram, Dinamo Juniors vai leģionāra gaitas?

Par pamatu manai pāriešanai uz Liepājas Metalurgu bija Rīgas 2000 izjukšana. Bija iespēja braukt uz Liepāju; nemaz nedomādams un nemeklēdams citus variantus, devos uz Liepāju. Dinamo Juniorā spēlēja gados jaunāki spēlētāji; es tur nevarētu spēlēt pat gribot.

Kas Tavā karjerā un dzīvē mainījās ar pārcelšanos uz Liepāju? Kas kļuva būtiski savādāk? Ar ko Liepājas Metalurgs bija savādāks ar Rīga 2000 ierasto? Gan uz ledus, gan apkārt tam?

Manā dzīvē īpaši nekas baigi nemainījās, izņemot to, ka bija jādzīvo Liepājā nevis Rīgā. Liepājā sadzīves ziņā ne par ko nebija jādomā – barošana 3 reizes dienā, dzīvoju tā saucamajā bāzē un viss, ko vajadzēja, bija. Rīgā tomēr par tām lietām pašam bija jāparūpējas, bet toties – tu dzīvo mājās. Hokeja ziņā nekas nemainījās – spēlē un centies pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tas arī viss.

Kā kopumā vērtē savus divus gadus Liepājā? Kas ir tie zīmīgākie iespaidi?

Kopumā ļoti apmierināts esmu ar šiem diviem Liepājā pavadītiem gadiem; organizācija laba, sadzīves apstākļi – arī. Noteikti zīmīgākais iespaids palika tas, ka pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu; pirms tam man tas nebija izdevies.

Iepriekšējā sezona (2011./2012.) Tev fiksēta kā pirmā leģionāra gaitās. Kādēļ izvēlējies tieši Kazahstānu nevis, piemēram, Somijas vai Zviedrijas trešā/ceturtā stipruma līgas, kas arī ir populāras Latvijas hokejistu vidū?

Katru gadu vasaras treniņnometnes Kazahstānas klubs Beibaris aizvada Latvijā; man piedāvāja aizbraukt atrādīties. Mēs tur sākumā pat kādi 7 latvieši bijām; tā, nu, sanāca, ka mani paturēja un tur arī paliku, par citām līgām nebiju interesējies.

Vai nebija bail doties vairāku tūkstošu kilometru attālumā uz austrumiem? Kas Tevi uztrauca pirms došanās? Un kas vēlāk izrādījās, par kurām lietām nebija vērts uztraukties? Kuri priekšstati izrādījās patiesība?

Demiters_Renars_no_pers_arhiva_N2Bail nebija, bet tāda neziņa iekšā bija; nezināju pat īsti, ko gaidīt. Vienīgais, ko man bija stāstījuši, tas bija par treneri, ka viņš ļoti emocionāls. Zināju, kad aizbraukšu, visu redzēšu un uzzināšu.

Kā Tavs pirmais klubs Kazahstānas čempionātā nosaukts Beibaris (Atirau), kurā pārbaudījās vairāki Latvijas hokejisti. Tomēr statistikas ailītēs – nulles. Kas īsti nesaklājās ar Beibaris un kāpēc nācās pārcelties uz Arlan (Kokšetau)?

Nulles tur ir tādēļ, ka regulārajā čempionātā nenospēlēju nevienu spēli. Pirms sezonas sākuma nospēlēju pāris spēles Kazahstānas kausā un turnīrā Gomeļā. Tas bija arī viss; nezinu, treneris neuzticējās, un vēl pie tam, bija liekie aizsargi, kurus nemaz neģērba uz spēlēm. Tā arī es tur, sanāk, tikai trenējos visus trīs mēnešus.

Tad pie mums bija atbraukusi komanda Arlan uz spēlēm; Beresņevs arī nesen bija pievienojies tai komandai. Pēc spēles mēs satikāmies, jautāja: kā iet, kāpēc nespēlēju, piedāvāja braukt uz Arlanu. Tā mēs ar Ozoliņu nākamajā dienā jau gājām runāt ar treneri, lai palaiž mūs projām. Sarunas ne pie kā laba nenoveda, un mēs aizbraucām uz Rīgu, trīs nedēļas trenējāmies Rīgā, kamēr aģents sarunāja, lai mūs palaiž projām. Bija arī jāšķiras no noteiktas naudas summas, lai viņi palaistu vaļā; beigu beigās viss nokārtojās.

(Piebilde: Leonīds Beresņevs – kopš 2011. gada rudens Arlan komandas galvenais treneris; uzbrucējs Artūrs Ozoliņš (dz. 1988.) – Renāra Demitera komandas biedrs, t.sk. Beibaris un vēlāk Arlan komandā.)

Ar ko atšķīrās Beibaris un Arlan klubu saimniecība, kad pārcēlies? Tikai ar Kazahstānas čempionu Beibaris un vidusmēra komandas Arlan spēku samēru? Kas vēl bija citādi?

Arlan kluba saimniecība un vadība, man liekas, vairāk pārdzīvo par komandu, vienmēr prasa, kas pietrūkst vai kaut ko nevajag; tāda cilvēciskāka attieksme, teiksim tā. Aizbraucot uz Arlan, pārsteidza spēļu apmeklētība un fani, kas šeit ir tiešām vienreizēji. Atirau maz skatītāju nāca uz spēlēm.

Un ar ko atšķīrās Kaspijas jūras piekrastē esošā Atirau (Atirava) no dažus simtus kilometru attālās Kazahstānas ziemeļu reģiona Kokšetau (Kokšetava)? Kā mainījās Tava sadzīve?

Demiters_Renars_80_LM-2_vs_HK_Ozolnieki_Monarch_2011-02-12_Romualds_Vambuts_Sportacentrs_comAtirau vairāk dzīvoja Kazahstānas izcelsmes cilvēku, viņu tur bija daudz; šeit (Kokšetau) mazāk kazahu izcelsmes cilvēku. Atirau ir bišku lielāka pilsēta, bet tā ne ar ko īpašu vairāk neatšķiras. Sadzīvē viss palika tāpat, kā bija.

Tagad Kazahstānas Augstākās līgas līdervienība ir Tevis pārstāvētā Arlan komanda, bet, piemēram, Beibaris dzīvojas ap 7. vietu (no 10 komandām). Kas šosezon mainījies Kazahstānas čempionāta spēku samēros? Arlan kļuvuši ambiciozāki?

Ja runā par šo gadu un iepriekšējo, tad noteikti var teikt: šogad čempionāts ir daudz interesantāks, un līmenis arī ir cēlies. Ļoti līdzvērtīgas spēles šogad; prognozēt kādu spēli ir ļoti grūti. Ne mazāk svarīgs fakts ir tāds, ka daudzās komandās ir sabraukuši leģionāri; šogad viņu ir daudz vairāk nekā pagājušo gadu. Noteikti Arlan ir kļuvuši ambiciozāki; šogad mērķis ir medaļas, par to liecina arī leģionāru piesaistīšana. Pagājušo gadu leģionāri bijām tikai mēs no Latvijas, šogad – ir vēl divi kanādieši, divi angļi, kā arī trīs slovāki.

Jau pērnsezon Tev Arlan sastāvā nevajadzēja būt garlaicīgi – komandā, neskaitot Tevi, bija vēl 6 hokejisti no Latvijas, turklāt daļa ar kopīgu Liepājas pagātni – Valērijs Fiļimonovs, Edmunds Kniksts, Vladimirs Mamonovs, Artūrs Ozoliņš, Sergejs Tjoluškins, Dmitrijs Žabotinskis. Vai tik plaša „aizmugure” atviegloja cīņu laukumā un sadzīvi ārpus tā? Vai tieši pretēji – vienas un tās pašas sejas bija „piegriezušās” un visiem bija jāatbild par katra Latvijas pārstāvja „apgrēcībām” laukumā?

Jā, ar visiem minētajiem cilvēkiem biju kopā spēlējis Liepājas Metalurgā, izņemot Artūru Ozoliņu. Noteikti man tas ir tikai pluss, ja kāds latvietis ir ar tevi kopā komandā. Sadzīvē noteikti ir interesantāk, sadzīvojām visi labi, nebija nekādu problēmu; protams, citreiz jau gribas atslēgties no visiem un pabūt vienam, bet tas jau tikai normāli. Nē, par „apgrēcībām” laukumā jāatbild bija katram par sevi!

Šosezon Arlan ierindā joprojām ir parādījušies padaudz Latvijas pārstāvju – Tu, Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs, Maksims Širokovs, arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs – no Latvijas. Kā kopumā Kazahstānā un konkrēti Arlan klubā attiecas pret leģionāriem no Latvijas? Kā uztver skatītāji, līdzjutēji?

Klubā attiecas tāpat, kā pret visiem. Nekādu atšķirību nav; tāpat arī līdzjutēji atbalsta visus bez izņēmumiem.

No pērnās sezonas „Latvijas spēlētāju komplekta” Arlan sastāvā palikāt tikai divatā – Tu un Ozoliņš. Kāpēc nolēmi turpināt darbu Arlan vienībā? Kas Tevi tur piesaista?

Demiters_Renars_80_skiet_LM_vs_Sokil_2010-12-27_foto_Aigars_PrusisNolēmu palikt, jo mani šeit viss apmierināja – gan klubs, gan čempionāta līmenis.

(Piebilde: Arlan komandā no iepriekšējās sezonas palika arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs.)

Daži zinātāji teic, ka Kazahstānas hokejā nauda ir. Lai nesauktu konkrētus ciparus, tad, ja Tev jāsalīdzina Latvijas klubu finansiālās varēšanas Baltkrievijas ekstralīgā „labajos laikos” un Kazahstānas klubu rocību, kā ir?

Jā, finansiālā ziņā šeit (Kazahstānā) noteikti naudas ir vairāk.

Kā ir ar līdzjutējiem un Kazahstānas Augstākās līgas spēļu apmeklētību? Kāda ir interese? Vai Kokšetau pilsētā, kur esot ap 130 – 140 tūkstoši iedzīvotāji, cilvēki uz ielām Tevi atpazīst?

Ir kādas četras komandas, kur skatītāju apmeklētība ir ļoti laba, pārējās komandās – mazāk skatītāju nāk, bet kopumā apmeklētība ir laba. Pie mums Kokšetavā ir halle uz 1500 skatītājiem; vienmēr uz spēlēm viss ir pilns, un atbalsts ir vienreizējs. Visi, kas šeit ir paspēlējuši, saka, ka pie mums līdzjutēji ir vienreizēji.

Jā, ir, kad atpazīst; citreiz tu cilvēku nezini, bet viņš nāk tev klāt un paspiež roku, patīkami. Mazie hokejisti vienmēr rindā stāv, ar visiem grib sasveicināties. Tā vien liekas, ka pilsētā visi dzīvo ar hokeju.

Ja Tev jāraksturo Kazahstānas čempionāta līmenis, tad kāds tas ir? Plašais leģionāru loks ienes dažādību?

Līmenis ir labs un interesants, jo visas spēles ir grūtas un aizraujošas, vāju komandu nav. Jā, noteikti leģionāru spēlētāji ienes dažādību čempionātā.

Demiters_Renars_arlanclub_kzJa Tev būtu jādod padoms savam labam draugam pirms viņam doties spēlēt hokeju Kazahstānā, ko Tu ieteiktu īpaši ņemt vērā, kam pievērst uzmanību, ar ko rēķināties?

Rēķināties vajadzētu noteikti ar garajiem pārbraucieniem, kas šeit ir. Kā jau visur spēlējot, jācenšas un jārāda savs labākais sniegums, jo sezonas laikā šeit komandās bieži mainās sastāvi, spēlētāji.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmie četri foto no Renāra Demitera personīgā arhīva. Piektais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2011. gada 12. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Sestais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Aigars Prūsis. Septītais – noslēdzošais – foto no arlanclub.kz lapas.]

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Posted by petrovich27 uz 2012/10/10

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

  • Dzimis 1987. gada 1. maijā
  • Ampluā: vārtsargs
  • „Figūra”: 186 cm; 82 kg
  • 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
  • Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
  • Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Jānis Puriņš par iespēju iepazīt pasauli, spēlējot hokeju

Posted by petrovich27 uz 2012/01/27

“Esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to,” teic Jānis Puriņš, latviešu hokejists, atskatoties uz savām gaitām Somijā, Latvijā, Baltkrievijā, ASV un Kanādā.

izziņai: Jānis Puriņš

  • dzimis 1987. gada 13. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 95 kg
  • 2011./2012. g. sezonā JHT un Ketterä komandas Somijas trešajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Hermes (Suomi-sarja); IK Kronan (II-divisioona = Somijas 4. stipruma līga); HS Rīga / Prizma (Latvijas Virslīga); Liepājas Metalurgs (Baltkrievijas ekstralīga); Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga); Philadelphia Thunder (IJHL; ASV); SK LSPA / Rīga (Latvijas Virslīga); Pennsylvania Enforcers (AEHL; ASV); Mahoning Valley Phantoms (NAHL; ASV); Dallas Penguins (DJHA; ASV); Regina Blades (ASHL; Kanāda); Saskatoon Stars (ASHL; Kanāda); Aisbergs 87 (LBJMH = Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā)
  • pirmais treneris: Gints Bisenieks

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā devies “meklēt laimi” uz hokeja dzimteni Kanādu. cik grūti/viegli bija iedzīvoties Kanādas jauniešu hokeja saimniecībā? kas bija tā pirmā un svarīgākā pieredze, ko esi paņēmis no savas pirmās sezonas Ziemeļamerikā (2003./2004.)?

Jānis Puriņš: Tā kā ar valodu man problēmu nebija, tad iedzīvoties nebija pārāk liela problēma. Protams, no sākuma viss ir jauns – pilsēta, cilvēki, skola, hokejs, un paiet laiks, kamēr pierodi un iejūties, bet paiet pāris dienas, pāriet satraukums un sāc justies kā vietējais. Pirmā pieredze ar jauniešu hokeju bija ļoti patīkama. Biju nedaudz pārsteigts, cik agresīvs, ātrs un kvalitatīvs hokejs tiek spēlēts jauniešu vecumā. Galvenie iemesli, kāpēc devos uz Ziemeļameriku, bija – pēc iespējas vairāk apgūt hokeja gudrības, ātrāk attīstīties kā hokejistam un sākt veidot hokejista karjeru.

pirmās divas Ziemeļamerikas sezonas Tev fiksētas ASHL līgas komandās Kanādas vidienē – Saskatoon Stars un Regina Blades. kas tā bija par līgu un komandām? ar ko, Tavuprāt, visvairāk atšķīrās spēlēšana Saskačevanas jauniešu komandās no spēlēšanas Latvijas jauniešu komandās? kas ir tie faktori, elementi, kuru dēļ ir vērts nepalikt mājās vai citur Eiropā un doties kaut kur “dziļi” Kanādā? ko no tā visa pilnīgi droši nevar “dabūt” Latvijā?

Regīnā nokļuvu, pateicoties kanādiešu trenerim, kuru iepazinu Prāgā un pārrunāju iespēju doties turp un mēģināt “izsisties” vietējā hokejā. ASHL bija junioru līga, kur uzreiz aiz CHL (Kanādas junioru hokeja līga) eiropiešiem bija atļauts piedalīties. Galvenā komanda pilsētā, protams, bija Regina Pats, kura spēlē augstākajā junioru līgā Kanādā, WHL divīzijā. Pēc manas pirmās sezonas Kanādā Pats izrādīja interesi par mani, sekoja līdzi rezultātiem un manai spēlei un ieteica nospēlēt vel vienu sezonu Regīnā, lai varētu sīkāk novērtēt manas prasmes un spējas.

Galvenās atšķirības starp junioru hokeju Kanādā un Latvijā ir spēles kvalitāte, kura ir ļoti augsta Ziemeļamerikā. Junioru vecumā Kanādā jau tiek mācīts un spēlēts pieaugušo hokejs. Ļoti ātrs un ļoti agresīvs hokejs, kur nevar baidīties no spēka paņēmieniem vai laiku pa laikam izvicināt dūres.

savu trešo Ziemeļamerikas sezonu (2005./2006.) nolēmi aizvadīt ASV – Dallas Penguins vienībā DJHA (Dallas Junior Hockey Association) saimniecībā. kādēļ mainīji Kanādu pret Savienotajām Valstīm? kas Teksasā, neskaitot siltāku klimatu, bija labāk nekā Saskačevanā?

Pēc otrās sezonas Regīnā dzirdēju, ka Pats esot interese par mani uz gaidāmo CHL eiropiešu draftu gaidāmajā vasarā. Kontaktus ar Pats vadību un skautiem pirms vasaras drafta es uzturēju pats. Diemžēl uz to brīdi man nebija oficiāla pārstāvja vai aģenta. Tas sarežģīja manu situāciju, un interese no kluba puses sāka zust. Vasarā parādījās iespēja braukt uz Našvilu, kur tika veidota spēcīga junioru programma un klubs. Kluba īpašnieks vienlaikus bija NHL kluba Našvilas Predators līdzīpašnieks, un par kluba treneri tika iecelts Darren Turcotte, kurš bija aizvadījis ilgu karjeru dažādos NHL klubos. Piedāvājums likās ļoti vilinošs un daudz nedomājot braucu turp. Pēc aizvadītiem diviem mēnešiem kluba īpašniekam un trenerim radās savstarpējas domstarpības, un klubs bija uz izjukšanas robežas. Situācija neuzlabojās, un Darens iekārtoja mūs – mani, manu brāli Gintu Puriņu un Artūru Dzelzi – Dalasas junioru programmā – DJHA junioru klubā.

Protams, pagāja atkal neliels laiciņš, lai adaptētos pilnīgi pretējiem laika apstākļiem un dzīves stilam, bet visādi citādi nebija lielu atšķirību. Man galvenais bija hokejs, gūt pieredzi, cik vien daudz tas ir iespējams.

DJHA vieno vairākas dažādu vecumu jauniešu līgas; kura līmeņa komandā Tu spēlēji? kas ir galvenās atšķirības starp Kanādas un ASV jauniešu hokeja saimniecībām? arī ārpus hokeja laukuma?

Spēlēju organizācijas vecākajā jauniešu klubā; sezonu vēlāk tas nomainīja kluba nosaukumu uz Texas Attack, kuru vēlāk pārstāvēja vēl pāris jaunieši no Latvijas. Protams, hokejs ASV nav tik populārs kā Kanādā; tāpēc tiek veidotas hokeja organizācijas, kur tiek veidoti klubi katrai vecuma grupai. Kanādā hokejs ir sports Numur viens; jauniešu un junioru vecuma bērni, kuri nodarbojas ar hokeju, pārsvarā velta visu savu laiku hokejam, tas viņiem ir dzīves stils. Viņiem ir savi elki un zvaigznes, kuriem visi vēlas līdzināties, bet galvenais – milzīga kaisle pret šo sporta veidu. Savukārt, ASV hokejs nav starp populārākajiem sporta veidiem. Jaunieši nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem vienlaikus, un tikai tie, kuriem tiešām ir vēlme un talants, spēj “izsisties” līdz junioru, koledžas un profesionāļu līmenim.

pēc jauniešu hokeja “aršanas” 2006./2007. g. sezonā nonāci Mahoning Valley Phantoms (tagad zināma kā Youngstown Phantoms USHL) vienībā ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL. kā vērtē savu īsto debiju šajā līmenī? kas bija kļuvis savādāk, vai līmeņa izmaiņas bija izteikti pamanāmas?

Atrodoties vēl Dalasā, uz sezonas beigām parādījās interese no Mahoning Valley Phantoms. Viņi uzaicināja mani uz nedēļu doties turp, aizvadīt treniņus un pārbaudīt mani. Pēc pārbaudes laika klubs izteica piedāvājumu noslēgt līgumu, un panācām vienošanos. Klubam tika uzstādīti augsti mērķi, nolasīts spēcīgs sastāvs ar domu pēc sezonas vai divām pārcelties uz līgu augstāk – USHL.

Spēles līmenis un kvalitāte krasi atšķīrās no jauniešiem. Spēles stils bija līdzīgs kanādiešu hokejam; līdz ar to iejusties nebija lielu problēmu. Debija izdevās veiksmīga. Līgas līmenis un spēles stils mani ļoti apmierināja, biju priecīgs atrasties un pārstāvēt šo klubu, kura sastāvā aizcīnījos līdz NAHL finālam.

2007. gada vasarā Tu esot bijis jau pieaugušo līgas ECHL (East Coast Hockey League), kas ir jau trešais hokeja līmenis Ziemeļamerikā uzreiz aiz NHL un AHL, komandas Elmira Jackals pārbaudāmo hokejistu nometnē. kas Tev pietrūka vai patraucēja nokļūt ECHL komandas sastāvā? tas bija par agru, kāda trauma?

Radās iespēja piedalīties pirmajā no divām kluba nometnēm. Aizvadot veiksmīgu pirmo nometni, tu vari tik uzlūgts uz komandas galveno pirmssezonas nometni. Izdevās atstāt labu iespaidu, klubs izteica piedāvājumu ierasties uz galveno nometni. Diemžēl pirmās nometnes pēdējās dienās guvu nopietnu ceļgala traumu, par kuru kluba vadībai neko neteicu, cenšoties noturēt sāpes sevī.

2007./2008. g. sezona Tev oficiālajās statistikas ailītēs ir patukša – vien 6 spēles Pennsylvania Enforcers (AEHL = America East Hockey League) un 19 spēles SK Rīga / LSPA Latvijas Virslīgā. vai statistiķi kaut ko nav pamanījuši? kāpēc šī sezona bija neviendabīgāka par iepriekšējām? kāpēc nācās pamest Pennsylvania Enforcers?

Gatavojoties un gaidot Jackals galveno nometni, devos uz Pitsburgu, Pensilvānijā, sadziedēt traumu un fiziski uzturēt sevi formā. Aizvadīju pāris spēles vietējā kluba rindās, bet celis lika sevi manīt; ārsti teica, ka būs jāveic operācija, tāpēc nolēmu doties mājas, savest kārtībā veselību un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierindā. Atgriežoties Latvijā, bija iespēja tikties ar Oļegu Znaroku, kurš uz to brīdi trenēja LSPA / Rīga. Konsultējoties ar viņu, nolēmu atlikušo sezonu aizvadīt LSPA ierindā.

Tu vēl paspēji uzspēlēt 2005. gadā dibinātajā AEHL līgā, kas drīz pēc tam (2008. g. vasarā) faktiski izbeidzās. AEHL bija neatkarīga junioru līga, kas, atšķirībā no citām līgām, bija saistīta (afiliēta) ar amatieru hokeja organizāciju NAAHA (North American Amateur Hockey Association). 2008. gada vasarā atkal mēģināji aizķerties Ziemeļamerikā, Tu esot bijis arī ECHL komandas pārbaudēs un jauno sezonu iesāki Philadelphia Thunder (tagad zināma kā Philadelphia Jr. Jackals) komandā citā ASV neatkarīgajā junioru līgā IJHL (International Junior Hockey League). 4 spēlēs guvi 10 punktus (6+4) un no komandas sastāva zudi. kāpēc nolēmi pēc 5 sezonām Ziemeļamerikā pārcelties atpakaļ uz Eiropu?

Pirms nākamās sezonas sākuma Jackals galvenais skauts, kurš vienlaikus bija arī Philadelphia Thunder galvenais treneris vietējā junioru līgā, izteica piedāvājumu vēlreiz mēģināt “aizķerties” Elmairā. Nolēmu ierasties mēnesi ātrāk pirms nometnes, aizvadīt treniņus un vairākas spēles junioru klubā, lai atkal pierastu pie Ziemeļamerikas hokeja. Diemžēl šoreiz nometne Elmairā neizdevās tā, kā biju cerējis. Kluba vadība un skauti ieteica doties uz līgu vai divām zemāk – CHL vai SPHL, lai atkal pielāgotos tur spēlējošam stilam.

(piebilde: šajā gadījumā CHL = Central Hockey League. SPHL = Southern Professional Hockey League.)

2008./2009. g. sezonā pieslēdzies Liepājas Metalurgs saimniecībai, uzspēlējot gan pirmajā komandā Baltkrievijas ekstralīgā, gan Liepājas Metalurgs-2 sastāvā Latvijas Virslīgā. sekojošajā sezonā (2009./2010.) esi reģistrēts tikai Liepājas pirmajā komandā Baltkrievijas čempionātā. kādi bija galvenie iespaidu “uz pilnu klapi” atgriežoties Latvijas / Baltkrievijas hokeja saimniecību reālijās? kuras Ziemeļamerikā slīpētās iemaņas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (BAČ) noderēja visvairāk, bet par kurām prasmēm varēja sākt droši “aizmirst”?

Devos atpakaļ uz Latviju un pievienojos Liepājas Metalurgam. Iespaidi bija dažādi. Patīkami bija tas, ka, aizvadot pārbaudes laiku klubā, tiku pie līguma un biju pamatsastāva spēlētājs. Parādījās drošības sajūta, ka ir atrasts klubs, kur varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu, atliek tikai smagi strādāt un pierādīt sevi no labās puses. Pārstāvot klubu Latvijas čempionāta ietvaros, kļuvām par Latvijas čempioniem, kas bija patīkami.

Vajadzēja pielāgoties mazliet citam spēles stilam. Kluba galvenais treneris uz to brīdi bija Golubovičs, kurš piekopa, manuprāt, tipisku “krievu” stila – kombinācijām un sistēmām bagātu – hokeju. Man sirdij tuvāks bija Ziemeļamerikas stila hokejs; tā, ka centos abus stilus apvienot un atrast zelta vidusceļu. Turpināju būt fiziski aktīvs, izpildīt spēka paņēmienus, kas vadošo baltkrievu klubu veterāniem noteikti nepatīk, un, protams, izpildīt trenera norādījumus.

2010. gada vasarā “paņēmi” kursu uz Somiju, pārbaudījies pie Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) kluba Kiekko-Vantaa. 2010./2011. g. sezonā Tev 6 spēles ieskaitītas Latvijas Virslīgā HS Rīga / Prizma ierindā, bet pēc tam Tavā karjerā “vistīrākā” Somija. sezonu pamatā aizvadīji Somijas trešās stiprākās līgas (Suomi-sarja) komandā Hermes. kāpēc Tava izvēle bija par labu Somijai nevis, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai vai Kazahstānai?

Sezonas sākumā bija iespēja atrādīties Somijā, kuru noteikti negribēju laist garām. Aizvadīju pāris nedēļas, piedaloties kluba treniņnometnē, un, manuprāt, atstāju labu iespaidu. Aizvadīju vienu pārbaudes spēli pret citu Mestis klubu, izdevās gūt pirmos vārtus šajā līgā, bet pēc spēles uzzināju, ka klubam pievienosies 5 spēlētāji no Jokerit un tik pat no HIFK, klubiem, kas spēlē Somijas stiprākajā līgā – SM-liiga. Pa cik Vantaa bija fārmkluba saistības ar abiem šiem Helsinku klubiem, finansiāli klubam tas bija izdevīgi, jo algas šiem spēlētajiem maksā “lielie” klubi. Līdz ar to likās loģiski, ka klubs paturēs labas klases spēlētājus, kuriem nav jāmaksā alga, un ietaupīs finansiāli, atskaitot no komandas tos, kuriem bija salīdzinoši lielas algas vai pretendēja uz tām.

Atgriezos Latvijā, uzturēju sevi formā, pārstāvot Rīga / Prizma komandā LAČ ietvaros, vienlaicīgi cerot uz interesi no citiem klubiem Eiropā. Parādījās iespēja doties atkal uz Somiju, šoreiz uz līgu zemāk, bet daudz nedomājot devos un Hermes (Kokkola). Pēc uzturēšanās Helsinkos man palika labi iespaidi par Somiju, par dzīvi tur. Bez tam es vēlējos šoreiz būt tuvāk mājām. Hermes izteica labu piedāvājumu. Zināju, ka hokeja līmenis tur ir labs, un nolēmu pamēģināt.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts.)

cik viegli vai grūti Tev nācās iekļauties Somijas hokejā? cik ļoti noderēja vai nenoderēja Kanādas, ASV, Baltkrievijas pieredze?

Nebija lielu problēmu pierast pie somu hokeja. Protams, paiet laiciņš, lai saprastu, ko konkrēti klubs vēlas no tevis un vai treneris ir apmierināts ar tavu sniegumu, bet tiklīdz tas ir skaidrs, atliek tikai smagi strādāt un pildīt trenera norādījumus. Somijas hokeja stils ir ļoti līdzīgs Ziemeļamerikas hokejam ar nelielu Eiropas “piegaršu”. Ātrs, fizisks, inteliģents hokejs.

Manuprāt, jebkura pieredze, kuru tu iegūsti, spēlējot dažās valstīs vai klubos, vienmēr noderēs. Protams, ir jāpielāgojas kluba prasībām, kuru tu pārstāvi uz doto brīdi, kuras dažreiz atšķiras, bet būtībā pēc katras aizvadītās sezonas tu uzkrāj pieredzi, kura tev palīdz pielāgoties katram stilam.

Jau agrāk Tavā un Tava brāļa Ginta Puriņa biogrāfijā vienā sezonā sakrīt komandu nosaukumi. 2008./2009.g. sezonā tā bija Philadelphia Thunder, 2009./2010. g. sezonā kopā spēlējāt Liepājas Metalurgs sastāvā, 2010./2011. g. sezonā – atkal kopā Hermes komandā un pat abiem pa vienai iznomātai spēlei IK Kronan sastāvā. vai tā bija mērķtiecīga darbība visu 3 sezonu gaitā – abiem spēlēt vienā komandā? kāpēc?

Jau no bērnības bieži spēlējam kopā. Uz Ziemeļameriku devāmies kopā, bet, aizvadot pirmo sezonu Liepājā, palīdzēju brālim tikt uz pārbaudi klubā, un viņam izdevās tik sastāvā. Savukārt, sākoties nākamai sezonai, viņš bija pirmais Kokolā un palīdzēja man tur iekārtoties. Mēs esam brāļi un labākie draugi, un, protams, kopā atrasties vienmēr ir vieglāk. Trenējamies kopā, sastādām viens otram veselīgu konkurenci, varam atklāti kritizēt un sniegt padomu viens otram, lai uzlabotu katrs savu sniegumu.

Hermes sastāvs kopumā 2010./2011. g. sezonā ir bijis labvēlīgs Latvijas hokejistiem; neskaitot Tevi un brāli, ir uzspēlējuši arī Gatis Gricinskis, Viktors Jasjonis, Artjoms Ogorodņikovs. kas ir galvenie iemesli, kādēļ Hermes komandā bija izveidojusies Latvijas hokejistu “kolonija”? un kā Latvijas hokejisti jutās komandā?

Sezonu Kokolā iesāka mans brālis un Gatis. Klubs izrādīja interesi arī par mani, un uz to brīdi man nebija labāku piedāvājumu, tāpēc devos turp. Viktors un Artjoms bija mūsu kluba farmklubā un aizvadīja vairākas spēles Hermes sastāvā. Jutāmies labi, bija labas attiecības ar kluba vadību un spēlētajiem, sūdzību nebija.

kā kopumā vērtē savu pirmo Somijas sezonu? kas izdevās tieši tā, kā biji plānojis, bet kas ir lietas, kuras varēja un vajadzēja būtiski labāk?

Pozitīvi vērtēju pirmo sezonu šeit. Guvu lielu pieredzi vietējā hokeja “virtuvē”, lai gan nebiju pilnība apmierināts ar savu sniegumu. Otrā sezonas daļa klubam nebija izdevusies, arī individuāli nebiju apmierināts ar savu sniegumu. Mērķis bija palīdzēt klubam tikt Mestis līgā, bet diemžēl tas neizdevās.

šajā (2011./2012.) sezonā esi uzticīgs Suomi-sarja līgai, sezonu sāki Imatras Ketterä, bet turpini JHT (Kalajoki). ar ko Tev atšķiras otrā sezona šajā līgā? esi pieredzējušāks, vairāk zini ko sagaidīt no pretiniekiem un cīņubiedriem?

Nolēmu atgriezties uz vēl vienu sezonu Somijā. Hokejs šeit tiek spēlēts augstā līmenī, kā arī kluba mērķis – iekļūt Mestis – ir augsts. No kluba puses tiek darīts viss, lai būtu vēlamais rezultāts. Patīkami atrasties tādā vidē.

Ketterä komandas sastāvā Suomi-sarja 1. posmā (Alkulohkot; norisinājās 2011. gada septembrī – novembrī) 11 spēlēs salasīji 4 punktus (1+3), bet pēc pārcelšanās uz JHT – šī paša posma 2 spēlēs tiki pie diviem vārtu guvumiem. čempionāta turpinājumā, 2. posmā JHT ierindā 11 spēlēs esi iekrājis 6 punktus (5+1). vai JHT prot Tevi “pielietot” un motivēt labāk nekā Ketterä komanda? kā pats vērtē savu sniegumu līdz šim šajā sezonā?

Diezgan saraustīta šī sezona man padevusies sakarā ar klubu maiņu. Vasarā es trenējos un gatavojos ar domu doties uz citas valsts klubu, kas noteikti būtu pāris līmeņu augstāk, taču zuda kontakti, un laikam nebija lemts; un tā vietā devos uz Imatru. Īsti neapmierināja mans pielietojums klubā, tāpēc devos uz JHT. Esmu apmierināts atrodoties šajā klubā. Treneris man šeit uzticas, līdz ar to pašam rodas lielāka pārliecība par savām spējām.

Tevis pārstāvētā komanda JHT pārliecinoši pārvarēja Suomi-sarja pirmo posmu, 14 spēlēs kļūstot par savas (Ziemeļu) apakšgrupas līderi. līgas “pamatčempionātā” JHT arī startē pieklājīgi – pēc komandas 13 spēlēm ar 20 punktiem ieņem 7. vietu (12 komandu konkurencē). kādi ir komandas vadības uzdevumi šai sezonai? un kādas izredzes piedāvā Suomi-sarja izspēles kārtība – cik komandas kvalificējas play off-am, vai pastāv iespēja izcīnīt vietu Mestis līgā?

Komandas uzstādītais mērķis ir būt TOP trijniekā. TOP trīs komandām pievienojas vājākā komanda no Mestis; katra komanda nospēlē divas spēles (vienu mājās, vienu izbraukumā) ar katru klubu, un komanda, kas pabeidz šo izspēli pirmajā vietā, tiek Mestis līgā. Pašlaik esam to klubu vidū, kas reāli cīnās par trijnieku, un darām visu, lai izpildītu uzstādīto mērķi, kā arī tikt Mestis.

desmit komandas (no 12) Suomi-sarja pamatčempionātā uzrāda ļoti līdzīgu sniegumu – pašreiz tām ir 17-29 punkti, kas nozīmē, ka 1. vietu no 10. vietas šķir vien 12 punktu. pamanāmi vājākas ir tikai turnīra “pastarītes” – Ahmat un S-Kiekko. kā Tu vērtē Suomi-sarja kopējo līmeni? Ja ļaujamies fantazēšanai, kuru vietu Ahmat un Tava (JHT) komanda ieņemtu Latvijas Virslīgā, kuru – Baltkrievijas ekstralīgā?

Līmenis šeit ir labs. Klubi, kuri cīnās otrajā aplī par iekļūšanu Mestis, ir spēcīgi. Baltkrievu klubi noteikti ir finansiālai turīgāki, tādēļ var atļauties augstākas klases spēlētājus un speciālistus, līdz ar to līmenis ir nedaudz augstāks. Taču spēles stili atšķiras; šeit hokejs ir ātrāks un fiziski aktīvāks, kas nav tik raksturīgs Baltkrievijas hokejam. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pilnu BAČ spēli šogad. Nedaudz sekoju Liepājas Metalurga sniegumam, bet grūti spriest par līgas līmeni šogad. Manuprāt, Suomi-sarja vadošie klubi varētu būt līdzvērtīgi BAČ vienībām, kuras atrodas tabulas vidusdaļā.

jau agrāk minēji, ka Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas dodas uz Somijas komandām, ir “jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar”, ko nosaka nelielie budžeti, bet no komandu puses apstākļi tiek radīti maksimāli. ko Tu pats sagaidi no Suomi-sarja un Somijas hokeja kopumā? ko Tu gribi sasniegt šajā sporta veidā tuvākajos pāris gados? Mestis līgu, finansiāli “smagāku” kontraktu, labākus dzīves apstākļus?

SM-līgā komandu budžeti un algas vēl ir salīdzinoši labā līmenī, bet, protams, uz Eiropas vadošo līgu fona nav tās augstākās. Mestis līgas klubi pārsvarā visi ir vienā finansiālā līmenī. 80 procenti klubu maksā spēlētājiem algas; savukārt, ir klubi, kā iepriekš minēju K-Vantaa, kuri kalpo kā farmklubs vienam vai dažreiz pat diviem augstākās līgas klubiem un līdz ar to saņem “papildinājumus” par velti.

Ja runa ir par Suomi- sarja, tad vadošo klubu budžeti ir labā līmenī. Klubu vadošajiem spēlētajiem tiek maksāta alga, nodrošināta dzīvesvieta, transports, ēdināšana. No kluba puses tiek nodrošināts un darīts viss iespējamais, lai būtu vēlamais rezultāts no spēlētajiem; tā, ka attaisnojumu un sūdzību nevar būt.

Neesmu no tiem, kam patīk skatīties tālā nākotnē, taču noteikti vēlētos izmēģināt spēkus citos Eiropas augstākās līgas klubos. Lielie kontrakti? Protams, nauda atvieglo dzīvi, bet, ja būtu iespēja pārbaudīt spēkus un spēlēt augstākajā līmenī kādā no Eiropas vadošām līgām, būtu ar mieru to darīt arī par simbolisku atlīdzību. Lielā nauda man nav svarīgākais, tā nāk un iet. Vienmēr būs laiks un iespēja to nopelnīt.

Uz doto brīdi esmu apmierināts un pateicīgs, ka veselība un apstākļi atļauj man darīt to, kas sirdij tik ļoti tuvs. Dzīvojam taču vienreiz, tāpēc arī cenšos “izspiest” visu ko varu no dzīves. Ir iespēja ceļot un redzēt pasauli, iepazīt jaunus cilvēkus un dažādas kultūras, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, kas jau no bērnības ir lielākā daļa no manas dzīves. Ne katram ir dota tāda iespēja, tāpēc esmu ļoti pateicīgs par to.

lai veicas!

lasāmvielai & izziņām:

[pirmajā attēlā Jānis Puriņš JHT krāsās; otrajā – Mahoning Valley Phantoms komandā; trešā – Liepājas Metalurgs sastāvā; ceturtā – Ketterä ierindā. visi foto no Jāņa Puriņa personīgā arhīva.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Posted by petrovich27 uz 2011/05/24

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

  • dzimis 1990. gada 3. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 94 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

Posted by petrovich27 uz 2011/05/09

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

  • dzimis 1987. gada 12. jūnijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 187 cm; 90 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
  • iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
  • pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

TUVPLĀNĀ: Ēriks Ševčenko

Posted by petrovich27 uz 2011/04/06

Ēriks Ševčenko ir “jaunā viļņa” aizsargs Latvijas hokejā – viens no Latvijas U-20 izlases aizsargiem, kuri šosezon ne tikai uzspēlējuši U-20 izlases turnīros, ieskaitot pasaules čempionātu 1. divīzijā, bet arī nokļuvuši Latvijas “lielās” izlases treneru redzeslokā. attiecīgi, viņš ir arī Latvijas nacionālās izlases treniņnometnes dalībnieks pirms pasaules čempionāta. nav stāsts par to, vai kāds no 1991. gadā dzimušajiem aizsargiem dosies līdzi izlasei uz čempionātu Slovākijā. runa ir par to, ka puiši ir pamanīti.

atbildēs uz jautājumiem Ēriks Ševčenko – par savu pārcelšanos no Liepājas uz Rīgu, par īstajiem treneriem savā “ceļā”, par pieaugušo hokeju, par HK Rīga sezonu un MHL līgu, par godu aizstāvēt Latvijas krāsas, par HK Rīga gatavošanos turnīram Spānijā.

izziņai: Ēriks Ševčenko
  • dzimis 1991. gada 28. aprīlī
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 182 cm; 80 kg
  • 2010./2011. g. sezona HK Rīga sastāvā
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors, SK LSPA/Rīga, SK Rīga-18, Liepājas Metalurgs U18
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks PČ elitē 2009./2010. g. sezonā un 1. divīzijā 2010./2011. g. sezonā
  • Latvijas nacionālās izlases treniņnometnē 2011. g. aprīlī pirms PČ

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: savulaik, 2007. gadā, 16 gadu vecumā no Liepājas Metalurgs kluba sistēmas pārnāci uz Rīgu – SK Rīga-18 komandu. kāpēc notika šāda izvēle? ar ko Tev SK Rīga-18 šķita labāka, piemērotāka par Liepājas variantu?

Ēriks Ševčenko: Liepājas Metalurgā mums piedāvāja līgumu uz 4 gadiem! Es ar vecākiem izspriedu, ka tas ir par traku; sākām domāt, ko darīt. Tad izdomājām, ka labāk būs pāriet uz Rīgu pie [trenera] Vjačeslava Nazarova, kuram es esmu ļoti pateicīgs par visu; viņš daudz ko iemācīja un deva. Es uzreiz sapratu, ka tas būs labāks variants, jo viņš ir ļoti pieredzējis treneris un vēl pie tam labs spēlētājs!

jautājums: pēc tam spēlēji pa sezonai – SK Rīga-18, SK LSPA/Rīga vienībās. vai Rīgas komandās “saņēmi” to, ko biji gaidījis? nebija jānožēlo aiziešana no Liepājas?

Nē, es neko nenožēloju, tieši otrādāk – ļoti priecājos, ka varēju pavadīt 2 sezonas kopā ar Nazarova kungu! Kā spēlētājs viņš arī bija aizsargs; viņš daudz mūs mācīja, kā jāslido un daudz uzmanības pievērsa ripas apvaldīšanai!

jautājums: Dinamo Juniors sastāvā 2009./2010. g. sezonā 18 gados pilnībā pārgāji uz pieaugušo hokeju Baltkrievijas ekstralīgā un arī Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs, lai arī jau iepriekš SK Rīga-18 un SK LSPA/Rīga komandās bija “pieskaršanās” Latvijas pieaugušo līgām. kā pats vērtē savu Dinamo Juniors sezonu? kas bija kļuvis savādāk, kas sagādāja vairāk grūtību, kas – mazāk?

Protams, sākumā bija grūti, kā nekā tu spēlē pret pieaugušiem vīriešiem; viņi bija ātrāki, spēcīgāki. Bet mēs, neskatoties uz viņiem, vienkārši trenējāmies divreiz vairāk, un tas viss atalgojās! Sezona, domāju, bija izdevusies; protams, bija plusi un savi mīnusi, bet bez tā jau nekā! Sajutu lielu un labu hokeju, sapratu, ko es uz doto brīdi no sevis izsaku. Lielajā hokejā palīdzēja ieiet Leonīds Beresņevs; viņš redzēja, ka esmu jauns un nepieredzējis aizsargs; tā kā hokeja pamati man jau bija iemācīti, viņš sāka mācīt spēlēt lielo hokeju, iemācīja ļoti daudz nianšu, kas aizsargam ir ļoti nepieciešamas. Gribētu arī viņam izteikt lielu paldies.

jautājums: 2010. gada martā Tavs vārds parādās MHL kvalifikācijas turnīra (2010. g. martā Podoļskā) statistikā SK Rīga komandas sastāvā. kādi bija komandas uzdevumi un vai tie tika sasniegti?

Dažus cilvēkus no Dinamo Juniors pasauca palīdzēt [SK Rīga komandai]. Protams, mērķis bija parādīt komandu no labākās puses; es domāju, mums tas izdevās.

jautājums: MHL kvalifikācijas turnīra statistikā ar 4 punktiem (1+3; 5 spēlēs) esi fiksēts kā rezultatīvākais komandas aizsargs. vai ar savu sniegumu turnīrā biji apmierināts? vai viss izdevās, kā biji iecerējis?

Ar savu sniegumu biju apmierināts. Domāju, viss izdevās, kā plānoju. Pret tām [MHL kvalifikācijas turnīrā spēlējušajām] komandām man bija daudz vieglāk spēlēt nekā pret BAČ [Baltkrievijas ekstralīgas] komandām.

jautājums: šajā (2010./2011.) sezonā iekļāvies HK Rīga vienībā MHL līgā. vai atgriešanās jauniešu-junioru līmenī nebija solis atpakaļ, kā to uzsver dažādi eksperti? kāpēc ir vai nav?

Par to ir grūti spriest un diskutēt. BAČ un MHL ir divas dažādas līgas, abām nekas nav kopīgs! BAČ vairāk spēlē pieaugušo hokeju, tur ripu un gaida vairākumu. Bet MHL toties visi skrien un lien uz vārtiem, neviens nespēlē aizsardzības hokeju, visi uzbrūk. Es ļoti priecājos, ka varēju spēlēt abās līgās. Es nevaru pateikt, kura stiprāka; katra ar saviem plusiem!

jautājums: kā pats vērtē HK Rīga sniegumu savā pirmajā MHL sezonā?

Startējām ļoti labi, bet drusku nepaveicās play off-os. Laikam nepietika mums iedvesmas, visu pulveri atstājām [regulārā] čempionāta spēlēs!

jautājums: kas komandai visvairāk pietrūka izslēgšanas spēlēs?

Kā jau minēju, laikam iedvesmas; es nedomāju, ka tā komanda [Mitiščinskije Atlanti] bija daudz meistarīgāka, vienkārši uz katru spēli jāatrod īstie vārdi! Nerealizējām visus tos momentus, kurus uztaisījām, toties pretinieks realizēja savus uztaisītos un mūsu dāvanas!

jautājums: kopumā aizvadīji HK Rīga sastāvā 54 (no 56) spēles regulārajā čempionātā un visas 3 – play off-ā. kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā?

Es sapratu, ka daudz vēl ir jātrenējas; kad no tevis neko neprasa, var spēlēt jebkurš, bet kad tev kaut kas jārāda, tad rodas problēmas. Sezona bija gara un interesanta, daudz ko iemācījos un daudz ko sapratu, pie kā ir jāstrādā. Domāju, ka sezona izdevusies.

jautājums: jau iepriekšējā (2009./2010.) sezonā biji iesaukts Latvijas U-20 izlasē pasaules čempionātā, spēlēji Latvijas U-20 izlases sastāvā 2010. gada S.Žoltoka piemiņas turnīrā septembrī un U20 Sino Cup turnīrā novembrī. bet 2010. g. decembrī cīnījies Latvijas U-20 izlasē, kas izcīnīja vietu elitē. ko Tev nozīmē spēlēšana Latvijas krāsās?

Esmu ļoti pagodināts, ka varēju aizstāvēt Latvijas izlasi! Tas ir liels prieks spēlēt un vinnēt kopā ar izlasi. Tā arī ir liela pieredze, tās spēles jau nav kā [regulārajā] čempionātā! Spēlēt izlasē man patīk, ne tikai, ka es varu aizstāvēt Latvijas godu, bet arī parādīt sevi kā izlases spēlētāju!

jautājums: pēdējās sezonas laikā, kad Latvijas pieaugušo izlase piedalās vairākos pārbaudes spēļu turnīros, tā sastāvu papildina ar 1990. – 1991. gados dzimušajiem. kā Tu skaties uz savām iespējām tuvākajos gados sevi pieteikt Latvijas izlasei? vai tas ir viens no Taviem mērķiem?

Noteikti tas ir viens no maniem mērķiem. Pie tā ļoti daudz jāstrādā, ko es arī darīšu. Kādas ir manas iespējas, to es nezinu; daudz jāstrādā un tad redzēs!

[piebilde: Ēriks Ševčenko minēts starp tiem hokejistiem, kas 4. aprīlī pievienojās Latvijas izlases treniņnometnei pirms pasaules čempionāta.]

jautājums: sezonas gaitā – decembrī – tiki iekļauts MHL izlasē spēlēm Ziemeļamerikā. taču pēdējā brīdī, kā iemeslu minot dokumentu formalitātes, paliki ārpus Sarkanajām Zvaigznēm. kas īsti notika? kādēļ nevarēji doties līdzi MHL izlasei?

Latvijas pilsoņiem ar jauno pasi nav vajadzīga vīza uz ASV vai Kanādu. Bet man vēl bija vecā parauga pase – “zilā”; ar to pasi [vīzu] vajadzēja, bet mēs nezinājām un pēdējā brīdī nevarējām neko izdarīt, jo Krievijā nekas jau nestrādāja, viņiem bija sākušies svētki.

jautājums: MHL oficiālā mājaslapa ziņoja, ka HK Rīga piedalīsies miniturnīrā Spānijā, 7. un 10. aprīlī spēlējot pret Spānijas valstsvienību. vai nav jau iestājies tāds pēcsezonas atslābums? vai būsi gatavs spēlēt? un vai vispār dosies uz Spāniju?

Kad mēs uzzinājām, ka būs pārbaudes spēles Spānijā, tad uzreiz sākām cītīgi trenēties, un treneri tam ļoti nopietni piegāja; tā kā, es domāju, ka mēs būsim gatavi. Atslābums bija uznācis, bet uzreiz pārgāja, kad sākām nopietni gatavoties!

[piebilde: vēlāk precizēti HK Rīga un Spānijas izlases savstarpējo spēļu datumi. saskaņā ar mhl.khl.ru “atjaunoto” informāciju, spēles paredzētas 8. un 9. aprīlī.]

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz nākamo sezonu? vai esi iecerējis turpināt savas gaitas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai potenciālajā fārmklubā? vai, iespējams, ir kādas ieceres pamēģināt leģionāra gaitas?

Par nākamo sezonu vēl agri runāt, vēl nekas nav skaidrs, kas būs un kā būs!

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2010. gada 27. septembrī; otrais – HK Rīga spēlē pret Junost 2011. gada 15. februārī; trešais – HK Rīga spēlē pret Almaz 2011. gada 25. februārī. pirmo 3 foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. ceturtais un piektais fotoattēli fiksēti Dinamo Juniors spēlē pret Ozolnieki Monarch komandu Latvijas Virslīgas play off ietvaros 2010. gada 26. martā; šo abu foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv. sestais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret SKA-1946 2010. gada 6. septembrī; šī foto avots: dinamoriga.eu.]

lasāmvielai un izziņām:

  • Ērika Ševčenko individuālie profili (kā parasti, daļēji un/vai nepilnīgi) – mhl.khl.rueurohockey.comeliteprospects.com, r-hockey.ru, lhf.lv (1. vers.; 2. vers.), pointstreak.com,
  • Dinamo Juniors spēlētāju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. sezonā – pointstreak.com, tepat
  • Dinamo Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas play off-ā 2010. gadā: tepat
  • SK Rīga spēlētāju statistika MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat
  • Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
  • par HK Rīga došanos uz pārbaudes spēlēm Spānijā (2011. g. aprīlī) – mhl.khl.ru

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

TUVPLĀNĀ: Uldis Čalpa

Posted by petrovich27 uz 2011/03/20

Uldis Čalpa 2010./2011. g. sezonā bija viens no trijiem HK Rīga vārtsargiem. rīdzinieku MHL vienībā kā pirmais vārtsargs jau no sezonas sākuma nostiprinājās Kristers Gudļevskis, abiem pārējiem komandas vārtsargiem – Uldim Čalpam un Tomam Brokam – atstājot ļoti nedaudz spēles laika. Čalpas 349 minūtes un Broka 261 minūte, salīdzinot ar Gudļevska 2760 minūtēm, izskatās salīdzinoši pieticīgi. taču būt otrajam vārtsargam – arī nav vienkāršs pienākums.

iepriekšējo sezonu (2009./2010.) Uldis Čalpa aizvadīja Leonīda Tambijeva trenētajā SK Rīga/Profs-18 komandā, kas startēja Latvijas Virslīgā un Baltkrievijas Junioru līgā. starp citu, Čalpa šajā sezonā bija Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs pēc kritērija – vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA).

Uldis Čalpa savās atbildēs par Latvijas līgām, par vārtsargu konkurenci uz vietu HK Rīga sastāvā, par būšanu otrā vārtsarga lomā, par “pārcelšanos” uz Dinamo un atmosfēru ģērbtuvēs, par to, kas pietrūka HK Rīga komandai izslēgšanas spēlēs.

izziņai: Uldis Čalpa

  • dzimis 1991. gada 4. septembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 179 cm; 80 kg
  • 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
  • iepriekšējās sezonas: SK Rīga komandas; SK LSPA/Rīga; Prizma Rīga
  • pirmais treneris: Edgars Rozentāls

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Prizma Rīga, SK LSPA/Rīga un SK Rīga komandu sastāvā esi uzspēlējis dažādu vecumu un līmeņu Latvijas līgās. kurā no Latvijas līgām spēlēt bija visgrūtāk?

Uldis Čalpa: Runājot par Latvijas 1. līgu un Latvijas U-20 [līgu], tās bija ļoti līdzīgas, jo toreiz lielākā daļa hokejistu no U-20 [līgas] spēlēja arī 1. līgā. Visgrūtāk bija spēlēt pirmo gadu Latvijas Virslīgā, jo tas bija pirmais gads pie pieaugušajiem, bet mēs komandā pārsvarā bijām 17 un 18 gadīgie.

jautājums: jau agrāk SK Rīga komandās esi spēlējis kopā un pret 1-2 gadu vecākiem jauniešiem. Tavuprāt, ir lietderīgi jau laicīgi iekļauties pieaugušākā spēlē vai tomēr labāk spēlēt tikai ar saviem vienaudžiem?

Tajā laikā man personīgi nebija izvēles spēlēt pie sava vecuma vai vecākiem. Es domāju, ka tam nav jāpievērš uzmanība, protams, ja ir stabils spēles laiks pie vecākām komandām, tad kāpēc gan nē?

jautājums: kā vērtē savu 2009./2010. g. sezonu? kas izdevās tā, kā biji vēlējies, bet kas ir tās lietas, ko gribētu labāk?

2009./2010. gada sezonu vērtēju labi. Virslīgā man negaidīti bija labākais GAA visā līgā, kaut arī komandai [SK Rīga / Profs -18] tur [Latvijas Virslīgā] tik labi negāja. Baltkrievijas [Junioru] līgā gribējās izcīnīt zeltu, bet mums – SK Rīga/Profs – tam pietrūka divu punktu.

[piebilde: GAA = Goals Against Average; vārtsargu “drošības” koeficients – vārtu zaudējumi vidēji spēlē (60 minūtēs).]

jautājums: 2010. gada pavasarī oficiālajā statistikā tiki fiksēts SK Rīga vienībā, kas piedalījās MHL kvalifikācijas turnīrā. taču, kā ziņoja droši avoti, ar Tavu kreklu, numuru un uzvārdu spēlēja Kristers Gudļevskis. vai pats MHL “kvalifikācijā” uz ledus tiki? un cik vērtīgs šis turnīrs bija komandai?

Diemžēl dažas dienas pirms turnīra saslimu ar plaušu karsoni un uz turnīru neaizbraucu. Protams, komandai turnīrs bija ieguvums, varēja paskatīties MHL līmeni un saprast, kas tas tāds vispār ir.

jautājums: HK Rīga treniņnometnē 2010. gada vasarā tika cilātas sešu vārtsargu kandidatūras, kas pretendēja uz 3 vietām komandā – bez HK Rīga sastāvā iekļautajiem bija arī Riharda Cimermaņa, Ivara Punnenova, Nikolaja Žurkova vārdi. Tavuprāt, kas ir Tavas stiprās īpašības, kas palīdzēja treneriem pieņemt lēmumu par labu Tev?

Viena no lietām, kas bija man par labu, bija tas, ka pie Tambijeva jau biju nospēlējis 2 sezonas, un viņš zināja manas stiprās un vājās puses. Protams, biju patīkami pārsteigs, ka esmu iekļauts komandā.

jautājums: jau no sezonas sākuma kā HK Rīga “pirmais numurs” pārliecinoši “aizgāja” Kristers Gudļevskis. pats aizvadīji vien 3 pilnas spēles sezonā, bet vairāk nekā 30 spēles sāki kā “otrais numurs”, tikai dažās spēlēs nomainot savus pāriniekus. kā tas ir – būt “otrajam”? vai nav grūti pārvarēt vēlmi “rauties” laukumā?

Morāli viegli tas nav; vienīgais, ko varu darīt, ir trenēties uz 100% un cerēt, ka treneris uzticēs nākamo spēli, bet diemžēl daudz tādu iespēju man šosezon nebija.

jautājums: ir bijuši gadījumi, kad devies laukumā aizstāt savu kolēģi. kā tas ir doties laukumā spēles 49. vai 54. minūtē? kas šādos brīžos ir visgrūtāk?

Sajūtas iekšēji ir divējādas, no vienas puses, priecājies, ka tiksi spēlēt, bet no otras, taviem komandas biedriem neiet spēle. Galvenais ir nenobīties un noķert pirmo ripu, lai parādās pārliecība un godam var nospēlēt spēli līdz galam.

jautājums: vai nebija grūti sevi uzturēt formā ar salīdzinoši nelielu spēļu praksi? ja vēl daži HK Rīga jaunākie laukuma spēlētāji varēja uzspēlēt SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) komandā Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā, tad tu šai komandai esi par “vecu”. kā pats uzturēji un uzturi sevi formā pauzēs, kad negāji laukumā?

Grūti pateikt, jo lielāko daļu spēļu aizvadīju īsā laikā posmā, tāpēc man tā īsti nebija iespējas pārbaudīt savu fizisko formu spēļu laikā visas sezonas garumā. Centos uzturēt formu, regulāri ejot uz trenažieru zāli, un izmantot brīvo laiku uz ledus.

jautājums: šī gada sākumā – janvārī tiki izsaukts uz “lielo” komandu – Rīgas Dinamo, kur iekļāvies treniņprocesā. kāds bija Tavs ieguvums no šī laika posma, kad skaitījies dinamietis? vai esi ko mācījies?

Ieguvumi noteikti bija; varēju apskatīties, cik liela starpība ir starp MHL un KHL. Pats treniņu process arī bija ieguvums. Nedēļas laikā grūti ko iemācīties, bet visvairāk patika atmosfēra, kas valda Dinamo ģērbtuvē un treniņos.

jautājums: sezonas izskaņā HK Rīga nācās “karot” ar veselības problēmām tā, ka ne regulārās sezonas noslēgums, ne arī īsais play off neizdevās, kā iecerēts. kas Tavuprāt, HK Rīga komandai pietrūka izslēgšanas spēlēs?

Pietrūka sīkumi, kuru dēļ mēs zaudējām pirmo spēli, un tas arī morāli ietekmēja mūsu nākamās spēles. Žēl, jo visi cīnījās un gribēja uzvarēt.

jautājums: kā pats vērtē savu 2010./2011. g. sezonu HK Rīga sastāvā?

Šo sezonu vērtēju vairāk ar mīnusa zīmi, jo aptuveni 350 minūtes [spēles laika sezonā] ir stipri par maz.

jautājums: kādi ir Tavi plāni un domas attiecībā uz nākamo sezonu?

Laiks rādīs, un tad jau redzēs.

lai veicas!

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2010. gada 9. oktobrī; foto avots: dinamoriga.eu. otrais un trešais foto fiksēti HK Rīga spēlē pret Ladja 2010. gada 28. oktobrī; foto avots: hclada.ru. ceturtā foto avots: mhl.khl.ru.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Gatis Gricinskis

Posted by petrovich27 uz 2011/02/20

2010./2011. g. sezonā Latvijas hokejisti plašā skaitā ir “pierakstījušies” Somijas hokeja līgās. Gatis Gricinskis sezonu aizvada Kokkola pilsētas komandā Hermes, kas cīnās Suomi-sarja līgā. starp citu, tieši Hermes kluba sistēma ir viena no Latvijas hokejistu vairāk “aplenktajām” kā šosezon, tā arī vēsturiski – agrākos gados.

uzbrucējs Gatis Gricinskis šosezon jau ir palīdzējis Hermes vienībai čempionāta 1. posma gaitā ierindoties savas apakšgrupas Alkulohko 1 (“ziemeļu grupa”) stiprāko 4 komandu vidū, kuras čempionāta 2. posmu turpina cīnoties ar pārējo divu apakšgrupu (Alkulohko 2 un Alkulohko 3) stiprākajām vienībām. Suomi-sarja 1. posmā Gatis Gricinskis ar 10 vārtu guvumiem 13 spēlēs bija labākais vārtu guvējs Hermes komandā.

savās atbildēs Gatis Gricinskis par Talsu hokeja audzēkņu saitēm, par savām gaitām Liepājas Metalurgs komandās 2009./2010. g. sezonā, par nokļūšanu un spēlēšanu Somijas hokeja laukumos, par Somijas trešās līgas līmeni, par Latvijas hokejistiem Hermes klubā.

izziņai: Gatis Gricinskis

  • dzimis 1988. gada 3. aprīlī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 180 cm; 86 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Liepājas metalurgs; Liepājas Metalurgs-2; Rīga 2000; SK LSPA / Rīga; SK Rīga – 20; Dinamo Rīga 88; Talsu hokeja klubs
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007., 2008. gados PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2005., 2006. gados PČ 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: esi viens no tiem hokejistiem, kas hokejā “ienākuši” caur Talsiem. vai kontaktējies Talsu kluba-biedriem? vai seko līdzi Talsu cīņubiedru un/vai Agra Beļicka audzēkņu gaitām uz hokeja “kartes”?

Gatis Gricinskis: Jā, kontaktējamies. Bet vairāk jau vasarās, jo tad ir vairāk brīvā laika. Kad sanāk vairāk brīvā laika, tad paskatos, ko katrs labu sadarījis.

jautājums: uz vairākiem gadiem kļuvi par rīdzinieku, aizvadot sezonas SK Rīga – 20, SK LSPA / Rīga, Rīga 2000 ierindā. kāpēc pēc šiem gadiem pameti Rīgu, lai 2009./2010. g. sezonu aizvadītu Liepājā? ar ko Liepājas Metalurgs Tevi pārvilināja – labāki apstākļi izaugsmei, bonusi?

Uz Liepāju aizbraucu tāpēc, ka bija jau sākusies sezona, bet man vēl nebija komanda, kur spēlēt. Tā nu es piezvanīju [tā laika Liepājas Metalurgs galvenajam trenerim] Vladimiram Golubovičam. Sarunāju ar viņu, ka viņš mani paņems komandā.

jautājums: Rīga 2000 sastāvā 2008./2009. g. sezonā Tev Baltkrievijas ekstralīgā fiksēta dalība 27 spēlēs, bet sezonu vēlāk Liepājas komandā ekstralīgā aizvadīji 14 spēles, lielāko daļu tomēr “otrajā” komandā Latvijas Virslīgā. kāpēc Liepājā uz ekstralīgas ledus tiki mazāk? kas traucēja?

Kā jau teicu, es uz Liepāju aizbraucu tad, kad jau sezona bija sākusies. Tāpēc sarunājām ar treneriem, ka vienu mēnesi trenēšos un spēlēšu otrajā komandā, lai atgūtu fizisko. Jo uz to brīdi nebiju jau spēlējis gandrīz 6 mēnešus. Pēc mēneša sāku spēlēt pirmajā komandā. Un vēl ik pa laikam, kad pirmajai komandai nebija spēļu, nosūtīja pie otrās spēlēt. Tā nu es tur cīnījos līdz atbrauca [nākamais Liepājas Metalurgs galvenais treneris] Valērijs Voroņins. Nospēlēju pie viņa pāris spēļu, un tad viņš mani aizsūtīja uz otro komandu.

jautājums: kā pats vērtē savu Liepājas sezonu?

Liepājas sezona noteikti nebija tā labākā.

jautājums: Somija šosezon ir populāra Latvijas hokejistu vidū. Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja vien pašreiz fiksēti 4 hokejisti no Latvijas. trīs no tiem, t.sk. Tu, Hermes komandā. kā nokļuvi šajā komandā? un kāpēc tieši šajā?

Man aģents piezvanīja un jautāja, vai esmu ar mieru braukt uz Suomi-sarja. Tā kā man nebija pārāk laba statistika pēdējās sezonās, tad, daudz nedomājot, piekritu. Pēc tam tik uzzināju komandas nosaukumu.

jautājums: Hermes vienība Suomi-sarja otrajā posmā pēc komandas 17 spēlēm ieņem 9. vietu 12 komandu konkurencē. kurā vietā komanda būtu Baltkrievijas ekstralīgā? un Latvijas Virslīgā?

Ir diezgan grūti salīdzināt. Tāpēc labāk neminēšu.

[piebilde: Suomi-sarja čempionāta 1. posmā Hermes vienība savā apakšgrupā ierindojās 3. vietā 8 komandu konkurencē. apakšgrupas 4 stiprākās vienības, t.sk. Hermes, turpina cīņu 2. posmā kopā ar pārējo 2 apakšgrupu stiprākajām komandām – no katras grupas pa 4; kopā 12 vienības.]

jautājums: kā Tu kopumā raksturotu Suomi-sarja – Somijas 3.-ās stiprākās līgas – līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu, kādas ir somu līgas priekšrocības, kas – trūkumi? vai pēc hokejistu materiālā ieguvuma abas līgas ir salīdzināmas?

Līmenis, manuprāt, ir augstāks nekā Latvijā, par Baltkrieviju runājot, ir grūti spriest. Ir komandas, kuras viennozīmīgi varētu tur spēlēt, bet ir arī vājākas komandas. Daudzās komandās ir arī spēlētāji, kuri ir spēlējuši gan Mestis līgā, gan SM līgā. Tāpat ir komandas, kuras iegulda ļoti lielus līdzekļus, lai iekļūtu Mestis līgā. Tās komandas, kuras atrodas tuvāk lielajām pilsētām, var lepoties ar labiem spēlētājiem, jo gluži vienkārši ir liela konkurence un līdz ar to – spēlētāji ir labi.

[piebilde: SM-liiga = Somijas stiprākā līga; Mestis = Somijas 2. stiprākā līga.]

jautājums: Hermes komandā 3 latvieši – Tu, Jānis Puriņš un Gints Puriņš – veidojat būtisku daļu no komandas snieguma. vai no Jums tiek prasīts vairāk nekā no komandas somu hokejistiem? vai vadība ar latviešiem ir apmierināta?

No katra prasa, lai katru spēli spēlē pēc iespējas labāk. Jā, vadība saka, ka ir apmierināti ar mūsu sniegumu.

jautājums: Hermes ir salīdzinoši latviska Somijas komanda – neskaitot Jūs 3 pamatsastāva vīrus, Hermes sastāvā pa 2 spēlēm fiksētas arī Viktoram Jasjonim un Artjomam Ogorodņikovam. kāpēc Hermes ir tik latviska? treneriem un menedžmentam ir īpašas attiecības ar Latviju?

Varētu teikt, ka pašai komandai ir īpašas attiecības ar Latviju, jo te ir spēlējuši daudz latviešu, piemēram, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Artis Ābols, Oļegs Sorokins, Juris Klodāns, Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Macijevskis. Viktors [Jasjonis] un Artjoms [Ogorodņikovs] spēlē mūsu fārmklubā. Tāpēc viņus paņēma pie mums uz pāris spēlēm.

jautājums: šosezon pēc komandas 17 spēlēm ar 22 punktiem (8+14) esi rezultatīvākais Hermes spēlētājs [čempionāta 2. posmā]. kā pats vērtē savu sniegumu? vai viss izdodas, kā biji iecerējis?

Pagaidām nevaru īpaši sūdzēties par šo sezonu, bet vienmēr var spēlēt labāk.

[piebilde: publicēšanas laikā – pēc komandas 18 spēlēm čempionāta 2. posmā Hermes rezultativitātes līderi ir Gatis Gricinskis un Topi Anttila – pa 22 punktiem. čempionāta pirmajā posmā Gatis Gricinskis bija Hermes trešais rezultatīvākais spēlētājs ar 22 punktiem 13 spēlēs. P.S. abu posmu statistika spēlētājiem netiek summēta.]

jautājums: kādas saskati savas attīstības iespējas Somijas hokeja saimniecībā? vai plāno turpināt savas gaitas Somijā arī nākamsezon?

Attīstības iespējas šeit ir tiešām lielas – vēl  iespējams spēlēt divas līgas augstāk. Daudz atkarīgs no paša, daudz no veiksmes, taču, ja paveiksies, nākamajā sezonā ceru spēlēt Mestis līgā, ja nē,  šobrīd ir divi piedāvājumi nākamajā sezonā spēlēt šajā pašā līgā.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un divos U-20 pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. savulaik arī treneris Oļegs Znaroks ir minējis, ka neesi tālu no pieaugušo izlases. kādas saskati savas iespējas uzspēlēt Latvijas izlasē? kam būtu jānotiek?

Pagaidām neredzu iespēju spēlēt izlasē. Īsti nezinu, kam būtu jānotiek. Taču noteikti man būtu jāspēlē labāk, tad arī varētu cīnīties par vietu izlasē. Tas jau laikam ir galvenais, kam jānotiek.

lai veicas!

[fotoattēli no Gata Gricinska personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Miks Lipsbergs

Posted by petrovich27 uz 2010/11/10

Miks_Lipsbergs_otra_pret_Serebrjanije_Lvi_2010-09-10_dinamoriga_euMiks Lipsbergs ir viens no tiem HK Rīga uzbrucējiem, kurš oficiālajās MHL regulārā čempionāta spēlēs laukumā ir redzēts mazāk par saviem cīņu biedriem. pašā sezonas sākumā M.Lipsbergs guva traumu – salauza roku, un par hokeja spēlēšanu uz pāris mēnešiem bija “jāaizmirst”. taču veselības “sakārtošana” tuvojas noslēguma posmam, un Miks plāno HK Rīga sastāvā atgriezties jau nākamajās spēlēs – izbraukumā uz Baltkrieviju. atgādinājumam: HK Rīga pēc pauzes atsāk dalību MHL čempionātā ar spēlēm izbraukumā pret Minskas Junost – 17. un 18. novembrī un pret Minskije Zubri – 20. un 21. novembrī.

HK Rīga pirmssezonas spēlēs Miks Lipsbergs demonstrēja vērtīgu cīņassparu un labu rezultativitāti. iepriekšējā sezonā viņa “bilancē” – 30 spēles Ozolnieki Juniors sastāvā Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrā stiprākā līga šajā valstī) un 6 spēles Dinamo Juniors rindās, kā arī dalība U-20 pasaules čempionātā elitē Latvijas izlases krāsās.

Miks Lipsbergs savās atbildēs stāsta par Ozolnieki Juniors komandu, par Baltkrievijas Augstākās līgas līmeni, par pārliecības gūšanu Ozolnieku komandā, par draudzīgām attiecībām HK Rīga komandā, par plāniem atgriezties vienības sastāvā, par Latvijas U-20 izredzēm izcīnīt vietu elitē atkal.

izziņai: Miks Lipsbergs

  • dzimis 1991. gada 9. jūnijā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 190 cm; 75 kg
  • 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā (5 spēles; 0+1 punkts)
  • 2009./2010. g. sezonā: Ozolnieki Juniors sastāvā Baltkrievijas Augstākajā līgā (30 spēles; 12+12 punkti); Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā (6 spēles)
  • iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandas
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2010. gada pasaules čempionātā elitē
  • Latvijas U-20 izlases kandidāts nākamajam PČ
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: SK Rīga un SK LSPA/Rīga komandu sastāvos esi “nogaršojis” dažādu vecuma grupu Latvijas līgas. pēc tā visa 2009./2010. g. sezonā, pārceļoties uz Baltkrievijas Augstāko līgu (BAL) Ozolnieki Juniors sastāvā, kas kļuva savādāk? vai spēlēt palika grūtāk? kāds ir BAL līmenis, salīdzinot ar Latvijas līgām?

Miks Lipsbergs: Latvijas līgā spēlēju pirms diviem gadiem, un tad līmenis likās pietiekami labs, lai varētu pielikt meistarībā, un, lai būtu zināma spēļu prakse. Bet nu pagājušogad izlēmu, ka labāk gribās uzspēlēt BAL, jo biju dzirdējis, ka tur labs līmenis un jāspēlē pret plusmīnus sava vecuma hokejistiem. BAL no Latvijas līgām atšķiras ar to, ka tur ir vairākas komandas un visas ir kaujasspējīgas, nav lielu sagrāvju un ir ātrs hokejs. Piemēram, Latvijas Virslīgā vairāk spēlē ne tik ātru hokeju, bet meistarīgāku. Baltkrievijas Augstākajā līgā hokejs vairāk bija līdzīgs kanādiešu, amerikāņu hokejam.

jautājums: Baltkrievijas Augstākajā līgā Ozolnieki Juniors palika pēdējā (10.) vietā. vai tiešām Baltkrievijas ektralīgas fārmklubi bija tik ļoti pārāki par Ozolnieki Juniors vienību? kas Ozolnieku komandai pietrūka, lai nostartētu veiksmīgāk?

Bija dažas komandas, kas bija labas, bet bija arī tādas, kuras vajadzēja uzvarēt, bet [Ozolnieki Juniors] komandā bija tā, ka bija divas stipras maiņas un divas, kurās spēlēja jaunie, kuriem nebija pietiekami meistarības un ātruma, lai varētu ar pretiniekiem nospēlēt līdzvērtīgi. Es domāju, ka pietrūka 2 – 3 aizsargi, jo aizsardzība komandā nebija no tām labākajām.

jautājums: 2009./2010. g. sezonas vidū uz 6 spēlēm nokļuvi arī Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. kā bija spēlēt Dinamo “junioros”, salīdzinot ar Ozolnieku “junioriem”? kāda, Tavuprāt, ir Baltkrievijas ekstralīgas līmeņa atšķirība no BAL?

Dinamo Juniorā viss bija profesionālāk, kā arī pieaugušāki hokejisti. Ekstralīgā bija pieaugušo hokejs, un meistarība arī augsta ekstralīgas komandām.

jautājums: Ozolnieki Juniors sastāvā biji 4.-ais rezultatīvākais spēlētājs (24 rezultativitātes punkti 30 spēlēs), ņemot vērā, ka komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem bija vairāk aizvadīto spēļu. kā pats vērtē savu sniegumu Ozolnieki Juniors sastāvā?

Esmu ļoti apmierināts ar savu sniegumu, jo galvenais – treneris man uzticējās, man bija liels spēles laiks, un, spēlējot Ozolniekos, ieguvu pārliecību. Varētu teikt, ka sezona bija izdevusies.

jautājums: HK Rīga pārbaudes spēlēs demonstrēji labu sniegumu; hokeja apskatnieki un līdzjutēji ļoti novērtēja Tavu saskaņu ar brāli Edgaru. vai tiešām Tev ar Edgaru ir “īpaša saprašanās”? ar kuriem partneriem laukumā jūties vispārliecinošāk?

Ar Edgaru, protams, bija labi spēlēt; viņš labi redz laukumu, atdeva man labas piespēles un es guvu vārtus. Man pašam patika spēlēt ar Edgaru un Ronaldu Cinku, maiņai arī labi gāja, bet tā man nav baigā starpība, ar ko [kopā] liek maiņā. Ar ko treneris liks [vienā] maiņā, ar tiem arī spēlēšu, jo treneris zina, ko dara.

jautājums: no Ozolnieku Juniors komandas HK Rīga sastāvā faktiski esat nonākuši divi spēlētāji – Kristers Gudļevskis un Tu. vēl 4 puiši no HK Rīga sastāva ir uzspēlējuši dažas spēles Ozolnieku “junioros”. vai ar spēlētājiem no Ozolnieku “laikiem” attiecības ir īpašas, stiprākas? varbūt arī labāka saprašanās laukumā?

Nē, mums komandā vispār visiem ir draudzīgas un tuvas attiecības. Protams, ir spēlētāji, ar kuriem vairāk kontaktējos, bet vispār man šķiet, ka HK Rīga ir draudzīgākā komanda, kurā esmu spēlējis. Man saprašanās ar visiem spēlētājiem ir laba; es nemeklēju vainu partneros un nekad viņiem neko nepārmetu, un cenšos spēlēt tā, lai labi iet man, kā arī maiņas biedriem.

jautājums: diemžēl sezonas sākumā guvi traumu – lauzi roku – un no aprites izkriti. kā minēji, atkopšanās no traumas tuvojas beigu fāzei un esi atsācis treniņus. kad ir ieplānota Tava atgriešanās HK Rīga ierindā?

Es domāju, ka būšu gatavs izbraucienam uz Baltkrieviju, bet viss būs skaidrs šīs nedēļas beigās.

jautājums: 2009./2010. g. mijā piedalījies U-20 pasaules čempionātā elitē, pārstāvot Latvijas izlasi. togad Latvijas U-20 izlasei pa spekam bija tikai Austrijas izlase (6:4), un elite bija jāatstāj. kādas saskati Latvijas U-20 izlases iespējas atkal izcīnīt vietu elitē?

Domāju, ka iespējas ir ļoti lielas. Galvenā spēle būs pret Baltkrievījas izlasi – tā arī būs cīņa par iekļūšanu elitē.

jautājums: esi iekļauts arī Latvijas U-20 kandidātu sarakstā pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas norisināsies šī gada decembrī Baltkrievijā. esi uzspēlējis šoruden Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā. cik saprotams, vien traumas dēļ neesi devies uz pārbaudes turnīru U20 Sino Cup Dānijā. par vienu no galvenajiem Latvijas U-20 sāncenšiem uz vietu elitē tiek nosaukta Baltkrievija. kā pats vērtē Baltkrievijas U-20 spēku? kas ir viņu stiprākās īpašības?

Latvijas un Baltkrievijas izlases ir spēkiem ļoti līdzīgas izlases, un vienmēr savstarpējās spēles ir gājušas punkts punktā. Par [Baltkrievijas U-20 izlases] stiprajām pusēm nevaru neko pateikt, bet zinu, ka spēle pret viņiem nebūs viegla.

jautājums: kas būs tās īpašības un spēles elementi, ko Latvijas U-20 puiši “liks pretī” Baltkrievijas junioriem?

Puiši liks pretī visu, ko ir iemācījušies šajos gados, un cīnīsies no visa [spēka], kas viņiem ir iekšā. Domāju, ka iznākums būs labs.

lai veicas!

[attēlā Miks Lipsbergs HK Rīga krāsās spēlē pret Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi 2010. gada 10. septembrī; foto avots: dinamoriga.eu.]

izziņām un lasāmvielai:

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

TUVPLĀNĀ: Toms Broks

Posted by petrovich27 uz 2010/10/17

HK Rīga sastāvā ir 3 vārtsargi – visi jau ir stājušies vārtos oficiālajās spēlēs, neviens netiek “marinēts”, visiem ir iespēja sevi parādīt un pierādīt. viens no HK Rīga vārtsargiem Toms Broks ir izbaudījis Zviedrijas junioru līgu un arī Baltkrievijas Augstākās līgas “maizi”.

Toms Broks atbild uz jautājumiem par savām gaitām Dinamo sistēmā, par nokļūšanu un spēlēšanu Zviedrijā, par HK Rīga vārtsargu konkurenci, par debiju MHL un prasmi savākties, par godu spēlēt Latvijas izlasē, par nākotnes plāniem.

izziņai: Toms Broks

  • dzimis 1991. gada 24. aprīlī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 183 cm; 80 kg
  • 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
  • 2009./2010. g. sezonā: IFK Arboga komandās Zviedrijas U-18 un U-20 1. divīzijā (abās vecuma grupās – 3.-šās stiprākās līgas); Ozolnieki Juniors sastāvā Baltkrievijas Augstākajā līgā; Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā (Dinamo Juniors sastāvā neviena oficiāla spēle)
  • iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandas
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • Latvijas U-20 izlases kandidāts
  • pirmais treneris: Jānis Leitāns (Aisbergs 91)

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc SK Rīga un SK LSPA/Rīga komandās aizvadītajām sezonām pārcēlies uz IFK Arboga klubu Zviedrijā. kā nonāci zviedru hokejā?

Toms Broks: To sezonu (2009./10.) es sāku Dinamo Juniors komandā Dinamo sistēmā. Sezonas sākumā, pēc atlases komandā palikām 3 vārtsargi – Muštukovs, Žurkovs un es. Taču pēc pāris mēnešiem komandai pievienojās Enkuzens, un komandas vadība nolēma, ka 4 vārtsargus nepaturēs. Mani nosūtīja uz Ozolnieki/Juniors komandu. Tajā pašā laikā nāca piedāvājums no Zviedrijas kluba IFK Arboga. Es apspriedos ar vecākiem, un nolēmām, ka jāpamēģina Zviedrijā; tur redzēju lielākas perspektīvas uz to brīdi.

jautājums: kā liecina statistika, esi cīnījies gan U-18, gan U-20 līgās IFK Arboga sastāvā. kas ir svarīgākā atšķirība vārtsargiem, spēlējot zviedru “junioru” līgās un, piemēram, Baltkrievijas Augstākajā līgā vai MHL?

Svarīgākā atšķirība man bija tā, ka, spēlējot MHL vai Baltkrievijā, ir jūtama lielāka starpība starp to, cik meistarīgi ir gados vecāki spēlētāji pret gados jaunākiem. Zviedrijā bija tā, ka arī komandas jaunākais un šķietami vājākais spēlētājs varēja uz ledus sataisīt brīnumus (labā nozīmē). Zviedrijā tā hokeja audzināšana atšķiras, un tur jau agrā vecumā spēlētāji ļoti labi sāk izprast, kas un kā laukumā jādara.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu IFK Arboga komandu sastāvā?

Uzskatu, ka man sezona tur izdevās laba, arī pēc statistikas biju U-20 līgā starp labākajiem. Izdevās arī tāpēc, ka guvu ļoti vērtīgu pieredzi no spēlēšanas ārzemēs – kā hokejā, tā arī sadzīvē.

jautājums: kāpēc nepaliki Zviedrijā? vai U-20 līmenī vēl vienu sezonu nevarēji spēlēt?

Varēja, un gribējās palikt, bet nebija nekādu vērā ņemamu piedāvājumu no zviedru U-20 Elites līgas [otrā stiprākā līga U-20 vecuma grupā] komandām. Mans uzstādījums sev bija, ka palikšu tikai tad, ja varēs spēlēt U-20 Elites līgā. Man tika izteikti tikai daži piedāvājumi, kuros pašam nāktos visu apmaksāt – dzīvošanu, ēšanu, inventāru. Zviedriem, acīmredzot, pietika ar saviem jaunajiem vārtsargiem.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā kādu brīdi skaitījies arī Dinamo Juniors sastāvā, taču pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netiki. kāpēc? vai tāpēc, ka biji “par jaunu”? citi iemesli?

Dinamo Juniors es biju jaunākais un vismazāk pieredzējis no visiem 4 vārtsargiem. Treneriem un kluba vadībai nebija nekādu pretenziju pret manu darbu treniņos; laikam vienkārši vēl biju par “zaļu”.

jautājums: tajā pašā sezonā piedalījies 5 spēlēs Ozolnieki Juniors rindās Baltkrievijas Augstākajā līgā. kā vērtē savas gaitas Baltkrievijas līgās? tas pieredzei bija noderīgi?

Apmēram tādā līmenī, kāda bija Baltkrievijas Augstākā līga, pirms tam biju spēlējis. Atceros, ka tajās spēlēs mans sniegums nebija no spožajiem, jo tobrīd bija morāli grūti pārdzīvot atskaitīšanu no Dinamo Juniors.

jautājums: kā nonāci HK Rīga sastāvā? pats vēlējies spēlēt Latvijā vai treneri Tevi “atrada” un aicināja?

Pēc aizvadītās sezonas Zviedrijā man nebija plānu, kur spēlēt šogad. Bet es tiku iekļauts HK Rīga kandidātu sarakstos, un šajā komandā es gribēju spēlēt. Izturēju konkurenci un tiku komandā.

jautājums: HK Rīga treniņnometnē bija arī konkurence vārtsargu sastāvā. kas, Tavuprāt, ir tās īpašības, kurās esi stiprāks un kuru dēļ treneri deva priekšroku Tev?

Es salīdzinoši labi aizvadīju pārbaudes spēles pirms sezonas. Nepaveicās tikai pēdējā pārbaudes spēlē Minskā pret Junost. Negribas sevi slavēt, zinu tikai, ka visu darīju pēc labākās sirdsapziņas.

jautājums: savā pirmajā MHL spēlē, kas notika pret Loko vienību, aizvadīji vien nepilnas 4 minūtes, zaudējot vārtus 2 reizes. taču jau pēc 2 spēlēm stājies vārtos uz pilnām 60 minūtēm pret Almaz. vai bija grūti saņemties pēc grūtā sākuma? kas palīdzēja “savākties”?

Pret Loko visai komandai bija neveiksmīgs spēles sākums. No paša sākuma nesavācāmies. Neveiksmīgi iekrita pirmā ripa; uzreiz pēc tam, spēlējot mazākumā, ielaidām arī otros vārtus. Treneris mēģināja savākt komandu, nomainot vārtsargu, vēlāk arī paņemot pusminūtes pārtraukumu. Protams, man bija grūti pārdzīvot šādu debiju, taču mēs bijām izbraukumā ar tikai 2 vārtsargiem, un man bija jābūt gatavam spēlēt jebkurā brīdī. Vajadzēja “norīt” to visu. Tad treneris atkal deva man iespēju spēlē pret Almaz. Nedrīkstēja domāt par to, kas bija noticis pirms tam, bija vienkārši jāpalīdz komandai uzvarēt.

jautājums: No HK Rīga 15 aizvadītajām spēlēm esi gājis laukumā 3 spēlēs, t.sk. vienā no līgas visu laiku rezultatīvākajām pret Čehovas komandu (13:4). kā vērtē kopumā savu sniegumu MHL sezonas sākumposmā?

Par agru vēl man sevi vērtēt, par maz esmu spēlējis. Vēl nevar izdarīt nekādus lielus secinājumus. Vienmēr var nospēlēt labāk. Apzinos, pie kā man jāstrādā, un tās lietas arī cenšos uzlabot. Jāstrādā arī ar sevi morāli, vajag kļūt pārliecinošākam.

jautājums: HK Rīga sastāvā esat 3 vārtsargi, kuri visi tiek pie spēlēšanas. bet spēles regulārajā čempionātā ir paredzētas tikai 56. vai ar spēles laiku Jums visiem 3 vārtsargiem būs pietiekoši, lai turētu sevi labā kaujas formā?

Es nemaz nedrīkstu tā domāt; man jābūt gatavam iziet laukumā arī tad, ja 20 spēles pēc kārtas esmu sēdējis tribīnēs. Tāpēc jau ir treniņu process, kurā tev ir jāgatavojas spēlēm. Protams, ka spēles prakse ir neatsverama, salīdzinot ar treniņiem. Bet, kurš to ir nopelnījis, izlemj treneris.

jautājums: septembra sākumā piedalījies Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Latvijas U-20 izlases rindās. kā izskatās U-20 izlases cīņasspars? kādas saskati Latvijas U-20 izredzes pasaules čempionāta 1. divīzijā decembrī?

Izlases cīņasspars vienmēr ir bijis liels, šis turnīrs nebija izņēmums. Čaļiem ir prieks un gods spēlēt izlasē, motivācija arī ir pietiekoša, jo ir konkurence, un visi grib pierādīt sevi un tikt sastāvā. Mūsu izredzes tikt uz Elites grupu ir pavisam reālas. Es uzskatu, ka rezultāts visvairāk būs atkarīgs no tā, kurai komandai vairāk uzspīdēs veiksme, jo čempionātā mūs sagaida spēcīgi pretinieki.

jautājums: esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā, tagad esi U-20 izlases kandidātu sarakstā. cik augstu Tavā prioritāšu skalā ir spēlēšana Latvijas U-20 izlasē? kāpēc? vai tas Tev ir prestiži? tāpēc, ka var atrādīties starptautiskā līmenī? citi iemesli?

Protams, ka man gribas spēlēt izlasē. Man ir gods un jūtos lepns spēlēt Latvijas izlasē. Pārējie iemesli, kāpēc es gribu tur spēlēt, ir mazsvarīgāki.

jautājums: kādu esi plānojis savu nākotni tuvākajiem gadiem? palikt HK Rīga sistēmā? mēģināt izsisties kādā ārvalstu līgā Rietumu virzienā, jo austrumi nav pateicīgi ar to, ka MHL un VHL Krievijas klubos neļauj spēlēt vārtsargiem leģionāriem?

Šobrīd neko neplānoju nākamajiem gadiem. Tāpat jau neko tieši un precīzi nevar saplānot tik tālu. Tāpēc es netērēju tam savu laiku un enerģiju. Tagad man ir svarīgi tikai trenēties, gatavoties katrai nākamajai spēlei, un darīt to visu ar pilnu atdevi.

lai veicas!

[Toma Broka foto fiksēts Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlē pret Dānijas U-20 izlasi Rīgā, 2010. gada 3. septembrī; foto autors ir Romualds Vambuts, sportacentrs.com.]

informācija vēl:

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »