Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Galviņa debija, mūsējie Zviedrijā un zviedru hokejs Laviņa vērtējumā

GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.

Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.

Uz Zviedriju!

Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.

Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.

Tribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi

Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.

2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.

“Neieņemamā” Zviedrija

Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.

Tagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.

Mūsu rekordi zviedru elitē

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.

Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.

LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”

Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?

Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.

Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.

Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.

Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?

Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.

Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?

Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.

Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?

Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.

Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?

Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.

Tik ļoti vispusīgs?

Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.

KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?

Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.

Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.

Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.

Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?

Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.

P.S.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis	1993./94.	IF Björklöven	22	7+11	n/d
	1994./95.	Västra Frölunda HC*	19	2+4	n/d
	1998./99.	IF Björklöven	46	10+17	±0
	2000./01.	IF Björklöven	48	21+19	-19
Aleksandrs Semjonovs	1998./99.	IF Björklöven	48	14+13	-12
	2000./01.	IF Björklöven	46	9+15	-21
	2003./04.	Leksands IF	2	1+0	±0
Edgars Kļaviņš	2012./13.	AIK** (Solna)	30	1+4	+5
	2013./14.	AIK** (Solna)	6	0+0	-1
Andrejs Ignatovičs	2001./02.	Djurgårdens IF	47	3+3	+1
Harijs Vītoliņš	1995./96.	Rögle BK	19	3+2	n/d
Grigorijs Panteļejevs	2001./02.	Södertälje SK	11	4+1	-3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš	1998./99.	AIK** (Solna)	15	1+2	-3
	2005./06.	Brynäs IF	45	5+2	-12
	2006./07.	Brynäs IF	43	0+2	-5
	2007./08.	Södertälje SK	34	0+1	-7
Atvars Tribuncovs	2005./06.	Mora IK	39	4+7	-1
	2006./07.	Färjestad BK	16	1+6	+4
	2007./08.	MODO Hockey	33	3+9	+2
	2008./09.	Skellefteå AIK	9	1+3	+2
Viktors Ignatjevs	2000./01.	Leksands IF	39	0+1	-12
Krišjānis Rēdlihs	2007./08.	Linköpings HC	9	0+0	-3
Jēkabs Rēdlihs	2013./14.	MODO Hockey	4	0+0	+2
Guntis Galviņš***	2013./14.	AIK (Solna)	1	0+0	±0
VĀRTSARGI				Atv. %	GAA
Sergejs Naumovs	2000./01.	Leksands IF	9	88,2%	3.01

2001./02.

Djurgårdens IF

35

90,7%

2.38

–

* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).

** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).

*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
aizs. Atvars Tribuncovs	2007.	Färjestad BK	9	0+3	-4
	2008.	MODO Hockey	5	0+1	-3
	2009.	Skellefteå AIK	10	0+0	-1
aizs. Rodrigo Laviņš	2006.	Brynäs IF	4	0+2	-2
	2007.	Brynäs IF	7	1+0	-2
vārts. Sergejs Naumovs	2002.	Djurgårdens IF	5	Atv. 88,8%	GAA 2.58
uzbr. Andrejs Ignatovičs	2002.	Djurgårdens IF	1	0+0	±0

–

Papildu info:

• SHL mājaslapa – shl.se
• SHL statistikas sadaļa – shl.se
• Zviedru līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Volx Blogs par SHL – volx2.tumblr.com
• Gunta Galviņa debijas spēles (2014-01-16) online pieraksts – shl.se

[Aleksandra Beļavska foto avots: russkije.lv. Edgara Kļaviņa foto avots: hockeysverige.se. Jēkaba Rēdliha avots: allehanda.se. Rodrigo Laviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.