Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Advertisements

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Latviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat.	spēlētājs	vecums	dz.	komanda	punkti	+/-	SM	met.	sp. laiks
1989-10-05	u. Helmuts Balderis	37	1952.	Minnesota North Stars	0+0	±0	0	1	n/d
1991-11-08	v. Artūrs Irbe	24	1967.	San Jose Sharks	GAA 2.01	atv. 93.8%	0	–	59:46
1992-10-08	a. Sandis Ozoliņš	20	1972.	San Jose Sharks	0+1	+3	2	3	n/d
1992-12-03	u. Grigorijs Panteļejevs	20	1972.	Boston Bruins	0+0	-1	0	1	n/d
1993-04-08	u. Sergejs Žoltoks	20	1972.	Boston Bruins	0+1	+1	0	2	n/d
1993-10-06	u. Harijs Vītoliņš	25	1968.	Winnipeg Jets (old)	0+0	±0	0	1	n/d
1993-10-29	u. Aleksandrs Kerčs	26	1967.	Edmonton Oilers	0+0	-1	0	2	n/d
1997-11-05	v. Pēteris Skudra	24	1973.	Pittsburgh Penguins	GAA 2.26	atv. 85.7%	0	–	26:33
1998-10-10	a. Viktors Ignatjevs	28	1970.	Pittsburgh Penguins	0+0	±0	0	1	20:11
1999-02-09	a. Kārlis Skrastiņš	24	1974.	Nashville Predators	0+1	±0	0	0	16:05
1999-04-09	u. Herberts Vasiļjevs	22	1976.	Florida Panthers	0+0	±0	2	0	12:24
2000-03-26	a. Kaspars Astašenko	25	1975.	Tampa Bay Lightning	0+0	±0	2	0	11:46
2005-10-08	u. Raitis Ivanāns	26	1979.	Montréal Canadiens	0+0	-1	0	0	2:51
2006-10-20	u. Jānis Sprukts	24	1982.	Florida Panthers	0+0	-1	0	0	1:05
2008-12-13	u. Mārtiņš Karsums	22	1986.	Boston Bruins	0+0	-1	0	2	8:52
2009-11-12	a. Oskars Bārtulis	22	1987.	Philadelphia Flyers	0+0	+1	0	1	17:18
2010-01-14	u. Kaspars Daugaviņš	21	1988.	Ottawa Senators	0+0	±0	0	2	8:26
2010-02-12	a. Artūrs Kulda	21	1988.	Atlanta Thrashers	0+0	±0	0	1	9:36
2013-10-02	u. Zemgus Girgensons	19	1994.	Buffalo Sabres	1+0	+1	0	1	11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona	skaits (sp. summa)	hokejists	NHL klubs	sp. (punkti vai GAA un %) REG	sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990.	1 (26)
		u. Helmuts Balderis	Minnesota North Stars	26 (3+6)	–
1990./1991.	0 (0)
1991./1992.	1 (13)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	13 (4.47; 86,8%)	–
1992./1993.	4 (109)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	39 (8+6)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	37 (7+16)	–
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	36 (4.11; 88,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	1 (0+1)	–
1993./1994.	6 (230)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	81 (26+38)	14 (0+10)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	74 (2.84; 89,9%)	14 (3.72; 87,5%)
		u. Sergejs Žoltoks	Boston Bruins	24 (2+1)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	10 (0+0)	–
		u. Harijs Vītoliņš	Winnipeg Jets (Coyotes)	8 (0+0)	–
		u. Aleksandrs Kerčs	Edmonton Oilers	5 (0+0)	–
1994./1995.	3 (104)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	48 (9+16)	11 (3+2)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	38 (3.26; 89,5%)	6 (5.13; 85,3%)
		u. Grigorijs Panteļejevs	Boston Bruins	1 (0+0)	–
1995./1996.	3 (121)
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	7 (1+3)	–
			Colorado Avalanche	66 (13+37)	22 (5+14)
		v. Artūrs Irbe	San Jose Sharks	22 (4.59; 86,0%)	–
		u. Grigorijs Panteļejevs	New York Islanders	4 (0+0)	–
1996./1997.	3 (197)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	80 (23+45)	17 (4+13)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	57 (12+16)	7 (1+1)
		v. Artūrs Irbe	Dallas Stars	35 (2.69; 89,3%)	1 (0.00; 100%)
1997./1998.	4 (220)
		u. Sergejs Žoltoks	Ottawa Senators	78 (10+13)	11 (0+2)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	66 (13+38)	7 (0+7)
		v. Artūrs Irbe	Vancouver Canucks	41 (2.73; 90,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	17 (1.83; 92,4%)	–
1998./1999.	7 (252)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	70 (7+15)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	62 (2.22; 92,3%)	6 (2.20; 91,7%)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	39 (7+25)	19 (4+8)
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	37 (2.79; 89,2%)	–
		a. Viktors Ignatjevs	Pittsburgh Penguins	11 (0+1)	1 (0+0)
		u. Herberts Vasiļjevs	Florida Panthers	5 (0+0)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	2 (0+1)	–
1999./2000.	7 (337)
		a. Sandis Ozoliņš	Colorado Avalanche	82 (16+36)	17 (5+5)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	75 (2.42; 90,6%)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	68 (26+12)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	59 (5+6)	–
		v. Pēteris Skudra	Pittsburgh Penguins	20 (3.12; 87,2%)	1 (3.00; 90,0%)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	8 (0+1)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	7 (1+0)	–
2000./2001.	7 (378)
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	77 (2.45; 90,8%)	6 (3.34; 90,0%)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (1+11)	–
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	72 (12+32)	6 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Montreal Canadiens	32 (1+10)
			Edmonton Oilers	37 (4+16)	3 (0+0)
		v. Pēteris Skudra	Boston Bruins	26 (3.33; 87,9%)	–
			Buffalo Sabres	1 (0.00; 100%)	–
		u. Herberts Vasiļjevs	Atlanta Thrashers	21 (4+5)
		a. Kaspars Astašenko	Tampa Bay Lightning	15 (1+1)	–
2001./2002.	6 (350)
		a. Sandis Ozoliņš	Carolina Hurricanes	46 (4+19)	–
			Florida Panthers	37 (10+19)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (4+13)	–
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	73 (19+20)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	51 (2.54; 90,2%)	18 (1.67; 93,8%)
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.42; 90,7%)	2 (3.12; 89,1%)
		u. Herberts Vasiļjevs	Vancouver Canucks	18 (3+2)	–
2002./2003.	5 (338)
		a. Sandis Ozoliņš	Florida Panthers	51 (7+19)	–
			Mighty Ducks of Anaheim	31 (5+13)	21 (2+6)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	78 (16+26)	18 (2+11)
		a. Kārlis Skrastiņš	Nashville Predators	82 (3+10)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	34 (3.19; 87,7%)	–
		v. Pēteris Skudra	Vancouver Canucks	23 (2.72; 89,7%)	–
2003./2004.	4 (215)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (5+8)	11 (0+2)
		u. Sergejs Žoltoks	Minnesota Wild	59 (13+16)	–
			Nashville Predators	11 (1+1)	6 (1+0)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	36 (5+11)	–
		v. Artūrs Irbe	Carolina Hurricanes	10 (2.45; 89,9%)	–
2004./2005.	LOKAUTS
2005./2006.	3 (134)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	82 (3+11)	9 (0+1)
		a. Sandis Ozoliņš	Mighty Ducks of Anaheim	17 (3+3)	–
			New York Rangers	19 (3+11)	3 (0+0)
		u. Raitis Ivanāns	Montreal Canadiens	4 (0+0)	–
2006./2007.	4 (168)
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	68 (0+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	66 (4+4)	–
		a. Sandis Ozoliņš	New York Rangers	21  (0+3)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	13 (1+2)	–
2007./2008.	3 (172)
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	73 (6+2)	–
		a. Kārlis Skrastiņš	Colorado Avalanche	43 (1+3)	–
			Florida Panthers	17 (1+0)	–
		a. Sandis Ozoliņš	San Jose Sharks	39 (3+13)	–
2008./2009.	4 (181)
		a. Kārlis Skrastiņš	Florida Panthers	80 (4+14)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	76 (2+0)	–
		u. Mārtiņš Karsums	Boston Bruins	6 (0+1)	–
			Tampa Bay Lightning	18 (1+4)	–
		u. Jānis Sprukts	Florida Panthers	1 (0+0)	–
2009./2010.	5 (206)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	79 (2+11)	–
		u. Raitis Ivanāns	Los Angeles Kings	61 (0+0)	1 (0+0)
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	53 (1+8)	7 (0+0)
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	4 (0+2)	–
		u. Kaspars Daugaviņš	Ottawa Senators	1 (0+0)	–
2010./2011.	4 (90)
		a. Kārlis Skrastiņš	Dallas Stars	74 (3+5)	–
		a. Oskars Bārtulis	Philadelphia Flyers	13 (0+0)	–
		a. Artūrs Kulda	Atlanta Thrashers	2 (0+0)	–
		u. Raitis Ivanāns	Calgary Flames	1 (0+0)	–

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL

2010. gada NHL drafts Latvijas spēlētājiem „nepagāja” garām, ar kopējo 181. numuru Edmonton Oilers draftēja Kristiānu Pelšu (dz. 1992.), kuru 2009./2010. g. sezonā varēja saskatīt Dinamo fārmkluba Dinamo Juniors krāsās un kuru Rīgas Dinamo ar kopējo 175. numuru draftēja 2010. gada KHL draftā.

protams, var diskutēt plašā amplitūdā – no „kāda jēga Latvijas hokejistiem no NHL drafta” līdz tam, ka ir draftēts tikai viens Latvijas hokejists, salīdzinot, piemēram, ar 2002. un 1992. gadu, kuros draftēti pa 3 Latvijas hokejistiem. tomēr NHL drafts sniedz zināmu „interešu apliecību” un cerību, jo 57,7% (15 no 26) draftēto Latvijas hokejistu ir spēruši kāju NHL laukumos, bet tikai 16,7% (3 no 18) no NHL-ā uzspēlējušajiem Latvijas hokejistiem nebija „noskatīti” NHL draftā. kā redzams, nominēšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL klubā, taču „šādus-tādus” NHL klubu vērtējumus apliecina. jā, un vēl atgādinājums – 4 gadus NHL drafts bija “izticis” bez Latvijas hokejistiem. iepriekšējā “laimīgā reize” bija 2006. gadā, kad NHL draftā “aizskrēja” Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas vārdi. pēc tam 4 gadi un 3 NHL drafti (2007., 2008., 2009.) bija bez Latvijas pārstāvjiem.

NHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		NHL klubs
2010.	181.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oilers
2006.	91.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Ottawa Senators
2006.	200.	Artūrs Kulda	1988.		Atlanta Thrashers
2005.	91.	Oskars Bārtulis	1987.		Philadelphia Flyers
2004.	64.	Mārtiņš Karsums	1986.		Boston Bruins
2003.	255.	Raimonds Daniličs	1985.		Tampa Bay Lightning
2003.	268.	Lauris Dārziņš	1985.		Nashville Predators
2002.	119.	Jēkabs Rēdlihs	1982.		Columbus Blue Jackets
2002.	154.	Krišjānis Rēdlihs	1981.		New Jersey Devils
2002.	155.	Armands Bērziņš	1983.		Minnesota Wild
2001.	269.	Juris Štāls	1982.		New York Rangers
2000.	63.	Agris Saviels	1982.		Colorado Avalanche
2000.	234.	Jānis Sprukts	1982.		Florida Panthers
1999.	127.	Kaspars Astašenko	1975.		Tampa Bay Lightning
1999.	264.	Georgijs Pujacs	1981.		Boston Bruins
1998.	230.	Kārlis Skrastiņš	1974.		Nashville Predators
1997.	207.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Phoenix Coyotes
1993.	60.	Aleksandrs Kerčs	1967.		Edmonton Oilers
1993.	228.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Winnipeg Jets
1992.	55.	Sergejs Žoltoks	1972.		Boston Bruins
1992.	136.	Grigorijs Panteļejevs	1972.		Boston Bruins
1992.	243.	Viktors Ignatjevs	1970.		San Jose Sharks
1991.	30.	Sandis Ozoliņš	1972.		San Jose Sharks
1989.	196.	Artūrs Irbe	1967.		Minnesota North Stars
1989.	238.	Helmuts Balderis	1952.		Minnesota North Stars
1988.	188.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Montreal Canadiens
1975.	160.	Viktors Hatuļevs	1955.		Philadelphia Flyers
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas ir spēlējuši NHL. Bez drafta NHL ir spēlējuši 3 Latvijas hokejisti: Raitis Ivanāns (dz. 1979.); Pēteris Skudra (dz. 1973.); Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.).
** Harijs Vītoliņš ir ticis draftēts divreiz. 1988. gadā viņu draftēja Montreal Canadiens, bet vēlāk klubs atteicās no savām tiesībām. Otrreiz H.Vītoliņu 1993. gadā draftēja Vinipegas klubs.
–

pēc NHL „sejas un līdzības” tiek veidots KHL drafts, kurš noticies jau divus gadus. pirmajā KHL draftā 2009. gadā aizgāja 5 Latvijas hokejisti, no kuriem vienu „paņēma” Ņižņijnovgorodas Torpedo, bet 4-us – Rīgas Dinamo, kas šim nolūkam izlietoja visas četras „iespējas”. savukārt, jau 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo izvēlējās 6 spēlētājus, no kuriem 4 bija Latvijas „piederībā”, bet divi „importa” – Viktors Rasks (Victor Rask; dz. 1993.; Zviedrija) un Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius; dz. 1989.; Somija).

KHL ir saņēmis virkni dažādas pamatotības pārmetumu par bezjēdzību, pakaļdarināšanos NHL-am, „seguma” trūkumu, nepietiekamu izlūkošanu utml. kā nereti gadās, daudzi pārmetumi ir pamatoti vairāk, citi – mazāk. atsevišķās epizodēs KHL drafts un tā dalībnieki pārsteidz ar savu „neapdomību”… piemēram, 2010. gadā trīs  izvēles nācās anulēt, jo neatbilda drafta nosacījumiem – klubi bija izvēlējušies spēlētājus ar spēkā esošiem NHL profesionālajiem līgumiem. šo „attiekto” spēlētāju skaitā arī Džons Tavaress (John Tavares).

KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Dinamo (Rīga)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.		Dinamo (Rīga)
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.		Dinamo (Rīga)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.		Dinamo (Rīga)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
2009.	59.	Ainars Podziņš***	1992.		Dinamo (Rīga)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.		Dinamo (Rīga)
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** Ainars Podziņš – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Krievijas un Latvijas.

*

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti 2010. gada KHL draftā:

kopējais nr.	hokejists	dz.g.
37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.
59.	Edgars Lipsbergs	1989.
89.	Victor Rask	1993.
122.	Niclas Lucenius	1989.
147.	Kristers Gudļevskis	1992.
175.	Kristiāns Pelšs	1992.
* 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo aizmainīja uz SKA savas 1. kārtas drafta tiesības, kā rezultātā 1. kārtā nepiedalījās

*

tikko (29./30. jūnijā) norisinājās arī 2010. gada CHL (Canadian Hockey League) drafts, kurā tika „aizrunāti” trīs Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs, Vitālijs Hvorostiņins, Ričards Bērziņš (visi 1992. g. dzimuši), kas ir salīdzinoši laba “raža” vienam gadam. protams, varam atcerēties 2006. gadu, kad CHL draftā „aizskrēja” pat 5 Latvijas hokejisti. taču var par „mērauklu” paņemt arī pērno (2009.) CHL draftu, kad tika „aizņemts” tikai viens Latvijas hokejists – Edijs Leitāns – Rinke.

atgādinājumam: CHL ir Kanādas junioru līgu jumta organizācija, kas vieno triju līgu – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League) – klubus. pašreiz CHL „apakšlīgu” sastāvā kopā ir 60 klubu. katru gadu norisinās CHL Import Draft, kurā visu trīs „savu” līgu klubi draftē ārzemju (ne Kanādas un/vai ASV) jaunos spēlētājus. CHL līgu klubos drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ārzemnieki, attiecīgi CHL draftā ir tikai 2 kārtas. piemēram, 2010. gada CHL draftā bija iespēja izvēlēt 120 jaunos hokejistus. taču, tā kā pastāv ārzemju spēlētāju ierobežojums un CHL līgu klubos nereti jau ir aizņemtas 1 vai 2 leģionāru vietas, tad klubi regulāri atsakās no 2. kārtas drafta iespējas un pat no draftēšanas 1. kārtā.

1997. – 2010. gados CHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		CHL klubs un līga
2010.	19.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oil Kings (WHL)
2010.	30.	Vitālijs Hvorostiņins	1992.		Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
2010.	58.	Ričards Bērziņš	1992.		Owen Sound Attack (OHL)
2009.	51.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Sudbury Wolves (OHL)
2008.	56.	Edgars Uļeščenko	1990.		Calgary Hitmen (WHL)
2008.	68.	Roberts Bukarts	1990.		Victoriaville Tigre (QMJHL)
2007.	26.	Andris Džeriņš	1988.		Kingston Frontenacs (OHL)
2006.	3.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006	30.	Krišs Grundmanis	1989.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006.	45.	Artūrs Ozoliņš	1988.		Guelph Storm (OHL)
2006.	48.	Artūrs Kulda	1988.		Peterborough Petes (OHL)
2006.	64.	Kaspars Saulietis	1987.		Kelowna Rockets (WHL)
2004.	27.	Oskars Bārtulis	1987.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2004.	55.	Lauris Dārziņš	1985.		Kelowna Rockets (WHL)
2003.	34.	Mārtiņš Karsums	1986.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2003.	57.	Ervīns Muštukovs	1984.		Drummondville Voltigeurs (QMJHL)
2001.	23.	Juris Štāls	1982.		Sarnia Sting (OHL)
2001.	32.	Armands Bērziņš	1983.		Shawinigan Cataractes (QMJHL)
2001.	59.	Jānis Sprukts	1982.		Acadie-Bathurst Titans (QMJHL)
1999.	1.	Agris Saviels	1982.		Owen Sound Platers (OHL)***
1997.	46.	Andrejs Korhovs	1980.		Calgary Hitmen (WHL)
1997.	56.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Prince George Cougars (WHL)
					–
* boldā spēlētāji, kas tikuši līdz spēlēšanai NHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** kopš 2000. gada kluba nosaukums mainīts uz Owen Sounds Attack.
**** 2005., 2002., 2000., 1998. gadu CHL draftā Latvijas hokejisti netika draftēti. sarakstā nav iekļauti Latvijas hokejistu drafti līdz 1996. gadam, ieskaitot (piemēram, Arvīds Reķis).

*

P.S. Viktors Hatuļevs.

1975. gadā Latvijā – tā laika Rīgas Dinamo sastāvā – spēlējošais uzbrucējs Viktors Hatuļevs (dz. 1955.) bija pirmais Latvijas un visas PSRS hokejists, kuru draftējis NHL klubs. diemžēl “dzelzs priekškars”, kas šķīra “plaukstošo sociālismu” no “pūstošā kapitālisma”, neļāva iespēju Hatuļevam pamēģināt savus spēkus hokeja „Mekā” – NHL. arī šaipus okeānam Hatuļeva karjera un dzīve piedzīvoja skarbus mirkļus. diskvalifikācija uz mūžu par sitienu tiesnesim, kurš mēģinājis neitralizēt Viktora Hatuļeva kautiņu ar citu hokejistu. diskvalifikācija „uz mūžu” gan izbeidzās pēc pusgada, taču pēc tam Hatuļevu padzina no kluba (hokeja) tik un tā. tad vēl dažādas kriminālas nebūšanas… un gala beigās – 1994. gada 7. oktobrī atrasts uz ielas miris…

lasāmviela vēl:

• NHL draftēto saraksti – nhl.com
• 2010. gada KHL draftā izvēlēto spēlētāju saraksts – khl.ru
• 2010. gada NHL draftā izvēlas Kristiānu Pelšu – sportacentrs.com
• 2010. gada KHL drafta norises shēma (nav ņemtas vērā vēlāk notikušās apmaiņas) – khl.ru
• par Rīgas Dinamo 2010. gada drafta izvēli – dinamoriga.eu
• NHL draftētie Latvijas spēlētāji – eliteprospects.com
• hokeja apskatnieks Juris Miņins par draftiem – sportacentrs.com
• par 2010. gada CHL draftu – sportacentrs.com
• hokeja apskatnieks Armands Puče par KHL draftu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• anulētās 2010. gada KHL drafta 3 izvēles – khl.ru
• par Kristiāna Pelša draftēšanu KHL, NHL un CHL draftos – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (sākot no 2004.) – chl.ca
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (2000. – 2005.) – mckeenshockey.rivals.com
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (1992. – 2008.; nepilnīgi) – members.shaw.ca
• Latvijas hokejisti NHL (novecojusi info, t.sk. nav iekļauts Arturs Kulda) – diena.lv
• par Viktoru Hatuļevu – hockeydraftcentral.com, ppm.powerplaymanager.com (vai tas pats raksts tvnet.lv)
• par 2009. gadā KHL draftētajiem Latvijas spēlētājiem un skautu „piedāvājumu” 2010. gada KHL draftam: lasīt tepat

[attēlā Kristiāns Pelšs aizstāv Dinamo Juniors krāsas cīņā pret Minskas Junost 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]