Savējie jāzina

Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētajs	komanda	sp.	punkti
1.	Renārs Undelis	Kurbads	27	26+30
2.	Mihails Bogdanovs, aizs.	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
3.	Edgars Lipsbergs	Ozolnieki / Monarch	27	18+25
4.	Aleksandrs Kerčs jun.	Ozolnieki / Monarch	28	23+19
5.	Gatis Gricinskis	Zemgale / LLU	22	19+21

–

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	aizsargs	komanda	sp.	punkti
1.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
2.	Toms Bluks	Kurbads	29	5+25
3.	Sergejs Durdins	Ozolnieki / Monarch	30	9+17

–

“Pēdējā postenī”

Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	komanda	sp.	min:sek	GAA
1.	Renārs Kazanovs	Kurbads	18	883:25	2.51
2.	Dmitrijs Žabotinskis	Ozolnieki / Monarch	10	597:52	2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. reg. sezonas statistika – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2014. gada izslēgšanas spēļu statistika – lhf.lv

[Renāra Undeļa, Edgara Lipsberga, Toma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Virslīgas līderi SMScredit.lv kā Liepājas un arī Dinamo “zobu sāpes”

Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv…

SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.

SMScredit.lv „uz papīra”

Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.

Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.

Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.

Bet tad pienāca play off…

Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.

Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.

Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).

Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4 SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.

Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?

Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.

SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):

datums	pretinieks	sp. no Baltkr. ekstralīgas	sp. no MHL A	sp. no KHL	rez.
2013-03-17	Liepājas Metalurgs-2	Kuzmenkovs (0+2); Mickēvičs (0+2); Birziņš (1+0); Gipters (0+1); Straupe (0+1); Bajaruns; Grīvalds*; Makarovs*	–	–	5:4
2013-03-18	Liepājas Metalurgs-2	Straupe (2+0); Bajaruns (1+1); Birziņš (0+2); Mickēvičs (0+1); Demiters; Kuzmenkovs; Ozoliņš; Siksna; Ārinieks*; Grīvalds*; Hodzko*; Kaļinovskis*; Makarovs*; Mazurs-Mago*	–	–	4:3
2013-03-22	Juniors	–	Golovkovs (2+1); Sarkanis (1+2); Maslovskis (0+2); Smirnovs (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Jeļisejevs; Kondrāts; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Siksnis; Straupe; Ševčenko; Škuratovs	–	5:3
2013-03-23	Juniors	-**	Jeļisejevs (1+1); Golovkovs (1+0); Maslovskis (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Sarkanis; Siksnis; Ševčenko; Škuratovs	Biezais (2+1); Bičevskis (0+1); Porejs** (0+1)	6:4

*

P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.

P.P.S.

Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?

SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
	UZBRUCĒJI
1.	Renārs Undelis	1984.	26	18+29	8	jā	nē
2.	Vladimirs Mamonovs	1980.	19	19+19	26	jā	jā (OS 2006.)
3.	Ronalds Cinks	1990.	21	13+21	10	jā	nē
4.	Mareks Jass	1976.	22	14+16	28	jā	jā (PČ 1999.)
5.	Aleksandrs Kerčs juniors	1990.	26	11+18	38	nē	nē
6.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	28	14+14	18	jā	nē
7.	Jurijs Kļujevskis	1986.	27	11+17	10	jā	nē
8.	Mihails Kokļins	1985.	28	13+14	34	jā	nē
9.	Andrejs Kardašs	1979.	28	11+14	26	jā	nē
10.	Jānis Pētersons	1985.	26	7+13	16	jā	nē
11.	Andrejs Maslovskis	1984.	9	4+7	25	jā	nē
12.	Dmitrijs Korņilovs	1982.	11	4+5	80	jā	nē
13.	Kārlis Rožkalns	1989.	20	1+7	4	jā	nē
14.	Romāns Glazkovs	1984.	7	3+1	4	nē	nē
15.	Sergejs Pečura	1987.	4	2+2	2	jā	jā (PČ 2010.; 2011.)
16.	Vladislavs Vodolažskis	1984.	1	0+0	0	jā	nē
	AIZSARGI
1.	Toms Bluks	1982.	26	4+25	42	jā	nē
2.	Oļegs Sorokins	1974.	24	8+19	32	jā	jā (OS 2002.; PČ 2001.; 2002.;; 2003.; 2004.; 2005.; 2007.; 2009.)
3.	Jānis Zaka*	1980.	21	8+12	24	jā	nē
4.	Renārs Valters	1985.	22	7+13	24	jā	nē
5.	Andrejs Lavrenovs	1982.	23	4+13	101	jā	nē
6.	Sergejs Tjoluškins	1983.	14	5+10	35	jā	nē
7.	Dmitrijs Šancovojs	1985.	26	2+11	28	nē	nē
8.	Agris Ozoliņš*	1990.	24	4+8	8	jā	nē
9.	Jānis Brakšs	1987.	9	0+7	37	jā	nē
10.	Edvards Zariņš	1991.	24	1+5	4	nē	nē
11.	Dmitrijs Kiremšins	1974.	1	1+2	0	nē	nē
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (sp. laiks)	GAA (punkti)	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
1.	Renārs Kazanovs	1984.	19 (1023:33)	2.93 (0+2)	2	nē	nē
2.	Edvīns Silavnieks	1977.	13 (642:40)	3.27 (0+0)	0	jā	nē

*

P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.

Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).

Nedaudz vēl: lhf.lv

[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]

Latvijas hokejista pieredze Kazahstānā

Jau pāris sezonas Kazahstānas čempionāts ir iecienīta darbavieta Latvijas hokejistiem, kuri dodas leģionāru gaitās. Vēl nesen Kazahstāna nebija ārvalstu hokejistu pieprasītāko maršrutu „ceļvežos”. Tagad ir. Tāpat kā tur ir līdzekļi, līdzjutēji un pat leģionāri no Kanādas. Par Kazahstānas Augstāko līgu „no iekšpuses” un savām hokejista gaitām stāsta aizsargs Renārs Demiters.

TUVPLĀNĀ: Renārs Demiters

• Dzimis 1986. gada 12. augustā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 170 cm; 78 kg
• 2012./2013. g. sezonā Arlan (Kokšetau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā
• Iepriekšējās sezonas: Arlan, Beibaris Kazahstānā; Liepājas Metalurgs komandas; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma; Latvijas Bērzs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005. sezonā U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2003. un 2004. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Publiski pieejamās statistikas vietnēs par Tavu pirmo komandu nosaukta Prizma. Kā sākās Tavas gaitas hokejā? Kad un kāpēc nonāci līdz Prizmai?

Renārs Demiters: Tā, nu, gluži nevarētu teikt, ka Prizma bija mana pirmā komanda; vispār mana pirmā komanda bija Latvijas Bērzs, pie trenera Ojāra Rodes. Pēc tam tajā pašā Latvijas Bērzā veidojās tā saucamā specklase, pie trenera Jura Repa. Spēlēju, trenējos tur līdz izveidojās hokeja klubs Prizma 86, kur vāca kopā visus 86. gadā dzimušos jauniešus, tā ari es tur nokļuvu. Sētā bieži ar draugiem spēlēju hokeju no rīta līdz vakaram; tajā kompānijā bija mans bērnības draugs, kurš jau gāja hokejā. Viņš vienmēr man stāstīja, kā viņam iet pa treniņiem; es arī viņam vienmēr uzdevu visādus jautājumus, izprašņāju par hokeju – kas un kā tur. Viņš teica, ka man ir jāpamēģina; tā, nu, es saņēmies gāju pie tēva un lūdzos, lai mani aizved uz hokeju. Atceros tikai to, ka bija jāpalūdzas vairākas reizes; tā arī mani aizveda.

Tagad, noraugoties vecāku centienos savus bērnus „pieradināt” pie sporta nodarbībām, nereti nākas dzirdēt saucienus no laukuma malas – ja nedarīsi (nesportosi) nebūs Tev datora vai nebrauksim uz lielveikalu pēc mantām. Kā bija ar Tevi? Ar ko Tevi „nopirka”? Kas motivēja iet uz treniņiem, cīnīties?

Es pat nezinu, vai tas ir iespējams – pieradināt bērnu pie hokeja. Vai, nu, viņam tas patīk vai ari nē. Ja bērnu spiež ar varu iet uz hokeju un uzpērk, domāju, ka nekā laba no tā nesanāks, jo pēc tam, kad viņš paaugsies, vienu dienu viņš vienkārši pateiks, ka negrib vairs spēlēt hokeju. Vecākiem būs tikai izmesta nauda un laiks. Man pašam nekad tāda situācija nav bijusi, kad vecāki mēģina uzpirkt, lai ietu uz treniņiem vai lai es vienkārši spēlētu hokeju. Nekad mani nav spieduši spēlēt, jo pats izvēlējos hokeju. Tā bija mana izvēle; vecāki mani tikai atbalstīja tajā visā.

Šķiet, tieši 16 gadu vecumā Tev sākās „pirmais lielais” hokejs, kad 2002./2003. g. sezonā ar Prizma komandu startējāt EEHL B čempionātā. Kāds bija šī čempionāta formāts un līmenis? Ko šī sezona deva Tev un Tavai attīstībai? Ar ko bija atšķirīga no citām?

Līmenis bija labs; viegli negāja, it īpaši ar komandām no Baltkrievijas. Noteikti šī sezona deva lielāku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Savādāks šajā sezonā bija tas, ka spēlējām ar komandām no Baltkrievijas, Ukrainas un Igaunijas.

Prizmas komandā bija nolasījusies kompānija, no kuras salīdzinoši padaudz puišu ir tikuši tālāk – stiprās līgās, nacionālajā izlasē. Andersons, Bārtulis, Guntis Džeriņš, Galviņš, Karsums, Raitums. Vai tagad seko savu cīņubiedru gaitām? Sanākat vasarā, lai uzspēlētu hokeju vai futbolu?

Jā ,protams, sekoju līdzi, vienmēr internetā ieeju un izlasu ziņas. Jā, biežāk sanāk ar Bārtuli un Karsumu satikties, pat kopā vasarā trenējamies pirms gaidāmās sezonas, bet tā ar visiem sanāk satikties. Rīga jau ir maza!

Pēc Prizmas Tev fiksēta dalība Rīga 2000 un arī LSPA (SK Rīga-20) komandā pie Znaroka. Kuram trenerim vai treneriem ir bijusi īpaša nozīme Tavas karjeras veidošanā līdz pieaugušo hokejam? Un kāpēc?

Jā, no sākuma bija Rīga-20 pie Znaroka, pēc tam nāca Rīga 2000. No katra trenera, kas man ir bijis, esmu kaut ko iemācījies, bet noteikti visspilgtāk atmiņā ir palicis laiks, ko spēlēju pie Oļega Znaroka.

Lielākā daļa jauno hokejistu tā arī U-18 un U-20 vecuma barjeru nepārvar. Labākajā gadījumā uzspēlē jauniešu un/vai junioru izlasēs un profesionālajā hokejā dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas. Kā Tev izdevās pāreja no jauniešu/junioru hokeja uz pieaugušo? Kas bija galvenās grūtības? Bet kas varbūt atviegloja šo ceļu?

Kā man tas izdevās, es pat īsti neatceros!!! Sākumā pats grūtākais pārejā no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju ir noteikti fiziskā ziņā un domāšanas ātrumā uz laukuma, jo tur viss notiek ātrāk un fiziskāk, ir grūtāk spēlēt.

Pēc ilgiem gadiem Rīgas komandās 2009. gadā devies uz Liepājas Metalurgs hokeja piramīdu. Kas bija par pamatu šai izvēlei? Tikai fakts, ka tobrīd beidza pastāvēt Rīga 2000 komanda un Baltkrievijas ekstralīgā palika tikai divas komandas no Latvijas? Un kāpēc tieši Liepāja nevis, piemēram, Dinamo Juniors vai leģionāra gaitas?

Par pamatu manai pāriešanai uz Liepājas Metalurgu bija Rīgas 2000 izjukšana. Bija iespēja braukt uz Liepāju; nemaz nedomādams un nemeklēdams citus variantus, devos uz Liepāju. Dinamo Juniorā spēlēja gados jaunāki spēlētāji; es tur nevarētu spēlēt pat gribot.

Kas Tavā karjerā un dzīvē mainījās ar pārcelšanos uz Liepāju? Kas kļuva būtiski savādāk? Ar ko Liepājas Metalurgs bija savādāks ar Rīga 2000 ierasto? Gan uz ledus, gan apkārt tam?

Manā dzīvē īpaši nekas baigi nemainījās, izņemot to, ka bija jādzīvo Liepājā nevis Rīgā. Liepājā sadzīves ziņā ne par ko nebija jādomā – barošana 3 reizes dienā, dzīvoju tā saucamajā bāzē un viss, ko vajadzēja, bija. Rīgā tomēr par tām lietām pašam bija jāparūpējas, bet toties – tu dzīvo mājās. Hokeja ziņā nekas nemainījās – spēlē un centies pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tas arī viss.

Kā kopumā vērtē savus divus gadus Liepājā? Kas ir tie zīmīgākie iespaidi?

Kopumā ļoti apmierināts esmu ar šiem diviem Liepājā pavadītiem gadiem; organizācija laba, sadzīves apstākļi – arī. Noteikti zīmīgākais iespaids palika tas, ka pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempionu; pirms tam man tas nebija izdevies.

Iepriekšējā sezona (2011./2012.) Tev fiksēta kā pirmā leģionāra gaitās. Kādēļ izvēlējies tieši Kazahstānu nevis, piemēram, Somijas vai Zviedrijas trešā/ceturtā stipruma līgas, kas arī ir populāras Latvijas hokejistu vidū?

Katru gadu vasaras treniņnometnes Kazahstānas klubs Beibaris aizvada Latvijā; man piedāvāja aizbraukt atrādīties. Mēs tur sākumā pat kādi 7 latvieši bijām; tā, nu, sanāca, ka mani paturēja un tur arī paliku, par citām līgām nebiju interesējies.

Vai nebija bail doties vairāku tūkstošu kilometru attālumā uz austrumiem? Kas Tevi uztrauca pirms došanās? Un kas vēlāk izrādījās, par kurām lietām nebija vērts uztraukties? Kuri priekšstati izrādījās patiesība?

Bail nebija, bet tāda neziņa iekšā bija; nezināju pat īsti, ko gaidīt. Vienīgais, ko man bija stāstījuši, tas bija par treneri, ka viņš ļoti emocionāls. Zināju, kad aizbraukšu, visu redzēšu un uzzināšu.

Kā Tavs pirmais klubs Kazahstānas čempionātā nosaukts Beibaris (Atirau), kurā pārbaudījās vairāki Latvijas hokejisti. Tomēr statistikas ailītēs – nulles. Kas īsti nesaklājās ar Beibaris un kāpēc nācās pārcelties uz Arlan (Kokšetau)?

Nulles tur ir tādēļ, ka regulārajā čempionātā nenospēlēju nevienu spēli. Pirms sezonas sākuma nospēlēju pāris spēles Kazahstānas kausā un turnīrā Gomeļā. Tas bija arī viss; nezinu, treneris neuzticējās, un vēl pie tam, bija liekie aizsargi, kurus nemaz neģērba uz spēlēm. Tā arī es tur, sanāk, tikai trenējos visus trīs mēnešus.

Tad pie mums bija atbraukusi komanda Arlan uz spēlēm; Beresņevs arī nesen bija pievienojies tai komandai. Pēc spēles mēs satikāmies, jautāja: kā iet, kāpēc nespēlēju, piedāvāja braukt uz Arlanu. Tā mēs ar Ozoliņu nākamajā dienā jau gājām runāt ar treneri, lai palaiž mūs projām. Sarunas ne pie kā laba nenoveda, un mēs aizbraucām uz Rīgu, trīs nedēļas trenējāmies Rīgā, kamēr aģents sarunāja, lai mūs palaiž projām. Bija arī jāšķiras no noteiktas naudas summas, lai viņi palaistu vaļā; beigu beigās viss nokārtojās.

(Piebilde: Leonīds Beresņevs – kopš 2011. gada rudens Arlan komandas galvenais treneris; uzbrucējs Artūrs Ozoliņš (dz. 1988.) – Renāra Demitera komandas biedrs, t.sk. Beibaris un vēlāk Arlan komandā.)

Ar ko atšķīrās Beibaris un Arlan klubu saimniecība, kad pārcēlies? Tikai ar Kazahstānas čempionu Beibaris un vidusmēra komandas Arlan spēku samēru? Kas vēl bija citādi?

Arlan kluba saimniecība un vadība, man liekas, vairāk pārdzīvo par komandu, vienmēr prasa, kas pietrūkst vai kaut ko nevajag; tāda cilvēciskāka attieksme, teiksim tā. Aizbraucot uz Arlan, pārsteidza spēļu apmeklētība un fani, kas šeit ir tiešām vienreizēji. Atirau maz skatītāju nāca uz spēlēm.

Un ar ko atšķīrās Kaspijas jūras piekrastē esošā Atirau (Atirava) no dažus simtus kilometru attālās Kazahstānas ziemeļu reģiona Kokšetau (Kokšetava)? Kā mainījās Tava sadzīve?

Atirau vairāk dzīvoja Kazahstānas izcelsmes cilvēku, viņu tur bija daudz; šeit (Kokšetau) mazāk kazahu izcelsmes cilvēku. Atirau ir bišku lielāka pilsēta, bet tā ne ar ko īpašu vairāk neatšķiras. Sadzīvē viss palika tāpat, kā bija.

Tagad Kazahstānas Augstākās līgas līdervienība ir Tevis pārstāvētā Arlan komanda, bet, piemēram, Beibaris dzīvojas ap 7. vietu (no 10 komandām). Kas šosezon mainījies Kazahstānas čempionāta spēku samēros? Arlan kļuvuši ambiciozāki?

Ja runā par šo gadu un iepriekšējo, tad noteikti var teikt: šogad čempionāts ir daudz interesantāks, un līmenis arī ir cēlies. Ļoti līdzvērtīgas spēles šogad; prognozēt kādu spēli ir ļoti grūti. Ne mazāk svarīgs fakts ir tāds, ka daudzās komandās ir sabraukuši leģionāri; šogad viņu ir daudz vairāk nekā pagājušo gadu. Noteikti Arlan ir kļuvuši ambiciozāki; šogad mērķis ir medaļas, par to liecina arī leģionāru piesaistīšana. Pagājušo gadu leģionāri bijām tikai mēs no Latvijas, šogad – ir vēl divi kanādieši, divi angļi, kā arī trīs slovāki.

Jau pērnsezon Tev Arlan sastāvā nevajadzēja būt garlaicīgi – komandā, neskaitot Tevi, bija vēl 6 hokejisti no Latvijas, turklāt daļa ar kopīgu Liepājas pagātni – Valērijs Fiļimonovs, Edmunds Kniksts, Vladimirs Mamonovs, Artūrs Ozoliņš, Sergejs Tjoluškins, Dmitrijs Žabotinskis. Vai tik plaša „aizmugure” atviegloja cīņu laukumā un sadzīvi ārpus tā? Vai tieši pretēji – vienas un tās pašas sejas bija „piegriezušās” un visiem bija jāatbild par katra Latvijas pārstāvja „apgrēcībām” laukumā?

Jā, ar visiem minētajiem cilvēkiem biju kopā spēlējis Liepājas Metalurgā, izņemot Artūru Ozoliņu. Noteikti man tas ir tikai pluss, ja kāds latvietis ir ar tevi kopā komandā. Sadzīvē noteikti ir interesantāk, sadzīvojām visi labi, nebija nekādu problēmu; protams, citreiz jau gribas atslēgties no visiem un pabūt vienam, bet tas jau tikai normāli. Nē, par „apgrēcībām” laukumā jāatbild bija katram par sevi!

Šosezon Arlan ierindā joprojām ir parādījušies padaudz Latvijas pārstāvju – Tu, Artūrs Ozoliņš, Andrejs Smirnovs, Maksims Širokovs, arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs – no Latvijas. Kā kopumā Kazahstānā un konkrēti Arlan klubā attiecas pret leģionāriem no Latvijas? Kā uztver skatītāji, līdzjutēji?

Klubā attiecas tāpat, kā pret visiem. Nekādu atšķirību nav; tāpat arī līdzjutēji atbalsta visus bez izņēmumiem.

No pērnās sezonas „Latvijas spēlētāju komplekta” Arlan sastāvā palikāt tikai divatā – Tu un Ozoliņš. Kāpēc nolēmi turpināt darbu Arlan vienībā? Kas Tevi tur piesaista?

Nolēmu palikt, jo mani šeit viss apmierināja – gan klubs, gan čempionāta līmenis.

(Piebilde: Arlan komandā no iepriekšējās sezonas palika arī galvenais treneris Leonīds Beresņevs.)

Daži zinātāji teic, ka Kazahstānas hokejā nauda ir. Lai nesauktu konkrētus ciparus, tad, ja Tev jāsalīdzina Latvijas klubu finansiālās varēšanas Baltkrievijas ekstralīgā „labajos laikos” un Kazahstānas klubu rocību, kā ir?

Jā, finansiālā ziņā šeit (Kazahstānā) noteikti naudas ir vairāk.

Kā ir ar līdzjutējiem un Kazahstānas Augstākās līgas spēļu apmeklētību? Kāda ir interese? Vai Kokšetau pilsētā, kur esot ap 130 – 140 tūkstoši iedzīvotāji, cilvēki uz ielām Tevi atpazīst?

Ir kādas četras komandas, kur skatītāju apmeklētība ir ļoti laba, pārējās komandās – mazāk skatītāju nāk, bet kopumā apmeklētība ir laba. Pie mums Kokšetavā ir halle uz 1500 skatītājiem; vienmēr uz spēlēm viss ir pilns, un atbalsts ir vienreizējs. Visi, kas šeit ir paspēlējuši, saka, ka pie mums līdzjutēji ir vienreizēji.

Jā, ir, kad atpazīst; citreiz tu cilvēku nezini, bet viņš nāk tev klāt un paspiež roku, patīkami. Mazie hokejisti vienmēr rindā stāv, ar visiem grib sasveicināties. Tā vien liekas, ka pilsētā visi dzīvo ar hokeju.

Ja Tev jāraksturo Kazahstānas čempionāta līmenis, tad kāds tas ir? Plašais leģionāru loks ienes dažādību?

Līmenis ir labs un interesants, jo visas spēles ir grūtas un aizraujošas, vāju komandu nav. Jā, noteikti leģionāru spēlētāji ienes dažādību čempionātā.

Ja Tev būtu jādod padoms savam labam draugam pirms viņam doties spēlēt hokeju Kazahstānā, ko Tu ieteiktu īpaši ņemt vērā, kam pievērst uzmanību, ar ko rēķināties?

Rēķināties vajadzētu noteikti ar garajiem pārbraucieniem, kas šeit ir. Kā jau visur spēlējot, jācenšas un jārāda savs labākais sniegums, jo sezonas laikā šeit komandās bieži mainās sastāvi, spēlētāji.

Lai veicas!

Izziņām:

• Renāra Demitera individuālās statistikas vietnes – arlanclub.kz, eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv, eurohockey.net
• Arlan kluba mājaslapa – arlanclub.kz
• Kazahstānas Hokeja (ar ripu) federācijas mājaslapa – icehockey.kz
• Arlan komandas spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā (periodiski papildināta; federācijas lapā reti papildināta, pēdējie papildinājumi 2012-11-05) –
  arlanclub.kz, icehockey.kz

[Pirmie četri foto no Renāra Demitera personīgā arhīva. Piektais foto fiksēts Liepājas Metalurgs-2 spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2011. gada 12. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Sestais foto fiksēts Liepājas Metalurgs spēlē pret Kijevas Sokil 2010. gada 27. decembrī; foto autors: Aigars Prūsis. Septītais – noslēdzošais – foto no arlanclub.kz lapas.]

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Raitums

vārtsargs Mārtiņš Raitums Latvijas izlasi ir pārstāvējis jau četros pasaules čempionātos, neskaitot dalību U-18 un U-20 pasaules forumos. lai arī vārtus sargāt pasaules čempionātos nav nācies bieži, jo “pirmais numurs” ir bijis cits, Raitums vienmēr, arī 2011. gada pavasarī pirms pasaules čempionāta, ir gatavs būt Latvijas izlases rīcībā.

2010./2011. g. sezonu Mārtiņš Raitums aizvada vienā no Kazahstānas galvenās līgas līderkomandām – Beibaris (Atirau). 2010. gada vasarā Raitums ieradās Beibaris nometnē, kas norisinājās Latvijā, labi “atrādījās”, t.sk. pārbaudes spēlē pret Liepājas Metalurgu, un palika sastāvā. viņš ir palicis Beibaris rindās arī tagad, kad daži Latvijas hokejisti šo komandu ir pametuši. jāpiebilst, ka šosezon Kazahstānas čempionāts un konkrēti Beibaris ir piedzīvojuši Latvijas hokejistu “uzlidojumu”…

Mārtiņš Raitums savās atbildēs par hokeju Lielbritānijā un Kazahstānā, par hokejistu sadzīvi, par spēlēšanu Beibaris rindās Kazahstānas čempionātā, par latviešu turēšanos kopā Kazahstānā, par Beibaris trenera prasīgumu un komunikācijas “skaistumu”.

izziņai: Mārtiņš Raitums

• dzimis 1985. gada 14. aprīlī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 185 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Beibaris (Atirau) sastāvā Kazahstānas Augstākajā līgā (valsts stiprākā līga)
• iepriekšējās sezonas: Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas stiprākā līga); ASK Ogre; Rīga 2000; Ņeman (Grodņa; Baltkrievijas ekstralīga); Prizma; HK Lido Nafta
• Latvijas izlases dalībnieks PČ 2005., 2006., 2007., 2010. gadā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005. gada PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2002., 2003. gadu PČ 1. divīzijā
• pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējo (2009./2010.) sezonu aizbrauci cīnīties uz Lielbritānijas stiprākās līgas (EIHL) klubu Hull Stingrays. kādi bija pirmie iespaidi britu hokejā? vai viss Lielbritānijā bija tā, kā biji paredzējis? kas bija savādāk?

Mārtiņš Raitums: Pirmie iespaidi visnotaļ pozitīvi. Pirmkārt, jau tāpēc, ka pēc traumas izdevās atrast klubu ārpus Latvijas, lai turpinātu savu hokeja karjeru. Lielbritānijā bija labāk nekā es biju pirms tam iztēlojies; jau ar debiju ļoti labi iejutos komandā, izdevās atrast kopīgu valodu gan ar treneri, gan ar kluba vadību. Sadzīves ziņā – Lielbritānijā pret hokejistu un viņa ģimeni attiecas ļoti labi – mūs tur ļoti labi sagaidīja, kā arī nodrošināja labus dzīves apstākļus.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā? kāpēc nepaliki ilgāk britu hokejā?

Ar savu sniegumu Hull Stingrays sastāvā esmu apmierināts; vienmēr jau var vēlēties labāk, bet tā kā smagi strādāju un izgāju uz katru spēli ar 100% atdevi, tad kopumā ar visu esmu apmierināts.

Anglijā es nepaliku tāpēc, ka Pasaules čempionāta laikā izvirzīju sev augstākus mērķus, gribēju spēlēt augstākā līmenī, jo jutu, ka es to varu.

jautājums: kāds, Tavuprāt, ir EIHL līmenis, salīdzinājumā ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Ir grūti salīdzināt, vai augstāks hokeja līmenis ir  Baltkrievijas ekstralīgā vai EIHL. Jo Anglijā spēlē Ziemeļamerikas hokeju, kur ir ķoti daudz metienu pa vārtiem, savukārt Baltkrievijā ir vairāk Krievu hokeja skola. Noteikti es izvēlētos labāk spēlēt Anglijā, jo man ļoti iepatikās Ziemeļamerikas hokeja stils un  atmosfēra, kas valda ap hokeju.

jautājums: ko Tu ieteiktu Latvijas hokejistiem, kas plāno leģionāra gaitas Lielbritānijā? ar ko tur jārēķinās īpaši, ir kādi “zemūdens akmeņi”?

Laikam, kā jau visās līgās un klubos – varu tikai ieteikt kārtīgi trenēties un spēlēt labi, tad arī treneris un kluba vadība būs apmierināti, tad viss pārējais tiks nodrošināts.

jautājums: Beibaris vienība no Kazahstānas 2010. gada vasarā Latvijā aizvadīja treniņnometni, kurā aicināja arī virkni Latvijas hokejistu, ieskaitot Tevi. kā nonāci Beibaris redzeslokā? vai nebija grūti pieņemt lēmumu doties uz Kazahstānu, kas tomēr ir tālāk nekā Eiropa un ir mazāk pazīstama?

Beibaris redzeslokā nonācu nejaušības dēļ, jo gatavojos doties uz cita kluba treniņnometni. Bet dažādu iemeslu dēļ uz šo klubu neaizbraucu; tieši šajā laikā arī uzzināju, ka Beibaris treniņnometne notiek Latvijā, un tādēļ arī nolēmu doties uz Beibaris treniņnometni, kas notika tepat Kandavā.

Lēmumu nebija grūti pieņemt, jo agrāk jau biju spēlējis pret Kazahstānas līgas klubiem un zināju, ka tur līmenis ir diezgan labs.

jautājums: Beibaris sastāvā sezonas pirmajā pusē bija vairāk Latvijas hokejistu nekā tagad. daži puiši Atirau vienību ir pametuši. kas Kazahstānā ir tas grūtākais leģionāriem no Latvijas? sadzīve, spēles stils, kluba vadības prasības?

Leģionāriem, kas dodas uz Beibaris komandu bez sievām vai draudzenēm, ir diezgan grūti sadzīves apstākļi, jo viņiem ir jādzīvo bāzē, kas ir diezgan sliktā stāvoklī, pretēji pārējiem, kas dzīvo ar savām ģimenēm dzīvokļos. Arī ar komandas treneri ir jāmāk saprasties, kas nav viegli, jo viņš ir ļoti prasīgs, pie mazākās kļūdas spēlētāju var nolamāt, izmantojot visu savu “skaisto” leksiku. Jārēķinās, ka brīvā laika praktiski nav, jo treniņi ir divreiz dienā, pārbaucieni – tā kā Kazahstāna ir ļoti liela – arī ir ļoti gari.

jautājums: tagad Beibaris sastāvā esat fiksēti 3 Latvijas hokejisti – Tu, Andrejs Smirnovs un Sergejs Tjoluškins. vai laukumā un ārpus laukuma saprotaties vislabāk, turieties kopā?

No sākuma, kad komandā arī bija Kaspars Astašenko un Ričards Birziņš, tad arī visi latvieši turējāmies kopā; tagad nekas nav mainījies. Atirau pilsētas basketbola komandā spēlē viens latvietis – Edgars Čunda, arī viņš ar mums turas kopā.

jautājums: kāds ir Kazahstānas stiprākās līgas līmenis, salīdzinot, piemēram, ar to pašu Baltkrievijas ekstralīgu, Latvijas Virslīgu vai britu EIHL?

Uzskatu, ka mūsu komanda, kas ir pašreiz otrajā vietā, noteikti vinnētu Latvijas čempionātu, [bet] Anglijā un Baltkrievijā būtu viena no vadošajām komandām.

jautājums: kāda ir hokeja popularitāte un spēļu apmeklētība Kazahstānā? vai Lielbritānijā bija līdzīgi?

Hokeja popularitāte Kazahstānā, tāpat kā Anglijā, katrā pilsētā atšķiras. Bet kopumā Lielbritanijā hokejs ir apmeklētāks.

jautājums: esi bijis fiksēts Latvijas izlases sastāvā divos U-18, vienā U-20 un četros pieaugušo pasaules čempionātos. kādas saskati savas izredzes tikt izlases sastāvā arī šosezon?

Nesen runāju ar [izlases ģenerālmenedžeri] Māri Baldonieku, viņš man teica, lai gatavojos uz Pasaules čempionātu, jo viņi mani grib redzēt izlases sastāvā pavasarī. Tāpēc es būšu arī gatavs uz pirmajām pārbaudes spēlēm, kas notiks aprīlī.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokeja karjeru nākamajās sezonās? vai plāno “piezemēties” Kazahstānā uz ilgāku laiku vai ir doma mainīt mītneszemi? ja jā, kurā virzienā?

Vēl neko neesmu konkrēti izlēmis, jo pašreiz koncentrējos šai sezonai; pēc sezonas arī domāšu tālāk. Protams, savi plāni man ir, bet laiks rādīs!

lai veicas!

[pirmais Mārtiņa Raituma foto fiksēts iesildīsanās laikā pirms Latvijas izlases pārbaudes spēles pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; šajā spēlē Raitums kā otrais vārtsargs bez spēles laika. foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. otrs foto no hcbeibarys.kz.]

lasāmvielai & izziņām:

• Mārtiņa Raituma statistikas uzskaites – eliteprospects.com, balticsportsagency.com
• Beibaris spēlētāju aktuālā statistika – icehockey.kz, r-hockey.ru
• Beibaris kluba web lapa – hcbeibarys.kz
• Kazahstānas hokeja federācijas mājaslapa – icehockey.kz

par HK Rīga sastāvu un “Kazahstānas nedēļu”

piektdien, 13. augustā Tukumā HK Rīga aizvadīs pārbaudes spēli pret Kazahstānas vienību Beibaris (Atirau), kas aizvada treniņnometni Latvijā. Beibaris arī ir jauna komanda – dibināta 2009. gadā un aizvadījusi tikai vienu sezonu. taču jau savā pirmajā sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā (kas ir stiprākā šajā valstī) regulārajā čempionātā ieņēma 3. vietu (8 komandu konkurencē), bet sezonu noslēdza ar sudraba medaļām, play off finālsērijā ar 2-3 piekāpjoties Sariarka komandai no Karagandas. šovasar Beibaris Latvijas hokeja līdzjutējiem ir interesantāks tāpēc, ka tajā savus spēkus pārbauda virkne Latvijas hokejistu. starp citu, šodien (2010-08-11) pārbaudes spēli pret Beibaris komandu aizvadīja Dinamo fārmklubs Liepājas Metalurgs, kurš kazahstāniešus vinnēja ar 2:0. sestdien, 14. augustā plānota vēl viena pārbaudes spēle starp Liepājas Metalurgs un Beibaris vienībām. jāsecina, ka Dinamo sistēmas klubiem šī ir īsta “Kazahstānas nedēļa”, ņemot vērā arī faktu, ka “lielā” komanda spēlē Kazahstānas Republikas Prezidenta kausa izcīņā.

kas notiek ar HK Rīga sastāvu?

no 46 – 48 spēlētājiem, kuru vārdi tika oficiāli nosaukti HK Rīga treniņnometnes sastāvā, sastāvā saglabājusies aptuveni puse. skaitļu neprecizitāte sākumsastāva apjomā tāpēc, ka oficiālajā sarakstā ik pa laikam tika mainīts dalībnieku skaits, kurš dažādos apskates brīžos figurēja – 46, 48, 47… bez tam, no HK Rīga nometnes ir ne tikai atskaitīti, bet arī pieskaitīti spēlētāji – galvenokārt no Dinamo nometnes. “ceļā” no treniņnometnes Brocēnos uz Piņķiem HK Rīga “pazaudēja” 12 hokejistus. savukārt, ieguvums no Dinamo nometnes bija ne tikai iepriekš HK Rīga sarakstos figurējušie puiši, bet arī Edgars Lipsbergs (1989.) un Aleksandrs Galkins (1990.), kuri HK Rīga publiskotajos sarakstos nebija atzīmēti. HK Rīga sastāvā bez nosaukšanas nometnes sākumsastāvā “iefilstrējušies” Edgars Kurmis (1993.) un Nikolajs Žurkovs (1990.). tiesa, ir avoti, kas norāda uz Žurkova iespējām nākamsezon spēlēt Kazahstānā – runa atkal ir par to pašu Beibaris. tāpat HK Rīga nometnē, pēc Dinamo vienošanās par fārma attiecībām ar Liepājas Metalurgu, ir ienākušies Liepājas hokeja audzēkņi Artūrs Mickēvičs (1991.) un Raimonds Tūbelis (1991.).

HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs un ne tikai pieļauj iespēju, ka HK Rīga sastāvā varētu “parādīties” Dinamo treniņnometnē esošie Roberts Bukarts (1990.) un Ainars Podziņš (1992.), kuri HK Rīga sarakstos līdz šim nav figurējuši. Podziņš, saskaņā ar L. Tambijeva domām, KHL līmenim neesot gatavs (“на мой взгляд, еще молод для игры в КХЛ”; mhl.khl.ru). tāpat ir iespējama Mārtiņa Jakovļeva (1991.) un nav neiespējama Vitalija Karamnova (1989.) nonākšana HK Rīga ierindā. tiesa, Karamnova iespējamā “pārsūtīšana” uz Dinamo jauniešu komandu vismaz pagaidām publiski netiek iztirzāta. šobrīd visi 4 nosauktie puiši ir devušies kopā ar Rīgas Dinamo komandu Kazahstānas izbraukumā pacīnīties par Kazahstānas Republikas Prezidenta kausu un vietu Dinamo sastāvā.

Latvijas hokejistu pieplūdums uz Beibaris

šovasar “biezā slānī” tiek minētas Latvijas hokejistu pārbaudes Beibaris sastāvā vai vismaz kluba interese par šiem hokejistiem. acīmredzot, šis Kazahstānas klubs, “noturot” treniņnometni Latvijā iestudē plašas pārbaudes. tā Beibaris bijusi interese par aizsargiem Agri Savielu (1982.) un Sergeju Durdinu (1980.), kuri gan treniņometnē neesot ieradušies. toties testēšanai Beibaris nometne ir noskatījusi vēl 5 hokejistus no Latvijas, kas ieradušies: Ričards Birziņš (1989.); Mārtiņš Raitums (1985.); Andrejs Smirnovs (1983.); Sergejs Tjoluškins (1983.); Elvis Želubovskis (1986.). jādomā, ka Kazahstānas kluba sastāva veidotāji visus Latvijas spēlētājus “neizbrāķēs”, un vismaz daži no viņiem piedalīsies pārbaudes spēlēs pret HK Rīga. šodien (2010-08-11) pret Liepājas klubu laukumā devušies visi 5.

P.S. pērnsezon Beibaris sistēmā bija pieņemti divi Latvijas hokejisti – brāļi Vladlens Kukjans (1989.) un Valentins Kukjans (1989.).

HK Rīga sastāva komplektācijas statuss:

ampluā	vārds, uzvārds		dz.g.		komentāri
vārtsargi
V	Toms Broks		1991.
V	Uldis Čalpa		1991.
V	Kristers Gudļevskis		1992.
V	Nikolajs Žurkovs		1990.		esot interese no Beibaris (Kazahstāna)
aizsargi
A	Ričards Birziņš		1989.		„pārbaudās” ar Beibaris (Kazahstāna)
A	Edgars Dīķis		1991.
A	Aleksandrs Galkins		1990.		?
A	Ņikita Koļesņikovs		1992.
A	Jānis Lazdāns		1992.
A	Krišs Lipsbergs		1993.
A	Kristaps Nīmanis		1993.
A	Mārtiņš Porejs		1991.
A	Artūrs Salija		1992.
A	Ēriks Ševčenko		1991.
A	Raimonds Tūbelis		1991.
A	Pauls Zvirbulis		1993.
uzbrucēji
U	Jesper Aasa (Zviedrija)		1991.
U	Māris Bičevskis		1991.
U	Elvijs Biezais		1991.
U	Ronalds Cinks		1990.
U	Vladislavs Dobreņkijs		1991.
U	Edgars Kurmis		1993.
U	Edgars Lipsbergs		1989.
U	Miks Lipsbergs		1991.
U	Artūrs Mickēvičs		1991.
U	Andris Siksnis		1993.
U	Dāvis Straupe		1992.
U	Kirils Tambijevs		1992.
U	Raimonds Upenieks		1992.
U	Juris Upītis		1991.
U	Raimonds Vilkoits		1990.		„pārbaudījās” Ņeftehimik rindās
U	Juris Ziemiņš		1993.
	–

Dinamo izbraukumā aizņemtie spēlētāji, kuriem pastāv iespēja nokļūt HK Rīga:

U	Roberts Bukarts		1990.
A	Mārtiņš Jakovļevs		1991.
U	Vitalijs Karamnovs		1989.
U	Ainars Podziņš		1992.
			–

izņemti no HK Rīga treniņnometnes un/vai tās sarakstiem:

ampluā	vārds, uzvārds		dz.g.		komentāri
U	Deniss Baškatovs		1993.
U	Edgars Bebris		1991.
U	Rustams Begovs		1993.
U	Jānis Bērziņš		1992.
A	Gustavs Celms		1993.
V	Rihards Cimermanis		1993.
U	Ivans Dmitrijevs		1992.
U	Miķelis Freimanis		1992.
U	Miks Indrašis		1990.		aizmainīts uz Kriļja Sovetov sistēmu
U	Viktors Jasjonis		1991.
A	Kārlis Kalvītis		1991.		uz ASV
U	Vjačeslavs Movko		1992.
U	Mikus Ozols		1991.
U	Kristiāns Pelšs		1992.		uz Edmonton Oil Kings (WHL)
U	Rūdolfs Prūsis		1992.
V	Ivars Punnenovs		1994.		bija Dinamo treniņometnē Valmierā
U	Lauris Rancevs		1993.
U	Rinalds Rautenšilds		1993.
A	Andrejs Smirnovs		1992.
A	Edvards Zariņš		1991.
U	Jānis Zariņš		1991.
					–

IZZIŅAI: KAZAHSTĀNAS AUGSTĀKĀ LĪGA

Kazahstānas Augstākās līgas 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	komanda	Sp.	U	U OT	U PM	Z PM	Z OT	Z	vārtu st.	punkti
1.	Sariarka (Karaganda)	56	39	0	3	1	0	13	218-95	124
2.	Ertis-Pavlodar (Pavlodara)	56	33	1	2	6	4	10	192-122	115
3.	Beibaris (Atirau)	56	32	2	2	5	3	12	203-105	112
4.	Gorņak (Rudnija)	56	29	2	3	0	1	21	182-153	98
5.	Arlan (Kokšetau)	56	27	2	3	1	1	22	172-159	93
6.	Kazahmis (Satpajeva)	56	16	2	4	5	2	27	160-200	67
7.	Jazcink-Torpedo-2″ (Ustjkamenogorska)	56	11	2	0	3	0	40	107-163	40
8.	Baris-2 (Astana)	56	4	0	5	1	0	46	92-329	23
										–

Kazahstānas Augstākās līgas 2010. gada play off rezultāti:

FINĀLSĒRIJA

klubs	1. sp.	2. sp.	3. sp.	4. sp.	5. sp.	sērijā
Sariarka	5	1	4	1	3	3:2
Beibaris	3	3	0	5	2

–

PAR 3. VIETU

klubs	1. sp.	2.sp.	sērijā
Gorņak	2	1	0:2
Ertis – Pavlodar	4	1

–

PUSFINĀLI

klubs	1. sp.	2. sp.	3. sp.	4. sp.		5. sp.	sērijā
Sariarka	3	3	4				3:0
Gorņak	2	2	2
Ertis – Pavlodar	4	2	4	0	3		2:3
Beibaris	3	4	3	1	5

–

lasāmviela:

• HK Rīga treniņnometnes saķumsastāva vārdi: tepat; dinamoriga.eu
• par 12 spēlētāju “izņemšanu” no HK Rīga treniņnometnes – dinamoriga.eu
• Jānis Matulis par HK Rīga sastāvu (2010-08-02) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Jānis Matulis par Dinamo un Liepājas Metalurgs jaunajām attiecībām – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• par spēli: Liepājas Metalurgs vs. Beibaris (2010-08-11) – icebox.lv
• par HK Rīga un Liepājas Metalurgs paredzētajām spēlēm pret Beibaris – icebox.lv
• Leonīda Tambijeva intervija (2010-08-02) – mhl.khl.ru
• Kristiāns Pelšs uz Edmonton Oil Kings – latvianhockey.wordpress.com
• Kazahstānas Augstākās līgas 2009./2010. g. regulārā čempionāta un play off rezultāti – icehockey.kz, r-hockey.ru (regulārais čempionāts un play off)
• Beibaris interese par Mārtiņu Raitumu un Nikolaju Žurkovu – sports.kz
• par Latvijas spēlētājiem Beibaris treniņnometnē – icebox.lv