Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.
Rezultāta taisītāji Virslīgā
Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei,Ogrē bāzētās Kurbadsvienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).
Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.
Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.
No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.
Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.
Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.),Māris Grāvītis (5 sp.),Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).
Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētajs
komanda
sp.
punkti
1.
Renārs Undelis
Kurbads
27
26+30
2.
Mihails Bogdanovs, aizs.
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
3.
Edgars Lipsbergs
Ozolnieki / Monarch
27
18+25
4.
Aleksandrs Kerčs jun.
Ozolnieki / Monarch
28
23+19
5.
Gatis Gricinskis
Zemgale / LLU
22
19+21
–
Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni
Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.
Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.
Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).
Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.
Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.
Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.
Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
aizsargs
komanda
sp.
punkti
1.
Mihails Bogdanovs
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
2.
Toms Bluks
Kurbads
29
5+25
3.
Sergejs Durdins
Ozolnieki / Monarch
30
9+17
–
“Pēdējā postenī”
Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.
Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.
Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).
Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):
vārtsargs
komanda
sp.
min:sek
GAA
1.
Renārs Kazanovs
Kurbads
18
883:25
2.51
2.
Dmitrijs Žabotinskis
Ozolnieki / Monarch
10
597:52
2.71
* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).
P.S.
Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.
Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.
Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.
Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons
Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.
Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.
Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs
Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…
Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.
Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens
Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.
Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.
No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…
Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):
uzbrucējs
min:sek*
kurā sp.**
pretinieki
datums
1.
Aleksandrs Ņiživijs
0:00
1.
Amur
2008-09-02
2.
Juris Upītis
0:00
1.
Metallurg (Mag.)
2011-11-02
3.
Kyle Wilson
0:00
1.
Dinamo (Minska)
2013-09-05
4.
Marcel Hossa
3:52
1.
Amur
2008-09-02
5.
Jamie Lundmark
4:33
1.
Ak Bars
2011-09-13
6.
Viktors Bļinovs
5:40
2.
Amur
2008-09-03
7.
Raimonds Vilkoits
8:32
2.
Ņeftehimik
2010-12-10
8.
Miķelis Rēdlihs
9:52
1.
Amur
2008-09-02
9.
Matt Ellison
10:41
1.
Amur
2008-09-02
10.
Ģirts Ankipāns
14:12
3.
HK MVD
2008-09-11
11.
Tomáš Surový
15:00
1.
SKA
2010-09-09
12.
Ronald Petrovický
18:42
2.
Amur
2008-09-03
13.
Jānis Sprukts
21:26
2.
Avangard
2009-09-14
14.
Lauris Dārziņš
21:53
2.
Amur
2008-09-03
15.
Paul Szczechura
25:48
2.
Salavat Julajev
2012-10-01
16.
Marcel Haščák
26:38
3.
Lokomotiv
2013-10-30
17.
Miks Indrašis
27:03
3.
HC Slovan Bratislava
2012-09-08
18.
Rustams Begovs
27:45
6.
Avtomobiļist
2013-11-28
19.
Edijs Brahmanis
29:20***
4.
Vitjaz
2009-01-25
20.
Mārtiņš Karsums
31:44
3.
Dinamo (Maskava)
2010-01-22
21.
Fredrik Warg
32:49
3.
CSKA
2011-09-19
22.
Tyler Arnason
34:14
5.
Spartak
2009-11-30
23.
Kaspars Daugaviņš
44:30
3.
Torpedo
2012-09-25
24.
Mike Iggulden
50:54
4.
Spartak
2009-09-19
25.
Róbert Petrovický
55:09
4.
SKA
2009-10-30
26.
Brock Trotter
61:56
6.
Ņeftehimik
2010-09-21
27.
Martin Kariya
61:58
6.
Ņeftehimik
2009-11-14
28.
Juris Štāls
68:31
8.
Torpedo
2008-09-15
29.
Roberts Bukarts
68:36
14.
Spartak
2009-11-19
30.
Juraj Mikúš
72:51
7.
Torpedo
2010-10-09
31.
Jakub Šindel
73:48
6.
Dinamo (Maskava)
2011-10-23
32.
Adrian Foster
74:24
7.
Amur
2009-10-18
33.
Rob Schremp
75:39
5.
Metallurg (Novok.)
2012-09-15
34.
Ainars Podziņš
83:47
16.
CSKA
2011-02-01
35.
Alexandre Giroux
87:04
6.
Amur
2012-09-17
36.
Māris Bičevskis
88:25
12.
Atlant
2012-02-19
37.
Jamie Johnson
92:53
5.
Metallurg (Novok.)
2012-09-15
38.
Aigars Cipruss
107:20
12.
Avangard
2008-12-24
39.
Aleksejs Širokovs
127:03
8.
Torpedo
2008-09-15
40.
Andris Džeriņš
138:51
21.
Amur
2010-09-15
41.
Mark Hartigan
139:15
10.
Spartak
2008-09-24
42.
Armands Bērziņš
141:19
14.
Traktor
2008-11-15
43.
Gints Meija
160:48
23.
Atlant
2009-10-04
44.
Vitālijs Pavlovs
171:23
16.
Torpedo
2013-02-21
45.
Gunārs Skvorcovs
229:55
28.
Donbass
2013-02-26
46.
Mārtiņš Cipulis
237:13
17.
Himik
2008-10-18
47.
Niclas Lucenius
848:01
58.
Torpedo
2012-03-06
–
Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):
uzbrucējs
min:sek*
sp. skaits**
1.
Elvijs Biezais
446:51
52
2.
Raitis Ivanāns
354:14
50
3.
Ville Nieminen
270:20
16
4.
Vitalijs Karamnovs
181:01
18
5.
Artūrs Kuzmenkovs
167:02
24
6.
Björn Melin
132:42
11
7.
Ronalds Cinks
126:22
20
8.
Vojtěch Polák
112:44
9
9.
Sergejs Pečura
31:31
6
10.
Jānis Straupe
30:38
5
11.
Miks Lipsbergs
28:09
4
12.
Toms Hartmanis
22:47
7
13.
Devids Sarkanis
12:41
2
14.
Andris Siksnis
11:14
4
–
* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.
** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.
*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.
[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.
Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.
Kam vajag Liepājas Metalurgu?
Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.
Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.
Liepājas diaspora emigrācijā
Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.
Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.
Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.
Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.
Aizliegums pa jokam
Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.
Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…
MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.
Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
UZBRUCĒJI
1.
Ģirts Ankipāns
1975.
(karjeru beidz)
–
–
2.
Edgars Ārinieks
1994.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
3.
Aleksandrs Baburins
1988.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Lauris Bajaruns
1989.
Rytíři Kladno
Čehija
Čeh. Tipsport Extraliga
5.
Edgars Brancis
1985.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
6.
Roberts Bukarts
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
7.
Māris Diļevka
1992.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
8.
Vladislavs Dobreņkijs
1991.
?
9.
Pauls Hodzko
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
10.
Miks Indrašis
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
11.
Egils Kalns
1991.
?
12.
Regnārs Kaļinovskis
1993.
?
13.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
14.
Linards Mazurs-Mago
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
15.
Artūrs Mickēvičs
1991.
Toros (Ņeftekamska)
Krievija
VHL (Kr. 2.)
16.
Kārlis Ozoliņš
1994.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
17.
Sergejs Pečura
1987.
?
18.
Ainars Podziņš
1992.
Vitjaz (Podoļska)
Krievija
KHL
19.
Rob Schremp
1986.
EV Zug
Šveice
NLA (Šv. 1.)
20.
Gunārs Skvorcovs
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
21.
Jānis Straupe
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
22.
Povilas Verenis (LIET)
1990.
Aristan (Temirtava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
23.
Sergejs Voroņins (BLR)
1985.
HK Ļida
Baltkrievija
Baltkr. ekstralīga
24.
Bruno Zabis
1991.
HSV Eishockey (Hamburga)
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
25.
Toms Zeltiņš
1986.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
AIZSARGI
1.
Nerijus Ališauskas (LIET)
1991.
EV Füssen
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
2.
Ričards Birziņš
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
3.
Jānis Bullītis
1990.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Reinis Demiters
1991.
?
5.
Vents Feldmanis
1977.
(karjeru beidz)
–
–
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
7.
Rodrigo Laviņš
1974.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
8.
Iļja Makarovs
1994.
HK Dmitrov
Krievija
MHL B
9.
Mārtiņš Porejs
1991.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
10.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
?
11.
Edgars Siksna
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
12.
Ēriks Ševčenko
1991.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
13.
Raimonds Tūbelis
1991.
Eindhoven Kemphanen
Nīderlande
Eredivisie (Nīderl. 1.)
VĀRTSARGI
1.
Jānis Auziņš
1991.
HC 07 Detva
Slovākija
1. liga (Slovāk. 2.)
2.
Nauris Grīnvalds
1990.
?
3.
Jānis Kalniņš
1991.
Dunaújvárosi Acélbikák
Ungārija
MOL Liga (Ung. un Rumān.)
*
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
U
Olafs Aploks
1995.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Artūrs Birstiņš
1993.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
U
Vadims Boženkovs
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Valters Freijs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Edgars Homjakovs
1995.
Lake Tahoe Blue
ASV
WSHL
U
Romans Nekļudovs
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Klāvs Plānics
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Rihads Remiņš
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Leonards Rimjāns
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Juris Ziemiņš
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Maksims Abrašins
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
A
Mārtiņš Oskars Freimanis
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Ralfs Grīnbergs
1995.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Mareks Ķepals
1992.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
A
Roberts Mamčics
1995.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
A
Ričards Matuzevičs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Haralds Neimanis
1994.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Sandis Šostaks
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Raimonds Upenieks
1992.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Simas Baltrunas (LIET)
1995.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Vadims Miščuks
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Reinis Petkus
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Boriss Tretjakovs
1993.
?
*
Plašāk:
Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona,play off)
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]
Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?
Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?
Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.
Jaunie, perspektīvie
Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.
Vēlīnie ziedi
Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.
Miks Indrašis kā rekordists
Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.
Ozoliņa uzstādītā latiņa
Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.
Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).
Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums
Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.
Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.
Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):
spēlētājs
dz.
debija PČ
vecums debijā
sp.
punkti
+/-
UZBRUCĒJI
1.
Miks Indrašis
1990-09-30
2012.
21
7
3+2
+1
2.
Roberts Bukarts
1990-06-27
2011.
20
6
3+0
+2
3.
Mārtiņš Karsums
1986-02-26
2008.
22
2
1+2
+3
4.
Armands Bērziņš
1983-12-27
2007.
23
6
1+2
+1
5.
Mārtiņš Cipulis
1980-11-29
2005.
24
6
1+2
±0
6.
Lauris Dārziņš
1985-01-28
2006.
21
6
2+0
+2
7.
Vadims Romanovskis
1978-07-30
2003.
24
6
2+0
±0
8.
Gints Meija
1987-09-04
2010.
22
6
1+1
+1
9.
Sergejs Čubars
1976-04-23
2003.
27
6
1+1
-3
10.
Herberts Vasiļjevs
1976-05-23
1998.
21
6
0+2
+1
11.
Aleksejs Širokovs
1981-02-20
2003.
22
6
1+0
+1
12.
Sergejs Pečura
1987-06-14
2010.
22
6
1+0
±0
13.
Māris Ziediņš
1978-07-03
2005.
26
6
1+0
±0
14.
Zemgus Girgensons
1994-01-05
2013.
19
5
1+0
-3
15.-16.
Kaspars Daugaviņš
1988-05-18
2006.
17
3
0+1
±0
Kaspars Saulietis
1987-06-12
2010.
22
3
0+1
±0
17.-18.
Mareks Jass
1976-07-22
1999.
22
6
0+1
±0
Ģirts Ankipāns
1975-11-29
2003.
27
6
0+1
±0
19.
Miķelis Rēdlihs
1984-07-01
2005.
20
6
0+1
-1
20.
Andris Džeriņš
1988-02-14
2010.
22
6
0+1
-4
21.
Guntis Džeriņš
1985-02-17
2007.
22
1
0+0
±0
22.
Juris Štāls
1982-04-08
2006.
24
6
0+0
±0
23.-24.
Ronalds Ķēniņš
1991-02-28
2011.
20
6
0+0
-1
Vitālijs Pavlovs
1989-06-17
2013.
23
6 (5)
0+0
-1
25.-26.
Jānis Sprukts
1982-01-31
2000.
18
7
0+0
-1
Koba Jass
1990-05-04
2012.
22
7
0+0
-1
27.
Roberts Jekimovs
1989-11-11
2009.
19
4
0+0
-2
28.-29.
Viktors Bļinovs
1981-06-26
2002.
20
6
0+0
-2
Juris Ozols
1977-04-06
2004.
27
6
0+0
-2
30.
Raitis Ivanāns
1979-01-03
2008.
29
6
0+0
-5
AIZSARGI
1.
Sandis Ozoliņš
1972-08-03
1998.
25
4
1+2
+7
2.
Oskars Cibuļskis
1988-04-09
2011.
23
6
0+1
+2
3.
Māris Jass
1985-01-18
2006.
21
6
0+0
+2
4.
Kaspars Astašenko
1975-02-07
2001.
26
6
1+2
+1
5.
Atvars Tribuncovs
1976-10-14
1998.
21
2
0+0
+1
6.-7.
Georgijs Pujacs
1981-06-11
2006.
24
6
0+0
+1
Vents Feldmanis
1977-03-07
2003.
26
6
0+0
+1
8.
Artūrs Kulda
1988-07-25
2010.
21
3
0+0
±0
9.-10.
Guntis Galviņš
1986-01-25
2005.
19
6
0+1
-1
Krišjānis Rēdlihs
1981-01-15
2002.
21
6
0+1
-1
11.
Kristaps Sotnieks
1987-01-29
2009.
22
7
0+1
-1
12.
Oļegs Sorokins
1974-01-04
2001.
27
6
0+0
-1
13.
Jānis Andersons
1986-10-07
2010.
23
5
0+0
-1
14.
Oskars Bārtulis
1987-01-21
2005.
18
1
0+0
-1
15.
Aleksandrs Jerofejevs
1984-04-12
2006.
22
6
1+0
-2
16.
Ralfs Freibergs
1991-05-17
2013.
21
7
0+1
-2
17.
Viktors Ignatjevs
1970-04-26
2000.
30
7
0+0
-2
18.
Mihails Bogdanovs
1976-09-18
1999.
22
6
0+0
-2
19.
Agris Saviels
1982-01-15
2004.
22
7
0+0
-3
20.
Jēkabs Rēdlihs
1982-03-29
2008.
26
4
0+0
-3
21.
Arvīds Reķis
1979-01-01
2003.
24
6
0+0
-4
VĀRTSARGI
dz.
debija PČ
vecums debijā
sp.
atv. %
GAA
1.
Kristers Gudļevskis
1992-07-31
2013.
20
4
92.50%
2.22
2.
Edgars Masaļskis
1980-03-31
2004. (bez sp. 2002.)
24
1
92.11%
3.00
3.
Māris Jučers
1987-06-18
2012. (bez sp. 2011.)
24
2
91.84%
3.07
4.
Mārtiņš Raitums
1985-04-14
2006. (bez. sp. 2005.)
21
1
74.19%
10.75
*
Uzziņām:
Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.
1. Mārtiņš Cipulis
Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.
2. Ralfs Freibergs
ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.
3. Kristers Gudļevskis
Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.
4. Edgars Kulda
Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).
P.S. Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):
spēlētājs
dz.
sp. vs BLR
punkti vs BLR
+/- vs BLR
SM vs BLR
met. vs BLR
sp. SUMMĀ
punkti SUMMĀ
+/- SUMMĀ
SM SUMMĀ
UZBRUCĒJI
1.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2
1+2
+1
2
4
10
2+4
+3
2
2.
Jānis Sprukts
1982.
2
1+1
+2
2
6
6
1+2
+4
4
3.
Lauris Dārziņš
1985.
2
0+2
+1
0
6
5
3+4
+4
0
4.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
-1
0
2
11
3+2
-1
8
5.
Aleksejs Širokovs
1981.
2
0+1
±0
0
1
7
0+1
-2
2
6.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
+1
0
1
9
1+0
-2
4
7.-8.
Miks Indrašis
1990.
2
0+0
±0
0
4
13
4+3
-1
2
Vitālijs Pavlovs
1989.
2
0+0
±0
0
4
12
1+2
-4
6
9.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0
0
5
0+1
-2
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
-1
0
3
8
0+1
-3
6
11.
Toms Hartmanis
1987.
1
0+0
-1
0
2
1
0+0
-1
0
12.
Roberts Jekimovs
1989.
1
0+0
-1
0
1
13
1+6
+1
39
13.
Ronalds Ķēniņš
1991.
2
0+0
-1
2
3
13
1+3
-1
6
14.
Gints Meija
1987.
2
0+0
-3
0
2
13
2+2
-3
2
AIZSARGI
1.
Ralfs Freibergs
1991.
2
0+1
+3
4
1
2
0+1
+3
4
2.
Georgijs Pujacs
1981.
2
1+0
+2
2
4
6
2+0
+4
2
3.
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0
0
8
0+2
-5
16
4.
Oskars Cibuļskis
1988.
1
0+0
-1
0
1
7
0+0
-5
0
5.
Jānis Andersons
1986.
2
0+0
-1
0
0
3
0+0
±0
0
6.
Agris Saviels
1982.
2
0+0
-1
2
3
7
0+1
-3
2
7.-8.
Māris Jass
1985.
2
0+0
-2
2
2
10
1+0
-9
2
Kristaps Sotnieks
1987.
2
0+0
-2
2
2
11
1+3
-7
6
VĀRTSARGI
dz.
sp. vs BLR
atv. vs BLR
GAA vs BLR
SM vs BLR
sp. laiks vs BLR
sp. (laiks) SUMMĀ
uzv.-zaud. SUMMĀ
GAA SUMMĀ
SM SUMMĀ
1.
Kristers Gudļevskis
1992.
1
96.5% (25 no 26)
1.00
0
60:00
2 (119:29)
1-1
1.51 (3 vārtu z.)
0
2.
Māris Jučers
1987.
1
91.43% (32 no 35)
3.00
0
60:00
8 (444:48)
1-6
3.37 (25 vārtu z.)
0
*
Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
statuss
UZBRUCĒJI
1.
Lauris Bajaruns
1989.
7
2+1
-2
0
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Mārtiņš Karsums
1986.
4
1+2
+2
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3.
Miķelis Rēdlihs
1984.
3
1+2
+1
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+3
-2
4
PČ piedalīties neplāno
5.
Gunārs Skvorcovs
1990.
2
1+0
+1
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Elvijs Biezais
1991.
6
1+0
-4
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7.
Māris Bičevskis
1991.
8
0+1
-3
10
trenējas ar izlasi
8.-9.
Kaspars Daugaviņš
1988.
1
0+0
±0
0
joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
Roberts Bukarts
1990.
1
0+0
±0
0
kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10.
Artūrs Ozoliņš
1988.
3
0+0
±0
2
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11.
Kaspars Saulietis
1987.
3
0+0
-1
2
trenējas ar izlasi
12.
Raitis Ivanāns
1979.
2
0+0
-1
4
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13.
Juris Upītis
1991.
3
0+0
-2
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
AIZSARGI
1.
Aleksandrs Jerofejevs
1984.
5
0+3
+3
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Oskars Bārtulis
1987.
5
1+1
+2
6
kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3.
Arvīds Reķis
1979.
4
0+1
+2
2
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4.
Krišjānis Rēdlihs
1981.
7
0+0
+1
2
trenējas ar izlasi
5.
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
6
0+1
±0
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Sandis Ozoliņš
1972.
3
0+0
±0
2
PČ piedalīties neplāno
7.
Artūrs Kulda
1988.
4
1+0
-1
2
joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
2
0+0
-2
2
kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
VĀRTSARGI
dz.
sp. (laiks)
uzv.-zaud.
GAA
SM
statuss
1.
Edgars Masaļskis
1980.
4 (244:03)
2-2
2.21 (9 vārtu z.)
0
trenējas ar izlasi
2.
Mārtiņš Raitums
1985.
1 (40:00)
0-1
7.50 (5 vārtu z.)
0
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
*
Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss
V
Jānis Kalniņš
1991.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V
Ervīns Muštukovs
1984.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Edgars Apelis
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Ričards Birziņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Guntis Galviņš
1986.
kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A
Mārtiņš Gipters
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Rodrigo Laviņš
1974.
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A
Ēriks Ševčenko
1991.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Zemgus Girgensons
1994.
joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U
Vitālijs Hvorostiņins
1992.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Lipsbergs
1994.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Maziņš
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Jānis Ozoliņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Ēriks Ozollapa
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Sergejs Pečura
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Kristiāns Pelšs
1992.
joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U
Jānis Straupe
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Raimonds Vilkoits
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Mārcis Zembergs
1988.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se
[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]
Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv…
SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.
Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):
vieta
komanda
sp.
uzv.
uzv. pp
zaud. pp.
zaud.
vārtu st.
punkti
1.
SMScredit.lv
28
24
0
1
3
189-88
73
2.
Juniors
28
18
3
0
7
122-67
60
3.
Ozolnieki / Monarch
28
17
2
1
8
136-87
56
4.
Liepājas Metalurgs – 2
28
16
1
3
8
120-86
53
5.
Zemgale / JLSS
28
14
2
1
11
144-125
47
6.
HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)
28
6
1
3
18
97-146
23
7.
HS Rīga / Prizma II
28
4
1
0
23
72-148
14
8.
SK Rīga-96
28
3
0
1
24
83-216
10
*
Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.
SMScredit.lv „uz papīra”
Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.
Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.
Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.
Bet tad pienāca play off…
Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.
Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.
Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).
Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.
Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?
Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.
SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):
P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.
P.P.S.
Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?
SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):
P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.
Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).
[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]
Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?
Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…
Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.
Desmitdaļa rezultāta
Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.
Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).
Progress?
2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.
Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…
Kas tālāk?
„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.
Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.
Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!
Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.
Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.
Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):
UZBRUCĒJI
dz.
sp. reg.
punkti reg.
+/- reg.
SM reg.
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
SUMMĀ vid. punkti/sp.
1.
Miks Indrašis
1990.
2
0+2
±0
0
0
–
–
–
1.000
2.
Gunārs Skvorcovs
1990.
12
8+3
+5
0
0
–
–
–
0.917
3.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
43
12+23
+5
38
3
0+2
+1
2
0.804
4.
Artūrs Mickēvičs
1991.
50
19+21
+6
12
3
0+0
-1
0
0.755
5.
Povilas Verenis
1990.
30
9+13
+12
22
0
–
–
–
0.733
6.
Roberts Bukarts
1990.
14
6+4
±0
4
0
–
–
–
0.714
7.
Ģirts Ankipāns
1975.
13
0+8
-1
8
3
1+1
+1
0
0.625
8.
Edgars Brancis
1985.
50
11+20
-6
26
3
1+0
+1
2
0.604
9.
Jānis Straupe
1989.
48
16+11
+3
10
3
1+0
-2
0
0.549
10.
Ainars Podziņš
1992.
22
6+6
+5
2
0
–
–
–
0.546
11.
Māris Diļevka
1992.
36
11+10
+5
22
3
0+0
-2
2
0.539
12.
Bruno Zabis
1991.
34
5+11
+1
20
3
0+2
+1
4
0.487
13.
Egils Kalns
1991.
37
4+12
-1
12
3
0+0
-3
0
0.400
14.
Lauris Bajaruns
1989.
45
3+14
+3
30
3
1+1
+1
4
0.396
15.
Sergejs Voroņins
1985.
50
6+12
+5
20
3
0+0
±0
0
0.340
16.
Toms Zeltiņš
1986.
40
6+7
-8
34
0
–
–
–
0.325
17.
Kārlis Ozoliņš
1994.
41
4+9
+5
6
3
0+0
-1
2
0.296
18.
Sergejs Pečura
1987.
5
0+1
±0
2
0
–
–
–
0.200
19.
Aleksandrs Baburins
1988.
20
1+2
-5
8
3
0+0
-1
2
0.130
20.
Edgars Ārinieks
1994.
10
0+1
-4
2
0
–
–
–
0.100
21.-22.
Pauls Hodzko
1993.
1
0+0
±0
0
0
–
–
–
0
Robs Šremps
1986.
1
0+0
±0
0
0
–
–
–
0
23.-24.
Vladislavs Dobreņkijs
1991.
2
0+0
±0
0
0
–
–
–
0
Regnārs Kaļinovskis
1993.
1
0+0
±0
0
1
0+0
±0
0
0
25.
Linards Mazurs-Mago
1994.
2
0+0
-1
0
0
–
–
–
0
*
Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.
No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.
Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):
AIZSARGI
dz.
sp. reg.
punkti reg.
+/- reg.
SM reg.
sp. PO
punkti PO
+/- PO
SM PO
SUMMĀ vid. lietd./sp.
1.
Mārtiņš Porejs
1991.
7
0+1
+4
8
0
–
–
–
+0.571
2.
Rodrigo Laviņš
1974.
9
2+1
+3
14
0
–
–
–
+0.333
3.
Ričards Birziņš
1989.
49
6+18
+16
77
3
1+0
-3
0
+0.250
4.
Mārtiņš Gipters
1989.
42
4+9
+8
20
3
0+0
-3
4
+0.111
5.
Edgars Siksna
1993.
44
7+8
+5
61
3
0+0
±0
0
+0.106
6.
Reinis Demiters
1991.
38
2+9
+4
42
3
0+0
±0
0
+0.098
7.
Raimonds Tūbelis
1991.
49
4+6
+4
67
3
0+0
±0
2
+0.077
8.
Iļja Makarovs
1994.
1
0+0
±0
0
0
–
–
–
±0
9.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
3
0+0
±0
4
0
–
–
–
±0
10.
Ēriks Ševčenko
1991.
32
2+16
-1
16
3
1+0
±0
0
-0.029
11.
Vents Feldmanis
1977.
45
3+6
-5
59
2
0+0
+1
4
-0.085
12.
Jānis Bullītis
1990.
34
0+4
-2
20
1
0+0
-1
0
-0.086
13.
Nerijus Ališauskas
1991.
47
0+8
-6
84
3
0+1
±0
4
-0.120
*
P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):
VĀRTSARGI
dz.
sp. (min:sek) reg.
uzv.-zaud. reg.
GAA reg.
atv. % reg.
sp. (min:sek) PO
uzv.-zaud. PO
GAA PO
atv. % PO
1.
Jānis Auziņš
1991.
25 (1243:52)
14-8
2.51
91.0%
3 (188:14)
0-3
4.46
83.9%
2.
Jānis Kalniņš
1991.
29 (1594:38)
13-12
2.78
91.7%
0
–
–
–
3.
Nauris Grīnvalds
1990.
5 (184:01)
0-3
3.26
90.8%
0
–
–
–
*
Cik daudz šosezon „saražots”?
Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?
Un kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?
P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).
P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).
Izziņām:
Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com
[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]
Latvijas izlases sniegums Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīrā Norvēģijā smalkiem hokeja gardēžiem varētu sagādāt maz baudas un daudz pēcgaršas… bet, ja atceras, ka šis produkts vēl nav gatavs un nav paredzēts baudīšanai, tad EIHC ir normāls (hokeja) virtuves šovs, kurā šefpavārs Teds Nolans iepazīstas ar virtuves inventāru.
Latvijas izlases spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā par īpaši baudāmām varētu nosaukt tikai pēc hokeja ļoti izbadējies vērotājs. ir skaidrs, ka šīs spēles bija no obligātās programmas un no sērijas “ragaviņu vilkšanas kalnā”. tikpat skaidrs, ka spēles skaistums un rezultāts nebija iekļauts izrādes cenā. svarīgākais ir kas cits – biedrs Nolans ir nogaršojis Latvijas hokeja pīrāgu. arī daži jaunie, kas citkārt pie teikšanas nebūtu tikuši, bet tagad “piedebitējuši” sastāvu, ir pārbaudīti, apskatīti, mēģinājuši izpausties. iespēja ir bijusi dota.
un neskatoties uz pārbaudāmo sastāvu, no kura pasaules čempionātā būs sastopama puse vai mazāk spēlētāju, Latvijas izlase ir uzspēlējusi pēcspēles metienus ar Dānijas izlasi un uzvarējusi tikpat eksperimentālo Francijas izlasi. protams, maz, ja uzskatām ka hokeja lielvalstij Latvijai ir jāsit visādas Norvēģijas, Dānijas un Francijas vienmēr un ar lielu rezultātu. bet, ja skatāmies uz debitantu apjomu laukumā un uz treneru komandtiltiņa, un atceramies komandas vienīgo koptreniņu pirms turnīra trešdaļkomandas apjomā, tad “ir okei”.
EIHC Norvēģijas turnīra gala tabula (2012. g. februārī):
vieta
izlase
spēles
vārtu st.
punkti
Latvija vs.
1.
Norvēģija
3
11-5
8
1:2
2.
Dānija
3
9-10
5
2:3 PM
3.
Latvija
3
5-6
4
–
4.
Francija
3
3-7
1
2:1
*
Euro Ice Hockey Challenge turnīra gaitā “atradumu” Latvijas izlases ierindā nebija… nav tā, ka tādi īpaši tiktu prognozēti, un nav arī eksperimentālais sastāvs izgāzies, bet tāda nothing special sajūta nepamet. taču, kā jau prognozēts, likmes bija uz Dinamo uzbrukuma trijnieku “Bukarts – A.Džeriņš – Meija“, kurā vienīgā jautājuma zīme pirms turnīra bija Andris Džeriņš un viņa varēšanas pēc atkopšanās no traumas. tāpat nebija šaubu, ka aizsargu ierindā “pasvītrojums” likts zem Dinamo uzvārdiem Sotnieks, Cibuļskis, kā arī Andersons. interesi, protams, raisīja Atvara Tribuncova atgriešanās Latvijas izlasē, taču diemžēl jau pirmajā spēlē gūtais savainojums vairāk par šo vienu spēli neļāva viņam pacīnīties un, iespējams, pārliecināt par savu noderību izlasei pasaules čempionātā.
Latvijas izlases poztīvo vērojumu TOP 3 EIHC turnīrā
1. Džeriņš var! Andris Džeriņš pēdējo spēli Dinamo ierindā bija aizvadījis 3. oktobrī, kad pret SKA tika gūta trauma un iestājās ilgs atkopšanās process. uz jautājumu “pēc kā Džeriņš izskatīsies?” atbilde EIHC turnīrā ir atradusies. sprēgājošu spēka spēli un apbrīnojami precīzu saprašanos aizvērtām acīm ar partneriem Robertu Bukartu un Gintu Meiju nevarēja saskatīt, un diez vai kāds to gaidīja, bet kopējais iespaids par Džeriņa formu palika labs. jādomā, ka izlases un vienlaikus Dinamo treneri Artis Ābols un Viktors Ignatjevs šo prieka vēsti būs aiznesuši līdz Dinamo galvenajam. vai tas nozīmē, ka Bičevska spēles laiks Dinamo ierindā ir beidzies, būs iespēja pamanīt jau drīzumā…
2. pēdējās minūtes vārtu guvumi. protams, meistarība un iemaņas netiek nodotas mantojumā citam izlases sastāvam kopā ar tā nosaukumu, taču nevar nepriecēt turnīra divās spēlēs iestudētie vārtu guvumi pamatlaika pēdējā minūtē, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. nav daudz tādu reižu, kad kad tas izdodas, bet šoreiz bilance 2:0 . lai arī pretiniekos nebija ne Kanādas olimpiskā izlase, ne Zviedrijas parastā, tik un tā apsveicami.
3. jaunatne nenobijās. Latvijas izlases plašais debitantu loks ar 1990. – 1992. gados dzimušajiem lika aizdomāties, cik viņi visi būs gatavi uzspēlēt pieaugušo hokeju. protams, meistarības katram ir tik daudz, cik ir, bet vecāko “būdu” priekšā jaunpienācēji nenodrebēja. kas ir saimnieks Latvijas izlases vārtu priekšā, laiku pa laikam centās atgādināt šī izlases modeļa jaunākais spēlētājs – aizsargs Artūrs Salija (dz. 1992.). pagrūstīties ar augumā pārākiem “troļļiem” (mīļš Norvēģijas izlases spēlētāju apzīmējums) nekautrējās arī Vladislavs Dobreņkijs (dz. 1991.). arī pārējie debitanti nedrebēja.
pēcvārds
interesanti bija pavērot tos Dinamo komandas puišus, kuri centās būt izlases līderi, neskatoties uz to, ka savā darba ikdienā savā klubā ne vienmēr tiek spēlēt, ir regulārā rotācijā un/vai “nes klavieres” ceturtajā vai kādā citā maiņā. brīžam izdevās, bet citkārt ne pārāk. protams, lai uzņēmība un radošums varētu izpausties, ir nepieciešams meistarības “iztikas minimums”. jādomā, vairumam februāra modeļa izlases puišiem, kuri nāk no Dinamo komandas puses, šis minimums ir. bet kas pietrūka? ticība saviem spēkiem vai tomēr meistarība?
Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Lērenskūgā (Norvēģijā; 2012. g. februārī; pēc komandas visām 3 spēlēm):
spēlētāji
dz.
spēles
punkti
+/-
SM
UZBRUCĒJI
Gints Meija
1987.
3
1+2
+2
0
Roberts Bukarts
1990.
3
1+1
+1
0
Andris Džeriņš
1988.
3
1+1
+1
0
Juris Štāls
1982.
3
1+0
+1
4
Mārtiņš Cipulis
1980.
3
0+0
+2
14
Ronalds Ķēniņš
1991.
3
0+0
+1
4
Juris Upītis
1991.
3
0+0
+1
4
Artūrs Mickēvičs
1991.
3
0+0
0
0
Jānis Straupe
1989.
3
0+0
0
0
Sergejs Pečura
1987.
3
0+0
0
0
Vladislavs Dobreņkijs
1991.
3
0+0
0
2
Gunārs Skvorcovs
1990.
3
0+0
0
2
Miks Indrašis
1990.
3
0+0
-1
0
AIZSARGI
Jānis Andersons
1986.
3
0+2
+2
0
Mārtiņš Porejs
1991.
3
0+0
+2
14
Kristaps Sotnieks
1987.
3
1+0
+1
0
Oskars Cibuļskis
1988.
3
0+1
+1
2
Edgars Dīķis
1991.
3
0+0
0
0
Artūrs Salija
1992.
3
0+1
-1
4
Atvars Tribuncovs
1976.
1
0+0
-1
0
VĀRTSARGI
dz.
sp. (sp.laiks)
GAA
atv.%
SM
Māris Jučers
1987.
1 (60:00)
1.00
96.4%
0
Edgars Masaļskis
1980.
2 (124:16)
1.93
94.2%
0
*
P.S. pirms EIHC turnīra Latvijas izlases sastāvā oficiāli un pusoficiāli tika nosaukti arī Armands Bērziņš, Māris Bičevskis, Toms Hartmanis, Alberts Iliško, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Jānis Kalniņš, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Raitums, Ēriks Ševčenko, kuri turnīrā nepiedalījās un tika aizstāti dažādu iemeslu dēļ.
[gan Ginta Meijas un Norvēģijas izlases vīru kopfoto, gan Andra Džeriņa un Norvēģijas valstsvienības spēlētāju attēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 26. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]
Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča trenētā Dinamo jauniešu komandu “jaunā maiņa” (SK Rīga-95) savai jaunajai sezonai gatavojas uz intensīva pārbaudes spēļu viļņa. jaunā sezona SK Rīga-95 puišiem pagaidām ir “noslēpums”, jo paredzēts starts Sanktpēterburgas meistarsacīkšu 1995. gadā dzimušo grupā, kuras spēku mērs un samērs vismaz pagaidām ir nojaušams tikai teorētiski.
ja “pa starpu” izskanēja informācija, ka SK Rīga-95 briest dalībai tikai Sanktpēterburgas čempionātā, tad tagad cilājas versijas par komandas iespējamo dalību arī Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. sezonas modelī. ka puiši, neskatoties uz savu atbilstību U-17 kategorijai, var uzspēlēt kā līdzīgi arī ar Virslīgas klubu, komanda cenšas apliecināt pārbaudes spēlēs.
var, protams, spriest par Latvijas Virslīgas līmeni… taču, lai arī HS Rīga/LSPA aizvadītajā sezonā nebija starp Virslīgas līdervienībām, tomēr SK Rīga-95 līdzīgās spēles (5:2; 6:8) pret komandu, kurā šovasar trenējas un uzspēlē spēlētāji kā Aleksandrs Macijevskis un Sergejs Pečura, nav zemē metami panākumi 15 – 16 gadus jauniem hokejistiem.
arī saviem “lielākajiem brāļiem” – HK Rīga Juniors, kas taupīti MHL B grupai, SK Rīga-95 nav viegls sparinga partneris. 6. augustā bija sanācis 3:7, bet 13. augusta pirmspusdienā SK Rīga-95 saviem kolēģiem – “junioriem” atgādināja, ka spēles pamatlaiks ir 60 minūtes. 95.-tie prata atspēlēties no 1:4 un pēcspēles metienos “izraut” ļoti gribēto uzvaru (5:4 PM). piebilde: spēle norisinājās bez papildlaika, uzreiz pēc pamatlaika beigu svilpes pievēršoties pēcspēles metieniem.
“Mēs spēlējām līdz galam un nenometām tempu, kad rezultāts bija 1:4, un spēlējām kā viena komanda, nevis katrs par sevi,” spēles iznākumu skaidro SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs, kurš sargāja “pēdējo līniju” visas spēles garumā. “SK Rīga-95 spēle pret HK Rīga Juniors ir ļoti principiāla, jo vienkārši gribas pierādīt, ka neesam vājāki,” par motivāciju teic Oskars Batņa, SK Rīga-95 uzbrucējs.
starp citu, pirmdien, 15. augustā pulksten 15:15 Rīgā, Volvo ledus hallē, ir paredzēta SK Rīga-95 “samērīšanās” ar HS Rīga/Prizma vienību.
SK Rīga-95 pārbaudes spēļu rezultāti 2011. gada starpsezonā (līdz 2011-08-13, ieskaitot):
datums
pretinieks
rezultāts
2011-07-29
SK Rīga-96
16:5
2011-08-05
HS Rīga/LSPA
5:2
2011-08-06
HK Rīga Juniors
3:7
2011-08-12
HS Rīga/LSPA
6:8
2011-08-13
HK Rīga Juniors
5:4 PM
2011-08-15
HS Rīga/Prizma
–
Krievija nav sveša
lai arī komandas soļus regulārajās meistarsacīkstēs Krievijā plānots spert pirmoreiz, SK Rīga-95 vienībai Krievijas jauniešu hokejs nav absolūti svešs. 2010./2011. g. sezonas nogalē jau pēc izcīnītiem Baltkrievijas un Latvijas čempionu tituliem SK Rīga-95 devās uz Maskavu, lai piedalītos World Junior Champions Cup – 2011 turnīrā, kas norisinājās no 30. aprīļa līdz 4. maijam divās vecuma grupās – 1995. g. dzimušajiem (Vladimira Krutova divīzija) un 2000. g. dzimušajiem (Sergeja Makarova divīzija). 1995. gadā dzimušo divīzijā uzvarēja SK Rīga-95 komanda, kura atbilstoši savai “hierarhiskajai” piederībai turnīrā tika dēvēta par Dinamo. kopumā rīdzinieki turnīra gaitā aizvadīja 5 spēles, un nevienu no tām nezaudēja.
tiesa, Maskavas turnīrā SK Rīga-95 puišiem pretī nenāca neviena vienība, kas startēja Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gada grupā un/vai attiecīgā vecuma Krievijas Ziemeļrietumu reģiona meistarsacīkstēs. taču turnīrā piedalījās Maskavas apgabala čempionāta līdervienības. “Protams, turnīra līmenis bija krietni augstāks, nekā Baltkrievijas čempionātā. Kā nekā Maskavas Dinamo ir Maskava apgabala čempioni, bet Kriļja Sovetov ir trešie. Arī Slovākijas zvaigznes bija ļoti spēcīgi,” par turnīra līmeni spriež un ar Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. g. dzimušo grupu salīdzina Oskars Batņa.
turnīra priekšsacīkstēs rīdzinieki bija iesvērti B apakšgrupā, kurā SK Rīga-95 (Rīgas Dinamo) palika 2. vietā, ar vienādu punktu skaitu kā apakšgrupas līderiem – Maskavas Kriļja Sovetov, bet švakāku vārtu starpību. toties play off stadijā rīdzinieki visu “sakārtoja”, pusfinālā ar 14:2 (!) pieveicot A apakšgrupas līderus – Slovakian Stars un finālā “nokārtojot attiecības” ar to pašu Kriļja Sovetov (6:4).
rezultatīvo spēli pret Slovākijas jauniešiem Oskars Batņa raksturo: “Tā bija kaut kāda fantastika! Tā veicās laikam pirmo reizi, jo sabira iekšā gandrīz visas ripas, kuras metām vārtu virzienā. Sākumā stīvējāmies un svaru kausi varēja nosvērties jebkurā virzienā, bet paveicās mums un tālāk jau slovāki psiholoģiski salūza.”
turnīra summā par World Junior Champions Cup – 2011 turnīra 1995. gada divīzijas labāko vārtsargu tika nosaukts Toms Lauskis (SK Rīga-95), par labāko “bombardieri” (vārtu guvēju) – Rihards Bukarts (SK Rīga-95), par labāko komandas menedžeri – Askolds Vārpiņš (SK Rīga-95). starp citu, turnīra 1995. gada grupas labākais piespēlētājs bija Haralds Podziņš no Maskavas Dinamo.
lai atsvaidzinātu atmiņas par Krievijas jauniešu hokeja līmeni, vēl pirms jaunās sezonas sākuma SK Rīga-95 plāno doties uz pārbaudes spēļu turnīru Kļinā, kur paredzētas spēles laika posmā starp 23. un 29. augustu.
sastāva pārbīdes
SK Rīga-95 “lielos vilcienos” ir uzticami savam Baltkrievijas un Latvijas “zelta sastāvam”. jau “agrā” vasarā bija skaidrs, ka komandu pamet daži “apzeltītie”, t.sk. Rihards Bukarts (1995.). tagad aizgājušo pulciņu papildinājuši “īstenie” SK Rīga-95 uzbrucēji Andrejs Čerezovs (1995.) un Sandis Grīnbergs (1995.), kā arī šovasar kandidātos pieaicinātie – aizsargs Roberts Līcītis (1995.), kurš aizvadītajā sezonā cīnījās HS Rīga U16 vienībā Latvijas U-16 līgā, un uzbrucējs Kristaps Namiķis (1995.), kuram 2010./2011. g. sezonā fiksēta dalība gan Jelgavas LSS U16 vienībā Latvijas U-16 līgā, gan HK Ogre sastāvā Latvijas Virslīgā.
toties atpakaļ ir Artūrs Logunovs (1995.), kurš savulaik bija SK Rīga-95 uzbrucējs un šovasar bija atstājis komandu. taču Logunovs atkal ir SK Rīga-95 rīcībā, bet tagad sastāvā tiek iemēģināts citā ampluā – kā aizsargs.
SK Rīga-95 sastāva aktuālais statuss (2011-08-13):
ampl.
hokejists
dz.
komanda 2010./2011. & komentāri
–
VĀRTSARGI
V
Toms Lauskis
1995.
SK Rīga-95
V
Maksims Rešetņikovs
1995.
SK Rīga-95
V
Sergejs Saveļjevs
1996.
trenējās ar SK Rīga-95; traumēts
V
Rihards Vugulis
1996.
HS Rīga 94/95 U18
–
AIZSARGI
A
Toms Bernhards
1995.
SK Rīga-95
A
Juris Bērziņš
1995.
HS Rīga 94/95 U18
A
Kristofers Bindulis
1995.
SK Rīga-95
A
Roberts Ernests Goldmanis
1995.
SK Rīga-95
A
Vadims Grušas
1995.
SK Rīga-95
A
Jānis Jaks
1995.
SK Rīga-95; SK Rīga-93/94; Sāga (RAMH)
A
Ralfs Karelis
1995.
SK Rīga-95
A
Artūrs Logunovs
1995.
SK Rīga-95
A
Rolands Punculis
1995.
SK Rīga-95
A
Jānis Puriņš
1996.
SK Rīga-95
–
UZBRUCĒJI
U
Oskars Batņa
1995.
SK Rīga-95
U
Bruno Birzītis
1995.
SK Rīga-95
U
Vitālijs Gorohovs
1995.
HS Rīga U16
U
Ruslans Ignatovičs
1995.
SK Rīga-95
U
Dmitrijs Komarņickis
1995.
SK Rīga-95
U
Rūdolfs Krieviņš
1995.
SK Rīga-95
U
Jurijs Moiseičenko
1995.
SK Rīga-95; SK Rīga-96 (tikai Latvijas U-16)
U
Rūdolfs Pētersons
1995.
SK Rīga-95
U
Pēteris Priediņš
1995.
SK Rīga-95
U
Jegors Samofalovs
1995.
SK Rīga-95
U
Reinis Vītoliņš
1995.
SK Rīga-95; Liepājas Metalurgs U16
U
Ņikita Zgirskis
1995.
SK Rīga-95
U
Aleksandrs Zujevs
1995.
SK Rīga-95
–
lasāmvielai:
SK Rīga-95 aktualitātes un sastāva komplektācijas statuss uz 2011-07-26; Sanktpēterburgas čempionāta un Krievijas Ziemeļrietumu reģiona jauniešu meistarsacīkšu 1995. g. dzimušo grupu pozīcijas aizvadītajā sezonā: tepat
par World Junior Champions Cup – 2011 turnīru – kuzkincup.ru
World Junior Champions – 2011 turnīra 1995. g. dzimušo divīzijas rezultāti – kuzkincup.ru
World Junior Champions – 2011 turnīra statistikas lapa – kuzkincup.ru
[fotoattēlā: SK Rīga-95 puiši World Junior Champions Cup – 2011 turnīrā Maskavā 2011. g. maijā. foto avots: kuzkincup.ru.]