Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Kādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi	spēlētājs	dz.	turnīrs
41	Sandis Ozoliņš	1972-08-02	2014. OS
40	Sergejs Naumovs	1969-04-04	2010. OS, 2009. PČ
39	Andrejs Maticins	1963-01-30	2002. OS
	Artūrs Irbe	1967-02-02	2006. OS
38	Aleksandrs Beļavskis	1964-01-17	2002. PČ, 2002. OS
37	Aleksejs Froļikovs	1957-02-15	1994. PČ B
	Aleksandrs Kerčs	1967-03-16	2004. PČ
	Aigars Cipruss	1972-01-12	2009. PČ
	Rodrigo Laviņš	1974-08-03	2012. PČ
	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	2014. OS
36	Sergejs Čudinovs	1962-09-10	1999. PČ
	Oļegs Znaroks	1963-01-02	1999. PČ
	Normunds Sējējs	1968-02-12	2004. PČ
	Leonīds Tambijevs	1970-09-26	2007. PČ
35	Mihails Šostaks	1957-04-26	1993. PČ C
	Vjačeslavs Fanduļs	1969-03-17	2004. PČ
	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2005. PČ
	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2009. PČ
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2011. PČ
	Kārlis Skrastiņš	1974-07-09	2010. OS
	Arvīds Reķis	1979-01-01	2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Visvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Aizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Aleksandrs Ņiživijs	3	13	4+8	-3	19	4
2.	Aigars Cipruss	2	9	3+3	±0	9	6
3.	Aleksandrs Macijevskis	1	4	2+3	+4	10	0
4.	Grigorijs Panteļejevs	2	9	2+3	+3	10	2
5.	Vjačeslavs Fanduļs	1	4	4+0	-1	7	2
6.	Harijs Vītoliņš	1	4	2+2	+4	4	0
7.	Leonīds Tambijevs	2	9	2+2	-1	18	10
8.	Mārtiņš Cipulis	2	9	2+2	-6	18	0
9.	Herberts Vasiļjevs	2	8	2+1	-8	9	10
10.	Aleksandrs Kerčs	1	4	0+3	-3	7	2
11.	Miķelis Rēdlihs	2	9	2+0	-8	11	8
12.	Ģirts Ankipāns	2	9	2+0	-10	18	4
13.	Aleksandrs Beļavskis	1	4	1+1	-2	7	4
14.	Aleksandrs Semjonovs	2	9	1+1	-3	18	6
15.	Mārtiņš Karsums	1	4	0+2	-2	4	2
16.	Armands Bērziņš	2	9	0+2	-7	4	6
17.	Māris Ziediņš	1	5	1+0	-4	5	6
18.	Sergejs Seņins	1	4	0+1	±0	2	4
19.	Lauris Dārziņš	1	4	0+1	-2	9	10
20.	Jānis Sprukts	1	4	0+1	-3	4	0
21.	Kaspars Daugaviņš	1	4	0+0	-2	6	2
22.	Gints Meija	1	4	0+0	-3	1	2
23.	Vladimirs Mamonovs	1	5	0+0	-5	9	4
24.	Aleksejs Širokovs	1	4	0+0	-5	3	2

–

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	spelētājs	OS	sp.	punkti	+/-	metieni	soda min.
1.	Igors Bondarevs	1	4	2+2	+5	3	0
2.	Viktors Ignatjevs	1	4	0+0	+5	8	4
3.	Andrejs Maticins	1	4	1+2	+1	7	2
4.	Oļegs Sorokins	1	4	0+2	±0	4	4
5.	Kaspars Astašenko	1	3	0+1	±0	0	0
6.	Sandis Ozoliņš	2	6	1+7	-1	12	0
7.	Atvars Tribuncovs	2	9	2+1	-1	10	18
8.	Kristaps Sotnieks	1	4	1+0	-2	3	4
9.	Arvīds Reķis	2	9	0+0	-2	8	16
10.	Oskars Bārtulis	1	4	0+0	-3	1	2
11.	Kārlis Skrastiņš	3	10	0+1	-5	7	0
12.	Krišjānis Rēdlihs	2	9	0+1	-6	9	4
13.	Georgijs Pujacs	2	9	0+1	-6	5	2
14.	Guntis Galviņš	1	2	0+0	-6	0	0
15.	Agris Saviels	1	5	0+0	-8	4	8
16.	Rodrigo Laviņš	3	13	0+1	-14	6	6

–

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	OS	sp.	min.	vārtu z.	GAA	atv. met.	atv. %	soda min.
1.	Edgars Masaļskis	3*	5	276:37	25	5.42	167	86,98%	0
2.	Sergejs Naumovs	3*	5	300:00	21	4.20	138	86,79%	0
3.	Artūrs Irbe	2	4	207:58	18	5.19	95	84,07%	2
4.	Ervīns Muštukovs	1*	0	0:00	–	–	–	–	0

–

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
• 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

Galviņa debija, mūsējie Zviedrijā un zviedru hokejs Laviņa vērtējumā

GUNTIS GALVIŅŠ ar uzvaru ir debitējis Zviedrijas stiprākās līgas (SHL) kluba AIK krāsās, un tas šosezon jau ir trešais Latvijas hokejistu mēģinājums nostiprināties zviedru elites čempionāta kluba sastāvā. Šosezon jau pamēģināja Jēkabs Rēdlihs un Edgars Kļaviņš. Kā mūsējiem ir veicies Zviedrijas elites līgā? Bet, kas vispār ir zviedru elites hokejs, atbild RODRIGO LAVIŅŠ.

Jau tradicionāli par vienu no stiprākajiem Eiropas hokeja čempionātiem tiek uzskatīta Zviedrijas stiprākā līga, kas 2013. gadā ieguva nosaukumu SHL (Svenska hockeyligan), bet iepriekš bija pazīstama kā Elitserien. Tagad tās ir 12 vienības, kas izspēlē regulāro sezonu, no kuras sešas stiprākās garantē vietu izslēgšanas spēlēs. Bet vēl četras (7.-10. vietu ieņēmēji) pacīnās par atlikušajām divām vietām play off-ā. Savukārt regulārās sezonas divas vājākās komandas pēc tam ir spiestas “aizstāvēt godu” kvalifikācijas turnīra (Kvalserien) ietvaros, kur kopā ar stiprākajām zviedru otrās līgas HockeyAllsvenskan komandām sacenšas par vietu elitē nākamajā sezonā. Jāpiebilst, ka rotācija starp abām līgām ir diezgan ierasta. Piemēram, daži vēl neseni elites čempioni tagad spēlē otrajā līgā.

Uz Zviedriju!

Pēc tam, kad “dzelzs priekškars” zuda un Latvijas hokejistiem pavērās iespēja un nepieciešamība izbaudīt leģionāru gaitas ārvalstu čempionātos, Zviedrija kļuva par diezgan cerētu mērķi. Tomēr Zviedrijas stiprākajā čempionātā ne vienmēr ir varēts nostiprināties. Līdz šim kopumā 12 mūsējie hokejisti ir spēlējuši zviedru hokeja elitē. Turklāt četri no viņiem tikai dažas spēles – t.i., mazāk par 20. Tagad Galviņu ieskaitot, Zviedrijas virslīgā ir spēlējuši 13.

Vislielākais Latvijas spēku “sabiezējums” Zviedrijas stiprākajā līgā fiksēts 2000./2001.g. sezonā, kas zviedru elitē uzspēlēja 4 mūsējie sportisti – Aleksandrs Beļavskis (augstāk pa labi novietotā attēlā), Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Aleksandrs Semjonovs. Salīdzinoši paprāva Latvijas hokejistu brigāde zviedru elitē uzspēlēja pēdējā sezonā pirms KHL izveides (2007./2008.) – aizsargi Rodrigo Laviņš, Krišjānis Rēdlihs un Atvars Tribuncovs, kuri jau nākamajā sezonā stiprināja jaunizveidotās Rīgas Dinamo aizsardzības ierindu.

Tribuncovs un Kļaviņš kā izņēmumi

Pēc KHL izveides Latvijas hokejistu ne īpaši lielā plūsma Zviedrijas stiprākā čempionāta virzienā apsīka. Bija tikai daži izņēmumi. Pirmās KHL sezonas (2008./2009. ) gaitā Rīgas Dinamo šķīrās no Atvara Tribuncova, un viņš sezonu pabeidza sev jau salīdzinoši ierastajā zviedru elites čempionātā. Pēc tam 3 sezonas tur nenonāca neviens mūsējais.

2012./2013. g. sezona nesa patīkamu pārsteigumu – Zviedrijas galvenajā hokeja līgā no šīs valsts junioru čempionāta izsitās Zviedrijas jauniešu komandās jau vairākus gadus spēlējušais latviešu uzbrucējs Edgars Kļaviņš (līdzās pa labi novietotā attēlā), kurš tās sezonas gaitā AIK sastāvā sakrāja 30 spēles, 5 rezultativitātes punktus un pozitīvu lietderības koeficientu (+5). Diezgan pieklājīgi debijai vēl juniora (U-20) vecumā.

“Neieņemamā” Zviedrija

Jaunā 2013./2014. g. sezona sākās cerīgi. SHL čempionāts startēja ar diviem mūsējiem – Kļaviņu un aizsargu Jēkabu Rēdlihu. Tomēr Edgars Kļaviņš SHL čempionātā šosezon ir aizvadījis tikai 6 spēles, bet lielāko daļu ārpusē – AIK kluba junioru vienībā, kā arī “aizdots” zviedru otrās (HockeyAllsvenskan) un trešās līgas (Division 1) komandām. Savukārt Jēkabs Rēdlihs (zemāk pa labi novietotā attēlā) pirms pārbaudes laika līguma nepagarināšanas MODO Hockey sastāvā uzspēja aizvadīt tikai 4 spēles.

Tagad uz regulārās sezonas beigu akordiem tas pats Kļaviņa pārstāvētais AIK klubs ir parakstījis latviešu aizsargu Gunti Galviņu, kurš jau ilgāku laiku pēc atbrīvošanas no KHL vienības Jugra bija bez darbavietas. AIK šobrīd ierindojas 12. (pēdējā) vietā SHL čempionātā, un pat ja neiekļūst izslēgšanas spēļu “zonā”, pastiprinājumam ir nozīme, ja to izmanto SHL kvalifikācijā, cīnoties par palikšanu augstākajā sabiedrībā.

Mūsu rekordi zviedru elitē

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordu zviedru elitē 2000./2001. g. regulārajā sezonā ir iezīmējis uzbrucējs Aleksandrs Beļavskis, kurš IF Björklöven ierindā 48 spēlēs tika pie 40 punktiem (21+19). Dalītā 2./3. vietā ar 27 punktiem ierindojas tas pats Beļavskis ar sniegumu citā sezonā un uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs, kurš uzspīdēja jau minētās IF Björklöven komandas sastāvā 1998./1999. g. sezonā. Rezultatīvākais Latvijas pilsonības aizsargs pie zviedriem viņu elitē ir bijis Atvars Tribuncovs; viņam 2007./2008. g. regulārajā sezonā MODO Hockey sastāvā sakrājās 12 punkti (3+9) 33 spēlēs. Tribuncovam arī lietderības rekords starp mūsu aizsargiem (+4). Vārtsargu rekordu pretendents ir tikai viens – Sergejs Naumovs, kurš pie zviedriem elitē aizvadīja nepilnas divas sezonas. Rekordu zviedru stiprākās līgas izslēgšanas spēlēs mūsējiem ir stipri pamaz, jo play off-os ir cīnījušies tikai četri Latvijas hokejisti.

Visilgāk no mūsējiem zviedru elitē ir spēlējuši 3 mūsējie – Beļavskis, Laviņš un Tribuncovs. Viņi tur aizvadījuši pa četrām dažāda spēļu apjoma sezonām. Lielākais mūsu “ilgdzīvotājs” zviedru elitē ir tieši Rodrigo Laviņš, kuram regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu summā fiksētas 148 spēles. Attiecīgi arī Rodrigo Laviņam daži jautājumi par Zviedrijas elitē spēlēto hokeju.

LAVIŅŠ: “ZVIEDRI JŪTAS KARAĻI HOKEJĀ”

Jautājums: Vairākas sezonas esi spēlējis Zviedrijas elitē, dažādos klubos. Kā Tu kopumā varētu raksturot Zviedrijas elites līgas spēlēto hokeju?

Rodrigo Laviņš: Uzreiz pateikšu, ka ir krasa atšķirība starp somu un zviedru hokeju. Daudziem liekas, ka skandināvi spēlē kaut kur vienu hokeju. Bet tie ir divi atšķirīgākie hokeji, ko spēlē somi un ko zviedri. Ja ņem salīdzinājumā ar KHL, tad Zviedrijā arī sava specifika. Es pat teiktu – Zviedrijā ir grūtāk spēlēt nekā KHL. KHL ir vairāk improvizācijas. Zviedrijā [hokejs ir] diezgan pragmatisks, balstīts uz taktiku, un tur kārtīgi seko trenera norādītajam zīmējumam. Tas hokejs ir ļoti sakārtots, ļoti pārdomāts; viņi ir vieni no vadošajiem speciālistiem taktiskajā jomā.

Protams, viņi ir tehniski un fiziski ļoti labi sagatavoti. Zviedru spēlētāji ir masīvi, masīvāki kā somi, piemēram, vai – kaut vai latvieši. Viņi ir lieli augumā, tātad tur ir spēka spēle. Neteiksim, ka spēka spēle tur [zviedru elitē] ir vairāk nekā tai pašā Somijā, bet tur [zviedru elitē] ar ripu kādu apvest vai iziet vienatnē [pret vārtsargu] ir ļoti grūti. KHL-ā vispateicīgāk ir tādā ziņā, ka te ir radošāks hokejs, interesantāks. Te tev neviens nedos, negrūdīs mugurā, vienkārši netaisīs spēka paņēmienu, ja tas nav nepieciešams. Zviedrijā spēka paņēmiens būs noteikti – vai nu tas ir nepieciešams vai nav. Vienkārši tā vajag.

Vēl pateikšu vienu lietu – organizatoriskajā ziņā tur viss ir, es domāju, daudz augstākā līmenī nekā KHL. Skandināviem tas ir – viņi skatās kā ir NHL un viņi cenšas to visu atkārtot, cik nu tas budžets atļauj. Ģērbtuvēs viņiem viss ir, varbūt ne tas jaunākais un vai ne tas smukākais. Bet viņiem ir viss nepieciešamais, kas profesionālam hokejistam vajadzīgs.

Pēc tam, kad 2013. gadā Zviedrija uzvarēja pasaules čempionātā, viens no zelta medaļu ieguvējiem – Daniels Sedins zviedru hokeju raksturoja kā garlaicīgu hokeju. Piekrīti tam?

Zviedri rādīja visneinteresantāko hokeju pēdējo desmit gadu laikā, bet viņi to zeltu izcīnīja. Ar garlaicīgāko hokeju viņi to zeltu dabūja. Domāju, ka daudzi būtu priecīgi ar garlaicīgu hokeju dabūt zeltu. Jā, es pilnīgi piekrītu – spēlēt Zviedrijā ir grūtāk, bet nudien nav interesantāk kā, teiksim, KHL, jo šeit ir daudz interesantāk un radošāk – tu vari vairāk domāt un kaut kā izpausties.

Vai Tev pašam bija viegli pielāgoties zviedru hokejam? Kas Tev nāca tā vieglāk, kas – grūtak?

Nebija viegli, tur psiholoģiski arī nav viegli, jo tur viss ir labi, viss ir… Tonis netiek nekad pacelts, viss ir savos rāmīšos, un pie tā pierast arī dažreiz ir grūti. Liekas, ka tev ir kādu piecu spēļu sērija zaudēta, un tad tur vajadzētu būt – lidot miskastēm pa gaisu un pudelēm ģērbtuvē, bet tur nekas tāds īpašs nenotiek. Tur viss ir mierīgi, apdomīgi, iet padzert kafiju un aprunājās.

Jau raksturoji zviedru hokeja saimniecību ka tādu paraugu. Tā vienmēr ir bijis?

Es domāju ka jā, un tā arī būs. Mums vispār jāņem paraugs no zviedriem, no somiem, es uzskatu. No somiem – it sevišķi. Kā mazas valsts ar labu hokeju, sakārtotu organizatorisko vidi tā, ka [viņus] apsteidz tikai NHL, jo viņiem ir vairāk līdzekļu.

Kas Tev pašam ir tie spilgtākie iespaidi no šīm sezonām Zviedrijā? Patīkamākās atmiņas?

Brynäs komandā ar Niklasu Bekstrēmu, kad viņš bija vēl jaunais, spēlējām kopā un bija interesanti. Un tad vēl bija veterāns 42-gadīgs Tomijs Hedins [Tommy Sjödin]. Vārtsargs Juhans Holmkvists – spilgta personība. Man palicis atmiņā tas gads [2005./2006.], diezgan veiksmīgs. Play off-os kaut gan pirmajā raundā zaudējām, bet bijam tuvu tam, lai tiktu tālāk. Arī ļoti spilgta personība zviedru hokejā man bija treneris Leifs Borks. Viņš ir pazīstams jebkuram zviedram. Tā kā Tihonovs Krievijā. Ļoti interesanta personība. Pēc tās sezonas, kad viņš beidza trenēt hokeja komandu, viņš paņēma [trenēt] futbola komandu.

Tik ļoti vispusīgs?

Es nezinu, bet viņš laikam to var. Viņš ir televīzijas seja, viņš ir avīzes galvenais redaktors, tad viņš ir hokeja treneris, tagad viņš ir futbola treneris, viņš ir viss vienā.

KHL mēdz raksturot kā stiprako līgu Eiropā, Eirāzijā. Vai tas tiešām tā ir, salīdzinot ar zviedru eliti?

Domāju, ka ir, tikai no spēlētāju atlases [vien], dēļ tā, kādas naudas maksā, un visi tiecās uz turieni un, ja kāds grib apšaubīt, tad, es domāju, tā [KHL] noteikti ir stiprākā. Bet tas nenozīmē, ka kāds zviedru klubs nevar uzvarēt kādu KHL klubu. Vienkārši tādi tie apstākļi ir, tas ir ne tikai no spēlētā hokeja, tas ir vispār, no budžetiem. Spēlētāji grib spēlēt KHL, es domāju, arī zviedri. Un nopelnīt naudu.

Cik viegli leģionāram ir iejusties zviedru elitē? Kā tur komanda pieņem, personāls, fani? Stāsta, ka piemēram Čehijā ir ļoti grūti.

Zviedrija principā ir ļoti viegli. Tur ir ļoti pretimnākoši visi – vadība, spēlētāji. Tur pirmais jautājums: kāds viņš ir pēc rakstura, vai viņš iederas kolektīvā? Tas viņiem ir standarts; tur neprasa – vai viņš ir labs hokejists? Ja viņš ir nelabvēlīga persona ģērbtuvē, tad viņš nav tur laipni gaidīts.

Daudzi Latvijas hokejisti, Tavi kolēģi, ir ievilinājušies zviedru tīklos, ilgstoši strādājuši arī kā treneri – Beļavskis, Semjonovs. Kas Tavuprāt vilina Latvijas hokejistus beigt karjeru un turpināt tur? Tā sakārtotība?

Viņi tur spēlēja ilgāku laiku, bērni tur izauga, vide tik pazīstama, un piedāvāja tur trenera darbu. Nedomāju, ka kāds tagad rautos, kurš nav tur spēlējis. Zviedriem ir sava tā vide, un viņi īpaši ārzemniekus nepiesaista; viņi jūtas karaļi hokejā, un viņiem ir savi kadri visās jomās. Beļavskis un Semjonovs ir tur labi pazīstami, novērtēti un tāpēc viņiem piedāvāja darbu. Bet tā no jauna mesties iekšā – tas nav viegli Zviedrijā.

P.S.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā regulārajās sezonās:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Beļavskis	1993./94.	IF Björklöven	22	7+11	n/d
	1994./95.	Västra Frölunda HC*	19	2+4	n/d
	1998./99.	IF Björklöven	46	10+17	±0
	2000./01.	IF Björklöven	48	21+19	-19
Aleksandrs Semjonovs	1998./99.	IF Björklöven	48	14+13	-12
	2000./01.	IF Björklöven	46	9+15	-21
	2003./04.	Leksands IF	2	1+0	±0
Edgars Kļaviņš	2012./13.	AIK** (Solna)	30	1+4	+5
	2013./14.	AIK** (Solna)	6	0+0	-1
Andrejs Ignatovičs	2001./02.	Djurgårdens IF	47	3+3	+1
Harijs Vītoliņš	1995./96.	Rögle BK	19	3+2	n/d
Grigorijs Panteļejevs	2001./02.	Södertälje SK	11	4+1	-3
AIZSARGI
Rodrigo Laviņš	1998./99.	AIK** (Solna)	15	1+2	-3
	2005./06.	Brynäs IF	45	5+2	-12
	2006./07.	Brynäs IF	43	0+2	-5
	2007./08.	Södertälje SK	34	0+1	-7
Atvars Tribuncovs	2005./06.	Mora IK	39	4+7	-1
	2006./07.	Färjestad BK	16	1+6	+4
	2007./08.	MODO Hockey	33	3+9	+2
	2008./09.	Skellefteå AIK	9	1+3	+2
Viktors Ignatjevs	2000./01.	Leksands IF	39	0+1	-12
Krišjānis Rēdlihs	2007./08.	Linköpings HC	9	0+0	-3
Jēkabs Rēdlihs	2013./14.	MODO Hockey	4	0+0	+2
Guntis Galviņš***	2013./14.	AIK (Solna)	1	0+0	±0
VĀRTSARGI				Atv. %	GAA
Sergejs Naumovs	2000./01.	Leksands IF	9	88,2%	3.01

2001./02.

Djurgårdens IF

35

90,7%

2.38

–

* Västra Frölunda HC = tagad Frölunda Indians (Frölunda HC).

** AIK lieto arī nosaukumus – AIK IF, AIK Hockey (nejaukt ar Skellefteå AIK).

*** Guntim Galviņam SHL sezona tikko sākusies.

Latvijas hokejistu statistika Zviedrijas stiprākajā līgā izslēgšanas spēlēs:

spēlētājs	sezona	klubs	sp.	punkti	+/-
aizs. Atvars Tribuncovs	2007.	Färjestad BK	9	0+3	-4
	2008.	MODO Hockey	5	0+1	-3
	2009.	Skellefteå AIK	10	0+0	-1
aizs. Rodrigo Laviņš	2006.	Brynäs IF	4	0+2	-2
	2007.	Brynäs IF	7	1+0	-2
vārts. Sergejs Naumovs	2002.	Djurgårdens IF	5	Atv. 88,8%	GAA 2.58
uzbr. Andrejs Ignatovičs	2002.	Djurgårdens IF	1	0+0	±0

–

Papildu info:

• SHL mājaslapa – shl.se
• SHL statistikas sadaļa – shl.se
• Zviedru līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Volx Blogs par SHL – volx2.tumblr.com
• Gunta Galviņa debijas spēles (2014-01-16) online pieraksts – shl.se

[Aleksandra Beļavska foto avots: russkije.lv. Edgara Kļaviņa foto avots: hockeysverige.se. Jēkaba Rēdliha avots: allehanda.se. Rodrigo Laviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas izlase kā vieta spēļu praksei?

Latvijas izlases pastāvēšanas vēsturē ir bijuši gadījumi, ka spēletaji-bezdarbnieki dodas laukumā izlases pārbaudes spēlēs un pat valstsvienības sastāvā brauc uz olimpiādi. Taču tie ir bijuši izņēmumi. Šosezon bez klubiem un reālas spēļu prakses esošo hokejistu iekļaušana valstsvienība kļūst par regulāru pasākumu un normu.

2010. gadā uz olimpiādi Vankūverā brauca arī vārtsargs Sergejs Naumovs, kurš tosezon (2009./2010.) jau strādāja par treneri un bija bez reālas spēļu prakses. Ja par tādu neskaita vienu pusspēli Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, kur Naumovs aizvadīja 36 minūtes (36:32)… Ar šīm minūtēm 13. novembra spēlē bija pietiekoši, lai februārī dotos uz Vankūveru. Tiesa, olimpiādē Naumovs pie spēles laika netika.

Vai, piemēram, pagajušajā sezonā pārbaudes spēlēs Latvijas izlases ierindā devās bez pastāvīgas darbavietas esošais uzbrucējs Mārtiņš Cipulis. Japiebilst, ka viņš valstsvienības komplektā izskatījās ļoti labi, lai neteiktu – labāk par lielu daļu kolēģu, kas nodarbināti klubos. Šosezon šāda situācija kļuvusi masveidīgaka… Kā novembra pārbaudes spēlēs Rīgā, tā decembrī vācu pilsētās Latvijas izlases vadība dod spēļu praksi salīdzinoši lielākam “bezklubnieku” skaitam. Tas, protams, notiek ne aiz labas dzīves. Tomēr pastāv risks, ka kādam šī vieta un iespēja tiek dota par veciem nopelniem. Tiesa, kam tad pārbaudes spēles paredzētas, ja ne kaut ko pārbaudīt…

KHL nav vietas garantija

Novembrī pārbaudes spēlēs pret Krieviju startēja 3 “bezdarbnieki” – aizsargi Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs un vārtsargs Edgars Masaļskis. Atšķirībā no abiem aizsargiem, kuri sezonu bija uzsākuši savos klubos un vēlak tika atbrīvoti, Masaļskis vispār nebija aizvadījis nevienu spēli. Rēdlihs-vidējais atrādījās pietiekami pieklājīgi, ka drīz pēc “krievu spēlēm” viņu parakstīja Rīgas Dinamo. Masaļska “pārdošana” potencialajaiem darbadevējiem, kā atceramies, neizdevās, jo eksponēšanās laikā “prece” tika sabojāta – guva traumu… Tapat “uz letes” palicis Galviņš.

“Vācu spēles” Latvijas izlase deva darbu diviem – atkal Guntim Galviņam un Edgaram Masaļskim. Iespējams pat klibs un bez spēļu prakses esošs Masaļskis ir labāks par vienu otru netraumētu, ja runā par dūšu – pārliecību un apņemšanos. Bet, ja objektīvi raugās uz izlases komplektu, bez pagātnes nopelniem un ticības kāda indivīda potenciālam, tad vietu dalībai Sočos nemaz nav nodrošinājuši tik daudzi spēlētāji kā varētu šķist. Arguments, ka kāds jau agrāk braucis uz olimpiādi, iepriekš daudz (labi) spēlejis izlasē un tādēļ ir speciāli pieredzējis, kritiku neiztur. Arī abreviatūra KHL nevienam neko vēl negarantē, bet VHL un citi apzīmējumi tikpat atbilstoši vēl nenozīmē, ka puiši nekam neder. Runa nav tikai par Latvijas izlases komplektu Vacijā, bet – principā. 

Latvijas izlases spēletāju statistika divās paārbaudes spēlē pret Vācijas izlasi 2013. g. decembrī (4:3 PM un 0:4):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-		soda min.
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	-1		0
2.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	1+0+B	-2		0
3.	Armands Bērziņš	1983.	2	1+0	±0		0
4.	Andris Džeriņš	1988.	2	1+0	-2		0
5.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0		0
6.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+0	±0		0
	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0		0
	Roberts Bukarts	1990.	2	0+0	±0		0
	Juris Štāls	1982.	2	0+0	±0		0
10.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	0+0	-1		0
11.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2	0+0	-1		2
	Artūrs Mickevičs	1991.	2	0+0	-1		2
13.	Artūrs Ozoliņš	1988.	2	0+0	-1		14
	AIZSARGI
1.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+1	+1		2
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	±0		0
	Edgars Siksna	1993.	2	0+0	±0		0
	Krišs Lipsbergs	1993.	1	0+0	±0		0
5.	Artūrs Kulda C*	1988.	1	0+2	-1		0
6.	Jānis Andersons	1986.	2	0+0	-1		2
7.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	-2		2
8.	Kristaps Sotnieks C*	1987.	2	0+0	-4		4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min	atv. (%)	GAA	soda min.
1.	Ervīns Muštukovs	1984.	1	31:50	n/d	1.88	0
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	65:00	92.7%	2.77	0
3.	Māris Jučers	1987.	1	28:10	n/d	6.39	0

–

* Izlases kapteinis pirmajā spēle bija Artūrs Kulda; viņš otrajā spēlē nepiedalījās. Kristaps Sotnieks bija valstsvienības kapteinis otrajā spēle.

Precīzākai ainavai:

• Latvijas un Vācijas pirmās spēles (2013-12-17) statistikas kopsavilkums – pointstreak.com, lhf.lv
• Otrās spēles (2013-12-18) statistikas summa – lhf.lv
• Pirmās spēles protokols – LAT_vs_GER_2013-12-17_protokols
• Otrās spēles protokols – LAT_vs_GER_2013-12-18_protokols
• VIDEO momenti – sportacentrs.com (1. spēle; 2. spēle)
• PILNS VIDEO – sportacentrs.com (1. spēle; 2. spēle)
• Jānis  Matulis par Vācijas izlases komplektu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm Vācijā (ar izmaiņām) –  lhf.lv

[Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Cik bieži trešie vārtsargi tiek pie “teikšanas” olimpiādēs un pasaules čempionātos?

Vērtējot nacionālās izlases sastāva komplektāciju Latvijā un ne tikai, mēdz dominēt viedoklis, ka kam-kam, bet trešajam vārtsargam nozīmes jau, nu, nav nekādas. Faktiski varot ņemt līdzi koferi vai kartupeļu maisu, jo – vai nav vienalga, kas ierakstīts kopējā pieteikumā trešā vārtsarga ailītē. Bet ko par to visu saka statistika? Un – ar cik vārtsargiem olimpiādēs spēlē Latvija?

Olimpiādēs

Pēdējo trīs ziemas olimpiāžu (2010., 2006., 2002.) gaitā dalībvalstu nacionālajām izlasēm trešais vārtsargs “noderēja” jeb tika pie reāla spēles laika 26,3% gadījumu (10 no 38). Runa ir par konkrētiem izlašu komplektiem attiecīgajā olimpiādē nevis kopējo spēļu proporciju. Piemēram, 2006. gadā Turīnā arī Latvijas izlasē uzspēlēja visi 3 vārtsargi – Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs.

Bet 18,4% gadījumu visu olimpiādi attiecīgajai izlasei (7 no 38) “izvilcis” tikai “pirmais vārtsargs”, pat otro nelaižot pie “teikšanas”. Viens no tādiem gadījumiem bija 2010. gadā Vankūverā, kad visas Latvijas valstsvienības spēlēs laukumā devās tikai Edgars Masaļskis.

Pasaules čempionātos

Pēdējo 10 elites pasaules čempionātu (2004. – 2013.) norises laikā trešais vārtsargs nacionālajām izlasēm bija vajadzīgs 21,9% gadījumu (35 komplektos no 160). Latvijas izlase šo 10 pasaules čempionātu gaitā ar trīs vārtsargiem uzspēlēja divreiz – šogad Helsinkos un 2004. gadā Prāgā.

Ar vienu vārtsargu 10 čempionātos ir spēlējuši 13 izlašu komplekti (no 160) jeb 8,1% gadījumu. Latvijas izlase ar vienu vārtsargu pēdējo desmit gadu gaitā pasaules čempionātos ir iztikusi tikai vienreiz – 2009. gadā Bernē, kur visās 7 spēlēs par vārtu drošību gādāja Edgars Masaļskis. Togad Masaļskim bija piektā labākā atvairīti metienu statistika visā čempionātā (92.83%), bet Latvijas izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu, ieņemot 7. vietu.

Secinājumi?

26,3% un 21,9% – tas hokejā ir daudz vai maz? Skaidrs, ka jautājums ir retorisks, jo sportā, kā zināms, mēdz izšķirt milimetri un sekundes. Protams, nav zvanīts, ka trešo vārtsargu uznāciens vienmēr izšķīris medaļu vai spēles iznākumu. Tāpat jāņem vērā, ka 3 vārtsargu izmantošanu dažkārt noteikušas izlašu sastāvā gaidīto Ziemeļamerikā spēlējošo vārtsargu nevarēšana ierasties uzreiz uz attiecīgā pasaules čempionāta vai olimpiādes sākumu.

Tomēr arī trešā vārtsarga izvēle ir nopietna padarīšana. Atgādinājumam tas pats šī gada pasaules čempionāts, uz kuru Kristers Gudļevskis brauca, nebūdams ne pirmais, ne pārliecinošs otrais vārtsargs. Skaidrs, ka čempionātā Latvijas izlase “kalnus” negāza, bet Gudļevskis savu iespēju izmantoja un tagad mēģina “kalt laimi” Ziemeļamerikas ledus laukumos. Var vien minēt, kur un kā viņš spēlētu šosezon. Bet skaidrs, ka liels svars bija NHL draftam, kurā Kristeru Gudļevski bez salīdzinoši veiksmīgas debijas pasaules čempionātā neizvēlētos. Bet kādu pienesumu tas dos Latvijas izlasei kopumā, varēsim vērtēt pēc gadiem.

Latvijas izlases vārtsargu sniegums olimpiādēs 21. gadsimtā* (2010., 2006., 2002.):

	vārtsargs	sp.	sp. laiks	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA
	2010.
1.	Edgars Masaļskis	4	244:35	0-4	87.65%	149 (no 170)	5.15
2.	Sergejs Naumovs	0	0:00	–	–	–	–
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	–
	2006.
1.	Artūrs Irbe	3	147:58	0-2	83.33%	70 (no 84)	5.68
2.	Sergejs Naumovs	2	120:00	0-2	84.29%	59 (no 70)	5.50
3.	Edgars Masaļskis	1	32:02	0-1	81.82%	18 (no 22)	7.49
	2002.
1.	Sergejs Naumovs	3	180:00	2-0	88.76%	79 (no 89)	3.33
2.	Artūrs Irbe	1	60:00	0-1	86.21%	25 (no 29)	4.00
3.	Edgars Masaļskis	0	0:00	–	–	–	–

* Latvijas izlase piedalījās arī ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, kur valstsvienības vārtsargi bija Herberts Kušķis un Roberts Lapainis.

[Augstāk esošais Edgara Masaļska fotoattēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Zemāk esošais Edgara Masaļska foto – Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens.]

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Kad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	GAA	atv %	–	izslēgšanas spēlēs
Artūrs Irbe	1967.	2003./2004.	Johnstown Chiefs	14	2.13	92.&%
Ervīns Muštukovs	1984.	2006./2007.	Toledo Storm	16	2.83	92.2%		1 sp. GAA 4.00, 92.0%
		2007./2008.	Elmira Jackals	14	2.66	91.3%
Sergejs Naumovs	1969.	2000./2001.	Greensboro Generals	31	3.23	91.0%
Pēteris Skudra	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	33	4.20	86.9%		6 sp. GAA 4.92, 87.2%
		1995./1996.	Erie Panthers	12	4.14	87.1%
			Johnstown Chiefs	30	3.55	90.8%
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	4	3.30	91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	punkti	+/-	–	izslēgšanas spēlēs
UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš	1983.	2003./2004.	Louisiana IceGators	67	14+12	+1		3 sp. 0+0
		2004./2005.	Wheeling Nailers	57	1+10	-10
Aigars Cipruss	1972.	1994./1995.	Nashville Knights	53	26+43	-5
		1995./1996.	Nashville Knights	49	26+50	±0
Aleksandrs Čunčukovs	1971.	1994./1995.	Raleigh IceCaps	32	7+18	-8
			Nashville Knights	29	11+25	-1		11 sp. 4+11
		1995./1996.	Nashville Knights	55	20+31	+7
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	70	34+58	-3
Raitis Ivanāns	1979.	1999./2000.	Pensacola Ice Pilots	59	3+7	+15		2 sp. 0+0
		2001./2002.	Toledo Storm	16	2+2	+1
			Baton Rouge Kingfish	40	4+5	-19
Kristiāns Pelšs	1992.	2012./2013.	Stockton Thunder	13	2+3	-6
Juris Štāls	1982.	2004./2005.	Charlotte Checkers	59	19+11	+1
		2005./2006.	Charlotte Checkers	66	18+27	-6		3 sp. 1+0
Jānis Tomans	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	32	17+18	+19		18 sp. 6+7
		1997./1998.	Baton Rouge Kingfish	44	18+20	-1
		1998./1999.	Tallahassee Tiger Sharks	14	1+3	-5
		2004./2005.	Wheeling Nailers	3	0+0	±0
Māris Ziediņš	1978.	2004./2005.	Toledo Storm	55	16+17	-2
			Greenville Grrrowl	12	9+6	+4
		2005./2006.	Stockton Thunder	57	17+23	-4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs	1979.	1999./2000.	Mississipi Sea Wolves	21	1+2	+4
		2002./2003.	Greensboro Generals	43	0+5	-11		7 sp. 0+0
		2003./2004.	Greensboro Generals	51	1+3	-6
Kaspars Astašenko	1975.	1998./1999.	Dayton Bombers	2	0+1	-3
Igors Bondarevs	1974.	1994./1995.	Birmingham Bulls	3	0+1	+1
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Dayton Bombers	6	0+0	-4
Artūrs Kupaks	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	63	14+30	+7		18 sp. 5+10
		1996./1997.	Toledo Storm	52	13+30	+9
		1997./1998.	Chesapeake Icebreakers	51	17+36	+15		3 sp. 1+3
		1998./1999.	Chesapeake Icebreakers	48	16+32	+6		8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš	1974.	1994./1995.	Raleigh IceCats	25	2+7	-1
			Tallahassee Tiger Sharks	44	3+9	+10		11 sp. 0+3
		1995./1996.	Tallahassee Tiger Sharks	52	10+14	+14		2 sp. 0+1
		1996./1997.	Tallahassee Tiger Sharks	50	11+27	+5		1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	36	3+5	+6		15 sp. 1+2
		1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	50	1+8	-8
		1997./1998.	Jacksonville Lizard Kings	3	0+0	-2
			Pee Dee Pride	33	0+3	-3		2 sp. 0+1
		2000./2001.	Baton Rouge Kingfish	62	2+9	-2		2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2006./2007.	Dayton Bombers	7	0+1	-1
		2007./2008.	Elmira Jackals	21	0+4	+5
Arvīds Reķis	1979.	2000./2001.	Peoria Rivermen	64	12+21	+19		14 sp. 6+3
		2001./2002.	Peoria Rivermen	43	10+17	±0
		2002./2003.	Peoria Rivermen	57	4+19	+13		4 sp. 0+2
Agris Saviels	1982.	2002./2003.	Reading Royals	8	1+0	-5
Oļegs Sorokins	1974.	1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	2	0+0	-4
			Roanoke Express	3	0+1	±0
Atvars Tribuncovs	1976.	1999./2000.	Tallahassee Tiger Sharks	4	0+0	-3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Vārtsargu jautājums. Kuras KHL komandas „pavilka” vārtsargs? Kuras nē?

Cik daudz no komandas ir vārtsargs? Puse? Vairāk? Matemātiski neaprēķināms lielums, jo komandas kopējais sniegums ir cieši saistīts ar konkrētu vārtsarga izpildījumu. Viens otru spēj celt, bet var arī gremdēt. Vai Rīgas Dinamo vārtsargi komandu stiprināja? Un kurās KHL komandās vārtsargi „pavilka” uz augšu komandas sniegumu?

Viselementārākais vārtsarga kvalifikācijas aprēķins ir komandas uzvaras. Attiecīgi čempionu, regulārās sezonas un konferences uzvarētāju vārtsarga pienesumu apšauba reti. Kā saka, uzvarētājus netiesā. Tomēr ne vienmēr KHL sezonas labākā vārtsarga tituls nonāk pie aktuālā Gagarina kausa ieguvēja un pat ne vienmēr pie finālista. Pēdējās divās sezonās par KHL labāko vārtsargu ir nosaukts čempionu – Maskavas Dinamo – „mūris” Aleksandrs Jerjomenko. Arī 2010. gadā labākais vārtsargs bija Gagarina kausa „turētājs” – Ak Bars vārtsargs Petri Vehanen. Bet KHL pirmajā sezonā labākais nebija play off uzvarētājs, bet finālists – Georgijs Gelašvili, kurš pārstāvēja Lokomotiv vienību. Pilnīgs izņēmums no „iekārtas” bija 2010./2011. g. sezonas labākais – Vitalijs Jeremejevs, Baris komandas vārtsargs. Jāpiebilst, ka Astanas Baris nebija starp KHL līderiem un nemaz nepārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu.

Ne vienmēr labākie vārtsargi spēj aizsisties līdz fināliem, pusfināliem… Jo ar vārtsarga statistiku, sniegumu un veiksmi nepietiek. Vēl vajag īsto komandu. Piemēram, 2012./2013.g. regulārās sezonas labākais vārtsargs kritērijā ’atvairīto metienu procents’ bija Atlant pārstāvis Staņislavs Gaļimovs, kuram 94,3% atvairītu metienu. Šaubu nav, ka Gaļimova sniegums bija viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļāva „atlantiem” daudzmaz sakopt „izlieto” sezonu un ierāpties play off, kur tomēr „buldozeram” SKA nopietnus šķēršļus likt neizdevās. Piemēram, CSKA vārtsargam Rastislavam Staņam (Rastislav Staňa) bija regulārās sezonas labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 1.76); Gagarina kausa izcīņā Staņam GAA bija vēl labāks un viens no diviem labākajiem (1.74 abiem ar Jerjomenko). Tomēr CSKA netika līdz Rietumu konferences finālam, aizķeroties sērijā pret to pašu Maskavas Dinamo un Jerjomenko. Bet, piemēram, Minskas Dinamo vārtsargs Lars Haugen, kuram bija KHL regulārās sezonas otrs labākais GAA koeficients (1.81), nemaz netika pie spēlēšanas Gagarina kausa izcīņā. Jo netika arī Minskas Dinamo. KHL regulārās sezonas sausākie vārtsargi – Vasilijs Košečkins (Severstaļ; 8 „sausas” spēles) un Tomáš Pöpperle (HC Lev Praha; 6 sausumi) – līdz izslēgšanas spēlēm tika, tomēr viņu komandas uz visaugstākajiem mērķiem „negāja”. Tiesa, Severstaļ pirmo kārtu pārvarēja. Savukārt Gagarina kausa izcīņā par Jerjomenko labāks atvairīto metienu procents bija četriem kadriem, tomēr pret Gagarina kausu tie bija nepietiekami argumenti… (Atgādinājumam: KHL vārtsargu topos uzrādās te vīri, kas vārtus sargājuši vismaz vienā trešdaļā spēļu.)

Ceļ vai gremdē?

Labāko vārtsargu nominācijas un svarīgāko parametru statistiku apšaubīt nav vērts, taču – ir interesanti salīdzināt komandu ieņemto vietu un vārtsargu pozīcijas Topos. Tas, protams, neatklāj vislabākos vārtsargus un to pienesuma korektu secību. Tomēr vismaz statistiski norāda – kurš vārtsargs acīmredzami „vilka” komandu uz augšu, bet kura sniegums ir stipri zem komandas kopējā snieguma.

Skaidrs, ka ir savas nianses. Protams, vārtsarga sniegums ir saistīts un atkarīgs no laukuma spēlētāju līdzdalības, bloķēto metienu apjoma, „atļauto” metienu izdarīšanas vietas, izvēlētās taktikas utt. Arī pretinieki dažādās spēlēs ir atšķirīgi. Tātad vārtsargi ir tik labi, cik labiem viņiem ļauj būt savējie un pretinieku spēlētāji laukumā.

P.S. Izvērtējumā tikai regulārā sezona un tikai komandu „pirmie vārtsargi” – tie, kuri aizvadījuši lielāko spēles laiku savas komandas vārtos. Attiecīgi, neuzrādās citi izcilnieki, kuri aizvadījuši komandas vārtos relatīvi daudz laika un diezgan veiksmīgi. Piemēram, Semjons Varlamovs (Lokomotiv; 94,6%; GAA 1.74), minētie Staņislavs Gaļimovs (Atlant; 94,3%; GAA 1.94), Lars Haugen (Minskas Dinamo; 93,3%; GAA 1.81).

KHL 2012./2013. g. regulārās sezonas vārtsargu „pavilkšanas” apjoma Top:

	komanda	vieta KHL reg.	pirmais vārtsargs	atv. % (vieta KHL)	GAA (vieta KHL)	summēta vieta	+/- pret kom. vietu
1.	Vitjaz	22.	Ivans Kasutins	92.9% (92.8%; 10.*)	2.60 (2.56; 21.*)	15.5	+6.5
2.	Sibir	12.	Jeff Glass	93.3% (4.)	2.02 (8.)	6.	+6
3.	CSKA	6.	Rastislav Staňa	93.4% (3.)	1.76 (1.)	2.	+4
4.	HC Slovan Bratislava	13.	Jaroslav Janus	92.8% (9.)	2.17 (11.)	10.	+3
5.	Avtomobiļist	26.	Chris Holt	91.2% (91.6%; 19.*)	2.83 (2.67; 27.*)	23.	+3
6.	Spartak	23.	Sergejs Borisovs	91.6% (20.)	2.59 (22.)	21.	+2
7.	Dinamo (Maskava)	4.	Aleksandrs Jerjomenko	93.1% (7.)	1.85 (3.)	5.	-1
8.	Severstaļ	11.	Vasilijs Košečkins	92.3% (14.)	2.13 (10.)	12.	-1
9.	HC Lev Praha	15.	Tomáš Pöpperle	91.7% (18.)	2.25. (14.)	16.	-1
10.	Ņeftehimik	14.	Matt Dalton	92.3% (15.)	2.36 (16.)	15.5	-1.5
11.	Amur	25.	Aleksejs Murigins	91.0% (28.)	2.63 (25.)	26.5	-1.5
12.	Ak Bars	2.	Konstantins Baruļins	94.0% (2.)	1.95 (6.)	4.	-2
13.	Dinamo (Rīga)	24.	Mikael Tellqvist	90.9% (29.)	2.62 (23.)	26.	-2
14.	Torpedo	20.	Vitalijs Kovaļs	91.3% (22.)	2.63 (24.)	23.	-3
15.	Metallurg (Mag.)	7.	Ari Ahonen	92.4% (13.)	2.04 (9.)	11.	-4
16.	Donbass	18.	Ján Laco	91.3% (24.)	2.52 (20.)	22.	-4
17.	SKA	1.	Sergejs Bobrovskis	93.2% (6.)	1.94 (5.)	5.5	-4.5
18.	Avangard	3.	Karri Rämö	92.9% (8.)	2.00 (7.)	7.5	-4.5
19.	Lokomotiv	8.	Curtis Sanford	92.7% (11.)	2.25 (15.)	13.	-5
20.	Traktor	5.	Michael Garnett	92.3% (16.)	2.20 (12.)	14.	-9
21.	Metallurg (Novok.)	21.	Aleksandrs Lazušins	90.3% (30.+)	3.26 (30.+)	30.+	-9 (un sliktāk)
22.	Atlant	17.	Antons Hudobins	91.2% (25.)	2.96 (30.+)	27.5+	-10.5 (un sliktāk)
23.	Salavat Julajev	9.	Iiro Tarkki	91.3% (23.)	2.37 (17.)	20.	-11
24.	Dinamo (Minska)	19.	Pekka Rinne	89.7% (30.+)	3.08 (30.+)	30.+	-11 (un sliktāk)
25.	Jugra	16.	Edgars Masaļskis	91.0% (27.)	2.94 (30.)	28.5	-12.5
26.	Baris	10.	Vitalijs Jeremejevs	89.7% (30.+)	3.07 (30.+)	30.+	-20 (un sliktāk)

* Ivanam Kasutinam norādīts sniegums (%; GAA) Vitjaz ierindā, bet iekavās – šie paši rādītāji un ieņemtā vieta, iekļaujot dažas spēles SKA sastāvā. Līdzīgi Krisam Holtam – iekavās skaitļi un vietas summa, ņemot vērā arī dažas spēles Donbass sastāvā.

Vitjaz un Sibr vārtsargi – labāki par komandu

Acīmredzamākie savu komandu „pavilcēji” regulārajā sezonā ir izrādījušies – Ivans Kasutins un Jeff Glass. Vitjaz regulārās sezonas KHL koptabulā ierindojās 22. vietā, bet pirmais numurs Kasutns regulārās sezonas vārtsargu Topā pēc atvairīto metienu procenta bija 10.-as. Turklāt Ivana Kasutina darbam atzinīgu novērtējumu sniedz arī fakts, ka neilgi pirms izslēgšanas spēļu sākuma viņu „iegādājās” uz lieliem mērķiem ejošā SKA vienība. Savukārt Jeff Glass vārtsargu Topos bija labāks par viņa pārstāvētās komandas Sibir ieņemto vietu. Arī izslēgšanas spēlēs Glass pacīnījās pieklājīgi (94,1%; GAA 1.77). Austrumu konferences otrā stiprākā vienība Avangard ne bez piepūles pieveica sibīriešus, kas play off-ā ienāca kā septītie (sērijā 4-3).

„Labāks par savu komandu” ir izrādījies 2012./2013.g. sezonas Avtomobiļist pirmais vārtsargs un bijušais Rīgas dinamietis Kriss Holts (Chris Holt). Viņa ieņemtās vietas vārtsargu Topos nav bijušas augstas – starp 19. un 27.; taču to summa ir augstāka par komandas ieņemto vietu (26. = pēdējo). Arī Holta novērtējumā sava loma ir „pirkšanai”; regulārās sezonas beigās viņu pārpirka Donabass vienība, kas centās tikt Gagarina kausa izcīņā, bet tomēr nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu.

Savukārt uzskatāmākie KHL „pirmie numuri”, kuriem vismaz statistiski nav izdevies regulārajā sezonā „pavilkt” savu komandu ir – kādreizējais līgas labākais vārtsargs Vitalijs Jeremejevs (Baris), Edgars Masaļskis (Jugra), Pekka Rinne (Minskas Dinamo), Iiro Tarkki (Salavat Julajev), Antons Hudobins (Atlant).

Vai Tellkvsts vilka?

Pieņēmumiem, ka Rīgas Dinamo „pirmais numurs” Mikaels Tellkvists regulārajā sezonā būtu īpaši cēlis vai gremdējis komandu, nav. Abu – komandas un Tellkvista – atrašanās savos „Topos” ir aptuveni līdzīga, komanda – 24. vietā, vārtsargu GAA topā – 23. vietā, atvairīto metienu Topā – 29. vietā. Protams, metiens metienam ir starpība. Ja ir vēlme skatīt kritiskāk, tad summa ir ’-2’, kas nozīmē, ka komandas ieņemtā vieta ir augstāka par pirmā vārtsarga ieņemto vietu sava aroda Topos. Taču pirms „mest ar akmeni” Tellkvistam der atcerēties, ka Rīgas komanda bija trešā sliktāk iemetošā vienība regulārajā sezonā (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Savus Topus neuzlabo

Uz visu piecu līdzšinējo KHL regulāro sezonu fona Dinamo pamatvārtsargu Mikaela Tellkvista un Māra Jučera statistikas rādītāji izskatās viduvēji, lai neteiktu – vāji. Savukārt, „trešā numura” Kristera Gudļevska skaitļi izskatās salīdzinoši labi, bet ar 82 minūtēm ir par maz, lai uz tām balstītu dziļus un plašus secinājumus. Bet katrā ziņā Gudļevskis saņemto iespēju neizniekoja.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 5 regulārajās sezonās (2008.- 2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pietikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20 (25)	10-6	2	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33 (49)	13-11	8	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20 (35)	8-9	1	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Kristers Gudļevskis	2012./2013.	2 (18)	1-1	0	2.18	92.1%	0	82:27
5.	Chris Holt	2011./2012.	45 (54)	20-16	6	2.27	91.9%	5	2590:12
6.	Edgars Masaļskis	2008./2009.	8 (8)	4-2	1	2.66	91.5%	1	406:40
7.	Edgars Masaļskis	2009./2010.	37 (56)	17-11	5	2.84	91.0%	2	1920:26
8.	Mikael Tellqvist	2012./2013.	35 (50)	12-9	1	2.62	90.9%	1	1972:09
9.	Māris Jučers	2011./2012.	16 (54)	2-5	5	2.41	90.8%	0	695:54
10.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5 (9)	1-3	0	2.61	90.8%	0	252:56
11.	Ervīns Muštukovs	2008./2009.	2 (11)	0-1	0	3.00	90.5%	0	80:00
12.	Martin Prusek	2009./2010.	28 (49)	7-14	2	3.13	90.3%	0	1476:56
13.	Edgars Lūsiņš	2010./2011.	4 (21)	1-2	1	2.63	89.7%	0	182:10
14.	MārisJučers	2012./2013.	19 (36)	2-13	3	3.01	89.4%	0	1075:54
15.	Sergejs Naumovs	2008./2009.	29 (56)	12-12	2	3.50	89.3%	0	1489:53
-.	Uģis Avotiņš	2008./2009.	1 (3)	0-0	0	0.00	–	0	0:13
–	Ervīns Muštukovs	2009./2010.	0 (7)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2010./2011.	0 (3)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika visās 4 play off sezonās (2009.-2012.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	2010.	6 (6)	3-2	0	1.93	93.4%	1	373:30
2.	Martin Prusek	2010.	4 (6)	1-3	0	2.57	92.1%	0	209:50
3.	Mikael Tellqvist	2011.	6 (11)	3-1	0	3.04	90.4%	0	295:45
4.	Chris Holt	2011.	7 (11)	2-5	0	3.27	89.9%	0	403:40
5.	Chris Holt	2012.	5 (5)	2-2	0	2.72	88.7%	0	287:15
6.	Māris Jučers	2012.	3 (7)	1-2	0	2.85	86.9%	0	168:10
7.	Martin Prusek	2009.	3 (3)	0-3	0	4.67	85.9%	0	167:02
8.	Sergejs Naumovs	2009.	1 (3)	0-0	0	10.10	77.8%	0	11:53
–	Ervīns Muštukovs	2010.	0 (6)	–	0	–	–	–	0:00
–	Kristers Gudļevskis	2012.	0 (2)	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika vienīgajā Nadeždas kausa izcīņas sezonā (2013.):

	vārtsargs	sezona	sp. (pieteikts sp.)	uzv.-zaud.	sp. ar PM	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Mikael Tellqvist	2013.	11 (13)	9-2	0	1.97	93.9%	2	671:27
2.	Māris Jučers	2013.	3 (13)	0-2	1	3.28	90.5%	0	128:01

*

Vēl info:

• KHL komandu ieņemtā vieta pēc rezultativitātes punktiem 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru
• Donbass vārtsargu trenera Sergeja Naumova intervija Sporta Avīzē (2013-06-18; pieejams sportaavize.lv abonentiem) – sportacentrs.com
• Latvijas izlases (vārtsargu) trenera Artūra Irbes intervija (2013-06-19) – apollo.lv
• Artūra Irbes intervija (video; 2013-05-29; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• KHL vārtsargu Topi 2012./2013. g. regulārajā sezonā – khl.ru (Atv.%; GAA; “Sausas”)
• Rīgas Dinamo pirmo četru sezonu vārtsargu snieguma kopsavilkums: tepat

[Attēlā: Mikaels Tellkvists Rīgas Dinamo vārtos spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2013. gada 28. janvārī. Foto avots: metallurg-nk.ru.]

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]