Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Sergejs Kuzņecovs’

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Posted by petrovich27 uz 2013/03/27

Savickis_un_Ulmanis_ar_kausu_2013_nosl_pas_2013_marts_DR_facebook_VERSLatvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. komanda sp. punkti SM
1. Georgs Golovkovs 1995. Juniors 6 6+3 2
2. Valerijs Fiļimonovs 1979. SMScredit.lv 5 2+7 4
3. Ronalds Cinks 1990. SMScredit.lv 5 5+3 2
4. Renārs Undelis 1984. SMScredit.lv 5 3+5 0
5. Ričards Birziņš; aizsargs 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 1+6 2
6. Jānis Straupe 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 3+3 0
7. Valentīns Feoktistovs 1985. Ozolnieki / Monarch 5 2+4 4
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. Juniors 6 0+6 6
9. Lauris Bajaruns 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 4+1 2
10. Sergejs Durdins; aizsargs 1980. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 6
11. Viktors Bļinovs 1981. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 8
12. Mihails Kokļins 1985. SMScredit.lv 5 2+3 6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

vārtsargs dz. komanda sp. laiks GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992. Juniors 1 59:00 1.02
2. Kristaps Zelčs 1988. Ozolnieki / Monarch 3 179:39 1.67
3. Sergejs Kuzņecovs 1978. Ozolnieki / Monarch 2 118:52 2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Posted by petrovich27 uz 2012/06/09

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

  • Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
  • Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
  • Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
  • Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
  • Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona kopskaits hokejists klubs sp. (punkti; +/-) REG sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009. 3 a. Aleksandrs Jerofejevs Ņeftehimik 8 (1+5; -1) 4 (0+0; +1)
a. Georgijs Pujacs Lada 38 (9+4; +10)
u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 30 (2+2; -4)
2009./2010. 4 a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novok.) 48 (1+6; -4)
a. Georgijs Pujacs Sibir 56 (1+13; +2)
u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 24 (4+1; -3)
u. Aleksejs Širokovs Amur 51 (8+12; -11)
2010./2011. 6 u. Mārtiņš Cipulis Amur 49 (12+7; -12)
a. Māris Jass Ņeftehimik 18 (0+1; 0)
a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novok.) 34 (3+3; -6)
v. Edgars Masaļskis Jugra 23 (GAA 3.25; 89.8%) 5 (GAA 2.42; 92.1%)
a. Georgijs Pujacs Sibir 49 (8+14; -2) 4 (0+0; -1)
u. Aleksejs Širokovs Amur 7 (1+1; -5)
2011./2012. 4 u. Lauris Dārziņš Ak Bars 15 (2+5; +3) 4 (0+0; -1)
v. Edgars Masaļskis Jugra 19 (GAA 2.53; 91.6%) 3 (GAA 1.36; 95.8%)
a. Georgijs Pujacs Sibir 25 (1+4; +8)
Avangard 13 (1+4; 0) 17 (0+0; -2)
a. Kārlis Skrastiņš Lokomotiv

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona kopskaits Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008. 5 a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007. 5 a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006. 3 a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005. 4 u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004. 5 v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003. 7 a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002. 7 a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001. 3 a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

ampl. spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14
2. u. Aleksandrs Ņiživijs 1996./1997. Torpedo (Jaroslavļa) 44 9+12
1999./2000. Torpedo (Jaroslavļa) 37 8+13
3. u. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12
4. u. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

kādas ir vārtsargu rezerves Latvijā?

Posted by petrovich27 uz 2010/06/19

ar oficiālo paziņojumu par ASV pavalstniecības vārtsarga Krisa Holta (Chris Holt; dz. 1985.) pieņemšanu Rīgas Dinamo sastāvā minimalizējusies iespējamība nākamsezon Rīgas kluba krāsās ieraudzīt Edgaru Masaļski. Dinamo kluba nopietnos nodomus apliecina vienošanās ar Holtu uz 2 sezonām. nu jau dinamiešu sastāvā ir iekļauti divi salīdzinoši augsta līmeņa vārtsargi. droši vien būs pieņemts trešais, ne tik augsta… vai tas būs kāds Latvijas pavalstniecības vārtsargs? jādomā, ka vārtsargu budžets varētu nepavilkt vēl trešo importa vārtu vīru.

Dinamo kluba virzienā jau aizskanējuši un turpina “bubināties” pārmetumi par Latvijas “materiāla” neizmantošanu Dinamo vārtu cementēšanai. lai neieilgtu sarunās par to, ka Rīgas Dinamo un Latvijas izlase tomēr nav viens un tas pats, tad atvērts un vairāk retorisks nekā faktisks jautājums: kāda tad ir vārtsargu izvēle no Latvijas vīriem, neskaitot pieredzējušāko Masaļski? ja “otrā/trešā numura” lomai var atrast, tad ar “pirmo” sanāk neliela loterija. protams, kamēr nepamēģināsi – neuzzināsi, taču esam reāli – Rīgas Dinamo vismaz pagaidām nav gatavi eksperimentiem.

saskaņā ar eliteprospects.com datiem, kuri, protams, nav ideāli, bet tomēr, 2009./2010. g. sezonā kā spēlējuši “daudz-maz līmenī” ir fiksēti 13 Latvijas pavaltsniecības vārtsargi, kas dzimuši pirms 1989. gada (ieskaitot). zināms, ka eliteprospects.com statistika kādu vārtu vīru ir “izlaidusi” vai “nekvalificējusi” attiecīgajam pieminēšanas vērtajam līmenim, taču šo 13 vīru sastāvā ietilpst arī: 1 nepilnu spēli Baltkrievijas Atklātajā čempionātā aizvadījušais un nu jau trenera karjeru aizsākušais Sergejs Naumovs; Uldis Eldmanis, kuram saskaņā ar LHF oficiālo statistiku, kura arī nemēdz būt nemaldīga, aizvadītajā sezonā fiksēta 0 (nulle) oficiālo spēļu…

līdz 1989. g. (ieskaitot) dzimuši vārtsargi ar Latvijas pavalstniecību 2009./2010. g. sezonā (saskaņā ar eliteprospects.com datiem + Ozolnieki Juniors):

vārtsargs dz. klubs līga komentāri
Sergejs Naumovs 1969. Dinamo Juniors BAČ 1 spēle; uzsākta trenera karjera
Sergejs Kuzņecovs 1978. Ozolnieki / Monarch LAČ  
Edgars Masaļskis 1980. Dinamo (Rīga) KHL  
Dmitrijs Žabotinskis 1980. Liepājas Metalurgs BAČ; LAČ  
Uldis Eldmanis 1984. Ozolnieki / Monarch LAČ LHF reģisrtrēts 0 oficiālo spēļu
Renārs Kazanovs 1984. Hamburger SV Regionalliga Nord (Vācijas 4.)  
Edgars Lūsiņš 1984. Fischtown Pinguins 2. Bundesliga (Vācijas 2.)  
Ervīns Muštukovs 1984. Dinamo Juniors BAČ; LAČ Uz Sheffield Steelers (EIHL; Lielbrit. 1.)
Mārtiņš Raitums 1985. Hull Stingrays EIHL (Lielbrit. 1.)  
Uģis Avotiņš 1986. HK Ogre LAČ  
Māris Jučers 1987. Liepājas Metalurgs BAČ  
Kristaps Stiģis 1987. HK Ogre; Ozolnieki / Monarch LAČ  
Ronalds Burnickis 1988. Ozolnieki Juniors BAL (Baltkr. 2.) Nebija fiksēts eliteprospects.com
Nauris Enkuzens 1989. Dinamo Juniors BAČ; LAČ Uz Washington Capitals treniņnometni
         
* BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts (Ekstralīga). LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts (Virslīga). BAL = Baltkrievijas Augstākā līga.
         

savukārt, 1990. – 1993. gados dzimušos vārtsargus ar Latvijas pavalstniecību tas pats eliteprospects.com, balstoties lielākoties uz LHF statistiku, “sazīmē” 37 puišu sastāvā. pievienojot, U-16 komandu “armiju”, kuru eliteprospects.com neuzskaita, sanāktu vēl lielāka “jūra”. zemāk tabulā ir puiši galvenokārt no komandām Latvija U-18 čempionātā. puiši, no kuriem lielākā daļa tuvākajās sezonās metīs malā cerības par profesionāla hokejista karjeru. iespējams, starp tabulā fiksētajiem ir arī kāds “nākotnes irbe”. bet pagaidām tas ir “materiāls” tuvākajiem gadiem Dinamo jauniešu komandai MHL-ā, protams, ja vien Dinamo jaunatne MHL-ā “aizķersies” uz gadiem.

1990. – 1993. gados dzimuši vārtsargi ar Latvijas pavalstniecību 2009./2010. g. sezonā (saskaņā ar eliteprospects.com datiem):

vārtsargs dz. klubs līga komentāri
Raimonds Ermičs 1990. Boston Bulldogs AtJHL (ASV)  
Nauris Grīnvalds 1990. Liepājas Metalurgs – 2 LAČ  
Reinis Repšs 1990. Nynäshamns IF J20 J20 Div.1 (Zviedrijas U-20 3.)  
Dainis Vasiļjevs 1990. Ozolnieki / Monarch LAČ  
    Ozolnieki Juniors BAL (Baltkr. 2.)   
    Kenai River Brown Bears NAHL (Z-Amerika)  
Nikolajs Žurkovs 1990. Dinamo Juniors BAČ; LAČ  
    Ozolnieki Juniors BAL (Baltkr. 2.)  
Jānis Auziņš 1991. SK Rīga / Profs – 18 LAČ  
Toms Broks 1991. Arboga J18 J18 Div.1 (Zviedijas U-18 3.)  
    Arboga J20 J20 Div.1 (Zviedrijas U-20 3.)  
    Ozolnieki Juniors BAL (Baltkr. 2.)  
Uldis Čalpa 1991. SK Rīga / Profs – 18 LAČ  
Jānis Kalniņš 1991. Liepājas Metalurgs BAČ  
    Liepājas Metalurgs – 2 LAČ  
Artjoms Kļujevs 1991. DHK Latgale LAČ  
    SC Daugavpils Ledus (U18) Latvija U-18  
Ruslans Kurelass 1991. DHK Latgale LAČ  
Māris Lotko 1991. Valmieras HK/BSS U18 Latvija U-18  
Jānis Mētra 1991. Dinamo Juniors LAČ 0 oficiālo spēļu
Romāns Šumihins 1991. HK Ogre LAČ  
Ints Bikars 1992. Lidingö Vikings J18 J18 Div.1 (Zviedrijas U-18 3.) 0 oficiālo spēļu
Edmunds Bušmanis 1992. HK Ogre LAČ  
    Lavīna – Ogre U18 Latvija U-18  
Kristers Gudļevskis 1992. HK Ogre LAČ  
    Ozolnieki Juniors BAL (Baltkr. 2.)  
Toms Jankovs 1992. HK Prizma / Pārdaugava 92 U18 Latvija U-18  
Jānis Krišs Kalnišs 1992. Brocēnu NBJSS (U18) Latvija U18 0 oficiālo spēļu
Dmitrijs Koreškovs 1992. Lavīna – Ogre U18 Latvija U-18  
Toms Lagzdiņš 1992. Liepājas Metalurgs U18 Latvija U-18  
Mārtiņš Misa 1992. HK Prizma / Pārdaugava 92 U18 Latvija U-18  
Raivis Zavadskis 1992. HK Ogre LAČ  
Uvis Balodis 1993. HK Prizma / Pārdaugava 93 U18 Latvija U-18  
Rihards Cimermanis 1993. HS Rīga / Pērkons Latvija U-18  
Raivis Cimoška 1993. SC Daugavpils Ledus (U18) Latvija U-18  
Mārcis Japsis 1993. Brocēnu NBJSS (U18) Latvija U-18  
Askolds Karlīns 1993. Jelgavas LSS U18 Latvija U-18 0 oficiālo spēļu
Kristaps Krūze 1993. Bad Nauheim U18 Vācija U-18  
Silvestrs Kūliņš 1993. HS Rīga / Pērkons Latvija U-18  
Jānis Liepa 1993. HK Prizma / Pārdaugava 93 U18 Latvija U-18  
Vadims Miščuks 1993. Liepājas Metalurgs – 2 LAČ  
    Liepājas Metalurgs U18 Latvija U-18  
Konstantīns Šipunovs 1993. Karhu-Kissat U18 Jr. B I-divisioona (Somija)  
Boriss Tretjakovs 1993. SK Rīga / Profs – 18 LAČ  
Raivis Turks 1993. HK Prizma / Pārdaugava 93 U18 Latvija U-18  
Kārlis Zakrevskis 1993. HS Rīga / Pērkons Latvija U-18  
Dāvis Znatnajs 1993. HK Prizma / Pārdaugava 92 U18 Latvija U-18  
* AtJHL = Atlantic Junior Hockey League (ASV). NAHL = North American Hockey League (Z-Amerika; junioru līga). Jr. B I-divisioona = viena no Somijas U-18 līgām.
** Nav iekļauti dati par dalību Baltkrievijas junioru un jauniešu līgās, ja tādi ir.
 

informācijai:

  • Rīgas Dinamo vienojies ar Kristu Holtu – dinamoriga.eu
  • Armands Puče par Dinamo vārtsargu lietām – sportaavize.lv (1. vers.; 2. vers.; pieejams abonentiem)
  • Latvijas Hokeja Federācijas statistikas lapa – statistika.lhf.lv
  • Pētera Skudras videointervija (t.sk. par Dinamo vārtsargu līniju un sastāva komplektāciju) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[attēlā Kristers Gudļevskis Latvijas U-18 izlases vārtos spēlē pret Čehijas izlasi U-18 pasaules čempionātā 2010. gada 16. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »