Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas hokejisti atsāk iekarot Vāciju?

Sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Igora Pavlova trenētajā Vācijas stiprākās līgas DEL klubā Hannover Scorpions pie līguma ir ticis aizsargs Māris Jass, kā arī uz pārbaudes laiku aicināti vēl divi Latvijas hokejisti – Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis. Cik liela ir bijusi Latvijas hokejistu „apmeklētība” DEL līgas 18 pastāvēšanas gados?

Kopš Vācijas aktuāli stiprākās līgas – Deutsche Eishockey Liga (DEL) – iestartēšanās 1994./1995. gada sezonā, tā ir bijis lielāks vai mazāks vilinājums arī Latvijas hokejistiem. DEL pastāvēšanas 18 sezonu gaitā šīs līgas oficiālajos čempionātos ir piedalījušies vismaz 14 Latvijas hokejisti. Turklāt ne šādi-tādi, bet sava laika Latvijas izlases spēlētāji – tātad Latvijas hokeja virsslānim piederīgie sportisti. Lietas skaidrībai jāpiebilst, ka DEL līga pieder tiem Eiropas čempionātiem, kuri ir leģionāriem un to iespējamam skaitam vislabvēlīgākie. Piemēram, aizvadītajā sezonā DEL oficiālajā čempionātā cīnījās ap 200 Vācijas pavalstnieku, ap 100 kanādiešu, ap 40 ASV hokejistu, kā arī virs 20 pārējo – slovāki, zviedri, dāņi, čehi, somi utt.

Herberts Vasiļjevs kā DEL veterāns

Tiesa, absolūtajā vairākumā gadījumu Latvijas hokejistiem ar DEL līgu bija „gadījuma sakari” – ne vairāk kā vienas sezonas izmērā, un tikai 3 Latvijas hokejisti DEL līmenī ir uzspēlējuši ilgāk. Pilnīgs veterāns šajā ziņā ir Krefeld Pinguin kapteinis Herberts Vasiļjevs, kuram summā jau ir sakrātas 9 sezonas ar dalību DEL čempionātā. Turklāt Vasiļjevam vēl ir spēkā esošs līgums un attiecīgi – iespējas uzlabot savu rekordu. Citi DEL ilgdzīvotāji bija Arvīds Reķis (7 sezonas) un Aleksandrs Kerčs (4 sezonas). Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav iekļautas Latvijas hokejistu sezonas, kas aizvadītas Vācijā ārpus DEL līgas. Piemēram, sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Sergeja Boldaveško „darba grāmatiņā” ir fiksētas vismaz 12 sezonas Vācijas dažāda līmeņa hokeja līgās.

Ir bijušas dažas DEL sezonas bez Latvijas hokejistiem, taču – gadījušies arī DEL čempionāti ar 3 – 4 Latvijas hokejistu dalību. Visplašākā pārstāvniecība fiksēta 2000./2001. g. sezonā, kad DEL laukumos fiksēti četri tādi uzvārdi kā Kerčs, Laviņš, Pavlovs, Tambijevs. Pēdējās divas sezonas Latviju DEL līgā pārstāvēja tikai viens hokejists – nu jau līdz Vācijas pilsonībai „uzdienējušais” Herberts Vasiļjevs.

Igors Pavlovs kā Latvijas hokejistu patrons

Jaunajā 2012./2013. g. sezonā DEL čempionātā Latvijas hokejistu skaits „draud” palielināties. Atgādinājumam: joprojām līgumsaistības Krēfeldē ir Vasiļjevam. Bet līgumu ar savulaik vācu līgās spēlējušā Igora Pavlova trenēto Hannover Scorpions vienību noslēdzis aizsargs Māris Jass (dz. 1985.), kurš savulaik uzspēlējis arī Latvijas izlasē pasaules čempionātos un KHL – Ņižņekamskas Ņeftehimik ierindā 2010./2011. g. sezonā. Par savu pārcelšanos uz Vāciju Māris Jass teic, ka ir apmierināts, taču nekādas prognozes nebūvē: „Jā, esmu apmierināts. Redzēsim, ko parādīs jaunā sezona…”

Turpat trenera Igora Pavlova „paspārnē” Hannover Scorpions treniņos uz pārbaudes laiku ir pieņemti divi Latvijas hokejisti – uzbrucējs Raimonds Vilkoits (dz. 1990.) un aizsargs Edgars Apelis (dz. 1989.). Abi savulaik ir uzspēlējuši Dinamo saimniecībā – lielkomandas fārmklubos Rīga 2000, Dinamo Juniors un arī Liepājas Metalurgs. Vilkoits uzspēlēja arī Dinamo jaunatnes komandā – HK Rīga. Bet aizvadīto sezonu par stabilu abiem spēlētājiem nevarēja saukt. Abiem 2011./2012. g. sezonā nācās uzspēlēt 3 – 4 komandās… Tagad iespējas „aizķerties” pie Scorpions ir pašu rokās un, jādomā arī Pavlova uzticības kredīta izmērā.

Cita starpā, DEL klubs Hamburg Freezers noslēdzis divu sezonu līgumu ar Vācijas un Latvijas „dubultpavalstnieku” – uzbrucēju Ralfu Rinki – Leitānu (dz. 1993.), kuru, cita starpā, šovasar KHL draftā „pieteica” Rīgas Dinamo. Taču Latvijas hokeja izlašu saimniecībai, vismaz tuvākajos gados, šis jaunietis “iet garām”, jo uzspēlējis Vācijas U izlasēs.

Latvijas hokejisti DEL čempionātos 18 sezonās (1994. – 2012.):

sezona	skaits	Latvijas spēlētāji DEL
1994./1995.	2	u. Ilmārs Tomanis (Schwenninger Wild Wings); u. Herberts Vasiļjevs (Krefelder Eislauf-Verein 1981)
1995./1996.	1	u. Sergejs Boldaveško (Augsburger Panther)
1996./1997.	0
1997./1998.	0
1998./1999.	1	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen)
1999./2000.	3	a. Viktors Ignatjevs (Nürnberg Ice Tigers); u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); u. Grigorijs Panteļejevs (Hannover Scorpions)
2000./2001.	4	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); a. Rodrigo Laviņš (Augsburger Panther); u. Igors Pavlovs (Revierlöwen Oberhausen); Leonīds Tambijevs (Iserlohn Roosters)
2001./2002.	3	u. Vjačeslavs Fanduļs (Berlin Capitals); u. Aleksandrs Kerčs (Berlin Capitals); a. Atvars Tribuncovs (Berlin Capitals)
2002./2003.	0
2003./2004.	1	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther)
2004./2005.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Nürnberg Ice Tigers)
2005./2006.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2006./2007.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2007./2008.	3	a. Krišjānis Rēdlihs (Hamburg Freezers); a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2008./2009.	3	v. Edgars Masaļskis (Füchse Duisburg); a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2009./2010.	2	a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2010./2011.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2011./2012.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)

*

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Herberts Vasiļjevs	2009./2010.	Krefeld Pinguine	51	22+36
2.	Herberts Vasiļjevs	2007./2008.	Krefeld Pinguine	53	24+33
3.	Herberts Vasiļjevs	2008./2009.	Krefeld Pinguine	52	20+35

*

Latvijas aizsargu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	11+12
2.	Arvīds Reķis	2003./2004.	Augsburger Panther	46	5+15
3.	Atvars Tribuncovs	2001./2002.	Berlin Capitals	58	7+12

*

Latvijas aizsargu lietderības rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	+/-
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	+12
2.	Arvīds Reķis	2009./2010.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	53	+11
3.	Krišjānis Rēdlihs	2007./2008.	Hamburg Freezers	43	+5

*

Latvijas vārtsarga sniegums DEL regulārajā sezonā:

vārtsargs	sezona	klubs	spēles	GAA	atv. %
Edgars Masaļskis	2008./2009.	Füchse Duisburg	16	4.55	87.8%

*

Latvijas hokejistu „noturība” DEL līgā:

spēlētājs	dz.	sez. skaits	gadi
u. Herberts Vasiļjevs	1976.	9 sez.	1994.-1995.; kopš 2004.
a. Arvīds Reķis	1979.	7 sez.	2003.-2010.
u. Aleksandrs Kerčs	1967.	4 sez.	1998.-2002.
u. Ilmārs Tomanis	1968.	1 sez.	1994.-1995.
u. Sergejs Boldaveško	1970.	1 sez. (1 sp.)	1995.-1996.
a. Viktors Ignatjevs	1970.	1 sez.	1999.-2000.
u. Grigorijs Panteļejevs	1972.	1 sez.	1999.-2000.
a. Rodrigo Laviņš	1974.	1 sez.	2000.-2001.
u. Igors Pavlovs	1965.	1 sez.	2000.-2001.
u. Leonīds Tambijevs	1970.	1 sez.	2000.-2001.
u. Vjačeslavs Fanduļs	1969.	1 sez.	2001.-2002.
a. Atvars Tribuncovs	1976.	1 sez.	2001.-2002.
a. Krišjānis Rēdlihs	1981.	1 sez.	2007.-2008.
v. Edgars Masaļskis	1980.	1 sez.	2008.-2009.

P.S. Norādīts sezonu skaits tikai DEL līgā, neskaitot Vācijas stiprāko līgu līdz 1994. gadam. Piemēram, Ilmārs Tomanis uzspēlēja Vācijas stiprākajā līgā arī pirms DEL. Netiek skaitīta arī dalība Vācijas līgās, kas zemākas par augstāko. Piemēram, kopā ar zemākajām līgām uzbrucējs Sergejs Boldaveško Vācijas čempionātos aizvadījis vismaz 12 sezonas. Tabulās informācija no publiski pieejamām statistikas vietnēm; ir iespējami labojumi.

Izziņām:

• Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis uz try-out pievienojas Hannover Scorpions – eishockeynews.de, hannoverscorpions.de
• DEL oficiālais web – del.org
• DEL statistikas lapa – pointstreak.com
• Ieskats Eiropas līgu leģionāru ierobežojumos – 9management.co.uk
• Hamburg Freezers vienojies ar Ralfu Rinki – Leitānu – hamburg-freezers.de

[Fotoattēlā: Raimonds Vilkoits, pirms pusotra gada – viens no MHL zvaigznēm un Rīgas Dinamo debitants. Tagad – kandidāts uz Hannover Scorpions (DEL) sastāvu. Foto: HK Rīga ofic. profils facebook.com.]

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]