Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Šauļu Ledo Linija’

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Posted by petrovich27 uz 2011/05/24

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

  • dzimis 1990. gada 3. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 94 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

“Latvijas Hokeja federācijai ir, ko mācīties Lietuvā”. skats uz Lietuvas hokeju no iekšpuses

Posted by petrovich27 uz 2011/05/22

TUVPLĀNĀ: Raitis Briņecs

līdz šim vārdu salikums “hokejs Lietuvā” lielā daļā hokeja pazinēju vai tādos, kas sevi par tādiem uzskata, ir raisījis smaidu. šī smaida platumu un ilgumu lielā mērā ir ietekmējušas tās dažas savstarpējās spēles starp Latvijas un Lietuvas valstsvienībām. pēc Latvijas izlases atjaunošanas pirmā tās spēle bija pret Lietuvas izlasi, kura 1992. gada 7. novembrī tika pieveikta ar 13:2.  nākamās spēles rezultāts lika turpināt smaidīt – 27:0 (1996. gada 27. augustā). tomēr der atcerēties, ka vēl relatīvi nesen smaidījām par Dānijas hokeju, Slovēnijas hokeju…

par profesionālu hokejistu Raitis Briņecs sevi neuzskata, bet pastāstīt par hokeju Lietuvā var. izrādās – lietuvieši hokeja lietām sākuši “pieiet” ar lielu apņēmību un vērā ņemamu entuziasmu. interesanti, ka Lietuvā tiek saskatīta kārtība, no kuras ir aicināta mācīties Latvijas Hokeja federācija.

Raitis Briņecs atbild uz jautājumiem par Lietuvas hokeja līgu un hokeja līmeni Lietuvā, par Latvijas leģionāriem Šauļu komandā un viņu pienesumu, par Lietuvas hokeja entuziasmu un organizētību, par motivāciju spēlēt Lietuvā.

izziņai: Raitis Briņecs

  • dzimis 1990. gada 29. oktobrī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 184 cm; 95 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Šiaulių Ledo Linija sastāvā Lietuvas Nacionālajā hokeja līgā (Nacionalinė ledo ritulio lyga = NLRL)
  • iepriekšējās sezonas: Mītava; HS Rīga/Prizma-Hanza; Prizma Rīga; Prizma Rīga U18
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kā tā iegadījās, ka pēc vairākām sezonām Prizmas komandās Latvijas līgās esi nonācis Lietuvas hokejā? kādi ceļi Tevi turp aizveda?

Raitis Briņecs: Kad sāku spēlēt amatieros, vienā citā komandā spēlēja daži lietuvieši, kuri tad arī piedāvāja uzspēlēt pie viņiem. Padomāju un piekritu, jo likās interesanti.

[piebilde: Raitis Briņecs 2009./2010. g. sezonā spēlēja Zemgales amatieru hokeja čempionātā (ZAHL).]

jautājums: Lietuvas hokeja līgā – Nacionalinė ledo ritulio lyga (kā lietuviski, starp citu, tiek atšifrēts arī NHL) dažādās “apakšgrupās” fiksētas vairāk nekā 30 komandas. parādās tādi nosaukumi kā Vilniaus Vilkai, Kauno Monstrai, Kauno Crazy Punk utt. pēc kādiem principiem tiek izspēlēts Lietuvas čempionāts?

Komandas bija daudz, bet viņas tika sadalītas trīs apakšgrupās, ja nemaldos, tādēļ ar visām komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Mēs [Šiaulių Ledo Linija] grupā bijām desmit komandas un ar katru aizvadījām vienu spēli. Pēc tam 5 labākās no šīs grupas izveidoja vēl vienu atsevišķu grupu un piecas sliktākās atkal citu grupu. Divas labākās komandas no mūsu grupas tika izslēgšanas spēlēs, kur nācās spēlēt pret citas grupas uzvarētājiem, un tur arī mums sezona beidzās, jo pārējo grupu vadošās komandas bija gluži vienkārši stiprākas par mūsu komandu. Izslēgšanas spēlēs tika katras grupas pirmā vieta un viena labākā otrā vieta, kuru tad arī mēs ieņēmām.

jautājums: Tevis pārstāvētā komanda Šiaulių Ledo Linija fiksēta divās grupās Vakarų A (5 komandu konkurencē) un Vakarų A – B (10 komandu konkurencē), kur abās ierindojas 2. vietā. ar ko atšķiras abas apakšgrupas?

Kā jau iepriekš minēju, tad sākumā mūsu grupā bija 10 komandas un mēs skaitījāmies Vakarų A – B grupā, bet piecas labākās pēc tam izveidoja Vakarų A grupu un izspēlēja vēl vienu riņķi, lai noskaidrotu divas stiprākās izslēgšanas spēlēm.

jautājums: Šauļu Ledo Linija komandas priekšgalā abās grupās atrodas Klaipėdos Sadvita. vai šī komanda ir principiālākais Ledo Linija pretinieks?

Jā, Sadvitas komandu noteikt var saukt par Šauļu tiešākajiem konkurentiem. Abas spēles arī sezonas gaitā viņiem zaudējām ar 2:3 un 0:5. Viņu komanda ir vienmērīga, bet mums tomēr spēle balstās vairāk uz 3 vai 4 spēlētāju sniegumu.

jautājums: cik atšķirīgs ir Lietuvas čempionātā pārstāvēto komandu līmenis?

Vakarų A – B apakšgrupā pirmās divas komandas – mēs un Sadvita – bija krietni spēcīgākas par pārējām, bet, cik zinu, citās grupās komandu līmenis bija krietni līdzīgāks un spēles daudz neprognozējamākas.

jautājums: pats iepriekš jau minēji, ka neuzskati sevi par profesionālu hokejistu. kā raksturosi Lietuvas čempionātu – vai dažus klubus varētu nosaukt par profesionāliem, pusprofesionāliem vai arī visi 100%-īgi ir amatieriski?

Grūti spriest, jo pret fināla komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Komandas vairāk ir amatieriskas, daudzās paralēli jauniešu čempionātam spēlē arī daudzi leišu jauniešu, tā aizvadot vairāk spēles un slīpējot savu meistarību.

jautājums: kas Tevi pašu motivē uzspēlēt hokeju Lietuvā?

Man tas vairāk ir kā piedzīvojums brīvā laika aizpildīšanai, tur daudziem ļaudīm hokejs ir kas jauns un specifisks, tādēļ daudzi to skatās ar lielu interesi, pat tādā līmenī. Tā kā spēles notiek Akropoles lielveikalos, kas ir vieni no lielākajiem Lietuvā, tad apkārt pulcējās un skatās spēles daudzi cilvēki. Man viss ir atmaksāts, tādēļ nav jāiegulda sava nauda, piemēram, ēšanai, ceļam vai vēl kaut kam. Spēlējot Latvijā, par visu bija jāmaksā – par maikām, getrām vai ziemas kurtkām, [bet] šeit [Lietuvā] viss tiek dots, pat siksnas ar komandas logo. Viss gandrīz kā profesionālā komandā. Pirms spēlēm pat himna skan; domāju, LHF [Latvijas Hokeja federācijai] ir, kur mācīties par attieksmi un entuziasmu.

jautājums: cita starpā Šiaulių Ledo Linija statistikā ar 39 punktiem (20+19) 11 spēlēs esi fiksēts kā rezultatīvākais spēlētājs komandā. cik grūti, viegli ir tādam būt? ar ko Tev pašam ir interesants hokejs Lietuvā?

Nav grūti būt vienam no vadošajiem spēlētājiem, esmu bijis tāds arī agrāk atsevišķās komandās; tomēr, ja komanda slikti nospēlē, jūties vainīgs, jo no tevīm varbūt gaida vairāk nekā no pārējiem, un to arī neviens tur neslēpj. Man gan sanāca arī daudzas spēles izlaist, tā statistika droši vien būtu krietni lielāka; tomēr vairāk spēlēju tur prieka nevis statistikas pēc.

jautājums: Šiaulių Ledo Linija sastāvā 2010./2011. g. sezonā esat fiksēti vairāki spēlētāji no Latvijas – Tu, Elvijs Trankalis (otrais rezultatīvākais komandā), Roberts Mangulis, Dmitrijs Panovs, Vladimirs Parhomenko, Artūrs Batraks, Andris Valters, Aleksandrs Beļikovs. vai visi fiksētie arī ir spēlējuši, vai tikai aizpilda statistikas slejas? un kāds, Tavuprāt, būtu Šauļu komandas sniegums bez Latvijas leģionāru līdzdalības?

Šie spēlētāji bija pieteikti pirms sezonas, bet spēlēt varējām tikai trīs leģionāri, jo vairāk nedrīkstēja, un ar mums trijiem arī tika noslēgts līgums – bez manis vēl ar Elviju Trankali un Dmitriju Panovu. Bet otram [Dmitrijam Panovam] gan sezonas vidū aizliedza spēlēt, jo viņš par vēlu bija uzlicis savu parakstu uz līguma, tādēļ sezonu pabeidzām divatā ar Trankali. Bez leģionāriem Šauļu sniegums būtu krietni sliktāks. Principā esam 3 – 4 spēlētāji, kuri velk komandu.

jautājums: Ja Tev būtu jāsalīdzina Lietuvā spēlētā hokeja līmenis ar savu iepriekšējo pieredzi, kurai no līgām būtu tuvāks Lietuvas Nacionalinė ledo ritulio lyga līmenis? Latvijas U-18 līgai, kādreizējai U-20 līgai? vai arī Zemgales amatieru hokeja čempionātam (ZAHL), kura Augstākās līgas komandā Mītava uzspēlēji 2009./2010. g. sezonā?

Kādas stiprākās trīs, četras komandas varbūt varētu līdzīgi nospēlēt ar Latvijas Virslīgas čempionāta apakšdaļā esošajām komandām, bet pārējās varētu būt vairāk ZAHL komandu līmenī.

jautājums: lietuvieši mēģina attīstīt savu jaunatnes hokeju, arī sūtot savas U komandas uz Baltkrievijas un Latvijas atklātajiem čempionātiem. Arī Lietuvā ir vairākos U līmeņos notiekošs bērnu-jauniešu čempionāts (Nacionalinė vaikų ledo ritulio lyga = NVLRL), kur, starp citu, piedalās arī komandas no Kaļiņingradas un Liepājas (Liepājas Metalurgs U12, Liepājas Metalurgs U14). kā Tu vērtē Lietuvas hokeja dzīves bīdītāju centienus bērnu un jauniešu hokeja attīstībā? vai kādubrīd Latvijā neattapsimies, ka Lietuva min jau uz papēžiem?

Cik esmu dzirdējis, agrāk lielākā daļa naudas Lietuvā tika novirzīta basketbolam, bet tagad pārējām sporta federācijām ir izdevies panākt to, ka nauda tiek sadalīta vienmērīgāk, tādēļ arī Lietuvā pirmo gadu ir izveidojies oficiāls Lietuvas [hokeja] čempionāts.Viņi šobrīd atrodas tādā sākumstadijā, kā latvieši pirms vairākiem gadiem, kad sāka celt savu hokeja saimi. Līdz ar to daudzi leišu jaunieši spēlē arī pie pieaugušajiem. Jāsaka, ka Latvijas hokeja federācijai būtu jāņem piemērs no leišiem organizētības ziņā, kur latvieši krietni, krietni atpaliek. Ar tādu apņēmību, kāda viņiem [lietuviešiem] ir šobrīd, nebūtu pat brīnums, ka pēc pāris gadiem leiši var pacīnīties pat par iekļūšanu pasaules [čempionāta] augstākajā divīzijā.

jautājums: pirms divām sezonām (2008./2009.) vēl spēlēji HS Rīga/Prizma-Hanza komandā Latvijas Virslīgā. vai nav bijusi doma uzspēlēt atkal Virslīgā? kam būtu jānotiek, lai tas būtu?

Biju par to domājis kādu gadu atpakaļ, bet nu vairs šādas domas nenomoka prātu; bija iespēja uzspēlēt Zemgales komandā Virslīgā [Zemgale / JLSS]. Domāju, ka varētu tur pat diezgan lielu lomu spēlēt, ja spētu atgūt labu sportisko formu, bet nu vairs to nevēlos, jo neuzskatu, ka tur ir kādas perspektīvas, tādēļ nemaz sevi nemānu.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt visiem interesentiem no Latvijas, kas plāno uzspēlēt Lietuvā? ar kādiem “zemūdens akmeņiem”, atsaucību/neatsaucību ir jārēķinās?

Atsaucība tur ir tikai un vienīgi tā labākā, leiši ir patīkami cilvēki un izturas ar lielu draudzību pret visiem. Profesionāliem spēlētājiem gan neieteiktu tur pagaidām braukt, bet pēc pāris gadiem – jau varēs redzēt šī čempionāta pirmos augļus.

lai veicas!

[fotoattēlos Nr.20 – Raitis Briņecs. fotoattēli no Raita Briņeca personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »