Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Vēsu galvu par Latvijas U-17 izlases sniegumu turnīrā Baltkrievijā

Prezidenta Sporta Kluba kausa izcīņa – tā saucas Baltkrievijā notikušais U-16/17 vecuma jauniešu izlašu turnīrs, kurā šomēnes piedalījās arī Latvijas U-17 valstsvienība. Ar Krievijas izlasi mūsējiem sanāca “plāni”, arī mājinieki baltkrievi palika nepārspēti. Uzvarēt izdevās Slovākijas U-16 komplektu. Kā Latvijas jauniešu izlases dalībnieki vērtē dalību turnīrā?

Arī Mihaila Svarinska un Aleksandra Macijevska vadītais Latvijas U-17 izlases komplekts nevarēja lepoties ar savu iespējami labāko komplektāciju. Arī tāpēc, ka daži no 1997. gadā dzimušajiem tika “ierauti” Latvijas U-18 izlasē, kas aizbrauca diametrāli pretējā virzienā – uz pārbaudes spēlēm Norvēģijā.

Tomēr arī šis uz Baltkrieviju aizbraukušais komplekts, kura kodolu un pamatmasu veido SK Rīga-97 puiši, šim turnīram bija diezgan atbilstošs un potenciāli varošs. Atgādinājumam, SK Rīga-97 jau trešo sezonu diezgan atzinīgi cīnās Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta attiecīgajās vecuma grupās. Tāpat jāatgādina, ka pretiniekos bija, jā – stiprās Krievijas, bet gadu jaunāka (U-16) izlase. Arī slovāki bija U-16, vienaudži sanāca tikai Baltkrievijas U-17 izlase.

Latvija U-17 vs. Krievija U-16 (1:7)

Vēl nesenā Latvijas un Krievijas U izlašu savstarpējo spēļu vēsture liecina, ka arī 1-2 gadus jaunākas Krievijas valstsvienības ir sagādājušas nepārvaramus sķēršļus mūsējiem. Un šī reize arī bija tāda, ko apliecina daiļrunīgs 1:7.

“Atbraucām pakaļ visām trijām uzvarām, taču uzvarējām tikai vienu spēli. Galvā jau zinājām, ka varēsim apspēlēt gan Krieviju, gan Baltkrieviju; turklāt Krievijas izlase bija par gadu jaunāki par mums. Taču  iznācām uz laukuma [pret Krievijas U-16 izlasi], sākās bardaks, varbūt arī uztraukums, un tāpēc rezultāts bija negatīvs,” spriež uzbrucējs Roberts Baranovskis. No kā sākās “bardaks”? Nevarējāt izpildīt spēles plānu? Vai arī Krievijas U-16 izrādījās stiprāki par gaidīto? “Nevarējām īsti saspēlēties, vairākums [spēlētāju] mēģināja izpildīt kaut ko individuāli, līdz ar to sākās kļūdas. Krievijas izlase, manuprāt, nebija stiprāki par mums, turklāt mēs pirmie atklājām rezultātu. Taču spēles beigās, kad vajadzēja mest golus un veidot rezultātu, mēs salūzām.”

Varbūt nedaudz pietrūka līdz optimālākam sastāvam? Vai arī bija jāuzvar ar esošo? “Varbūt arī pietrūka daži spēlētāji, taču ar šo sastāvu arī varējām uzvarēt.” Un ko mēs nepratām neitralizēt Krievijas izpildījumā? Viņu uzbrucēji meistarīgāki, vārtsargs par daudz vilka? “Viņi ātri tika cauri vidējai zonai un jau bija iekšā mūsu zonā bez lielām problēmām. Un vairākums viņiem arī bija labs, izspēlēja lieko spēlētāju un ātri tika līdz metienam. Vārtsargs viņiem daudz nevilka, vienkārši mums bija mazāk metienu,” tā Roberts Baranovskis.

Spēles lielāko daļu Latvijas U-17 izlases vārtus sargāja “pirmais numurs” Denijs Romanovskis. Bet spēles 50. minūtē, kad rezultāts bija 1:6, viņa vietu ieņēma Egils Mareks Mitens. Kā vērtē Krievijas U-16 izlases spēku? Vai objektīvi viņi ir būtiski stiprāki par mūsu U-17? Denijs Romanovskis: “Krievijas U-16 izlase bija ļoti ātra, tehniska un fiziski spēcīga komanda. Acīmredzami bija arī tas, ka komanda šādā sastāvā nespēlē pirmo reizi. Būtiski stiprāki par mums viņi nebija. Pirmos 2 periodus spēle bija vienlīdzīga, taču 3. perioda sākumā ielaidām 2 ātrus vārtus, un tur arī praktiski spēle beidzās”. Kāpēc spēle “beidzās”? Nevarējām saņemties vai Krievijas izlase neļāva? “3. perioda sākumā gājām laukumā, lai pirmie gūtu vārtus, jo jutām, ka pie rezultāta 1:2 vēl varam aizķerties un uzvarēt spēli. Diemžēl nedaudz pārdegām, ielaidām divus ātrus vārtus, un tad jau grūti bija kaut ko mainīt. Protams, arī Krievijas izlase darīja visu, lai mēs netiktu līdz metieniem, un daudz kontrolēja ripu,” skaidro Denijs Romanovskis.

Latvija U-17 vs. Baltkrievija U-17 (1:3)

Pret pēdējā desmitgadē ierastajiem sparinga partneriem – Baltkrievijas vienaudžiem – spēle izdevās līdzvērtīgāka arī rezultāta ziņā. Tomēr “lauzt” spēli neizdevās. Arī ne spēles noslēgumā, kad 60. minūtē (59:33) baltkrievi saņēma noraidījumu un Latvijas U-17 izlasē vārtsarga Egila Mareka Mitena vietā uz ledus devās sestais laukuma spēlētājs.

Kā vērtē Baltkrievijas U-17 izlases spēku? Tev kā vārtsargam bija sarežģīta spēle? Egils Mareks Mitens: “Manuprāt, izrādījām diezgan lielu pretestību visām komandām. Pret baltkrieviem bija ļoti grūti, jo viņi bija mājinieki, un mēs nopelnījām ļoti daudzus noraidījumus. Tribīnes bija pilnas uz baltkrievu spēlēm.” 

Kas mums pietrūka spēlē pret baltkrieviem? “Disciplīna. Daudzi noraidījumi bija nevajadzīgi un lieki. Un ar vienu golu, protams, ir grūti uzvarēt spēli,” vērtē vārtsargs E. M. Mitens. Nopelnīto soda minūšu bilance spēlē bija 26:16 Latvijas jauniešu “labā”. Tiesa, 10 minūtes (no 26) bija disciplinārsods.

Latvija U-17 vs. Slovākija U-16 (4:1)

Turnīra noslēdzošā spēle pret slovākiem bija kā neliela “kompensācija”, kas ļāva atgriezties mājās ar nedaudz pozitīvāku noskaņu. Jā, slovāki pirms tam arī bija zaudējuši iepriekšējās divas spēles, taču par sagrāvi varētu runāt tikai vienā gadījumā, un arī – bija klājies ne sliktāk kā Latvijas U-17 izlasei. Tātad, slovāki – pret Baltkrievijas U-17 izlasi 0:1, pret Krievijas U-16 izlasi 0:4.

Kā vērtē Slovākijas U-16 izlases spēku turnīrā? Kur bijām labāki, bet kādos elementos atpalikām? Bruno Priede (šajā spēlē fiksētas divas rezultatīvas piespēles): “Slovākijas izlase bija spēcīga; vājas komandas šinī turnīrā nebija. Viņi spēka ziņā bija līdzīgi baltkrieviem. Pēc diviem zaudējumiem komanda bija ļoti nopietni noskaņojusies uzvarēt. Laukumā jau no pirmajām sekundēm spēlējām ar pirmo numuru, kontrolējām ripu, bijām ātrāki un pārsvarā spēlējām viņu zonā. Slovāki spēlēja uz pretuzbrukumiem.“

Vai slovākiem vispār bija varianti pret Latvijas U-17 izlasi? Uzbrucējs Roberts Štelmahers: “Pēc divām zaudētām spēlēm bija kauns par to, ka abās spēlēs pirmajos periodos spēlējām ļoti labi un guvām pat pārsvaru, paši sev, kā saka,”norakām” spēli 3. periodos. Tāpēc bija jāsaņemas, jāspēlē kā komandai un pēdējo spēli jānospēlē godam. Spēli pret slovākiem sākām ļoti pārliecinoši un tā arī turpinājās, pārsvars mums bija visu spēli un slovākiem bija daži momenti, bet viņi savas iespējas neizmantoja, un beigās arī rezultāts visu izsaka. Protams, mums arī bija daudz momentu, kur varējām palielināt savu pārsvaru, tas neizdevās, bet spēli uzvarējām un nospēlējām godam.” Jāpiebilst, ka spēlē pret slovākiem Latvijas valstsvienības vārtus veiksmīgi sargāja Denijs Romanovskis. 

Sausais atlikums un individuālās “atzīmes”

“Kopumā mēs nospēlējam diezgan slikti, jo dabūjām tikai trešo vietu. Par pirmo vietu mēs varējām mierīgi cīnīties, bet kā lai uzvar krievus un baltkrievus ar vieniem gūtiem vārtiem? Mums vajadzēja realizēt mūsu momentus un mazāk ielaist savos vārtos. Un bija tikai divas dienas, lai saspēlētos ar jauniem partneriem,” ir kritisks Latvijas U-17 izlases uzbrucējs Ēriks Žohovs. Tomēr var mēģināt atrast arī pozitīvus elementus un detaļas.

Par labākajiem spēlētājiem Latvijas izlasē turnīra gaitā tika nosaukti: uzbrucējs Bruno Priede (spēlē pret Krievijas U-16 izlasi); aizsargs Maksims Ponomarenko (pret baltkrieviem); aizsargs Kārlis Čukste (pret Slovākijas U-16).

Latvijas U-17 izlases rezultatīvākais spēlētājs 3 spēļu summā bija Bruno Priede ar 4 rezultativitātes punktiem (2+2). Visu izlašu kopvērtējumā Priede bija trešais rezultatīvākais visā turnīrā. Pēc Baltkrievijas statistiķu ziņām, biji rezultatīvākais Latvijas U-17 izlasē. Ko tas Tev nozīmē? Esi apmierināts ar savu sniegumu? Bruno Priede: “Tas ir liels gods spēlēt Latvijas izlasē, un katrs mēģina parādīt, uz ko ir spējīgs. Centos nospēlēt, cik labi vien varu. Ar savu sniegumu esmu apmierināts, bet vienmēr var labāk.“

P.S. Diemžēl protokolu rakstītāji nav sevi apgrūtinājuši ar mikromaču dalībnieku reģistrāciju, kā dēļ nav iespējams saskatīt lietderības koeficientu summas, kas īpaši svarīgas, izvērtējot aizsargu sniegumu…

Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika 3 spēlēs Prezidenta sporta kluba kausa izcīņā Baltkrievijā 2013. g. novembrī (saskaņā ar r-hockey.ru publicētajiem protokoliem; Spb. = Sanktpēterburgas):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komanda (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
	Bruno Priede A	1997.	3	2+2	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Artjoms Pankevičs	1997.	3	2+1	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Rūdolfs Balcers	1997.	3	0+2	0	Viking Hockey (Norv. 2.)
	Niks Sandis Voiceščuks	1997.	3	1+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Ēriks Žohovs	1997.	3	1+0	6	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	Roberts Štelmahers	1997.	3	0+1	0	Espoo Blues U17 (Som. U-17)
	Roberts Baranovskis	1997.	3	0+1	4	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	Mikus Potāpovs A	1997.	3	0+0	0	Moser Medical Graz 99ers U18 (Austr. U-18)
						Moser Medical Graz 99ers U20 (Austr. U-20)
	Ričards Bernhards	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Rihards Puide	1997.	3	0+0	2	ZSC Lions U17 (Šv. U-17)
	Aleksandrs Visockis	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Filips Gundars Buncis	1997.	3	0+0	29	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	AIZSARGI
	Kārlis Čukste	1997.	3	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Didzis Ruģelis	1997.	2	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Vladimirs Siņegubovs	1997.	2	0+0	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Valts Peleckis	1997.	1	0+0	0	Pikes EHC Oberthurgau 1965 U17 (Šv. U-17)
	Edvards Kļava	1997.	3	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Toms Feņenko	1997.	2	0+0	2	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Artūrs Apfelbaums	1997.	3	0+0	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Maksims Ponomarenko	1997.	3	0+0	4	Lørenskog IK (Norv.) komandas
	Kristaps Roberts Zīle C	1997.	3	0+0	4	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Eduards Fjodorovs	1997.	2	0+0	12	Sāga 97 / Ogre Juniors (Latv. U-20)
	VĀRTSARGI			GAA
	Denijs Romanovskis	1997.	2 (109:20)	3.84	0	SK Rīga-97 (Spb. U-17/18; Latv. U-20)
	Egils Mareks Mitens	1998.	2 (70:13)	3.42	0	Venta 2002 (U18; Latv. U-18)

*

Latvijas U-17 izlases spēļu protokoli (Baltkrievijas turnīrā; ir dažas neprecizitātes):

• 1. spēle: Latvija_U-17_pret_Krievija_U-16_2013-11-07_protokols
• 2. spēle: Latvija_U-17_pret_Baltkrievija_U-17_2013-11-08_protokols
• 3. spēle: Latvija_U-17_pret_Slovakija_U-16_2013-11-09_protokols

Palasīt arī citur (jārēķinās ar atsevišķām neprecizitātēm):

• Prezidenta Sporta Kluba kausa izcīņā rezultatīvākie Latvijas U-17 izlases ierindā (blakus izvēlnē arī sastāvs) – sportclub.by
• Turnīra visi rezultatīvākie – sportclub.by
• Turnīra rezultāti, protokoli – r-hockey.ru
• Latvijas U-17 izlases informācijas apkopojumi LHF izpildījumā – lhf.lv (pēc turnīra; pēc 2. spēles; pēc 1. spēles; pirms turnīra)
• SK Rīga-97 sastāvs 2013./2014. g. sezonā – Sanktpēterburgas čempionātā (fhspb.ru), Latvijas U-20 čempionātā (lhf.lv)

Dinamo Juniors. Rīga – Kandava – Piņķi

Dinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.

Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.

Konkurence ir!

Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.

Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.

„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.

Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Nazarova stils

No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.

Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.

Vairāk laika mācībām un treniņiem?

Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.

Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.

Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):

spēlētājs	dz.	2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis	1994.	Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers	1998.	Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis	1995.	trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
		un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis	1995.	Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis	1996.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs	1994.	Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas	1995.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons	1995.	Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
		Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
		IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs	1995.	Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
		Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)

–

* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.

Ieskatam:

• Juniors spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā: tepat
• SK Rīga-96 spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga
• Inbox.lv ledus halles noslodze – inboxledushalle.lv
• Par Sanktpēterburgas Dinamo komandas izveidi dalībai MHL – hc-forward.ru; mhl.khl.ru

[Attēlā: Juniors vienības ierinda 2012. gada rudenī;  foto avots: lhf.lv.]

Dinamo jaunatne sāk gatavoties sezonai. Pirmā pietura – Tukums

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga šonedēļ jau sākusi gatavošanos savai ceturtajai MHL sezonai. Līdz sestdienai treniņnometne Tukumā „ar ledu”, bet pēc Jāņiem – „sauss” turpinājums pāris nedēļu garumā Gulbenē. Rīdzinieku sastāvā daudz jaunu seju, un vispār – jaunajā sezonā MHL plānojot palikt jaunāka. Amatpersonas sola vecuma griestu pazemināšanu no U-22 uz U-21.

HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva un viņa palīgu Ronalda Ozoliņa, Andreja Banadas vadībā HK Rīga sastāva kandidāti uzsākuši treniņnometni, kas šonedēļ tiek aizvadīta Tukumā, kur pieejamas arī ledus nodarbības. Darbam ar vārtsargiem Tukumā ir piesaistīts sava laika Latvijas izlases vārtsargs Juris Klodāns, kurš jau sevi iemēģinājis treneru gaitās.

Izmaiņas ir un būs. Ļoti pamanāmas

HK Rīga kandidātu loks vismaz jūnija versijā izskatās diezgan atšķirīgs no tā komplekta, kas bija redzams uz MHL (A grupas) čempionāta ledus aizvadītajā (2012./2013.) sezonā. Treniņnometnes sastāvā vairs nav „pāraugušie” gadi – 1991. gadā dzimušie un arī 1992.-tie, no kuriem pa kādam spēlētājam, vadoties pēc agrāko sezonu kārtības, būtu vēl jāspēlē. Bet MHL amatpersonas jau ieziņo, ka MHL reglamentam jau tuvākajā laikā draud oficiālas izmaiņas, kā rezultātā jaunajā sezonā atļautais vecums būšot U-21, t.i. nākamsezon – 1993. gads un jaunāki. Tukuma treniņnometnē arī 1993. gadā dzimušie ir tikai divi un abi vārtsargi. Vai MHL vecuma griestu izmaiņas ir uz labu? „Domāju, ka tas ir normāli, vecāka gada spēlētāji iet uz augšu un jau sāk gaitas pieaugušo komandās; jaunajiem ir vieta, kur spēlēt ļoti labā līmenī! Tā ir katru gadu – kaut kas mainās; kā saka, pastāvēs tas, kas mainīsies,” spriež treniņnometnes dalībnieks Ričards Kondrāts.

Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā HK Rīga sastāvā 1991. gadā dzimušie bija – rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis, kapteinis Edgars Dīķis, uzbrucējs Miks Lipsbergs un aizsargs Mārtiņš Porejs, no kuriem trīs puiši epizodiski tika iesaukti arī Dinamo sastāvā. Bet 1992. gadi bija – aizsargi Artūrs Salija, Andrejs Smirnovs, uzbrucējs Dāvis Straupe un vārtu „pirmais numurs” Kristers Gudļevskis. Pērnsezon 1992. gadā dzimušais spēlētājs bija arī Ainars Podziņš, bet viņš jau sezonas vidū Dinamo saimniecību nomainīja pret Vitjaz „piramīdu” pieMaskavā.

Katrā gadījumā, jau tradicionāli starpsezonās HK Rīga ierindā briest sastāva izmaiņas. Šoreiz tās gaidāmas visās pozīcijās, no kurām pamanāmākā „korekcija” paredzama vārtsarga postenī. Trīs sezonas HK Rīga „mūris” bija Kristers Gudļevskis, un faktiski visu šo 3 sezonu laikā nav sanācis sistemātiski audzināt par viņu jaunāku aizstājēju. Aizvadītajā regulārajā sezonā pie spēles laika tika arī Rihards Cimermanis (634 minūtes) un Boriss Tretjakovs (58 minūtes). Tomēr Gudļevska 3190 minūtes norāda uz to, ka viņš bija ne tikai pirmais, bet tuvu tam, ka vienīgais vārtsargs… Tiesa, MHL amatpersonu, lai arī publiski, spriedelējumi vēl nav oficiāli atzinumi. Tādēļ vecuma ierobežojumu saistībā vēl jāgaida oficiāli paziņojumi. Tomēr, ja arī vecuma griestus nesamazina, Gudļevskis “glābšanas salmiņa” funkcijai derētu jau salīdzinoši neilgu laiku. Cits stāsts, vai viņu vajadzētu „marinēt” MHL-ā.

Frakcijas – savējie, amerikāņi, liepājnieki

Skaidrs, ka Tukuma treniņnometnē esošā HK Rīga sastāva versija ir tāds kā bruto variants. Jādomā, ka vasaras gaitā tam nāks klāt pa kādam papildinājumam no Rīgas Dinamo treniņnometnes, bet prom dosies tie, kuri tiks atlasīti tālāk uz Dinamo otrās jaunatnes komandas – tagad Dinamo Juniors – treniņnometni, tāpat prom dosies tie „amerikāņi”, kuri iecerējuši nākamo sezonu aizvadīt pāri okeānam un HK Rīga treniņnometni izmanto, lai labāk sagatavotos sezonai.

Pašreizējā HK Rīga treniņnometnes sastāva „asinsaina” ir tāda, ka 10 puišiem (no 36) ir MHL spēļu pieredze HK Rīga sastāvā, bet liela daļa no viņiem rotēja starp HK Rīga un Juniors vienību, kas spēlēja MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Vēl 7 puiši „nāk” no Juniors sastāva, bet bez HK Rīga oficiālo spēļu pieredzes.

Pieci puiši ir no SK Rīga-96, kas iepriekšējo sezonu rūdījās Latvijas Virslīgā un Sanktpēterburgas atklātā jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā. Divi puiši – Daniels Riekstiņš un Viesturs Tampe – iepriekšējā sezona bija Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma) sastāvā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Bet vēl pieci puiši pērnsezon bija ”ārzemnieki” – četri ASV, viens Somijā. Tajā skaitā, treniņnometnes jaunākais dalībnieks – 1998. gadā dzimušais uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš ir atpazīstamās Shattuck – St. Mary’s skolas audzēknis.

Paliela „frakcija” ir no pēdējā laikā dažādu problēmu vajātās Liepājas Metalurgs saimniecības puses – uzbrucēji Olafs Aploks, Edgars Homjakovs, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Ralfs Grīnbergs, Haralds Neimanis un vārtsargs Vadims Miščuks. Visiem liepājniekiem ir MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātu prakse, bet Kārlim Ozoliņam itin pieklājīga pieredze „pie lielajiem” Baltkrievijas ekstralīgā – 41 spēle regulārajā sezonā, 3 spēles play off-os.

Kur palikt mūsu jaunajiem vārtsargiem?

„Iejutos treniņnometnē ļoti labi! Daudz pazīstamu čaļu ir, un ar iepazīšanos nebija nekādas problēmas. Apstākļi arī te ideāli priekšdarba. Jā, protams, te nav mājas. Liepājā pie visa pierasts, un braucot prom no pierastiem apstākļiem būs grūti, bet nekas – domāju, pieradīšu, un būs labi! Visi normāli uzņēma. Sākumā bija tāda skatīšanās – „kas tas tāds”, bet tagad jau labi, iepazinos daudz vairāk,” par savu pievienošanos HK Rīga treniņnometnei stāsta vārtsargs Vadims Miščuks, kurš iepriekš spēlēja Liepājas komandās.

Kādi mērķi sev uzstādīti? „Pirmkārt, es gribētu pielikt pieredzē, un, otrkārt, gribētu normāli sagatavoties pieaugušo līmenim,” tā V. Miščuks. Kāpēc jau šosezon neizvēlējies spēlēt pie pieaugušajiem? „Man tikai bija piedāvājumi no Krievijas – VHL divvirziena līgumi ar MHL klubiem . Bet es nevaru pēc reglamenta spēlēt ne MHL, ne VHL Krievijā,” skaidro Vadims Miščuks.

Saskaņā ar VHL un MHL reglamentiem, šo līgu Krievijas klubos nemaz nedrīkst spēlēt vārtsargi – leģionāri. KHL vadītājs Aleksandrs Medvedevs gan sola, ka pēc Soču ziemas olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neskaitīšoties visu līgas dalībvalstu hokejisti. Ja vēl tas tiktu attiecināts uz KHL aizbildniecībā esošajām VHL un MHL līgām… Laukuma spēlētājiem no Latvijas ir dažādas iespējas, bet Latvijas jaunajiem vārtsargiem patiesībā nav daudz variantu, kur spēlēt.

HK Rīga tiek „būvēta” pakāpeniski

HK Rīga treniņnometne pamazām papildinās. Tikai tās gaitā pieslēdzās, piemēram, vārtsargu treneris Juris Klodāns vai, piemēram, uzbrucējs Olafs Aploks, aizsargs Jānis Jaks. „Es tikai trešdien atbraucu. Jūtos pašvaki, jo nebiju trenējies uz ledus ar kārtīgām slodzēm, bet domāju drīz pieradīšu. Mikroklimats treniņnometnē – labs. Domāju palikt HK Rīga šo gadu un pabeigt skolu, jo man tagad pēdējas gads skolā, un tad jau nākošgad redzēs,” spriež aizsargs Jānis Jaks, kuram aizvadītajā sezonā iekrāta pieredze trīs frontēs – HK Rīga sastāvā MHL, Juniors ierindā MHL B grupā, kā arī Juniors rindās Latvijas Virslīgā.

Prognozējams, ka pēc treniņnometnes posma Gulbenē – jūlija vidū uz Piņķu halles ledus nonāks jau slīpētāks HK Rīga sastāvs. Jādomā, ka tajā varētu būt atrodams vēl pa kādam spēlētājam no komandas pērnā sastāva – t.sk., no 1993. gadā dzimušajiem.

HK Rīga treniņnometnes sastāvs Tukumā 2013. gada jūnijā (LM = Liepājas Metalurgs):

	spēlētājs	dz.	klubs 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Rodrigo Ābols	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
2.	Olafs Aploks	1995.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
3.	Oskars Batņa	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4.	Roberts Bļugers	1998.	Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
5.	Rihards Bukarts	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
6.	Kirils Galoha	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
7.	Edgars Homjakovs	1995.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8.	Ruslans Ignatovičs	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
9.	Ričards Kondrāts	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
10.	Artūrs Logunovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
11.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
12.	Edgars Opuļskis	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
13.	Maksims Osipovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
14.	Kārlis Ozoliņš	1994.	LM (Baltkr. ekstralīga); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
15.	Emīls Potāpovs	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
16.	Frenks Razgals	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
18.	Gatis Sprukts	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
19.	Romans Vitkalovs	1994.	Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
20.	Ņikita Zgirskis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns	1994.	HK Rīga (MHL)
2.	Toms Bernhards	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
3.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
4.	Ralfs Grīnbergs	1995.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
5.	Jānis Jaks	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
6.	Rūdolfs Kalvīts	1994.	Shattuck – St.Mary’s Midget AAA (U-19; ASV)
7.	Haralds Neimanis	1994.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8.	Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
9.	Ēriks Smulko	1996.	South Shore Kings (EJEPL = Eastern Junior Elite Prospects League; ASV)
10.	Patriks Škuratovs	1994.	HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
11.	Viesturs Tampe	1994.	Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
12.	Ģirts Zemītis	1995.	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
	VĀRTSARGI
1.	Aleksandrs Bebrišs-Fedotovs	1994.	Dallas Snipers (WSHL = Western States Hockey League; ASV)
2.	Rihards Cimermanis	1993.	HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
3.	Nils Grīnfogels	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4.	Vadims Miščuks	1993.	LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)

*

[Attēlā: HK Rīga ierindas fragments spēlē pret HK MVD 2012. gada 19. novembrī. Vēl ar Juri Upīti. Kurš ieņems viņa vietu? Un kuram nāksies aizstāt attēlā neietverto Kristeru Gudļevski? Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas jaunatne hokejā divreiz labāka par Baltkrieviju

Kamēr Latvijas U-20 izlase mēģina atrast savu īsto vietu pasaules junioru elitē, tikmēr Latvijas U-18 valstsvienība ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Divreiz pievarot kaimiņu vienaudžus – Baltkrievijas U-18 izlasi.

Latvijas U-18 izlasei atskaites laiks paredzēts U-18 pasaules čempionātā elitē, kura norise paredzēta no 18. līdz 28. aprīlim Sočos, Krievijā. Apakšgrupas pretinieki diezgan bargi – ASV, Čehijas, Krievijas un Somijas jauniešu izlases.

Pasaules čempionāta gatavošanās cikla ietvaros tad arī 29. un 30. decembrī norisinājās Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem. Abas reizes uzvaru svinēja Latvijas valstsvienība – 6:1 un 4:1. Baltkrievijas hokeja federācijas mājaslapa vēsta, ka 2013. gada februārī ir paredzēts „Četru nāciju turnīrs” ar Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas U-18 izlašu dalību, taču Latvijas Hokeja federācijas izlašu spēļu „plānotājā” šis turnīrs vismaz pagaidām nav atrodams… Tiesa, vēl pirms pasaules čempionāta, februārī, paredzēta Latvijas U-17 izlases uzspēlēšana Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā, kad arī varēs atrādīties daļa U-18 izlases pretendentu, kas dzimuši 1996. gadā.

Paliek atklāts jautājums, vai Latvijas U-18 izlasei šis sagatavošanās cikls būs pietiekams? Un, vai pārbaudes spēlēm izvēlētie pretinieki ir pietiekami adekvāti tam līmenim, kas sagaidāms pasaules čempionātā Sočos?

LHF un Dinamo jaunatnes komandu draudzība „nerūs”

Salīdzinoši īsu laiku pirms U-18 izlases pārbaudes spēlēm, 19. decembrī, par jauniešu valstsvienības galveno treneri apstiprināts MHL B grupā un Latvijas Virslīgā spēlējošās Juniors komandas galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs. Viņam atrašanās pie Latvijas U-18 izlases „vadības grožiem” nav pirmā reize… Tātad, federācijas izvēle ir „pa drošo”, bet revolūcija arī nebūs gaidāma. Tiesa, Latvijas U-18 izlases galvenā trenera postenis pēdējos gados nav tā pieprasītākā darba vieta, uz kuru pretendenti stāvētu garā rindā. Un joprojām Latvijas U izlašu un Dinamo jaunatnes komandu saimniecības paliek ciešos „apskāvienos” kā sastāva, tā trenera korpusa ziņā. Bet tagad Leonīds Tambijevs neskaitās vairs divu (U-20 un U-18) izlašu galvenais.

27. decembrī LHF publiskoja U-18 valstsvienības kandidātu sarakstu, taču visiem kandidātiem nebija paredzēts piedalīties pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi. Tāpat, jādomā, ka kandidātu loks nav „akmenī kalts”, un tas līdz aprīlī paredzētajam pasaules čempionātam varētu arī papildināties.

Virslīgas vai MHL B grupas raža?

Pārbaudes spēlēm pret „sābriem” treneri izveda sastāvu (kopā 24 hokejisti), kas pamatā komplektēts no MHL B grupas čempionātā un Latvijas Virslīgā spēlējošo Juniors (13 puiši) un Liepājas Metalurgs jaunatnes (6 spēlētāji) komandu rindām. Neliela „piešprice” nāca no Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā un Virslīgā spēlējošās SK Rīga-96 komandas (2 kadri), kā arī viens spēlētājs no Prizma-Rīga vienības, kas cīnās MHL B grupā un Virslīgā. Un tikai divi spēlētāji – divi Haraldi – šajā sastāvā bija „leģionāri”. Haralds Egle no Portland Jr. Pirates vienības EJHL (ASV) un Haralds Podziņš, kurš šosezon pierakstīts Nacka HK jauniešu hokeja sistēmā Zviedrijā. Jā, Haralds Podziņš ir saistībā ar Dinamo un tagad Liepājas Metalurgs komandu labi zināmā Ainara Podziņa brālis.

Tātad ar pilnīgu pārliecību var apgalvot, ka pārbaudes spēlēs pret Baltkrieviju „piedāvāto” izlasi pamatā ir „skolojusi” Latvijas Virslīga vai MHL B grupa. Atkarībā no apgalvotāja politiskās pārliecības un hokejiskās orientācijas…

Tātad pret Baltkrieviju

Lai arī abu spēļu rezultāti ir diezgan pārliecinoši (6:1 un 4:1), Latvijas U-18 izlases puiši teic, ka spēles pret Baltkrievijas jauniešu izlasi nav bijusi viegla pastaiga. Īpaši otrajā dienā. „Baltkrievijas komandas spēlētāji bija samērā mazi augumos un tehniski, bija grūti spēlēt pret viņiem. Centās veidot bīstamus pretuzbrukumus, bet kopumā ar viņu uzbrukumu un aizsardzību tikām galā,” secina Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Oskars Batņa.

Rezultāta attīstības scenārija ziņā abas spēles atšķīrās. Ja pirmajā spēlē Latvijas valstsvienība pakāpeniski „audzēja” pārsvaru ar ātrumu 2 vārtu guvumi periodā, un baltkrievi „goda vārtus” guva tikai spēles 59. minūtē, tad otrajā spēlē tik stabili neklājās. 30. decembrī rezultāts ilgi biji neizšķirts un tikai trešā perioda gaitā Latvijas U-18 izlase sāka „nolauzt” Baltkrievijas vienaudžus, ceturto vārtu guvumu nokārtojot jau tukšos vārtos.

„Man liekas, ka galvenā atšķirība bija tā, ka mēs izgājām uz otru spēli ar tādu noskaņojumu, ka mēs jau esam uzvarējuši šo spēli, un domājām, ka būs tikpat viegli kā pirmajā. Bet baltkrievi izgāja laukumā un katru minūti gribēja pierādīt, ka viņi tomēr var apspēlēt mūs,” spriež Latvijas U-18 izlases vārtsargs Makims Rešetņikovs, kurš sargāja izlases vārtus pirmajā spēlē. Kas tomēr salauza Baltkrievijas U-18 izlasi 3. periodā? „Domāju, ka viņus salauza otrie vārti, kurus iemeta Jaks. Un vēl, es domāju, viņus salauza tas, ka mēs sākām turēt ripu viņu zonā, un spēle pārgāja mūsu rokās,” tā Rešetņikovs.

Rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-18 izlases abu pārbaudes spēļu summā bija vēl nesenais liepājnieks, bet tagad – Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis, kurš uzkrājis 4 rezultativitātes punktus (2+2). Savukārt labākais vārtu guvējs bija Juniors komandas uzbrucējs Oskars Batņa, kurš vārtos trāpīja 3 reizes. Tās visas iegadījās pirmajā spēlē, nodrošinot to autoram hat-trick.

Latvijas U-18 izlases spēlētāji un viņu statistika abās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. gada decembrī (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	2	2+2	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
2.	Oskars Batņa	1995.	2	3+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
3.-4.	Jurijs Moiseičenko	1995.	2	0+3	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Maksims Osipovs	1995.	2	0+3	2	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
5.	Haralds Egle	1996.	2	2+0	0	Portland Jr. Pirates (EJHL; ASV)
6.	Rūdolfs Pētersons C	1995.	2	0+2	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
7.	Olafs Aploks	1995.	2	1+0	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
8.	Frenks Razgals	1996.	1	0+1	0	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latv. Virslīga)
9.	Edgars Homjakovs	1995.	2	0+1	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
10.	Rodrigo Ābols	1996.	1	0+0	0	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latv. Virslīga)
11.-12.	Artūrs Logunovs	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Romāns Nekļudovs	1995.	2	0+0	0	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
13.	Bruno Birzītis	1995.	2	0+0	2	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
14.	Haralds Podziņš	1995.	2	0+0	4	Nacka HK J18 un J20 dažādas komandas (Zviedrija)
	AIZSARGI
1.	Jānis Jaks	1995.	2	2+0	2	HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
2.	Roberts Mamčics	1995.	2	1+0	2	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
3.-4.	Juris Bērziņš	1995.	2	0+1	0	Prizma-Rīga (MHL B; Latv. Virslīga)
	Ralfs Karelis	1995.	2	0+1	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	2	0+1	4	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
6.-7.	Toms Bernhards	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	Arvis Purviņš	1995.	2	0+0	0	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
8.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	2	0+0	6	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	klubs (līga) 2012./2013.
	Reinis Petkus	1995.	1	60:00	1.00	Liepājas Metalurgs (MHL B; Latv. Virslīga)
	Maksims Rešetņikovs	1995.	1	60:00	1.00	Juniors (MHL B; Latv. Virslīga)

*

Latvijas U-18 izlases kandidāti, kas nosaukti 27. decembrī, bet pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi nepiedalījās:

ampl.	spēlētājs	dz.	līga 2012./2013.	klubs 2012./2013.
U	Rihards Bukarts	1995.	MHL	HK Rīga
U	Aleksejs Dokutovičs	1995.	EBYSL (Austr. U-20)	EHC LIWEST Black Wings Linz U20
U	Georgs Golovkovs	1995.	MHL	HK Rīga
U	Ruslans Ignatovičs	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
			MHL	HK Rīga
U	Roberts Locāns	1996.	?	?
U	Dāvis Zembergs	1996.	EJEPL (ASV jaun.)	Boston Jr. Bandits (U17)
A	Kristofers Bindulis	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
A	Ēriks Golubevs	1995.	PHL (Ukr. pieaugušo)	Bilij Bars
A	Ģirts Zemītis	1995.	MHL B; Latv. Virslīga	Juniors
			MHL	HK Rīga
V	Toms Lauskis	1995.	Latv. Virslīga	HS Rīga / Prizma

*

P.S. EJHL = Eastern Junior Hockey League. EBYSL = Erste Bank Young Stars League. EJEPL = Eastern Junior Elite Prospects League.

Ieskatam:

• Elites U-18 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
• Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts (2012-12-27) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 29. un 30. decembra pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi – lhf.lv
• Latvijas un Baltkrievijas U-18 izlašu abu pārbaudes spēļu protokoli – lhf.lv (29. dec.; 30. dec.)
• Vjačeslava Nazarova komentārs pēc pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-18 izlasi – lhf.lv
• Latvijas valstsvienību notikušo un plānoto 2012./2013. g. sezonas spēļu grafiks – lhf.lv
• Vjačeslavs Nazarovs apstiprināts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri (2012-12-19) – lhf.lv
• EC Red Bull Salzburg U18 komandas spēlētāju (t.sk. Latvijas hokejistu – Fursas, Minajeva, Vasiļonoka) sniegums Mattsson Cup turnīrā 2012. gada decembrī – stats.swehockey.se

[Attēlā: kaujas ainava no Latvijas U-18 izlases spēles pret Baltkrievijas U-18 izlasi 2012. gada 30. decembrī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Rīgas Dinamo-3. Kas tas tāds?

Ja Rīgas Dinamo saimniecība visas savas komandas sauktu vienādos nosaukumos, kā, piemēram, to dara Liepājas Metalurgs un arī liela daļa Eirāzijas klubu, par Dinamo-3 sauktu Dinamo saimniecības otro jauniešu komandu Juniors. Vienību, kas cenšas iespraukties MHL B grupas izslēgšanas spēlēs, bet Latvijas Virslīgā veiksmīgi konkurē ar vecākām komandām, ieņemot 3. vietu. Piebilde: komandas ievērojamu daļu veido U-18 vecuma spēlētāji, t.sk. Latvijas U-18 izlases kandidāti.

Liela daļa Juniors sastāva dalībnieku – tie, kuri dzimuši 1995. gadā, iepriekšējo sezonu aizvadīja SK Rīga-95 komandā, kas startēja Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā un arī Latvijas Virslīgā. Bet tagad nu jau U-18 vecuma puiši ir iekļuvuši komandā, kas cīnās MHL B grupā – t.i., U-22 vecuma sacensībās. Pārslēgties no U-17 vecuma čempionāta uz jaunatnes līgu puišiem nav bijis viegli. „MHL B grupas čempionāts ir daudzreiz stiprāks, pretinieki ir nopietnāki un stiprāki par komandām Sanktpēterburgas U-17 čempionātā. MHL pret visiem pretiniekiem ir grūti spēlēt, jo mūsu komandā puse no sastāva ir 1995. gadā dzimušie. Mēs nevarējām uzreiz sākt spēlēt līgas līmenī, bet tagad mēs ar katru spēli pieliekam klāt, lai kļūtu stiprāki,” komentē Juniors vienības uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Raugoties no šī skatpunkta, Juniors vienības „mīņāšanās” pie MHL B grupas play off robežas – pašreiz 8. vieta Ziemeļrietumu divīzijas 11 komandu konkurencē – nešķiet ne drāma, ne katastrofāla neveiksme. Laiks cīņai vēl ir. Atgādinājumam: Ziemeļrietumu divīzijā izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās vienības.

Izšķiroši papildspēki

Tomēr pēdējās divās spēlēs, 15. un 16. decembrī pret ciešākajiem konkurentiem uz vietu izslēgšanas spēlēs – Prizma-Rīga, komandai Juniors tika piesaistīti spēki no „vecākajiem brāļiem” – HK Rīga vienības. Tas nozīmē ne tikai to, ka HK Rīga komandai saistībā ar Latvijas U-20 izlases gatavošanos un dalību junioru pasaules čempionātā ir pauze līdz 8. janvārim. Bet arī norāda, ka kluba saimniecībai un Juniors vienībai nav vienaldzīga iekļūšana izslēgšanas spēlēs.

Juniors sastāvu papildinājuši HK Rīga spēlētāji, kuri sava vecuma vai citu iemeslu dēļ neatrodas Latvijas U-20 izlases treniņnometnē Brocēnos. Un šis papildinājums ir itin pieklājīgs – vārtsargs Kristers Gudļevskis, HK Rīga kapteinis aizsargs Edgars Dīķis, aizsargs Andrejs Smirnovs, uzbrucēji Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko un Bruno Birzītis. Starp citu, abās papildspēkiem bruņotajās spēlēs Juniors vienība uzvarēja savus pretiniekus, un abās reizēs panākumu kaldināšanā „uz aci” un arī statistiski ļoti pamanāmu artavu deva HK Rīga „desants”. Divu spēļu summā „juniori” nokārtoja 9 vārtu guvumus, no kuriem tikai divus nesameta HK Rīga puiši. Punktu summā 2 spēlēs: A. Ševčenko 3+2 punkti; D. Straupem 2+2 punkti; Birzītim 1+3 punkti; Dīķim 1+0 punkts; Smirnovam 0+1 punkts. Vārtus abās uzvarētajās spēlēs sargāja Gudļevskis.

Šogad Juniors komandai MHL B grupas čempionātā spēļu vairs nav; nākamā spēle paredzēta tikai 21. janvārī. Bet Latvijas Virslīgā „junioriem” šogad plānotas vēl 5 spēles. „Trenēsimies ar Juniors komandu līdz gada beigām. Nezinu, spēlēsim vēl vai nē. Bet, kamēr Latvijas U-20 izlase ir prom, mēs esam pie Juniora,” situāciju komentē Andrejs Smirnovs, viens no HK Rīga aizsargiem, kurš „ieskaitīts” Juniors ierindā.

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas turnīra tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-16 spēlēm; izslēgšanas spēlēs tiek 6 stiprākās komandas):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	26	17	4	1	3	1	0	129-62	62
2.	Zeļenograd (Maskava)	28	19	0	0	6	1	2	120-72	60
3.	OGI (Odincovo)	28	16	1	0	8	2	1	153-80	53
4.	Kļin (Kļina)	26	14	1	2	5	0	4	87-57	52
5.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	24	13	0	1	8	1	1	85-59	43
6.	Dmitrov (Dmitrova)	26	12	2	1	10	1	0	102-66	43
7.	Prizma-Rīga (Rīga)	30	10	0	2	16	1	1	90-122	36
8.	Juniors (Rīga; Piņķi)	26	9	2	1	11	1	2	67-78	36
9.	Belgorod (Belgoroda)	28	8	1	2	15	1	1	76-97	32
10.	Tveriči (Tvera)	28	6	1	2	16	3	0	73-116	27
11.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	26	0	0	0	26	0	0	28-201	0

*

Kopumā Latvijas komandu dalība MHL B grupā izskatās diezgan pieklājīgi, pateicoties Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sniegumam. Liepājnieki jau ilgāku laiku ir nobāzējušies Ziemeļrietumu divīzijas 1. vietā. Bet Juniors un Prizma-Rīga līdzīgām sekmēm cenšas ielauzties divīzijas stiprāko sešiniekā, lai šosezon sanāktu arī play off.

Virslīgas stiprāko trijniekā

Savukārt Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors vienība astoņu komandu konkurencē ierindojas 3. vietā, apsteidzot arī MHL B grupas čempionāta sāncenšus Prizma-Rīga (Virslīgā kā HS Rīga/Prizma) un Liepājas jaunatnes komandu (Virslīgā kā Liepājas Metalurgs-2). Tiesa, jāpiebilst, ka Liepājas komanda mēdz Virslīgas spēlēs palaist arī „trešo sastāvu” – jaunākus puišus, kas MHL B grupas čempionātā īsti nespēlē.

„MHL čempionātā Juniors komandai iet pagrūti, jo esam salīdzinoši gados jauns sastāvs. Virslīgā neteiktu, ka iet vieglāk, bet par punktiem cīnāmies katrā spēlē. Un pret tādām komandām kā SMScredit.lv un Ozolnieki/Monarch motivācija nav jāmeklē,” Juniors vienības sniegumu Latvijas Virslīgā komentē Jānis Irbe, viens no komandas vārtsargiem.

Latvijas Virslīgas regulārā čempionāta tabula; 2012./2013. (pēc 2012-12-12 spēles; izslēgšanas spēlēs piedalās pirmās 6 komandas; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SMScredit.lv	18	16	0	1	1	122-53	49
2.	Ozolnieki / Monarch	14	9	2	0	3	74-49	31
3.	Juniors	14	9	1	0	4	59-35	29
4.	Liepājas Metalurgs-2	14	8	0	1	5	62-39	25
5.	Zemgale / JLSS	15	7	0	0	8	70-78	21
6.	HS Rīga / Prizma II	16	3	0	0	13	42-82	9
7.	HS Rīga / Prizma	12	2	0	1	9	36-67	7
8.	SK Rīga-96	15	2	0	0	13	40-102	6

*

Vienmērība kā komandas pazīme

Šosezon Juniors ierindā MHL B grupas čempionātā, vismaz sezonas vidū, nav izteiktu rezultativitātes līderu. Komandas spēlētāju punktu raža ir pat ļoti vienmērīga. Atšķirības rezultativitātes tabulā starp augstāk un zemāk esošajām blakusailītēm ir maksimāli 1-2 punktu robežās. Tomēr pašus rezultatīvākos būtu vērts atzīmēt.

Juniors vienības rezultatīvākais spēlētājs ir uzbrucējs Maksims Osipovs (dz. 1995.), kurš MHL B grupā aizvadījis sezonas visas 26 spēles, kurās ir sakrājis 12 punktus (5+7). Starp citu, Osipovs ar Krievijas junioru-jauniešu hokeju ir labi pazīstams stipri ilgāk nekā vairums viņa kolēģu Juniors komandā. Aizvadītajā sezonā (2011./2012.) viņš kopā ar SK Rīga-95 puišiem uzspēlēja Sanktpēterburgas čempionāta U-17 vecuma grupā; taču šīs pašas sezonas pirmajā pusē uzspēlēja Voskresenskas Himik jaunatnes komandās Maskavas Junioru līgā un arī Maskavas čempionāta U-17 vecuma grupā. Bet iepriekšējās sezonas – tajā pašā Himik Maskavas čempionāta U-16 vecuma grupā, bet vēl pirms tam – ilgāku laiku Maskavas Severnaja Zvezda komandās dažādos vecumos Maskavas čempionātā.

Komandas otrs rezultatīvākais spēlētājs ir aizsargs Mikus Ābelītis (dz. 1993.), kuram 23 spēlēs 10 punkti (2+8) un viens no labākajiem lietderības koeficientiem komandā (+3). Ābelītis jau pērnsezon bija Juniors ierindā un faktiski gaida savu kārtu uz HK Rīga sastāvu. Vēl pirms tam spēlējis dažādās komandās Latvijā un arī Ozolnieki/Juniors komandā Baltkrievijas Augstākajā līgā (2.-ajā stiprākajā).

Tālāk jau rezultativitātes atšķirības MHL B grupas „junioru” vidū ir grūtāk saskatāmas: 3 puišiem ir 9 punkti; četriem – 8 punkti utt. Komandas labākie vārtu guvēji uzreiz ir 3 puiši – visi 1995. gadā dzimuši un vieni no SK Rīga-95 komandas līderiem iepriekšējā sezonā – Rūdolfs Pētersons, Artūrs Logunovs un Ruslans Ignatovičs (katram pa 6 vārtu guvumiem MHL B grupā šosezon). Vēl der nosaukt vienīgo Juniors vienības leģionāru – uzbrucēju Aleksandru Burcevu (dz. 1993.), kuram iekrāti 9 rezultativitātes punkti tāpat kā Pētersonam un Logunovam. Burcevs uz HK Rīga un Juniors vienībām pārcēlās no Čeļabinskas, kur iepriekš spēlējis Staļnije Ļvi komandā MHL B grupas Centra divīzijā, kā arī Čeļabinskas Mečel un Signal komandās dažādu vecumu Krievijas jauniešu čempionātos.

Vēl viens pamanāms gadījums rezultativitātes tabulā ir uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kurš starpsezonā bija guvis traumu un pēc nonākšanas sastāvā MHL B grupas čempionātā aizvadījis vien 12 spēles, kurās guvis 7 punktus (1+6). It kā nav daudz, bet, ja ņem vērā, ka Maslovskis aizvadījis caurmērā divreiz mazāk spēļu nekā citi kolēģi, viņa rezultativitāte rādās pieklājīgi. Un „draud” palielināties. Rūdolfs Maslovskis uz Juniors komandu ir pārcēlies no Liepājas Metalurgs saimniecības, kur aizvadītajā sezonā spēlēja Liepājas Metalurgs U18 komandā, kas, cita starpā, izcīnīja zeltu Baltkrievijas Junioru līgā (faktiski U-18 līga). Mazliet uzspēlēja arī Liepājas Metalurgs-2 komandā Latvijas Virslīgā. Kāpēc pārgāja no Liepājas uz Junioru? „Jo Liepājā MHL komandā bija vairāki vecāki čaļi, un tur es nedabūtu tādu spēles laiku, ja vispār dabūtu. Un vēl tāpēc, ka te (Juniors komandā) ir iespēja tikt uz MHL A grupu pie HK Rīga,” skaidro Rūdolfs Maslovskis. Un kāda ir atšķirība līmeņa ziņā starp MHL B grupu un Baltkrievijas Junioru līgu? „Diezgan liela. Baltkrievijā nebija neviena tik stipra pretinieka; varbūt tikai Raubiči (Raubiči-95/96 = tosezon Baltkrievijas U-17 izlases bāzes komanda). MHL ir ātrāks hokejs, un arī spēles kvalitāte labāka; var teikt visas spēles ir „uz nažiem”, bet Baltkrievijā varbūt 8 – 10 spēles tādas bija,” spriež R. Maslovskis.

Kas uz Dinamo?

Neskaitot decembra vidū uz čempionāta pauzes laiku Juniors sastāvā ieskaitītos HK Rīga puišus, abpusēja rotācija starp abām Dinamo jaunatnes komandām norisinās regulāri. Šosezon gan Juniors, gan HK Rīga sastāvā jau uzspēlējuši arī uzbrucēji Aleksandrs Burcevs, Ruslans Ignatovičs, Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Deivids Sarkanis, Ritvars Zonenbergs, aizsargi Jānis Jaks, Kalvis Ozols un Ģirts Zemītis. No sekojošā vecuma posma – SK Rīga-96 – sastāva gan neviens uz Juniors komandu nav pacelts. Nav izauguši vēl?

Interesanti arī, kad Rīgas Dinamo sadūšosies iedot kaut nedaudz spēles laika „īstam” junioram – šosezon, t.i. 1993. gadā dzimušam vai jaunākam. Dinamo pirmajās 4 sezonās tas lielākā vai mazākā minūšu apjomā tas bija noticis, bet šosezon vēl ne sekundi…

Juniors spēlētāju statistika MHL B grupā un Latvijas Virslīgā (pēc 2012-12-16 spēles, saskaņā ar mhl2.khl.ru un lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. MHL B	punkti MHL B	+/- MHL B	SM MHL B	izšķ. PM MHL B	iemet. MHL B		sp. Virsl.	punkti Virsl.	SM Virsl.
1.	Maksims Osipovs	1995.	26	5+7	-2	16	0	55.6% (5 no 9)		12	2+4	0
2.	Rūdolfs Pētersons	1995.	23	6+3	-4	2	1	41.0% (16 no 39)		14	12+8	4
3.	Artūrs Logunovs	1995.	26	6+3	-7	16	0	60.0% (6 no 10)		13	4+3	4
4.	Aleksandrs Burcevs	1993.	23	2+7	+1	8	0	45.5% (112 no 246)		0	–	–
5.	Ruslans Ignatovičs	1995.	20	6+2	-2	6	0	34.8% (39 no 112)		11	5+9	2
6.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	55.6% (10 no 18)		7	4+3	16
7.	Ņikita Zgirskis	1995.	22	5+3	-5	4	0	27.3% (6 no 22)		11	2+6	4
8.	Oskars Batņa	1995.	26	1+7	-7	58	0	59.6% (269 no 451)		14	2+7	24
9.	Emīls Potāpovs	1994.	18	3+4	+1	20	0	54.1% (20 no 37)		10	0+1	14
10.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	1+6	+1	4	0	21.4% (3 no 14)		4	1+0	0
11.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	42.9% (6 no 14)		0	–	–
12.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	48.9% (65 no 133)		3	2+4	0
13.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	25.0% (1 no 4)		11	9+6	6
14.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	36.4% (8 no 22)		0	–	–
15.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	– (0 no 0)		4	2+3	2
16.	Jegors Samofalovs	1995.	17	1+3	+1	14	0	37.3% (60 no 161)		12	2+2	12
17.	Pēteris Priediņš	1995.	9	0+1	+1	0	0	66.2% (49 no 74)		8	2+2	0
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	3	0+1	±0	2	0	0% (0 no 1)		3	0+0	2
19.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	10	0+1	-2	2	0	33.3% (1 no 3)		5	0+1	0
20.	Jurijs Moiseičenko	1995.	12	0+1	-3	2	0	42.4% (53 no 125)		10	2+0	6
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	2	0+0	-1	2	0	75.0% (3 no 4)		0	–	–
22.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	56.8% (46 no 81)		5	2+1	2
23.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+0	-4	4	0	– (0 no 0)		14	0+3	6
24.	Arvis Purviņš	1995.	6	0+0	-5	4	0	– (0 no 0)		5	0+0	4
	AIZSARGI
1.	Mikus Ābelītis	1993.	23	2+8	+3	16	0	– (0 no 0)		12	0+2	10
2.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	0	– (0 no 0)		0	–	–
3.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	0	– (0 no 0)		0	–	–
4.	Kristofers Bindulis	1995.	22	3+3	+1	48	0	0% (0 no 1)		12	1+4	18
5.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+2	+1	6	0	100% (1 no 1)		13	2+2	0
6.	Edgars Kamoliņš	1993.	19	0+2	+1	12	0	0% (0 no 1)		13	0+2	4
7.	Viktors Poņatovskis	1995.	12	0+2	±0	8	0	– (0 no 0)		10	1+1	2
8.	Ģirts Zemītis	1995.	26	2+3	-1	45	0	0% (0 no 1)		12	1+4	20
9.	Kalvis Ozols	1993.	5	1+0	-1	8	0	100% (1 no 1)		4	0+2	4
10.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	0	0% (0 no 1)		6	1+1	4
11.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	17	0+0	-2	0	0	– (0 no 0)		8	0+1	2
12.	Toms Bernhards	1995.	19	0+3	-5	4	0	– (0 no 0)		13	0+3	4
	VĀRTSARGI	dz.	sp. MHL B	U:Z MHL B	atv. % MHL B	GAA MHL B	sp. laiks MHL B	”0” sp. MHL B		sp. Virsl.	sp. laiks Virsl.	GAA Virsl.
1.	Nils Grīnfogels	1994.	16	6-7	92.0%	2.63	820:23	2		6	360:00	2.00
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	9	3-3	90.0%	2.73	484:09	0		6	299:57	3.40
3.	Kristers Gudļevskis	1992.	2	2-0	91.3%	3.00	120:00	0		0	–	–
4.	Jānis Irbe	1994.	3	0-2	84.6%	4.66	154:38	0		4	180:03	2.00

*

Izziņām:

• Aktuālā Juniors statistika MHL B grupā – mhl2.khl.ru
• Aktuālā Juniors statistika Latvijas Virslīgā – lhf.lv

[Attēlā: Juniors puiši pēc spēles pret Prizma-Rīga 2012. gada 16. decembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Centra uzbrucējs? Virs 1,90? Oskars Batņa!

Dinamo saimniecības otrā jauniešu komanda Juniors uzsākusi savu otro sezonu MHL „otrajā divīzijā” un arī Latvijas Virslīgas čempionātā. Šosezon Juniors sastāvā „iejaukta” liela daļa no pērnās SK Rīga-95 komandas, kas iepriekš cīnījās Sanktpēterburgas čempionātā un arī Latvijas Virslīgā. No aktuālajā Juniors komandas pieteikumā esošajiem 30 hokejistiem 19 puiši ir dzimuši 1995. gadā – tātad U-18 vecuma spēlētāji. Turklāt komandas ierindā šosezon augumā raženi uzbrucēji un aizsargi nav retums. Starp viņiem arī centra uzbrucējs Oskars Batņa.

TUVPLĀNĀ: Oskars Batņa

• Dzimis 1995. gada 7. maijā
• Ampluā: centra uzbrucējs
• „Figūra”: 194 cm; 89 kg
• 2011./2012. g. sezonā Juniors komandā MHL B grupas čempionātā un Latvijas Virslīgā
• Iepriekšējās sezonas: SK Rīga-95, citas SK Rīga komandas, Aisbergs/Sāga, Aisbergs
• Latvijas un Baltkrievijas čempions dažādās U vecuma grupās
• Sanktpēterburgas vicečempions U-17 vecuma grupā
• Pirmie treneri: Juris Reps, Andris Bartkēvičs

Oskara Batņas individuālā statistika (kopš U-16 vecuma; līdz 2012-10-05):

sezona	komanda	čempionāts	sp.	punkti	+/-	SM	kom. vieta
2010./2011.	SK Rīga-95	Latvijas U-16 (C gr.)	3	7+4	n/d	0	1. (no 3)
		Latvijas U-16 fināls	8	6+4	n/d	18	1. (no 3)
		Baltkrievijas U-16	n/d	n/d	n/d	n/d	1. (no 8)
2011./2012.	SK Rīga-95	S-Pēterburgas U-17 (t.sk. play off)	39	21+15	n/d	66	2. (reg. – 3.; no 10)
		Latvijas Virslīga reg.	33	11+11	n/d	52	7. (no 10)
		Latvijas Virslīga play off	3	0+1	n/d	12	tika 1. kārtā (1/4 finālā)
2012./2013.	Juniors	MHL B	8	0+3	+2	22
		Latvijas Virslīga	4	2+2	n/d	0

*

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

Jautājums: Cik gados, kur un pie kura trenera uzsāki savas hokejista gaitas? Un kā sākumā veicās?

Oskars Batņa: Uzsāku hokeja gaitas no 5 gadu vecuma, un pirmais treneris ļoti neilgi bija Juris Reps. Tālāk jau trenējos pie Andra Bartkēviča komandā Aisbergs. Tā sanāca, ka no paša sākuma trenējos kopā ar gadu vai divus vecākiem spēlētājiem. Viegli nebija, jo komandas biedri jau kādu laiku hokeja pamatprasmes bija apguvuši, bet es tikai sāku nostāties uz slidām un mēģināju turēt citiem līdzi. Ar lielu neatlaidību un spītību man tas samērā veiksmīgi izdevās. Spēju izkarot savu vietu komandā starp vecākiem puikām.

Kāpēc ne futbols vai basketbols? Kas hokejā pievilka no paša sākuma?

Hokeju sāku spēlēt pateicoties savam tēvam. Piecu gadu vecumā, kad sāku trenēties, vēl biju pārāk mazs, lai saprastu ko vēlos pa īstam darīt. Tēvs uzskatīja, ka ar manu komplekciju ir vērts nodarboties ar sporta veidu, kurā auguma parametri un spēks spēlē lielu lomu. Parunājām un nolēmām pievērsties hokejam. Kā vēlāk izrādījās, tad tā bija pareizā izvēle, jo es ar to „saslimu”.

Kad nonāci līdz centra uzbrucēja ampluā? Līdz tam bija tāls ceļš ejams vai tiki skaidrībā salīdzinoši ātri? Kas pamudināja un kurš Tevi „atrada” centra pozīcijā?

Ja nemaldos, tad centra pozīcijā nonācu aptuveni 13 gados, kad trenējos jau pie Gunāra Krastiņa Aisbergs/Sāga apvienotajā komandā. Pirms tam pārsvarā spēlēju kā labās malas uzbrucējs. Tā kā man labi veicās arī spēle aizsardzībā, tad laikam jau likumsakarīgi, ka kļuvu par centra uzbrucēju.

Hokejistiem, kuri jau no bērnības nopietni pievēršas sportam, nereti cieš izglītība. Kā ir ar Tevi? Cik veiksmīgi sanācis apvienot skolu ar hokeju? Kuros priekšmetos ir bijis vieglāk, kuros – grūtāk?

Jā, savienot hokeja spēlēšanu ar skolu daudzo izbraucienu un treniņu dēļ nav vienkārši, bet kopumā jāsaka, ka ar mācībām līdz šim tādu ļoti lielu problēmu nav bijis. Varbūt ne ar tām labākajām sekmēm, bet desmit klases ir pabeigtas, un esmu pārliecināts, ka turpmāk arī tikšu galā, lai iegūtu nepieciešamo izglītību. Grūtāk man padodas matemātika, fizika, ķīmija.

Kā nonāci SK Rīga paspārnē? Un kāpēc izvēlējies to, nevis, piemēram, Prizma-Pārdaugava vai Liepājas Metalurgs saimniecību? Noteicošais bija tikai atrašanās vieta vai arī citi iemesli?

Kā jau iepriekš teicu, tad mana pirmā komanda bija Aisbergs. Var teikt, ka sākumā atrašanās vieta bija noteicošā, jo komanda bāzējās Rīgas centra ledus hallēs. Pēc tam jau var teikt, ka nekur projām arī neesmu gājis; mainījās tikai nosaukums, komandas biedri un treneri. Tā uz Aisberga bāzes tika izveidota Aisbergs/Sāga apvienotā komanda, bet vēl vēlāk jau arī SK Rīga-94 un SK Rīga-95. Izveidojoties SK Rīga sistēmai, nav bijusi vajadzība neko krasi mainīt, jo galvenais jau ir, lai būtu izaugsmes iespējas, un tādas, šeit spēlējot, no sezonas uz sezonu ir bijušas.

Par vienu no SK Rīga komandu „lielajām grūtībām” mēdz uzskatīt regulārus ārzemju izbraukumus jau salīdzinoši agrā vecumā. Cik saprotams, ar SK Rīga-95 komandu esi uzspēlējis Baltkrievijas Jauniešu līgas attiecīgajos vecumos, bet pērn (2011./2012.) cīnījies Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-17 vecuma grupā. Kā Tu uztver šos izbraukumus? Nav par grūtu, smagu? Kāpēc jā/nē?

Manuprāt, par grūtu nebija. Bija liela motivācija piedalīties šajos čempionātos. Gribējās pierādīt sev un citiem, ka mākam spēlēt hokeju, ka spējam līdzvērtīgi cīnīties ar kaimiņvalstu komandām un būt labāki. Vismaz man izbraucieni problēmas nesagādāja. Pie visa jau pierod.

Kā vērtē pērnsezonu, kad S-Pēterburgas čempionātā kopumā bija tikai izbraukumi? Vai tas nepadarīja Jūs mazāk konkurētspējīgus ar vietējiem SKA, Piter-iem un Forvard-iem?

Tā tomēr bija mūsu iniciatīva piedalīties šajā čempionātā, tādēļ ar to bija jārēķinās. Protams, reizēm varbūt svaiguma arī pietrūka, bet kopumā es uzskatu, ka nospēlējām veiksmīgi. Uzskatu, ka piedalīšanas šajā čempionātā ir vērtējama ar plus zīmi, un tā bija ļoti vērtīga pieredze.

Kā kopumā vērtē pirms gada notikušo SK Rīga komandu „pārslēgšanos” no Baltkrievijas uz Sanktpēterburgas jauniešu čempionātu. Bija tā vērts? Kas tieši jā/nē?

Bez šaubām bija tā vērts, jo Sanktpēterburgas jauniešu komandas bija ievērojami spēcīgākas. Baltkrievijā bija labi, ja divas komandas, ar kurām sanāca nedaudz līdzvērtīgāka cīņa. Krievijā tomēr bija citi ātrumi un tehniskais izpildījums. Spēlētāji fiziski labi sagatavoti un atlētiski.

Kas ir vērtīgāks – Baltkrievijas čempionu zelts, ko guvāt iepriekš, vai Sanktpēterburgas sudrabs, ko izcīnījāt šogad? Kāpēc?

Vērtīgas ir abas medaļas, bet augstāk tomēr vērtēju Sanktpēterburgas sudrabu, jo tas nāca daudz smagākā cīņā. Kā jau teicu, līmeņi tomēr bija atšķirīgi. Tās pašas play off spēles ir ko vērts. Lai tiktu līdz finālam, Krievijā bija ļoti smagi jāstrādā. Pusfinālā ar Serebrjanije Ļvi komandu par uzvaru nācās cīnīties pat ar dūrēm, jo piekāpties neviens negribēja. Tādas cīņas Baltkrievijā mums nebija.

Ko Tu kā spēlētājs S-Pēterburgā guvi tādu, ko nevarēji „dabūt”, piemēram, tepat Virslīgā?

Sanktpēterburgā spēlējām ar saviem vienaudžiem un gadu jaunākiem spēlētājiem. Varējām salīdzināt meistarības līmeņus, redzēt savas vājās vietas attiecībā pret viņiem. Zinot, ka šī reģiona Krievijas komandas tomēr nav tās pašas stiprākās valstī, radām priekšstatu, uz ko mums jātiecas, lai varētu līdzvērtīgi cīnīties ar hokeja lielvalstu labākajām jauniešu komandām. Atšķirībā no Virslīgas spēlēm, Sanktpēterburgas čempionātā spēles bija ātrākas, dinamiskākas.

Jau agrāk, acīmredzot arī pateicoties saviem auguma parametriem, esi spēlējis vecāku grupu čempionātos un arī vecākās komandās. Piemēram, 2009./2010. g. sezonā pie 2-3 gadus vecākiem Latvijas U-18 līgā vai pērnsezon kopā ar SK Rīga-95 komandu, kas jau 16 gadu vecumā spēlēja Latvijas Virslīgā. Vai tas ir tā vērts un pareizi jau tik agri nonākt pie vecākiem spēlētājiem? Un pat pieaugušajiem? Ko esi no tā guvis?

Tā ir sanācis, ka jau no paša sākuma pārsvarā esmu trenējies kopā ar gadu vai divus vecākiem puišiem un arī spēlējis vecākās grupās. Laikam jau patiešām sava auguma parametru dēļ esmu bijis pietiekoši konkurētspējīgs, lai spētu līdzvērtīgi cīnīties ar vecākiem spēlētājiem. Vai tas ir labi vai slikti, ka spēlēju „uz augšu”, grūti pateikt. Es gan pats domāju, ka man tas ir bijis pozitīvi, jo ātri ieguvu vajadzīgo pārliecību par saviem spēkiem, bez kuras laukumā nav ko darīt. Vienmēr bijis dzinulis turēt līdzi vecākiem čaļiem un nepiekāpties nekur.

Kā vērtē Latvijas U-16, U-18 līgu līmeni, kur esi spēlējis iepriekš? Vai pērn SK Rīga-95 komanda, kas tosezon bija U-17 vecums, bija tiešām un tik būtiski stiprāka par Latvijas U-18 līgas līmeni, ka komandai bija jāizvēlas Virslīgu?

Jā, U-18 līmeni bijām jau pārauguši. Pēdējos pāris gadus, spēlējot Latvijā attiecīgajās vecuma grupās, mums vairs jau nebija īsti ar ko spēlēt. Principiālas cīņas bija tikai ar HK Liepājas metalurgs. Lai progresētu, bija jāskatās uz priekšu. Spēlēšana Virslīgā tad arī bija tas nākošais pakāpiens. Uzskatu, ka debijas sezona mums bija veiksmīga. Pierādījām, ka neesam nekādi „peramie” zēni, neskatoties uz savu vecumu.

Kā kopumā vērtē komandas un savu sniegumu aizvadītajā (2011./2012.) sezonā, kad rāvāties S-Pēterburgā un Latvijas Virslīgā? Ko esi guvis no šīs sezonas visvairāk?

Sezona kopumā padevās laba. Ar komandas sniegumu esmu apmierināts. Ar savu spēli visumā arī, kaut gan vienmēr jau, protams, ir lietas, ko būtu gribējies izdarīt labāk. Sezonas laikā iegūta vērtīga pieredze, kas veicinās sekmīgāku pāreju no bērnu un jauniešu hokeja uz pieaugušo.

Aizvadītajā sezonā biji SK Rīga-95 vienības 4. rezultatīvākais spēlētājs S-Pēterburgas čempionātā un 5. rezultatīvākais Virslīgas regulārajā sezonā. Kā Tu raksturotu savu lomu komandā? Un cik būtiski Tev ir cipari rezultativitātes ailītēs?

Tā kā spēlēju pirmajā maiņā, tad no manis tika gaidīts attiecīgs rezultāts. Treneris uzticējās, un daudz nācās spēlēt gan vairākumā, gan mazākumā. Bija jābūt rezultatīvam un arī pamatīgi jāstrādā aizsardzībā. Domāju, ka kopumā ar saviem uzdevumiem tiku galā. Individuālā statistika, protams, arī ir svarīga, bet galvenais tomēr ir komandas rezultāts.

Cita starpā, Tev S-Pēterburgas čempionātā salasīts visvairāk soda minūšu (66) komandā? Kā tās ienākušās? Augumam ir sava loma vai vispār esi parupjš spēlētājs? Vai arī Tev ir specifiski uzdevumi?

Neuzskatu, ka esmu rupjš spēlētājs. Vienkārši piekopju agresīvu spēles stilu, un man tāds patīk. Sanāk izpildīt daudz spēka paņēmienu. Pateicoties savam augumam, varu atļauties tā spēlēt, un nebūtu pareizi to neizmantot. Gadās arī izkauties, jo tas ir neizbēgami, ja spēlē agresīvi. Aizstāvu arī savus komandas biedrus. Tā arī tās soda minūtes salasās. Pagājušā sezonā sodu bija par daudz. Uzkrājot pieredzi, kļūstu gudrāks un arī savaldīgāks. Pareizāk spēju novērtēt situācijas. Jau tagad nopietni piedomāju pie tā, lai noraidītos daudz mazāk.

Jau pirms MHL B grupas čempionāta esi „apostījis” gaisu Krievijas jauniešu hokejā. Ne tikai S-Pēterburgas čempionātā, bet arī dažādos turnīros. Piemēram, Harlamova piemiņas turnīrā Kļinā 2011. gada augustā, kad „dabūjāt pa mici” un palikāt 11. vietā (no 12). Tagad esat MHL „otrajā divīzijā”. Kas Krievijas jauniešu un jaunatnes hokejā ir savādāk nekā citur? Kas principiāli atšķir Latvijas komandas no Krievijā augušām un spēlējošām?

Kļinas turnīrā piedalījās Krievijas stiprākās 95. gadu komandas. Praktiski tās bija reģionu izlases. Tur spēlēja labākie šīs vecuma grupas spēlētāji. Turnīrs bija ļoti vērtīgs, jo varējām izmēģināt savus spēkus šajā sabiedrībā. Uzskatu, ka nospēlējām godam, kaut arī turnīra tabulā bijām lejasgalā. Kaunā neiekritām, jo visās spēlēs izrādījām sīkstu pretestību un cīnījāmies kā līdzīgs ar līdzīgu. Vairāk uzvarām pietrūka šāda līmeņa spēļu prakses. Krievijas jauniešu komandu sastāvi ir līdzvērtīgāk nokomplektēti. Atšķirības meistarībā starp maiņām praktiski nav. Spēlētāji labi slido, ir fiziski un ar labu nūjas tehniku. Viņus dzen uz priekšu arī nežēlīgā konkurence savā starpā. Spēlētāju ir daudz un katrs cīnās līdz galam par savu vietu. Latvijas jauniešu komandās tādas konkurences nav, tādēļ ir spēlētāji, kas tā arī neiemācās strādāt ar maksimālu atdevi un līdz ar to arī neprogresē.

Jau no Baltkrievijas jauniešu līgas un Latvijas dažādu U vecumu čempionātu laikiem SK Rīga komandas, un SK Rīga-95 nebija izņēmums, „rīvējaties” ar Liepājas Metalurgs vienaudžiem. Vēl 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-95 Baltkrievijas U-16 līmenī paņēma zeltu, Liepāja palika otrie. Tajā pašā sezonā Latvijas U-16 līgā – tieši tāpat, un pat punktu skaits bija vienāds. Bet tagad arī Liepājas komanda ir MHL B grupā. Vai savstarpējās spēles MHL-ā arī ir tikpat principiālas kā agrāk?

Jā, ar Liepāju vienmēr esam konkurējuši, un spēles ir bijušas ļoti principiālas. Tas tāpēc, ka arī tur ir izveidota laba bāze, lai būtu iespēja nodarboties ar hokeju augstā līmenī. HK Liepājas Metalurgs spēlē labi hokejisti, kas tāpat kā mēs grib pierādīt, ka ir labāki. Arī MHL-ā savstarpējās spēles droši vien būs īpašas. Jāatzīmē gan, ka mūsu komanda čempionātā ir viena no jaunākajām (pamatā 95. gadi), bet Metalurgā tomēr ir pieredzējušāku spēlētāju sastāvs; taču skaidrs, ka ceļu negriezīsim.

Spriežot pēc Tava auguma parametriem (virs 1,90), ampluā (centrs) un pozitīvas iemetienu bilances, Tu pretendē uz tradicionāli Latvijā vakanto centra uzbrucēja pozīciju, kurā spēlētāji tiek īpaši gaidīti. Kādas perspektīvas Tu saskati pats? Ko Tu gribētu sasniegt tuvāko 2 – 3 gadu laikā?

Ir radīti visi apstākļi, lai es varētu izveidoties par labu centra uzbrucēju, un es apzinos, ka viss būs atkarīgs tikai no paša – ar kādu atdevi spēlēšu un trenēšos, kā pilnveidošu savu meistarību. Protams, arī no veiksmes daudz kas ir atkarīgs. Tālu uz priekšu neko neplānoju, bet soli pa solim nospraužu reāli sasniedzamus mērķus, tādā veidā virzoties uz priekšu. Šobrīd ir uzdevums labi nospēlēt regulāro čempionātu gan MHL-ā, gan Virslīgā, lai jau pavasarī varētu kandidēt uz vietu Latvijas U-18 izlasē. Mērķis ir tajā iekļūt un spēlēt pasaules čempionātā. Tālāk jau dzīve rādīs.

Lai veicas!

Izziņām:

• Oskara Batņas statistikas uzskaites vietnes – mhl2.khl.ru (MHL B), lhf.lv (Latvijas Virslīga 2012./2013.; uzskaite kavējas), statistika.lhf.lv (Latvija līdz 2010./2011.), r-hockey.ru (Krievijas čempionātos), fhspb.ru (S-Pēterburgā), eliteprospects.com, eurohockey.com
• Par SK Rīga-95 komandas sniegumu un spēlētāju statistiku 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Raksti ar Oskara Batņas pieminējumu: tepat

[Attēlā: Oskars Batņa pārmij vārdu ar tiesnesi. Foto fiksēts SK Rīga-95 spēlē pret SMScredit.lv 2012. gada 4. februārī; foto avots: lhf.lv (Oļegs Siračenko). 2., 3., 4. un 5. foto no Oskara Batņas personīgā arhīva.]

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

• Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 188 cm; 84 kg
• 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
• pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

• Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
• Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Gaidot savu kārtu uz Latvijas U-18 izlasi. SK Rīga-95

Dažu pēdējo gadu gaitā jau tradicionāli SK Rīga „specklašu” vecākā komanda, izaugot līdz U-18 vecumam, sāk „apasiņot”, t.i. nodrošināt ar kadriem, tādas jauniešu hokeja „artērijas” valstī kā Latvijas U-18 izlase un arī Dinamo jauniešu hokeja sistēma. Pirms gada SK Rīga pieaugušākā vienība bija Dinamo jauniešu komandas Juniors pamatā, pirms diviem – „balstīja” HK Rīga izveidi. Kā vecākajai SK Rīga komandai ir veicies 2011./2012. g. sezonā un kas to sagaida nākamsezon?

Cik vērts ir Pēterburgas sudrabs?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas regulārajā sezonā galvenā trenera Vjačeslava Nazarova „koptajai” SK Rīga-95 komandai „pa zobam” bija 3. vieta. Tā nākusi diezgan sīvā cīņā, ko apliecina fakts – pozīcijas no 2. līdz 4. vietai „atšķiras” tikai par vienu punktu. Kopumā S-Pēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja 10 komandas, no kurām tikai divas bija „iebraucēji” – Čerepovecas Severstaļ 95 un SK Rīga-95. Trīs no komandām bija caurmērā gadu jaunākas – 1996. gadā dzimušo vienības, bet par izteiktām „pastarītēm” tās nosaukt nevarētu. Stiprākā bija Ņeva 96, kas pamanījās regulārajā sezonā ieņemt 2. vietu.

„Šī sezona bija mums ļoti labvēlīga, un mēs guvām daudz pieredzes, kā spēlēt ar lielajām komandām un Krievijas komandām,” spriež SK Rīga-95 vārtsargs Maksims Rešetņikovs. „Sanktpēterburgas čempionātā noteikti bija stiprākas un meistarīgākas komandas nekā Baltkrievijas čempionātā, tāpēc, manuprāt, bija lietderīgi startēt šeit,” piebilst komandas uzbrucējs Rūdolfs Krieviņš.

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas beigu tabula (iespējami neizšķirti rezultāti: par uzvaru = 2 punkti; neizšķirts = 1 punkts; saskaņā ar fhspb.ru):

vieta	komanda	pilsēta	sp.	U	N	Z	vārtu st.	punkti
1.	SKA 95	S-Pēterburga	36	31	3	2	224-64	65
2.	Ņeva 96	S-Pēterburga	36	23	4	9	175-82	50
3.	SK Rīga-95		36	23	3	10	175-84	49
4.	Serebrjanije Ļvi 95	S-Pēterburga	36	22	5	9	156-93	49
5.	Severstaļ 95	Čerepoveca	36	22	2	12	167-121	46
6.	Forvard 96	S-Pēterburga	36	17	4	15	143-110	38
7.	Forvard 95	S-Pēterburga	36	16	1	19	150-144	33
8.	Lokomotiv 95	S-Pēterburga	36	11	0	25	116-206	22
9.	Piter 96	S-Pēterburga	36	2	1	33	58-248	5
10.	Piter 95	S-Pēterburga	36	1	1	34	40-252	3

*

Ar regulāro sezonu Sanktpēterburgas čempionāts nepabeidzās, Četrām stiprākajām komandām bija jāizspēlē play off sērijas līdz divām uzvarām. Ar piebildi, ka izslēgšanas spēlēs piedalās tikai 1995. gadā dzimušo komandas. SK Rīga-95 arī bez šī „handikapa” kvalificējās izslēgšanas spēlēm, taču ar to – pirmajā kārtā (pusfinālā) pretiniekos dabūja regulārās sezonas 4. vietu izcīnījušo Serebrjanije Ļvi 95. Pusfinālā rīdzinieki ar „sudrablauvām” tika galā 3 spēlēs, noslēdzot sēriju ar 2-1 (5:2; 1:3 6:0) un garantējot sev „sudrabu”.

Savukārt finālsērijā SK Rīga-95 pretī saņēma regulārās sezonas uzvarētājus SKA 95, kas sērijā ar 2-0 bija pieveikuši Čerepovecas jauniešus. Vēl pirms finālsērijas rīdzinieku uzbrucējs Ruslans Ignatovičs pretiniekus raksturoja: „SKA 95 ir laba Krievijas komanda; tā ir ļoti tehniska un ātra. Ar viņiem būs diezgan grūti spēlēt, bet mēs cīnīsimies ar viņiem un centīsimies uzvarēt”.

Sanktpēterburgas „sarkanarmieši” rīdziniekiem izrādījās „cietāks rieksts”, kam gan nevajadzēja būt pārsteigumam. Oficiālās regulārās sezonas gaitā SK Rīga-95 un SKA 95 bija aizvadījuši četras savstarpējas spēles – trīsreiz uzvaru svinēja SKA-95, vienreiz bija neizšķirts. Izslēgšanas spēlēs izņēmumu nebija. SK Rīga-95 jauniešiem nācās aizvadīt vien divas spēles – pirmo mājās (1:3), otro izbraukumā (2:3 OT). „Bijām spējīgi uzvarēt finālā; vajadzēja paņemt spēli savā laukumā, taču to neizdarījām. Manuprāt, otrajā finālspēle bijām pārāki, taču neizdevās noturēt pārsvaru, un piekāpāmies papildlaikā – tā jau bija tāda laimes spēle,” sezonas izskaņu komentē Rūdolfs Krieviņš.

Bez ilūzijām!

Izcīnītā 2.-3. vieta jebkurā Krievijas jauniešu meistarsacīkšu vecuma grupā nav maz, un noteikti ir apsveicams sniegums. Tomēr nevajadzētu „barot” sevi ar sapņiem un ilūzijām, ka konkrētajās vecuma grupās esam Krievijas līmeņa pašā augšgalā. Sanktpēterburgas jauniešu meistarsacīkstes n-tajās vecuma grupās aptver Krievijas ziemeļrietumu reģionu tikai ar divām „īstām” Krievijas hokeja pilsētām – Sanktpēterburgu un Čerepovecu. Ārpus tā ir daži salīdzinoši maz- vai ne-hokejiski izņēmumi: Tosno (ir tāda vieta Ļeņingradas apgabala kartē), Severomorska, Petrozavodska, Murmanska, Arhangeļska, Kondopoga… Vai, piemēram, tālbraucēji no cita Krievijas reģiona – Viselki (Krasnodaras apgabals). Vai kādam Latvijā kaut ko izteica šo hokeja „lielpilsētu” nosaukumi?

Tikai U-17 vecuma līmenī Krievijā, neskaitot Sanktpēterburgas čempionātu, augstāka līmeņa čempionāti norisinās vēl vismaz 6 dažādās reģionālajās grupās – Centrs divās zonās, Maskava, Pievolga, Sibīrija – Tālie Austrumi, Urāli – Rietumsibīrija. Tas viss, protams, neskaitot U-18 līmeņa meistarsacīkstes, kurās startē pa kādai U-17 komandai, un mazākas nozīmes reģionālos čempionātus.

Kāds ir Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupas līmenis uz Krievijas fona? Protams, nevar tā viennozīmīgi apgalvot, bet par salīdzinošo materiālu noder Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīrs, kurš norisinājās šopavasar, marta beigās – aprīļa sākumā Omskā. Finālturnīrā pulcējās 8 stiprākās U-17 vecuma komandas, un S-Pēterburgas čempioni SKA 95 neuzvarēja nevienā no 4 spēlēm un palika pēdējā (8.) vietā… Savukārt par Krievijas 1995. gadā dzimušo čempioniem kļuva Kazaņas Ak Bars jaunieši, aiz sevis atstājot Jaroslavļas Lokomotiv (2. vietā) un Čeļabinskas Traktor U-17 komandas (3. vietā).

Arī 1995. gadā dzimušo (tolaik U-16) finālturnīrā pirms gada, 2011. gada martā, S-Pēterburgas čempionāta vienība (tas pats SKA 95) palika 6. vietā. Bet 2010. gada pavasarī atkal tas pats SKA palika 1995. gadā dzimušo (tā gada U-15) finālturnīra 7. vietā Krievijā. Protams, tā ir tikai vienas, bet stiprākās Sanktpēterburgas čempionāta komandas performance, kas ļauj izdarīt arī secinājumus attiecībā uz Krievijas jauniešu līgu spēku samēru vismaz 1995. gadā dzimušo līmenī un vismaz to stiprāko komandu starpā.

Latvijas Virslīga – brieduma un kvalifikācijas celšanai

Vērtīgu rūdījumu un „cietības pakāpes” testu SK Rīga-95 puiši 2011./2012. g. sezonā guva Latvijas Virslīgā. Lai arī Virslīga, kas it kā ir pieaugušo čempionāts, aizvadītajā sezonā bija kļuvusi ievērojami jaunāka, tās gaitā U-17 vecuma puiši guva vērtīgu pieredzi spēlējot, ja ne pret izteikti pieaugušo komandām, tad vismaz pret dažus gadus vecākiem puišiem regulāri.

SK Rīga-95 jauniešiem pat izdevās iekļūt Virslīgas izslēgšanas spēlēs, kam kvalificējas 6 komandas. Tiesa, viņi Latvijas play off-ā tika, regulārajā čempionātā ieņemot 7. vietu un pateicoties tam, ka reglaments izslēgšanas spēlēs „neielaida” Lietuvas komandu – Elektrēnu Energija, kas bija ieņēmusi 6. vietu. Tiesa, tas nemazina SK Rīga-95 puišu nopelnus, jo reglaments bija zināms jau čempionāta sākumā, un uz „pēdējo biļeti” ļoti pretendēja arī HS Rīga / Prizma (jeb Prizma – Rīga kā to dēvēja MHL B grupā) – vecāka un vismaz teorētiski pieredzējušāka jauniešu komanda.

Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēles, kurās SK Rīga-95 pretī saņēma vēlākos čempionus un play off uzvarētājus Liepājas Metalurgs-2 izskatā, sanāca vienos vārtos. Ar Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošās pirmās komandas papildspēkiem Liepājas komanda uzvarēja diezgan pārliecinoši – sērijā 3-0 (10:0; 8:1; 5:4).

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārā čempionāta beigu tabula (pp = pēc pamatlaika; saskaņā ar lhf.lv):

vieta	komanda	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki / Monarch	36	29	1	2	24	190-95	91
2.	SMScredit.lv	36	23	5	0	8	210-120	79
3.	Liepājas Metalurgs-2	36	22	3	3	8	178-89	75
4.	Juniors	36	20	1	3	12	170-111	65
5.	Zemgale / JLSS	36	20	2	0	14	173-158	64
6.	Energija (Elektrēni)*	36	12	2	6	16	138-143	46
7.	SK Rīga-95	36	13	2	2	19	113-147	45
8.	HS Rīga / Prizma	36	12	2	3	19	115-143	43
9.	DHK Latgale	36	9	1	0	26	110-176	29
10.	HS Rīga / LSPA	36	0	1	1	34	91-306	3

* Latvijas Virslīgas play off kārtā iekļuva sešas stiprākās Latvijas komandas, neiekļaujot vienīgo Lietuvas komandu – Energija. Divas stiprākās komandas izslēgšanas spēles sāka ar pusfināliem, bet pārējās četras – izspēlēja ceturtdaļfinālu. Komandu pareizrakstība dažādās sezonās un/vai paralēli aizvadītajos čempionātos ārzemēs mēdz atšķirties (piemēram, Zemgale / JLSS = JLSS / Zemgale; HK Rīga 95 = SK Rīga-95 utt.).

Kas tālāk?

Līdz Latvijas U-18 izlasei aizvadītajā (2011./2012.) tika divi SK Rīga-95 hokejisti. Aizsargs Ģirts Zemītis izlases sastāvā aizbrauca arī uz aprīlī notikušo U-18 pasaules čempionātu, bet uzbrucējam Rūdolfam Pētersonam nācās „iztikt” ar vienu pārbaudes spēli Latvijas U-18 izlases ierindā. Vismaz pagaidām. Divi spēlētāji starp U-18 izlases kandidātiem – tas ir daudz vai maz? Ja skata absolūtajos skaitļos, tad SK Rīga „specklasei” tas it kā ir maz. Taču, ja ņem vērā, ka U-18 pamatgads bija 1994.-tais un SK Rīga „saimniecības” U-18 vecums reāli ir iekļauts Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā Juniors, tad – atskaites punkts gaidāms 2012./2012. g. sezonā, kad 1995. gads būs U-18 pamatā.

Tiesa, jaunajā sezonā SK Rīga-95 komanda var vairs nebūt. Pirms gada SK Rīga U-18/19 vecuma komanda kļuva par bāzi Juniors komandai, kas tika palaista MHL B grupā un paralēli arī Latvijas Virslīgā. Likumsakarīgi būtu, ja daļa SK Rīga-95 puišu iekļautos Juniors vienībā, ja tāda turpinās savas gaitas. Juniors sastāvā prognozējamas vairākas „vakances”, kam būtu jārodas, atdodot puišus HK Rīga sastāvam; HK Rīga komandu starpsezonā pamet visi 1990. gadā dzimušie, kuri kļūst par vecu, un lielākā daļa 1991. gadā dzimušo, uz kuru skaitu prognozējams ierobežojums. Taču, kur likt tos SK Rīga-95 puišus, kas nesatilps Juniors komandā? Viss, „paldies”?

HK Rīga (un cita starpā arī Latvijas U-18 izlases) galvenais treneris Leonīds Tambijevs esot pat Sanktpēterburgā klātienē skatījies SK Rīga-95 pēdējo finālsērijas spēli, pēc kuras paziņojis, ka vairākus SK Rīga-95 puišiem ņemšot uz HK Rīga treniņnometni šovasar.

SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo (U-17) grupā un Latvijas Virslīgā (S-Pēterburgas čempionāta statistikā tiek summētas regulārās sezonas un play off spēles; saskaņā ar fhspb.ru un lhf.lv oficiālo statistiku):

	spēlētājs	sp. Spb.	punkti Spb.	SM Spb.		sp. LAT	punkti LAT	SM LAT		sp. LAT PO	punkti LAT PO	SM LAT PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	35	34+25	10		29	23+16	8		3	2+0	0
2.	Ruslans Ignatovičs	35	22+35	35		36	15+30	12		3	0+0	4
3.	Rūdolfs Krieviņš	39	13+28	34		34	6+17	58		3	0+2	6
4.	Oskars Batņa	39	21+15	66		33	11+11	52		3	0+1	12
5.	Pēteris Priediņš	39	16+18	26		35	10+11	10		3	0+1	2
6.	Ņikita Zgirskis	37	13+11	20		36	2+7	14		3	0+1	2
7.	Jegors Samofalovs	39	13+6	36		34	3+5	24		3	0+1	0
8.	Maksims Osipovs	19	5+14	8		15	4+4	2		3	1+0	4
9.	Bruno Birzītis	39	10+8	20		33	2+6	38		3	0+0	2
10.	Reinis Vītoliņš	27	5+13	4		33	7+10	4		1	0+1	0
11.	Dmitrijs Komarņickis	38	5+9	12		36	3+3	4		3	1+0	2
12.	Aleksandrs Zujevs	31	2+7	27		29	4+1	8		3	0+0	0
13.	Jurijs Moiseičenko	14	4+4	2		23	5+4	14		2	0+0	0
14.	Vitālijs Gorohovs	7	2+1	0		15	1+0	8		0	–	–
	AIZSARGI
1.	Artūrs Logunovs	39	9+12	55		36	3+8	16		3	1+1	2
2.	Ģirts Zemītis*	33	7+12	50		36	8+17	30		3	0+0	0
3.	Kristofers Bindulis	36	3+6	26		35	2+11	16		3	0+0	0
4.	Roberts Ernests Goldmanis	34	1+5	36		36	1+1	22		3	0+1	0
5.	Toms Bernhards	26	3+1	12		28	1+4	4		3	0+0	0
6.	Ralfs Karelis	32	1+3	28		26	0+3	12		3	0+0	0
7.	Jānis Jaks	19	1+2	16		23	1+3	18		3	0+1	4
8.	Rolands Punculis	21	0+2	6		29	1+0	37		3	0+0	0
9.	Kirils Gaideļonis	4	0+0	0		0	–	–		0	–	–
10.	Juris Bērziņš	6	0+0	4		13	0+0	4		0	–	–
11.	Vadims Grušas	0	–	–		5	0+0	0		0	–	–
	VĀRTSARGI	sp. (min.) Spb.	GAA (atv. %) Spb.	„sausas” Spb.		sp. LAT	laiks LAT	GAA LAT		sp. LAT PO	laiks LAT PO	GAA LAT PO
1.	Maksims Rešetņikovs	29 (1642)	2.63 (90.9%)	2		34***	1845:58	3.80		3***	53:26	13.47
2.	Toms Lauskis	16 (640)	2.16 (87.2%)	2		36***	313:03	4.98		3***	126:24	5.22
3.	Salvis Balandīns	1 (60)	1.00 (96.0%)	0		0	–	–		0	–	–

* Ģirts Zemītis S-Pēterburgas čempionāta statistikā fiksēts kā ‘Rūdolfs Ziemiņš’. Atskaitot Kirilu Gaideļoni un Salvi Balandīnu, kas dzimuši 1996. gadā, visi pārējie – 1995. gadā dzimušie. ** Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā daži spēlētāji dažādu spēļu statistikā fiksēti ar atšķirīgu ampluā – kā aizsargi un uzbrucēji (Juris Bērziņš, Vadims Grušas, Jānis Jaks, Jurijs Moiseičenko, Maksims Osipovs, Rolands Punculis, Reinis Vītoliņš, Aleksandrs Zujevs). Jurijs Moiseičenko abās savās Virslīgas play off spēlēs norādīts kā aizsargs. *** Virslīgas statistikas apkopojumi vārtsargiem norāda kopējo spēļu skaitu, kurās attiecīgais vārtsargs bija spēles pieteikumā nevis reāli sargāja vārtus.

Izziņām:

• Sanktpēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupas 2011./2012. g. turnīra tabula, rezultāti un play off norise – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionātā 2011./2012.g. (summētas regulārās sezonas un play off spēles) – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula un rezultāti – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā – lhf.lv
• SK Rīga-95 spēlētāju statistika Virslīgas 2012. g. izslēgšanas spēlēs – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2012. gada play off shēma un rezultāti – lhf.lv
• Krievijas 1995. gadā dzimušo jauniešu meistarsacīkšu finālturnīra statistika – r-hockey.ru
• Raksti ar SK Rīga-95 komandas „dalību”: tepat

[Attēlā: SK Rīga-95 “soliņš” spēlē pret Juniors komandu 2011. gada 18. septembrī. Foto autors: Āris Zobens.]

Ar Sanktpēterburgas sudrabu uz Helsinkiem. SK Rīga-97

SK Rīga jaunākajam gadagājumam – 1997. gadā dzimušajiem hokejistiem – sezona ir izvērtusies pilnvērtīga. Ir izcīnījuši sudrabu Sanktpēterburgas atklātā čempionāta U-15 vecuma grupā, ir labākie Latvijas U-16 līgas čempionātā, ir uzspēlējuši Riga Cup 2012 turnīrā, bet tagad brauc uz World Selects Invitational 2012 turnīru U-15 komandām Helsinkos. Turnīra norise paredzēti no 1. līdz 5. maijam.

Šogad pie sudraba medaļām Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā tika divas komandas no trijām, kas aizvadītajā (2011./2012. g.) sezonā tika iestartētas šajā čempionātā. SK Rīga-95 un SK Rīga-97 izcīnīja 2. vietu katra savas vecuma grupas izslēgšanas spēlēs. Vien SK Rīga „paspārnē” esošie 1996. gadā dzimušie tika pie 5. vietas. Acīmredzot Sanktpēterburgā sanāk pacīnīties nedaudz grūtāk nekā Baltkrievijas U līgās, kur SK Rīga komandām iepriekšējās sezonās „zelts” bija kļuvis par pārāk ierastu lietu. Uz SK Rīga-97 komandu tas attiecas mazākā mērā, jo šī U-15 vecuma vienība sakomplektējās pirms aizvadītās sezonas un Baltkrievijas jauniešu līgā nebija spēlējusi.

Krievijā mācāmies spēka spēli?

Sanktpēterburgas atklātā čempionāta regulārās sezonas gaitā SK Rīga-97 deviņu komandu konkurencē aizvadīja 32 spēles – pa četrām ar katru sāncensi – un „izspieda” otro vietu, kas, ņemot vērā komandas neseno izveidi un pastāvīgas spēles izbraukumā, ir pat pārsteidzoši labs rezultāts. Turklāt labākais starp SK Rīga komandām Sanktpēterburgas jauniešu čempionātā; citas rīdzinieku komandas līdz 2. vietai regulārajā sezonā, atšķirībā no 1997. gadiem, neaizsniedzās.

„Pirmajai sezonai Sanktpēterburgas čempionātā un pirmajai sezonai jaunai komandai, es uzskatu, ka otrā vieta ir diezgan labs sasniegums, lai gan vienmēr var labāk,” spriež SK Rīga-97 uzbrucējs Reinis Ruks. „Domāju, ka šī sezona bija ļoti izdevusies. Laikam neviens nedomājām, ka tiksim tik tālu! Katru spēli cīnījāmies un rādījām, ka mēs varam. Komandas gars bija labs, bijām vienoti,” sezonu vērtē Mikus Potāpovs, komandas uzbrucējs. Jau tradicionāli par galveno ieguvumu, spēlējot Krievijas čempionātos, tiek nosaukta gūtā pieredze, kas neesot citur dabūjama. Bet būtisks elements šajā pieredzē – apgūtā spēka spēle. „Latvijā spēka spēli tikai pāris komandas spēlē, bet Krievijā – visas. Būs rets gadījums, kad tu tā vienkārši iemetīsi ripu vārtu priekšā,” piebilst SK Rīga-97 uzbrucējs Artjoms Pankevičs.

Viens liels izbraukums

Savs mīnuss dalībai Sanktpēterburgas čempionātā ir faktā, ka lielais vairums spēļu norisinājās izbraukumā. No 32 spēlēm regulārajā sezonā tikai pāris spēles esot notikušas „mājās” – Rīgā; abas pret SKA Petergof 97 norisinājās 55. vidusskolas ledus hallē. Vēl play off ietvaros viena spēle pret to pašu SKA Petergof 97 norisinājās Arēnā Rīga. No vienas puses raugoties, Sanktpēterburgas čempionātā, atšķirībā no dalības Latvijas bērnu un jaunatnes meistarsacīkstēs (LBJMH), izbraukumi tiešām ir izbraukumi. Tos Latvijas U-16 līgas ietvaros piedzīvot ir tuvu tam, ka neiespējami. Spēlējot turpat 55. vidusskolas hallē „izbraukuma spēles” pret HS Rīga komandu vai apmeklējot ledus halles Imantā un Majoros izbraukums nesanāk… To nevar lāga sajust, dodoties arī uz Tukumu vai Ogri. Vienīgi spēles pret Daugavpils BSS Latvijas U-16 līgā ir ar izbraukuma „piegaršu”.

Vai nebija traucējoši, ka pamatā visa sezona Sanktpēterburgas čempionātā bija izbraukumā? „Sezonas sākumā bija diezgan grūti; nevarējām pierast pie garajiem izbraukumiem. Pēc tam jau pieradām, un bija labāk. Daudz kavējām no skolas, taču, tur aizbraucot, centāmies par to nedomāt,” skaidro Mikus Potāpovs. Mācību kavēšana nav mazsvarīga lieta; visiem nācās pakārtoties izbraukumu grafikam. Kā tiki galā ar mācībām? „Nu, ar tām mācībām ir tā švakāk; taču jau no sezonas sākuma trešdienās nav treniņu. Katru trešdienu arī centos kaut ko izlabot,” tā M. Potāpovs.

Fināls Arēnā Rīga!

Izslēgšanas spēļu pusfinālā SK Rīga-97 sērijā ar 2-0 (6:3; 5:0) pieveica tādu atpazīstamu nosaukumu kā SKA 97. (Piebilde: Sanktpēterburgas čempionāta U-15 grupā izslēgšanas spēlēm kvalificējas 4 stiprākās komandas, un notiek pusfināli, spēles par 3. vietu un fināls; sērijas ilgst līdz 2 uzvarām.) Taču finālsērijā pret regulārās sezonas uzvarētāju SKA Petergof 97 neizdevās, neskatoties uz to, ka viena no spēlēm notika „mājās” – Rīgā, Arēnā Rīga. Un tieši mājas spēlē rīdziniekiem bija sērijas skarbākais „zāģis” – 1:7…

Otrā finālsērijas spēle jau atkal izbraukumā, un tur pieklājīgāks – 3:5, bet sērijā šoreiz diemžēl 0-2, un „zelts” paliek sāncenšiem. „Savā ziņā viņi bija pārāki par mums, lai gan mēs arī neparādījām savu labāko spēli. Patraucēja varbūt nogurums pēc garas sezonas, varbūt uztraukums, ka pirmā spēle notika Arēnā Rīga,” komentē SK Rīga-97 uzbrucējs Reinis Ruks. Vai finālā pret SKA Petergof 97 psiholoģiski neiegāza apziņa, ka regulārās sezonas laikā viņi nebija uzvarēti un ir bijis tikai viens neizšķirts? „Varbūt nedaudz. It kā jau vēlme beidzot viņus pieveikt bija, bet nevienam pēc pirmās spēles tā īsti nelikās, ka mēs sērijā varētu uzvarēt,” tā R. Ruks.

Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo (U-15) grupas 2011./2012. g. regulārās sezonas noslēguma tabula:

vieta	komanda	pilsēta	spēles	U	N	Z	vārtu st.	punkti
1.	SKA Petergof 97	S-Pēterburga	32	25	2	5	186-69	52
2.	SK Rīga 97	Rīga	32	22	6	4	176-73	50
3.	SKA 97	S-Pēterburga	32	21	2	9	136-78	44
4.	Serebrjanije Ļvi 98	S-Pēterburga	32	19	3	10	130-94	41
5.	Forvard 97	S-Pēterburga	32	16	5	11	124-120	37
6.	Piter 97	S-Pēterburga	32	13	3	16	135-136	29
7.	Forvard 98	S-Pēterburga	32	7	2	23	88-150	16
8.	Severstaļ 97 2	Čerepoveca	32	3	4	25	60-146	10
9.	Lokomotiv 97	S-Pēterburga	32	4	1	27	60-229	9

* P.S. Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo grupā regulārajā sezonā ir iespējami neizšķirti; par uzvaru – 2 punkti, par neizšķirtu – 1 punkts.

Latvijas U-16 līga. „Šādas spēles arī vajadzīgas”

Paralēli dalībai čempionātā Krievijā SK Rīga-97 vienība „uzkapāja” arī Latvijas U-16 līgā, kur šosezon ir izrādījusies stiprākā vienība astoņu komandu konkurencē. Neskatoties uz apstākli, ka SK Rīga-97 aizvadītajā (2011./2012.) sezonā vēl bija U-15 vecuma komanda. Šosezon SK Rīga-97 puiši „sarūgtināti” tikai vienu reizi, kad zaudēja pēcspēles metienos (5:6 PM) U-16 līgas otrajai stiprākajai komandai Tukuma HK / Venta 2002. Tas arī izrādījās vienīgais „īstais” zaudējums. Taču vēl kāds tehnisks zaudējums SK Rīga-97 vienībai var pienākties par kādu neizspēlētu spēli – neierašanos, kas Latvijas hokeja dažādos līmeņos un paralēli Krievijas čempionātos spēlējošām vienībām šosezon jau ir diezgan ierasta lieta…

„Kopumā pirmā vieta arī bija mūsu mērķis šajā sezonā, un to mēs esam sasnieguši. Tomēr zaudējums pret Tukumu bullīšos bija diezgan sāpīgs,” komandas sniegumu Latvijas U-16 līgā komentē Reinis Ruks. „Dažas komandas bija švakas, taču bija arī komandas, ar kurām bija katra spēle interesanta. Nebija tā, ka būtu galīgi neinteresanti,” spriež Mikus Potāpovs. Patika tādi rezultāti kā 24:0 un 17:2 pret EVHS / Kronus / Jūrmala? „Šādas spēles jau arī vajag. Ja kādam ir pazudusi spēles garša, šādās spēlēs to var viegli atgūt un sagatavoties nākamajām spēlēm,” tā Mikus Potāpovs.

Latvijas U-16 līgas (LBJHM U16) 2011./2012. g. sezonas tabula (2012-04-28; nevienāds spēļu skaits; iespējamas tabulas izmaiņas ar tehniskajiem zaudējumiem / uzvarām; visām komandām jābūt pa 28 spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	SK Rīga-97	25	24	0	1	0	231-47	73
2.	Tukuma HK / Venta 2002	28	21	1	1	5	230-82	66
3.	Prizma	28	20	0	0	8	202-62	60
4.	Sāga / Ogre Juniors	26	14	1	1	10	167-100	45
5.	HS Rīga	27	9	2	0	16	142-166	31
6.	Daugavpils BSS	28	9	0	1	18	146-168	28
7.	Pārdaugava	27	7	0	0	20	91-184	21
8.	EVHS / Kronus / Jūrmala	27	0	0	0	27	51-451	0

*

Riga Cup 2012. Jāspēlē līdz pēdējai sekundei…

Pa starpu spēlēm Latvijas U-16 līgas sezonas izskaņā un Sanktpēterburgas čempionāta play off sērijām SK Rīga-97 puiši uzspēlēja arī aprīlī Rīgā un tās tuvākajā apkaimē notiekošajā starptautiskajā turnīrā Riga Cup 2012. Turnīram SK Rīga-97 „piedāvāja” divas vienības. „Galvenie spēki” pirmo trīs maiņu apjomā satilpa komandā, kas startēja U-16 vecuma grupā pie 1996. gadā dzimušajiem, bet „otrais sastāvs” kopā ar 1998. gadā dzimušajiem puišiem uzspēlēja U-15 (1997. gadā dzimušo) vecuma grupā.

Turnīra U-16 vecuma komandu izspēlē SK Rīga-97 komanda izcīnīja 4. vietu starp 24 komandām, kas šajā vecuma grupā bija pieteiktas turnīram. „It kā no grupas izgājām pirmie un pēc tam ceturtdaļfinālā izdevās uzvarēt SK Rīga-96 komandu, tomēr pusfinālā zaudējums zviedriem Hasselby Kalvesta. Spēlē par trešo vietu pret Mariestad Bois no Zviedrijas, izvirzoties 2:0 vadībā, mums „izdevās” zaudēt ar 2:3. Vienkārši atdevām viņiem spēli… Pie 2:0 čaļi jau sajuta, ka medaļas ir rokā, un pārstāja spēlēt. Vismaz tagad visi saprot, ka spēle nebeidzas pēc 40 minūtēm,” par komandas gaitām Riga Cup 2012 turnīrā stāsta tās uzbrucējs Reinis Ruks, ar piebildi: „Bet kopumā Riga Cup 2012 U-16 grupas līmenis turnīrā bija samērā vājš, ja neskaita pirmās četras, piecas komandas”. Savukārt „otrais sastāvs”, kas zināmā mērā jau pārbaudīja potenciālos spēkus nākamās sezonas 1998. gadā dzimušo „specklasei”, turnīra U-15 vecuma komandu izspēlē palicis padsmitajās vietās.

Helsinki gaida!

World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma (1997. gadā dzimušajiem) puišiem Helsinkos paredzēts piedalīties 12 dažādām komandām no Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Kanādas / ASV, Čehijas, Norvēģijas, Austrijas. Starp dalībniekiem arī tādi atpazīstami nosaukumi kā, piemēram, somu Espoo Blues un krievu Vitjaz. Spēles norisināsies no 1. līdz 5. maijam.

Latvijas komandas nosaukums turnīrā ir SK Rīga / Latvia Selects. Komandas mugurkaulu veido SK Rīga-97 puiši, saskaņā ar oficiālo sastāva pieteikumu, vārtsargs Denijs Romanovskis + 4 aizsargi + 8 uzbrucēji. Bet ir arī sastāvā nosaukti vismaz 3 spēlētāji „no malas” no citām komandām – aizsargi Gvido Jansons un Hugo Eduards Jansons, kā arī Roberts Štelmahers. „Selekcionētās” komandas treneri no SK Rīga-97 puses – Mihails Svarinskis un Edgars Rozenbergs.

SK Rīga-97 spēlētāju statistika Sanktpēterburgas čempionāta U-15 vecuma (1997. g. dzimušo) grupā un Latvijas U-16 līgā (iespējamas neprecizitātes un korekcijas; S-Pēterburgas čempionātā regulārā sezona summēta ar play off; avots: fhspb.ru un lhf.lv):

	spēlētājs	sp. Spb.	punkti Spb.	SM Spb.		sp. LAT	punkti LAT	SM LAT
	UZBRUCĒJI
1.	Ričards Bernhards	36	25+22	54		24	22+29	34
2.	Artjoms Pankevičs	32	20+23	32		22	21+30	16
3.	Vladislavs Adeļsons	22	16+21	8		16	10+15	2
4.	Mikus Potāpovs	34	13+23	38		19	17+16	14
5.	Filips Gundars Buncis	36	20+12	46		23	17+22	20
6.	Deivids Tempelmanis	34	13+9	18		17	11+21	6
7.	Eduards Tralmaks	35	12+9	12		22	16+15	4
8.	Daniils Fursa	20	10+9	20		13	13+5	0
9.	Ingus Siksna	33	8+10	24		24	21+11	20
10.	Marks Mežsargs	36	10+6	14		25	10+9	12
11.	Reinis Ruks	34	7+7	30		23	12+8	14
12.	Valts Peleckis	17	5+6	10		7	4+4	0
13.	Aleksandrs Smirnovs	27	3+5	4		15	4+8	2
14.	Jevgeņijs Moisejevs	3	0+1	0		13	3+4	6
15.	Vladislavs Kuncevičs	8	0+0	4		14	11+1	8
16.	Edvards Bujevičs	1	0+0	0		16	2+9	2
	AIZSARGI
1.	Kārlis Čukste	36	16+16	32		24	19+22	20
2.	Kristaps Roberts Zīle	36	5+7	8		22	3+12	8
3.	Ričards Brūveris	35	1+10	24		20	5+11	10
4.	Didzis Ruģelis	36	4+5	12		22	1+5	10
5.	Edvards Kļava	35	1+7	22		22	1+12	22
6.	Vladimirs Siņegubovs	27	1+5	22		24	2+13	12
7.	Ričards Žizņevskis	23	0+2	8		19	2+2	2
8.	Artjoms Drizļonoks	11	1+0	4		12	4+2	8
9.	Niks Kalnbērziņš	16	0+0	2		17	0+2	6
10.	Harijs Robežnieks	1	0+0	0		4	0+2	2
	VĀRTSARGI	sp. (min.) Spb.	GAA Spb.	atv. % Spb.		sp. LAT (laiks)	GAA (punkti) LAT	SM LAT
1.	Denijs Romanovskis	30 (1594)	2.60	90.5%		25 (977:53)	1.66 (0+1)	2
2.	Antons Naumovs	9 (223)	2.96	87.1%		6 (153:23)	3.52 (nav)	0
3.	Niklāvs Rauza*	0 (0)	–	–		18 (368:14)	1.47 (nav)	0

* P.S. Vārtsargs Niklāvs Rauza – vienīgais 1999. gadā dzimušais hokejists komandā; visi pārējie – 1997. gadā (saskaņā ar lhf.lv datiem). Atsevišķiem spēlētājiem statistika LHF fiksēta gan kā uzbrucējiem, gan aizsargiem.

Izziņām:

• Sanktpēterburgas čempionāta 1997. gadā dzimušo (U-15) grupas (Spb. 1997.) 2011./2012. g. tabula, rezultāti – fhspb.ru, r-hockey.ru
• SK Rīga-97 spēlētāju statistika Spb. 1997 – fhspb.ru, r-hockey.ru
• Latvijas U-16 līgas aktuālā turnīra tabula – lhf.lv
• SK Rīga-97 komandas spēlētāju aktuālā statistika, rezultāti Latvijas U-16 līgā – lhf.lv
• SK Rīga / Latvia Selects komandas sastāvs World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma grupā – cuponline.nu
• World Selects Invitational 2012 turnīrā U-15 vecuma grupas komandas  – cuponline.nu
• SK Rīga-97 spēlētāju statistika Riga Cup 2012 turnīra U-16 līmenī – cuponline.nu
• SK Rīga-97 “otrās komandas” spēlētāju statistika Riga Cup 2012 turnīra U-15 līmenī – cuponline.nu
• Riga Cup 2012 turnīra U-16 un U-15 grupu statistikas sadaļas – cuponline.nu (U-16; U-15)
• Riga Cup 2012 turnīra U-16 un U-15 grupu starta lapas (trūkst rezultātu) – eitc-turnaments.com (U-16; U-15)

[zemāk novietotā SK Rīga-97 kopfoto avots: fhspb.ru.]