Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Sandis Ozolinsh’

Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Ozolins_ofic_Soci_2014_LHF_profils_facebookKādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi spēlētājs dz. turnīrs
41 Sandis Ozoliņš 1972-08-02 2014. OS
40 Sergejs Naumovs 1969-04-04 2010. OS, 2009. PČ
39 Andrejs Maticins 1963-01-30 2002. OS
Artūrs Irbe 1967-02-02 2006. OS
38 Aleksandrs Beļavskis 1964-01-17 2002. PČ, 2002. OS
37 Aleksejs Froļikovs 1957-02-15 1994. PČ B
Aleksandrs Kerčs 1967-03-16 2004. PČ
Aigars Cipruss 1972-01-12 2009. PČ
Rodrigo Laviņš 1974-08-03 2012. PČ
Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 2014. OS
36 Sergejs Čudinovs 1962-09-10 1999. PČ
Oļegs Znaroks 1963-01-02 1999. PČ
Normunds Sējējs 1968-02-12 2004. PČ
Leonīds Tambijevs 1970-09-26 2007. PČ
35 Mihails Šostaks 1957-04-26 1993. PČ C
Vjačeslavs Fanduļs 1969-03-17 2004. PČ
Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2005. PČ
Oļegs Sorokins 1974-01-04 2009. PČ
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2011. PČ
Kārlis Skrastiņš 1974-07-09 2010. OS
Arvīds Reķis 1979-01-01 2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Posted by petrovich27 uz 2014/04/17

Balderis_lhf_lv_M_AiseLatvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

skrastinsh66-yarreg-ruLikumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

  • Irbe_vancitybuzz_comViens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
  • Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
  • Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
  • Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Zoltoks LHFVēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

  • Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
  • Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
  • Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
  • Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozolins_LHF_(M_Aise)Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

  • Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
  • NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
  • Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
  • Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
  • Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Lavins_LAT_livesport_ruArgumenti PAR:

  • Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
  • Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
  • Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

  • Nizivijs_blog_kp_ruVēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
  • Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
  • Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
  • Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
  • Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
  • (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

  • Tambijevs_L_vs_Sereb_Lvi_2011-11-05_HK_Riga_ofic_pr_facebookRezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
  • Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
  • Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/19

Abols_DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook_VERSRīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

DR_legionari_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_VERS_2Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona

Latvijas spēlētāji

leģionāri

2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014. 61 (45.2%) 74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

Tellkvists_vs_Amur_2012-09-17_DR_prof_facebook_VERS3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Sedlaceks_vs_Salavat_Julajev_2013-08-15_DR_facebook_N2_VERSJāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

Indrasis_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_Siracenko_VERSNo savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Meija_vs_Neftehimik_2012-11-16_A_Krusts_VERSJau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

spēlētājs sp. MM lietd.
1. Andris Džeriņš 6 5:0 +5
2. Aleksandrs Ņiživijs 7 4:0 +3
3. Jakubs Sedlāčeks 5 11:8
4. Georgijs Pujacs 7 6:5 +2
5. Jēkabs Rēdlihs 7 5:4 +1
6. Māris Bičevskis 7 4:3 +1
7. Gints Meija 6 6:6 -1
8. Roberts Bukarts 6 5:5 -1
9. Marsels Hosa 7 5:5 -1
10. Deivids Sarkanis 1* 0:0 ±0
11. Lauris Dārziņš 7 7:8 -2
12. Marsels Haščāks 3 0:1 -1
13. Krišjānis Rēdlihs 7 7:9 -2
14. Mets Robinsons 7 6:8 -2
15. Kristaps Sotnieks 7 5:7 ±0
16. Mārtiņš Cipulis 6 3:5 ±0
17. Juris Upītis 6 2:4 -2
18. Džeimijs Džonsons 2 0:2 -2
19. Gunārs Skvorcovs 6 0:3 -3
20. Mikaels Tellkvists 3 5:9
21. Sandis Ozoliņš 7 3:7 -5
22. Rustams Begovs 7 0:4 -4
23. Pols Ščehura 7 6:12 -5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

  • Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
  • Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
  • Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Robinsons_DR_vs_Donbass_2014-03-04_dinamoriga_eu

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Ar Sprīdīša dūšu

Posted by petrovich27 uz 2014/02/23

darzins_LAT_Soci_2014_sochi2014_com_3It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

LAT_vs_SUI_2014-02-18_sochi2014_iihf_com_n2_VERSSIzlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

LAT_vs_SUI_2014-02-18_sochi2014_iihf_com_JAUNA_1_MAINANo šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

LAT_vs_CZE_2014-02-14_sochi2014_iihf_com-n2Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

LAT_vs_CZE_2014-02-14_sochi2014_iihf_comIespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

uzbrucējs sp. punkti +/- MM met. SM vid. laiks
1. Lauris Dārziņš A 5 4+1 ±0 6:3 13 2 16:28
2. Jānis Sprukts 5 2+2 -1 5:5 3 0 18:59
3. Zemgus Girgensons 5 1+1 -2 2:5 9 2 18:12
4. Kaspars Daugaviņš 4 0+2 ±0 3:4 6 0 18:09
5. Herberts Vasiļjevs 3 1+0 ±0 1:1 3 0 11:49
6. Vitālijs Pavlovs 5 0+1 +1 1:1 6 0 13:55
7. Mārtiņš Karsums 5 0+1 -1 3:4 7 2 18:41
8. Miķelis Rēdlihs 5 0+1 -2 5:4 6 4 16:30
9. Ronalds Ķēniņš 5 0+0 +1 1:0 11 2 13:19
10. Mārtiņš Cipulis 5 0+0 +1 1:2 3 0 13:03
11. Koba Jass 3 0+0 ±0 0:0 4 4 6:23
12. Juris Štāls 3 0+0 ±0 0:0 1 0 8:10
13. Armands Bērziņš 2 0+0 ±0 0:0 1 0 5:59
14. Miks Indrašis 5 0+0 -2 1:4 6 2 14:30

Bārtulis – Kulda

LAT_vs_SUI_2014-02-12_sochi2014_iihf_com_VERS_SHARPPar olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

LAT-vs_CAN_2014-02-19_sochi2014_iihf_com_VERS_2

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

aizsargs sp. punkti +/- MM met. SM vid. laiks
1. Georgijs Pujacs 5 0+1 +1 2:2 3 2 15:25
2. Kristaps Sotnieks 5 0+1 +1 2:2 0 0 15:37
3. Krišjānis Rēdlihs 5 0+2 ±0 3:0 6 2 4:27
4. Ralfs Freibergs 3* 0+1 ±0 1:0 0 0 3:08*
5. Arvīds Reķis 5 0+0 ±0 0:0 2 4 16:10
6. Sandis Ozoliņš C 5 0+0 -1 1:3 5 8 20:49
7. Oskars Bārtulis A 5 1+0 -3 4:9 4 0 21:21
8. Artūrs Kulda 5 0+1 -3 3:10 3 2 20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

masalskis_LAT_vs_SUI_2014-02-12_sochi2014_iihf_com_VERSMasaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Gudlevskis_LAT-vs_CAN_2014-02-19_sochi2014_iihf_com_VERS

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

vārtsargi sp. min atv. % GAA MM SM U-Z
1. Edgars Masaļskis** 3 179:52 94,59% 2.00 5:6 0 1-2
2. Kristers Gudļevskis 2 118:48 91,95% 3.54 4:7 0 0-2
3. Ervīns Muštukovs 0 0:00 0

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

  • Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
  • Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
  • Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
  • Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Posted by petrovich27 uz 2014/02/17

masalskis_LAT_vs_SUI_2014-02-12_sochi2014_iihf_com-n2_vers-2Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Jānis Sprukts 3 2+1 -1 3:3 3 0 19:36
2. Lauris Dārziņš A 3 1+1 ±0 3:1 8 2 15:43
3. Herberts Vasiļjevs 2 1+0 ±0 1:1 2 0 14:34
4. Zemgus Girgensons 3 1+0 -2 1:4 4 0 17:14
5. Kaspars Daugaviņš 3 0+1 -1 2:4 6 0 18:07
6. Mārtiņš Karsums 3 0+1 -2 1:3 6 2 19:09
7. Ronalds Ķēniņš 3 0+0 +1 1:0 5 2 11:43
8. Juris Štāls 2 0+0 ±0 0:0 1 0 7:56
9. Koba Jass 1 0+0 ±0 0:0 1 2 6:33
10. Armands Bērziņš 1 0+0 ±0 0:0 0 0 6:02
11. Vitālijs Pavlovs 3 0+0 ±0 0:1 3 0 11:54
12. Mārtiņš Cipulis 3 0+0 ±0 0:2 2 0 11:39
13. Miķelis Rēdlihs 3 0+0 -1 3:2 3 4 16:11
14. Miks Indrašis 3 0+0 -2 1:4 4 2 14:52

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

 

spēlētājs

sp. punkti +/- MM met. SM vid.laiks
1. Georgijs Pujacs 3 0+1 +1 2:2 3 0 15:32
2. Kristaps Sotnieks 3 0+1 +1 2:2 0 0 15:40
3. Krišjānis Rēdlihs 3 0+2 ±0 2:0 5 2 4:59
4. Ralfs Freibergs 1* 0+1 ±0 1:0 0 0 4:56*
5. Arvīds Reķis 3 0+0 ±0 0:0 1 4 15:45
6. Sandis Ozoliņš C 3 0+0 -1 1:2 5 6 20:18
7. Oskars Bārtulis A 3 0+0 -4 1:7 2 0 22:04
8. Artūrs Kulda 3 0+0 -4 0:7 0 2 20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

 

vārtsargi

sp. min. atv. % GAA MM SM uzv-zaud
1.

Edgars Masaļskis

2 119:52 93,59% 2.50 2:5 0 0-2
2.

Kristers Gudļevskis

1 60:00 83,33% 5.00 3:5 0 0-1
3.

Ervīns Muštukovs

0 0:00 0

Mazliet vairāk:

  • Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
  • Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
  • Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Olimpiskie rekordi Latvijas izlasē

Posted by petrovich27 uz 2014/01/30

Ozolins_LAT_vs_GBR_2013-02-07_lhf_lv_M_Aise_VERS_2Lielais notikums tuvojas! Līdz ziemas olimpiādei Sočos ir atlikušas skaitāmas dienas. Cerības kaļ visi – olimpieši, viņu apstāvētāji, līdzjutēji un pat tie, kas sakās ilūzijas nelolojam. Latvijas hokeja izlasei šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, ceturtās – pēc neatkarības atjaunošanas. Kuri hokejisti Latvijas olimpiskajā valstsvienībā ir atzīmējušies visspilgtāk un ar kuriem tad tiks salīdzināts šī gada olimpiskā komplekta sniegums?

Nav tā, ka Latvijas olimpiskā izlase ir kalnus gāzusi un visai pasaulei ierādījusi vietu. Tomēr Soči 2014 valstsvienībai būs jau ceturtā ziemas olimpiāde pēc kārtas; lai arī cik viegli/grūti dalība katrā nākusi, tas ir apliecinājums piederībai pasaules hokeja elitei. Pirmoreiz Latvijas valstsvienība ziemas olimpiādē uzspēlēja tālajā 1936. gada februārī Garmišā-Partenkirhenē. Diemžēl globālu politisko kataklizmu rezultātā Latvija zaudēja kā neatkarību, tā – nacionālo izlasi un tās pēctecību…

Laiks uzvarēt?

Nākamā olimpiāde jau bija pēc 66 gadiem – 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijai izdevās līdz šim augstākais sasniegums – 9. vieta (14 izlašu konkurencē). Tas bija vienīgais olimpiskais turnīrs, kurā Latvija uzvarēja kādā no spēlēm. Bija izcīnītas divas uzvaras, viens neizšķirts un vienā spēlē zaudēts. Citās olimpiādēs Latvijas izlasei uzvaru nav, tikai vēl viens neizšķirts – 2006. gadā Turīnā. Jāpiebilst, ka olimpiādēm atšķīrās gan spēļu skaits, gan izspēles kārtība, gan “sakritušie” pretinieki. Tomēr fakts paliek fakts – uzvaras bijušas tikai Soltleiksitijā 2002.

Vai kāds noķers Ņiživiju?

Nizivijs_vs_france_2010-04-21_A_Krusts_VERSVisvairāk olimpisko spēļu – visas trīs 21. gadsimtā – ir bijušas pieciem Latvijas izlases vīriem: uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam, aizsargiem Rodrigo Laviņam, Kārlim Skrastiņam, vārtsargiem Edgaram Masaļskim un Sergejam Naumovam. Ar piebildi, ka Masaļskis un Naumovs vienā no olimpiādēm pie reāla spēles laika netika. Masaļskis bija “tūrists” 2002. gadā Soltleiksitijā, bet Naumovs – 2010. gadā Vankūverā. Lielākais spēļu skaits olimpiādēs ir diviem izlases hokejistiem – Ņiživijam un Laviņam (pa 13 spēlēm). Sočos paredzēta ceturtā olimpiāde, dalībai kurā pieteikts Edgars Masaļskis, bet pie savas trešās olimpiādes plāno tikt vēl astoņi izlases hokejisti.

Visu laiku rezultatīvakie spēlētāji Latvijas izlasē ziemas olimpiādēs ir Aleksandrs Ņiživijs ar 12 punktiem (4+8) un Sandis Ozoliņš ar 8 punktiem (1+7). Ņiživijam, lai to sasniegtu, vajadzēja 13 spēles, bet Ozoliņam pietika ar sešām. Attiecīgi rezultatīvākais olimpietis Soču komplektā ir valstsvienības kapteinis Sandis Ozoliņš, bet otrs rezultatīvākais – Mārtiņš Cipulis, kurš pa divām olimpiādēm sakrājis 4 punktus (2+2). Nav tā, ka baigi daudz, bet pārējiem ir klājies pieticīgāk…

Vislielāko punktu ražu vienas olimpiādes ietvaros ir mācējuši sarūpēt Aleksandrs Macijevskis un Aleksandrs Ņiživijs, sakolekcionējot pa 5 punktiem (abiem pa 2+3) Soltleiksitijas olimpiādes 4 spēlēs. Šo sniegumu 2006. gadā Turīnā vēlreiz atkārtoja tas pats Ņiživijs (arī 2+3), bet jau 5 spēlēs.

Vai Ozoliņš labos savus rekordus?

Masalskis_LAT_vs_CZE_2012-04-06_lhf_lv_M_Aise_N3_VERSAizsargu visu laiku rezultativitātes rekords pieder Ozoliņam, bet vienas olimpiādes rezultatīvākā aizsarga rekords pieder Igoram Bondarevam (2+2) un atkal – Sandim Ozoliņam (0+4). Abi izcēlās Soltleiksitijā; ar atšķirību – Bondarevam vajadzēja visas 4 spēles, bet Ozoliņš piedalījās tikai vienā spelē, kurā tad arī nokārtoja četras rezultatīvas piespēles. Sandis Ozoliņš savu rekordu atkārtoja 2006. gadā Turīnā, bet citā proporcijā (1+3) un jau 5 spēļu summā.

Visu laiku lietderīgākie Latvijas olimpiskās izlases spēlētāji ir aizsargi Igors Bondarevs un Viktors Ignatjevs – abiem pa +5. Visvairāk soda minūšu iekrājuši Atvars Tribuncovs (18 minūtes) un Arvīds Reķis (16 minūtes); abiem uzkrājums veidojies 9 spēlēs.

Masaļska ceturtā olimpiāde

Lai arī Edgara Masaļska (pa labi novietotā attēlā) kontā jau ir trīs olimpiādes, un viņš ir pieteikumā ceturtajai, tomēr vislielākais spēles laiks starp Latvijas olimpiskās valstsvienības vārtsargiem ir Sergejam Naumovam – 300 minūtes jeb 5 pilnas spēles. Ar Naumovu vārtos Latvijai ir bijušas abas vienīgās olimpiskās uzvaras – 4:2 pret Austriju un 9:2 pret Ukrainu (Soltleiksitijā). Viņam arī labākā vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) summa – 4.20. Savukārt, Masaļskim ir labākā atvairīto metienu procenta summa – 86,98%. Taisnības pēc jāatzīst, ka vārtsargu statistikas cipari ne tuvu nav ideāli, taču – tas ir olimpiskais hokejs.

Latvijas izlases uzbrucēju summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Aleksandrs Ņiživijs 3 13 4+8 -3 19 4
2. Aigars Cipruss 2 9 3+3 ±0 9 6
3. Aleksandrs Macijevskis 1 4 2+3 +4 10 0
4. Grigorijs Panteļejevs 2 9 2+3 +3 10 2
5. Vjačeslavs Fanduļs 1 4 4+0 -1 7 2
6. Harijs Vītoliņš 1 4 2+2 +4 4 0
7. Leonīds Tambijevs 2 9 2+2 -1 18 10
8. Mārtiņš Cipulis 2 9 2+2 -6 18 0
9. Herberts Vasiļjevs 2 8 2+1 -8 9 10
10. Aleksandrs Kerčs 1 4 0+3 -3 7 2
11. Miķelis Rēdlihs 2 9 2+0 -8 11 8
12. Ģirts Ankipāns 2 9 2+0 -10 18 4
13. Aleksandrs Beļavskis 1 4 1+1 -2 7 4
14. Aleksandrs Semjonovs 2 9 1+1 -3 18 6
15. Mārtiņš Karsums 1 4 0+2 -2 4 2
16. Armands Bērziņš 2 9 0+2 -7 4 6
17. Māris Ziediņš 1 5 1+0 -4 5 6
18. Sergejs Seņins 1 4 0+1 ±0 2 4
19. Lauris Dārziņš 1 4 0+1 -2 9 10
20. Jānis Sprukts 1 4 0+1 -3 4 0
21. Kaspars Daugaviņš 1 4 0+0 -2 6 2
22. Gints Meija 1 4 0+0 -3 1 2
23. Vladimirs Mamonovs 1 5 0+0 -5 9 4
24. Aleksejs Širokovs 1 4 0+0 -5 3 2

Latvijas izlases aizsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

spelētājs OS sp. punkti +/- metieni soda min.
1. Igors Bondarevs 1 4 2+2 +5 3 0
2. Viktors Ignatjevs 1 4 0+0 +5 8 4
3. Andrejs Maticins 1 4 1+2 +1 7 2
4. Oļegs Sorokins 1 4 0+2 ±0 4 4
5. Kaspars Astašenko 1 3 0+1 ±0 0 0
6. Sandis Ozoliņš 2 6 1+7 -1 12 0
7. Atvars Tribuncovs 2 9 2+1 -1 10 18
8. Kristaps Sotnieks 1 4 1+0 -2 3 4
9. Arvīds Reķis 2 9 0+0 -2 8 16
10. Oskars Bārtulis 1 4 0+0 -3 1 2
11. Kārlis Skrastiņš 3 10 0+1 -5 7 0
12. Krišjānis Rēdlihs 2 9 0+1 -6 9 4
13. Georgijs Pujacs 2 9 0+1 -6 5 2
14. Guntis Galviņš 1 2 0+0 -6 0 0
15. Agris Saviels 1 5 0+0 -8 4 8
16. Rodrigo Laviņš 3 13 0+1 -14 6 6

Latvijas izlases vārtsargu summētā statistika visās 21. gadsimta olimpiādēs (2002., 2006., 2010.; saskaņā ar iihf.com):

vārtsargs OS sp. min. vārtu z. GAA atv. met. atv. % soda min.
1. Edgars Masaļskis 3* 5 276:37 25 5.42 167 86,98% 0
2. Sergejs Naumovs 3* 5 300:00 21 4.20 138 86,79% 0
3. Artūrs Irbe 2 4 207:58 18 5.19 95 84,07% 2
4. Ervīns Muštukovs 1* 0 0:00 0

* Reāls spēles laiks Edgaram Masaļskim – 2 olimpiādēs, Sergejam Naumovam – 2 olimpiādēs, Ervīnam Mustukovam – nevienā.

Plašākām uzziņām:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2002. gadā Soltleiksitijā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2006. gadā Turīnā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2010. gadā Vankūverā – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika līdzšinējās olimpiādēs (ir atšķirības no IIHF) – lhf.lv
  • 2014. gada Soču olimpiādes vīriešu hokeja sadaļa – sochi2014.iihf.com

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Lielbritānijas izlasi 2013. gada 7. februārī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Edgara Masaļska foto – spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Noslēdzošais kopfoto – spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā; foto avots: iihf.com.]

LAT_vs_FRA_2013-05-13_iihf_com_N2

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo ar dažādiem kapteiņiem

Posted by petrovich27 uz 2014/01/28

A_SirokovsJaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?

Pirmais  – Aleksejs Širokovs

Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.

Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.

Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.

Laviņš kā pārbaudīta vērtība

Lavins_2008_2009_sez_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N2

Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.

Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.

Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.

Ozoliņa “ēra”

Ozolins_vs_Spartak_2011-01-12_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.

Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.

Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…

Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks

Nizivijs_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N3_100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.

Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.

Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.

Mazliet Sprukts

Sprukts_vs_Minskas_D_2011-08-27_O_Siracenko_nahl_lv_N2Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.

(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)

Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…

Rautakallio kapteinis – Galviņš

Galvins_G_vs_Sibir__2012-09-13_A_Krusts2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.

Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.

Ābola kapteinis – Karsums

Karsums_2012-13_DR_facebookMārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.

Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret Amur Karsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.

Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.

Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu

Kr_Redlihs_sportacentrs_com_2012-12-242012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.

Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.

Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis

rekis_ka_kapt_DR_vs_Neftjannik_2012-08-08_DR_ofic_profils_facebook_com2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…

Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.

P.S.

Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.

Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013.  g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):

kapteinis 08./09. 09./10. 10./11. 11./12. 12./13. 13./14. KOPĀ % uzvaru
Ozoliņš 49 (24-25) 52 (28-24) 57 (26-31) 46 (28-18) 204 (106-98) 51,96%
Ņiživijs 7 (4-3) 15 (6-9) 13 (4-9) 35 (14-21) 40,00%
Laviņš 29 (15-14) 1 (1-0) 4 (3-1) 34 (19-15) 55,89%
Galviņš 1 (1-0) 33 (10-23) 34 (11-23) 32,35%
Karsums 26 (12-14) 26 (12-14) 46,15%
A.Širokovs 23 (10-13) 23 (10-13) 43,48%
Reķis 1 (1-0) 3 (2-1) 4 (3-1) 75%
Sprukts 3 (2-1) 3 (2-1) 66,67%
Kr.Rēdlihs 1 (0-1) 1 (0-1) 0%

* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.

[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa, Sanda Ozoliņa, Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Posted by petrovich27 uz 2014/01/13

Nizivijs_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsKopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

  • 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
  • 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
  • 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
  • 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Aleksandrs_kercs_Sn_Edmonton_Oilers_nezinams_avotsKerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

spēlētājs

turnīri

spēles

punkti

1. Aleksandrs Kerčs 3 11 9+14
2. Leonīds Tambijevs 4 14 7+10
3. Harijs Vītoliņš 3 11 9+7
4. Oļegs Znaroks 2 8 3+10
5. Aleksandrs Beļavskis 2 7 5+8
6. Sergejs Žoltoks 1 4 5+7
7. Jānis Sprukts 3 9 5+7
8. Aigars Cipruss 4 14 4+8
9. Aleksandrs Ņiživijs 5 15 3+8
10. Igors Pavlovs 1 4 4+7

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Sergejs_Naumovs_izlaseRezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs

1993.

1996.

2001.

2005.

2009.

2013.

KOPĀ turnīri

KOPĀ punkti

UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs 4 (2+1) 2 (0+1) 3 (0+3) 3 (1+0) 3 (0+3) 5 3+8
Leonīds Tambijevs 4 (1+1) 4 (6+8) 3 (0+0) 3 (0+1) 4 7+10
Aigars Cipruss 4 (0+3) 4 (3+3) 3 (1+0) 3 (0+2) 4 4+8
Aleksandrs Kerčs 4 (7+2) 4 (1+8) 3 (1+4) 3 9+14
Harijs Vītoliņš 4 (1+2) 4 (7+5) 3 (1+0) 3 9+7
Jānis Sprukts 3 (3+1) 3 (2+5) 3 (0+1) 3 5+7
Vjačeslavs Fanduļs 4 (3+1) 4 (1+3) 3 (1+1) 3 5+5
Grigorijs Panteļejevs 4 (4+2) 3 (0+0) 3 (2+0) 3 6+2
Miķelis Rēdlihs 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (1+2) 3 2+4
Mārtiņš Cipulis 3 (1+1) 3 (1+0) 3 (0+1) 3 2+2
Juris Štāls 3 (0+0) 3 (0+0) 3 (1+1) 3 1+1
Oļegs Znaroks 4 (0+3) 4 (3+7) 2 3+10
Aleksandrs Beļavskis 4 (4+5) 3 (1+3) 2 5+8
Lauris Dārziņš 3 (3+1) 3 (3+2) 2 6+3
Mārtiņš Karsums 3 (4+2) 3 (1+1) 2 5+3
Sergejs Boldaveško 4 (1+0) 4 (4+1) 2 5+1
Ģirts Ankipāns 3 (0+0) 3 (1+3) 2 1+3
Aleksandrs Semjonovs 3 (0+1) 3 (2+0) 2 2+1
Juris Opuļskis 4 (0+2) 3 (1+0) 2 1+2
Artis Ābols 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Jānis Tomans 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Armands Bērziņš 3 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Andrejs Ignatovičs 2 (0+0) 2 (1+0) 2 1+0
Sergejs Žoltoks 4 (5+7) 1 5+7
Igors Pavlovs 4 (4+7) 1 4+7
Jevgeņijs Semerjaks 4 (2+3) 1 2+3
Gints Meija 3 (1+2) 1 1+2
Miks Indrašis 3 (1+1) 1 1+1
Ronalds Ķēniņš 3 (1+1) 1 1+1
Herberts Vasiļjevs 3 (1+1) 1 1+1
Roberts Jekimovs 3 (0+2) 1 0+2
Guntis Džeriņš 3 (0+0) 1 0+0
Juris Ozols 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Macijevskis 3 (0+0) 1 0+0
Sergejs Seņins 3 (0+0) 1 0+0
Aleksejs Širokovs 3 (0+0) 1 0+0
Vitālijs Pavlovs 1 (0+0) 1 0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs 4 (0+2) 4 (2+4) 3 (0+0) 3 (0+0) 4 2+6
Sandis Ozoliņš 4 (2+6) 3 (0+1) 3 (0+0) 3 2+7
Normunds Sējējs 4 (2+3) 3 (0+1) 3 (0+2) 3 2+6
Viktors Ignatjevs 2 (2+1) 3 (3+1) 3 (0+0) 3 5+2
Kārlis Skrastiņš 4 (1+1) 4 (1+3) 3 (1+0) 3 3+4
Rodrigo Laviņš 3 (0+0) 4 (3+2) 3 (0+0) 3 3+2
Arvīds Reķis 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (0+1) 3 1+3
Andrejs Maticins 4 (0+1) 1 (0+0) 3 (0+0) 3 0+1
Sergejs Čudinovs 4 (0+1) 4 (0+5) 2 0+6
Krišjānis Rēdlihs 3 (0+2) 3 (0+0) 2 0+2
Oļegs Sorokins 3 (0+0) 3 (0+2) 2 0+2
Georgijs Pujacs 3 (0+0) 3 (1+0) 2 1+0
Kristaps Sotnieks 3 (0+1) 1 (0+0) 2 0+1
Atvars Tribuncovs 3 (0+0) 3 (0+0) 2 0+0
Oskars Bārtulis 3 (1+0) 1 1+0
Konstantīns Grigorjevs 4 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kupaks 4 (0+0) 1 0+0
Jānis Andersons 3 (0+0) 1 0+0
Mihails Bogdanovs 3 (0+0) 1 0+0
Guntis Galviņš 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Jerofejevs 3 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kulda 3 (0+0) 1 0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs 1 (-) 4 (-) 3 (-) 2 (-) 2 (-) 5
Edgars Masaļskis 0 (-) 2 (-) 1 (-) 3 (-) 3 (4)
Artūrs Irbe 3 (-) 1
Ervīns Muštukovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Andrejs Zinkovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Māris Jučers 0 (-) 0 (1)
Juris Klodāns 0 (-) 0 (1)
Dmitrijs Žabotinskis 0 (-) 0 (1)

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N6

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas olimpiskās cerības. Indivīdi sastāvā

Posted by petrovich27 uz 2014/01/09

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N9Cepiens par Latvijas izlases sastāvu jau ir tradicionāls pirms jebkāda ranga turnīra vai pārbaudes spēlēm. Olimpiāde nav izņēmums, drīzāk – tieši pretēji. Kā tas tur ticis? Kāpēc šis nav paņemts? Lai šie jautājumi paliek citai reizei; fokusā – uz konkrētajiem spēlētājiem liktās cerības un ne tikai. 

Soču komplekta raksturīga iezīme – uz sastāva izsludināšanas brīdi pieci olimpiskās izlases hokejisti, kas iepriekšējos turnīros bija starp”izšķirošiem spēlētājiem” un galvenajiem spēles taisītājiem, īsāku vai ilgāku brīdi ir bez spēļu prakses. Labā ziņa – Mārtiņš Karsums sācis spēlēt. Jāgaida, kad to sāks arī Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Edgars Masaļskis…

(Pa pozīcijām alfabēta secībā.)

UZBRUCĒJI

Armands Bērziņš

  • Labā ziņa: Uz kopējā izlases fona dažādos turnīros Bērziņš izskatījās ja ne salīdzinoši pieklājīgi, tad vismaz – ne sliktāk. Un neskatoties uz nereti skeptiski vērtēto darbavietu Kazahstānas Augstākajā līgā, ir olimpiskajā sastāvā. Atskaņojot veco skaņuplati “Meklējam centrus”, Armands Bērziņš ņemams uzreiz. Galu galā viens no dažiem šī olimpiskā komplekta centra uzbrucējiem, kuriem ir reāla spēles prakse.
  • Bažas: Savas karjeras laikā aizvadītajos augstākā ranga 10 turnīros (pasaules čempionāti, olimpiāde, olimpiskā kvalifikācija) Bērziņš ir piedalījies 53 spēlēs, kas ir vērā ņemama pieredze. Šajās spēlēs sarūpēti 4 vārtu guvumi… Tas ir daudz vai maz? Galvenais jautājums, vai kaut kas būs mainījies? Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad Bērziņa retais vārtu guvums ir bijis īpaši vērtīgs pienesums – piemēram, 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas come back procesā pret baltkrieviem…

Mārtiņš Cipulis

  • Labā ziņa: Cīņasspars, atdeve un spēks ar viņu. Saspēles veidotājs un rezultāta taisītājs nav, bet mazākumam un pretinieku kausēšanai – pašā labumā.
  • Bažas:  Izlasē tomēr netrūkst “melnā darba” darītāju… Arī ar iespēju īstenošanu Cipulim ir tā, kā ir. Bet – viņš ir viens no labākajiem izlases melnstrādniekiem šī vārda vērtīgākajā izpratnē.

Darziins_2013_PC_LHF_facebookLauris Dārziņš

  • Labā ziņa: Arī pēc līguma parakstīšanas ar Dinamo līdzšinējam “bezdarbniekam” Dārziņam būtu jāpaliek pāri motivācijai olimpiādē parādīt “kaut ko”, kas faktiski nav noticis kopš septembra. Laura Dārziņa “kaut kas” mēdz tikt iesaiņots spīdīgā papīrā un skatīts atkārtojumos.
  • Bažas: Neliela spēļu prakse un neskaidrība par fizisko formu. Bet – mikroskopi uz Dārziņu ir jau pavērsti, gaidot pozitīvas pazīmes jau Dinamo kreklā.

Kaspars Daugaviņš

  • Labā ziņa: Pēc mocībām NHL ledus laukumos, Daugaviņš nomainījis “čekera” specializāciju pret “skorera” pienākumiem. Tas, protams, ir ļoti vērtīgi izlases kontekstā, kur pēdējos gados klaviernesēju ir vairāk par pianistiem. Piezagusies jušana, ka Daugaviņam ir potenciāls, lai šajā sezonā izlasē kļūtu par savu zvaigzni.
  • Bažas: Vēlme vai pienākuma apziņa, kas liek celt vairāk nekā var nest. Taču bez uzņemšanās nemēdz būt arī varoņdarbu. Iespējams, ir pienācis īstais laiks.

Zemgus Girgensons

  • Labā ziņa: Latvijai atkal ir savs pārstāvis NHL, turklāt nevis rotējošs starp lielo komandu un fārmklubu, bet – pamatsastāvā. Girgensona cīnītāja kvalitātes un attieksme izlasei noteikti piestāv.
  • Bažas: Viens nav glābējs. Un par daudz cerot, cīņubiedri brīnumus no viņa var nesagaidīt. Būs jāmeistaro kopā.

Miks Indrašis

  • Labā ziņa: Savā otrajā pilnajā KHL sezonā Indrašis nav nobremzējis, un ir Dinamo trešais rezultatīvākais spēlētājs uzreiz aiz “smagās artilērijas” – Vilsona un Hosas. Tikko kļuvis par rezultatīvāko Latvijas spēlētāju KHL, apsteidzot vairāk nekā mēnesi uz slimības lapas bijušo Mārtiņu Karsumu.
  • Bažas: Ja Indrašis neiekļūst izlases pirmo divu maiņu sastāvā, vai varēs “izšaut”? Risinājums – pašam pavilkt partnerus uz augšu.

Koba Jass

  • Labā ziņa: Galvenā trenera Teda Nolana novērtētais un tagad arī olimpiskajai izlasei pieteiktais Koba Jass netiek ņemts pirmajām maiņām, bet – enerģijas virknējumiem. Acīmredzot tieši šos voltus, ampērus un zirgaspēkus novērtē kā Nolans, tā arī darba devēji čehu ekstralīgā, kas, salīdzinot ar vairāku izlases kolēģu darbavietām, ir diezgan pieklājīga līmeņa pieredze.
  • Bažas: Bet, ja nu K. Jasa enerģija un vēlme cīnīties pārvēršas tiesnešu izsniegtos mazākumos izlasei? Tiesa, viņa dūša un autoritāšu nerespektēšana ir tas, kas izlasei var būt vajadzīgs īpaši.

Karsums_Mask_Din_vs_DR_2013-09-19_A_KrustsMārtiņš Karsums

  • Labā ziņa: Vienīgais KHL latviešu leģionārs – uzbrucējs, kuram ir izdevies iejusties un rādīt spēli ārpus Rīgas Dinamo. Tādēļ no viņa gaidīs visu – vārtu guvumus, spēka spēli utt. utjpr. Gadu mijā veselība sakopusies un no 7. janvāra ir atpakaļ ierindā, kas priecē.
  • Bažas: Ir nācies izlaist paprāvu strēķīti – no 26. novembra… Kas nozīmē, ka Eiropas oktobra labākajam spēlētājam viss jāsāk no sākuma… Arī attiecībā uz savu snaipera tēmekli. Bet laiks ir, kas nozīmē iespēju izlasē sagaidīt normālu Karsumu.

Ronalds Ķēniņš

  • Labā ziņa: Raksturojums īss – rezultatīvs jauns uzbrucējs savas karjeras sākumā. Šosezon Šveices (NLA) čempionāta 28 spēlēs sakrājis 19 punktus un lietderību +12. Rezultativitāte, piemēram, jau tagad ir augstāka nekā iepriekšējā sezonā tās pašas Cīrihes komandā iespēto. Kas vēl? NHL kluba Vancouver Canucks noskatīts un parakstīts, kas silda katra optimistiski noskaņota Latvijas hokeja līdzjutēja prātu.
  • Bažas: Izlases uzbrucēju lielākā daļa šosezon bez traumām un to rezultātā izlaistām spēlēm galīgi nevar iztikt… Ķēniņš nav izņēmums, tādēļ satraukums arī par viņa fiziskām varēšanām. Ja tās būs, tad 22 gadus vecajam uzbrucējam jābūt vēl labākam nekā ierasts redzēt.

Vitālijs Pavlovs

  • Labā ziņa: Aktuālās sezonas progress, kas iesākts pērnās Nadeždas (Cerības kausa) ieņemšanā, ir licis treneriem izvēlēties tieši Pavlovu, nevis kādu citu, kuriem it kā pieredze augstākā līmenī lielāka un kuri par perspektīvākiem uzskatīti. Skaidrs, ka Dinamo pirmajā maiņā ar Vilsonu un Hosu labāk par savu reālo izskatītos arī citi… Bet Vitālijs strādā pie tā, lai būtu vēl labāks – sāk apzināties savus auguma centimetrus un kilogramus.
  • Bažas: Ļoti neliela pieredze valstsvienības sastāvā augsta līmeņa turnīros. Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā skaitās 3 spēles, bet spēles laiks bija tikai vienā. Pasaules čempionātā reāli 5 spēles un viens no mazākajiem spēles laikiem starp uzbrucējiem. Taču visi ar kaut ko sāk.

Redlihs_Mikelis_Lokom_vs_DR_2012-08-29_nahl_lv_O_SiracenkoMiķelis Rēdlihs

  • Labā ziņa: Visi hokeja līdzjutēji atceras kā Miķelis Rēdlihs var un prot. Nav seni tie rezultatīvie laiki un atmiņas par nešķiramajiem rezultāta taisītājiem M.Rēdlihu-Dārziņu. Tas nevar būt absolūti zudis pusotrā vai pustrešā sezonā.
  • Bažas: Jācer, ka Rēdlihs-jaunākais pats nav noticējis un pieņēmis, ka viņam vienkārši neiet. No iekšējā tonusa daudz kas atkarīgs. Bet, ja sevis atrašana sakritīs ar olimpisko spēļu norisi, būs interesanti.

Jānis Sprukts

  • Labā ziņa: Centra uzbrucēju deficīta apstākļos arī vēl neatlabis un ar minimālu spēļu praksi esošs Sprukts ir svētki.
  • Bažas: Mūsu centra veselības stāvoklis un spēļu prakse. Šosezon klubs atrasts oktobrī, bet tur aizvadītas tikai 3 spēles. Pēdējā – 11. oktobrī. Kad vēl spēlēs… Taču arī Spruktam pēc ilgākas “klusēšanas” varētu netrūkt motivācijas sākt “runāt” laukumā.

Juris Štāls

  • Labā ziņa: Izlases atbildīgākajos turnīros vienmēr spēlē ar augstu pašatdevi. Var pārmest snaipera dotību nepietiekamību vai mazāk augsta līmeņa spēļu praksi, taču ar darba ētiku vienmēr viss kārtībā.
  • Bažas: Progress 30-gadnieku vidū sastopams reti, tādēļ – vairāk par pašatdevi un darba ētiku gaidīt nevajadzētu. Vai ar to olimpiādē pietiks? Katrā gadījumā, zināms, kas sagaidāms, un ar sev uzticētajiem pienākumiem pretinieku “bremzēšanā” centīsies tikt galā pēc labākās sirdsapziņas.

Herberts Vasiļjevs

  • Vasiljevs_kicker_de_N2Labā ziņa: Vācijas pavalstniecību pieņēmušā Vasiļjeva atgriešanās Latvijas izlases krāsās ir lielākais pārsteigums olimpiskā sastāva kontekstā. Skaidrs, ka centrus vajag, un arī nemaz nav tik daudz Latvijas izlasei piederīgu spēlētāju ar NHL pieredzi, lai arī vairāk nekā 10 gadus senu. Labā kondīcijā esošs un pieredzējis Vasiļjevs ir izlasei pratis palīdzēt. Pērnsezon viņš vispār “spridzināja” – DEL (Vācijas) čempionāta 50 spēlēs salasīja 47 punktus un nopelnīja visā līgā labāko lietderības koeficientu (+25), play off 9 spēlēs 10 punktu un +9…
  • Bažas: Bet… Uzsvars uz vārdiem ‘labā kondīcijā esošs’. Kā zināms, pirms sezonas guva traumu un joprojām nav spēlējis. Pat, ja Vasiļjeva pārstāvētā Krēfeldes kluba prognozes neatbilst patiesībai un mūsu centrs dosies laukumā ātrāk nekā pēc 2 nedēļām, ir visas iespējas Sočos satikt tikai viņa ēnu, faktiski – rezervistu. Bet, izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teic, ka laiks Herberta Vasiļjeva savešanai kārtībā pietiks. Uz to tad atliek cerēt.

AIZSARGI

Oskars Bārtulis

  • Labā ziņa: Par Bārtuli runā viņa CV – 18 gadu vecumā debija izlases pieteikumā pasaules čempionātā, izcila rezultativitāte kā aizsargam Kvebekas junioru līgā, 73 spēles NHL. Tagad jau otro sezonu salīdzinoši stabils KHL leģionāru maizē, kur vairumā gadījumu Latvijas hokejistu klājas dažādi. Viss, kas nepieciešams, lai kvalificētos Latvijas izlasei bez jebkādiem jautājumiem.
  • Bažas: Donbass sastāvā Bārtulis ir piektais aizsargs – ar piekto labāko lietderības koeficientu, ar piekto lielāko spēles laiku un piekto ražīgāko rezultativitāti starp komandas aizsargiem. Pavirši sekojot – nothing special… Par maz spīduma? Iespējams, aizsarga “neredzamība” arī šajā gadījumā būs pozitīva iezīme.

Ralfs Freibergs

  • Labā ziņa: Freibergs ir ne tikai Teda Nolana “personīgais” atradums izlases kontekstā, bet arī gudrs, radošs un gadu ziņā perspektīvs aizsargs (dz. 1991.). Spēlēšana ASV koledžu hokeja sacīkstēs (NCAA) noteikti veicina no Ziemeļamerikas “nākušo” treneru un uz Ziemeļameriku “aizgājušā” aizsarga saprašanos. Tas noteikti ir pluss.
  • Bažas: Arī koledžu hokejs tā labākajā izpausmē ir patālu no olimpiskā. Kā rentgens un kardiogramma būs – Šveices, Čehijas un Zviedrijas olimpiskās izlases. Tiesa, vīri, kas vēro hokeju vismaz no 1980. gada, atceras, ka toreiz olimpiādē ASV studenti cīņā par zeltu pieveica PSRS “amatierus” (pirmā izmēra zvaigznes).

Artūrs Kulda

  • Labā ziņa: Sezonu bezdarbnieka statusā sākušais aizsargs oktobrī nonāca un nostabilizējās Salavat Julajev ierindā. Vidējais speles laiks – 20:53. Apskatīts un atzīts par labu esam arī izlases pārbaudes spēlēs.
  • Bažas: Ja tādas tiešām jāatrod, tad ir redzēta pārcentība bortējot pretiniekus; tiesneši kaut ko tādu attiecība pret olimpiskajām zvaigznēm var atalgot ar spēles sodu un diskvalifikāciju. Bet, lai pretinieks baidās!

Ozolins-Vs_OHK_Dinamo_2011-09-28_A_KrustsSandis Ozoliņš

  • Laba ziņa: Izcilākā vēl spēlējošā latviešu hokejista atrašanās izlasē vien ir notikums. Pieredze šī vārda visplašākajā nozīmē ir kapteiņa pienesuma pamatā un pārceļo komandas mutvārdu folklorā. Un arī ar fiziskām varēšanām viss ir kārtībā – Ozoliņš ieliek kloķi ne vienam vien jaunajam.
  • Bažas: Ozoliņš ir Ozoliņš. Risks ne vienmēr konvertējas šampanieša dzeršanā… Bet, ja “avantūras” vainagojas panākumiem, kā karsējmeitenes sajūsmā spiedz arī pieauguši onkuļi. Vismaz sirds dziļumos

Georgijs Pujacs

  • Labā ziņa: Rāms, mierīgs, nosvērts, aukstasinīgs – tāds absolūtajā vairākumā gadījumu ir Pujacs. Ka var iemest, esam nedaudz piemirsuši, bet Pujacs kā “mājas aizsargs” komandai ir ne mazāk vērtīgs. Ar uzkrātās pieredzes komplektu, ir starp izlases balstiem.
  • Bažas: Pēc gūtajiem vārtiem atturīgais Pujacs aiz prieka nelēks mugurā cīņubiedriem un nesmaidīs visa soliņa platumā. Varbūt tieši emocijas pietrūkst lielākiem varoņdarbiem? Bet, kas zin, varbūt tieši olimpiāde var likt Georgijam smaidīt.

Krišjānis Rēdlihs

  • Labā ziņa: Ir bijuši karjeras kāpumi, kritumi, un neskatoties uz šiem viļņiem Rēdlihs-vecākais tur līmeni. Un ir vajadzīgs izlasei arī Sočos. Emocionālā stabilitāte, ierobežota noraidīšanās un arī reta, bet tomēr dabā sastopama, veiksmīga pieslēgšanās uzbrukumiem var kļūt noderīga izlasei. (Par Kr. Rēdlihu un visiem pārējiem formulējums bija gatavs jau pirms Dinamo spēles pret Čeļabinskas Traktor, kurā Rēdlihs-vecākais izcēlies ar vārtu ieņemšanu.)
  • Bažas: Krišjāņa Rēdliha džentlmeniskums var tikt tulkots arī kā sportiskās bezkaunības trūkums… Vai kāds ir redzējis dusmīgu Krišjāni? Varbūt vajag agresīvāk? Bet tas, šķiet, nebūtu Krišjānis. Ja turpinās savu spēli, nevienam neradīsies nekādu jautājumu, kāpēc ir sastāvā jau trešajai olimpiādei un kāpēc apmeklējis astoņus pasaules čempionātus.

Rekis_2_pret_OHK_Dinamo_2010-08-24_foto_A_KrustsArvīds Reķis

  • Labā ziņa: Citu spilgtāku personāžu ēnā esošais Reķis nereti ir bijis nenovērtēts. Patiesībā ir izlases “darba zirgs” šī vārda vislabākajā nozīmē. Nav spīdējis uz NHL ledus un arī nav piespēļu virtuozs, bet kraušanas darbos savā zonā par viņu labākus nebūs viegli atrast. Latvijas pieaugušo izlases aptverē jau padsmit gadu – 7 pasaules čempionāti, 3 olimpiskās kvalifikācijas, 2 olimpiādes… Būtu stipri dīvaini, ja viņš nebūtu starp 8 aizsargiem olimpiskajā komplektā.
  • Bažas:  Viens no gadījumiem, kad tās jāmeklē… Kļūdas gadās visiem. Atliek novēlēt veiksmes!

Kristaps Sotnieks

  • Labā ziņa: Jau sestā sezona salīdzinoši augstā līmenī (KHL), vienā komandā (Dinamo); tā, ka ar spēļu praksi – viss kārtībā. Šosezon sāk biežāk parādīties arī jaunas kvalitātes – dalība uzbrukumā, kas acīmredzot liecina par vēlmi attīstīties. Vērojot kopainu – aizsargus, vieta valstsvienības sastāvā nav dāvināta.
  • Bažas: Sočos ripu pieturēt vajadzēs stipri īsāku brīdi nekā KHL vidusmēra spēlēs, ja nē – būs kā parasti. Taču Sotnieks var pārsteigt. Kā ekskluzīvs piemērs: 2010. gada olimpiādes spēle pret čehiem, kur izskrēja 1-pret-1 ar Čehijas vārtsargu Tomāšu Vokūnu un iemeta. Skaisti!

VĀRTSARGI

Kristers Gudļevskis

  • Labā ziņa: Cīnās. Nesēž kā otrais vai trešais vārtsargs bez spēļu prakses “lielā” komandā. Ziemeļamerikas pieredze AHL un ECHL cīņu laukos ir būtisks papildinājums MHL uzkrājumam un pasaules čempionāta veiksmes stāstam.
  • Bažas: Jādomā, ka nenobīsies no jāgriem, sediniem, alfredsoniem, bekstremiem… Lieku reizi var nākties pārliecināties par olimpiskā hokeja un AHL/ECHL līmeņu atšķirību. Bet – iespēja ir paredzēta, par motivācijas trūkumu satraukties nevajadzētu.

masalskis_2013_PC_LHF_facebookEdgars Masaļskis

  • Labā ziņa: Vienmēr gatavs palīdzēt. Var spēlēt ar kaulu lūzumiem, nemaz nerunājot par sīkākām traumām. Un nebaidās ne no viena pretinieka. Ir redzēti labākie krievi, čehi, zviedri… Strādājam!
  • Bažas: 1. Spēļu prakses trūkums; 2. Skatīt pirmo punktu; 3. Arī strīdīgu situāciju gadījumā – skatīt pirmo punktu. Tas diemžēl labās ziņas var padarīt par ne tik labām.

Ervīns Muštukovs

  • Labā ziņa: Viens no tiem spēlētājiem, kura klātbūtne izlasē nerada jautājumus. Jo faktiski ir diezgan pieredzējis sava ampluā speciālists (trešais vārtsargs, bez spēles laika). Ir jau braucis izlases sastāvā uz vienu olimpiādi, vienu pasaules čempionātu un bijis izlases pieteikumā divos olimpiskās kvalifikācijas turnīros. Visos – bez minūtēm… Ko vairāk vajag no trešā?
  • Bažas: Ja tomēr arī trešajam vārtsargam būs jādodas laukumā, tad visdrīzākais tikai tad, kad būs “izliets” pamatīgs apjoms, ko “sasmelt” nevarētu ne trešais, ne pirmie divi, ne arī kāds cits izlases sastāvā neiekļautais vārtsargs. Atliek “neliet”…

Lai visiem kopā izdodas uzlēkt augstāk par jostasvietu!!!

P.S.

No  augusta beigās Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā kandidātu sarakstā bija arī – uzbrucēji: Lauris Bajaruns, Elvijs Biezais, Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Toms Hartmanis, Raitis Ivanāns, Roberts Jekimovs, Artūrs Kuzmenkovs, Gints Meija, Aleksandrs Ņiživijs, Ēriks Ozollapa, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis; aizsargi: Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Mārtiņš Jakovļevs, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Porejs, Jēkabs Rēdlihs, Agris Saviels; vārtsargi: Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Elvis Merzļikins.

Oficiālām izziņām:

  • Latvijas olimpiskās izlases sastāvs (2014-01-07) – lhf.lv
  • Latvijas olimpiskās izlases kandidāti (2013-08-30) – lhf.lv

[Pirmā foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; otrā (Dārziņa) un astotā (Masaļska) foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā; trešā (Karsuma), sestā (Ozoliņa) un septītā (Reķa) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; ceturtā (M.Rēdliha) foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); piektā (Vasiļjeva) foto avots: kicker.de.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Dinamo aizsargu komplektācijas un “pārošanas” īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2014/01/02

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N2_samazKHL sezonas līdzšinējā daļā Rīgas Dinamo var palepoties ar salīdzinoši augstu vārtu drošības “koeficientu” – vidēji spēlē piedzīvoti 2,05 vārtu zaudējumi. Tas šobrīd ir septītais labākais cipars līgā. Iepriekš regulārajās sezonās tik labs nav bijis; tiesa, šī sezona vēl nav galā… Kas visbūtiskāk ietekmējis Dinamo vārtu drošību? Vārtsargu sniegums? Komandas gars? Vēl viens variants – aizsargu noturība un to pāru veidošanas ķīmija.

Atgādinājumam. Iepriekš “drošākā” Dinamo regulārā sezona bija 2011./2012., kad piedzīvoti vidēji 2,52 vārtu zaudējumi spēlē (jeb 136 reizes 54 spēlēs). Šajā kritērijā visbēdīgākā sezona bija 2009./2010. ar 3,12 vārtu zaudējumiem vidēji spēlē (175 reizes 56 spēlēs).

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)
2013./2014.* 38 78 4 2.05 7. (no 28)

* Aktuālajā sezonā pēc komandas 38 spēlēm.

Aizsardzības balsts – savējie

Visā Rīgas komandas komplektā stabilākā daļa jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē ir aizsargi. Uzbrucēji un vārtsargi ir mainījušies nesalīdzināmi vairāk un biežāk. No KHL pirmās sezonas Rīgas komandā ir saglabājušies 3 aizsargi (Laviņš, Kr.Rēdlihs, Sotnieks) un “mazliet” arī Pujacs, kurš pie Dinamo togad pabeidza savu sezonu, uzspēlējot 15 spēlēs. Bet, ja skatām Dinamo otro sezonu (2009./2010.), tad no tās četru gadu gaitā ir saglabājušies pat seši aizsargi – Cibuļskis, Laviņš, Ozoliņš, J.Rēdlihs, Kr.Rēdlihs, Sotnieks. Cits stāsts, ka Ozoliņam un Rēdliham-vidējam ir bijuši “sānsoļi” uz citām komandām. Taču ar tik stabilu pēctecību ierindā, kāda ir Dinamo aizsargiem, varētu palepoties tikai dažas komandas KHL.

Dinamo aizsargu līnijas noturība vistiešākajā veidā saistīta ar leģionāru piesaistes politiku, kas attiecībā uz aizsargiem ir bijusi “pieticīga”. Rīgas KHL klubam importa aizsargi ir bijuši vajadzīgi mazliet vai nemaz. Izņēmums bija pirmā sezona, kad bija divi aizsargi – leģionāri (Filips Novāks un Duvijs Vestkots). Otrajā sezonā bija tikai viens – Lī Svets. Pēc tam divas pilnas sezonas ārzemnieku aizsargu Dinamo sastāvā nebija vispār. Tādu ievajadzējās tikai tad, kad Sandis Ozoliņš bija prom; un “aizstājējs” bija Matjē Karls. Šosezon ir gan Ozoliņš, gan importa aizsargs – Mets Robinsons (attēlā – pa labi). Rādās, ka ar Robinsonu no visām aizsargu izvēlēm ir trāpīts vislabāk. Viņš ir vajadzīgs vairākumā, spēlē mazākumā, ir lietderīgākais aizsargs komandā (+10), ir rezultatīvākais aizsargs (20 punkti 38 spēlēs), viņam ir lielākais spēles laiks starp dinamiešiem (24:10) utt.

“Sausais atlikums” ir tāds, ka piecarpus sezonās Dinamo ierindā ir bijuši tikai 5 aizsargi leģionāri. Tikpat, cik leģionāru vārtsargu. Bet ārzemju uzbrucēju Rīgas Dinamo ierindā KHL oficiālajās spēlēs līdz šim ir bijis 30… Tieši tā – trīs-des-mit!!!

Kas būtu Dinamo vairākums bez Ozoliņa un Robinsona?

Aktuālās sezonas gaitā Rīgas Dinamo sastāvā ir stabilizējušies 3 aizsargu pāri, kas iekļaujas lielākajā daļā spēļu ritma. 34 spēlēm (no 38) vienā pārī pieteikti un spēlē Sandis Ozoliņš un Arvīds Reķis, 30 spēlēm – Georgijs Pujacs un Mets Robinsons, 20 spēlēm – Kristaps Sotnieks un Krišjānis Rēdlihs. Citas kombinācijas, starpversijas vai sakritības norisinājušās stipri retāk.

Bet ar būtisku atrunu, ka ir viens galvenais vairākuma aizsargu pāris ‘Ozoliņš – Robinsons’, kas tiek “sapārots” galvenokārt spēlei vairākumā. Tieši šis pāris, kas tiek veidots tikai konkrētiem gadījumiem, ir piedzīvojis otru lielāko vārtu guvumu un zaudējumu “trafiku” – 27 reizes. Tajā skaitā, Ozoliņš un Robinsons kopā ir bijuši laukumā 14 gadījumos, kad Dinamo sarūpējuši vārtu guvumus vairākumā. Šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ šim pārim ir vispozitīvākā mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu starpība (21:6). Starp citu, otra labākā vārtu starpība ir pārim ‘Ozoliņš – Kr.Rēdlihs’ (4:1), kas bijis pieteikts tikai 3 spēlēm.

Eksperimentu nav vai tie ir īsi

Bet kādu īpaši bēdīgu aizsargu kombināciju šosezon vismaz pagaidām nav. Iespējams, arī tāpēc, ka treneri ar aizsargu “pārdalīšanu” neeksperimentē ilgstoši. Piemēram, Dinamo jaunākā gala aizsargiem Mārtiņam Porejam un Edgaram Siksnam (katram savā pārī) īsā laika sprīdī, kad tika dota iespēja tikt laukumā, sanāca piedzīvot pa diviem vārtu zaudējumiem, un attiecīgie aizsargu pāri ātri tika izkomplektēti un netika atkārtoti. Tiesa, arī aizsargi Porejs un Siksna pie speles laika vairs īsti nav tikuši.

Nosacīti vājākā bilance ir kombinācijai ‘Ozoliņš – Reķis’ (-3 jeb 11:14), taču vienādos sastāvos šī bilance ir pozitīva (11:9). Mīnusu sadaļā korekcijas vieš mazākumā piedzīvotie vārtu zaudējumi.

Redzamākie un neredzamie

Kopumā pie spēles laika Dinamo sastāvā šosezon ir tikuši 11 aizsargi. Ozoliņš un Robinsons ir aizvadījuši visas 38 spēles, bet jau pieminētie jaunie aizsargi spelējuši minimāli. Mārtiņš Porejs 1 spēli – 3 minūtes un 14 sekundes. Edgars Siksna 2 spēles un kopsummā septiņarpus minūtes (7:39). Kopumā Siksna kā 7.-ais aizsargs ir bijis pieteikts 14 spēlēm. Tikpat spēlēm ka “liekais” aizsargs pieteikts arī Edmunds Augstkalns, bet divām spēlēm – Krišs Lipsbergs. Tomēr ne Augstkalns, ne Kr.Lipsbergs pie reāla spēles laika nav tikuši. Vienu reizi kā septītais aizsargs pieteikts arī Jēkabs Rēdlihs, kurš uzspelēt tika arī tajā spēlē.

Dinamo aizsargu pāru “netīrā” lietderība – mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu attiecība 2013./2014. g. sezonā (Dinamo gūtie/zaudētie vārti šim pārim esot laukumā; pēc komandas 38 spēlēm; saskaņā ar protokolu fiksāciju 2014-01-02):

aizsargu pāris sp.* KOPĀ = sast. vairākumā mazākumā
Ozoliņš – Robinsons 0 21:6 7:5 14:1
Ozoliņš – Kr.Rēdlihs 3 4:1 3:0 1:0 0:1
Pujacs – Kr.Rēdlihs 0 3:1 1:1 2:0
Ozoliņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Laviņš – Pujacs 0 2:0 1:0 1:0
Pujacs – Robinsons 30 17:16 16:10 1:6
Kr.Rēdlihs – Sotnieks 20 7:6 6:4 1:0 0:2
Cibuļskis – Pujacs 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Reķis 0 1:0 1:0
J.Rēdlihs – Sotnieks 0 1:0 1:0
Kr.Rēdlihs – Robinsons 0 1:0 1:0
Cibuļskis – Laviņš 4 3:3 3:1 0:2
Reķis – Sotnieks 0 2:2 2:0 0:2
Laviņš – Sotnieks 3 2:2 2:2
Cibuļskis – Ozoliņš 1 2:2 1:2 1:0
Reķis – Robinsons 0 1:1 1:1
J.Rēdlihs – Kr.Rēdlihs 3 0:0
Robinsons – Sotnieks 6 5:6 5:3 0:3
Cibuļskis – Sotnieks 7 1:2 1:1 0:1
Pujacs – Sotnieks 0 1:2 1:1 0:1
Laviņš – Robinsons 2 1:2 0:1 1:0 0:1
Laviņš – Reķis 0 0:1 0:1
Kr.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
J.Rēdlihs – Reķis 0 0:1 0:1
Porejs – Sotnieks 1 0:2 0:1 0:1
Pujacs – Siksna 0 0:2 0:2
Ozoliņš – Reķis 34 11:14 11:9 0:5
“BEZPĀRI”
Ozoliņš 2:0 2:0
Robinsons 1:0 1:0
* Spēļu skaits, kurās šāds pāris bija pieteikts – fiksēts spēles pieteikumā.

Vēl nedaudz:

  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums un salīdzinājums pirmajās 5 regulārajās sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālās statistikas lapa – khl.ru

[Foto fiksēts 2013. gada 27. jūlijā Rīgas Dinamo treniņspēlē; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »