KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
• Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
• Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
• VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
• Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
• HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
• Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
• HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
• Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
• Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
• Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
• Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
• KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]