Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas izlase franču gaumē

Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	9	0
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2	0+3	+1	5:1	5	2
3.	Herberts Vasiļjevs C	1976.	2	2+0	±0	2:1	4	2
4.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	+2	4:0	9	0
5.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+1	-1	3:2	2	0
6.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+2	±0	2:1	1	0
7.	Gints Meija	1987.	2	1+0	-1	1:2	5	0
8.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0:0	2	0
9.	Armands Bērziņš	1983.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	±0	0:0	1	0
11.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Juris Štāls	1982.	1	0+0	±0	0:0	0	0
14.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	1:1	3	2
15.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	1:2	2	2
	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+0	-1	1:2	2	2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Artūrs Kulda	1988.	2	0+1	+1	3:0	3	0
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	+1	4:1	3	2
3.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	+1	3:0	2	0
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+2	±0	3:1	3	0
5.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	1:1	2	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	2	0+0	±0	1:1	0	2
7.	Māris Jass	1985.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	1:2	0	0
9.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	-1	0:1	1	0
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	-1	0:1	0	0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	atv. met.	atv. %	GAA	MM
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	36 no 37	97,30%	1,00	2:1
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:28	n/d	n/d	2,11	2:1
3.	Ivars Punnenovs	1994.	1	31:07	n/d	n/d	3,86	4:2

*

Uzziņām:

• Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
• Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
• Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
• Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	+1	1:1	2	0
2.	Juris Upītis	1991.	2	1+0	±0	1:0	1	0
3.	Roberts Bukarts	1990.	2	1+0	±0	1:1	4	0
4.	Miks Indrašis	1990.	1	0+1	+1	1:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+1	+1	1:0	0	0
6.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0	1:0	5	0
7.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+1	±0	1:1	2	0
8.	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0	1:0	1	2
9.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	±0	1:1	4	2
10.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Aleksejs Širokovs	1981.	1	0+0	±0	0:0	1	0
13.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	4
14.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:1	3	0
	Gints Meija	1987.	2	0+0	-1	0:1	3	0
16.	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0+0	-1	0:2	3	0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

f	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Rodrigo Laviņš C	1974.	2	0+1	+1	3:1	1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	1	0+0	+1	1:0	1	0
3.	Ēriks Ševčenko	1991.	2*	0+0	±0	1:0	0	0
4.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	±0	1:1	1	0
5.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0	±0	0:0	1	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	2
9.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	0:1	1	0
10.	Guntis Galviņš	1985.	1	0+0	±0	0:1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	0:1	1	2
12.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	0	2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	U-Z	atv. met.	atv. %	GAA	„0”
1.	Ivars Punnenovs	1994.	1	60:00	1-0	49 no 49	100%	0.00	1
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:21	0-1	45 no 48	93.75%	3.03	0

*

Uzziņām:

• Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
• Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
• Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Jānis Sprukts	3	2+1	-1	3:3	3	0	19:36
2.	Lauris Dārziņš A	3	1+1	±0	3:1	8	2	15:43
3.	Herberts Vasiļjevs	2	1+0	±0	1:1	2	0	14:34
4.	Zemgus Girgensons	3	1+0	-2	1:4	4	0	17:14
5.	Kaspars Daugaviņš	3	0+1	-1	2:4	6	0	18:07
6.	Mārtiņš Karsums	3	0+1	-2	1:3	6	2	19:09
7.	Ronalds Ķēniņš	3	0+0	+1	1:0	5	2	11:43
8.	Juris Štāls	2	0+0	±0	0:0	1	0	7:56
9.	Koba Jass	1	0+0	±0	0:0	1	2	6:33
10.	Armands Bērziņš	1	0+0	±0	0:0	0	0	6:02
11.	Vitālijs Pavlovs	3	0+0	±0	0:1	3	0	11:54
12.	Mārtiņš Cipulis	3	0+0	±0	0:2	2	0	11:39
13.	Miķelis Rēdlihs	3	0+0	-1	3:2	3	4	16:11
14.	Miks Indrašis	3	0+0	-2	1:4	4	2	14:52

–

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Georgijs Pujacs	3	0+1	+1	2:2	3	0	15:32
2.	Kristaps Sotnieks	3	0+1	+1	2:2	0	0	15:40
3.	Krišjānis Rēdlihs	3	0+2	±0	2:0	5	2	4:59
4.	Ralfs Freibergs	1*	0+1	±0	1:0	0	0	4:56*
5.	Arvīds Reķis	3	0+0	±0	0:0	1	4	15:45
6.	Sandis Ozoliņš C	3	0+0	-1	1:2	5	6	20:18
7.	Oskars Bārtulis A	3	0+0	-4	1:7	2	0	22:04
8.	Artūrs Kulda	3	0+0	-4	0:7	0	2	20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

	vārtsargi	sp.	min.	atv. %	GAA	MM	SM	uzv-zaud
1.	Edgars Masaļskis	2	119:52	93,59%	2.50	2:5	0	0-2
2.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	83,33%	5.00	3:5	0	0-1
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

–

Mazliet vairāk:

• Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
• Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas olimpiskās cerības. Indivīdi sastāvā

Cepiens par Latvijas izlases sastāvu jau ir tradicionāls pirms jebkāda ranga turnīra vai pārbaudes spēlēm. Olimpiāde nav izņēmums, drīzāk – tieši pretēji. Kā tas tur ticis? Kāpēc šis nav paņemts? Lai šie jautājumi paliek citai reizei; fokusā – uz konkrētajiem spēlētājiem liktās cerības un ne tikai. 

Soču komplekta raksturīga iezīme – uz sastāva izsludināšanas brīdi pieci olimpiskās izlases hokejisti, kas iepriekšējos turnīros bija starp”izšķirošiem spēlētājiem” un galvenajiem spēles taisītājiem, īsāku vai ilgāku brīdi ir bez spēļu prakses. Labā ziņa – Mārtiņš Karsums sācis spēlēt. Jāgaida, kad to sāks arī Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Edgars Masaļskis…

(Pa pozīcijām alfabēta secībā.)

UZBRUCĒJI

Armands Bērziņš

• Labā ziņa: Uz kopējā izlases fona dažādos turnīros Bērziņš izskatījās ja ne salīdzinoši pieklājīgi, tad vismaz – ne sliktāk. Un neskatoties uz nereti skeptiski vērtēto darbavietu Kazahstānas Augstākajā līgā, ir olimpiskajā sastāvā. Atskaņojot veco skaņuplati “Meklējam centrus”, Armands Bērziņš ņemams uzreiz. Galu galā viens no dažiem šī olimpiskā komplekta centra uzbrucējiem, kuriem ir reāla spēles prakse.
• Bažas: Savas karjeras laikā aizvadītajos augstākā ranga 10 turnīros (pasaules čempionāti, olimpiāde, olimpiskā kvalifikācija) Bērziņš ir piedalījies 53 spēlēs, kas ir vērā ņemama pieredze. Šajās spēlēs sarūpēti 4 vārtu guvumi… Tas ir daudz vai maz? Galvenais jautājums, vai kaut kas būs mainījies? Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad Bērziņa retais vārtu guvums ir bijis īpaši vērtīgs pienesums – piemēram, 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas come back procesā pret baltkrieviem…

Mārtiņš Cipulis

• Labā ziņa: Cīņasspars, atdeve un spēks ar viņu. Saspēles veidotājs un rezultāta taisītājs nav, bet mazākumam un pretinieku kausēšanai – pašā labumā.
• Bažas:  Izlasē tomēr netrūkst “melnā darba” darītāju… Arī ar iespēju īstenošanu Cipulim ir tā, kā ir. Bet – viņš ir viens no labākajiem izlases melnstrādniekiem šī vārda vērtīgākajā izpratnē.

Lauris Dārziņš

• Labā ziņa: Arī pēc līguma parakstīšanas ar Dinamo līdzšinējam “bezdarbniekam” Dārziņam būtu jāpaliek pāri motivācijai olimpiādē parādīt “kaut ko”, kas faktiski nav noticis kopš septembra. Laura Dārziņa “kaut kas” mēdz tikt iesaiņots spīdīgā papīrā un skatīts atkārtojumos.
• Bažas: Neliela spēļu prakse un neskaidrība par fizisko formu. Bet – mikroskopi uz Dārziņu ir jau pavērsti, gaidot pozitīvas pazīmes jau Dinamo kreklā.

Kaspars Daugaviņš

• Labā ziņa: Pēc mocībām NHL ledus laukumos, Daugaviņš nomainījis “čekera” specializāciju pret “skorera” pienākumiem. Tas, protams, ir ļoti vērtīgi izlases kontekstā, kur pēdējos gados klaviernesēju ir vairāk par pianistiem. Piezagusies jušana, ka Daugaviņam ir potenciāls, lai šajā sezonā izlasē kļūtu par savu zvaigzni.
• Bažas: Vēlme vai pienākuma apziņa, kas liek celt vairāk nekā var nest. Taču bez uzņemšanās nemēdz būt arī varoņdarbu. Iespējams, ir pienācis īstais laiks.

Zemgus Girgensons

• Labā ziņa: Latvijai atkal ir savs pārstāvis NHL, turklāt nevis rotējošs starp lielo komandu un fārmklubu, bet – pamatsastāvā. Girgensona cīnītāja kvalitātes un attieksme izlasei noteikti piestāv.
• Bažas: Viens nav glābējs. Un par daudz cerot, cīņubiedri brīnumus no viņa var nesagaidīt. Būs jāmeistaro kopā.

Miks Indrašis

• Labā ziņa: Savā otrajā pilnajā KHL sezonā Indrašis nav nobremzējis, un ir Dinamo trešais rezultatīvākais spēlētājs uzreiz aiz “smagās artilērijas” – Vilsona un Hosas. Tikko kļuvis par rezultatīvāko Latvijas spēlētāju KHL, apsteidzot vairāk nekā mēnesi uz slimības lapas bijušo Mārtiņu Karsumu.
• Bažas: Ja Indrašis neiekļūst izlases pirmo divu maiņu sastāvā, vai varēs “izšaut”? Risinājums – pašam pavilkt partnerus uz augšu.

Koba Jass

• Labā ziņa: Galvenā trenera Teda Nolana novērtētais un tagad arī olimpiskajai izlasei pieteiktais Koba Jass netiek ņemts pirmajām maiņām, bet – enerģijas virknējumiem. Acīmredzot tieši šos voltus, ampērus un zirgaspēkus novērtē kā Nolans, tā arī darba devēji čehu ekstralīgā, kas, salīdzinot ar vairāku izlases kolēģu darbavietām, ir diezgan pieklājīga līmeņa pieredze.
• Bažas: Bet, ja nu K. Jasa enerģija un vēlme cīnīties pārvēršas tiesnešu izsniegtos mazākumos izlasei? Tiesa, viņa dūša un autoritāšu nerespektēšana ir tas, kas izlasei var būt vajadzīgs īpaši.

Mārtiņš Karsums

• Labā ziņa: Vienīgais KHL latviešu leģionārs – uzbrucējs, kuram ir izdevies iejusties un rādīt spēli ārpus Rīgas Dinamo. Tādēļ no viņa gaidīs visu – vārtu guvumus, spēka spēli utt. utjpr. Gadu mijā veselība sakopusies un no 7. janvāra ir atpakaļ ierindā, kas priecē.
• Bažas: Ir nācies izlaist paprāvu strēķīti – no 26. novembra… Kas nozīmē, ka Eiropas oktobra labākajam spēlētājam viss jāsāk no sākuma… Arī attiecībā uz savu snaipera tēmekli. Bet laiks ir, kas nozīmē iespēju izlasē sagaidīt normālu Karsumu.

Ronalds Ķēniņš

• Labā ziņa: Raksturojums īss – rezultatīvs jauns uzbrucējs savas karjeras sākumā. Šosezon Šveices (NLA) čempionāta 28 spēlēs sakrājis 19 punktus un lietderību +12. Rezultativitāte, piemēram, jau tagad ir augstāka nekā iepriekšējā sezonā tās pašas Cīrihes komandā iespēto. Kas vēl? NHL kluba Vancouver Canucks noskatīts un parakstīts, kas silda katra optimistiski noskaņota Latvijas hokeja līdzjutēja prātu.
• Bažas: Izlases uzbrucēju lielākā daļa šosezon bez traumām un to rezultātā izlaistām spēlēm galīgi nevar iztikt… Ķēniņš nav izņēmums, tādēļ satraukums arī par viņa fiziskām varēšanām. Ja tās būs, tad 22 gadus vecajam uzbrucējam jābūt vēl labākam nekā ierasts redzēt.

Vitālijs Pavlovs

• Labā ziņa: Aktuālās sezonas progress, kas iesākts pērnās Nadeždas (Cerības kausa) ieņemšanā, ir licis treneriem izvēlēties tieši Pavlovu, nevis kādu citu, kuriem it kā pieredze augstākā līmenī lielāka un kuri par perspektīvākiem uzskatīti. Skaidrs, ka Dinamo pirmajā maiņā ar Vilsonu un Hosu labāk par savu reālo izskatītos arī citi… Bet Vitālijs strādā pie tā, lai būtu vēl labāks – sāk apzināties savus auguma centimetrus un kilogramus.
• Bažas: Ļoti neliela pieredze valstsvienības sastāvā augsta līmeņa turnīros. Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā skaitās 3 spēles, bet spēles laiks bija tikai vienā. Pasaules čempionātā reāli 5 spēles un viens no mazākajiem spēles laikiem starp uzbrucējiem. Taču visi ar kaut ko sāk.

Miķelis Rēdlihs

• Labā ziņa: Visi hokeja līdzjutēji atceras kā Miķelis Rēdlihs var un prot. Nav seni tie rezultatīvie laiki un atmiņas par nešķiramajiem rezultāta taisītājiem M.Rēdlihu-Dārziņu. Tas nevar būt absolūti zudis pusotrā vai pustrešā sezonā.
• Bažas: Jācer, ka Rēdlihs-jaunākais pats nav noticējis un pieņēmis, ka viņam vienkārši neiet. No iekšējā tonusa daudz kas atkarīgs. Bet, ja sevis atrašana sakritīs ar olimpisko spēļu norisi, būs interesanti.

Jānis Sprukts

• Labā ziņa: Centra uzbrucēju deficīta apstākļos arī vēl neatlabis un ar minimālu spēļu praksi esošs Sprukts ir svētki.
• Bažas: Mūsu centra veselības stāvoklis un spēļu prakse. Šosezon klubs atrasts oktobrī, bet tur aizvadītas tikai 3 spēles. Pēdējā – 11. oktobrī. Kad vēl spēlēs… Taču arī Spruktam pēc ilgākas “klusēšanas” varētu netrūkt motivācijas sākt “runāt” laukumā.

Juris Štāls

• Labā ziņa: Izlases atbildīgākajos turnīros vienmēr spēlē ar augstu pašatdevi. Var pārmest snaipera dotību nepietiekamību vai mazāk augsta līmeņa spēļu praksi, taču ar darba ētiku vienmēr viss kārtībā.
• Bažas: Progress 30-gadnieku vidū sastopams reti, tādēļ – vairāk par pašatdevi un darba ētiku gaidīt nevajadzētu. Vai ar to olimpiādē pietiks? Katrā gadījumā, zināms, kas sagaidāms, un ar sev uzticētajiem pienākumiem pretinieku “bremzēšanā” centīsies tikt galā pēc labākās sirdsapziņas.

Herberts Vasiļjevs

• Labā ziņa: Vācijas pavalstniecību pieņēmušā Vasiļjeva atgriešanās Latvijas izlases krāsās ir lielākais pārsteigums olimpiskā sastāva kontekstā. Skaidrs, ka centrus vajag, un arī nemaz nav tik daudz Latvijas izlasei piederīgu spēlētāju ar NHL pieredzi, lai arī vairāk nekā 10 gadus senu. Labā kondīcijā esošs un pieredzējis Vasiļjevs ir izlasei pratis palīdzēt. Pērnsezon viņš vispār “spridzināja” – DEL (Vācijas) čempionāta 50 spēlēs salasīja 47 punktus un nopelnīja visā līgā labāko lietderības koeficientu (+25), play off 9 spēlēs 10 punktu un +9…
• Bažas: Bet… Uzsvars uz vārdiem ‘labā kondīcijā esošs’. Kā zināms, pirms sezonas guva traumu un joprojām nav spēlējis. Pat, ja Vasiļjeva pārstāvētā Krēfeldes kluba prognozes neatbilst patiesībai un mūsu centrs dosies laukumā ātrāk nekā pēc 2 nedēļām, ir visas iespējas Sočos satikt tikai viņa ēnu, faktiski – rezervistu. Bet, izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teic, ka laiks Herberta Vasiļjeva savešanai kārtībā pietiks. Uz to tad atliek cerēt.

AIZSARGI

Oskars Bārtulis

• Labā ziņa: Par Bārtuli runā viņa CV – 18 gadu vecumā debija izlases pieteikumā pasaules čempionātā, izcila rezultativitāte kā aizsargam Kvebekas junioru līgā, 73 spēles NHL. Tagad jau otro sezonu salīdzinoši stabils KHL leģionāru maizē, kur vairumā gadījumu Latvijas hokejistu klājas dažādi. Viss, kas nepieciešams, lai kvalificētos Latvijas izlasei bez jebkādiem jautājumiem.
• Bažas: Donbass sastāvā Bārtulis ir piektais aizsargs – ar piekto labāko lietderības koeficientu, ar piekto lielāko spēles laiku un piekto ražīgāko rezultativitāti starp komandas aizsargiem. Pavirši sekojot – nothing special… Par maz spīduma? Iespējams, aizsarga “neredzamība” arī šajā gadījumā būs pozitīva iezīme.

Ralfs Freibergs

• Labā ziņa: Freibergs ir ne tikai Teda Nolana “personīgais” atradums izlases kontekstā, bet arī gudrs, radošs un gadu ziņā perspektīvs aizsargs (dz. 1991.). Spēlēšana ASV koledžu hokeja sacīkstēs (NCAA) noteikti veicina no Ziemeļamerikas “nākušo” treneru un uz Ziemeļameriku “aizgājušā” aizsarga saprašanos. Tas noteikti ir pluss.
• Bažas: Arī koledžu hokejs tā labākajā izpausmē ir patālu no olimpiskā. Kā rentgens un kardiogramma būs – Šveices, Čehijas un Zviedrijas olimpiskās izlases. Tiesa, vīri, kas vēro hokeju vismaz no 1980. gada, atceras, ka toreiz olimpiādē ASV studenti cīņā par zeltu pieveica PSRS “amatierus” (pirmā izmēra zvaigznes).

Artūrs Kulda

• Labā ziņa: Sezonu bezdarbnieka statusā sākušais aizsargs oktobrī nonāca un nostabilizējās Salavat Julajev ierindā. Vidējais speles laiks – 20:53. Apskatīts un atzīts par labu esam arī izlases pārbaudes spēlēs.
• Bažas: Ja tādas tiešām jāatrod, tad ir redzēta pārcentība bortējot pretiniekus; tiesneši kaut ko tādu attiecība pret olimpiskajām zvaigznēm var atalgot ar spēles sodu un diskvalifikāciju. Bet, lai pretinieks baidās!

Sandis Ozoliņš

• Laba ziņa: Izcilākā vēl spēlējošā latviešu hokejista atrašanās izlasē vien ir notikums. Pieredze šī vārda visplašākajā nozīmē ir kapteiņa pienesuma pamatā un pārceļo komandas mutvārdu folklorā. Un arī ar fiziskām varēšanām viss ir kārtībā – Ozoliņš ieliek kloķi ne vienam vien jaunajam.
• Bažas: Ozoliņš ir Ozoliņš. Risks ne vienmēr konvertējas šampanieša dzeršanā… Bet, ja “avantūras” vainagojas panākumiem, kā karsējmeitenes sajūsmā spiedz arī pieauguši onkuļi. Vismaz sirds dziļumos

Georgijs Pujacs

• Labā ziņa: Rāms, mierīgs, nosvērts, aukstasinīgs – tāds absolūtajā vairākumā gadījumu ir Pujacs. Ka var iemest, esam nedaudz piemirsuši, bet Pujacs kā “mājas aizsargs” komandai ir ne mazāk vērtīgs. Ar uzkrātās pieredzes komplektu, ir starp izlases balstiem.
• Bažas: Pēc gūtajiem vārtiem atturīgais Pujacs aiz prieka nelēks mugurā cīņubiedriem un nesmaidīs visa soliņa platumā. Varbūt tieši emocijas pietrūkst lielākiem varoņdarbiem? Bet, kas zin, varbūt tieši olimpiāde var likt Georgijam smaidīt.

Krišjānis Rēdlihs

• Labā ziņa: Ir bijuši karjeras kāpumi, kritumi, un neskatoties uz šiem viļņiem Rēdlihs-vecākais tur līmeni. Un ir vajadzīgs izlasei arī Sočos. Emocionālā stabilitāte, ierobežota noraidīšanās un arī reta, bet tomēr dabā sastopama, veiksmīga pieslēgšanās uzbrukumiem var kļūt noderīga izlasei. (Par Kr. Rēdlihu un visiem pārējiem formulējums bija gatavs jau pirms Dinamo spēles pret Čeļabinskas Traktor, kurā Rēdlihs-vecākais izcēlies ar vārtu ieņemšanu.)
• Bažas: Krišjāņa Rēdliha džentlmeniskums var tikt tulkots arī kā sportiskās bezkaunības trūkums… Vai kāds ir redzējis dusmīgu Krišjāni? Varbūt vajag agresīvāk? Bet tas, šķiet, nebūtu Krišjānis. Ja turpinās savu spēli, nevienam neradīsies nekādu jautājumu, kāpēc ir sastāvā jau trešajai olimpiādei un kāpēc apmeklējis astoņus pasaules čempionātus.

Arvīds Reķis

• Labā ziņa: Citu spilgtāku personāžu ēnā esošais Reķis nereti ir bijis nenovērtēts. Patiesībā ir izlases “darba zirgs” šī vārda vislabākajā nozīmē. Nav spīdējis uz NHL ledus un arī nav piespēļu virtuozs, bet kraušanas darbos savā zonā par viņu labākus nebūs viegli atrast. Latvijas pieaugušo izlases aptverē jau padsmit gadu – 7 pasaules čempionāti, 3 olimpiskās kvalifikācijas, 2 olimpiādes… Būtu stipri dīvaini, ja viņš nebūtu starp 8 aizsargiem olimpiskajā komplektā.
• Bažas:  Viens no gadījumiem, kad tās jāmeklē… Kļūdas gadās visiem. Atliek novēlēt veiksmes!

Kristaps Sotnieks

• Labā ziņa: Jau sestā sezona salīdzinoši augstā līmenī (KHL), vienā komandā (Dinamo); tā, ka ar spēļu praksi – viss kārtībā. Šosezon sāk biežāk parādīties arī jaunas kvalitātes – dalība uzbrukumā, kas acīmredzot liecina par vēlmi attīstīties. Vērojot kopainu – aizsargus, vieta valstsvienības sastāvā nav dāvināta.
• Bažas: Sočos ripu pieturēt vajadzēs stipri īsāku brīdi nekā KHL vidusmēra spēlēs, ja nē – būs kā parasti. Taču Sotnieks var pārsteigt. Kā ekskluzīvs piemērs: 2010. gada olimpiādes spēle pret čehiem, kur izskrēja 1-pret-1 ar Čehijas vārtsargu Tomāšu Vokūnu un iemeta. Skaisti!

VĀRTSARGI

Kristers Gudļevskis

• Labā ziņa: Cīnās. Nesēž kā otrais vai trešais vārtsargs bez spēļu prakses “lielā” komandā. Ziemeļamerikas pieredze AHL un ECHL cīņu laukos ir būtisks papildinājums MHL uzkrājumam un pasaules čempionāta veiksmes stāstam.
• Bažas: Jādomā, ka nenobīsies no jāgriem, sediniem, alfredsoniem, bekstremiem… Lieku reizi var nākties pārliecināties par olimpiskā hokeja un AHL/ECHL līmeņu atšķirību. Bet – iespēja ir paredzēta, par motivācijas trūkumu satraukties nevajadzētu.

Edgars Masaļskis

• Labā ziņa: Vienmēr gatavs palīdzēt. Var spēlēt ar kaulu lūzumiem, nemaz nerunājot par sīkākām traumām. Un nebaidās ne no viena pretinieka. Ir redzēti labākie krievi, čehi, zviedri… Strādājam!
• Bažas: 1. Spēļu prakses trūkums; 2. Skatīt pirmo punktu; 3. Arī strīdīgu situāciju gadījumā – skatīt pirmo punktu. Tas diemžēl labās ziņas var padarīt par ne tik labām.

Ervīns Muštukovs

• Labā ziņa: Viens no tiem spēlētājiem, kura klātbūtne izlasē nerada jautājumus. Jo faktiski ir diezgan pieredzējis sava ampluā speciālists (trešais vārtsargs, bez spēles laika). Ir jau braucis izlases sastāvā uz vienu olimpiādi, vienu pasaules čempionātu un bijis izlases pieteikumā divos olimpiskās kvalifikācijas turnīros. Visos – bez minūtēm… Ko vairāk vajag no trešā?
• Bažas: Ja tomēr arī trešajam vārtsargam būs jādodas laukumā, tad visdrīzākais tikai tad, kad būs “izliets” pamatīgs apjoms, ko “sasmelt” nevarētu ne trešais, ne pirmie divi, ne arī kāds cits izlases sastāvā neiekļautais vārtsargs. Atliek “neliet”…

Lai visiem kopā izdodas uzlēkt augstāk par jostasvietu!!!

P.S.

No  augusta beigās Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā kandidātu sarakstā bija arī – uzbrucēji: Lauris Bajaruns, Elvijs Biezais, Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Toms Hartmanis, Raitis Ivanāns, Roberts Jekimovs, Artūrs Kuzmenkovs, Gints Meija, Aleksandrs Ņiživijs, Ēriks Ozollapa, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis; aizsargi: Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Mārtiņš Jakovļevs, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Porejs, Jēkabs Rēdlihs, Agris Saviels; vārtsargi: Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Elvis Merzļikins.

Oficiālām izziņām:

• Latvijas olimpiskās izlases sastāvs (2014-01-07) – lhf.lv
• Latvijas olimpiskās izlases kandidāti (2013-08-30) – lhf.lv

[Pirmā foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; otrā (Dārziņa) un astotā (Masaļska) foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā; trešā (Karsuma), sestā (Ozoliņa) un septītā (Reķa) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; ceturtā (M.Rēdliha) foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); piektā (Vasiļjeva) foto avots: kicker.de.]

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Cits ceļš uz „hokeja Meku”. NHL Development Camps 2013

Līdz šim par Latvijas spēlētāju vienīgo pareizo ceļu NHL virzienā ir uzskatīta metode – pēc iespējas agrāk sakravāt mantas un doties spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām. Izvēlētās metodes pareizību apliecina arī fakts, ka visi seši Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā aizklauvējušies līdz NHL, jau laicīgi – U-20 vecumā un pat agrāk – sākuši „kapāt” Ziemeļamerikā. Šovasar NHL klubu attīstības nometnēs aicināti 3 Latvijas hokejisti – Gudļevskis, Indrašis un Ķēniņš, kuri „auguši” Eiropas čempionātos. Vai viņiem ir cerības „uzlauzt” NHL pa taisno?

21. gadsimta līdzšinējā gaitā līdz NHL oficiālajām spēlēm nokļuvuši seši Latvijas hokejisti, un viņi visi Ziemeļamerikas hokeju bija „nogaršojuši” jau junioru un pat jauniešu vecumā. Visagrāk aizstartēja uzbrucējs Mārtiņš Karsums, kurš „aiz dīķa” uzspēlēja jau U-16 vecumā, bet uz pastāvīgu palikšanu „apmetās” no U-18 gadu vecuma. Tālu neatpaliek Raitis Ivanāns, kurš Ziemeļamerikā sāka „grauzt” ledu jau U-18 vecumā, bet savu pirmo lielo iespēju uzspēlēt NHL sagaidīja U-27 vecumā… Nosacīts izņēmums sistēmā ir Jānis Sprukts, kurš Ziemeļamerikā uzspēlēja junioru (U-20) vecumā jau pēc tam, kad bija draftēts, bet vēlāk trīsarpus sezonas „stažējās” Eiropā. Arī Kulda un Daugaviņš uz Ziemeļameriku pārcēlās tikai pēc tam, kad bija draftēti.

Savukārt, šajā gadsimtā nav bijis neviens gadījums, ka NHL-ā debitētu vai uz debitanta godu ļoti tuvu pretendētu kāds Latvijas hokejists, kas junioru gados nebūtu „apsildījis” degunu hokeja dzimtajā kontinentā. Jā, 20. gadsimtā PSRS sabrukuma „rajonā” bija padomju līgas un „vecā” Dinamo sagatavoto spēlētāju pieplūdums, ieskaitot tādas anomālijas kā uzbrucējs Helmuts Balderis, kurš NHL debitēja 37 gadu vecumā. Tāpat, piemēram, aizsargs Kārlis Skrastiņš (1974. – 2011.) nobrieda Eiropā un tikai 24 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo sezonu „tur”. Visjaunāko laiku (21. gadsimta) Latvijas hokeja vēsturē šādu piemēru nav.

Latvijas hokejisti, kuri 21. gadsimtā debitējuši NHL:

spēlētājs	dz.	pirmā sezona Z-Am.	NHL debijas sez.	NHL drafts
Oskars Bārtulis	1987.	2004./2005.	2009./2010.	2005.
Kaspars Daugaviņš	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Raitis Ivanāns	1979.	1996./1997.	2005./2006.	(nav)
Mārtiņš Karsums	1986.	2001./2002.	2008./2009.	2004.
Artūrs Kulda	1988.	2006./2007.	2009./2010.	2006.
Jānis Sprukts	1982.	2001./2002.	2006./2007.	2000.

*

Ceļu caur Ziemeļamerikas jauniešu/junioru hokeja sistēmu izvēlējušies arī Latvijas „prospekti” – 1994. gadā dzimušie uzbrucēji Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers, kuri jau ne mazāk kā 3 sezonas pirms 2012. gada drafta „deva virsū” pa ASV. Arī 2010. gadā draftētais uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992. – 2013.) pēc drafta, bet jau junioru vecumā pārcēlās uz Ziemeļameriku. Piemēri ir, un tie iedvesmo Latvijas jaunos spēlētājus izvēlēties tieši laicīgu pārslēgšanos uz Kanādas un ASV laukumiem.

Development Camps

NHL klubi vasarās rīko attīstības nometnes, kurās aicina pašu noskatītos jaunos spēlētājus – kā draftētus, tā arī relatīvi jaunus hokejistus, kas draftam „paskrējuši” garām. Šovasar Development Camps „tīklos” nokļuvuši trīs Latvijas hokejisti, kuri iepriekš nav spēlējuši Ziemeļamerikas līgās un ir jau pārauguši Ziemeļamerikas junioru līgu (U-21) vecumu. Viens ir Tampa Bay Lightning šovasar draftētais vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš attiecīgi piedalās 6. jūlijā aizsāktajā Lightning „prospektu nometnē”. Savukārt nedraftētie uzbrucēji Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš ielūgti uz Vancouver Canucks attīstības nometni, kas sākusies 7. jūlijā. Interesanti, ka Ķēniņš ir uzaicināts arī uz Winnipeg Jets šīs vasaras Development Camp, kuras sākums paredzēts jau pēc Canucks nometnes – 15. jūlijā.

Jāatgādina, ka NHL attīstības nometnes neko nesola un negarantē, bet – klubu interesi „apskatīt” apliecina. Tāpat šādi uzaicinājumi ir zināms novērtējums, un katra paša „prospekta” rokās un kājās ir iespēja sevi apliecināt un gūt no šī „svētceļojuma”. Arī tad, ja skaidri paredzama atgriešanās savā vietā Eiropā. Pat, ja rodas doma, ka kāds spēlētājs ir pieaicināts nometnei „pilnam komplektam” – lai nodrošinātu kvalitatīvam treniņam un skatei nepieciešamo personu skaitu, tad jāņem vērā – kuru katru tomēr neaicina.

Starp citu, pirms gada šādā nometnē pie Chicago Blackhawks jau bija „eiropietis” Miks Indrašis, bet, piemēram, 2010. gada vasarā Washington Capitals attīstības nometnē atrādījās Eiropā spēlējošie, nedraftētie un junioru vecumu pāraugušie – aizsargs Kristaps Sotnieks un vārtsargs Nauris Enkuzens.

P.S.

Buffalo Sabres trīsdienu Development Camp sāksies 10. jūlijā, bet Pittsburgh Penguins nometne noritēs 16. – 20. jūlijā. Atgādinājumam: Sabres „prospekts” ir Zemgus Girgensons, Penguins – Teodors Bļugers.

Plašākam skatam:

• Par Vancouver Canucks 2013. gada Development Camp – canucks.nhl.com (2. diena; 1. diena; Sākums), vansunsportsblogs.com, forum.canucks.com
• Miks Indrašis uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ronalds Ķēniņš uzaicināts uz Canucks attīstības nometni (+ video) – forum.canucks.com
• Ķēniņš un Indrašis dosies uz Canucks nometni – tvnet.lv
• Par Tampa Bay Lightning 2013.gada Development Camp – boltprospects.com, lightning.nhl.com, rawcharge.com
• Attēli ar Kristeru Gudļevski no Lightning nometnes – lightning.nhl.com, flickr.com
• Par Winnipeg Jets attīstības nometni (starp uzaicinātajiem arī Ronalds Ķēniņš) – jets.nhl.com
• Par Buffalo Sabres attīstības nometni – sabres.nhl.com
• Par Pittsburgh Penguins attīstības nometni – penguins.nhl.com, thepensnation.com

[Attēlā: Kristers Gudļevskis – Tampa Bay Lightning krāsās un vasaras attīstības nometnē 2013. gada jūlijā. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]