Savējie jāzina

Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētajs	komanda	sp.	punkti
1.	Renārs Undelis	Kurbads	27	26+30
2.	Mihails Bogdanovs, aizs.	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
3.	Edgars Lipsbergs	Ozolnieki / Monarch	27	18+25
4.	Aleksandrs Kerčs jun.	Ozolnieki / Monarch	28	23+19
5.	Gatis Gricinskis	Zemgale / LLU	22	19+21

–

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	aizsargs	komanda	sp.	punkti
1.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
2.	Toms Bluks	Kurbads	29	5+25
3.	Sergejs Durdins	Ozolnieki / Monarch	30	9+17

–

“Pēdējā postenī”

Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	komanda	sp.	min:sek	GAA
1.	Renārs Kazanovs	Kurbads	18	883:25	2.51
2.	Dmitrijs Žabotinskis	Ozolnieki / Monarch	10	597:52	2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. reg. sezonas statistika – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2014. gada izslēgšanas spēļu statistika – lhf.lv

[Renāra Undeļa, Edgara Lipsberga, Toma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Latvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

• Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. sezonas reglaments – lhf.lv (cietā kopija: 2012-2013_Latvijas_Virsligas_reglaments)
• Latvijas Virslīgas 2013. gada play off statistika – lhf.lv

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	komanda	sp.	punkti	SM
1.	Georgs Golovkovs	1995.	Juniors	6	6+3	2
2.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	SMScredit.lv	5	2+7	4
3.	Ronalds Cinks	1990.	SMScredit.lv	5	5+3	2
4.	Renārs Undelis	1984.	SMScredit.lv	5	3+5	0
5.	Ričards Birziņš; aizsargs	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	1+6	2
6.	Jānis Straupe	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	3+3	0
7.	Valentīns Feoktistovs	1985.	Ozolnieki / Monarch	5	2+4	4
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	Juniors	6	0+6	6
9.	Lauris Bajaruns	1989.	Liepājas Metalurgs-2	3	4+1	2
10.	Sergejs Durdins; aizsargs	1980.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	6
11.	Viktors Bļinovs	1981.	Ozolnieki / Monarch	5	3+2	8
12.	Mihails Kokļins	1985.	SMScredit.lv	5	2+3	6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	dz.	komanda	sp.	laiks	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	Juniors	1	59:00	1.02
2.	Kristaps Zelčs	1988.	Ozolnieki / Monarch	3	179:39	1.67
3.	Sergejs Kuzņecovs	1978.	Ozolnieki / Monarch	2	118:52	2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Nedēļas zvaigznes un zvaigznītes: „vācietis” Vasiļjevs un citi

Pasaules kartē vēl saskatāmi daži „ugunskuri” – izslēgšanas spēļu cīniņi un pāris regulārās sezonas Ziemeļamerikā, kur vēl piedalās Latvijas hokejisti. Play off ar Latvijas spēlētāju dalību „gruzd” Vācijā, Šveicē, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā…, arī Latvijā! Bet tādu čempionātu vairs nav daudz, kas liecina – sezona tuvojas „izlašu laikam”. 18. – 24. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Vācijas pavalstniecību pieņēmušais sava laika Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs ir bijis diezgan noderīgs un lietderīgs Krefeld Pinguine ierindā Vācijas DEL čempionāta izslēgšanas spēlēs. Krēfeldes komanda 18. – 24. marta nedēļā, aizvadīja DEL ceturtdaļfināla 3 spēles, kurās panāca pozitīvu sērijas rezultātu 2-1. (Atgādinājumam: sērija turpinās līdz 4 uzvarām.) „Pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs 3 spēļu summā pretinieku vārtos sameta 3 reizes (3+0) un nopelnīja lietderības koeficientu +3. Šī jau ir Herberta Vasiļjeva astotā sezona pēc kārtas Krefeld Pinguine ierindā, un rādās, ka joprojām kluba saimnieki var būt apmierināti ar latvieša sniegumu.

2. Kaspars Daugaviņš

Latvijas hokejistu pasaules mega-līgā NHL nav tik daudz un viņu (-a) sniegums nav tik rezultatīvs, lai sezonas pirmais vārtu guvums netiktu pamanīts Top 4 ietvaros. Tātad – aizvadītajā nedēļā šajā sezonā pagaidām vienīgais Latvijas hokejists NHL – Kaspars Daugaviņš – aizvadīja vienu spēli, tika pie vārtu guvuma (1+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Tas viss norisinājās Daugaviņa pārstāvētās Ottawa Senators vienības spēlē pret Boston Bruins 21. martā, un tas bija Otavas kluba vienīgais vārtu guvums, kā dēļ arī zaudējums (1:2). Kaspars Daugaviņš uz NHL ledus šosezon aizvadījis 19 spēles, guvis 3 punktus (1+2) un iekrājis bēdīgu lietderības koeficientu (-7). Daugaviņam nav „iesvērta” rezultāta gatavotāja loma Otavas komandā; līdz ar to viņš ir 20.-ais rezultatīvākais spēlētājs Senators komandā.

3. Ronalds Ķēniņš

Šveices NLA līgas izslēgšanas spēlēs ZSC Lions vienībā salīdzinoši rezultatīvi cīnās uzbrucējs Ronalds Ķēniņš. Viņa pārstāvētā Cīrihes komanda 18. – 24. marta nedēļā aizvadīja un zaudēja pusfināla 3 spēles regulārās sezonas uzvarētājiem – HC Fribourg-Gottéron, nonākot sērijā iedzinējos ar 0-3. Sērija ilgst līdz četrām uzvarām un teorētiski vēl nav zaudēta, bet… Ķēniņš šajās 3 spēlēs uzkrāja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Ar 7 punktiem (3+4) 10 spēlēs Ķēniņš ir savas vienības ZSC Lions trešais rezultatīvākais spēlētājs šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

4. Roberts Lipsbergs

Aizvadītajā nedēļā ar divām spēlēm Kanādas elites junioru WHL čempionāta izslēgšanas spēles uzsāka Seattle Thunderbirds vienība, abās spēlēs uzvarot Kelowna Rockets komandu, kurā, starp citu, savulaik bija spēlējuši tādi Latvijā zināmi uzbrucēji kā Lauris Dārziņš un Kaspars Saulietis. Sietlas „negaisa putni” play off pirmajā sērijā izvirzījušies vadībā 2-0, bet pats seriāls plānots līdz četrām uzvarām. Seattle Thunderbirds ierindā rezultatīvs bija Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš aizvadītās nedēļas 2 spēlēs guva 3 punktus (1+2) un adekvātu lietderības koeficientu (+3).

Netālu no Topa

18. – 24. marta nedēļā savu piekto KHL sezonu pabeidza Rīgas Dinamo, kas aizvadīja Cerības kausa izcīņas finālsērijas pēdējās divas spēles, tika pie kausa un izcīnīja 17. vietu KHL sezonas kopvērtējumā. Nav „zelta kalni” un panākumu virsotnes, bet, ja atceras, ka komanda sezonu noslēdza Rietumu konferences pēdējā vietā… Turklāt sērijas pēdējās divas spēles norisinājās Tālajos Austrumos – Habarovskā. Nedēļas divu spēļu summā rezultatīvākie ar identisku punktu proporciju (1+2) un lietderības koeficientu (±0) bija uzbrucēji Vitālijs Pavlovs un Gunārs Skvorcovs. Nedēļas pirmā spēle abiem „sanāca” statistiski negatīva – abi bija laukumā, kad Dinamo piedzīvoja abus vārtu zaudējumus; komanda zaudēja arī spēlē (1:2). Pavlovam un Skvorcovam šajā spēlē lietderības koeficients attiecīgi pa -2. Toties visas nebūšanas abi kompensēja sērijas pēdējā spēlē, kad atstrādāja diezgan uzcītīgi un veiksmīgi, tiekot pie 3 rezultativitātes punktiem un lietderības pa +2.

Tiesa, ne visiem dinamiešiem klubu sezona ir galā. Daži (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, arī Mārtiņš Porejs) ir nosūtīti palīgā Juniors komandai, kas cīnās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālā. Kopumā aizvadītās 18. – 24. marta nedēļas rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas play off bija uz Juniors komandu no HK Rīga atkomandētais uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kurš 4 spēlēs iekrāja 7 punktus (4+3). Pa pieciem punktiem aizvadītajā nedēļā Virslīgas izslēgšanas spēlēs sakrāja 4 spēlētāji: SMScredit.lv uzbrucēji Ronalds Cinks (3 spēlēs 4+1), Renārs Undelis (3 spēlēs 2+3), Valerijs Fiļimonovs (3 spēlēs 1+4) un Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.; 4 spēlēs 0+5).

Aizvadītajā nedēļā, 24. martā, Ukarinas PHL čempionātā tika aizvadīta spēle, kurā uzspēlēja play off pusfināla sērijā izkritušās komandas un tika noskaidroti PHL bronzas medaļu ieguvēji. Kijevas Sokil un Harkovas Dinamo duelis nonāca līdz pēcspēles metieniem, kuros tad arī uzvarēja Kijevas komanda (3:2 PM). Harkovas komandas vārtus sargāja Dmitrijs Žabotinskis, kuram gan neizdevās tikt pie uzvaras, taču atzīmēšanas vērts ir cits fakts. Saskaņā ar Harkovas Dinamo oficiālās lapas dinamo-kh.com datiem, komandas abos vārtu guvumos rezultatīvi piespēlēja vārtsargs Žabotinskis.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Plašākai ainavai:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Herberta Vasiļjeva individuālā statistika DEL – pointstreak.com
• Ottawa Senators spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā – nhl.com
• Šveices NLA 2013. gada izslēgšanas spēļu statistika – swiss-icehockey.ch
• Seattle Thunderbirds spēlētāju statistika WHL 2013. gada izslēgšanas spēlēs – whl.ca
• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Cerības kausa izcīņā (2013.) – khl.ru
• Latvijas Virslīgas 2013. gada play off „koks” un statistika – lhf.lv
• Ukrainas PHL „bronzas spēles” kopsavilkums (2013-03-24) – dinamo-kh.com

[Attēlā: Herberts Vasiļjevs – Krefeld Pinguine kapteinis un “rezultāta taisītājs”. Foto avots: kicker.de.]

Virslīgas līderi SMScredit.lv kā Liepājas un arī Dinamo “zobu sāpes”

Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv…

SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.

SMScredit.lv „uz papīra”

Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.

Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.

Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.

Bet tad pienāca play off…

Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.

Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.

Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).

Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4 SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.

Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?

Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.

SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):

datums	pretinieks	sp. no Baltkr. ekstralīgas	sp. no MHL A	sp. no KHL	rez.
2013-03-17	Liepājas Metalurgs-2	Kuzmenkovs (0+2); Mickēvičs (0+2); Birziņš (1+0); Gipters (0+1); Straupe (0+1); Bajaruns; Grīvalds*; Makarovs*	–	–	5:4
2013-03-18	Liepājas Metalurgs-2	Straupe (2+0); Bajaruns (1+1); Birziņš (0+2); Mickēvičs (0+1); Demiters; Kuzmenkovs; Ozoliņš; Siksna; Ārinieks*; Grīvalds*; Hodzko*; Kaļinovskis*; Makarovs*; Mazurs-Mago*	–	–	4:3
2013-03-22	Juniors	–	Golovkovs (2+1); Sarkanis (1+2); Maslovskis (0+2); Smirnovs (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Jeļisejevs; Kondrāts; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Siksnis; Straupe; Ševčenko; Škuratovs	–	5:3
2013-03-23	Juniors	-**	Jeļisejevs (1+1); Golovkovs (1+0); Maslovskis (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Sarkanis; Siksnis; Ševčenko; Škuratovs	Biezais (2+1); Bičevskis (0+1); Porejs** (0+1)	6:4

*

P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.

P.P.S.

Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?

SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
	UZBRUCĒJI
1.	Renārs Undelis	1984.	26	18+29	8	jā	nē
2.	Vladimirs Mamonovs	1980.	19	19+19	26	jā	jā (OS 2006.)
3.	Ronalds Cinks	1990.	21	13+21	10	jā	nē
4.	Mareks Jass	1976.	22	14+16	28	jā	jā (PČ 1999.)
5.	Aleksandrs Kerčs juniors	1990.	26	11+18	38	nē	nē
6.	Valerijs Fiļimonovs	1979.	28	14+14	18	jā	nē
7.	Jurijs Kļujevskis	1986.	27	11+17	10	jā	nē
8.	Mihails Kokļins	1985.	28	13+14	34	jā	nē
9.	Andrejs Kardašs	1979.	28	11+14	26	jā	nē
10.	Jānis Pētersons	1985.	26	7+13	16	jā	nē
11.	Andrejs Maslovskis	1984.	9	4+7	25	jā	nē
12.	Dmitrijs Korņilovs	1982.	11	4+5	80	jā	nē
13.	Kārlis Rožkalns	1989.	20	1+7	4	jā	nē
14.	Romāns Glazkovs	1984.	7	3+1	4	nē	nē
15.	Sergejs Pečura	1987.	4	2+2	2	jā	jā (PČ 2010.; 2011.)
16.	Vladislavs Vodolažskis	1984.	1	0+0	0	jā	nē
	AIZSARGI
1.	Toms Bluks	1982.	26	4+25	42	jā	nē
2.	Oļegs Sorokins	1974.	24	8+19	32	jā	jā (OS 2002.; PČ 2001.; 2002.;; 2003.; 2004.; 2005.; 2007.; 2009.)
3.	Jānis Zaka*	1980.	21	8+12	24	jā	nē
4.	Renārs Valters	1985.	22	7+13	24	jā	nē
5.	Andrejs Lavrenovs	1982.	23	4+13	101	jā	nē
6.	Sergejs Tjoluškins	1983.	14	5+10	35	jā	nē
7.	Dmitrijs Šancovojs	1985.	26	2+11	28	nē	nē
8.	Agris Ozoliņš*	1990.	24	4+8	8	jā	nē
9.	Jānis Brakšs	1987.	9	0+7	37	jā	nē
10.	Edvards Zariņš	1991.	24	1+5	4	nē	nē
11.	Dmitrijs Kiremšins	1974.	1	1+2	0	nē	nē
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (sp. laiks)	GAA (punkti)	SM	BEks pier.	LAT nac. izl. PČ/OS
1.	Renārs Kazanovs	1984.	19 (1023:33)	2.93 (0+2)	2	nē	nē
2.	Edvīns Silavnieks	1977.	13 (642:40)	3.27 (0+0)	0	jā	nē

*

P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.

Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).

Nedaudz vēl: lhf.lv

[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

HK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	PUNKTI/SP.
1.	Juris Upītis	1991.	jā	58	20+32	+11	53	2	46.8% (145 no 310)	0.897
2.	Miks Lipsbergs	1991.	jā	45	10+20	+7	28	0	47.2% (308 no 653)	0.667
3.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	nē	20	6+6	+3	14	0	36.4% (4 no 11)	0.600
4.	Rihards Bukarts	1995.	jā	62	18+17	-4	44	2	66.7% (14 no 21)	0.565
5.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	jā	62	19+12	+4	26	0	27.8% (5 no 18)	0.500
6.	Rustams Begovs	1993.	nē	63	16+14	+10	58	0	47.2% (467 no 989)	0.476
7.	Georgs Golovkovs	1995.	nē	57	9+15	-5	40	0	50.5% (230 no 455)	0.421
8.	Andris Siksnis	1993.	jā	57	10+13	+10	76	0	47.1% (8 no 17)	0.404
9.	Ainars Podziņš	1992.	jā	5	0+2	-1	2	0	0.0% (0 no 5)	0.400
10	Deivids Sarkanis	1994.	jā	35	8+5	+3	6	0	44.4% (4 no 9)	0.371
11.	Edgars Kurmis	1993.	jā	42	3+11	+7	50	0	38.0% (19 no 50)	0.333
12.	Dāvis Straupe	1992.	jā	63	7+10	+2	22	4	46.9% (214 no 456)	0.270
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	jā	63	5+10	+7	16	0	34.7% (17 no 49)	0.238
14.	Lauris Rancevs	1993.	jā	55	3+8	-2	16	0	44.7% (188 no 421)	0.200
15.	Ruslans Ignatovičs	1995.	nē	7	1+0	-2	0	0	0.0% (0 no 1)	0.143
16.	Martins Lavrovs	1994.	nē	38	3+1	-3	18	0	34.6% (9 no 26)	0.105
17.	Ričards Kondrāts	1994.	nē	29	1+2	-4	12	0	38.7% (104 no 269)	0.104
18.	Bruno Birzītis	1995.	nē	29	0+1	-5	2	0	100% (1 no 1)	0.035
19.	Aleksandrs Burcevs	1993.	nē	1	0+0	±0	0	0	–	0.0
20.	Ritvars Zonenbergs	1993.	nē	6	0+0	-1	2	0	–	0.0
21.	Emīls Potāpovs	1994.	nē	7	0+0	-6	2	0	100% (1 no 1)	0.0

*

Aizsardzība ir

Aizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	VID. LIETD./SP.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	jā	11	0+5	+3	12	+0.273
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	jā	58	1+8	+9	76	+0.155
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	nē	62	3+7	+8	66	+0.129
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	jā	64	5+10	+7	12	+0.109
5.	Patriks Škuratovs	1994.	nē	46	0+2	+4	34	+0.087
6.	Artūrs Salija	1992.	jā	42	4+4	+2	38	+0.048
7.	Edgars Dīķis C	1991.	jā	58	2+5	+1	40	+0.017
8.	Krišs Lipsbergs	1993.	jā	56	1+9	-3	77	-0.054
9.	Jānis Jaks	1995.	nē	30	0+3	-2	20	-0.067
10.	Kalvis Ozols	1993.	nē	14	0+0	-2	10	-0.143
11.	Ģirts Zemītis	1995.	nē	3	0+0	-1	8	-0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Jau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	vārtsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	min:sek	uzv.-zaud.	PM (u-z)	atv. met.	GAA	„sausas”	SM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	jā	56	3190:00	27-18	11 (8-3)	92.7%	2.09	3	6
2.	Rihards Cimermanis	1993.	nē	15	634:42	2-5	0	87.0%	3.50	0	2
3.	Boriss Tretjakovs	1993.	nē	1	58:03	0-1	0	86.4%	3.10	0	0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+1	-2	2	9	0% (0 no 3)
2.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+1	-3	2	4	–
3.	Miks Lipsbergs	1991.	3	1+0	-4	0	3	28.8% (5 no 18)
4.	Georgs Golovkovs	1995.	3	0+1	-3	2	0	43.8% (14 no 32)
5.	Andris Siksnis	1993.	3	0+0	±0	2	4	–
6.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	-1	0	3	50% (1 no 2)
7.	Rustams Begovs	1993.	3	0+0	-1	2	2	40.6% (26 no 64)
8.	Rihards Bukarts	1995.	3	0+0	-2	0	4	0% (0 no 1)
9.	Deivids Sarkanis	1994.	3	0+0	-2	0	0	–
10.	Lauris Rancevs	1993.	3	0+0	-2	2	0	38.9% (7 no 18)
11.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+0	-4	2	1	80% (4 no 5)
12.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-6	8	2	100% (1 no 1)
13.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+0	-8	2	3	30% (6 no 20)
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	1	0+0	-1	0	0	–
2.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	-1	2	0	–
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+0	-2	6	–
4.	Artūrs Salija	1992.	3	0+1	-3	10	1	–
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	-3	0	2	50% (1 no 2)
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	0+0	-3	4	1	0% (0 no 2)
7.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+0	-4	0	0	–
8.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+0	-6	2	1	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv-zaud	atv. met.	atv. %	GAA	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	2	0-0	10 no 12	83.3%	4.55	26:23
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	3	0-3	56 no 75	74.7%	7.42	153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.	7:1 pret Patriot (2012-10-24)	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē	8:3 pret Krasnaja Armija	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
		6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
			1:5 pret Almaz (2011-02-26)
			2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē	2:7 pret Almaz (2013-02-26)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
		5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara	1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04)	5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)	6:0 pret Junost (2011-02-15)
	1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
	1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs	Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs	Juris Upītis 20 reizes (58 sp.)	Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)	Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)	Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā	Pauls Zvirbulis visas 64 sp.	Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.	Miks Indrašis visas 56 sp.
			Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
			Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients	Juris Upītis +11 (58 sp.)	Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.)	Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
			Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef.	Emīls Potāpovs -6 (7 sp.)	Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.)	Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs	Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)	Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM	Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.)	Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)	Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku	Kristers Gudļevskis 3190:00	Kristers Gudļevskis 2285:06	Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam	Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.)	Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.	Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.)	Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
		Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.	Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.)	Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība	Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.)	Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.)	Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu	Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.)	Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)	Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu	Juris Upītis 5 reizes (58 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.)	Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
	Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.)	Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
		Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
		Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)	Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.)	Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)	Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
• MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
• Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ainars Podziņš. Hokejista karjeras attīstība Dinamo gaumē?

Pirms diviem gadiem Rīgas Dinamo saimniecībai pievienojās 18 gadus jauns un talantīgs uzbrucējs Ainars Podziņš, kurš, starp citu, no viņa saimniekiem PHK Kriļja Sovetov tika iemainīts pret tobrīd Dinamo sistēmai nevajadzīgo Miku Indraši. Tagad jau nav pirmā reize, kad HK Rīga galvenais treneris publiski kritizē Podziņu un neatrod viņam pielietojumu pat jaunatnes komandā. Diskusija nav par to, kurš vainīgs – Podziņš vai Tambijevs. Runa ir par to, ka bez publiskas „netīrās veļas” skalošanas nemākam.

Kad 2010. gada vasarā Latvijā ieradās un nedzirdēti ilgu – četru gadu – līgumu ar Rīgas Dinamo noslēdza gadu iepriekš tās pašas Dinamo saimniecības draftētais Krievijas latvietis Ainars Podziņš, vairums vietējo mediju un hokeja pazinēju viņu sagaidīja ar pozitīvām emocijām. Podziņš deklarēja savu lojalitāti Dinamo sistēmai, Latvijas sarkanbaltsarkanajām krāsām un bija iemācījies dažus vārdus latviski. Tas viss kopā ar 18 gadu vecumam sakarīgu sniegumu uz laukuma „glāstīja” līdzjutēju acis un ausis.

18-gadnieks uz KHL ledus

Ar savu centību Ainars Podziņš iekaroja Dinamo treneru korpusa, un īpaši galvenā trenera Juliusa Šuplera, simpātijas. Lai arī 2010./2011. gada sezonā dotētajām divām jauno hokejistu vietām vēl derēja 1991. gadā dzimušie, tomēr treneri Dinamo sastāvā par „jauniņo” pieņēma 1992. gadā dzimušo Podziņu. Viņš trenējās un braukāja līdzi komandai ar minimālu spēles laiku vai vispār bez tā. Pirmās divas spēles ar „reālu” spēles laiku KHL oficiālajā čempionātā Podziņam sanāca 2010. gada rudenī – 21. septembrī pret Ņeftehimik (1:20 spēles laika) un 2. novembrī pret CSKA (6 sekundes). Kopumā savā pirmajā KHL regulārajā sezonā Ainars Podziņš bija pieteikts 36 spēlēm – 19 gadījumos viņš uz laukuma vismaz uz dažām sekundēm tika, bet 17 spēlēs – palika tikai uz rezervistu soliņa. Pirmā „zelta oliņa” Podziņa izpildījumā iegadījās 2011. gada 1. februārī – tas bija vienīgais Dinamo vārtu guvums pret CSKA. 2011. gada play off-os Ainars Podziņš reāli spēlēja un cīnījās visās 11 spēlēs, ko aizvadīja Rīgas Dinamo. Viņa kontā ienācās viena rezultatīva piespēle.

2010./2011. g. sezonā Podziņš tika arī epizodiski deleģēts uz HK Rīga sastāvu. Te viņš aizvadīja 17 spēles, iekrāja 8 punktus (2+6) un palika galvenā trenera Leonīda Tambijeva nemīluļu pulkā. Tambijevs mēdza ne tikai Dinamo „jaunās zvaigznes” likt ceturtajā maiņā un atsēdināt, bet arī publiski pakritizēt, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Tiesa, tolaik vairāk kritikas saņēma citi „vainīgie” – arī Ronalds Cinks, Miks Indrašis…

Podziņa lielā sezona atlikta…

2011./2012. gada sezonai bija jākļūst par Ainara Podziņa sezonu. Tāpat kā iepriekšējās KHL sezonās komandā īpašā „papildu spēlētāju” statusā bija jābūt U-20 vecuma spēlētājam, tosezon – 1992. gadā dzimušam vai jaunākam. Podziņš KHL zinībās jau bija ievadīts, centās, un viņam, sākoties sezonai, neuzradās neviens 18 – 19 gadu vecs konkurents uz Dinamo sastāvu. Podziņš sezonu iesāka sparīgi un nelika vilties – jau trešajā spēlē vārtu guvums, septembra beigās jau divi vārtu guvumi, kas uz kopējā Dinamo tā brīža nevarības fona izskatījās itin pieklājīgi.

Oktobrī tika sagaidīts vēl viens vārtu guvums. Un kaut kad ap to laiku Ainaram Podziņam „uzbrauca” KHL reglaments – jau sezonas gaitā, rudenī, KHL vadoņi ieviesa reglamentā jaunu normu – par īpašā statusa hokejistiem kļuva U-21 vecuma (1991. gadā dzimušie un jaunāki) hokejisti. Un tad Podziņam ienācās konkurenti – gadu vecāki puikas, kuriem arī ļoti gribējās un vajadzēja – Juris Upītis, Māris Bičevskis. Turklāt Upītis bija veiksminieks ar vārtu guvumiem, bet Bičevskis – tradicionāli deficītais centra uzbrucējs. Rezultātā sāka iegadīties spēles, kurās atkal Podziņš kā 13.-ais uzbrucējs palika sildīt soliņu vai tika pie spēles laika uz divām minūtēm vai 56 sekundēm. 2011./2012. g. regulārajā sezonā Ainaram Podziņam Dinamo ierindā saskaitītas 38 spēles un 4 punkti (4+0). Uz kopējā leģionāru viduvējību – Melina, Nieminena, Šindela – fona tas bija pieklājīgs sniegums. 2012. gada izslēgšanas spēlēs Podziņš tika pieteikts visām septiņām spēlēm, taču uz soliņa bez spēles laika palika 3 spēlēs, vienā no spēlēm, kurā tomēr tika uz ledus, spēles laiks bija 40 sekundes. Play off-os attiecīgi Podziņš palika bez punktiem.

Joprojām audzinām publiski…

Acīmredzot zinot HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva un Ainara Podziņa savstarpējās saprašanās produktivitāti, 2011./2012. g. sezonā Podziņš uz HK Rīga sastāvu tika sūtīts salīdzinoši retāk. Taču arī, kad tika sūtīts, iestājās „divvirzienu bezjēga” – Podziņš nebija gana labs un rezultatīvs, lai liktu pirmajās maiņās, bet rezultatīvs viņš nebija, jo nebija tāda spēles laika un pirmās maiņas… Pie tā visa Podziņa motivācija bija nekāda, bet savukārt Tambijeva pedagoģijā viņš kalpoja kā paraugs tam, ka HK Rīgas sastāvā nekādas zvaigznes nebūs, visiem ir jāstrādā un treneri nevienam atlaides nedos. Tad nu 2011. gada vasaras-rudens mijā notikušajā Pasaules kausā 2011 Podziņš aizvadīja 3 spēles ar vienu rezultatīvu piespēli, MHL regulārās sezonas 7 spēlēs salasīja 3 punktus (2+1) un piecās spēlēs MHL play off-os – nulle punktu. Bet pēc MHL izslēgšanas spēlēm, kurās rīdzinieki atkal izkrita pirmajā kārtā, Leonīds Tambijevs atkal publiski pakritizēja Podziņu: „Nospēlēja vāji! Spēlētājs, kurš divas sezonas nospēlējis lielajā komandā mums nepalīdzēja pilnīgi ne ar ko. Vienā spēlē pat nācās viņu nosēdināt malā. Ar viņa sniegumu esmu ļoti neapmierināts, tā arī uzrakstiet!”. Mediji tā arī uzrakstīja. Cik noderīgi tas bija trenera un spēlētāju attiecībām, jaunatnes vienības mikroklimatam un paša spēlētāja motivācijai, ir atklāts jautājums.

Par Latvijas Virslīgas zvaigzni nekļuva

Un gala beigās 2012. gada pavasarī vēl Podziņu aizsūtīja uzspēlēt Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs Juniors komandas ierindā. Jo nav jau Podziņš nekāda zvaigzne. Interesanti, ko ar to gribēja „teikt” viņa karjeras plānotāji? Motivāciju jaunajam spēlētājam šāda rokāde uz Virslīgu diezin vai varētu stiprināt… Vienīgi, ja Dinamo atbildīgie personāži nolēma Podziņam „ierādīt vietu” vai arī vienkārši nedomāja neko… Vienīgi „slēptā doma” var tikt meklēta kontekstā ar viņa hokeja pavalstniecību…

Uz diviem krēsliem?

Par Podziņa hokeja pavalstniecību ir cits stāsts, kas savulaik ļoti pozitīvi noskaņoja hokeja „sabiedrību” attiecībā uz Podziņu, bet pēc tam vērsa pret viņu tikpat kategorisku kritiku. Ierodoties Latvijā, Podziņš vārdos deklarēja gatavību pieņemt Latvijas hokeja pavalstniecību un, Latvijas izlases intereses gadījumā, būt noderīgs Latvijas valstsvienībai. Tiesa, pat, ja nacionālajai izlasei Podziņš būtu nepieciešams, to uzreiz darīt nevarēja, jo viņam iepriekš bija Krievijas hokeja pavalstniecība ar dalību jauniešu izlases turnīrā. Starptautiskās federācijas noteiktā minimālā „pārejas” forma paredz vismaz 2 gadu „pārbaudes laiku” starp dažādu valstu pārstāvēšanu. Tas, protams, neļāva Podziņam pretendēt uz vietu arī Latvijas U-20 izlasē. Bija vēl jāgaida. Taču 2011. gada nogalē, neskatoties uz saviem agrākiem publiskiem izteikumiem, Podziņš nolēma pieņemt Krievijas U-20 izlases uzaicinājumu uz treniņnometni… Jāatzīst, ka tā bija lielākā kļūda visādi citādi iepriekš labi nostādītā Ainara Podziņa publiskajā tēla uzturēšanā. Liela daļa hokeja interesentu, kas bija augsti novērtējuši Podziņa repatriāciju (atgriešanos vēsturiskajā dzimtenē), no viņa novērsās – „nepiedeva”. Bet citi – vairs par pilnu viņa runāto neņem.

Protams, var atrast racionālu pamatojumu, kāpēc Podziņš bija devies uz Krievijas U-20 izlases treniņnometni. Var saprast, ka hokejs viņam ir pirmā vietā, un to, ka vienīgais, kas pie nosacīti Latvijas hokeja viņu pietur, ir Rīgas Dinamo. Ko gan viņš darītu un cik svarīga viņam būtu Latvijas nacionālā izlase, ja, piemēram, viņu aizmainītu uz Hantimansijsku vai Novokuzņecku? Gala beigās uz 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātu Krievijas junioru izlases sastāvā viņš neaizbrauca, kas no Krievijas valstsvienības puses tika pamatots ar to, ka Podziņam ir Latvijas hokeja pavalstniecība… Hokeja ziņā viņš ar Krievijas U-20 izlasi nesasniedza, ko gribēja, bet savu Latvijas patriota reputāciju, ko pats iepriekš uzturēja, sabojāja. Laikam jau, neatgriezeniski.

Atkal netīrā veļa…

Tagad, kad tuvojas 2 gadu „aplis” – Podziņš būs sagaidījis tiesības spēlēt Latvijas izlasē, bet vismaz šobrīd ir salīdzinoši maz liecību tam, ka tas tuvākajā laikā varētu būt nepieciešams. Pagaidām ir tikai starpsezona, un patiesība būs redzama sezonas gaitā. Bet šovasar Podziņš pat vēl nav ticis līdz pārbaudes spēlēm Dinamo ierindā. Jau diezgan agri šajā starpsezonā viņš ir aizkomandēts uz HK Rīga, kur tiek turpināta viņa un galvenā trenera „nesadarbība”. Turklāt publiski kritizējot… Protams, ne jau galvenais treneris pats skrien un medijiem sūdzas par Podziņu. Skaidrs, ka ir formula – žurnālisti jautā, bet treneris atbild. Tomēr atkal publiskajā apritē nonāk „netīrā veļa” – konkrēta spēlētāja uzvārds… Vai tā ir metode, kā risināt kaut kādas iekšējas problēmas? Un vai galvenais treneris pats neizskatās bezpalīdzīgs, ja viņam jāsauc vainīgo uzvārdi, pat, ja tie tiek prasīti? Pat, ja tas ir vienīgais veids, kā pamatot savus lēmumus komandas maiņu komplektācijā? Un vai tas ir taisnīgi, zinot, ka spēlētājs nevar atbildēt ar to pašu?

KHL reglaments nav draugs?

Interesanti, ka sagaidot Latvijas hokeja pavalstniecību un jauno KHL reglamentu, Podziņa situācija nekļūst labvēlīgāka. Proti, KHL jaunajā reglamentā ir noteikta jauna formula tam, kas Krievijā ir leģionārs. Tagad tas ir spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Attiecīgi, ja starptautiskā hokeja federācija iegrāmato Podziņu kā Latvijas hokeja pavalstnieku, tad Krievijā viņš skaitās leģionārs. Un ņemot vērā Krievijā esošo leģionāru limitu, kam viņš kļūst vajadzīgs?

Tāpat KHL reglaments draud novērsties no Podziņa arī „dotēto spēlētāju” jautājumā. Aizvadītā sezona noslēdzās ar to, ka šis speciālais ir U-21 vecums. Tātad šosezon tas būtu 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem būtu priekšrocības iekļūšanai sastāvā, piemēram, salīdzinot ar 1991. gadā dzimušiem vai vecākiem. Tomēr jaunā reglamenta izmaiņas atkal draud ieviest pēkšņas „atlaides” 1991. gadā dzimušajiem. Un atkal Podziņam paliek visas iespējas palikt aiz viņu muguras. Protams, cits stāsts par to – kā sevi cienoša sporta organizācija pēc vienas kārtības pat divas sezonas nevar aizvadīt…

Kas notiks ar Podziņu?

Lai vai kādi šķēršļi būtu sakrājušies Ainara Podziņa karjerā, jādomā, ka tikai viņš pats var „kļūt savas laimes kalējs”. Podziņam, pa lielam, ir divas alternatīvas. Viena – palikt „purvā”, atbilst ne to labvēlīgāko kritiķu apgalvojumiem un lēnām degradēties… Otra – būt „lauvam” un atrast spēkus, spēlējot jebkāda kalibra fārmklubos un mērķtiecīgi konkurējot ar 1 – 2 gadus vecākiem hokejistiem. Un pēc pilnas programmas izmantot saņemtās iespējas. Ja runa ir par Podziņu – hokejistu, tad Rīgas Dinamo nav vienīgais ceļš attīstībai. Viss sākas un beidzas galvā!

Lasāmvielai:

• Leonīds Tambijevs par Podziņa sniegumu Omskas turnīrā (2012-08-22) – sports.ru, allhockey.ru
• Ainars Podziņš par Omskas turnīru (2012-08-20) – mhl.khl.ru
• Leonīds Tambijevs par HK Rīga un Podziņa sniegumu pēc 2012. gada HK Rīga izslēgšanas spēlēm (2012-03-30) – sportacentrs.com
• Ainara Podziņa statistikas uzskaites – khl.ru, mhl.khl.ru, r-hockey.ru, eliteprospects.com

[Pirmais foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrs foto – Dinamo spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; trešais – Dinamo spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 26. septembrī; šo abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ceturtais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Krasnaja Armija 2012. gada 7. februārī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Piektais foto – uz noraidīto soliņa Dinamo spēlē pret Baris 2010. gada 24. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Dinamo jaunie un perspektīvie

Katra gados jauna hokejista parādīšanās Latvijas izlases un Rīgas Dinamo sastāvā vai tā apkaimē tiek uztverta ar klusu cerību un dažkārt – ar iecietību. Neesam hokeja lielvalsts, tādēļ katrs šāds gadījums Latvijas hokejā ir īpašs. Šī iemesla dēļ vieni un tie paši „jaunie un perspektīvie” mēdz par tādiem būt sezonām ilgi… Kur ir tā robeža, kur jaunais un perspektīvais pārtop par „gatavu” hokejistu?

Rīgas Dinamo vienības sastāva pieteikums Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā šķiet tāds salīdzinoši zaļoksnējs un „jaunajiem, perspektīvajiem” bagāts. Ir pieci hokejisti (Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs, Porejs, Upītis), kas dzimuši 1991. gadā un vēl pēc vecuma drīkst spēlēt jaunatnes līgā – MHL. Vēl divi (Roberts Bukarts, Indrašis) vēl pirms dažiem mēnešiem to arī darīja un „tikai” tikko ir pārauguši vecuma limitu. Bukarta un Indraša „viengadnieks” (dz. 1990.) ir arī Gunārs Skvorcovs. Nemaz nerunājot par citos virzienos deleģētajiem Dinamo saimniecības puišiem, rodas priekšstats, ka Ņižņijnovgorodas turnīrā Rīgas komanda ir paņēmusi astoņus ļoti jaunus, faktiski vēl topošus hokejistus.

Vēl ausis „griež” KHL TV komentatoru bieži skandinātais apzīmējums „jaunais vārtsargs” un „Tellkvistam aug maiņa” attiecībā uz vārtsargu Māri Jučeru. Hallo! Jučeram ir 25 gadi! (dz. 1987.) Cik tad sezonas viņš skaitīsies jaunais? Atgādinājumam: aktuālās (2012./2013.) sezonas 1991. gadā dzimušie ir U-22 vecums, bet 1990. gada vīri ir U-23 vecums. Vēl joprojām šo gadu hokejisti šķiet jaunieši (pēc hokeja mērauklas)? Protams, nokļūstot 30-gadnieku pulkā arī 25 gadus jauns sportists var kļūt par jauno hokejistu…

Kā tad ir, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām?

Pārbaudes spēles, protams, nav salīdzināmas ar KHL oficiālo čempionātu, jo ne visi „pārbaudītie” tiek līdz īstajai sezonai; tāpat arī sezonas gaitā atrodas pa kādam agrāk „nepārbaudītam” spēlētājam. Pirmajās četrās KHL sezonās par Dinamo jaunajiem hokejistiem tika uzlūkoti tie 18 – 19 gadus veci (U-20) hokejisti, kam, saskaņā ar KHL reglamentu, „dotas” papildu vietas sastāvā. Tādu nav bijis daudz – Jānis Straupe, Ronalds Cinks, Roberts Bukarts, Ainars Podziņš…

Šajā starpsezonā pārbaudes spēlēs Dinamo sastāvā netiek iemēģināts neviens U-20 vecuma (dz. 1993. vai vēlāk) hokejists. Pērnajā starpsezonā vēl pa kādam bija – piemēram, 1992. gadā dzimušie Kristiāns Pelšs, Ainārs Podziņš. Lai arī cik smieklīgi liels/neliels bija Ronalda Cinka un Ainara Podziņa spēles laiks viņu pirmajās Dinamo sezonās, kad viņi atbilda U-19 vecumam, tomēr Rautakallio laikos neviens U-19 vecuma hokejists nav dabūjis nevienu sekundi spēles laika KHL oficiālajās spēlēs.

Ja skatās pēc kritērija U-20 vai pat U-21, tad šīs starpsezonā Dinamo sastāvs galīgi nav jauns, jo pārbaudes spēlēs nav uzspēlējis neviens šiem vecumiem atbilstošs spēlētājs. Arī Ainars Podziņš (dz. 1992.), kas iepriekšējās divas sezonas KHL vienībā „lutināts” un pat epizodiski saņēma pieklājīgu spēles laiku, šajā starpsezonā līdz pārbaudes spēlēm Dinamo ierindā vēl nav ticis, bet ir nosūtīts „krāt pieredzi” HK Rīga sastāvā.

Taču, ja par atskaiti ņem U-22 vecumu, tad šīs starpsezonas pārbaudes spēlēs, ieskaitot Ņižņijnovgorodas turnīru, ir visjaunākais Dinamo sastāvs, kāds jebkad 21. gadsimtā redzēts. Vienīgais izņēmums ir šī gada 6. aprīlī notikusī spēle pret Igaunijas izlasi, kad Dinamo kreklos „uzstājās” HK Rīga sastāvs ar papildinājumiem no Juniors. Toreiz Dinamo sastāvu pārstāvēja tikai 3 vairāk vai mazāk dinamieši – Indrašis, Podziņš un Upītis.

Rīgas Dinamo U-23 / U-19 vecuma hokejisti pirmajās 4 sezonās (oficiālajās KHL spēlēs; ar spēles laiku):

sezona	U-23	U-22	U-21	U-20	U-19
2008./2009.	1986. – 2 (Galviņš; Avotiņš)	1987. – 4 (Sotnieks; Meija; Pečura; Hartmanis)	1988. – 0	1989. – 1 (Straupe)	1990. – 1 (Cinks)
2009./2010.	1987. – 2 (Sotnieks; Meija)	1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš)	1989. – 0	1990. – 2 (Bukarts; Cinks)	1991. – 0
2010./2011.	1988. – 2 (Cibuļskis; Džeriņš)	1989. – 1 (Karamnovs)	1990. – 2 (Bukarts; Vilkoits)	1991. – 0	1992. – 1 (Podziņš)
2011./2012.	1989. – 1 (Lucenius)	1990. – 2 (Bukarts; Indrašis)	1991. – 2 (Bičevskis; Upītis)	1992. – 1 (Podziņš)	1993. – 0

*

Rīgas Dinamo U-23/U-19 vecuma hokejisti 2012. gada starpsezonas pārbaudes spēlēs (pēc 5 spēlēm):

U-23	U-22	U-21	U-20	U-19
1990. – 3 (Bukarts; Indrašis; Skvorcovs)	1991. – 7 (Bičevskis; Biezais; Jakovļevs; M.Lipsbergs; Porejs; Rinke-Leitāns; Upītis)	1992. – 0	1993. – 0	1994. – 0

*

Kur rodas priekšstati par ieilgušo „jaunību”?

Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) ar fiksētu normu U-20, kas paredz arī savu junioru pasaules čempionātu, ir novilkusi skaidru robežu starp jaunajiem un tādiem, kas vairs tādi nav. No tā var pieņemt, ka katra hokejista pirmais īstais „vīra gads” būtu U-21 vecums (šosezon – dz. 1992.), kad startēt U-20 čempionātos vairs nedrīkst un ir pēdējais laiks brīvprātīgi vai piespiedu kārtā iekļauties pieaugušo hokejā, vai arī pārvērtēt dzīves prioritātes, atsakoties no hokejista karjeras.

Protams, ir vēl daži izņēmumi – piemēram, Ziemeļamerikas junioru līgas, kur atļauts uzspēlēt ierobežotam skaitam U-21 vecuma hokejistu. Vai, piemēram, Ziemeļamerikas koledžu hokejs (NCAA, ACHA), kurā iekļūšanu ierobežo kandidātu vēlmes/spējas augstākās izglītības virzienā, kā arī nepārdomāta pagātne – piemēram, NCAA neļauj brīvi startēt hokejistiem, kam iepriekš bijuši profesionāli vai pusprofesionāli līgumi (respektīvi, HK Rīga spēlējušajiem NCAA nespīd vai spīd ar palielām diskvalifikācijām). Vēl, piemēram, alternatīva ir Francijas U-22 līga vai… KHL/MHL saimniecība.

KHL un MHL pagarina jaunību

KHL un MHL saimniecība hokejistu „jaunības vecumu” pagarina divās frontēs. Tas viss notiek ar mērķi – jaunu asiņu ieplūšanu attiecīgās valsts (Krievijas) hokejā un jauno hokejistu atturēšanu no hokeja gaitām Ziemeļamerikā. Šīs politikas rezultātus varēs izvērtēt ilgākā termiņā, bet galvenais jautājums būs: vai jauno talantu sijāšana vienkārši nav atlikta tikai par 2 gadiem?

2009. gadā iestartējusī MHL – jaunatnes līga – pieņēma vecuma griestus U-22. Šī pati norma „skāra” arī no 2010. gada MHL plašumos startējošo HK Rīga vienību. Attiecīgi vēl 2012. gada pavasarī HK Rīga ierindā cīnījās, piemēram, Roberts Bukarts, Miks Indrašis un sezonas vidū arī Raimonds Vilkoits – 1990. gadā dzimuši hokejisti. T.i., 21-22 gadus veci spēlētāji, kuriem tomēr īstā vieta būtu jau pieaugušo hokejs. Bet bija ļauts spīdēt teorētiski jauniešu hokejā un teorētiski būt „jaunajiem un perspektīvajiem”.

Jau kopš MHL sākuma līgas organizatoriem ir bijusi doma skaita ziņā ierobežot U-22 vecuma hokejistu apjomu MHL, bet pirmajās divās sezonās nebija izdevies. Trešajā sezonā (2011./2012.) jau nedaudz sanāca – tika noteikts, ka komandas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā pieci U-22 vecuma hokejisti (tosezon – 1990. gadā dzimušie). Bet 2012./2013. g. sezonā jau ir reglamentēta norma – ne vairāk par 3-4 spēlētājiem U-22 vecumā, un arī atruna, ka pēc sezonas U-22 vecuma hokejisti drīkstēs būt tikai divi.

Savukārt pieaugušo līga – KHL – ar dažādiem normatīviem cenšas radīt labvēlīgu augsni jauno hokejistu ceļa bruģēšanai uz pieaugušo līgu. Pirmās trīs sezonas bija centieni uzlabot U-20 hokejistu iespēlēšanu KHL komandu sastāvos, dodot iespēju pieteikt divus junioru vecuma laukuma spēlētājus papildu standarta pieteikumam. Brīžiem bija idejas šos vienu-divus U-20 spēlētājus padarīt par obligātiem katras komandas sastāvā katrā spēlē. Taču līdz tam nenonāca, jo funkcionāri saprata, ka piespiest iekļaut sastāvā izdosies, bet piespiest trenerus, lai viņi šos spēlētājus laistu laukumā, nevis turētu uz soliņa, nevarēs.

2011./2012. g. sezonas gaitā KHL vadoņi nolēma paaugstināt šo „dotēto” spēlētāju normu līdz U-21 slieksnim, padarot vecāku arī izpratni par junioriem uz KHL ledus. Nākamais solis ir 2012./2013. g. sezonas reglamenta uzlabojumi, kuros, kā liecina jaunā reglamenta zinātāji (oficiāli tas vēl nav pilnībā publiskots), ir noteikts, ka komandā paredzēts obligāti iekļaut divus U-22 vecuma (šosezon – dz. 1991. vai jaunāki) vecuma spēlētājus. Tāpat cits stāsts par to, cik ilgi „dzīvos” šī reglamenta norma un vai netiks „nokosta” pirms sezonas vai sezonas gaitā. Bet pagaidām runas par obligātajiem 1991. gadiem liekot arī Rīgas Dinamo vienībai „iesvīst” un sastāvā pārbaudīt, integrēt U-22 vecuma „juniorus”. Interesanti, ka Ņižņijnovgorodas turnīra gaitā Dinamo 1991. gadā dzimušie sāk izskatīties arvien pieklājīgāk, apdraudot arī 1988. – 1990. gados un varbūt pat 70. gados dzimušo „veco” vietu sastāvā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīrā un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc 6 spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu):

spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentāri
UZBRUCĒJI
Rob Schremp	1986.	5	2+5
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	5	2+4
Miks Indrašis	1990.	5	4+1
Mārtiņš Karsums	1986.	5	1+3
Alexander Giroux	1981.	5	2+1
Elvijs Biezais	1991.	4	1+1
Jamie Johnson	1982.	4	0+2
Roberts Bukarts	1990.	4	1+0
Gints Meija	1987.	6	1+0
Māris Bičevskis	1991.	3	0+1
Andris Džeriņš	1988.	3	0+1
Gunārs Skvorcovs	1990.	5	0+1
Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	traumēts
Niclas Lucenius	1989.	3	0+0
Ģirts Ankipāns	1975.	3	0+0
Juris Upītis	1991.	3	0+0
Miks Lipsbergs	1991.	5	0+0
AIZSARGI
Guntis Galviņš	1986.	5	0+3
Mathieu Carle	1987.	3	1+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	3	0+1
Rodrigo Laviņš	1974.	4	0+0
Krišjānis Rēdlihs	1981.	4	0+0
Arvīds Reķis	1979.	3	0+0
Mārtiņš Porejs	1991.	5*	0+0
Oskars Cibuļskis	1988.	5	0+0
Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0
VĀRTSARGI	dz.	sp. (min.)	GAA (vārtu z.)
Māris Jučers	1987.	4 (200)	1.20 (4)
Mikael Tellqvist	1979.	3 (162)	2.59 (7)

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

P.S. * Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika.

Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu rezultāti (pēc 6 spēlēm):

datums	pretinieks	Dinamo vs.	vieta	turnīrs
2012-08-03	Dinamo (Minska)	1:2	Daugavpils	pārbaudes spēle
2012-08-08	Ņeftjaņik (Almetjevska)	2:1	Piņķi	pārbaudes spēle
2012-08-14	Spartak (Maskava)	3:2 OT	Ņižņijnovgoroda (ŅN)	ŅN gubernatora kauss
2012-08-15	Dinamo (Maskava)	5:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-17	Torpedo (ŅN)	3:0	ŅN	ŅN gubernatora kauss
2012-08-18	Spartak (Maskava)	2:3	ŅN	ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu

*

P.S. Par visa Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīra labāko vārtsargu nosaukts Māris Jučers, labāko bombardieri – Aleksandrs Ņiživijs (statistiski ir kolīzijas/nesaskanēšanas – Šrempam līdzīgi vai pat vairāk).

Lasāmvielai:

• Dinamo vs. Spartak spēles statistika (2012-08-18; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu
• Dinamo vs. Torpedo spēles statistika (2012-08-17; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu; spēles video – youtube.com (1. vers.; 2. vers.), khl.ru
  
• Rīgas Dinamo vs. Maskavas Dinamo spēles statistika (2012-08-15; dažādās vietnēs nedaudz atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu
• Dinamo vs. Spartak spēles statistika (2012-08-14; dažādās vietnēs atšķiras) – hctorpedo.ru, online.khl.ru, allhockey.ru, dinamoriga.eu; spēles video – youtube.com
• Rīgas Dinamo kopj fārma attiecības ar Jokipojat Somijas otrajā stiprākajā līgā Mestis (2012-08-16) – jokipojat.fi
• Raitim Ivanānam trauma – dinamoriga.eu
• MHL reglaments 2012./2013. g. sezonai – mhl.khl.ru
• Par „Ersatz-Dinamo” spēli pret Igaunijas izlasi 2012. g. 6. aprīlī: tepat

[Pirmajā attēlā – Miks Indrašis fotofiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Maskavas Dinamo 2012. gada 15. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais – Roberta Bukarta foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Amur 2012. gada 26. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Trešajā attēlā – Raimonds Vilkoits HK Rīga ierindā pret Staļnije Ļisi 2011. gada 29. novembrī; HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas Virslīgas mazās sensācijas un “rozīnes”, t.sk. HS Rīga/LSPA

HS Rīga/LSPA komanda savā kārtējā (23.) Latvijas Virslīgas spēlē 3. perioda sākumā bija ar 3:1 vadībā pret Juniors vienību, t.i. tuvu savai pirmajai uzvarai pamatlaikā. Virslīgas “sensācija” tomēr nenotika un ar 5:3 uzvarēja Juniors puiši. vai kādu uzrunāja šāda ziņa?

sen jau ir pierasts, ka Latvijas atklātā čempionāta jaudīgākās, t.i. vienīgās pieaugušo, divīzijas – Latvijas Virslīgas – aktualitātes hokeja līdzjutēju interešu sfērā atrodas trešajā, ceturtajā plānā vai neatrodas vispār. šaubu nav, ka interesentiem “garšīgākas” norises ir Latvijas izlašu jautājumi, kāpināta interese par Dinamo, izņēmuma kārtā arī – Baltkrievijas ekstralīgas un MHL kaujas laukos notiekošais. viss pārējais, ieskaitot Virslīgas norises, vairumā gadījumu par pilnu netiek ņemts, jo ir viedoklis vai pārliecība, ka “tur taču nav līmenis”. bet, vai visi pārliecības “īpašnieki” ir apskatījuši kaut vienu Virslīgas spēli? vairumā gadījumu ir tikpat liela pārliecība, ka “nav nemaz jāredz, lai zinātu”. skaidrs, ka īstenas hokeja lielvalsts Latvijas īstenajiem hokeja faniem interesē tikai krējums, saldais. vai tas ir uzbrauciens? nedaudz ir.

Latvijas Virslīgas spēļu apmeklējums ir tāda kā eksotika un pat nedaudz piederība īpašam daždesmit cilvēku lokam. dažkārt pat spēlētāju laukumā un uz soliņa ir vairāk nekā skatītāju – radu, draugu, nākamās spēles dalībnieku, cita veida fanātiķu – tribīnēs. nepamet ekskluzivitātes sajūta – kā koncerts speciāli dažiem skatītājiem…

Virslīga kā raiba kompānija

2011./2012. gada sezonā ir viens no visu laiku lielākajiem komandu skaitiem, kāds jebkad ir bijis Latvijas Virslīgas čempionātā. sastāvs “raibs” – 10 dažādas vienības, kuru plašo pārstāvniecību nosaka gan U-20 līgas trūkums Latvijā, gan vairāku jauniešu komandu organizatoru “vēlme” uzspēlēt pie pieaugušajiem. šosezon jaunākais atļautais vecums ir 1995. gadā dzimušie, t.i. U-17 kategorijai atbilstošie. starp citu, šosezon Virslīgā ir pamanījušies uzspēlēt arī pāris 1996.-tie gadi…

Virslīgas 4 komandām šis nav vienīgais darbalauks. Juniors un HS Rīga/Prizma (ar nosaukumu Prizma-Rīga) par savu pamatčempionātu uzskata MHL B grupu, SK Rīga-95 uzspēlē arī Sanktpēterburgas čempionāta attiecīgā jaunuma grupā (pie 1995. gadā dzimušajiem), bet Energija (Elektrēni) ir Lietuvas nacionālā čempionāta (NLRL) Augstākās divīzijas aktuālie līderi (ar nosaukumu – ESSM/Energija). nu jau tradicionāli divas komandas bez savām jauniešu hokeja saimniecībām vai esošas ārpus jebkādām hokeja piramīdām ir Ozolnieki / Monarch un SMScredit.lv.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv; ppl = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U ppl.	Z ppl.	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki/Monarch	22	18	1	2	1	124-53	58
2.	Zemgale/JLSS	24	14	2	0	8	129-99	46
3.	Juniors	21	14	0	2	5	120-61	44
4.	SMScredit.lv	21	13	2	0	6	124-63	43
5.	Liepājas Metalurgs-2	20	12	2	1	5	94-51	41
6.	SK Rīga-95	23	9	1	1	12	68-94	30
7.	HS Rīga/Prizma	22	7	1	2	12	71-99	25
8.	DHK Latgale	24	7	1	0	16	74-115	23
9.	Energija (Elektrēni)	20	4	1	4	11	76-101	18
10.	HS Rīga/LSPA	23	0	1	0	22	58-202	2

P.S. Zemgale/JLSS šosezon Virslīgas apritē figurē arī kā JLSS/Zemgale. Juniors nosaukums Latvijas Virslīgā arī HK Juniors, SK Rīga-95 – arī HK Rīga 95. HS Rīga/Prizma komandas versija MHL B grupas plašumos saukta Prizma-Rīga. Elektrēnu Energija Lietuvas čempionāta Augstākajā divīzijā – ar nosaukumu ESSM/Energija.

Virslīgas “rozīnes”

nu jau tradicionāli, ar padsmit punktu atrāvienu, Virslīgas līderi ir Ozolnieki / Monarch vienība, kurai šosezon atbilstošāks nosaukums būtu – Piņķi / Monarch. tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komanda savu mājvietu pārcēlusi no Ozolnieku ledus halles uz Inbox.lv ledus halli Piņķos. vēl četras komandas turas 40-50 punktu rāmjos (20 – 24 spēlēs), un ir pieskaitāmas Virslīgas līderiem vai tuvākajiem pretendentiem – Zemgale/JLSS, Juniors (neslikti U-20 vecuma komandai), SMScredit.lv, Liepājas Metalurgs-2.

Latvijas Virslīgas dažās komandās arī atrodamas dažas “rozīnītes” – spēlētāji, kuri savulaik ir uzspēlējuši un/vai, iespējams, uzspēlēs augstākā līmenī, bet šajā sezonā ir sastopami un/vai bijuši sastopami uz Virslīgas ledus laukumiem. stap citu, šosezon Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši trīs spēlētāji ar NHL pieredzi – Kaspars Astašenko, Aleksandrs Kerčs seniors (abi – SMScredit.lv) un Viktors Ignatjevs (Ozolnieki / Monarch). abās nosauktajās komandās tad arī ir sastopamas visvairāk “rozīņu” – vīru, kas dažādu iemeslu dēļ vislielākajam hokejam vispār vai tajā brīdī ir metuši mieru. “monarhos” šosezon ir uzspēlējuši un/vai turpina uzspēlēt arī tādi kadri kā Artis Ābols, Sergejs Durdins, Māris Grāvītis, Kārlis Kalvītis, Edgars Lipsbergs, Vadims Romanovskis. SMScredit.lv ierinda šosezon ir un/vai ir bijusi ne mazāk zvaigžņota, neskaitot Astašenko un Kerču vecāko arī – Ronalds Cinks, Agris Saviels, Oļegs Sorokins. pa kādam ārzemju līgās klīstošam hokejistam pirms vai pēc ārzemēm izķer arī Zemgale/JLSS komanda, kur šosezon jau uzspēlējuši tādi puiši kā Toms Hartmanis, Artjoms Ogorodņikovs, Ēriks Ozollapa, Kristaps Stiģis.

Latvijas Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju Top10 2011./2012. (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	komanda	spēles	punkti
1.	Guntis Pujāts	Zemgale/JLSS	24	20+26
2.	Raivis Kurnīgins	Zemgale/JLSS	24	17+26
3.	Jurijs Kļujevskis	SMScredit.lv	21	22+19
4.	Andrejs Maslovskis	SMScredit.lv	21	20+18
5.	Ēriks Ozollapa	Zemgale/JLSS	24	21+16
6.	Deniss Martjušovs	DHK Latgale	24	4+31
7.	Sandis Virkstenis	DHK Latgale	23	13+21
8.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki/Monarch	22	11+22
9.	Rūdolfs Pētersons	SK Rīga-95	21	18+14
10.	Ronalds Cinks	SMScredit.lv	18	11+21

*

olimpiskais princips dzīvs

Latvijas Virslīgas turnīra tabulas otro pusi veido komandas, kuras Virslīgā piedalās vairāk olimpiskā principa “galvenais ir piedalīties” vadīti. nekādā gadījumā tas nav nosodāmi, un ir labi, ka puišiem ir vieta, kur uzspēlēt. “visolimpiskākā” vienība Latvijas Virslīgā ir HS Rīga/LSPA, kura 23 spēļu gaitā ir mācējusi tikt tikai pie vienas uzvaras, un tās pašas – pēc pamatlaika. visi 22 zaudējumi gan bija pamatlaikā, un likumsakarīgi “akadēmiķiem” ir tikai 2 punkti tabulā. labā ziņa ir tā, ka HS Rīga/LSPA sniegumā, neskatoties uz vietu tabulā un komandas “rangu” principā, brīžam ir pamanāms entuziasms, kas ir jaudīgāks nekā tabulā augstāk esošām komandām.

HS Rīga/LSPA pēc būtības ir U-20 komanda, kurai cauri “izrotējuši” jau 38 spēlētāji, no kuriem 7 spēlētāji vecuma ziņā ir “pārpratums” – dzimuši vēlāk par 1992. gadu. pieci spēlētāji ir 1989. – 1991. gadu posmā dzimuši, bet divi ir tādā kā sporta pedagogu statusā un pie rezultāta taisīšanas, pa lielam, nepiedalās – Dmitrijs Kiremšins (1974.) un Sergejs Seņins (1972.). jā, jā – tieši tas pats Seņins, kurš uzspēlēja Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiādē; tas pats Seņins, kurš Dānijas čempionāta 36 spēlēs prata saražot 84 punktus (1998./1999. g. sezonā).

visādi citādi HS Rīga/LSPA ir 1992. – 1995. gadā dzimušo komanda. lielās “mērvienībās” raugoties, šī vienība ir 2.-3. jaunākā komanda Virslīgā; par viņiem jaunāki ir tikai 1995. gada “specklase” – SK Rīga-95, aptuveni vienādā vecumā – Juniors. jāpiebilst, ka HS Rīga/LSPA ir Dinamo jauniešu komandām un SK Rīga saimniecībai “tuvu stāvošs” veidojums. piemēram, daži puiši, kas ir pretendējuši un dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, ir uzspēlējuši un/vai spēlē HS Rīga/LSPA vienībā. starp tiem: Ēriks Aļaškevičs, Arvis Petunovs, Kaspars Porejs, Pāvels Tribuncovs. nebūs pārsteigums, ja kāds no HS Rīga/LSPA sastāva šajā vai nākamajā sezonā taps iesaukts kādā no MHL vienībām.

HS Rīga/LSPA spēlētāju statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012. (pēc 2012-01-08 spēles; iespējami labojumi pēc 2011-01-08 spēles protokola salabošanas):

spēlētājs	dz.	spēles	punkti	SM
UZBRUCĒJI
Lauris Ziemiņš	1989.	18	8+14	8
Vladislavs Koniševs	1993.	23	6+15	14
Ivans Dmitrijevs	1992.	15	6+7	8
Ēriks Aļaškevičs	1993.	17	6+4	12
Oto Everss	1992.	23	3+6	22
Kaspars Porejs	1993.	13	5+3	6
Viktors Rutkovskis	1993.	23	4+3	38
Aleksandrs Manza	1994.	17	3+2	6
Gints Leitis	1992.	6	2+1	0
Pauls Krūmiņš	1993.	20	2+1	12
Dāvis Birzulis	1994.	7	2+0	0
Ivars Sirmais	1993.	3	1+1	0
Jānis Zariņš	1991.	3	1+1	2
Ēriks Baranovs	1994.	12	1+1	6
Sandis Saulīte	1993.	9	0+2	6
Dāgs Lauciņš	1992.	13	0+1	2
Sergejs Seņins	1972.	6	0+1	12
Renē Rozenbergs	1990.	1	0+0	2
Kārlis Hiršs	1992.	3	0+0	6
Armands Holms	1991.	4	0+0	0
Konstantīns Sukoņko	1992.	4	0+0	2
Sandis Grīnbergs	1995.	10	0+0	0
AIZSARGI
Viktors Šorins	1992.	22	3+7	36
Pāvels Tribuncovs	1993.	17	3+1	14
Arvis Petunovs	1993.	12	1+3	24
Mihails Ļeonovs	1994.	21	0+3	12
Ričards Simsons	1995.	7	0+2	4
Gusts Pavlovskis	1994.	11	1+0	0
Eduards Krustiņš	1995.	7	0+1	0
Maksims Krutjko	1993.	23	0+1	26
Raivis Reiss	1995.	1	0+0	0
Vladimirs Poļaņins	1994.	2	0+0	0
Dmitrijs Kiremšins	1974.	13	0+0	22
Ričards Antons	1994.	16	0+0	10
VĀRTSARGI	dz.	sp. laiks	GAA	SM
Ričards Rozentāls	1995.	60:00	6.00	0
Kārlis Zakrevskis	1993.	721:13	8.49	0
Silvestrs Kūliņš	1993.	498:47	8.90	2
Aleksandrs Žagars	1991.	100:00	12.00	0

*

P.S. skatot HS Rīga/LSPA un citu Virslīgas vienību spēlētāju statistiku, jāņem vērā LHF pieraksta specifika – viens un tas pats spēlētājs, ja ir bijis protokolā fiksēts dažādos ampluā, tad parādīsies atsevišķi aizsargu un uzbrucēju statistikas ailītēs ar atšķirīgu (sadalītu) spēļu skaitu, punktiem un soda minūtēm. šeit viena spēlētāja atsevišķu pozīciju skaitļi ir summēti.

[foto fiksēts HS Rīga/LSPA spēlē pret Zemgale/JLSS 2011. gada 24. septembrī; foto avots: lhf.lv (autors: Oļegs Siračenko).]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]