Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Rob Schremp’

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/02

Nizivijs_vs_Traktor_2011-02-20_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Upitis_un_Lucenius_vs_Spartak_2011-11-20_A_KrustsJaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Cipulis_Dinamo_vs_OHK_Dinamo_2012-01-09_A_KrustsOtrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Ivanans_un_Biezais_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_SiracenkoNesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* kurā sp.** pretinieki datums
1. Aleksandrs Ņiživijs 0:00 1. Amur 2008-09-02
2. Juris Upītis 0:00 1. Metallurg (Mag.) 2011-11-02
3. Kyle Wilson 0:00 1. Dinamo (Minska) 2013-09-05
4. Marcel Hossa 3:52 1. Amur 2008-09-02
5. Jamie Lundmark 4:33 1. Ak Bars 2011-09-13
6. Viktors Bļinovs 5:40 2. Amur 2008-09-03
7. Raimonds Vilkoits 8:32 2. Ņeftehimik 2010-12-10
8. Miķelis Rēdlihs 9:52 1. Amur 2008-09-02
9. Matt Ellison 10:41 1. Amur 2008-09-02
10. Ģirts Ankipāns 14:12 3. HK MVD 2008-09-11
11. Tomáš Surový 15:00 1. SKA 2010-09-09
12. Ronald Petrovický 18:42 2. Amur 2008-09-03
13. Jānis Sprukts 21:26 2. Avangard 2009-09-14
14. Lauris Dārziņš 21:53 2. Amur 2008-09-03
15. Paul Szczechura 25:48 2. Salavat Julajev 2012-10-01
16. Marcel Haščák 26:38 3. Lokomotiv 2013-10-30
17. Miks Indrašis 27:03 3. HC Slovan Bratislava 2012-09-08
18. Rustams Begovs 27:45 6. Avtomobiļist 2013-11-28
19. Edijs Brahmanis 29:20*** 4. Vitjaz 2009-01-25
20. Mārtiņš Karsums 31:44 3. Dinamo (Maskava) 2010-01-22
21. Fredrik Warg 32:49 3. CSKA 2011-09-19
22. Tyler Arnason 34:14 5. Spartak 2009-11-30
23. Kaspars Daugaviņš 44:30 3. Torpedo 2012-09-25
24. Mike Iggulden 50:54 4. Spartak 2009-09-19
25. Róbert Petrovický 55:09 4. SKA 2009-10-30
26. Brock Trotter 61:56 6. Ņeftehimik 2010-09-21
27. Martin Kariya 61:58 6. Ņeftehimik 2009-11-14
28. Juris Štāls 68:31 8. Torpedo 2008-09-15
29. Roberts Bukarts 68:36 14. Spartak 2009-11-19
30. Juraj Mikúš 72:51 7. Torpedo 2010-10-09
31. Jakub Šindel 73:48 6. Dinamo (Maskava) 2011-10-23
32. Adrian Foster 74:24 7. Amur 2009-10-18
33. Rob Schremp 75:39 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
34. Ainars Podziņš 83:47 16. CSKA 2011-02-01
35. Alexandre Giroux 87:04 6. Amur 2012-09-17
36. Māris Bičevskis 88:25 12. Atlant 2012-02-19
37. Jamie Johnson 92:53 5. Metallurg (Novok.) 2012-09-15
38. Aigars Cipruss 107:20 12. Avangard 2008-12-24
39. Aleksejs Širokovs 127:03 8. Torpedo 2008-09-15
40. Andris Džeriņš 138:51 21. Amur 2010-09-15
41. Mark Hartigan 139:15 10. Spartak 2008-09-24
42. Armands Bērziņš 141:19 14. Traktor 2008-11-15
43. Gints Meija 160:48 23. Atlant 2009-10-04
44. Vitālijs Pavlovs 171:23 16. Torpedo 2013-02-21
45. Gunārs Skvorcovs 229:55 28. Donbass 2013-02-26
46. Mārtiņš Cipulis 237:13 17. Himik 2008-10-18
47. Niclas Lucenius 848:01 58. Torpedo 2012-03-06

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

uzbrucējs min:sek* sp. skaits**
1. Elvijs Biezais 446:51 52
2. Raitis Ivanāns 354:14 50
3. Ville Nieminen 270:20 16
4. Vitalijs Karamnovs 181:01 18
5. Artūrs Kuzmenkovs 167:02 24
6. Björn Melin 132:42 11
7. Ronalds Cinks 126:22 20
8. Vojtěch Polák 112:44 9
9. Sergejs Pečura 31:31 6
10. Jānis Straupe 30:38 5
11. Miks Lipsbergs 28:09 4
12. Toms Hartmanis 22:47 7
13. Devids Sarkanis 12:41 2
14. Andris Siksnis 11:14 4

 

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Posted by petrovich27 uz 2013/09/07

LM_jaun_vs_HK_Zelenograd_MHL_B_2012-13_skliepajasmetalurgs_lv_VERSLiepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

spēlētājs dz. komanda valsts līga
UZBRUCĒJI
1. Ģirts Ankipāns 1975. (karjeru beidz)
2. Edgars Ārinieks 1994. Sputņik (Almetjevska) Krievija MHL B
3. Aleksandrs Baburins 1988. HS Rīga/Prizma Latvija Latv. Virslīga
4. Lauris Bajaruns 1989. Rytíři Kladno Čehija Čeh. Tipsport Extraliga
5. Edgars Brancis 1985. Beibaris (Atirava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
6. Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
7. Māris Diļevka 1992. Platina-Chişinău Moldova MHL B
8. Vladislavs Dobreņkijs 1991. ?
9. Pauls Hodzko 1993. Platina-Chişinău Moldova MHL B
10. Miks Indrašis 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
11. Egils Kalns 1991. ?
12. Regnārs Kaļinovskis 1993. ?
13. Artūrs Kuzmenkovs 1993. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
14. Linards Mazurs-Mago 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
15. Artūrs Mickēvičs 1991. Toros (Ņeftekamska) Krievija VHL (Kr. 2.)
16. Kārlis Ozoliņš 1994. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
HK Rīga Latvija MHL
17. Sergejs Pečura 1987. ?
18. Ainars Podziņš 1992. Vitjaz (Podoļska) Krievija KHL
19. Rob Schremp 1986. EV Zug Šveice NLA (Šv. 1.)
20. Gunārs Skvorcovs 1990. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
21. Jānis Straupe 1989. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
22. Povilas Verenis (LIET) 1990. Aristan (Temirtava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
23. Sergejs Voroņins (BLR) 1985. HK Ļida Baltkrievija Baltkr. ekstralīga
24. Bruno Zabis 1991. HSV Eishockey (Hamburga) Vācija Oberliga (Vācijas 3.)
25. Toms Zeltiņš 1986. Kurbads (Ogre) Latvija Latv. Virslīga
AIZSARGI
1. Nerijus Ališauskas (LIET) 1991. EV Füssen Vācija Oberliga (Vācijas 3.)
2. Ričards Birziņš 1989. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
3. Jānis Bullītis 1990. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
4. Reinis Demiters 1991. ?
5. Vents Feldmanis 1977. (karjeru beidz)
6. Mārtiņš Gipters 1989. Beibaris (Atirava) Kazahstāna Kaz. Augstākā līga
7. Rodrigo Laviņš 1974. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
8. Iļja Makarovs 1994. HK Dmitrov Krievija MHL B
9. Mārtiņš Porejs 1991. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
10. Jēkabs Rēdlihs 1982. ?
11. Edgars Siksna 1993. Dinamo (Rīga) Latvija KHL
HK Rīga Latvija MHL
12. Ēriks Ševčenko 1991. Tønsberg Vikings Norvēģija Get Ligaen (Norv. 1.)
13. Raimonds Tūbelis 1991. Eindhoven Kemphanen Nīderlande Eredivisie (Nīderl. 1.)
VĀRTSARGI
1. Jānis Auziņš 1991. HC 07 Detva Slovākija 1. liga (Slovāk. 2.)
2. Nauris Grīnvalds 1990. ?
3. Jānis Kalniņš 1991. Dunaújvárosi Acélbikák Ungārija MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

spēlētājs dz. komanda valsts līga
U Olafs Aploks 1995. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Artūrs Birstiņš 1993. Kurbads (Ogre) Latvija Latv. Virslīga
U Vadims Boženkovs 1994. Platina-Chişinău Moldova MHL B
U Valters Freijs 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
U Edgars Homjakovs 1995. Lake Tahoe Blue ASV WSHL
U Romans Nekļudovs 1995. Platina-Chişinău Moldova MHL B
U Klāvs Plānics 1993. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Rihads Remiņš 1993. Zemgale/LLU Latvija Latv. Virslīga
U Leonards Rimjāns 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
U Juris Ziemiņš 1993. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Maksims Abrašins 1994. Platina-Chişinău Moldova MHL B
A Mārtiņš Oskars Freimanis 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Ralfs Grīnbergs 1995. HK Rīga Latvija MHL
A Mareks Ķepals 1992. HS Rīga/Prizma Latvija Latv. Virslīga
A Roberts Mamčics 1995. Sputņik (Almetjevska) Krievija MHL B
A Ričards Matuzevičs 1994. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Haralds Neimanis 1994. HK Rīga Latvija MHL
A Sandis Šostaks 1993. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
A Raimonds Upenieks 1992. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
V Simas Baltrunas (LIET) 1995. HC Baltica (Viļņa) Lietuva MHL B
V Vadims Miščuks 1993. Platina-Chişinău Moldova MHL B
V Reinis Petkus 1995. Platina-Chişinău Moldova MHL B
V Boriss Tretjakovs 1993. ?

*

Plašāk:

  • Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
  • Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
  • Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
  • Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
  • Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
  • HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Posted by petrovich27 uz 2013/07/22

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

Galvins_pret_Avangard_2011-11-04_A_Krusts#13 (#5) Guntis Galviņš

  • Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
  • Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
  • Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
  • Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

M_Redlihs_vs_Novokuznecku_2012-02-24_A_Krusts_N2#19 Miķelis Rēdlihs

  • Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
  • Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
  • Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
  • Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
  • Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
  • Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

Hosa_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERS#81 Marsels Hosa

  • Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
  • Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
  • KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
  • Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

  • Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
  • Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
  • Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
  • Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Ozolins_Dinamo_vs_Ak_Bars_2011-09-13_ak-bars_ru_N2_mazBet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl. hokejists dz. sp. (reg+PO+Nad) punkti +/- soda min.
A Guntis Galviņš 1986. 282 (243+26+13) 19+76 +11 161
A Kristaps Sotnieks 1987. 277 (235+29+13) 10+23 -38 149
U Aleksandrs Ņiživijs 1976. 247 (222+25+0) 43+94 -42 111
A Krišjānis Rēdlihs 1981. 231 (189+29+13) (22+57) -5 86
A Rodrigo Laviņš 1974. 225 191+21+13) 9+22 +5 127
U Ģirts Ankipāns 1975. 223 (202+21+0) 31+43 ±0 126
U Gints Meija 1987. 194 (166+17+11) 12+28 -8 56

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs sezona rekorda īpašnieks un skaitļi labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marsels Hosa – 55 punkti Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marsels Hosa – 35 reizes A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marsels Hosa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm (4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Marks Hartigans – 5 reizes (5 personas) – pa 2 reizēm
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martins Pruseks – 94.1% Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martins Pruseks – 1.70* Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles 2008./2009. Martins Pruseks – 6 spēles Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Kriss Holts – 20 reizes Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Kriss Holts – 2590:12 Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredriks Varjs -18 Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvijs Vestkots – 124 min. Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
  • Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik daudz Dinamo palīdzēja Liepājas Metalurgam?

Posted by petrovich27 uz 2013/03/10

LM_IIHF_Kont_kausa_2_posms_2011-0kt_iihf_com_N4Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?

Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…

Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.

Desmitdaļa rezultāta

Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N4Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).

Progress?

2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…

Kas tālāk?

„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N8_VERS_2Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.

Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!

Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.

Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.

Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

UZBRUCĒJI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. punkti/sp.
1. Miks Indrašis 1990. 2 0+2 ±0 0 0 1.000
2. Gunārs Skvorcovs 1990. 12 8+3 +5 0 0 0.917
3. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 43 12+23 +5 38 3 0+2 +1 2 0.804
4. Artūrs Mickēvičs 1991. 50 19+21 +6 12 3 0+0 -1 0 0.755
5. Povilas Verenis 1990. 30 9+13 +12 22 0 0.733
6. Roberts Bukarts 1990. 14 6+4 ±0 4 0 0.714
7. Ģirts Ankipāns 1975. 13 0+8 -1 8 3 1+1 +1 0 0.625
8. Edgars Brancis 1985. 50 11+20 -6 26 3 1+0 +1 2 0.604
9. Jānis Straupe 1989. 48 16+11 +3 10 3 1+0 -2 0 0.549
10. Ainars Podziņš 1992. 22 6+6 +5 2 0 0.546
11. Māris Diļevka 1992. 36 11+10 +5 22 3 0+0 -2 2 0.539
12. Bruno Zabis 1991. 34 5+11 +1 20 3 0+2 +1 4 0.487
13. Egils Kalns 1991. 37 4+12 -1 12 3 0+0 -3 0 0.400
14. Lauris Bajaruns 1989. 45 3+14 +3 30 3 1+1 +1 4 0.396
15. Sergejs Voroņins 1985. 50 6+12 +5 20 3 0+0 ±0 0 0.340
16. Toms Zeltiņš 1986. 40 6+7 -8 34 0 0.325
17. Kārlis Ozoliņš 1994. 41 4+9 +5 6 3 0+0 -1 2 0.296
18. Sergejs Pečura 1987. 5 0+1 ±0 2 0 0.200
19. Aleksandrs Baburins 1988. 20 1+2 -5 8 3 0+0 -1 2 0.130
20. Edgars Ārinieks 1994. 10 0+1 -4 2 0 0.100
21.-22. Pauls Hodzko 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0
Robs Šremps 1986. 1 0+0 ±0 0 0 0
23.-24. Vladislavs Dobreņkijs 1991. 2 0+0 ±0 0 0 0
Regnārs Kaļinovskis 1993. 1 0+0 ±0 0 1 0+0 ±0 0 0
25. Linards Mazurs-Mago 1994. 2 0+0 -1 0 0 0

*

Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.

No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.

Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

AIZSARGI dz. sp. reg. punkti reg. +/- reg. SM reg. sp. PO punkti PO +/- PO SM PO SUMMĀ vid. lietd./sp.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 7 0+1 +4 8 0 +0.571
2. Rodrigo Laviņš 1974. 9 2+1 +3 14 0 +0.333
3. Ričards Birziņš 1989. 49 6+18 +16 77 3 1+0 -3 0 +0.250
4. Mārtiņš Gipters 1989. 42 4+9 +8 20 3 0+0 -3 4 +0.111
5. Edgars Siksna 1993. 44 7+8 +5 61 3 0+0 ±0 0 +0.106
6. Reinis Demiters 1991. 38 2+9 +4 42 3 0+0 ±0 0 +0.098
7. Raimonds Tūbelis 1991. 49 4+6 +4 67 3 0+0 ±0 2 +0.077
8. Iļja Makarovs 1994. 1 0+0 ±0 0 0 ±0
9. Jēkabs Rēdlihs 1982. 3 0+0 ±0 4 0 ±0
10. Ēriks Ševčenko 1991. 32 2+16 -1 16 3 1+0 ±0 0 -0.029
11. Vents Feldmanis 1977. 45 3+6 -5 59 2 0+0 +1 4 -0.085
12. Jānis Bullītis 1990. 34 0+4 -2 20 1 0+0 -1 0 -0.086
13. Nerijus Ališauskas 1991. 47 0+8 -6 84 3 0+1 ±0 4 -0.120

*

P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):

VĀRTSARGI dz. sp. (min:sek) reg. uzv.-zaud. reg. GAA reg. atv. % reg. sp. (min:sek) PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO
1. Jānis Auziņš 1991. 25 (1243:52) 14-8 2.51 91.0% 3 (188:14) 0-3 4.46 83.9%
2. Jānis Kalniņš 1991. 29 (1594:38) 13-12 2.78 91.7% 0
3. Nauris Grīnvalds 1990. 5 (184:01) 0-3 3.26 90.8% 0

*

Cik daudz šosezon „saražots”?

Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?

LM_skliepajasmetalurgs_lv_2012-2013_N9_VERSUn kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?

P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).

P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).

Izziņām:

  • Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
  • Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com

[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik trāpa Dinamo? Leģionāri pret vietējiem

Posted by petrovich27 uz 2013/02/18

Biezais_un_Bicevskis_vs_SKA_2012-10-31_ska_ruForečekings vai bekčekings, galvenais treneris vai vietas izpildītājs, bet dienas beigās vienīgā mēraukla ir rezultāts un turnīra tabulā ieņemtā vieta. Lai arī kāda ir treneru piekoptā taktika, bez vārtu guvumiem arī pilnīga anti-hokeja apstākļos uzvarēt nav iespējams. Ar statistiku krustoti secinājumi par Rīgas Dinamo spēles elementu ‘trāpīt’. Cik trāpa leģionāri? Cik – pašmāju „zieds”?

Noburtā vārtu līnija?

24.-ais labākais, lasi 3.-ais sliktākais, uzbrukums komplektā ar 19.- labāko aizsardzību līgā nozīmē pēdējo vietu Rietumu konferencē un 24. (no 26) vietu visā līgā. Izcils pedagoģiskais fons, lai klubs un tā komandas sastāva komplektētāji saprastu, ka zemāk vairs nav kur krist. Mērfija prātulas liecina, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Taču diezin vai tās atbilstība būtu speciāli jāpārbauda…

2012./2013. gada regulārās sezonas 52 spēlēs Rīgas Dinamo vienība pretinieku vārtos trāpīja 109 reizes, ieskaitot divus izšķirošos pēcspēles metienus. Tas ir – 2,10 vārtu guvumi vidēji spēlē. Līdz šim tik bēdīgi regulārajā sezonā nebija klājies – ne Dinamo pirmajā „testa” sezonā (2008./2009. – 2,36), ne šķietami netrāpīgajā Rautakallio pirmajā sezonā (2012./2013. – 2,39). Protams, sezonas varēšanas summu nevarēja neietekmēt janvāra gaitā notikusī dažu komandas spēlētāju deleģēšana uz citiem klubiem; tomēr neskatoties uz Žirū, Ņiživija, Karla pārcelšanos prom, arī pirms tam Rīgas kluba trāpīgums bija ārkārtīgi vājš.

Rīgas Dinamo vārtu guvumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu guv. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 132 2 2.36 19. (no 24)
2009./2010. 56 174 3 3.11 5. (no 24)
2010./2011. 54 160 6 2.96 7. (no 23)
2011./2012. 54 129 5 2.39 17. (no 23)
2012./2013. 52 109 2 2.10 24. (no 26)

*

Ir bijis arī sliktāk

Statistiski un sašaurināti spriežot, Pekas Rautakallio galvenais pienesums Rīgas Dinamo zīmējumā bija – aizsardzības sakārtošana. Ar to trāpīgumu bija kā bija, bet Rautakallio pirmajā sezonā (2011./2012.) Dinamo „caurlaidība” sasniedza savu rekordu – vidēji spēlē vien 2,52. Bet jaunajā regulārajā sezonā (2012./2013.) paveiktās iestrādes savu vārtu drošībai tomēr zuda. 52 spēlēs Dinamo piedzīvoja 151 vārtu zaudējumu, t.sk. divus izšķirošus pēcspēles metienus, kas veido 2,90 vidēji spēlē. Tomēr tas nav sliktākais rādītājs jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē; otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) Rīgas kluba vārtos krita biežāk – vidēji 3,13 reizes spēlē. Neskatoties uz to, dinamieši izcīnīja pēdējo ceļazīmi uz play off, kur pirmajā kārtā izgāza Petrogradas SKA.

Piemēram, šosezon par rīdziniekiem vēl vairāk savos vārtos saņēmuši Astanas Baris vīri – 161 reizi un vidēji spēlē 3,10, šajā parametrā līgā ieņemot 22. vietu, t.i. esot 5.-tie sliktākie. Tomēr Astanas klubs jau laicīgi nodrošināja vietu Gagarina kausa izcīņā un nodarbojās ar „brazīliešu” hokeju – ļāva mest citiem, bet sameta arī paši. Attiecīgi Baris regulārās sezonas summā ieņem otro vietu KHL pēc vārtu guvuma skaita. Kazahstānas kluba vīri šosezon trāpīja 175 reizes kopā un vidēji spēlē 3,37. Trāpīgāk bija klājies tikai SKA.

Rīgas Dinamo vārtu zudējumi piecās regulārajās sezonās un vieta līgā šajā kritērijā:

sezona sp. vārtu zaud. t.sk. PM vidēji spēlē vieta KHL
2008./2009. 56 156 3 2.79 11. (no 24)
2009./2010. 56 175 5 3.13 20. (no 24)
2010./2011. 54 149 5 2.76 12. (no 23)
2011./2012. 54 136 7 2.52 11. (no 23)
2012./2013. 52 151 2 2.90 19. (no 26)

*

Dinamo snieguma problēmas attiecīgi ir izveidojušās summā – metam mazāk, ielaižam vairāk, ir līgas otrais sliktākais vairākums un arī otrs sliktākais mazākums… Faktiski lielākajā daļā komandas kopējās statistikas elementu Dinamo šosezon bija starp vājākajiem un ražoja sev jaunus anti-rekordus. Attiecīgi – pilnīgi likumsakarīga ir Dinamo atrašanās attiecīgajā vietā turnīra tabulā. Jo nebija neviena spēles elementa, aiz kura „aizķerties”; nebija nekā tāda, ar ko dinamieši būtu labāki par vismaz pusi KHL čempionātā spēlējošo komandu. Pērn, piemēram, tas bija atstrādāts vairākums.

Šosezon? Varbūt apstāklis, ka Dinamo ļoti maz noraidījās – tikai 586 minūtes, kas 5.-6. labākais rādītājs līgā. Taču kopā ar faktu, ka Rīgas Dinamo ir arī tā komanda, pret kuru pretinieki nopelna vismazāk soda minūšu līgā (488 minūtes), tas handikapu dinamiešiem nedod. Turklāt, ja atceras par otro sliktāko vairākumu, jēgas vēl mazāk.

Leģionāri vainīgi?

Starp citu, Rīgas Dinamo nu jau aizvadītajā regulārajā sezonā bija viena no komandām, kas visvairāk meta pa vārtiem. 1468 metieni pa vārtiem un 6. vieta šajā parametrā; tikai, ka realizācijas procents – vien 7,43%, kas bija ceturtais sliktākais līgā… Un tieši trāpīgums dinamiešiem, salīdzinot ar agrākajām sezonām, ir pasliktinājies vēl vairāk nekā savas zonas „caurstaigājamība”, kas arī ne tuvu nav labākajā stāvoklī. Ir tāda atbilstoša krievu paruna „lauzt nav būvēt”.

Paul Szczechura (38)Komandas snieguma, t.sk. vārtu negūšanas, nepilnībās ir ierasts meklēt vainīgos leģionāru aprindās, jo importa algotņi ir pirmie, no kuriem prasa rezultāta taisīšanu. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās divās sezonās leģionāri jau bija aizstumti otrā plānā un arī šosezon pirmā plāna lomu sezonas gaitā izdevās izcīnīt tikai Sējēja (HC Lev Praha) izbrāķētajam Polam Ščehuram (pa labi novietotajā attēlā). Tuvu bija arī Džeimijs Džonsons un Aleksandrs Žirū, bet līdz Karsumam un Indrašim tiem bija „jāaug”.

Protams, rezultativitāte un trāpīgums nav vienīgais kritērijs, pēc kura iespējams vērtēt katra spēlētāja pienesumu, tomēr aizvadītās 2012./2013. g. sezonas leģionāru pienesums nav sliktākais pieredzētais. Ir bijis sliktāks, ir bijis labāks, bet „visu laiku sliktākais” tomēr bija iepriekšējās sezonas (2011./2012.) leģionāru iesaukums. Uz to fona aktuālās sezonas leģionāri izskatās pat diezgan pieklājīgi.

Atzinību visās frontēs izpelnās Ščehura. Sezonas ievaddaļā labāk par gaidīto izskatījās Džeimijs Džonsons, kurš tomēr pazuda sezonas gaitā. Un viņa uzstāšanās regulārās sezonas pēdējās spēlē tomēr „neaizmālē acis” par kopējo sniegumu sezonas otrajā pusē. Jādomā, ka atstāšana starp Mārtiņu Karsumu un Miku Indraši ļautu Džonsonam pielasīt vairāk punktu. Bet jautājums, vai Karsums un Indrašis būtu tikpat ražīgi ja viņiem Ščehuras vietā „patronas pienestu” Džonsons. Turklāt Džeimijam Džonsonam +/- ailītē ir katastrofa, nevis lietderības koeficients (-14).

Bet ar visu to Dinamo leģionāri šajā sezonā „pogā ārā” pērnos. Rezultativitātes salīdzinājumā šīs sezonas Ščehura, Džonsons, Žirū ir labāki (rezultatīvāki) par jebkuru 2011./2012. g. sezonas ārzemnieku Dinamo sastāvā. Vien salīdzinājums nebūtu īsti korekts attiecībā uz Marselu Hosu pērnajā versijā, jo Hosa aizvadīja tikai 19 spēles. Ja „mērītu” Hosas vidēji spēlē sakrāto punktu skaitu (16), tad viņš būtu rezultatīvāks par visiem pērnajiem un aktuālajiem leģionāriem. Bet leģionāru antiTopā galvenie ieraksti paveikti tieši iepriekšējā sezonā – Melins, Nieminens, Šindels. Šosezon neviens no leģionāriem tik maz vai nemaz samest/nesamest „neuzdrošinājās”

Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 5 regulārajās sezonās:

uzbrucējs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Marcel Hossa 2009./2010. 56 35+20 -3 19:15
2. Marcel Hossa 2008./2009. 52 22+22 +3 19:43
3. Mark Hartigan 2008./2009. 55 20+18 -1 17:03
4. Matt Ellison 2008./2009. 55 15+22 +1 19:00
5. Mike Iggulden 2009./2010. 55 13+20 +6 16:15
6. Tomáš Surový 2010./2011. 54 14+18 -4 17:40
7. Paul Szczechura 2012./2013. 43 8+20 +3 17:03
8. Brock Trotter 2010./2011. 49 9+17 +3 14:26
9. Mark Hartigan 2010./2011. 45 16+8 +8 17:16
10. Martin Kariya 2009./2010. 38 4+19 +8 13:17
11. Jamie Johnson 2012./2013. 52 8+14 -14 19:27
12. Alexandre Giroux 2012./2013. 47 16+5 -7 15:15
13. Róbert Petrovický 2009./2010. 34 8+11 -3 16:20
14. Fredrik Warg 2011./2012. 49 10+7 -18 16:42
15. Jamie Lundmark 2011./2012. 47 8+8 -11 15:35
16. Niclas Lucenius 2011./2012. 53 0+15 +6 14:34
17. Marcel Hossa 2011./2012. 19 8+6 +2 17:06
18. Tyler Arnason 2009./2010. 26 4+7 +3 9:48
19. Rob Schremp 2012./2013. 21 1+5 -1 14:38
20. Ronald Petrovický 2008./2009. 30 2+3 -4 11:36
21. Juraj Mikúš 2010./2011. 22 3+1 -5 12:04
22. Adrian Foster 2009./2010. 10 2+2 -1 13:49
23. Róbert Petrovický 2010./2011. 20 1+3 -4 11:03
24. Vitalijs Karamnovs 2010./2011. 18 0+2 -3 10:03
25. Jakub Šindel 2011./2012. 21 1+0 -9 12:32
26. Ville Nieminen 2011./2012. 16 0+1 -7 16:53
27. Björn Melin 2011./2012. 11 0+0 -9 12:03

*

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 5 regulārajās sezonās:

aizsargs sezona spēles punkti +/- sp. laiks
1. Lee Sweatt 2009./2010. 37 2+5 +2 19:56
2. Mathieu Carle 2012./2013. 35 3+2 +2 20:39
3. Duvie Westcott 2008./2009. 51 2+18 -1 21;28
4. Filip Novák 2008./2009. 50 4+14 -7 20:43

*

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 5 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona spēles GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Mikael Tellqvist 2012./2013. 35 2.62 90.9% 1 1972:09
6. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 2.61 90.8% 0 252:56
7. Martin Prusek 2009./2010. 28 3.13 90.3% 0 1476:56

*

Arī Mikaela Tellkvista sniegums nav katastrofālākais, salīdzinot ar iepriekš uzrādītajiem vārtsargu-leģionāru cipariem iekš Dinamo. Tāds stipri vidējs un viduvējs summā, bet ne sliktākais. Kā pēc atvairīto metienu procenta, tā pēc vidēji spēlē neatvairīto metienu koeficienta (GAA). Jā, sezonas sākumā Tellkvists tik ļoti buksēja, ka Māris Jučers viņu „nokoda”, bet sezonas gaitā viss nostājās otrādi…

Ja jau leģionāri šosezon nebija nemaz tik švaki, kur tad izpalika arī šīs sezonas veiksmes stāsts?

Cik „sver” leģionāri?

Pirmo četru KHL sezonu gaitā leģionāru pienesums vārtu guvumu izteiksmē kopējā Dinamo „katlā” pakāpeniski samazinājās. Ne tikai leģionāru atlases īpatnību un viņu varēšanas līmeņa dēļ, bet arī tāpēc, ka vietējie kadri kāpināja savas jaudas, guva pieredzi un auga. Tik labi, ka vēlāk dažus izpirka Ak Bars, Lokomotiv, CSKA. Pērnsezon bija leģionāru trāpīguma zemākais punkts; importa laukuma spēlētāji pienesa tikai 21,6% no visiem vārtu guvumiem „no spēles”. Šosezon, neskatoties uz kopēju tendenci – iemetam mazāk, ir pieaugusi leģionāru sarūpēto vārtu guvumu proporcija. Proti, tagad leģionāri bija trešdaļa no Dinamo uzbrukuma (33,6%). Skaidrs, ka vārtu guvumi nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs, un tur nav saskatāmas piespēles, iemetieni, darbs aizsardzībā utt. Tomēr kritērijs ir pietiekami ilustratīvs, jo čekeru, kapļu un „kausētāju” netrūkst uz vietas, lai vēl tos importētu. Respektīvi, nu nav uz mežu malku jāved līdzi…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija piecās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona Latvijas spēlētāji leģionāri
2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)

*

Kāds secinājums? Šoreiz vainīgie un pievīlēji nav jāmeklē starp džonsoniem. Latvijas „preces” pienesums Dinamo vārtu guvumos ir samazinājies no 98 vārtu guvumiem (54 spēlēs) pērnsezon uz 71 reizi (52 spēlēs) šosezon. Attiecīgi vietējo „produktu” ieguldījuma proporcija ir noplakusi no 78,4% uz 66,4%. Tas nav maz, bet – par maz.

Progresējam par lēnu?

Runa ir par to, ka ar Karsuma un Indraša performanci nepietiek, lai izpildītu visas vietējam personālam atvēlētās rezultativitātes normas. Bet Džeriņš, Ņiživijs, Daugaviņš, Meija dažādu iemeslu dēļ Rēdliha-jaunākā, Sprukta un arī Ozoliņa atstātos rezultativitātes robus varēja aizlāpīt tikai daļēji.

Tas viss nekādā ziņā nav nekāds pārmetums nosauktajiem Latvijas spēlētājiem Dinamo ierindā. Drīzāk pretēji! Vairums Latvijas uzbrucēju, kas palika Dinamo ierindā no pērnās sezonas, ir pielikuši rezultativitātē. Ja, piemēram, Karsumam šajā regulārajā sezonā pieaugums ir par vienu punktu, tad Indrašim un Džeriņam, salīdzinot ar pērnajām nullēm, šajā regulārajā sezonā ir matemātiski nenovērtējams procentuālais pieaugums. „Audzis” ir pat Aleksandrs Ņiživijs, kuram identiskā spēļu skaitā pērn 9 punkti, bet šosezon tikai Dinamo ierindā – 15 punktu…

Rezultativitātes kritums ir fiksēts tikai trijiem Dinamo uzbrucējiem, kas palikuši no iepriekšējās sezonas. Redzamākais kritums kā spēļu, tā punktu skaitā ir Ģirtam Ankipānam (no 12 punktiem uz vienu), bet pārējās izmaiņas ir salīdzinoši kosmētiskas. „Ārpus konkurences” un salīdzinājumu loka paliek virkne uzbrucēju, kas iepriekš ne Dinamo, ne KHL nav spēlējuši – Biezais, Daugaviņš, Ivanāns, M.Lipsbergs, Pavlovs, Skvorcovs.

Rīgas Dinamo uzbrucēji, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
UZ AUGŠU
Miks Indrašis 1 (0+0) 43 (14+12) +26
Andris Džeriņš 9 (0+0) 52 (8+9) +17
Aleksandrs Ņiživijs 33 (3+6) 33 (1+14) +6
Gints Meija 46 (3+5) 50 (4+9) +5
Māris Bičevskis 15 (1+1) 45 (1+4) +3
Mārtiņš Karsums 54 (21+12) 51 (16+18) +1
LEJUP
Roberts Bukarts 26 (3+3) 18 (3+0) -3
Juris Upītis 9 (3+0) 3 (0+0) -3
Ģirts Ankipāns 31 (6+6) 18 (1+0) -11

*

Aizsargi un uzbrukums

Aizsargiem ir savi tiešie darba pienākumi – „spodrība” savu vārtu priekšā, piespēļu un metienu neitralizācija, nu, varbūt arī pirmā piespēle. Bet Rautakallio veidotajā modelī aizsargi tika vairāk ievilkti uzbrukumā, bet uzbrucējiem attiecīgi bija „jāatmaksā” ar darbu aizsardzībā.

Salīdzinot ar 2011./2012. g. sezonu, šosezon sastāva ziņā it kā izmaiņas nebija skaitliski lielas. Palika 7 aizsargi, aizgāja tikai divi, pienāca klāt tikai divi… Pat, ja neiedziļināmies personālijās un to sniegtajā garīgi-psiholoģiskajā pienesumā, tad „sausais” atlikums ir tāds, ka šosezon Dinamo aizsargi kopā pa visiem pērnsezon salasīja 87 rezultativitātes punktus (28+59), bet šosezon, ieskaitot importa Karlu, 65 punktus (21+44). Jāatkārtojas, ka aizsargu snieguma primārais kritērijs nav rezultativitāte, tomēr šis salīdzinājums parāda arī aizsargu lomas samazināšanos uzbrukuma veidošanā, t.sk. vairākuma izspēlē, kas šosezon „kliboja ar abām kājām”.

Raupjā skatījumā (± 1 punkts) vairumam no pērnās sezonas palikušajiem aizsargiem rezultativitāte palika iepriekšējās sezonas līmenī vai pat nedaudz uzlabojās. Vienīgais, bet acīmredzot diezgan ietekmīgs kritums fiksēts pērnās sezonas rezultatīvākajam aizsargam Guntim Galviņam (mīnus 16 punkti). Bet mazliet pienesa leģionārs Matjē Karls (3+2) un pašmāju Mārtiņš Porejs (2+2).

Tomēr acīmredzot lielākais caurums ne tikai kapteiņa nozīmes griezumā ir palicis pēc Sanda Ozoliņa aiziešanas. Viņa pērnie 20 punkti (10+10) arī veido statistiski pamanāmo, aptuveno „šķirbu” starp Dinamo aizsargu pērno un aktuālo rezultativitāti. Un te arī vietā stāsts par prasmi atdot pirmo piespēli, varēšanām „iekāpt” pretinieka zonā, neizmantojot tikai ripas iemešanu, arī – par radošu pieeju un meistarību.

Rīgas Dinamo aizsargi, kuri spēlēja komandā 2011./2012. un 2012./2013. g. sezonās, un viņu rezultativitātes izmaiņas šajās regulārajās sezonās:

uzbrucējs sp. (punkti) 2011./2012. sp. (punkti) 2012./2013. punkti SUMMĀ
Oskars Cibuļskis 42 (1+2) 38 (2+4) +3
Kristaps Sotnieks 49 (2+4) 47 (3+5) +2
Arvīds Reķis 39 (0+3) 39 (1+4) +2
Rodrigo Laviņš 28 (0+1) 30 (0+1) ±0
Krišjānis Rēdlihs 50 (5+16) 43 (5+15) -1
Jēkabs Rēdlihs 46 (2+1) 24 (2+0) -1
Guntis Galviņš 54 (8+22) 45 (3+11) -16

*

Kopumā, neskaitot leģionārus, Dinamo saimniecību pēc iepriekšējās sezonas pameta septiņi Latvijas pavalstniecības spēlētāji, kuru vietu nav izdevies „aizlāpīt” pilnībā. Pēc iedvesmas un pārliecības var izvēlēties konkrēto personāžu, kuru punktu un citu kvalitāšu šosezon pietrūkst visvairāk. Ieskatam: Miķelis Rēdlihs pērnsezon 54 spēlēs 44 punkti (13+31), Jānis Sprukts 53 spēlēs 35 punkti (11+24), Sandis Ozoliņš 50 spēlēs 20 punkti (10+10), Mārtiņš Cipulis 48 spēlēs 10 punkti (2+8), Ainars Podziņš 38 spēlēs 4 punkti (4+0), Juris Štāls 26 spēlēs 1 punkts (0+1), Jānis Andersons 2 spēlēs bez punktiem.

Kurp iet, Dinamo?

Rīgas Dinamo vadība ir nolikusi virzienu – Gagarina kauss. Lai vai kā, ir skaidrs, ka lielais uzdevums ir aizsniegties līdz play off principā. Ja vēl gribam, kaut ko vairāk par emocionālu pirmo kārtu, tad komandas sastāva komplektācijā „ar paveiksies” un pirms Dinamo nogatavinātiem Latvijas resursiem būs stipri par maz. Kas atliek?

Izcila leģionāru atlase, starp citu klubu izmestiem stikliem atrodot dimantus. Cik tādu „spīdekļu” ir trāpījies Dinamo sastāvā? Pēdējās 2 – 3 sezonās faktiski ir bijuši 2 – 3 uzbrucēji, kuru palikšana Dinamo sastāvā arī uz sekojošo sezonu neizraisītu plašas diskusijas. Runa par Hosu, Ščehuru un arī Suroviju. Varbūt vēl „aiz matiem” varētu pievilkt Broka Trotera gadījumu, taču pussezonu viņš bija „auksts”. Tātad reālitātē vidēji sezonā Dinamo menedžments atrod vienu laukuma spēlētāju, kurš būtu interesants arī nākamā sezonā. Viss pārējais vairāk vai mazāk garām. Turpmāk mācēsim labāk? Un kuri tad Dinamo pusē būtu tie perfektie skauti un komplektēšanas virtuozi?

Vietējo kadru „šņorēšana”, radot labvēlīgu gaisotni esošo Latvijas izlases līmeņa hokejistu noturēšanai un piesaistīšanai. Kā ilustrācijai var pabaidīt ar piemēriem, ka latviešu bāleliņi aizgājuši uz Kazaņu, Jaroslavļu, Maskavu, bet neiet – te traumas, te treneri neuzticas, te punkti paši nenāk… Jo Rīgā taču labāk! Mājas tomēr… Tiesa, ne kāroto kapteini Ozoliņu, ne vārtsargu Masaļski, ne arī Kuldu un Bārtuli ar neražu svešumā nenobiedēsi. Katrā gadījumā, Dinamo menedžmentam būs jācenšas ar vietējo Latvijas zvaigžņu un zvaigznīšu piesaistīšanu, jo ar Ivanāna uzvārdu būs par maz, lai arēnu piepildītu ar līdzjutējiem. Kārtējie šrempi, šindeli, mikuši nebūs tie, kas pildīs magnēta lomu. Savējie varētu…

Komandas sastāva ķīmija, rūpējoties par komandas mikroklimatu un saglabājot auglīgās saiknes. Šis nav lēts pasākums, turklāt nepieciešamas iemaņas un „oža”, lai saprastu komandas iekšienē notiekošo un diagnosticētu „ķīmiskās formulas”. Un arī te uzprasās jautājums, vai vispirms nav nepieciešamas izmaiņas vai vismaz papildinājumi Dinamo menedžmentā.

Savu hokeja audzēkņu „auklēšana”, laižot hokeja tirgū savas hokeja skolas „ražu”. Pagaidām starp HS Dinamo vecāko galu un MHL „otrajā līgā” spēlējošo Juniors komandu ir apmēram 6 gadu „robs”, bet tas drīz „aizaugs”, jo katrs gads šim procesam nāk par labu. Atliek vien izveikt kvalitatīvu mērķtiecīgu selekciju, lai papildinājumi sastāvā nebūtu „uz gataviem” Liepājas vai SK Rīga „produktiem”, bet gan saviem – motivētiem, lojāliem un sistemātiski koptiem kadriem. Jau laicīgi tos „nogatavinot” KHL līmenim. Attiecīgai politikai nepieciešami savi ieguldījumi, t.sk. komandas izveidei, lai būtu starpposms starp KHL un MHL. Arī treneru kolektīvam nepieciešama profesionāla pieeja, ne tikai bastoties uz principu: labs hokejists = labs treneris. Tādi rautakallio un nolani būtu vajadzīgi jau laicīgi – jauniešu un bērnu hokejā. Speciālisti nebūs pa lēto, tomēr ilgtermiņā tas būtu arī lētāk nekā katru gadu mēģināt sastāvam nopirkt vēl neatklātu malkinu. Protams, tikai uz savas hokeja skolas neizdodas veģetēt faktiski nevienam no KHL flagmaņiem. Tomēr komandām ar „vidēju budžetu”, kura lielumu gan neatklāj, bet vajadzības gadījumā pasūdzas par tā robežām, sava skola ir viena no izejām.

Ieskatam:

  • Dinamo spēlētāju 2012./2013. g. regulārās sezonas statistika – khl.ru
  • KHL komandu statistikas lapa – khl.ru

[Pirmajā fotoattēlā: Māris Bičevskis (#96) un Elvijs Biezais (#98) treniņa procesā pirms Dinamo spēles pret SKA 2012. gada oktobrī; foto avots: ska.ru. Otrajā attēlā: Pols Ščehura (#38); foto fiksēts Dinamo spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo Ziemassvētku vecītim vairs netic?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/16

Nizivijs_Lev_2013_sakums_levpraha_cz_VERSŠosezon Rīgas Dinamo nav ielūgti pie lielā svētku galda. Pirmoreiz KHL visu zvaigžņu spēle ir bijusi bez Rīgas komandas pārstāvjiem. Bet svarīgākais – visas pazīmes liecina, ka šī arī būs pirmā sezona, kad rīdzinieki nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm. Būtu jānotiek brīnumam, lai būtu savādāk.

Vairs nav jēgas iztirzāt, ka tas viss notiek sezonā, pirms kuras kluba vadība deklarēja savu mērķi – tiekties uz Gagarina kausu. Mērķim ne vainas, taču arī minimālā programma – iekļūšana play off – ir izrādījies gana sarežģīts uzdevums…

Palikšana bez sezonas „deserta” – Gagarina kausa izcīņas – nav nekas pārsteidzošs, īpaši vidusmēra komandai, kāda ir Rīgas Dinamo. Šosezon 10 komandas paliks bez izslēgšanas spēlēm. Daļa no tām jau izpārdevusi daļu leģionāru un pašmāju vērtīgāko spēlētāju tām komandām, kuras gatavojas play off-iem.

Starp citu, Rietumos 9 – 11 spēles līdz regulārā čempionāta beigām ārpus play off zonas ir Ņižnijnovgorodas Torpedo vienība, kura iepriekšējā sezonā ieņēma Rietumu konferences 2. vietu un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „atslēdza” Rīgas klubu. Ārpus izslēgšanas spēļu teritorijas sitās Maskavas apgabala gubernatora lepnums un itin pieklājīgo investīciju objekts – Mitišču Atlant, kurš ir piedalījies līdz šim visos KHL play off-os, 2011. gadā pat nonākot līdz Gagarina kausa finālam un KHL „sudrabam”. Nav arī leģendārā Maskavas Spartak komanda, kuru problēmas vajāja jau iepriekšējā sezonā, un nav vēl arī jaunpienācēji – Doņeckas Donbass, kurai par budžetu „raudāt” nenākoties.

Vai esam gatavi patiesībai?

Šajā vidusmēra komandas vidusmēra situācijā, kā redzams, pārsteigumu nav. Tāpat nav nekāds „jauns velosipēds” redzams janvāra gaitā, kad Rīgas Dinamo palaiž savās gaitās citur pieprasītus hokejistus – uzbrucēju Aleksandru Ņiživiju, aizsargu Matjē Karlu. Pat ja viņi netiek pārdoti par skaidru naudu, tad viņu alga tiek vismaz daļēji ieekonomēta. It kā dīvaini, ka dienu vai divas pirms konkrēto hokejistu „palaišanas” no Dinamo šie paši hokejisti no masu medijiem runā un stāsta par to, kā „mums” jācīnās par play off un ka viss vēl nav zaudēts.

Tomēr – kas gan tur pārsteidzošs? Spēlētāji nepadodas un ir gatavi cīnīties līdz galam, un nav pārsteigums, ka tieši tādi spēlētāji ir interesanti citiem klubiem. Un pat, ja spēlētāji nav vairs gatavi cīnīties, ko gan viņiem citu teikt? Lai saka, ka viss beidzies un atlikušo sezonas daļu spēlēs savam priekam un hipotekārajam kredītam? Pat, ja tā būtu taisnība, vai līdzjutēji piedotu? Ko par to visu teiktu Dinamo mārketings, kuram uzdevums ir „piebāzt” arēnu arī sezonas pēdējās mājas spēlēs?

Bez rozā brillēm

Tomēr zināms apjukums vai vismaz sakaru trūkums frontes līnijā ir pamanāms. Kaujas līnijā esošie vai bijušie, t.sk. „aktuālais” galvenais treneris Artis Ābols, teic, ka iekļūšanai play off-ā tic. Jo, kas gan ir neiespējams mūsdienu pasaulē? Bet štābā esošie ģenerāļi un virsnieki, ja ne „izkar balto karogu”, kā tiek tulkotas Ņiživija un Karla palaišanas, tad īsteno stratēģiju, kas nav orientēta uz uzvaru šajā sezonā. Jācer, ka stratēģiskie plāni jau iezīmē skaidras līnijas 2013./2014. g. sezonā. Un patiesībā esošā menedžmenta komplekta (- Sējējs; + Opuļskis) varēšanu sastāva komplektācijā varēs vērtēt tikai nākamajā sezonā, jo esošās sezonas leģionāru porcija ir vēl Sējēja darbs. Interesanti, ka jau pēc sezonas sākuma pieņemtais Pols Ščehura – faktiski arī…

Viss, kas šajā situācijā varbūt pietrūkst – vienota tematiskā gamma visos Dinamo slāņos, kas ver muti publiski. Sākot ar ierindniekiem un beidzot ar komandieriem. Citādi sanāk, ka atkāpjoties bļauj „Urā!!!” un metas uz ambrazūras. Runa, starp citu, nav par to, ka jāspēlē uz vienas slidas… Runa ir par pragmatisku gatavošanos nākamai sezonai. Un arī – par cieņu pret līdzjutējiem.

Stādieties priekšā cilvēkus, kas, piemēram, dodas uz Dinamo spēli ne no Rīgas. Piemēram, no Balviem. Izbrauc no mājām ap 14:00, stūrē pa sniegotiem un daļēji tīrītiem ceļiem. Maksā par degvielu, biļetēm, parkingu. Atstāj kādu latu suvenīru bodē un pēc spēles „vīlē” pa tikpat, ja ne vairāk, sniegotām kupenām atpakaļ uz Balviem, Liepāju vai Ilūksti. Ap 2:00 naktī ir mājās. Šie līdzjutēji būtu visvairāk pelnījuši atklātu valodu gan par to, kur atrodamies, gan par to, kur ejam. Citādi, nekas vairāk par morālām paģirām un izmestas naudas sajūtu pāri nepaliek.

Vai kāds sekos Ņiživijam un Karlam?

Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls nav pirmie, kuri ir atbrīvoti no Dinamo saimniecības sezonas gaitā. Lielākā „zivs”, protams, bija jaunās hokeja filozofijas viesējs Peka Rautakallio. Mazākas „zivteles” ir bijušas vēl pirms regulārās sezonas sākuma atbrīvotais centra uzbrucējs Niklass Luseniuss, vēlāk – „tukšā loze” Robs Šremps, ap gadu miju arī Ainars Podziņš – tas pats Podziņš, kuram šosezon iespēju uzspēlēt Dinamo krāsās neiedeva, bet komandēja uz HK Rīga un Liepājas Metalurgs sastāviem. Starp citu, Ainars Podziņš ap jauno gadu sakravāja mantas un pameta Liepāju, lai dotos uz Čehovu. Kur Vitjaz ierindā ir jau aizvadījis 3 spēles, pirmajā tiekot arī pie pirmā rezultativitātes punkta.

AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, tantes un hokeja apskatnieki spriež, ka ir vēl daži spēlētāji, par kuriem interesējas citi klubi. Esot arī spēlētāji, kas paši ļoti cenšas „pagaist” no Dinamo sastāva. Tas arī saprotams, jo Dinamo šīs sezonas šajā nogrieznī varētu nebūt iekārojamākā komanda. Ja ņemam vērā, ka Podziņš ar visu Latvijas pavalstniecību ir derīgs Krievijas klubam, tad gan jau atrastos pieprasījums vēl kādam dinamietim.

Šajā sakarā jautājums: Ja patiešām Dinamo sastāva komplektētāji „parakstījuši kapitulāciju” un negrasās „palikt” uz izslēgšanas spēlēm, tad kāpēc agrāk un vairāk leģionāru nav palaists brīvdienās vai pie citām darba „virpām”? Tā sakot, nākamās sezonas vārdā.

Ceļas kājai

Sakaru trūkumi, bezsakari un „bedres” gadās arī salīdzinoši veiksmīgās un psiholoģiski „pareizi” nostādītās komandās. Taču ne visi klubi no šī kataklizmām prot mācīties. Atliek vien novēlēt kluba pārstāvjiem – mācīties un darīt tā, lai vārdi saskan ar darbiem.

P.S. labā ziņa ir tāda, ka Rietumu konferencē vismaz šobrīd ir vēl 6 klubi ar Latvijas hokejistiem ierindā. Tā, ka KHL play off bez Latvijas pārstāvjiem nesāksies!

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula (pēc 2013-01-16 spēlēm; reg. sezonā katrai komandai paredzētas 52 spēles):

vieta komanda spēles punkti LAT spēlētāji klubā
1. SKA (S-Pēterburga 43 95
2.* Lokomotiv (Jaroslavļa) 44 81 M.Rēdlihs
3. Dinamo (Maskava) 43 88
4. CSKA (Maskava) 42 79 Sprukts
5. Severstaļ (Čerepoveca) 42 66
6. HC Slovan Bratislava 42 66
7. HC Lev Praha 42 60 Cipulis; Ņiživijs
8. Dinamo (Minska) 42 56
9. Donbass (Doņecka) 43 56 Bārtulis
10. Torpedo (Ņižņijnovgoroda) 43 55
11. Atlant (Mitišči) 42 49 Ozoliņš
12. Dinamo (Rīga) 43 45 (daudz)
13. Vitjaz (Čehova) 41 45 Podziņš
14. Spartak 42 38

* Konferenču pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem. SKA un Maskavas Dinamo vietu izslēgšanas spēlēs jau garantējušas.

Lasīt vēl:

  • Aigars Kalvītis par Dinamo sastāva izmaiņām janvārī (2013-01-14) – la.lv
  • Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls pamet Dinamodinamoriga.eu (Ņiživijs; Karls)
  • Ainara Podziņa statistika KHL – khl.ru
  • KHL regulārās sezonas tabulas – khl.ru

[Attēlā: Aleksandrs Ņiživijs debijas spēlē HC Lev Praha ierindā 2013. gada 15. janvārī. Foto avots: levpraha.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Posted by petrovich27 uz 2012/10/12

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona vārtu st. st. summa vārtu st. bez PM punkti
2008./2009. 42:50 -8 39:48 26
2009./2010. 40:54 -14 40:52 14
2010./2011. 54:40 +14 52:39 25
2011./2012. 35:44 -9 35:42 17
2012./2013. 29:34 -5 28:33 17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs spēles vid. sp. laiks punkti izšķ. PM rezult. koef.
1. Mārtiņš Karsums 15 19:13 5+5 0 5.7820
2. Miks Indrašis 14 16:24 3+4 0 5.0813
3. Andris Džeriņš 15 15:32 2+5 0 5.0072
4. Pols Ščehura 6 18:21 1+2 0 4.5413
5. Aleksandrs Žirū 15 15:17 5+1 0 4.3621
6. Džeimijs Džonsons 15 19:59 3+4 0 3.8921
7. Kaspars Daugaviņš 9 17:52 1+2 0 3.1095
8. Robs Šremps 14 15:37 1+2 1* 3.0492
9. Māris Bičevskis 13 9:47 0+2 0 2.6209
10. Aleksandrs Ņiživijs 9 15:06 0+2 0 2.4528
11. Gints Meija 14 14:50 1+2 0 2.4077
12. Elvijs Biezais 15 9:13 0+1 0 1.2055
13. Ģirts Ankipāns 1 11:48 0+0 0 0
14. Roberts Bukarts 2 8:15 0+0 0 0
15. Miks Lipsbergs 4 7:02 0+0 0 0
16. Gunārs Skvorcovs 6 8:56 0+0 0 0
17. Raitis Ivanāns 14 8:58 0+0 0 0
Ainars Podziņš 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs sp. vid. sp. laiks punkti +/- rezult. koef.
1. Guntis Galviņš 15 23:00 3+3 0 2.8986
2. Matjē Karls 15 20:52 2+1 +3 1.5974
3. Krišjānis Rēdlihs 15 22:45 1+2 +1 1.4652
4. Oskars Cibuļskis 14 20:45 0+2 -4 1.1474
5. Kristaps Sotnieks 14 16:55 0+1 -2 0.7037
6. Rodrigo Laviņš 2 15:32 0+0 0 0
7. Jēkabs Rēdlihs 6 17:15 0+0 0 0
8. Arvīds Reķis 9 17:50 0+0 -2 0
Mārtiņš Porejs 0 0:00

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv-zaud bilance PM met. vārtu z. atv. % GAA sp. laiks
Māris Jučers 8 0:6 1:1 214 17 92.1% 2.10 485:55
Mikaels Tellkvists 7 4:2 153 14 90.8% 2.08 403:20
Kristers Gudļevskis 1 1:0 13 1 92.3% 2.67 22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunievedums: divas ceturtās maiņas?

Posted by petrovich27 uz 2012/09/12

Savulaik Tihonovs-vecākais un viņa trenētā „vecā” Rīgas Dinamo komanda bija hokeja pionieri, kas krievu hokejā un ne tikai ieviesa spēli ar četriem uzbrukuma virknējumiem. Vai tagad jaunlaiku Dinamo ir kļuvuši par novatoriem, iestudējot divus ceturtos virknējumus? Katrā gadījumā, KHL piektās sezonas sākums Dinamo izpildījumā ir uzkrājis vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uz sezonas sākumu var paraudzīties dažādi. Ir aizvadītas tikai 3 spēles, turklāt – visas izbraukumā. Frāzes „komandas sniegums uzlabojas“ (Rautakallio), „izbraukums bija vērtīga pieredze“ (Šremps), „mums bija jāgūst vairāk vārtu” (atkal Rautakallio) vai „vārtus gūst tikai viena maiņa“ (atkal Šremps) drīzāk ir atbilžu klišejas un acīmredzamu lietu virknējums, kas loģiski uzprasās uz pretjautājumiem. Salīdzinot ar ko uzlabojas? Kā iegūto pieredzi izmantosiet? Kad būs vairāk vārtu guvumu? Kad metīs citas maiņas?

Diskutēt var daudz, bet kāds ir sausais atlikums? Ar 2 punktiem pēc 3 spēlēm rīdzinieki ierindojas 13. vietā Rietumu konferencē. Kas tabulas agrīnajā stadijā ir pilnīgs sīkums, jo, redz, komandu no lielā astotnieka šķir tikai 2-3 punkti, bet no konferences līderiem – tikai 6. Lielais jautājums ir – kad Dinamo starpsezonā „piešautā“ artilērija sāks trāpīt arī regulārajā sezonā? Starpsezonas spēles ar 4 un 5 vārtu guvumiem, salīdzinot ar šī brīža realitāti, šķiet sapnis. Tagad 3 spēlēs ir iekrāti 5 vārtu guvumi. Turklāt „no spēles” – tikai 4 reizes (viens vārtu guvums – izšķirošais pēcspēles metiens). Protams, ir tikai sezonas pats sākums. Tomēr retoriskais jautājums ar zināmu atbildi ir tas pats vecais – vai ar vienu, diviem vārtu guvumiem spēles laikā pietiks uzvarām…

Vai otrā maiņa paliks dekoratīva?

Sezonas sākuma mazā intriga ir jautājums: vai ilgi saglabāsies otrā maiņa esošajā sastāvā: Ņiživijs – Šremps – Žirū? Sezonas trešajā spēlē „tamborētāji“ jau izskatījās labāk nekā pirmajās divās, tomēr gaidīts no viņiem tiek būtiski vairāk. Ne tikai tāpēc, ka divi no viņiem ir leģionāri un saņem lielāku algu. Arī tāpēc, ka var un prot. Un it īpaši tāpēc, ka no ceturtās maiņas vārtu guvumus neprasa. Bet pirmajās 3 spēlēs Dinamo ierindā bija divas „ceturtās maiņas“. Pēc secības trešajai maiņai pagaidām nav nekādu pazīmju, kas to atšķirtu no „kapātājiem Nr. 4”. Arī ar Bukarta izņemšanu no „veco draugu“ komplekta (pārējie – Džeriņš un Meija). Tagad aiz Ņiživija, Šrempa un Žirū muguras, runājot jaunajā terminoloģijā, ir kapļu rinda.

Kas pietrūkst otrajai maiņai? Veiksmes? Ķīmijas? Interesanti, vai treneriem būs pacietība gaidīt „zelta oliņas” no šiem vīriem vienā „laktā” (maiņā). Ar laiku noteikti sagaidītu. Un, pieļaujams, ļoti pat drīz. Taču, iespējams, treneru domas noturība ir īsāka, un, šo meistaru komplektu sadalot pa dažādiem virknējumiem, ne tikai otrā maiņa kļūtu produktīva ātrāk, bet arī daiļrades elements tiktu dots trešajai maiņai.

Toties pirmajās Dinamo spēlēs, neskaitot importa večus un Ivanānu, Dinamo sastāvā oficiālajā KHL čempionātā debitēja tādi pašmāju kadri kā Elvijs Biezais (dz. 1991.), Miks Lipsbergs (dz. 1991.) un Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.). Vienam, otram no viņiem vēl nesen tika prognozēts tāls attālums līdz Dinamo. Tiesa, tie paši pravieši nekādi nespēja prognozēt, piemēram, Mikam Indrašim vietu arī Dinamo pirmajā virknējumā un rezultativitāti jau sezonas pirmajās spēlēs. Jā, un Jučers joprojām sargā Dinamo vārtus… (Tpu, tpu, tpu)

Liepāja tiešām palikusi tuvāk

Pēc pirmajām 3 spēlēm aizsargu sastāvs uz Dinamo soliņa ir nostabilizējies nelielā 7 personu rotācijā. Pagaidām „liekie” ir izrādījušies divi – līdz spēlēšanai netikušie Rodrigo Laviņš un Mārtiņš Porejs, kuri jau desantēti satelīt-komandās un jau 11. septembrī aizvadījuši pa spēlei. Laviņš – Liepājas Metalurgā, bet Porejs – HK Rīga ierindā. Līdz ar minētajiem kadriem no Dinamo sastāva devušies prom arī uzbrucēji Ģirts Ankipāns (Liepāja) un Ainars Podziņš (HK Rīga), kuri pie reāla spēles laika uz KHL ledus šosezon nav tikuši, bet jau tajā pašā 11. septembrī uzspēlēja attiecīgajās komandās.

Savukārt divi Dinamo „interesējošie” hokejisti – uzbrucējs Vitālijs Pavlovs un aizsargs Mārtiņš Jakovļevs – joprojāam atrodas Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubā Jokipojat. Kur, cita starpā, 7. septembrī aizvadīja pārbaudes spēli, kurā Jakovļevs izcēlās ar vārtu guvumu. Mestis „īstās” sezonas sākums paredzēts šodien, 12. septembrī, un abi Dinamo iesūtītie ir komandas pieteikumā. Vien der piefiksēt, ka Vitālijs Pavlovs ir fiksēts kā ‘Pavlos’, kas varētu radīt zināmu nesaprašanos statistikas uzskaitēs.

KHL Rietumu konferences 2012./2013. g. reg. sezonas tabula (pēc 2012-09-12 spēles):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti
1. Dinamo (Maskava) 4 2 0 1 0 0 1 13-8 8
2. Lokomotiv 3 2 0 1 0 0 0 12-7 8
3. Spartak 3 2 0 0 1 0 0 6-3 7
4. SKA 3 2 0 0 0 0 1 15-10 6
5. CSKA 3 2 0 0 0 0 1 7-5 6
6. HC Lev Praha 3 2 0 0 0 0 1 4-5 6
7. Atlant 4 0 0 2 0 1 1 10-11 5
8. Severstaļ 3 1 0 0 0 1 1 6-8 4
9. Vitjaz 3 0 0 2 0 0 1 9-8 4
10. Donbass 3 1 0 0 0 0 2 7-8 3
11. HC Slovan Bratislava 3 0 0 1 1 0 1 6-8 3
12. Dinamo (Minska) 3 0 1 0 0 0 2 6-11 2
13. Dinamo (Rīga) 3 0 0 1 0 0 2 5-6 2
14. Torpedo 3 0 0 0 1 1 1 7-11 2

*

Lasāmvielai:

[Attēlā: Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis – pagaidām vienīgie Dinamo uzbrucēji, kas pilda plānu “no spēles” (izšķirošs bullītis sanāca arī kadrā neesošajam Robam Šrempam). Foto fiksēts spēlē pret HC Slovan Bratislava 2012. gada 8. septembrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kad sliežu duna pierimusi. Eposs ar Dinamo spēlētāju raksturojuma elementiem

Posted by petrovich27 uz 2012/08/31

Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?

Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.

Leģionāru spārns

Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.

Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.

Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.

Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.

Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.

Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.

70. gados dzimušie jau pensionāri?

Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.

Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.

Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.

Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.

Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.

Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie

Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.

Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.

Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.

Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.

„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.

Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.

Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.

Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!

Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.

Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.

Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.

Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…

Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.

Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.

„Dotētie” 1991. gadi

Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.

Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.

Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.

Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.

Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.

Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).

Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.

Kurš netika nosaukts?

Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.

Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):

spēlētājs dz. sp. punkti
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 9 5+9
2. Mārtiņš Karsums 1986. 9 7+3
3. Jamie Johnson 1982. 8 2+7
4. Rob Schremp 1986. 9 2+5
5. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 9 2+4
6. Elvijs Biezais 1991. 8 2+1
7. Alexander Giroux 1981. 9 2+1
8. Gunārs Skvorcovs 1990. 9* 0+3
9.-10. Roberts Bukarts 1990. 7 1+1
Andris Džeriņš 1988. 7 1+1
11. Gints Meija 1987. 10 1+1
12. Māris Bičevskis 1991. 6 0+1
13. Ģirts Ankipāns 1975. 4 0+0
14. Juris Upītis 1991. 5* 0+0
15. Miks Lipsbergs 1991. 8* 0+0
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 9 0+5
2. Mathieu Carle 1987. 7 1+2
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 8 1+1
4. Jēkabs Rēdlihs 1982. 6 0+2
5. Arvīds Reķis 1979. 5 0+0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 8 0+0
7. Mārtiņš Porejs 1991. 9* 0+0
8. Oskars Cibuļskis 1988. 8 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. (min.) GAA (vārtu z.)
1. Māris Jučers 1987. 6 (320) 1.50 (8)
2. Mikael Tellqvist 1979. 5 (282) 2.98 (14)

* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
U Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
A Rodrigo Laviņš 1974. 4 0+0 Dinamo rezervē
U Niclas Lucenius 1989. 3 0+0 lauzts līgums ar Dinamo
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.)
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:

datums pretinieks Dinamo vs. vieta turnīrs
2012-08-03 Dinamo (Minska) 1:2 Daugavpils pārbaudes spēle
2012-08-08 Ņeftjaņik (Almetjevska) 2:1 Piņķi pārbaudes spēle
2012-08-14 Spartak (Maskava) 3:2 OT Ņižņijnovgoroda (ŅN) ŅN gubernatora kauss
2012-08-15 Dinamo (Maskava) 5:3 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-17 Torpedo (ŅN) 3:0 ŅN ŅN gubernatora kauss
2012-08-18 Spartak (Maskava) 2:3 ŅN ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu
2012-08-25 Espoo Blues 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa kauss
2012-08-26 Atlant (Maskavas apg.) 4:3 Rīga Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss
2012-08-28 Lokomotiv (Jaroslavļa) 1:4 Rīga LDz kauss
2012-08-29 Lokomotiv (Jaroslavļa) 3:1 Rīga LDz kauss; spēle par 1. vietu

*

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo jaunais rokraksts – bez zvaigznēm, bet ar garu soliņu?

Posted by petrovich27 uz 2012/08/13

Starpsezonas treniņnometne un pārbaudes spēles neapšaubāmi ir paredzētas jaunās sezonas melnrakstiem, kandidātu atlasei, maiņu komplektācijai un citiem mazāk pamanāmiem, bet svarīgiem darbiem. Šādos apstākļos tiek pieradināti komandas jaunpienācēji, kā arī treneru uzticēšanos bauda pulciņš jauno hokejistu, kuriem sezona sāksies fārmklubā vai jaunatnes vienībā. Kādas ir Dinamo jaunās sezonas rokraksta iezīmes?

Nākamais pirmssezonas tests paredzēts Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā, uz kurieni devusies vēl Dinamo paplašinātā sastāva versija – 2 vārtsargi, 9 aizsargi, 17 uzbrucēji. Tajā skaitā pieci HK Rīga vecuma spēlētāji – 1991. gadā dzimušie. Līdz sezonas sākumam vēl nedēļas četras, ir noticis viens atklātais treniņš un divas pārbaudes spēles, bet jau tagad parādās dažas rokraksta iezīmes, kuras pastāv reāla iespēja saskatīt jaunajā sezonā. Interesanti, vai šie simptomi tiks pasvītroti vai „izārstēti” starpsezonas turnīru gaitā?

1. Zvaigznes beigušās?

Jau aizvadītajā sezonā Rautakallio piedāvātais spēles modelis un prasītā disciplīna ierobežoja brīvdomību, iecietību pret importa un pašmāju kadru nepilnībām aizsardzībā, kā arī samazināja bijību pret konkrēto spēlētāju gadu pieredzes handikapu. Solīti nācās pielikt kā jaunam, tā vecam, leģionāram un ne-leģionāram. Jāstrādā bija visiem, un pat Marsels Hosa cīnījās aizsardzībā un pretēji prognozēm prata būt rezultatīvs.

Pēdējo pāris gadu laiku Dinamo sastāvs ir plānveidīgi „atzvaigžņots” – Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, arī Hosa, Sprukts ir prom. Cits stāsts ir par to, cik liels spīdeklis ir katrs no nosauktajiem, tomēr Dinamo sastāvā šie vīri bija gana pamanāmi.

Jaunie Dinamo papildspēki – kā leģionāri, tā Latvijas pavalstniecības „ledus gladiatori” – salīdzinoši īsā laikā , pat ja gribētu, nemaz nespētu aizlāpīt tādus emocionālus caurumus, kādus atstāja konkrēto labi pazīstamo un jau ierasto Dinamo spēlētāju aiziešana. Dinamo mārketinga veidotāji ir spiesti zīlēt, kurus personāžus likt uz reklāmas plakātiem un baneriem blakus Raitim Ivanānam. Tācu Dinamo treneriem zīlēšanas mazāk – darbs, darbs un darbs bez zvaigznēm un to raideriem (spec-pasūtījumu lapām). Lai arī jaunpieņemtie uzbrucēji Šremps un Žirū varētu uzspīdēt un iemest caurmērā biežāk nekā citi, tomēr par zvaigznēm vai zvaigznītēm kļūt viņiem liedz Rautakallio proponētā hokeja loģika. Un šajā hokejā būs pilnīgi vienalga un nebūtiski, kurš tieši samet. Jo spēle netiks pakārtota nevienam – ne ar, ne bez paplātes. Sezonas rezultatīvāko vīru virspusē tikpat labi varētu būt kā Karsums, tā Luseniuss, kā Žirū, tā Meija. Ja par zvaigzni tiek veidots Raitis Ivanāns, tad tas nekādā mērā nav saistīts ar viņa rezultativitāti.

2. Veterāniem atlaižu nebūs?

Rautakallio hokejā pērnsezon nebija viegli nevienam no Dinamo pieredzējušākiem kadriem – ne fiziski, ne droši vien arī psiholoģiska komforta ziņā. Kaut kā arī veselība ne visiem turējās tik laba. Aleksandram Ņiživijam (1976.) sanāca 33 spēles regulārajā sezonā, 9 punkti un pēdējo gadu neizteiksmīgākā sezona. Ģirtam Ankipānam (1975.) arī nepilna sezona: 31 spēle regulārajā čempionātā + 4 spēles play off-ā. Rodrigo Laviņam (1974.) vēl mazāk spēļu: 28 „regulāras” + 3 izslēgšanas; turklāt daudz spēles laika kā 7.-ajam aizsargam uz rezervistu soliņa. Sandim Ozoliņam gan regulārajā sezonā spēļu skaits (50 spēles) lielāks nekā iepriekšējās sezonas, tomēr arvien mazāks pielietojums atrasts viņa avantūristiskajam stilam. Rautakallio to visu aizstāj vai cenšas aizstāt ar kārtību. Cits jautājums, kas aizstās Ozoliņa autoritāti ģērbtuvē un reprezentējot komandu uz ledus?

Jādomā, ka „somu kārtību” labi apzinās arī Ankipāns, Laviņš un Ņiživijs, kuri, neskatoties uz „rožu dārza” trūkumu aizvadītajā sezonā, ir pagarinājuši līgumu ar Dinamo atkal. Atliek vien novēlēt, lai pietiek spēka. Visādi citādi – nav ticības, ka viņus un viņu līgumus „taupīs”.

3. Iespēja tiks dota visiem?

Šīs vasaras treniņnometnes sastāvs un pārbaudes spēles liecina – treneri ir nobrieduši dot iespēju, ja ne visiem, tad daudziem. Piemēram, 8. augusta pārbaudes spēli pret VHL komandu Ņeftjaņik (Almetjevska) dinamiešu treneri izmantoja tā, kā paredzēts pārbaudes spēlēm. Pārbaudīja un taustīja palielu skaitu kandidātu Dinamo 3. – 4. maiņu pretendentu, kuru daļai citos apstākļos Dinamo krāsās nebūtu iespēja uzspēlēt. Tie, kas bija par piecīti iecerējuši Piņķos ieraudzīt visus leģionārus un Ivanānu, varēja samierināties ar „otrā vārtsarga” Mikaela Tellkvista vērošanu uz Dinamo rezervistu soliņa.

Bet šī pārbaudes spēle ļāva savākt savus plusiņus vai nesavākt mīnusiņus diviem pārbaudes laika līguma īpašniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam, ar kuriem drīz pēc tam tika noslēgti pilnvērtīgi 2 sezonu līgumi.

Arī tagad uz turnīru Ņižņijnovgorodā brauc pieci 1991. gadā dzimušie – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Juris Upītis un aizsargs Mārtiņš Porejs. Nevienam no viņiem vieta sastāvā nav ne garantēta, ne nopelnīta, bet iespēja ir. Zinot Rautakallio piegājienu aizvadītajā sezonā, tad savu iespēju, ja tā būs nopelnīta, viņš varētu dot visiem. Cik daudz, tas ir cits stāsts. Bet pērnsezon slidas Dinamo oficiālajās spēlēs pirmoreiz āva virkne līdz šim HK Rīga sakarā pazīstamu vairāk vai mazāk jauno hokejistu – Miks Indrašis (1990.), Juris Upītis (1991.), Māris Bičevskis (1991.). Ne visiem bija debijai „pietiekams” spēles laiks, piemēram, Indrašim – 1 spēle, bet bija.

Aizvadītajā sezonā Dinamo saimniecībā faktiski vienīgais tā īsti neizmantotais spēlētājs bija aizsargs Jānis Andersons. Viņam aizvadītajā sezonā KHL oficiālajā čempionātā ļāva uzspēlēt 2 spēles… Vēl 11 spēles Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un daudz treniņu. Arī šosezon aizsardzības ierinda draud būt gana konservatīva, taču no traumām un hroniskām kļūdām nav pasargāts neviens. Savukārt tuvākajiem kandidātiem – Mārtiņam Porejam, Mārtiņam Jakovļevam jābūt gana čakliem, lai savu iespēju sagaidītu.

4. Liepāja būs tuvāk?

Liepāja arī iepriekšējās sezonās nebija tālu, tomēr – visu fārmkluba „apmaiņas programmas” potenciālu Dinamo divos draudzības gados ar Liepājas Metalurgu nav izmantojuši. Tiesa, Liepājas klubam ir savi mērķi un uzdevumi, kas ne vienmēr varētu sakrist ar Dinamo vajadzībām. Ko arī apliecina starp- un pirmssezonu prātojumi, ka Liepājas un Dinamo fārm-attiecības ir pārtraucamas vai nav turpināmas.

Vairāk vai mazāk no Dinamo uz Liepāju 2011./2012. g. sezonas laikā tika deleģēti 3 spēlētāji – aizsargs Jānis Andersons (11 spēles), uzbrucējs Juris Upītis (20 spēles) un arī uzbrucējs Miks Indrašis (27 spēles). No Dinamo saimniecības puses uz Liepāju pērnsezon tika deleģēti vēl 3 hokejisti, taču tie vairāk bija HK Rīga manevri, un Dinamo sastāvā KHL čempionātā šie puiši vismaz pērnsezon neuzspēlēja: vārtsargs Jānis Auziņš (6 spēles Liepājā); aizsargs Ēriks Ševčenko (6 spēles); uzbrucējs Raimonds Vilkoits (4 spēles). Tas viss, neskaitot Liepājas Metalurgs piramīdas puišus, kas uzspēlēja gan HK Rīga, gan Liepājas Metalurgs sastāvā.

Pirmajā ar Liepājas Metalurgu saistītajā sezonā (2010./2011.) Dinamo uz fārmklubu bija nodeleģējuši 3 kadrus: aizsargu Jāni Andersonu (15 spēles), uzbrucējus Gintu Meiju (12 spēles) un Juri Štālu (19 spēles).

Jaunajā sezonā uz Liepājas Metalurgu deleģēto spēlētāju skaits varētu pārsniegt skaitli ‘3’. Ja nav kāda īpaši slepena vienošanās starp klubu vadītājiem, ka fārmošana paliek īpaši formāla un Dinamo uz Liepāja nesūta nevienu vai sastrādā tikai pāris formālu vingrinājumu.

Šobrīd biežākus reisus uz Liepāju ļauj prognozēt gan Dinamo „garais soliņš”, gan, piemēram, MHL reglamenta izmaiņu tendences. Dinamo soliņu pagarina kā rinda jauno kadru no HK Rīga puses, tā arī, piemēram, nesen līgumus noslēgušie Vitālijs Pavlovs (1989.), Gunārs Skvorcovs (1990.), kuri vismaz sākumā pretendē uz vietu ceturtajā maiņā vai uzreiz aiz strīpas. Šī iemesla dēļ kuluāros mēdz nosmaidīt, ka abi nosauktie ir Dinamo dāvana Liepājas MetalurgamDinamo apmaksāti Liepājas kluba hokejisti pateicībā par fārma līgumu. Kā ir patiesībā, to gan varēs novērtēt sezonas gaitā.

Savukārt, MHL jaunais reglaments paredz, ka HK Rīga (t.i., KHL kluba sistēmā esošas MHL komandas) sastāvā vienā spēlē drīkstēs spēlēt tikai trīs vecākā iespējamā vecuma – 1991. gadā dzimuši – hokejisti. Taču Dinamo/HK Rīga saimniecībā tādi, vismaz pagaidām, ir septiņi: aizsargi Dīķis, Jakovļevs, Porejs un uzbrucēji Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs un Upītis. Visiem, kas periodiski „paliks pāri” no Dinamo un HK Rīga, loģisks risinājums ir biļete „Rīga – Liepāja”. Tāpat arī visus 1990. gadā dzimušos un vecākus, kuriem dažādu iemeslu dēļ var kļūt nepieciešama spēļu prakse ārpus Dinamo, pēc idejas, sagaida Pilsēta, kurā piedzimst vējš. 1990. gadā dzimušie, t.i. pirmie, kas pārauguši MHL, Dinamo sastāvā ir Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Gunārs Skvorcovs.

P.S. Obligātie jaunie

KHL aizvadītā sezona (2011./2012.) iesākās ar principu, ka katra komanda papildu 18 laukuma spēlētāju standartam drīkst vienā spēlē pieteikt un iespēlēt papildu divus jaunos – U-20 vecuma hokejistus (tosezon – 1992. gadā dzimušus). Taču jau drīz – rudenī – šo papildu spēlētāju limits tika pacelts par gadu – uz U-21 (dz. 1991.). Tas ļāva aizvadītajā sezonā ar „vieglāku sirdi” iekļaut sastāvā 1991. gadā dzimušos Juri Upīti un Māri Bičevski.

KHL amatpersonas runā, ka līgas reglaments attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem ir atkal pamainīts, bet pagaidām oficiāli izsludināti un KHL publiski pieejamos dokumentos veikti labojumi nav pieejami. Neoficiālos paziņojumos izskan versijas, ka U-21 (dz.1992.) vai U-20 (dz. 1993.) vecuma hokejistus būs pa vienam jāliekot sastāvā obligāti, un, iespējams, vēl divus pēc brīvas izvēles. Cita versija liecina, ka atkal vecuma limits tiks pacelts, un attiecīgi U-22 (dz. 1991.) vecuma hokejisti būs obligātie vai papildu iespēlējamie. Lai vai kā, kamēr labojumi nav oficiāli publiskoti, tie pagaidām ir pus-oficiāli minējumi. Turklāt, arī oficiālās normas attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem KHL reglamentā ir mainītas arī sezonu laikā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram (ofic. nosaukts 2012-08-13) un spēlētāju statistika starpsezonā:

spēlētājs dz. sp. punkti komentāri
UZBRUCĒJI
Ģirts Ankipāns 1975. 1 0+0
Māris Bičevskis 1991. 0 0+0
Elvijs Biezais 1991. 1 0+1
Roberts Bukarts 1990. 2 1+0
Andris Džeriņš 1988. 1 0+1
Alexandre Giroux 1981. 1 1+0
Miks Indrašis 1990. 1 0+0
Raitis Ivanāns 1979. 1 0+0
Jamie Johnson 1982. 1 0+0
Mārtiņš Karsums 1986. 1 0+0
Miks Lipsbergs 1991. 2 0+0
Niclas Lucenius 1989. 1 0+0
Gints Meija 1987. 2 0+0
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 1 0+0
Rob Schremp 1986. 1 0+1
Gunārs Skvorcovs 1990. 2 0+1 noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
Juris Upītis 1991. 2 0+0
AIZSARGI
Mathieu Carle 1987. 1 0+0
Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+0
Guntis Galviņš 1986. 1 0+0 kapteinis 1. sp.
Rodrigo Laviņš 1974. 1 0+0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0
Krišjānis Rēdlihs 1981. 1 0+0
Arvīds Reķis 1979. 1 0+0 kapteinis 2. sp.
Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0
VĀRTSARGI dz. sp. GAA
Māris Jučers 1987. 2 0.75
Mikael Tellqvist 1979. 1 3.00

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl. spēlētājs dz. sp. punkti komentārs
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 1 0+0 trenējas ar HK Rīga
U Vitālijs Pavlovs 1989 1 1+0 noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
U Edijs Rinke-Leitāns 1991. 1 0+1 pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Lasāmvielai:

  • Torpedo mājalapa (paredzētas arī Ņižņijnovgorodas turnīra translācijas) – hctorpedo.ru
  • Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram – dinamoriga.eu
  • Dinamo noslēdz 2 sezonu līgumu ar Gunāru Skvorcovu un Vitāliju Pavlovu, kā arī pārtrauc saistības ar Ediju Rinki-Leitānu – dinamoriga.eu
  • Dinamo atklātais treniņš Valmierā (2012-08-02) – dinamoriga.eu
  • Līdzšinējais KHL sporta reglaments (acīmredzot vēl nelabotā versija) – khl.ru
  • MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »