Pēdējās ēveles kustības paveiktas, noslēdzošie otas triepieni uzlikti, un jaunās sezonas Dinamo sastāvs faktiski ir gatavs. Vēl tikai paliek izdomāt īsto vietu Ivanānam un atstāt iedomātu „robu” Daugaviņam – lokauta gadījumā. Pēc kā izskatās Dinamo jaunās sezonas komplekts?
Līdz oficiālās KHL sezonas sākumam palikusi nedēļa, pārbaudes spēles beigušās, galvenie secinājumi veikti, un ķīmiskie savienojumi, kam jāsāk sezona un jārada rezultāts, atrasti. Cik veiksmīgi tie būs, rādīs sezonas sākums… Pagaidām var spriest pēc pārbaudes spēlēs redzētā. Taču pirms starpsezonas snieguma vērtējuma der atcerēties, ka pārbaudes spēles mēdz būt kā sava veida Greizo spoguļu valstība. Ir bijušas vasaras, kurās Dinamo bijuši starpsezonas „čempioni”, bet pēc tam sezonas sākums sācies ar melnu strīpu un tabulas lejasgalu. Un arī starpsezonas rezultatīvākie vīri ne vienmēr par tādiem kļūst „īstajā” sezonā.
Leģionāru spārns
Džemijs Džonsons (Jamie Johnson). Lai arī ņemts parasti trūkstošajā – centra uzbrucēju – pozīcijā, uz kopējā Dinamo leģionāru fona un „uz papīra” šis spēlētājs izskatījās visžēlīgāk. Visa pieaugušā hokejista karjera pa lielam Ziemeļamerikas otrās un trešās pakāpes līgās AHL, ECHL, ar vienu gadu pie somiem SM-liiga. Pat nevienas pašas spēles NHL laukumos un, atšķirībā no citiem leģionāriem, nav NHL draftēts ne ar 100.-to, ne 250.-to numuru. Turklāt 30 gadus vecs… Viņam nav ne Šrempa tehnikas, ne Žirū snaipera slavas, ne Luseniusa jaunības, taču sezonai Džonsons izskatās nobriedis ātrāk nekā nosauktie. Pēc pirmajiem metriem izskatās, ka ar Džonsonu ir trāpīts. Jādomā, ka arī cena viņam varētu būt adekvāta – darba devējiem nav jāpiemaksā ne par NHL draftu un dažām NHL spēlēm karjerā.
Robs Šremps (Rob Schremp). Šis 26 gadus vecais, NHL drafta 1. kārtā aizrunātais un 114 spēles NHL aizvadījušais nūjas un ripas meistars ir viena no lielākajām Dinamo sastāva komplektētāju cerībām leģionāru vidū. Un, jādomā, ka arī dārgākais importa pievedums šajā starpsezonā. Izskatās pieklājīgi un, ņemot vērā ziemeļamerikāņu tradicionālo atrunu, ka viņu bioloģiskais hokeja pulkstenis sāk darboties no oktobra, solās uzņemt apgriezienus jau pēc sezonas sākuma. Ja „nesapīsies” meistarībā, būs neiztrūkstoša sastāvdaļa ne tikai hokeja saldēdienos un „jūtūbos”.
Aleksandrs Žirū (Alexandre Giroux; līdzās novietotajā attēlā – pa labi). Pāris veiksmīgi vārtu guvumi pārbaudes spēļu sākumā jau lika Dinamo „cīņā saucējiem” (mārketinga veidotājiem) par vienu no Dinamo sejām plakātos, baneros un cita veida vizuālajos „pievilinātājos” izvēlēties tieši Žirū vaigu. Arī krievu mediji saskatīja šajā Kvebekas provincē dzimušajā frankokanādietī KHL zvaigznes potenciālu. Laikam jau 31 gadu vecajam un 48 spēles NHL aizvadījušajam Žirū kungam uz ledus nav ne vainas un, iespējams, viņa sniegums ir otrajai maiņai atbilstošs. Tomēr starpsezonā AHL snaiperis un šīs līgas divkārtējs čempions (2009., 2010.) nav tik pamanāms, kā no pārbaudes spēļu sākuma varēja šķist. Gan jau iešūposies. Bet pagaidām reklāmas plakātos jāliek citi – piemēram, Karsuma, Krišjāņa Rēdliha sejas.
Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius). Aktuālajā starpsezonā aizvadījis vien 3 spēles, bet Dinamo treneri ar viņu jau „izrēķinājušies”. Galvenais treneris un Luseniusa tautietis Peka Rautakallio skaidri demonstrē, ka ar 23 gadu veco un „deficītās” centra uzbrucēja pozīcijas spēlētāju neauklējas. Tādā veidā arī simbolizējot, ka nekādi „somu laiki” ar saviem Santa Klausa dzimtenes mīluļiem nav pienākuši. Tajā salīdzinoši neilgajā posmā, ko treneri atvēlēja Luseniusam pārbaudes spēlēs, viņš varoņdarbus neuzrādīja. No šīm pārbaudes spēlēm var vien iztēloties, vai tas ir tieši tas pats hokejists, kas 17 gadu vecumā debitēja Somijas stiprākajā līgā un 20 gadu vecumā šajā līgā regulārās sezonas 56 spēlēs sameta pretinieku vārtos 17 reizes, salasīja 46 punktus un vēl play off 9 spēlēs iekrāja 4+4 punktus. Tomēr nebūs patiesi, ja Luseniuss saņems tikai kritiku. Starp citu, šim puikam bija aizvadītās regulārās sezonas labākais lietderības koeficients starp Dinamo uzbrucējiem (+6), viņš bija trešais labākais piespēlētājs starp uzbrucējiem. Ja ņem vērā, ka viņa pamatpartneri sezonas lielākajā daļā bija 3. un 4. maiņas vīri, tad sniegums ir pieklājīgs. Un uz kopējā nieminenu, melinu un šindelu fona Luseniuss bija pat labs. Bet šajā starpsezonā stāsts ir ne tikai par viņa gatavību/negatavību, bet arī par blakusapstākli – jāatbrīvo divas vietas 1991. gadā dzimušiem vai jaunākiem spēlētājiem. Ja šādos apstākļos Luseniuss nav pārliecinoši „izaudzis” līdz 3. maiņas uzbrucēja vietai, viņš kļūst nevajadzīgs. Ar visu to, ka ir meistarīgāks un pat rezultatīvāks par kādu „jauno perspektīvo”, kas vecāks par gadu, diviem. Tiesa, grūtāk komandai būs, ja centri sāks iedzīvoties traumās… Vēl jau variants ir savu „zvaigžņu ražošana” – latviešu deviņdesmito gadu puikas diezgan skaisti sāk izskatīties, kad viņus liek, piemēram, 1. vai 2. maiņā.
Matjē Karls (Mathieu Carle; augstāk novietotā attēlā – pa kreisi). Pirmais leģionārs aizsargs pēc ilgākiem laikiem – vēl no 2009./2010. g. mijas, kad no Rīgas atvadījās Lī Svets. Cik noprotams, Karla pielietojums ir iecerēts vairākumā. Viņam ir pareizais (labais) nūjas satvēriens, aicinājums piedalīties uzbrukumā un, taisnības pēc pieminams, pamanāmi daudz brāķa savas zilās līnijas tuvumā. Protams, var norakstīt uz starpsezonu un to pašu ziemeļamerikāņu vēlāku nobriešanu sezonai. Bet pagaidām 24 gadus vecais (ceturtdaļgadsimts paliks septembra nogalē) arī īpašu izcilību nespīd un īpašu kvalitātes plaisu starp viņu un pašmāju aizsardzības kaldinātājiem neredz. Turklāt titulaizsargu lomā joprojām ir citi – savējie Galviņš un Kr. Rēdlihs. Cerams, tas Karlu nekompleksēs. Labā ziņa – viņš ir viens no jaunākajiem leģionāriem Dinamo dienestā.
Mikaels Tellkvists (Mikael Tellqvist; pa labi novietotā attēlā). Zviedru vārtsarga „otrā atnākšana” pēc sezonas pauzes bruģēta ar parunu vai drīzāk ticējumu: „Vecs zirgs vagu nebojā”. Tellkvista no debesīm nestas zvaigznes diezin vai kāds gaidīja un gaida, bet stabilu sniegumu gan. Turklāt Tellkvists ir ņemts kā pārbaudīta vērtība; arī iepriekšējo sezonu pie zviedru Elitserien kluba MODO aizvadījis daudzsološi – regulārās sezonas 45 spēlēs GAA 2.30 un 92,4% atvairītu metienu „skan” labi, bet izslēgšanas spēlēs bija vēl skaistāk – 6 spēlēs GAA 1.99 un 94,6% atvairītu metienu! Šīs starpsezonas pārbaudes spēļu statistika ar pērnsezonas sniegumu kaut kā konfliktē… Šovasar 5 spēlēs GAA 2.98, turklāt pēdējā redzētā spēlē – četri vārtu zaudējumi, kuros arī dīvainības sastopamas. Protams, tās ir tikai pārbaudes spēles, un Tellkvists, pārfrāzējot ģenerālmenedžeri Opuļski, ir pieredzējis puika un pats visu zina. Tomēr šosezon Tellkvistam ir liela iespēja palikt „otrajam numuram”. Viena no sezonas intrigām – vai Jučers būs gatavs un „nokodīs” Tellkvistu konkurencē uz vietu vārtos.
70. gados dzimušie jau pensionāri?
Aleksandrs Ņiživijs. Neskaitot 1979. gadā dzimušo Tellkvistu, Dinamo ierindai netrūkst savu vietējo „pensionāru” – 70. gados dzimušo spēlētāju. Pārbaudes spēlē redzamākais un ar lielāko spēles laiku apveltītākais no viņiem bija Ņiživijs, kuram iedalīta vieta otrajā uzbrukuma virknējumā kopā ar citiem ripas kontroles meistariem – Šrempu un Žirū. Kopumā izskatījās pieklājīgi, dzīvīgi… Vairākums – jā, ripas pieturēšana – jā, saprašanās ar kolēģiem – jā… Ir skaidrs, ka Ņiživijs nekad nav bijis spēka spēles gigants, un diezin vai kāds to no viņa prasa. Viņa stihija ir vērpt un tamborēt ap vārtiem. Bet, ja vienā komplektā ir arī citi tamborētāji kā Šremps, tad ir bažas, ka tamborējumu un apslidotu vārtu būs daudz, par daudz… Jānovēl tamborēt rezultatīvi.
Ģirts Ankipāns. Bija dota iespēja atrādīties tikai četrās pārbaudes spēlēs, saņemot vienu no mazākajiem „pārbaudīšanās” laikiem. Vai treneri atradīs pielietojumu sezonas laikā, paliek atklāts jautājums. Ja salīdzina ar 15-16 gadus jaunākiem hokejistiem, kas skraida un cīnās par vietu sastāvā, tad Ankipāns varbūt neizskatās tik sprauns un tik degošām acīm. Bet viņš nenoliedzami ir pieredzējis un arī gudrs spēlētājs; viņa smadzenes noderētu arī trešajā un pat ceturtajā maiņā, kurai pārsvarā liek domāt ar kājām.
Raitis Ivanāns (pa kreisi novietotā attēlā). Pateicoties Ņižņijnovgorodas turnīra pirmajā spēlē gūtajai traumai, Ivanāns joprojām paliek dekorācija sastāva sarakstos un reklāmas vizualizācijās. Bet pagaidām – nepilnas divas pārbaudes spēles, kā arī līdzjutēju un žurnālistu kurināta ažiotāža par to, kā nu būs jāaizstāv savi komandas biedri, kā nu tagad kausies ar Vitjaz „cīņas klubu” un kā nu „vitjazieši” nebaidās no Ivanāna. Tātad – tikai vārdi un cerības. Viss, kas līdz šim redzēts – mārketinga aktivitātes. Uz plakātiem izskatās labi. Gaidām sezonas sākumu.
Arvīds Reķis. Viens no aizsargiem, kas uzspēlējis mazāku spēļu skaitu starpsezonā – 5 spēles. Līdz šim stabila Dinamo vērtība aizsardzībā. Strauja personiska izaugsme no Reķa tā kā vairs nebūtu gaidāma, taču stabilitāte un prognozējamība gan. Tāpēc viņš joprojām ir te. Kad jaunatne būs izaugusi līdz viņam, tad arī varēs runāt par paaudžu maiņu vai līdzīgi. Cits stāsts – veselība. Lai tās nepietrūkst.
Rodrigo Laviņš. Līdz ar Ozoliņa aiziešanu no komandas, ir palicis vecākais tās pārstāvis. Starp citu, pēdējais no Dinamo ierindā spēlējošajiem, kas pieredzējis vēl „veco” Dinamo – lai arī tā transformētajā pēcpadomju stadijā un ar nosaukumu Pārdaugava. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir arī vienīgais spēlētājs pašreizējā Dinamo ierindā, kurš uzspēlējis Latvijas izlases pirmajā spēlē pirms gadiem 20 – 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas izlasi. Vai Laviņš ir kaut kas vairāk par relikviju, pierādīt var tikai viņš pats. Tiesa, ja dos iespēju. Pārbaudes spēlēs deva tikai trīsreiz (3 spēlēs). Lai arī kādas diagnozes uzstādītu viņa vecumam, jādomā, ka Laviņa pieredze un lojalitāte sistēmai var būt noderīga.
Dinamo pats pamats. 1981. – 1986. g. dzimušie vietējie
Mārtiņš Karsums (pa labi novietotā attēlā). 2012. gada starpsezonā vēl lieliskāks nekā pirms gada, kad bija 2011. gada starpsezonas rezultatīvākais dinamietis. Lai arī Latvijas Dzelzceļa kauss ir ārpus sezonas „stāvošs” turnīrs, tā vērtīgākā spēlētāja (MVP) tituls nav zemē metams. Līdz šim starpsezonas panākumi Karsumam nav traucējuši uzrādīt rezultātu arī regulārajā sezonā. Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā Mārtiņš Karsums bija biežākais vārtu guvējs Dinamo ierindā. Labākais vārtu guvējs viņš ir arī šajā starpsezonā – 9 spēlēs 7 reizes (kopā 10 punkti). Izskatās pieklājīgi. Karsumam vezums būs jāvelk arī sezonas gaitā; no viņa arī visvairāk prasīs. Vairāk nekā no uzbrukuma virknējuma partneriem. Bet kopumā kombinācija ”Karsums-Džonsons-Indrašis” ir starpsezonas atradums.
Guntis Galviņš (raksta pirmajā attēlā). Jaunās sezonas kapteinis vēl tikai iejūtas savā jaunajā amatā, bet saviem 26 gadiem izskatās gana pieredzējis buks, kuru vairs nebiedē nekas. Cita starpā arī salīdzinoši rezultatīvs aizsargs Dinamo starpsezonā – jebkurās statistikas uzskaites versijās, kas, kā raksturīgs starpsezonām, nav vienprātīgas. Galviņš arī vairākuma „atslēga”; spēlēja par sevi un „par kaimiņu”, paliekot līdz vairākuma beigām. Līdz ar to, varētu būt viens no lielākajiem, ja ne lielākais, spēles laiks komandā.
Krišjānis Rēdlihs. Arī starpsezonā nemainīgi un pelnīti aizsargu pirmajā pārī. Rāma stabilitāte. un var arī uzmest. Reti, bet precīzi. Vispār vecākā Rēdliha stāsts ir par pacietību. Gan savā hokeja karjerā vispār, gan Dinamo sastāvā. No galvenā trenera Šuplera laikos „ne pārāk mīlēta” aizsarga, kas deleģēts palīgā Dinamo Juniors vienībai – cīnīties par Latvijas Virslīgas zeltu. Līdz pirmajam aizsargu pārim ar dzelžainu spēles laiku un nozīmi komandā.
Jēkabs Rēdlihs. Viņam piemītošais pamatīgums reizēm ir smagnējs, taču visbiežāk Jēkabs Rēdlihs ir neredzams. Tieši tas, kas no „mājās paliekoša” aizsarga tiek gaidīts. Lai arī kādas aizsargu rotācijas sagaidāmas otrā un trešā aizsargu pāra ietvaros sezonas gaitā, Jēkabam Rēdliham pienāktos spēles laika ievērojama daļa. Viņš nav un arī pārbaudes spēlēs nebija mākslinieks, taču reizēm šis viņa daiļrades trūkums ir tieši tas, kas komandai vajadzīgs visvairāk.
„Jaunie un perspektīvie”. Vietējie 1987. – 1990.
Miks Indrašis (pa kreisi novietotā attēlā). Arī viņa pilnā „loterijas biļete” ir stāsts par pacietību, lai gan – 21 gadus vecajam (22 – paliks 30. septembrī) uzbrucējam nebija pārlieku ilgi jāgaida. 19 gadu vecumā kopā ar Jāni Straupi bija rezultatīvākais Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (39 punkti 49 spēlēs), pēc tam no Dinamo saimniecības aizmainīts uz Maskavu pie Kriļja Sovetov, tad atgriezies un kļuvis par rezultatīvāko HK Rīga ierindā MHL čempionātā. Pērnsezon uz pusēm – Liepājas Metalurgs un HK Rīga, bet tikai viena spēle Dinamo ierindā KHL oficiālajā čempionātā, plus mazliet Špenglera kausā. Un tad, pirmajā brīdī šķietami nejauša nokļūšana Latvijas izlases pirmajā maiņā un uguņošana pasaules čempionātā. „Nejaušība” turpinās arī šajā starpsezonā, kur Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un, cita starpā, ir rezultatīvākais spēlētājs Dinamo starpsezonā. Protams, paldies, partneriem, un ceturtajā maiņā tik skaisti varētu neklāties. Tomēr 14 punkti 9 spēlēs nav tikai virknējuma partneru nopelns.
Gints Meija. No tiem vairāk vai mazāk jaunajiem, kas Dinamo sastāvā spēlē ilgāk, apzināti vai neapzināti tiek prasīts un gaidīts vairāk. Meija ir viens no tiem. Viņam šī ir piektā sezona Dinamo krāsās, lai arī pirmajās sezonās spēļu skaits bija neliels. Pērnajā starpsezonā viņš bija viens no diviem rezultatīvākajiem (9 punkti 11 spēlēs, ieskaitot treniņspēli), bet šajā – divi punkti. Starp citu, vienīgais no Dinamo ierindas, kas šajā starpsezonā aizvadīja visas 10 pārbaudes spēles. Šovasar Meijam aiz muguras arvien vairāk pamanāmi rosās citi „jaunie un perspektīvie”, kas ir ne mazāk aktīvi un piedāvā viņu noskriet. Viņa prasme aizskriet pretuzbrukumā vairs nav pārsteigums. Tagad tiek gaidīts, ka kājām biežāk tiks „pievienota” galva. Sāk pienākt laiks pieredzei un hokeja gudrībai.
Andris Džeriņš (zemāk novietotā attēlā – pa labi). Viņa pluss ir centra uzbrucēja postenis un epizodiski uzplaiksnījumi, ar ko var kļūt par maz, lai nodrošinātu vietu sastāvā. Jo arī Džeriņš kopā ar saviem tuvāko gadu vienaudžiem pieder tai apdraudētajai „sugai”, kuru sastāvā draud izkonkurēt ar KHL reglamentu obligāti paredzētie 1991. gadi. Var jau būt, ka viņam palīdzētu pieredzes bagātāku partneru klātbūtne virknējumā. Tomēr noderība pirmo divu maiņu sastāvam jāpierāda. Kas zina, varbūt sezonas laikā šāda iespēja gadīsies. Bet pagaidām cerību ir vairāk nekā faktu. Lai veicas, mainot šo vienādojumu!
Roberts Bukarts (līdzās novietotā attēlā – pa kreisi). Savos 22 gados jau diezgan pieredzējis Dinamo kadrs, lai arī sezonu gaitā ir „aizdots” palīdzēt citām Dinamo saimniecības komandām – Dinamo Juniors, HK Rīga. Kur bija ļoti rezultatīvs. Kas tagad? Atkal jācīnās par vietu Dinamo sastāvā. Iespējams, pirmo divu maiņu ietvaros būtu cits Bukarts. Bet pagaidām, pārbaudes spēlēs, redzams nevis ierastais Bukarts-mākslinieks, bet gan Bukarts-strādnieks. Acīmredzot tiek pildīts galvenā trenera Rautakallio uzstādījums – mazāk mākslas, vairāk darba. Vai tā ir nodeva tikšanai sastāvā? Skaidrs, ka Roberts Bukarts var labāk un skaistāk.
Gunārs Skvorcovs. Katrs jaunais pašmāju kadrs, kas ir nonācis līdz Dinamo arēnai un starmešiem, tiek sagaidīts ar klusām cerībām un ticību, ka pašu apcirkņos arī kaut kas ir. Ka pašmāju ne-Dinamo komandas arī spēj iedot pietiekamu bagāžu, lai uzspēlētu „lielajā” Dinamo. Un, ja vēl spēlētājs nāk no Liepājas Metalurga, tad prieks ir ne tikai liepājniekiem. Skvorcovs Liepājai kaunu nedarīja, ar katru spēli sastāvā iejutās pārliecinošāk, piespēles dalīja arvien simpātiskākas un kopumā apliecināja, ka nav pārpratums Dinamo šīs sezonas jauno spēlētāju piesaistē. Lai arī kā izvērtīsies viņa jaunā sezona un pat, ja ceļi vedīs uz fārmklubu, Skvorcovs briest par nesliktu komandas soliņa turpinājumu.
Vitālijs Pavlovs. Vēl viens personāžs, kuru nosacīti iepūtis rietumvējš no Liepājas. Nosacīti tāpēc, ka starp Liepājas Metalurgu un Dinamo saimniecību Pavlovam bija viena sezona Kazahstānā, bet pirms Liepājas sezonām – Daugavpils, Rīga. Šovasar Dinamo kreklā aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kurā arī tika pie vārtu guvuma, un tika „parakstīts” no Dinamo puses. Bet ātri vien „iznomāts” uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat. Jādomā, ka šis papildinājums piedienas Rīgas Dinamo „garā soliņa” politikai. Acīmredzot augumā raženais uzbrucējs ir Dinamo „sēkla” nākotnei. Interesanti, kā Pavlovs izskatīsies pēc „somu skolas”.
Kristaps Sotnieks. Faktiski opis 87.-90. gadu spēlētāju vidū – aizvadījis četras pilnvērtīgas KHL sezonas. Visas šīs sezonas arī Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos un vienā olimpiādē. Pārbaudes spēlēs bijis arī nacionālās izlases kapteinis. Un pat atzīmējies Washington Capitals vasaras nometnē. Viss šķiet stabili, droši un četru sezonu gaitā pārbaudīti. Ja tā domās arī pats, „ziepes” būs vairumā…
Oskars Cibuļskis. Savulaik Šuplera par „Latvijas hokeja nākotni” nosauktajam aizsargam ir labi auguma parametri, Ozoliņa skola (spēlējot vienā maiņā), aicinājums uzspēlēt vairākumā un jau divu pasaules čempionātu pieredze Latvijas izlasē. No tā visa šķiet, ka stabils „pieraksts” Dinamo sastāvā jau ir noticis. Tomēr, ja Dinamo jaunajā sezonā dzelžaini paliks pie 6 aizsargu shēmas, Cibuļskim ir jāpiestrādā, lai nekļūtu par biežāko personāžu aizsargu rotācijās. Dinamo pārbaudes spēlēs šovasar ir „izmalti” 10 aizsargi. Vēl jau 70. gadi kājas cilā, bet aiz muguras jau „dotētā” 1991. gada pārstāvis – Mārtiņš Porejs, ne cik tālu aiz viņa – Jakovļevs, kuram, starp citu, arī ir tieksmes uzspēlēt vairākumā.
Māris Jučers (pa kreisi novietotā attēlā). Šajā starpsezonā un uz Tellkvista fona pat īpaši labs. To arī pasvītro labākā vārtsarga lauri 2012. gada vasaras abos „pilnajos” turnīros, kur piedalījās Rīgas Dinamo. Tagad Jučeru sagaida sezonas pārbaudījums, kur vispirms būs stabili jāapliecina nu jau Rautakallio teikto vārdu „mums ir divi pirmie vārtsargi” pareizība. Bet jau pēc tam, atkarībā no iespējām un veselības, jāpakonkurē uz iespēju kļūt par vienīgo „pirmo numuru”. Iespējas, potenciāls un vieta ir! Tagad tikai – veiksmi! Un vēl der novēlēt Dinamo treneru sastāvam neatkārtot otrās sezonas Šuplera korpusa kļūdas, kad arī tika deklarēti divi „pirmie” – Masaļskis un Pruseks. Kā labi atceramies, sezonas pirmā pusē abi labākajā gadījumā bija „otrie”, tā arī nesaprotot savu lomu un regulāri raustoties, kad treneri ņēmās tos mainīt jebkurā spēles minūtē.
„Dotētie” 1991. gadi
Elvijs Biezais. Hokejists, kas no šī komplekta šovasar spēris visplatāko soli Dinamo un vispār pieaugušo hokeja virzienā. Iespējams, soļa platumu nosaka arī tas, ka salīdzinot ar Bičevski un Upīti, Elvijs Biezais Dinamo kreklā KHL oficiālajās spēlēs nebija piedalījies, un, tiem, kas neseko MHL aktualitātēm, bija kā „kaķis maisā”. Bet – jaunais hokejists ar katru spēli paliek drošāks un pārliecinātāks. Var iemest „no spēles”. Var arī trāpīt bullīti. Ja vēl ņem vērā, ka Biezajam šajā starpsezonā ir tāda pati rezultativitāte kā, piemēram, Aleksandram Žirū (2+1 punkti), turklāt pie mazāka spēļu skaita, tad… Jaunajā sezonā būs ar viņa konkurenci jārēķinās. Un jācer, ka hokeja kluba saimniekiem pietiks saprašanas nesūtīt Biezo uz jaunatnes līgu (nav runa par Baltkrieviju vai Somiju). Pat ne vārtu guvumu garšai.
Māris Bičevskis. Ar veselības dilemmām, rādās, ticis galā, par ko prieks. Un sniegumā bez pārsteigumiem: savai pieredzes bagāžai un gadalaikam atbilstoši, stabili. Bez pārsteigumiem arī tāpēc, ka Bičevska kvalitātes Dinamo krāsās redzētas jau dažās spēlēs pērnsezon. Priecē viņa darbs mazākumā, pārī ar savu cīņubiedru un partneri kopš jauniešu hokeja laikiem – Elviju Biezo. Turklāt „īsts” centrs nevis „varu spēlēt arī centrā”, kas ir viņa pievienotā vērtība, salīdzinot ar citiem 1991. gadiem un arī vecākiem.
Juris Upītis. No pērnsezon ar izcilu rezultativitāti sev atvēlētajā laikā paspīdējušā Upīša neapšaubāmi tiek gaidīti „zvaigznīšu brīži”, bet kopainā pagaidām pamanāms, ka viņš nejūtas droši. Vai tāpēc, ka viņam uz papēžiem min citi līdz Dinamo aizaugušie vienaudži, un treneris dod nelielu spēles laiku, vai arī ir citi iemesli? Salīdzinot ar citiem 1991. gadiem, Upītim centimetru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu, manevrētspēju un citām kvalitātēm. Jādomā, ka nav viegli. Šajā starpsezonā Upītim fiksēta dalība 5 spēlēs, ieskaitot sēdēšanu uz soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam. Noteikti Upītis var vairāk un labāk. Tikai paša spēkos ir pierādīt, ka 3 vārtu guvumi deviņās KHL spēlēs, nebija tikai iesācēja veiksme. Un prasa tikai no tiem, kas var.
Miks Lipsbergs (pa labi novietotā attēlā). Protams, taisnīga ir piebilde: ja ne solītās KHL reglamenta izmaiņas attiecībā uz diviem obligātajiem U-22 (tātad dz. 1991. vai jaunāki) spēlētājiem 18 spēlētāju pieteikumā, Miks Lipsbergs un vēl dažs Dinamo treniņnomentnē netiktu vai vismaz tik ilgi tajā neuzkavētos. No visiem 1991.-ajiem, kas piedalījās pārbaudes spēlēs, sākotnēji Miks Lipsbergs izskatījās tālāks no Dinamo nekā pārējie. Tomēr ar katru spēli (viņam tādas bija 8, ieskaitot „dežūras” 13.-tā uzbrucēja postenī) viņš aug, neizskatās ne vairs „klibs” vai citādi katastrofāli nederīgs; sāk pieslīpēties un ticēt sev, kas nav mazsvarīgi. Un vairs nemaz tik tālu no Dinamo nav kā varēja šķist starpsezonas sākumā. Jācer, ka arī M.Lipsbergam tiks atrasta vieta kādā draudzīgā pieaugušo komandā, jo ir pēdējais laiks pārslēgties uz „lielo” hokeju. Tur arī būs skaidrība par „būt vai nebūt”.
Edijs Rinke-Leitāns. Arī 1991. gadā dzimis uzbrucējs, bet „svešais latvietis”. Jau gadiem, ar vienas sezonas pauzi Kanādas junioru līgā OHL, savas prasmes pilnveido un slīpē Vācijas hokejā. Ir uzspēlējis Latvijas U-18 izlasē 2009. gada jauniešu čempionātā. Pēc OHL sezonas 2010. gadā KHL drafta otrajā kārtā ar 37. kopējo numuru viņu „aizrunāja” Rīgas Dinamo, un pēc diviem gadiem – šovasar – Rīgas komanda noslēdza pārbaudes laika līgumu. Šoavsar aizvadīja tikai vienu pārbaudes spēli, kuras ietvaros tika arī pie rezultativitātes punkta, bet pēc šīs spēles viņa try-out līgums tika pārtraukts. Atsevišķi zinātāji un speciālisti Ediju Rinki-Leitānu kritizēja par ātruma un jēgas trūkumu. Tomēr laukumā viņš bija pamanāms ne tikai ar iespaidīgo augumu. Speciālisti minēja, ka šamais neesot labāks vai pat švakāks par HK Rīga sastāvā audzinātajiem 1991. gadā dzimušajiem (t.i. visiem pārējiem). Tomēr kopumā – nebija sliktāks; vien saprašanās laukumā ar cīņubiedriem bija nedaudz vājāka nekā citiem laikabiedriem, kas HK Rīga sastāvā saspēlējušies jau gadus divus un/vai vēl pirms tam cīnījušies kopā citu komandu sastāvos.
Mārtiņš Porejs. Pārbaudes spēļu gaitā daudz laika pavadīja kā 7.-ais aizsargs bez spēles laika, bet savu iespēju tomēr sagaidīja un vairumā gadījumu neizniekoja. Bet, ņemot vērā nu jau tradicionāli maz vai nemaz mainīgo Dinamo aizsargu kopumu, iefiltrēties to rindās līdz šim ir bijis grūti vai neiespējami. To arī liecina Jāņa Andersona piemērs – puisim bija/ir visas potences, bet divās oficiālajās KHL sezonās viņam vieta (spēles laiks) atradās 26 spēlēs. Kā rezultātā šis aizsargs meklē jaunu darba vietu, bet teorētiski Dinamo sistēmai paliekot interese par viņu. Atliek novēlēt Mārtiņam Porejam, lai viņa gadījumā cerības uz Dinamo sastāvu nebūtu „Andersona pasakas” (Jāņa Matuļa formulējums).
Mārtiņš Jakovļevs. Vēl viens 1991. gadā dzimušo aizsargu paaudzes kadrs, ko Dinamo sakarā ir vērts paturēt uzmanības lokā. Vismaz līdz šim to ir sapratuši arī Dinamo saimniecības atbildīgie vīri. Jakovļevs aizvadītajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, kas aizsargam jebkurā līgā un komandā ir īpašs atgadījums. Regulārā čempionāta 60 spēlēs Mārtiņš Jakovļevs sakrāja 3 vārtu guvumus, 26 rezultatīvas piespēles un 1 izšķirošu pēcspēles metienu. Aizsargs, kas met un iemet bullīšus, „mūsmājās” tomēr ir retums. Skaidrs, ka tas viss bija jaunatnes līgā, tomēr raksturo Jakovļeva improvizējošu un pat avantūrisku spēles stilu. Likumsakarīgi, ka pie šāda stila pieļautās kļūdas ir īpaši pamanāmas. Bet kurš tad nekļūdās? Pagaidām Rautakallio drošā hokeja zīmējumā tas lāga neiederas, taču kas zina, kā būs tālāk nākotnē. Tāpat interesanti, kādas jaunas šķautnes tiks ieslīpētas somu Mestis čempionātā, kur paredzēts „nomas līguma” ietvaros.
Kurš netika nosaukts?
Ainars Podziņš. 1992. gadā dzimis uzbrucējs, kas it kā varētu pretendēt uz „dotētajām” divām vietām, tomēr viņa laiki Dinamo saimniecībā šīs starpsezonas gaismā izskatās apdraudēti. Pat pie vienas pārbaudes spēles šovasar viņš nav ticis, bet „izsūtīts” uz HK Rīga sastāvu, kur pie spēles laika tiek ar grūtībām vai netiek vispār… Lai gan viņa līgums ar Dinamo saimniecību tika slēgts uz 4 gadiem un būtu spēkā vēl 2 sezonas, tomēr Podziņš ir ietrāpījis „šaurā bezizejā”. Dinamo sastāvā viņam ir „garš soliņš” ar konkurentiem, kuri ir vidēji gadu vecāki. Savukārt HK Rīga ierindā viņam jau divus gadus nav bijusi saprašanās ar jaunatnes vienības galveno treneri Leonīdu Tambijevu; būtu dīvaini, ja tagad tā pēkšņi rastos. Tāpēc arī HK Rīga izbraukumā, atklājot sezonu, viņš netikšot ņemts līdzi, bet par došanos izbraukumā ar Dinamo treneri vēl lemšot. Vairāk vai mazāk dzeltenos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās ziņa, ka Podziņš jau spiests meklēt jaunu darbavietu; bet diennakts laikā ziņa jau tika skaidrota kā „pārpratums”, un Podziņš Dinamo sistēmā palikšot (vai nav līdzīgi Luiseniusa gadījumam?). Tomēr arī šoreiz nav dūmu bez uguns… Vēl viena Podziņa dilemma – pat ja viņš meklētu darbu austrumos, Krievijā viņš faktiski ir kļuvis par leģionāru, bet to vietas šīs valsts hokeja klubos ir ierobežotas… Vēl norisinās viņa oficiāli noformētais pārejas posms starp Krievijas un Latvijas hokeja pavalstniecību; un paredzēts, ka šī pāreja pilnā izmērā pabeigsies šoruden. Ja viss noritēs kā aizsākts, tad vienīgā valsts, kur viņš nav leģionārs, būs Latvija. Bet Krievijā? KHL jaunā reglamenta formula: leģionārs = spēlētājs, kuram nav tiesību spēlēt Krievijas izlasē. Podziņam šādu tiesību jau nav… Ko jau apliecināja viņa atbrīvošana no Krievijas U-20 izlases nometnes decembrī.
Rīgas Dinamo sastāvs Latvijas Dzelzceļa kausa spēlēs un spēlētāju statistika starpsezonā (pēc komandas visām 10 pārbaudes spēlēm; statistikas precizējumi saskaņā ar dinamoriga.eu spēļu apskatiem):
|
spēlētājs |
dz. |
sp. |
punkti |
|
UZBRUCĒJI |
| 1. |
Miks Indrašis |
1990. |
9 |
5+9 |
| 2. |
Mārtiņš Karsums |
1986. |
9 |
7+3 |
| 3. |
Jamie Johnson |
1982. |
8 |
2+7 |
| 4. |
Rob Schremp |
1986. |
9 |
2+5 |
| 5. |
Aleksandrs Ņiživijs |
1976. |
9 |
2+4 |
| 6. |
Elvijs Biezais |
1991. |
8 |
2+1 |
| 7. |
Alexander Giroux |
1981. |
9 |
2+1 |
| 8. |
Gunārs Skvorcovs |
1990. |
9* |
0+3 |
| 9.-10. |
Roberts Bukarts |
1990. |
7 |
1+1 |
|
Andris Džeriņš |
1988. |
7 |
1+1 |
| 11. |
Gints Meija |
1987. |
10 |
1+1 |
| 12. |
Māris Bičevskis |
1991. |
6 |
0+1 |
| 13. |
Ģirts Ankipāns |
1975. |
4 |
0+0 |
| 14. |
Juris Upītis |
1991. |
5* |
0+0 |
| 15. |
Miks Lipsbergs |
1991. |
8* |
0+0 |
|
AIZSARGI |
| 1. |
Guntis Galviņš |
1986. |
9 |
0+5 |
| 2. |
Mathieu Carle |
1987. |
7 |
1+2 |
| 3. |
Krišjānis Rēdlihs |
1981. |
8 |
1+1 |
| 4. |
Jēkabs Rēdlihs |
1982. |
6 |
0+2 |
| 5. |
Arvīds Reķis |
1979. |
5 |
0+0 |
| 6. |
Kristaps Sotnieks |
1987. |
8 |
0+0 |
| 7. |
Mārtiņš Porejs |
1991. |
9* |
0+0 |
| 8. |
Oskars Cibuļskis |
1988. |
8 |
0+0 |
|
VĀRTSARGI |
dz. |
sp. (min.) |
GAA (vārtu z.) |
| 1. |
Māris Jučers |
1987. |
6 (320) |
1.50 (8) |
| 2. |
Mikael Tellqvist |
1979. |
5 (282) |
2.98 (14) |
* Mārtiņam Porejam ieskaitītas arī spēles kā 7.-ajam aizsargam bez reāla spēles laika. Tāpat arī Mikam, Lipsbergam, Gunāram Skvorcovam un Jurim Upītim kā 13.-ajiem uzbrucējiem.
Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:
| ampl. |
spēlētājs |
dz. |
sp. |
punkti |
komentārs |
| U |
Raitis Ivanāns |
1979. |
2 |
0+0 |
kopj traumu; gaidīts uz sezonas sākumu |
| A |
Mārtiņš Jakovļevs |
1991. |
1 |
0+0 |
deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.) |
| A |
Rodrigo Laviņš |
1974. |
4 |
0+0 |
Dinamo rezervē |
| U |
Niclas Lucenius |
1989. |
3 |
0+0 |
lauzts līgums ar Dinamo |
| U |
Vitālijs Pavlovs |
1989 |
1 |
1+0 |
deleģēts uz Jokipojat (Somijas 2.) |
| U |
Edijs Rinke-Leitāns |
1991. |
1 |
0+1 |
pārtraukts try-out līgums ar Dinamo |
*
Rīgas Dinamo 2012. gada starpsezonas visu 10 pārbaudes spēļu rezultāti:
| datums |
pretinieks |
Dinamo vs. |
vieta |
turnīrs |
| 2012-08-03 |
Dinamo (Minska) |
1:2 |
Daugavpils |
pārbaudes spēle |
| 2012-08-08 |
Ņeftjaņik (Almetjevska) |
2:1 |
Piņķi |
pārbaudes spēle |
| 2012-08-14 |
Spartak (Maskava) |
3:2 OT |
Ņižņijnovgoroda (ŅN) |
ŅN gubernatora kauss |
| 2012-08-15 |
Dinamo (Maskava) |
5:3 |
ŅN |
ŅN gubernatora kauss |
| 2012-08-17 |
Torpedo (ŅN) |
3:0 |
ŅN |
ŅN gubernatora kauss |
| 2012-08-18 |
Spartak (Maskava) |
2:3 |
ŅN |
ŅN gubernatora kauss; spēle par 1. vietu |
| 2012-08-25 |
Espoo Blues |
4:3 |
Rīga |
Latvijas Dzelzceļa kauss |
| 2012-08-26 |
Atlant (Maskavas apg.) |
4:3 |
Rīga |
Latvijas Dzelzceļa (LDz) kauss |
| 2012-08-28 |
Lokomotiv (Jaroslavļa) |
1:4 |
Rīga |
LDz kauss |
| 2012-08-29 |
Lokomotiv (Jaroslavļa) |
3:1 |
Rīga |
LDz kauss; spēle par 1. vietu |
*
[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo un Lokomotiv spēles par turnīra Latvijas Dzelzceļa kauss 1. vietu 2012. gada 29. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otra – Matjē Karla un Aleksandra Žirū – fotoattēla avots: dinamoriga.eu. Trešais – Mikaela Tellkvista – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais – Raita Ivanāna – foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Piektā – Mārtiņa Karsuma – fotofiksācija notikusi Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Sestais – Mika Indraša – foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Septītais – Roberta Bukarta un Andra Džeriņa – attēls fotofiksēts Dinamo spēlē pret Espoo Blues 2012. gada 25. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Māra Jučera (astotais) foto – Dinamo spēlē pret Baris 2011. gada 16. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko. Devītais (Mika Lipsberga) foto – Dinamo spēlē pret Atlant 2012. gada 26. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]
Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.
Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.
Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.
Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.
Petrovich27 blogs 