Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Rīga / Sāga / LB 90’

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Posted by petrovich27 uz 2011/05/24

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

  • dzimis 1990. gada 3. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 94 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

Posted by petrovich27 uz 2011/04/19

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

  • dzimis 1992. gada 28. februārī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 77 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  • iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
  • pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

TUVPLĀNĀ: Vitālijs Hvorostiņins

Posted by petrovich27 uz 2011/01/17

Vitālijs Hvorostiņins sezonu aizsāka Kanādas junioru QMJHL līgas Val-d’Or Foreurs vienībā, kas bija viņu “rezervējusi” CHL ne-Ziemeļamerikas spēlētāju 2010. gada draftā. atgādinājumam: QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) ir viena no 3 “galvenajām” junioru līgām Kanādā. šo līgu apzīmē arī franciskā abreviatūras versija – LHJMQ (la Ligue de hockey junior majeur du Québec).

korekcijas Vitālija Hvorostiņina plānos ieviesa sezonas sākumdaļā gūtā trauma, pēc kuras nostiprināties Val-d’Or Foreurs neizdevās. taču Hvorostiņins ir atgriezies Latvijā – Virslīgas vienībā DHK Latgale un jau pamazām tuvojas nākamajai sezonai.

Vitālijs Hvorostiņins savās atbildēs stāsta par savām gaitām un nepalikšanu Ziemeļamerikā, par franciski runājošās Kanādas daļas viesmīlību un angļu valodas nezināšanu, par junioru hokeja popularitāti un kautiņu normalitāti Kanādā.

izziņai: Vitālijs Hvorostiņins

  • dzimis 1992. gada 17. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 184 cm; 82 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Val-d’Or Foreurs sastāvā QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League; Kanāda – stiprākais junioru līmenis) un DHK Latgale rindās Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: DHK Latgale; SC Daugavpils Ledus U18; Rīga / Sāga / LB90
  • pirmais treneris: Vjačeslavs Tolokoņņikovs, Jevgenijs Čerņigovs
  • CHL drafts: 2010. gads; kopējais Nr. 30.; Val-d’Or Foreurs (QMJHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: esi spēlējis Daugavpilī, Rīgā. pēc tam atkal Daugavpilī. kāpēc izvēlējies 2009./2010. g. sezonā spēlēt Daugavpilī? bija labāki nosacījumi, nebija piedāvājumi no Rīgas komandām?

Vitālijs Hvorostiņins: Man pēc divām sezonām, ko spēlēju Rīgā, bija jau mazliet apnicis Rīgā. Un biju priecīgs atgriezties spēlēt Daugavpilī. Protams, ka Daugavpilī bja labāki nosacījumi.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā vēl spēlēji Daugavpilī, bet, kā minēji intervijā izdevumam allhockey.ru, sezona vēl nebija beigusies, kad jau spriedi, ka spēlēsi Kanādā. kāpēc tieši Kanāda – ne ASV, ne MHL, ne Zviedrija, piemēram?

Kanādas junioru līgas [CHL] ir vissspēcīgākās, un, protams, gribējās uzpēlēt tieši tur. ASV junioru līgas arī ir ļoti labas, bet Kanādā līmenis ir augstāks. Uz MHL arī šosezon varēju braukt, bet tomēr izvēlējos Kanādu.

jautājums: 2010. gada CHL “importa draftā” tiki izvēlēts no Val-d’Or Foreurs (QMJHL) puses? šīs komandas sastāvā QMJHL līgā Tev fiksētas tikai dažas spēles. Tevi no ierindas un normāla sezonas ritma “izsita” kājas savainojums. vai tagad tas neliek sevi manīt?

Savainojums mani ļoti izsita no ritma, gandrīz divus mēnešus nacas dzīvot bez hokeja. Nu, tagad it kā viss normāli.

jautājums: kā Tu pats vērtē savus pirmos soļus Ziemeļamerikā? kas, Tavuprāt, Tev ir izdevies, bet kas ir tās lietas, kas nāca grūtāk?

Pirmie soļi bija kā pa viļņiem – kaut kas sanāca, kaut kas nesanāca. Pirmajās draudzības spēlēs biju iemetis vārtus, atdevis rezultatīvu piespēli un iemetis bullīti. Grūti nācās pierast pie mazajiem laukumiem, bet pats grūtākais bija pierast pie cita hokeja stila.

jautājums: kas ir Tavi spilgtākie iespaidi no spēlēšanas Ziemeļamerikā? kādas īpašas spēles, izkaušanās uz ledus?

Tas, ka uz junioru līgām bija ļoti daudz skatītāju. Tas, ka katrā periodā vienmēr bija viens kautiņš. Pašam arī nācās vienreiz cimdus nomest.

jautājums: kā biji iejuties Ziemeļamerikas sadzīvē? vai Kanādas franciski runājošā Kvebeka ir viesmīlīga?

Sadzīvē es iejutos diezgan labi. Jā, tur bija ļoti viesmīlīgi cilvēki. Pirmo laiku bija ļoti grūti sazināties; daudzi cilvēki no viņiem neprata angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem jau mazliet biju pratis franču valodu, un tad bija labāk; viņiem ļoti patika mans akcents.

jautājums: janvārī esi atgriezies Latvijā un jau dažas spēles aizvadījis DHK Latgale sastāvā. kas ir tās lietas, kas Tev neļāva ilgāk palikt Ziemeļamerikā? kurās spēles komponentēs Tev jāpieliek?

Kad dabūju traumu, pec pāris dienām komandā parādījās divi jauni uzbrucēji. Kad es jau biju atguvies pēc traumas, nebiju saņēmis iespēju spēlēt. Bet spēlēt gribējās. Es zinu, uz kādām komponentēm man tagad jāpiestrādā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Tagad būs jānospēlē šī sezona. Maija vidū būs jāsāk gatavoties jaunai sezonai. Ir jau pāris domu par nākošo sezonu, bet pagaidām neteikšu.

lai veicas!

[attēlā Vitālijs Hvorostiņins DHK Latgale krāsās ar Nr.18. foto fiksēts DHK Latgale spēlē pret HS Rīga / Prizma 2011. gada 14. janvārī; foto: Mārtiņš Aiše, Sportiņš 29501859.]

izziņām & lasāmvielai:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Raimonds Ermičs

Posted by petrovich27 uz 2010/11/15

starp citu, ne visi hokeja spēlētāji pēc jauniešu un junioru “laiku” beigšanās turpina hokejista gaitas. dažādās valstīs un hokeja saimniecībās proporcija starp tiem, kuri turpina un kuri neturpina, ir atšķirīga. lieki piebilst, ka plašākās hokeja saimniecībās ar stiprām vairāku līmeņu hokeja līgām spēlētāju “saglabājas” vairāk. savukārt hokeja valstīs, kur ir problēmas ar vienas profesionālas pieaugušo līgas “piekomplektēšanu”, nemaz nerunājot par vairākiem līgu līmeņiem, ir vairāk tādu hokejistu, kuri dodas leģionāru gaitās vai arī profesionālā hokejista gaitas tā arī neuzsāk. šajā ziņā vairāk “jūtīgi” uz saimniecību nepilnībām ir tieši vārtsargu pozīcijā spēlējošie. ne tikai tāpēc, ka vārtsargu skaits ir proporcionāli mazākais katrā komandā, bet arī tāpēc, ka dažu valstu hokeja federācijas, cenšoties glābt, stiprināt vai “izaudzēt” savus vārtsargus, liek šķēršļus leģionāru “ienākšanai” vārtos savu valstu līgās. tā, piemēram, Krievijas VHL un MHL līgās vārtsargu – leģionāru nav un nedrīkst būt. taču šoreiz ne par hokeja saimniecībām un ne par “vārtsargu tirgus” aizsardzību.

šoreiz par University of Southern Denmark ekonomikas un biznesa vadības studiju programmas studentu Raimondu Ermiču, kuram iepriekš ir nācies sargāt vārtus dažādās Latvijas jauniešu un junioru vienībās, Boston Bulldogs komandā AJHL līgā Ziemeļamerikā, kā arī Latvijas U-20 izlasē divos U-20 pasaules čempionātos elitē.

Raimonds Ermičs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Ziemeļamerikā, par sezonu Boston Bulldogs ierindā, par spēles disciplīnu un vārtsargu noraidījumiem, par Latvijas U-20 izlases gatavību pasaules elitei, par vēlmi mācīties, par hokejista karjeras pārtraukšanu.

izziņai: Raimonds Ermičs

  • dzimis 1990. gada 21. janvārī
  • hokeja ampluā: vārtsargs
  • 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
  • 2009./2010. g. sezonā: Boston Bulldogs sastāvā AJHL (Atlantic Junior Hockey League; arī AtJHL)
  • iepriekšējās sezonas: St. Francis High School (Buffalo; ASV); HS Rīga / Prizma-Hanza, SK Rīga, Rīga / Sāga / LB 90
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gadu pasaules čempionātos elitē
  • pirmais treneris: Gunārs Krastiņš
  • pirmais vārtsargu treneris: Andrejs Zinkovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc sezonām, kas aizvadītas Latvijas komandu ierindā, 2009./2010. g. sezonu aizvadīt pārcēlies pāri okeānam Boston Bulldogs ierindā AJHL. kā nokļuvi Ziemeļamerikā, šajā konkrētajā līgā un komandā?

Raimonds Ermičs: Uz 2007./2008. gada sezonu biju jau nolēmis doties spēlēt un mācīties kādā no Amerikas skolām. Sākumā atradu Bostonas Bulldogu komandu, kur aizbraucu uz try-out [pārbaudes laiku], bet komandas treneris teica, ka vēl tam līmenim neesmu gatavs. Teica, kā jāpierod pie ASV stila hokeja un jānospēlē sezonu kādā vājākā līgā; un vēl pie tam, spēlējot Bostonas Bulldogos, es nevarētu pabeigt vidusskolas izglītību, jo tur visi spēlētāji ir jau pabeiguši vidusskolu un visi treniņi notiek skolas laikā. Pēc tiem try-out saņēmu apstiprinošu e-mailu no St. Francis High School, Buffalo, ka varu doties pie viņiem un atrādīties. Viss noritēja veiksmīgi un nolēmu aizvadīt sezonu  tur, Prep skolas [privātskolas] komandā spēlējot Mid-West Prep Hockey League, kur paralēli arī mācījos to gadu. Tad pēc tās sezonas gadu paliku Latvijā pabeigt vidusskolu un spēlēju Latvijas čempionātā. Visu to laiku Bostonas Bulldogu treneris regulāri sazinājās ar mani un sekoja līdzi manām hokeja gaitām, un tad arī 2009./2010. gada sezonu aizbraucu aizvadīt uz Bostonu.

jautājums: ar ko atšķīrās Tavs vārtsarga darbs un arī hokeja līmenis AJHL līgā no Latvijas Virslīgas, kur aizvadīji iepriekšējo (2008./2009.) sezonu?

Hokeja līmenis bija augstāks AJHL līgā, vismaz man kā vārstargam tā likās. Spēlēju līgas komandā, kurā bija ļoti profesionāla attieksme pret hokeju. Spēles stils bija savādāks, pirmkārt, jau tapēc, ka lielākā daļa spēļu notika uz NHL laukuma izmēriem un tas nozīmēja – vairāk metienu un ātrāks hokejs. Mums komandas treneris bija Mike Addessa, kurš ir nostrādājis daudzus gadus kā NHL skauts tieši vārtsargiem; tā, ka viņa zināšanas vārtsargu jomā un arī dzīves jomā bija ļoti augstas, un no viņa es daudz ko iemācījos tajā sezonā.

jautājums: Boston Bulldogs sastāvā Tev fiksēta laba statistika – 92,3% atvairītu metienu un vidēji 2,51 ripa 27 spēlēs regulārajā čempionātā, kā arī 90,8% un 2,67 ripas 3 spēlēs play off-ā. kā pats vērtē savu sniegumu Boston Bulldogs sastāvā?

Uzskatu, ka sezonu Bostonas Bulldogos aizvadīju ļoti labi. Daudz jauna iemācījos, bet, protams, ka varēja vēl labāk un vēl vairāk paņemt no aizvadītās sezonas Bostonā.

jautājums: U-20 pasaules čempionātā 2008./2009. g. mijā Tev statistikā fiksēts pārkāpums – 2+20 soda minūtes. kā zināja teikt aculiecinieki portālam sportacentrs.com, tad noraidījums esot nopelnīts par Roberta Bukarta hattrick svinēšanu – cepures mešanu laukumā – spēlē pret Vāciju, kuru Latvijas U-20 izlase uzvarēja ar 7:1. vai pats kā vārtsargs parasti biji disciplinēts spēlētājs?

Jā, bija tāds gadījums… Bet es esmu vienmēr bijis disciplinēts vārtsargs. Jau no pirmajiem gadiem vārtsargu formā esmu mācīts, ka vārtsargam ir jābūt emocionāli visnoturīgākajam uz hokeja laukuma. Protams, katru sezonu sakrājas dažas soda minūtes, bet nekas apzināts.

jautājums: kādi Tavā pieredzē ir klasiskākie vārtsargu “noraidījumi” Tavā pieredzē?

Klasiskākie, es domāju, ka ir vai nu ripas pārmešana pāri stikliem – spēles vilcināšana, vai arī klupināšana, kas bieži vien ir tikai tapēc, ka laukuma spēlētājs uzkāpj uz vārtsarga nūjas.

jautājums: pārstāvēji Latvijas U-20 izlasi pasaules čempionātā 2009./2010. g. mijā. Latvijas izlasei nācās zaudēt vietu pasaules U-20 elitē, taču, jādomā, ka elites čempionāta pieredze ir ļoti vērtīga. kas, Tavuprāt, pietrūka Latvijas izlasei kopumā un vārtsarddzībai konkrēti?

Es domāju, ka mums pietrūka emocionālā sagatavotība uz čempionātu, jo lielākā daļa spēlētāju, tajā skaitā vārtsargi, nebija spēlējuši pret tāda līmeņa pretiniekiem. Un tieši tapēc 1. periodi mums bija īpaši neveiksmīgi. Pēc tam jau visi iegāja spēles ritmā, un vairs nebija tik traki, jo saprata, ka cīnīties ar viņiem [citām U-20 elites komandām] var.

jautājums: kā minēji, pēc 2009./2010. g. sezonas esi pārtraucis hokejista karjeru. kas bija galvenie apsvērumi, kas lika izvēlēties “mest mieru” hokejam?

Aizvadot sezonu Bostonas Bulldogos, es to gadu nemācījos. Cerēju, ka spēlējot tur, uz nākamo sezonu dabūšu scolarshipu kādā NCAA koledžas komandā, bet tie piedāvājumi, kuri man bija, neapmierināja, un līdz ar to, negribēju izlaist vēl vienu gadu bez mācībām, tapēc nolēmu iet studēt.

jautājums: minēji, ka laiku velti studijām. kurā virzienā studē?

Studēju Dānijā – University of Southern Denmark, ekonomiku un biznesa vadību. Iespaidīga universitāte, un pagaidām man ļoti patīk.

jautājums: kam būtu jānotiek, lai Tu atgrieztos hokejā – piemēram, Latvijas Virslīgā vai kādā no Baltkrievijas Atklātā čempionāta līgām?

Tas varētu notikt pēc universitātes pabeigšanas, bet laikam jau jāsāk samierināties ar hokeju kā manu hobiju, nevis dzīvesveidu.

lai veicas!

[attēlā Raimonds Ermičs. foto no Raimonda Ermiča personīgā arhīva.]

lasāmvielai / izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »