Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘rezultativitātes koeficients’

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/03

Vilsons_un_Tellkvists_DR_vs_Minska_2013-09-05_nahl_lv_(O_Siracenko)Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

hosa_vs_Magnitka_2013-10-13_DR_facebook-n2Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

uzbrucējs dz. rezult. koef. sp. punkti izšķ. PM vid. sp. laks
1. Deivids Sarkanis 1994. 12,76 2 0+1 0 6:32
2. Kails Vilsons 1984. 8,35 23 7+15 0 19:06
3. Marsels Hosa 1981. 7,75 23 9+11 0 18:42
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 7,17 16 2+7 1 14:32
5. Vojtehs Polāks 1985. 5,92 9 0+3 1 12:31
6. Pols Ščehura 1985. 5,57 23 8+5 0 16:54
7. Roberts Bukarts 1990. 5,40 16 2+5 0 13:30
8. Miks Indrašis 1990. 4,91 22 4+6 0 15:26
9. Marsels Haščāks 1987. 4,15 4 1+0 0 10:02
10. Vitālijs Pavlovs 1989. 3,69 23 2+6 0 15:44
11. Mārtiņš Cipulis 1980. 3,41 16 3+2 0 15:16
12. Gints Meija 1987. 3,00 23 3+4 0 16:56
13. Andris Džeriņš 1988. 2,75 22 4+2 0 16:31
14. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 1,13 20 0+1 0 7:24
15. Gunārs Skvorcovs 1990. 1,12 19 0+1 0 7:52
16. Andris Siksnis 1993. 0 4 0+0 0 2:48
17. Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+0 0 10:59
18. Juris Upītis 1991. 0 12 0+0 0 8:48

Sarkanis_DR_2013_DR_facebook* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

DR_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_N3Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

aizsargs dz. +/- vs. sp. laiks sp. +/- vid. sp. laiks
1. Rodrigo Laviņš 1974. +4,09 7 +3 17:29
2. Krišjānis Rēdlihs 1981. +2,91 12 +4 19:04
3. Mets Robinsons 1986. +2,73 23 +9 23:53
4. Kristaps Sotnieks 1987. +2,50 22 +6 18:09
5. Oskars Cibuļskis 1988. +2,27 12 +3 18:24
6. Georgijs Pujacs 1981. +1,88 20 +5 22:09
7. Sandis Ozoliņš 1972. +1,00 23 +3 21:45
8. Arvīds Reķis 1979. +0,48 19 +1 18:29
9. Edgars Siksna 1993. -43,48 2 -2 3:50
Edmunds Augstkalns 1994. 0 0:00
Krišs Lipsbergs 1993. 0 0:00

Lavins_un_Tellkvists_vs_Minska_2012-11-04_DR_prof_facebook* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

vārtsargs dz. sp. uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA „sausi” sp. laiks
1. Mikaels Tellkvists 1979. 18 10-4 94.1% 459 (no 488) 1.59 2 1092:42
2. Jakubs Sedlāčeks 1990. 5 3-1 92.8% 142 (no 153) 2.14 0 307:54
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
  • KHL turnīra tabula – khl.ru
  • Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

DR_vs_Mask_Din_2013-09-19_nahl_lv_(O_Siracenko)

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Posted by petrovich27 uz 2012/10/12

Neiztirzājot jautājumus par Rīgas Dinamo rokraksta un radošā izpildījuma trūkumu vai Rautakallio meklētā „jaunā modeļa” latviešu hokeja pakāpenisko atrašanu. Dinamo pirmo 15 spēļu skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu to pašu nogriezni. Kā arī laukuma spēlētāju „rezultativitātes koeficients” – spēles laika un rezultativitātes attiecība.

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari” ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

sezona vārtu st. st. summa vārtu st. bez PM punkti
2008./2009. 42:50 -8 39:48 26
2009./2010. 40:54 -14 40:52 14
2010./2011. 54:40 +14 52:39 25
2011./2012. 35:44 -9 35:42 17
2012./2013. 29:34 -5 28:33 17

*

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs spēles vid. sp. laiks punkti izšķ. PM rezult. koef.
1. Mārtiņš Karsums 15 19:13 5+5 0 5.7820
2. Miks Indrašis 14 16:24 3+4 0 5.0813
3. Andris Džeriņš 15 15:32 2+5 0 5.0072
4. Pols Ščehura 6 18:21 1+2 0 4.5413
5. Aleksandrs Žirū 15 15:17 5+1 0 4.3621
6. Džeimijs Džonsons 15 19:59 3+4 0 3.8921
7. Kaspars Daugaviņš 9 17:52 1+2 0 3.1095
8. Robs Šremps 14 15:37 1+2 1* 3.0492
9. Māris Bičevskis 13 9:47 0+2 0 2.6209
10. Aleksandrs Ņiživijs 9 15:06 0+2 0 2.4528
11. Gints Meija 14 14:50 1+2 0 2.4077
12. Elvijs Biezais 15 9:13 0+1 0 1.2055
13. Ģirts Ankipāns 1 11:48 0+0 0 0
14. Roberts Bukarts 2 8:15 0+0 0 0
15. Miks Lipsbergs 4 7:02 0+0 0 0
16. Gunārs Skvorcovs 6 8:56 0+0 0 0
17. Raitis Ivanāns 14 8:58 0+0 0 0
Ainars Podziņš 0 0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

spēlētājs sp. vid. sp. laiks punkti +/- rezult. koef.
1. Guntis Galviņš 15 23:00 3+3 0 2.8986
2. Matjē Karls 15 20:52 2+1 +3 1.5974
3. Krišjānis Rēdlihs 15 22:45 1+2 +1 1.4652
4. Oskars Cibuļskis 14 20:45 0+2 -4 1.1474
5. Kristaps Sotnieks 14 16:55 0+1 -2 0.7037
6. Rodrigo Laviņš 2 15:32 0+0 0 0
7. Jēkabs Rēdlihs 6 17:15 0+0 0 0
8. Arvīds Reķis 9 17:50 0+0 -2 0
Mārtiņš Porejs 0 0:00

*

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv-zaud bilance PM met. vārtu z. atv. % GAA sp. laiks
Māris Jučers 8 0:6 1:1 214 17 92.1% 2.10 485:55
Mikaels Tellkvists 7 4:2 153 14 90.8% 2.08 403:20
Kristers Gudļevskis 1 1:0 13 1 92.3% 2.67 22:27

*

[Aleksandra Žirū un Kaspara Daugaviņa apkampiens fiksēts Dinamo spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo uzbrucēju “dabiskās atlases” pazīmes. kurš pirmais brauks uz Liepāju?

Posted by petrovich27 uz 2011/11/21

Rīgas Dinamo vīri panākumu atslēgu 2011./2012. g. sezonas ievadā meklēja ilgi; izrādījās – veiksme arī noder. pagaidām panākumu nav daudz, bet ar kaut ko ir jāsāk. cita starpā, komandas sastāvā parādījušās “dabiskās atlases” pazīmes, kurās viens no procesa stimulatoriem ir tikko U-20 “hokeja vecumu” pāraugušais Juris Upītis. viņš arī kā “talismans” – 3 spēles un 3 uzvaras, nešķirojot pamatlaikus, papildlaikus vai pēcspēles metienus.

cik daudz no komandas ir 1. maiņa?

par Dinamo uzbrucēju galveno maiņu un tās kārtas ciparu nu jau ilgāku laiku jautājumu nav. lielā mērā pateicoties Miķeļa Rēdliha organizatoriskajiem talantiem un veiksmīgajai nūjas lāpstiņai, savas līderpozīcijas un “toņa noteicēju” statusu ir nostiprinājusi kombinācija: Karsums – Sprukts – M.Rēdlihs. bet traumu un citu nebūšanu vajātais uzbrukuma virknējums ar Varju centrā bez Miķeļa Rēdliha klātbūtnes ir noslīdējis otrajā vai brīžam pat tālākā lomā. Sprukta (vai prasītos teikt – Miķeļa Rēdliha) uzbrukuma virknējuma vīru uzkrājumā šosezon ir 25 vārtu guvumi no komandas 60 iespētajiem šīs sezonas pirmajās 24 spēlēs; tas veido 40% no komandas vārtu guvumiem. ja pieskaitām 1. maiņas aizsargus Galviņu un Krišjāni Rēdlihu ar viņu varētajiem 7 vārtu guvumiem, tad uz 1. maiņas “sirdsapziņas” paliek vairāk nekā puse – 32 no 60 vārtu guvumiem. šaubu nav, sezonas ievadā un dažādās starpversijās vīri ir tikuši pie vārtu guvumiem nedaudz atšķirīgā komplektā, taču 1. maiņas vīru pienesums un aizstājamības problēmas ir vairāk nekā taustāmas. atliek vien cerēt, ka komandas vadība jau laicīgi “kaļ” plānus par kopīgu nākotni ar šiem vīriem, nevis savās domās pielaiko “cenu zīmes” tiem, kurus varētu pārdot, vai plāno prasīt “atlaides” tiem, kuru līgumsaistības izbeidzas pēc sezonas.

Upītis kā Dinamo dabiskās atlases katalizators

no Liepājas Metalurgs ierindas iesauktais uzbrucējs Juris Upītis (1991.), kurš pērn uzstājās HK Rīga kolektīvā un arī pašlaik ir Liepājas komandas rezultatīvāko vīru tabulas galvgalī, lieliski izpilda “mazā medīgā asarīša” funkciju Dinamo dīķī, kur komandas aptraumētības apstākļos “karpām” un “karūsiņām” gadās zaudēt ātrumu, asumu un aizmirst jēdzienu “konkurence”. Upīša 2 vārtu guvumi 3 spēlēs ir labs atgādināums par “dabiskās atlases” atgriešanos laikā, kad pēc veselības problēmu sakopšanas pie starta strīpas sāk vai sāks kārtoties Ņiživijs, Ankipāns, Džeriņš. atgādinājumam, turpat netālu ir Štāls, arī Liepāja un jau “pamēģinātais” Miks Indrašis nav aiz kalniem, bet no HK Rīga ierindas “vienmēr gatavs” atgriezties Roberts Bukarts un ne bez perspektīvām domām Dinamo sistēmā “atpakaļ pieņemtais” Vilkoits.

vai Upītim atradīsies vieta Dinamo, kad nāks atpakaļ pamatsastāva vīri? jautājums nemaz nav retorisks, bet par lietu un taisnību. ir skaidrs, ka laiks rādīs to, kā izskatīsies Jura Upīša sniegums ilgākā laika strēķī un komandai mazāk veiksmīgās epizodēs, bet jautājums nemainās – kurš vai kuri vīri paliek aiz strīpas brīdī, kad sastāvā ir atpakaļ 1 – 2 pamatsastāva vīri?

ka Dinamo leģionāri spēlē nesliktas, bet tik un tā otrā plāna lomas, ir pierasts jau no iepriekšējās (2010./2011.) sezonas, kuras summā visgalvenākie vilcēji uzbrukumā bija pašmāju kadri. taisnības pēc jāpiebilst, ka Hartiganam, Surovijam, Troteram iegadījās savas “zvaigžņu stundas” ar pirmā plāna lomām, tomēr leģionāri nebija galvenie problēmu risinātāji uzbrukumā, kā tas bija pirmajās 2 sezonās. arī šosezon leģionāriem brīžam iegadās pa kādai spilgtai epizodei, bet skumji ir brīžos, kad importa vīriem padodas vien “aizskatuves darbi”. pagaidām latvju bāleliņi leģionāriem pakausī elpo par maz, bet, ja tas notiks, vai treneru sastāvs “atvēzēsies” kādu leģionāru aizsūtīt uz pilsētu, kurā piedzimst vējš?

protams, rodas jautājums, vai vajaga vispār turēt kādu “rezerves” leģionāru Liepājā, ja savu “štālu” un “andersonu” pietiek? viens no “aktieriem” ir jau prom uz Somijas galveno līgu, kur savu “sausumu” ir pārvarējis, salasot 4 punktus 8 spēlēs (runa par Melinu). vai “kastings” (lomu pretendentu atrādīšanās) Rīgā būs beidzies vēl kādam leģionāram? pagaidām, kamēr vēl ierinda traumu “robota”, it kā nebūtu prāta darbs mētāties ar “darba rezervēm”. tomēr ierinda atlabst un uzrāda sniegumu arī sastāvā, kas vismaz teorētiski netiek uzskatīts par ideālu vai pilnīgu.

Dinamo “rezultativitātes koeficients”

šaubu nav, rezultativitāte nav vienīgā uzbrucēju darba novērtējuma skala, jo tajā nesatilpst ieguldītais darbs un asinis aizsardzībā, iemetienos, pie bortiem, vairākumu pelnīšanā, mazākumu iznīcināšanā un citos spēles elementos, kas paliek statistikas tabulas “aizkadrā”. tomēr vārtu guvumi vai asistēšana šādos atgadījumos ir tas, ko no uzbrucējiem gaida vairāk nekā no aizsargiem un vārtsargiem. salīdzinot uzbrucēju iespēto rezultāta taisīšanā, līdz ar punktu iekrājumu, svarīgs novērtējuma kritērijs ir laukumā pavadītais laiks – nevis tikai spēļu skaits vai vidējais laiks spēlē, bet tieši “absolūtais” laiks, kurā sasummētas visas sekundes. salīdzinot “saražotos” punktus un tiem veltīto laiku, rodas interesants aprēķins.

P.S. starp citu, šosezon, pat neesot sezonas vidū, Dinamo savos īsto uzbrucēju meklējumos ir sasniegusi un pat pārsniegusi iepriekšējo gadu “normu”, laukumā laižot 19 uzbrucējus. atgādinājumam: iepriekšējā (2010./2011.) regulārajā sezonā Dinamo “izlīdzējās” ar 18 uzbrucējiem; 2009./2010. g. sezonā – 19 uzbrucējiem. vien pirmajā gadā (2008./2009.) Dinamo “taustījās” vairāk, laukumā laižot 20 dažādu uzbrucēju.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm):

  uzbrucējs spēles punkti vid. sp. laiks “rez. koeficients”
1. Juris Upītis 3 2+0 8:30 13.0719
2. Miķelis Rēdlihs 24 6+22 17:35 11.0585
3. Mārtiņš Karsums 24 12+6 17:50 7.0093
4. Jānis Sprukts 24 7+12 18:52 6.9935
5. Fredrik Warg 24 7+5 17:13 4.8403
6. Jamie Lundmark 18 4+3 16:00 4.0509
7. Niclas Lucenius 24 0+6 12:00 3.4722
8. Aleksandrs Ņiživijs 9 0+2 13:27 2.7537
9. Roberts Bukarts 12 1+1 10:40 2.6042
10. Ainars Podziņš 24 3+0 8:26 2.4704
11. Gints Meija 17 1+2 12:32 2.3467
12. Mārtiņš Cipulis 23 0+5 15:46 2.2980
13. Ville Nieminen 5 0+0 (1 izšķ. PM) 18:23 (1.8132)**
14. Juris Štāls 17 0+1 8:14 1.1908
15. Jakub Sindel 14 1+0 13:59 0.8514
16. Miks Indrašis 1 0+0 9:16 0
17. Andris Džeriņš 7 0+0 12:42 0
18. Björn Melin 11 0+0 11:49 0
19. Ģirts Ankipāns 11 0+0 13:06 0

P.S. “rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 2011-11-20 spēles; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Dinamo uzbrucēju “vārtu guvumu koeficients” 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 24 spēlēm)*:

  uzbrucējs “vārtu guv. koef.”
1. Juris Upītis 13.0719
2. Mārtiņš Karsums 4.6729
3. Fredrik Warg 2.8235
4. Jānis Sprukts 2.5766
5. Ainars Podziņš 2.4704
6. Miķelis Rēdlihs 2.3697
7. Jamie Lundmark 2.3148
8. Ville Nieminen (1.8132)**
9. Roberts Bukarts 1.3021
10. Jakub Sindel 0.8514
11. Gints Meija 0.7822
12. Miks Indrašis 0
13. Andris Džeriņš 0
14. Aleksandrs Ņiživijs 0
15. Björn Melin 0
16. Juris Štāls 0
17. Ģirts Ankipāns 0
18. Niclas Lucenius 0
19. Mārtiņš Cipulis 0

P.S. “vārtu guvumu koeficienta” aprēķina princips ir identisks “rezultativitātes koeficientam”; rezultativitātes punktu vietā ņemti vārtu guvumi. Uzbrucēji, kuriem nav vārtu guvumu, bet ir mazāks kopējais spēles laiks tabulā ieņem augstāku vietu, uzbrucēji ar lielāku summāro spēles laiku – zemāku. ** Ville Nieminen – koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

lasāmvielai: Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” iepriekšējo sezonu dažādos nogriežņos: tepat (2011-03-02; 2010-12-15; 2010-01-25)

[attēlā: Juris Upītis mediju uzmanības lokā spēles pret Spartak dienā (2011-11-20). foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

ko būtu jāaizmirst Rīgas dinamiešiem?

Posted by petrovich27 uz 2011/03/02

tagad pienākusi Juliusa Šuplera kārta stāstīt, ka nekas dramatisks nav notics, un aicināt aizmirst zaudējumu. savukārt OHK Dinamo galvenais treneris Oļegs Znaroks var atļauties pēc ilgāka pārtraukuma uzsmaidīt ne tikai tāpēc, ka Rietumu konferences 2. stiprākajai komandai nav “iegadījies” kauns zaudēt sērijā ar 1-4 un turklāt savās mājās, bet arī tāpēc, ka paliek reālāka iespēja sēriju “pavilkt zem sevis”. sērijas rezultāts (3-2) un arī spēku & veiksmes līdzsvars ir tuvāk izlīdzinājumam nekā pirms 1. marta spēles (1:3). slidenaie sērijas cipari ļauj Znaroka solījumiem panākt Rīgas komandu izklausīties reālistiskākiem. un vēl Oļegs Znaroks var piebilst, ka “es taču teicu”, ka 3.-ajā periodā rīdzinieki fiziski “nosēžas”. iepriekšējās spēlēs pret to iebilda gan Rīgas Dinamo treneri, gan daži spēlētāji. nu, Šuplers par konkrēto spēli tagad to atzina.

kas tieši būtu jāaizmirst rīdziniekiem?

1. spēli no “trešā numura”. nevienu nepārsteidza fakts, ka OHK Dinamo uzsāka 1. marta spēli kā “pirmais numurs”; neliels pārsteigums bija, ka maskavieši sāka kā pirmais, kā otrais, kā trešais numurs… rīdzinieku iniciatīva pretinieku vārtu virzienā bija minimāla ne tik daudz OHK Dinamo aizsardzības bastionu augstvērtīgās spēles dēļ, cik pašu Rīgas Dinamo vīru “nesteigšanās” dēļ. izturētie mazākumi (2+2 min., spēle 3-uz-5) un Mikaela Tellkvista sniegums ļāva turēt līdzsvaru rezultātā, bet ne spēles laukumā. tādēļ rīdzinieku izvirzīšanās vadībā ar 1:0 bija likumsakarība tikai 2. perioda, bet ne visas spēles kontekstā. piektā sērijas spēle ir atgādinājums tam, ka no iniciatīvas nedrīkst atteikties.

2. nākotnes shēmošanu. pareizi pirms 1. marta spēles medijos tika citēts Aleksandrs Ņiživijs, ka nekāda handikapa rīdziniekiem nav. vienādas iespējas ir abām komandām, tikai kļūdu cena maskaviešiem vismaz pagaidām ir dārgāka. bet rīdziniekiem ar katru periodu un spēli kļūdas cena sadārdzinās. tagad nav īstākais laiks shēmot “lielās stratēģijas” par to, kā pietaupīt spēkus citām spēlēm un iedomātām play off sērijām. ja rīdzinieki 3. martā sērijai nepieliks punktu, tad septītajā sērijas spēlē būs iekrāts daudz faktoru, kas nāk par labu maskaviešiem.

3. iztikšanu bez spēka spēles. nereaģēšana uz OHK Dinamo provokācijām un rupjību kopumā ir labi apgūta. taču znarokieši labi demonstrē, ka spēj atturēties no “netīrības”, paliekot tikai pie noteikumos atļautas spēka spēles. protams, OHK Dinamo vīrus no sodāmiem asumiem attur līdzšinējā pieredze, ka rīdzinieki “neuzķeras” un arī vairākumus realizē labi. arī pēc 1. marta spēles rīdzinieki no 16 komandām, kas plosās izslēgšanas spēlēs, uzrāda 2.-o labāko rezultātu vairākuma “ievadīšanai” vārtos (28,6%). labāki ir tikai Ak Bars (31,8%). vairākuma statistiku ir pamanījuši arī OHK Dinamo vadoņi; tādēļ uz maskaviešu daudzajiem noraidījumiem cerēt nav vērts. tā vietā sagaidāma nīgra, nepiekāpīga spēka spēle, kas turpmākajā cīņā var kļūt izšķiroša, ja rīdzinieki neatradīs “pretindi”.

4. saspēlēšanos savu vārtu priekšā. varam saskaitīt virkni epizožu, kurās savā aizsardzības zonā vai pie “savas” zilās līnijas Rīgas dinamieši nesapratās un “piespēlēja” maskaviešiem. labā ziņa ir tā, ka OHK Dinamo vīri šādas iespējas vairumā gadījumu neizmanto. uz to paļauties nebūtu prātīgi. pat vislabākie vārtsargi spēj labot tikai noteiktu procentu no komandas kļūdām…

5. retos metienus pa pretinieku vārtiem. komplektā ar iniciatīvas atdošanu pretiniekiem nāk uzbrukumu uzsākšana “kad atļauj” un arī metienu retums. 1. marta spēles 1.-ajā trešdaļā tas bija nospiedoši mazāks par pretiniekiem, un arī spēles summā – 19 pret 35. protams, pirmo periodu var “norakstīt” uz salīdzinoši ilgstošo spēli mazākumā, bet tomēr… ar saukli “metam reti, bet labi” var izrādīties par maz.

6. atziņu, ka pretinieki nesaprot rīdzinieku nodomus. protams, spēlējot no aizsardzības, visas darbības cenšas iestudēt maksimāli vienkārši – ripa ārā no zonas nevis piespēle, operatīva sastāva nomaiņa nevis turpinājums uzbrukumā utt. kā zināms, šī vienkāršība galīgi neder uzbrukumā. OHK Dinamo spēles stils nav neparasts kā uzbrukumā, tā aizsardzībā – vienkāršus uzbrukumus “bez rozīnītēm” maskavieši neitralizēja nepieciešamajā līmenī. savukārt, rīdzinieku “nometnē” paskatīties radošāk uz ofensīvas veidošanu mācēja vien Trotera trijnieks un arī pats Broks Troters, ja iegadījās ar citiem kolēģiem. attiecīgi vienīgais vārtu guvums 1. marta spēlē uz Trotera “sirdsapziņas” un zilumiem. radoša pieeja uzbrukuma veidošanā ir tas elements, kas Rīgas Dinamo komandai līdz šim ir bijis manāmi labāks nekā maskaviešiem. to der izmantot. svarīga lieta, ko Znaroks ar savu treneru kompāniju ir atkoduši, ir Rīgas komandas treneru taktika “maiņa-pret-maiņu”, kuru Šuplers uzskata par savas shēmošanas virsotni, atsaucoties uz sistēmas “augļiem” pirms gada pret SKA. vai tik Rīgas treneriem nav jāuzmanās, ka šajā “šahā” pretinieku komanda jau zina Šuplera gājienus iepriekš un šos gājienus gaida.

divas 4.-ās maiņas?

Dinamo sastāvs pret OHK Dinamo (2011-03-01). uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns; Podziņš – Petrovickis – Surovijs; Dārziņš – Troters – M.Rēdlihs; Bukarts – A.Džeriņš – Meija. aizsargi: Laviņš – Sotnieks; Ozoliņš – Cibuļskis; Kr.Rēdlihs – Galviņš; 7.-ajam aizsargam J.Rēdliham 4:06 spēles laika. vārtos: Tellkvists (Holts).

jau trešo spēli rīdziniekiem bija jāiztiek bez Jura Štāla, otro – bez Marka Hartigana; 1. martā nespēlēja arī Aleksandrs Ņiživijs. Rīgas Dinamo palika bez diviem Hartigana virknējuma vīriem, kas treneriem lika izveidot versiju: Podziņš – Petrovickis – Surovijs. bez uzbraucieniem konkrētām personām, bet 1. marta spēlē faktiski bija divi 4.-tie virknējumi. viens “īstais” ar Andri Džeriņu centrā, bet otrs – ar Robertu Petrovicki. secinājums: “lielā kombinatora” Ņiživija pietrūka, lai viņa “pamestais” virknējums līdzsvarotu sastāvu un būtu nopietnāks problēmu radītājs pretiniekam.

uz Maskavu Dinamo bija devušies gandrīz pilnā “komplektā”, neskaitot traumēto Marku Hartiganu, bet ieskaitot Edgaru Lūsiņu, Jāni Andersonu, Vitaliju Karamnovu, Juri Štālu un arī Arvīdu Reķi, “kurš atgūstas no rokas savainojuma”. pastāv liela iespējamība, ka izmaiņas nākamajā spēlē piedzīvos ne tikai uzbrukuma līnija, bet arī aizsargu ierinda.

“aizstāvība” Tellkvistam. latviešu hokeja “pazinējiem” – ekspertiem, komentētājiem, žurnālistiem & līdzjutējiem – nav sveša tendence meklēt vainīgos un atbildīgos. vēlams ar konkrētiem uzvārdiem un epizodēm. pēc 1. marta spēles vietām “kauna stabam” piesiets Mikaela Tellkvista vārds ar apsūdzību pirmo vārtu zaudējumā. lieki. kļūdās it visi – netrāpa, izlaiž starp kājām piespēles, uzšauj ar nūju pa pretinieka nāsīm… oponentiem ieteikums noskatīties 1. marta spēles ierakstu. savukārt, Mikaels Tellkvists atvairīja 32 no 34 metieniem (94,1%) šajā spēlē. atgādinājumam: trešoreiz rīdzinieku vārti “krita”, spēlējot ar sešiem laukuma spēlētājiem.

Rietumu konferences play off 1. posms (pēc 1. marta spēlēm):

komanda 1. sp. 2. sp. 3. sp. 4. sp. 5. sp. 6. sp. 7. sp. sērijā
1. Lokomotiv 7:4 1:4      2:1 OT     3:2
8. Dinamo (Minska)     1:4 4:2   3.III  
                 
2. OHK Dinamo 1:2 OT 8:4     3:1     2:3
7. Dinamo (Rīga)     1:5 1:2 OT   3.III  
                 
3. SKA 4:3 OT 4:3 OT           4:0
6. Spartak     5:2 4:3      
                 
4. Atlant 3:2 OT 2:5     2:1     3:2
5. Severstaļ     1:2 8:1   3.III  
                 

P.S. “aiz tēmas”

nevar izmērīt Dinamo uzbrucēju lietderību komandā, ņemot par mērauklu tikai vārtu guvumus un rezultativitātes punktus. arī tāpēc, ka punktus par bloķētiem metieniem un ripas pieturēšanu mazākumā nedod. tomēr rezultativitāte nav mazsvarīgs parametrs, citādi statistiķi laiku tās uzskaitei netērētu. arī “pliks” punktu daudzums ne vienmēr ir pietiekošs kritērijs, jo punktu “krājējiem” ir atšķirīgs spēļu skaits un katrā no tām aizvadītais laiks. “rezultativitātes koeficients” uzrāda ciparus, kas veidojas rezultativitāti salīdzinot ar absolūto spēles laiku sekundēs. protams, katrai statistikai ir savi izņēmumi, kas “lec ārā” no kopainas, it īpaši, ja ir bijis neliels spēles laiks. šajā gadījumā izņēmums ir Raimonda Vilkoita koeficients, kuru notur fakts, ka konkrētais uzbrucējs tika pie vārtu guvuma, kopumā nospēlējot vien 14 minūtes “ar astīti”.

Dinamo uzbrucēju “rezultativitātes koeficients” 2010./2011. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 54 spēlēm):

uzbrucējs sp. V A punkti +/- SM izšķ. PM % iemet. vid. sp. laiks koef*
Raimonds Vilkoits 3 1 0 1 0 2 0 42.9 4:41 11,8624
Lauris Dārziņš 45 21 23 44 +9 70 1 41.2 16:13 10,0491
Miķelis Rēdlihs 54 16 23 39 +10 30 0 46.1 16:07 7,4687
Aleksandrs Ņiživijs 53 12 24 36 0 18 4 42.4 17:13 6,5755
Mārtiņš Karsums 52 17 15 32 -3 46 0 43.3 16:05 6,3770
Broks Troters 49 9 17 26 +3 38 0 44.6 14:26 6,1272
Tomašs Surovijs 54 13 18 31 -5 64 0 35.5 17:40 5,4158
Marks Hartigans 45 16 8 24 +8 52 0 58.2 17:16 5,1480
Jānis Sprukts 53 10 16 26 +2 52 0 53.2 17:47 4,5976
Juris Štāls 14 2 1 3 +1 2 0 40.0 8:08 4,3911
Ģirts Ankipāns 50 6 14 20 +4 36 0 46.9 16:20 4,0816
Gints Meija 26 1 3 4 -4 2 0 7:18 3,5125
Roberts Bukarts 43 4 2 6 -4 8 0 35.3 7:59 2,9130
Andris Džeriņš 32 3 2 5 -4 8 0 45.7 9:02 2,8828
Jurajs Mikušs 22 3 1 4 -5 12 0 50.0 12:04 2,5113
Roberts Petrovickis 20 1 2 3 -4 8 0 38.7 11:03 2,2624
Vitalijs Karamnovs 18 0 2 2 -3 8 0 41.7 10:03 1,8426
Ainars Podziņš 19 1 0 1 +1 6 0 6:16 1,4000
*”rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem). ** par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika 2011-03-02; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.
 

izziņām:

[Broka Trotera foto fiksēts spēlē pret Astanas Baris 2010. gada 24. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo ķīmijas meklējumos

Posted by petrovich27 uz 2010/12/15

komandu sastāva komplektētāji ir “ķīmiķi” vārda tiešākajā nozīmē. tikai hokeja komandu “ķīmiķiem” ir grūtāk nekā viņu eksaktajiem “brāļiem”, kuru darbā ir skaidri cipari, vienādojumi, gadiem, ja ne gadsimtiem, pārbaudītas reakcijas. ja visu iesver precīzi un dara pareizi, nekādu pārsteigumu nebūs. nav jau tā, ka hokeja ķīmijā nebūtu skaitļu, tomēr attiecīgo virknējumu “vienādojumi” nav tik cipariski…

ķīmiskus vingrinājumus sezonas gaitā iestudē arī Dinamo sastāva komplektētāji. nereti to spiež apstākļi – traumēti konkrētie spēlētāji. tad treneri “ķīmiķo” no materiāla, kas ir pieejams – pārmaisa maiņas, pieaicina jaunos no HK Rīga, atcerās par Liepājā “aizmirstajiem”. taču citkārt par pamatu ir gan traumas, gan arī dažādas pārliecības un/vai stereotipi no sērijas – mums vienmēr pietrūkst centru. šis bija iemesls, kāpēc tika “pamēģināts” Jurajs Mikušs, kā arī iemesls Roberta Petrovicka “atpakaļatnākšanai” Dinamo sastāvā šī gada decembrī. nekādu pretenziju pret Petrovicki, bet par potenciālā leģionāra izcelsmes valsti diezin vai kāds Dinamo sastāva kritiķis šaubījās.

Roberta Petrovicka atpakaļuzņemšanai atkal ir konkrēti uzdevumi, tāpat kā pērn. toreiz viena no Petrovicka-vecākā pamatfukncijām bija paplātes pienešanas (piespēļu) organizācija savam tautietim un sava laika maiņas partnerim Marselam Hosam, kurš apgriezienus sezonas gaitā “uzņēma” tikai pamazām. tagad aktuāls jautājums – vai Roberts Petrovickis ņemts savā vai “svešā” vietā? proti, vai Petrovicka atgriešanās Dinamo “klēpī” nozīmē kāda komandas spēlētāja, visdrīzāk leģionāra, atvadas?

hokeja apskatnieki jau ir sameklējuši jaunu “grēkāzi” – Broku Troteru, kurš diezgan ātri ieņēma “kritiskā lieluma” vietu speciālistu un lietpratēju sarunās pēc tam, kad šo vietu bija pametis Jurajs Mikušs. acīmredzot, nepārtraukti ir nepieciešams kāds “malējais”, kurš objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ tiek “likts pie vietas”. vien piebilde, Brokam Troteram, iespējams, varētu pārmest, ka neiemet pretinieku vārtos vismaz reizi spēlē. taču ņemot vērā “rezultativitātes koeficientu” (rezultativitāte “pret” spēles laiku) un Trotera “ceļojošā kausa” statusu – “šļūkšanu” pa visām maiņām, Brokam Troteram ir pieklājīga rezultativitāte.

cits stāsts, vai treneri prot Troteru izmantot. sist pa pirkstiem ar tekstu “ja nezini ko dara ar ēveli, tad neņem to rokā” ir par vēlu. un atklāts ir jautājums, vai Trotera “ziedēšanas” nolūkos ir nepieciešams pārstādīt visu dārziņu (šī vārda burtiskā nozīmē), bez īstas saprašanas, vai pārstādījumi iesakņosies, uzziedēs un galvenais – vai dos augļus.

Dinamo uzbrucēji pēc rezultativitātes/spēles laika attiecības (pēc komandas 34 spēlēm):

uzbrucējs spēles punkti +/- SM izšķ. PM % uzv. iemet. vid.sp. laiks koef*
Raimonds Vilkoits 3 1+0 -1 2 0 42.9 4:41 11,8624
Lauris Dārziņš 29 11+13 +6 20 1 66.7 15:51 8,7023
Aleksandrs Ņiživijs 34 8+18 +3 16 2 35.7 17:57 7,1003
Miķelis Rēdlihs 34 9+11 +3 16 0 52.9 15:38 6,2717
Tomašs Surovijs 34 10+12 +7 50 0 35.0 18:11 5,9309
Mārtiņš Karsums 32 11+7 -2 32 0 41.0 16:09 5,8050
Marks Hartigans 30 12+6 +8 32 0 57.6 18:32 5,3957
Broks Troters 29 4+8 +2 26 0 48.1 13:28 5,1212
Jānis Sprukts 34 6+12 +1 16 0 52.8 18:07 4,8216
Ģirts Ankipāns 30 4+9 +4 26 0 48.8 16:13 4,4536
Gints Meija 24 1+3 -4 2 0 7:16 3,8226
Roberts Bukarts 34 4+2 -2 6 0 37.5 7:46 3,7869
Andris Džeriņš 24 3+1 -2 6 0 45.1 8:15 3,3670
Jurajs Mikušs 22 3+1 -3 12 0 50.0 12:04 2,5113
Vitalijs Karamnovs 11 0+1 -2 6 0 42.9 9:47 1,5487
Juris Štāls 1 0+0 0 0 0 50.0 6:05 0
Ainars Podziņš 6 0+0 -1 0 0 3:03 0
* rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem).
 

Dinamo aizsargi pēc lietderības koeficienta (pēc komandas 34 spēlēm):

aizsargs spēles punkti +/- SM vid.sp. laiks
Arvīds Reķis 33 2+3 +9 45 20:12
Oskars Cibuļskis 27 2+4 +7 20 21:56
Kristaps Sotnieks 26 1+2 +3 4 17:31
Jēkabs Rēdlihs 27 0+2 +2 28 17:33
Jānis Andersons 3 0+0 +1 0 4:11
Guntis Galviņš 24 0+7 0 12 19:58
Rodrigo Laviņš 24 4+2 0 14 19:38
Sandis Ozoliņš 28 3+19 -1 50 23:25
Krišjānis Rēdlihs 15 1+3 -1 8 17:10
           

Dinamo vārtsargu statistika (pēc komandas 34 spēlēm):

vārtsargs sp. uzv. zaud. spēles ar PM atv. met. % vid.sp. sausas SM sp. laiks
Kriss Holts 19 7 6 5 92.7 2.38 1 2 1109:47
Mikaels Tellkvists 17 7 8 1 91.9 2.83 1 4 953:45
Edgars Lūsiņš 0 0 0 0 0 0 0
                   

izziņām:

  • Roberts Petrovickis pievienojas Dinamo (2010-12-15) – dinamoriga.eu
  • Intara Āboma raksts “Ko darīt ar Broku Troteru?” – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Dinamo spēlētāju aktuālās statistika lapa – khl.ru

[Roberta Petrovicka foto fiksēts Dinamo spēlē pret Maskavas CSKA 2010. gada 7. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

cik pamatota ir Arnasonam veltītā kritika?

Posted by petrovich27 uz 2010/01/25

pēdējā laikā un, patiesībā, jau kopš Tailera Arnasona (Tyler Arnason) pievienošanās Rīgas Dinamo vienībai dažādu hokeja ekspertu aprakstos, komentāros un “analīzēs” ir populāri pakritizēt šī hokejista sniegumu laukumā. vēl lāga Arnasons nebija sācis spēlēt, kad no Ziemeļamerikas komentāru slejām Latvijas medijos ieceļoja spriedelējumi par to, cik viņš “lēns”, “spēlē neieinteresēts” u.tml.

tā kā Arnasons nesāka uzreiz acīmredzami un krāšņi mirdzēt, tad Latvijā “ļaudis” noticēja. un nu jau spriedelējumi kļuvuši ļoti pat personīgi. par īpaši nekorektiem sauktu apollo.lv publicēto rakstu ar skaļu virsrakstu “Sorokins tik pielādē un šauj. Vai Arnasons ir «kastrēts»?”. citāts par Arnasonu no minētā viedokļraksta: “Jau statistika vien neatbilst leģionāra statusam – 21 mačā gūti trīs vārti un atdotas sešas rezultatīvas piespēles. Bet vēl vairāk kaitina tas, ka «apaļvaidzītis» laukumā izskatās pēc labi paēduša un kastrēta runča, kuram jau sen zudusi interese par pelēm.” pārāk skarbi, lai neteiktu – rupji… un vai pamatoti?

protams, no leģionāriem gaida daudz efektīvāku sniegumu nekā no vietējiem kadriem. protams, ar 9 punktiem (3+6) 9 spēlēs Arnasons ne tuvu nav rezultatīvākais Dinamo rindās. ja arī rēķinām punktu skaitu pret nospēlēto spēļu skaitu, tad pašreiz (pēc rīdzinieku 47 spēlēm) Arnasons ar vidēji 0,43 punktiem spēlē ieņem 10. vietu starp Dinamo uzbrucējiem:

  1. Hosa – vidēji 0,94 punkti spēlē
  2. Ņiživijs – 0,66
  3. Petrovickis – 0,62
  4. Sprukts – 0,61
  5. Iguldens – 0,57
  6. M.Rēdlihs – 0,55
  7. Karija – 0,52
  8. Ankipāns – 0,48
  9. Dārziņš – 0,47
  10. Arnasons – 0,43
  11. Fosters – 0,40
  12. Cipulis – 0,28
  13. Karsums – 0,25
  14. Bukarts – 0,22
  15. Cinks – 0,14
  16. Meija – 0,13
  17. Bērziņš – 0,09
  18. Džeriņš – 0
  19. Hartmanis – 0

taču, lai arī kā šķistu pirmajā brīdī, Arnasonam tas ir labs rādītājs, jo jāņem vērā, ka viņa vidējais spēles laiks spēlē (uz šo brīdi) ir 10:53. no Rīgas Dinamo uzbrucējiem šosezon mazāks vidējais spēles laiks bija tikai Hartmanim (2:48), Bukartam (6:19), A.Džeriņam (6:29), Meijam (7:15), Cinkam (7:40), Bērziņam (10:04).

ja par kritēriju ņemam rezultativitāti, tad ir iespējams aprēķināt “rezultativitātes koeficientu”, salīdzinot gūto punktu skaitu ar nospēlēto laiku. šis “koeficients” parāda spēlētāja rezultativitāti viņam atvēlētajā spēles laikā. attiecīgi – jo lietderīgāk spēlētājs izmanto sev atvēlēto laiku punktu gūšanai, jo augstāks “koeficients”. tas parāda spēlētāju rezultativitāti pie vienāda spēles ilguma – cik lietderīgi spēlētājs izmanto laiku rezultativitātes punktu gūšanai. un šajā ziņā Arnasons ir 4.-ais labākais Dinamo uzbrucējs.

Dinamo uzbrucēji pēc rezultativitātes/spēles laika attiecības (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms “normālajiem” cipariem; pēc 47 komandas spēlēm):

  1. Hosa 8,0358
  2. M.Rēdlihs 6,9235
  3. Karija 6,7000
  4. Arnasons 6,5631
  5. Ņiživijs 6,1089
  6. Petrovickis 6,0629
  7. Bukarts 5,8634
  8. Iguldens 5,8390
  9. Sprukts 5,7836
  10. Ankipāns 5,4472
  11. Dārziņš 5,0560
  12. Fosters 4,8251
  13. Cinks 3,1056
  14. Karsums 3,0826
  15. Meija 2,8736
  16. Cipulis 2,8253
  17. Bērziņš 1,5051
  18. Hartmanis 0
  19. A.Džeriņš 0

vēl viens kritērijs, kas īpaši svarīgs centra uzbrucējiem, ir iemetieni. šajā kritērijā par Arnasonu “pārāki” visā komandā ir tikai Karija un Sprukts. šajā statistikā netiek pieskaitīti spēlētāji, kuriem nav bijis vairāk kā 10 iemetienu.

Dinamo uzbrucēji iemetienos (pēc 47 komandas spēlēm):

  1. Karija – 55,9% uzvarētu iemetienu
  2. Sprukts – 54,5%
  3. Arnasons – 54,3%
  4. Iguldens – 53,8%
  5. Fosters – 52,9%
  6. Hosa – 48,8%
  7. A.Džeriņš – 48,5%
  8. Petrovickis – 48,4%
  9. Dārziņš – 48,3%
  10. Ankipāns – 44,1%
  11. Bērziņš – 42,9%
  12. Ņiživijs – 33%
  13. Cipulis – 27,3%

ārpus iemetienu statistikas:

  • Bukarts – 66,7% (4 no 6)
  • Cinks – 25% (1 no 4)
  • Hartmanis – nav piedalījies iemetienos šosezon
  • Karsums – 0% (0 no 1)
  • Meija – 100% (2 no 2)
  • M.Rēdlihs – 75% (3 no 4)

secinājumi. Arnasona kritika nereti ir pārspīlēta! protams, rezultativitāte un iemetieni nav vienīgās spēles komponentes, bet uzbrucējam ļoti svarīgas gan. nedaudz vairāk paanalizējot Dinamo uzbrucēju sniegumu, nākas secināt, ka pārmetumi Arnasona rezultativitātei ne vienmēr atbilst reālajai ainai. sev atvēlēto spēles laiku Arnasons aizvada kā 4.-ais rezultatīvākais. un tas nav maz! jācer, ka treneri atradīs Arnasonam labāko pielietojumu un kombināciju.

papildu info:

[Tailera Arnasona foto fiksēts spēlē pret CSKA 29. decembrī (2009.); foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , | 4 Comments »