Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Latvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

Likumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

• Viens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
• Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
• Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
• Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Vēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

• Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
• Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
• Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
• Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

• Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
• NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
• Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
• Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
• Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Argumenti PAR:

• Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
• Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
• Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

• Vēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
• Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
• Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
• Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
• Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
• (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

• Rezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
• Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
• Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

• Aivara Bomja apkopotā izlases spēlētāju statistika – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākuma video (Dalasa, 2012. g. 24. marts) – youtube.com
• Filma “Sergejs Žoltoks. Pēdējās 24 stundas” – youtube.com

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Numuri, kas NHL sastopami retāk

Tradīciju kopšana ir laikietilpīga padarīšana, taču šī ieguldījuma spēks ir nenovērtējams. NHL ir viens no pasaules hokeja flagmaņiem ne tikai spēlētā hokeja līmeņa ziņā, bet tradīciju kopšanā un ceļa ierādīšanā citām līgām. Viens no elementiem ir no aprites izņemtie spēlētāju numuri (Retired Numbers) kā goda un cieņas izrādīšana kādam ļoti “lielam” sportistam, kas ieņēmis īpašu vietu konkrētā kluba gaitās. Lieliska ideja, kā jau sen nespēlējošam vai pat mūžībā aizgājušam sportistam (viņa vārdam) likt vai ļaut “turpināt spēlēt” šī kluba labā. Arī tad, kad komandai vairs neiet tik skaisti, var atcerēties, ka savulaik tur spēlējis kāds greckis vai ruā.

Pirmais “rezervētais numurs” profesionālajā sportā pirmoreiz ieviests ne futbolā, basketbolā, beisbolā vai amerikāņu futbolā, bet tieši hokejā – Nacionālajā Hokeja Līgā. 1934. gada 14. februārī, t.i. pirms 79 gadiem, tika godināts Toronto Maple Leafs leģendārais uzbrucējs Ace Bailey (pilnā vārdā Irwine Wallace Bailey; zemāk pa labi novietotā attēlā) un viņa #6. Dažas dienas vēlāk – 22. februārī – sekoja Boston Bruins kapteinis Lionel Hitchman un viņa #3. Tagad NHL ir vairāk nekā 100 spēlētāju, kuru krekli pacelti pie arēnu griestiem un kuru numuri attiecīgajā klubā ir izņemti no aprites. Kopā NHL klubos apmēram 120 reizes krekli celti “pie griestiem”, bet pastāv speciāli izņēmumi.

Ir daži spēlētāji, kuru numurs rezervēts vairāk nekā vienā klubā. Piemēram, Veina Grecka (Wayne Gretzky) #99 ir “piepacelts” Edmonton Oilers (spēlēja 1979. – 1988.) un arī Los Angles Kings (1988. – 1996.) klubos. Cits izņēmums – ir gadījumi, kad vienā klubā rezervēts numurs, ar kuru spēlējuši divi leģendāri hokejisti. Tad nu abiem par godu konkrētais numurs “dubultā” rezervēts vienas ceremonijas ietvaros. Vēl ir trīs spēlētāju numuri, kurus laika posmā no 1979. līdz 1982. gadam bija godinājis sava laika Hartford Whalers klubs; taču pēc kluba pārcelšanās un nosaukuma maiņas jaunais klubs – Carolina Hurricanes – agrākā franšīzes īpašnieka rezervācijas īsti nerespektē… Tiesa, vienu numuru – Gordija Hova #9 – Hurricanes “nedodot” aktuālajiem spēlētājiem, neskatoties uz to, ka šis numurs nav oficiālajā Retired Numbers sarakstā.

Top numuri

Teorētiski visretākā iespēja NHL laukumos ir sastapt hokejistu ar #7; septītnieks ir rezervēts 10 Nacionālās Hokeja Līgas klubos. Otro vietu ieņem #9 – oficiāli rezervēts deviņos līgas klubos. Trešais rezervētākais – #3, kas ir “svēts” astoņos NHL klubos. Ceturtajā vietā #16 (septiņos klubos). Dalītu 5.-6. vietu ieņem #2 un #19 (katrs aizņemts 6 klubos).

Interesanti, ka pirmo trīs desmitu skaitļu virtenē nevienā klubā nav rezervēti tikai divi numuri (no 30). #13, ko varētu norakstīt uz “numeroloģisku” vairīšanos no šī skaitļa. Otrs nepiekārtais ir #28, ar kādu, starp citu, NHL šosezon iestartējis latviešu jaunais talants Zemgus Girgensons. Šobrīd NHL kopumā rezervēšana nav skārusi 63 numurus, kas nav aizņemti nevienā no NHL klubiem.

P.S.

Zemāk virkne vārdiem, kuru lielākā daļa neko neizteiks, taču sniedz ieskatu par kādu darba gadu apjomu un pēc cik ilga laika piekar kreklus NHL-ā.

NHL Top 3 Retiried Numbers:

nr.	klubu skaits	klubs	hokejists	gadi klubā	rezerv. gads
#7	10	Boston Bruins	Phil Esposito	1967.-1975.	1987.
		Buffalo Sabres	Rick Martin	1971.-1981.	2011.
		Dallas Stars	Neal Broten	1980.-1995., 1996.-1997.	1998.
		Detroit Red Wings	Ted Lindsay	1944.-1957., 1964.-1965.	1991.
		Edmonton Oilers	Paul Coffey	1980.-1987.	2005.
		Montréal Canadiens	Howie Morenz	1823.-1937.	1937.
		New York Rangers	Rod Gilbert	1960.-1977.	1979.
		Philadelphia Flyers	Bill Barber	1972.-1985.	1990.
		Phoenix Coyotes	Keith Tkachuk	1991.-2001.	2011.
		Washington Capitals	Yvon Labre	1974.-1981.	1981.
#9	9	Boston Bruins	John Bucyk	1957.-1978.	1980.
		Calgary Flames	Lanny McDonald	1981.-1989.	1990.
		Chicago Blackhawks	Bobby Hull*	1957.-1972.	1983.
		Detroit Red Wings	Gordie Howe	1946.-1971.	1972.
		Edmonton Oilers	Glenn Anderson	1980.-1991., 1996.	2009.
		Montréal Canadiens	Maurice Richard	1942.-1960.	1960.
		New York Islanders	Clark Gillies	1974.-1986.	1996.
		New York Rangers	Andy Bathgate	1952.-1964.	2009.
			Adam Graves	1991.-2001.	2009.
		Phoenix Coyotes (kā Winnipeg Jets)	Bobby Hull*	1972.-1980.	1989.
#3	8	Boston Bruins	Lionel Hitcman	1925.-1934.	1934.
		Chicago Blackhawks	Pierre Pilote	1955.-1968.	2008.
			Keith Magnuson	1969.-1980.	2008.
		Colorado Avalanche (kā Quebec Nordiques)	J.C. Tremblay	1972.-1979.	1979.
		Edmonton Oilers	Al Hamilton	1972.-1980.	1980.
		Montréal Canadiens	Butch Bouchard	1941.-1956.	2009.
		New Jersey Devils	Ken Daneyko	1982.-2003.	2006.
		New York Rangers	Harry Howell	1952.-1969.	2009.
		St. Louis Blues	Bob Gassoff	1973.-1977.	1977.

* Arī Bobby Hull numurs rezervēts divos klubos. Pēc hokejista lūguma Phoneix Coyotes ļāva viņa dēlam Brett Hall spēlēt ar tēva #9.

Faktu precizējumi saskaņā ar: National Hockey League Official Guide & Record Book 2014. – Chicago, Toronto, 2013.

Informācija atrodama arī: wikipedia.org (ir neprecizitātes).

[Pirmajā attēlā Montréal Canadiens arēnas griestu fragments; foto avots: wsj.com. Otrajā attēlā – leģendārais Ace Bailey; foto avots: torontomapleleafsatoz.blogspot.com. Noslēguma attēlā Detroit Red Wings rezervētie numuri; foto avots: flickr.com.]

Ja pie griestiem krekli būtu jāpiekar šovakar?

Tradīcijām bagātās hokeja līgās un vēsturi uzkrājušos klubos viens no neatņemamiem atribūtiem ir krekli pie mājas arēnas griestiem. Tie atgādina par leģendāriem un/vai kluba vēsturē nozīmīgiem sportistiem, kuru izmantotie numuri ir aizņemti „uz mūžu”. KHL spēlējošais Rīgas Dinamo vēl ir jauns klubs – vien 5 sezonas, tādēļ vēsture vēl „jākrāj” un krekli jāpelna. Taču, ja krekli būtu jāizkar un numuri būtu jārezervē jau tagad?

Piecu hokeja sezonu gaitā Rīgas Dinamo krāsas KHL oficiālā čempionāta spēlēs ir pārstāvējuši 83 spēlētāji – 11 vārtsargi, 18 aizsargi un 54 uzbrucēji. No tiem kopumā 46 vīri Rīgas klubā ir bijuši uz vienu sezonu, pussezonu vai tikai dažām spēlēm. 37 no šiem hokejistiem komandā ir aizķērušies ilgāk par vienas sezonas rāmjiem, t.i. – reāli uzspēlējuši vismaz divu sezonu ietvaros. Daži Rīgas Dinamo vēsturē atstājuši redzamākas pēdas (gropes).

#13 (#5) Guntis Galviņš

• Visvairāk spēļu Rīgas Dinamo ierindā (282 spēles)
• Lietderīgākais Dinamo aizsargs visu spēļu summā (+11)
• Dinamo rezultatīvākais aizsargs visu spēļu summā (95 punkti)
• Labākais piespēļu sniedzējs starp Dinamo aizsargiem visu spēļu summā (76 piespēles)

Jau pirms piektās sezonas (2012./2013.) sākuma, kad Guntis Galviņš kļuva par Dinamo kapteini, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu KHL čempionātos komandas ierindā – 224 spēles. Bet aizvadītās sezonas gaitā rekordu pastiprināja, sasummējot 282 spēles – 243 regulārajos čempionātos, 26 play off-os, 13 Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā. Tātad Galviņš komandas ierindā bija 89,5% spēļu. Atgādinājumam: komanda kopumā ir aizvadījusi 315 spēles KHL čempionātā (272 „regulāras”, 30 play off, 13 „cerībās”).

Vēl Guntim Galviņam pieder arī visās sezonās summēti aizsargu rekordi parametros – visvairāk rezultativitātes punktu, rezultatīvu piespēļu un arī labākais lietderības koeficients. Tā kā Galviņš šajā starpsezonā pametis Dinamo ierindu un pārcelts uz Hantimansijskas Jugra, tad viņa rekordi ir reāli „apdraudēti” un varētu „krist” jau tuvākajā sezonā. Kristaps Sotnieks ir aizvadījis 277 spēles, un viņam nepieciešamas tikai 6 spēles, lai būtu jauns rekords. Nākamie sekotāji ir Miķelis Rēdlihs (249 sp.), Aleksandrs Ņiživijs (247 sp.). Savukārt rezultativitātes rekordos Galviņa tuvākais „sekotājs” ir Sandis Ozoliņš, kuram ir uzkrāti 87 punkti; tātad nepieciešami 9 punkti, lai šo rekordu labotu. Ozoliņam ir 65 rezultatīvas piespēles, un nepieciešami 12 asistējumi, lai apietu Galviņu arī asistēšanas uzskaitē. Ar aizsargu lietderības koeficienta labošanu varētu būt grūtāk. Aiz Galviņa nākamais ir Rodrigo Laviņš ar +5; taču, tā kā Laviņš pagarinājis līgumu ar Dinamo, iespēja ir.

#19 Miķelis Rēdlihs

• Rezultatīvākais Dinamo spēlētājs visu spēļu summā (156 punkti)
• Dinamo labākais asistents visu spēļu summā (95 piespēles)
• Dinamo uzbrucēju ierindā visvairāk spēļu (249 spēles)
• Labākais Dinamo asistents vienā regulārajā sezonā (31 piespēle; 2011./2012.)
• Labākais Dinamo asistents vienā play off sezonā (8 piespēles; 2012.)
• Lietderīgākais dinamietis vienā play off sezonā (+5; 2012.)

Miķeļa Rēdliha rekordi piektās sezonas laikā palika nelaboti, lai arī viņš pats tajā sezonā vairs nebija dinamietis un pildīja Jaroslavļas „dzelzceļnieka” pienākumus. Tas tāpēc, ka Rēdlihs-jaunākais bija „iebetonējis” pamatīgi – pirmo 4 sezonu gaitā viņš aizvadīja 99,6% no visām Rīgas komandas spēlēm KHL čempionātos (249 no 250), izlaižot tikai vienu spēli! Tātad M.Rēdliha uzkrājumā 219 spēles regulārajās sezonās un visas 30 iekš play off.

Tuvākie rezultativitātes rekorda (156 punkti) sekotāji ir Aleksandrs Ņiživijs (137 punkti) un Marsels Hosa (124 punkti), kuri abi iestājušies atpakaļ Dinamo rindās. Potenciāli ātrāk labojamais rekords ir „visu laiku labākais piespēlētājs”, kura uzskaitē Ņiživijs tikai par vienu mērvienību (94 piespēles) atpaliek no Miķeļa Rēdliha.

#81 Marsels Hosa

• Rīgas Dinamo labākais vārtu guvējs visu spēļu summā (74 trāpījumi)
• Dinamo labākais vārtu guvējs vienā regulārajā sezonā (35 trāpījumi; 2009./2010.)
• Rezultatīvākais Rīgas dinamietis vienā regulārajā sezonā (55 punkti; 2009./2010.)
• KHL otrās sezonas (2009./2010.) labākais snaiperis (35 vārtu guvumi)
• Divas KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2009., 2010.)

Hosa Rīgas Dinamo ierindā aizvadījis mazāk nekā divarpus sezonas (146 spēles; 46,4% no visām), bet vārtu guvumu rekordus saražojis ilgākam laikam. Tagad Marsels Hosa ir atpakaļ savas KHL karjeras veiksmīgākajā klubā, ar iespēju labot savus ierakstus. Īstenībā Dinamo trāpīgākā snaipera „tronī” ar 74 vārtu guvumiem Hosa var justies itin ērti, jo tuvākie sekotāji Mārtiņš Karsums (64 trāpījumi), Miķelis Rēdlihs (61 reize), Lauris Dārziņš (50) vismaz pagaidām atrodas citu KHL klubu pavalstniecībā.

#8 Sandis Ozoliņš

• Rezultatīvākais Dinamo aizsargs vienā regulārajā sezonā (31 punkts; 2010./2011.)
• Dinamo labākais vārtu guvējs – aizsargs vienā regulārajā sezonā (10 trāpījumi; 2011./2012.)
• Dinamo 3 sezonu kapteinis (2009. – 2012.)
• Trīs KHL zvaigžņu spēles, pārstāvot Rīgas Dinamo (2010., 2011., 2012.)

Būs dīvaini, ja Rīgas Dinamo menedžments nebūs izdomājis savai „slavas zālei” kā pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem piesaistīt Sanda Ozoliņa vārdu un viņa astoto numuru. Runa ir ne tikai par viņa vietu un ieguldījumu jaunlaiku Dinamo vēsturē, bet arī – Latvijas hokejā kopumā. Būdams viens no izcilākajiem Latvijas hokejistiem pēdējos 20 gados un viens no kluba retajām „saitēm” ar oriģinālo Dinamo, Ozoliņš Retired Number („no apgrozības izņemta numura”) lomai atbilst pilnībā. Pat ja profesionālā sportista karjeru nolemtu noslēgt citur.

Bet pašā jaunlaiku Dinamo sastāvā Sandis Ozoliņš vismaz pagaidām ir aizvadījis aptuveni pusi oficiālo KHL spēļu (50,2%; 158 no 315). Toties visas šīs 3 sezonas bija komandas kapteinis, visās šajās sezonās bija Rīgas kluba pārstāvis KHL zvaigžņu spēlē un arī zināmā mērā bija (ir), ja ne Dinamo ikona, tad vizītkarte noteikti. Cita starpā, KHL ceturtajā zvaigžņu spēlē (2012.) puse KHL zvaigžņu un zvaigznīšu bija iedalīti „Ozoliņa komandā”, kas nosaukta tās kapteiņa vārdā. Cik drīz vēl kaut kas tāds varētu notikt?

Tā kā Ozoliņš ir atpakaļ Dinamo rindās, tad viņam ir iespēja noķert un apsteigt daļu no visu sezonu summēto aizsargu rekordu. Tajā skaitā arī sev un Jēkabam Rēdliham piederošo visvairāk soda minūšu nopelnījušo spēlētāju rekordu – abi sastrādājuši pa 237 soda minūtēm. Jēkabam Rēdliham tā sasniegšanai vajadzēja 184 spēles, bet Sandim Ozoliņam pietika ar 158 spēlēm. Tā kā Rēdlihs-vidējais šajā starpsezonā pameta Dinamo sastāvu, tad Ozoliņam ir iespēja diezgan drīz kļūt par rekordistu šajā parametrā. Vistuvākie sekotāji – Hartigans (189 mn.), M.Rēdlihs (188 min.), Karsums (185 min) – Ozoliņa iespējas pagaidām neapdraud, jo ir ārpus Dinamo. Bet tiem „uz pēdām min” Marsels Hosa ar 182 minūtēm.

P.S.

Kam visvairāk sezonu?

Septiņi hokejisti Rīgas Dinamo ierindā ir uzspēlējuši visās piecās KHL sezonās. Tomēr tikai viens – Guntis Galviņš – visas 5 sezonas bija spēlējis tikai Rīgas Dinamo. Pārējie seši šo sezonu laikā vismaz uz vienu spēli ir bijuši deleģēti uz Dinamo tā brīža fārmklubu vai, piemēram, atdoti (pārdoti) citam klubam.

Krišjānis Rēdlihs ir bijis burtiski uz dažām spēlēm nosūtīts uz sava laika fārmklubiem Rīga 2000 un Dinamo Juniors. Kristapam Sotniekam bija sīks sānsolis (nosūtījums) arī uz Dinamo Juniors. Gints Meija savulaik ir pamatīgi kapājis cauri visiem 3 līdzšinējiem Dinamo fārmklubiem – Rīga 2000, Dinamo Juniors un Liepājas Metalurgs. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) fārma maizē uz Liepāju epizodiski tika deleģēti veterāni Ģirts Ankipāns un Rodrigo Laviņš. Regulārās sezonas nogalē Ankipāna saistības ar Dinamo tika izbeigtas, un viņš pilnībā pārgāja uz Liepājas Metalurgs komandu, bet, nu, ir atpakaļ kā treneris. Savukārt Aleksandram Ņiživijam dinamieša „lojalitātes programmu” pārtrauca pārdošana uz HC Lev Praha 2013. gada janvārī. Tiesa, par šo vīru uzticību Dinamo saimniecībai kontekstā ar „sānsoļiem” šo 5 sezonu gaitā diezin vai būtu jāšaubās. Kur sūtīja, tur spēlēja… Un tagad Rīgas Dinamo ierindā joprojām ir Kr.Rēdlihs, Sotnieks, Meija, Laviņš, atpakaļ ir Ņiživijs, kā arī treneris Ankipāns.

Rīgas Dinamo hokejisti, kas komandā spēlējuši visās 5 sezonās:

ampl.	hokejists	dz.	sp. (reg+PO+Nad)	punkti	+/-	soda min.
A	Guntis Galviņš	1986.	282 (243+26+13)	19+76	+11	161
A	Kristaps Sotnieks	1987.	277 (235+29+13)	10+23	-38	149
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	247 (222+25+0)	43+94	-42	111
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	231 (189+29+13)	(22+57)	-5	86
A	Rodrigo Laviņš	1974.	225 191+21+13)	9+22	+5	127
U	Ģirts Ankipāns	1975.	223 (202+21+0)	31+43	±0	126
U	Gints Meija	1987.	194 (166+17+11)	12+28	-8	56

–

P.P.S. „Ierūsējušie” rekordi

Aizvadītā sezona (2012./2013.) Rīgas Dinamo vienībai bija tik savāda, ka netika laboti ne tikai play off rekordi, jo izslēgšanas spēlēm komanda nemācēja kvalificēties. Nemainīgi palika arī regulāro sezonu individuālie pamat-rekordi… Toties komandas rekordu uzskatē ir atvērta jauna sadaļa – sasniegumi Nadeždas kausa izcīņā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām piecām KHL reg. sezonām; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, nākamās divas 54 spēļu sezonas, piektajā 52 spēles):

rekorda parametrs	sezona	rekorda īpašnieks un skaitļi	labākā fiksācija 2012./2013. g. sezonā
rezultatīvākais spēlētājs	2009./2010.	Marsels Hosa – 55 punkti	Mārtiņš Karsums – 35 punkti
rezultatīvākais aizsargs	2010./2011.	Sandis Ozoliņš – 31 punkts	Krišjānis Rēdlihs – 20 punkti
labākais vārtu guvējs	2009./2010.	Marsels Hosa – 35 reizes	A.Žirū un M.Karsums – pa 16 reizēm
labākais vārtu guvējs aizsargs	2011./2012.	Sandis Ozoliņš – 10 reizes	Krišjānis Rēdlihs – 5 reizes
izšķirošie pēcspēles metieni	2010./2011.	Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM	R.Šremps un Dž.Džonsons – pa 1 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā	2009./2010.	Marsels Hosa – 14 reizes	Mārtiņš Karsums – 6 reizes
vārtu guvumi mazākumā	(3 sezonas)	(kopā 6 personas) – pa 2 reizēm	(4 personas) – pa 1 reizei
labākais asistents	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle	Pols Ščehura – 20 piespēles
uzvaras vārtu guvumi	2008./2009.	Marks Hartigans – 5 reizes	(5 personas) – pa 2 reizēm
	2011./2012.	Miķelis Rēdlihs – 5 reizes
labākais lietderības koeficients	2011./2012.	Krišjānis Rēdlihs +18	Pols Ščehura +3
atvairīto metienu procents	2008./2009.	Martins Pruseks – 94.1%	Kristers Gudļevskis – 92.1%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA)	2008./2009.	Martins Pruseks – 1.70*	Kristers Gudļevskis – 2.18
“sausās” spēles	2008./2009.	Martins Pruseks – 6 spēles	Mikaels Tellkvists – 1 spēle
visvairāk uzvaru vārtsargam	2011./2012.	Kriss Holts – 20 reizes	Mikaels Tellkvists – 12 reizes
vārtsargu uzvaru balance	2009./2010.	Edgars Masaļskis +6 (17:11)	Kristers Gudļevskis ±0 (1:1)
vārtsarga sp. laiks	2011./2012.	Kriss Holts – 2590:12	Mikaels Tellkvists – 1972:09
sliktākais lietderības koeficients	2011./2012.	Fredriks Varjs -18	Džeimijs Džonsons -14
visvairāk soda minūšu	2008./2009.	Duvijs Vestkots – 124 min.	Raitis Ivanāns – 84 min.

P.S. * Vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

Papildu izziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi izslēgšanas spēlēs: tepat
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika Nadeždas kausa izcīņā – khl.ru

[Gunta Galviņa foto fiksēts spēlē pret Avangard 2011. gada 4. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Novokuzņeckas Metallurg 2012. gada 24. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Marsela Hosas attēls fotofiksēts 2009./2010. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sanda Ozoliņa foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2011. gada 13. septembrī; foto avots: ak-bars.ru.]